(1)

Ar Komisijas 2015. gada 26. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2015/1429 (3) Eiropas Komisija (“Komisija”) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importam (“sākotnējie pasākumi”).

(2)

Komisija 2016. gada 11. augustā paziņoja par antidempinga izmeklēšanas atsākšanu attiecībā uz Taivānu (4) saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 12. pantu. Attiecīgā antiabsorbcijas izmeklēšana tika izbeigta 2017. gada 11. aprīlī, negrozot spēkā esošos pasākumus (5).

(3)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi attiecībā uz ĶTR izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu ir noteikti 24,4 % apmērā izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, 24,6 % apmērā izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas, un 25,3 % maksājumu likme visiem pārējiem uzņēmumiem.

(4)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi attiecībā uz Taivānas izcelsmes importu ir noteikti 6,8 % apmērā. Spēkā esošie pasākumi attiecas uz visu Taivānas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu, izņemot to ražojumu importu, ko ražojis uzņēmums Taiwan Chia Far Industrial Factory Co., Ltd. Šim uzņēmumam sākotnēji tika noteikta nulles maksājuma likme, jo dempings netika konstatēts.

(5)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (6) Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(6)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2020. gada 27. maijā iesniedza Eiropas Tērauda ražotāju apvienība (Eurofer jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei varētu turpināties vai atkārtoties.

(7)

Apspriedusies ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 25. augustā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (7) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Komisija 2020. gada 30. septembrī sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Indijas un Indonēzijas izcelsmes plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importu saskaņā ar pamatregulas 5. pantu (8). Šī izmeklēšana turpinās.

(9)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus ĶTR un Taivānā un šo valstu iestādes, zināmos importētājus, lietotājus, tirgotājus, kā arī apvienības, par kurām bija zināms, ka tās skar termiņbeigu pārskatīšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(11)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz pārskatāmā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomiem un nodrošinot labu ģeogrāfisko izkliedi. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji saražoja vairāk nekā 60 % no aplēstā kopējā Savienības ražošanas apjoma un aptuveni 70 % no aplēstā kopējā pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoma Savienībā.

(14)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Komisija nesaņēma piezīmes par izlasi. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(15)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(16)

Pieteicās trīs nesaistīti importētāji ieinteresēto personu statusā un sniedza prasīto informāciju. Saņemto atbilžu skaits bija mazs, tāpēc atlase nebija vajadzīga. Par šo lēmumu piezīmes netika saņemtas. Importētāji tika aicināti sniegt atbildes uz anketas jautājumiem.

(17)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā un Taivānā sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā un Taibejas pārstāvniecību Eiropas Savienībā identificēt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi būtu), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(18)

Viens Taivānas ražotājs eksportētājs pieteicās un pauda vēlmi piedalīties izmeklēšanā. Ņemot vērā to, ka pieteikušos ražotāju skaits bija mazs, Komisija uzskatīja, ka atlase nav nepieciešama. Šim ražotājam eksportētājam tika lūgts aizpildīt ražotājiem eksportētājiem paredzēto anketu.

(19)

Neviens ĶTR ražotājs nesniedza pieprasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Komisija informēja ĶTR pārstāvniecību par to, ka ĶTR ražotājs eksportētājs nesadarbojās un tāpēc tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un konstatējumus par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz ĶTR pamatot ar pieejamajiem faktiem. Par šo paziņojumu piezīmes netika saņemtas. Līdz ar to Ķīnas ražotāji nesadarbojās, un konstatējumi par importu no ĶTR ir izdarīti, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(20)

Kad tika sākta izmeklēšana, Komisija Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē darīja pieejamas anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītajiem importētājiem un ražotājiem eksportētājiem. Pieprasījuma iesniedzējam tika nosūtīta papildu anketa.

(21)

Komisija ĶTR valdībai (“ĶV”) nosūtīja arī anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(22)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un Eurofer.

(23)

Neviens no nesaistītajiem importētājiem uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(24)

Uz anketas jautājumiem neatbildēja arī ražotājs eksportētājs no Taivānas, kurš bija pieteicies un sākotnēji piekrita sadarboties. Komisija informēja attiecīgo uzņēmumu, ka tādēļ Komisija to vairs neuzskata par uzņēmumu, kurš sadarbojas, un piemēros pamatregulas 18. pantu. Par šo jautājumu tika informēta arī Taibejas pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Uz šīm vēstulēm neatbildēja ne attiecīgais uzņēmums, ne Taibejas pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Tādējādi neviens Taivānas ražotājs eksportētājs nesadarbojās, un, tāpat kā Ķīnas gadījumā (sk. iepriekš 19. apsvērumu), konstatējumi par dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos attiecībā uz Taivānu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(25)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu uzliktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Tā vietā Komisija saskaņā ar savu Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (9) veica attālinātu visas tās informācijas salīdzinošu pārbaudi, kuru tā uzskatīja par nepieciešamu konstatējumu izdarīšanai.

(26)

Komisija veica šādu uzņēmumu/personu attālinātās salīdzinošās pārbaudes:

(27)

Komisija 2021. gada 2. jūlijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plānoja saglabāt spēkā esošos antidempinga maksājumus importam no attiecīgajām valstīm. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(28)

Komisija izvērtēja importētāju un izplatītāju konsorcija (Euranimi (10)) un divu nesaistītu importētāju (LSI (11) un MFT (12)) sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Visas attiecīgās ieinteresētās personas pieprasīja arī uzklausīšanu un tika uzklausītas.

(29)

Pārskatāmais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7219 90 20, 7219 90 80, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81, 7220 20 89, 7220 90 20 un 7220 90 80 (“pārskatāmais ražojums” jeb “SSCR”).

(30)

Savienībā SSCR galvenokārt ražo integrēti ražotāji, nerūsējošā tērauda lūžņus un leģētājelementus pēc kausēšanas, karstās velmēšanas un aukstās velmēšanas pārveidojot par SSCR. Šķiet, ka SSCR ražotāji Ķīnas Tautas Republikā un arvien vairāk arī Taivānā galvenokārt izmanto neapstrādātas izejvielas, kuras pirms kausēšanas, karstās velmēšanas un aukstās velmēšanas pārveido neapstrādātā niķeļa čugunā.

(31)

Pārskatāmo ražojumu izmanto virknē lejupējo nozaru, piemēram, būvniecības un energoiekārtu, infrastruktūras, patēriņa preču un transportlīdzekļu nozarē.

(32)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(33)

Tāpēc šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Euranimi un divi importētāji apgalvoja, ka Komisija paplašinājusi ražojuma tvērumu, papildinot pārskatāmā ražojuma definīciju ar konkrētiem KN kodiem, uz kuriem neattiecās sākotnējie pasākumi. Personas norāda, ka šāda ražojuma tvēruma paplašināšana ir pamatregulas 11. panta 2. punkta pārkāpums.

(35)

Saistībā ar sākotnējiem pasākumiem attiecīgais ražojums bija definēts šādi:

“Attiecīgais ražojums ir (..) plakani nerūsējošā tērauda velmējumi, pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 7219 31 00, 7219 32 10, 7219 32 90, 7219 33 10, 7219 33 90, 7219 34 10, 7219 34 90, 7219 35 10, 7219 35 90, 7220 20 21, 7220 20 29, 7220 20 41, 7220 20 49, 7220 20 81 un 7220 20 89.”

(36)

Paziņojumā, kas procedūras sākšanas dienā tika iekļauts lietas materiālos (13), Komisija paskaidroja, ka noteiktu veidu ražojumi, kam pēc aukstās velmēšanas ir veiktas dažas specifiskas nobeigšanas operācijas, lielākoties virsmas apstrāde, ir iekļauti ražojuma definīcijā, bet attiecīgie KN kodi (7219 90 20, 7219 90 80, 7220 90 20 un 7220 90 80) kļūdas dēļ ražojuma definīcijā nav minēti, lai gan ražojumu veidi, uz kuriem attiecas šie KN kodi, bija iekļauti sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi.

(37)

Lai gan lielākā daļa ražojumu veidu, kuriem ir veiktas nobeigšanas operācijas, neietilpst ražojuma definīcijā (jo tos nevar definēt ar vārdiem “pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti”) un tādējādi neietilpst pasākumu darbības jomā, tomēr uz ražojumu veidiem, kuriem ir veiktas tādas nobeigšanas operācijas kā “pulēšana”, “tīrīšana”, “perforēšana”, attiecas KN kodu 7219 90 20, 7220 90 20, 7219 90 80 un 7220 90 80 apakškategorija “citādi” un tie ietilpst ražojuma tvērumā. Šie ražojumu veidi ietilpst KN apakškategorijā “citādi” un bija iekļauti sākotnējā izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi. Šo ražojumu veidu fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības, ražošanas procesi, izņemot dažas nobeigšanas operācijas, un galalietojumi nav atšķirīgi no tiem, uz kuriem attiecas KN apakškategorija “pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādāti”.

(38)

Tādējādi, tā kā šie papildu KN kodi ir bijuši daļa no attiecīgā ražojuma sākotnējā izmeklēšanā un ir daļa no attiecīgā ražojuma arī šajā pārskatīšanas izmeklēšanā, Komisija paziņojumā, kas minēts iepriekš 36. apsvērumā, attiecīgi precizēja ražojuma definīciju.

(39)

Sākotnējā izmeklēšanā aplūkotais ražojuma tvērums netika paplašināts, un tā definīcija netika mainīta, bet gan tikai precizēta. Jāatgādina, ka KN kodi ir norādīti vienīgi informācijas nolūkā un nav saistoši pārskatāmā ražojuma tarifu klasifikācijas kontekstā. Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Komisija pārbaudīja, vai pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings no ĶTR vai Taivānas.

(41)

Attiecīgajā periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, tomēr daudz zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2013. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Saskaņā ar Eurostat statistiku SSCR imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 0,4 % no Savienības tirgus. Absolūtā izteiksmē SSCR imports no ĶTR bija 14 111 tonnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 143 420 tonnām sākotnējās izmeklēšanas laikā.

(42)

Kā minēts 19. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp neiesniedza datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, izejresursu patēriņu ražošanas procesā, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem utt. Tāpat ĶV un ražotāji eksportētāji neaplūkoja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, tostarp Komisijas dienestu darba dokumentu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām (14) (“Ziņojums”).

(43)

Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija piezīmes nesaņēma.

(44)

Tā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz ĶTR tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un ieinteresēto personu iesniegtajos dokumentos, apvienojumā ar tādu informāciju no citiem avotiem kā, piemēram, tirdzniecības statistika par importu un eksportu (Eurostat un Global Trade Atlas (GTA)), statistikas dati no Ķīnas nodokļu un muitas administrācijas tīmekļa vietnēm (15), Pasaules Bankas un ESAO ziņojumi, kā arī informācija, ko iesnieguši neatkarīgi uzņēmumi, kuri nodarbojas ar cenu izpēti, un ziņas, dati, analīze un konferenču materiāli, kas attiecas uz dzelzs un tērauda ražošanas nozari.

(45)

Ņemot vērā, ka, sākot izmeklēšanu, bija pieejami pietiekami pierādījumi attiecībā uz ĶTR par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu attiecībā uz šo valsti, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(46)

Lai iegūtu informāciju, kuru Komisija uzskatīja par nepieciešamu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, Komisija nosūtīja anketu Ķīnas valdībai. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienās no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(47)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par attiecīgu (atbilstīgu) reprezentatīvo valsti ir provizoriski izraudzījusi Brazīliju. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas atbilstīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(48)

2020. gada 30. septembrī Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, proti, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko varētu izmantot pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Argentīnu, Brazīliju, Dienvidāfriku, Krieviju, Meksiku un Turciju). Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no pieprasījuma iesniedzēja, kurš pauda šaubas par plakanu nerūsējošā tērauda auksto velmējumu ražošanu Argentīnā, Dienvidāfrikā, Krievijā, Meksikā un Turcijā.

(49)

Komisija 2020. gada 23. decembrī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Brazīliju (16). Komisija arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no reprezentatīvās valsts ražotāja Aperam Inox America do Sul S.A. Piezīmes par otro paziņojumu netika saņemtas.

(50)

Nesen veiktās izmeklēšanās par tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā (17) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Arī šajā izmeklēšanā Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, secināja, ka ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(51)

Šajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnas Tautas Republikā tiek īstenota būtiska valdības iejaukšanās un tādējādi tiek kropļota resursu lietderīga sadale, kas atbilstu tirgus principiem (18). Komisija jo īpaši secināja, ka tērauda nozarē, un tērauds ir pārskatāmā ražojuma galvenā izejviela, Ķīnas valdībai ne vien joprojām pieder ievērojama daļa īpašumu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (19), bet ĶV var arī ietekmēt cenas un izmaksas ar valsts pārstāvību (klātbūtni) uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (20). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā papildus kropļo tirgu. Patiesi, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, ko ĶV ir atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (21). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti nedarbojas pienācīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, tādējādi radot kropļojumus, jo īpaši gadījumos, kad ĶTR tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un tiek piešķirtas zemes izmantošanas tiesības (22). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (23), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (24).

(52)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz pierādījumiem, kas pieejami lietas materiālos, tostarp pieprasījumā, kā arī Ziņojumā, kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos ĶTR ekonomikā vispār, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja arī ar savu pētījumu par dažādajiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri šajā ziņā tika konstatēti arī tās iepriekšējās izmeklēšanās.

(53)

Papildus Ziņojumam arī sūdzībā tika minēts, ka nesenie konstatējumi regulā, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumus Ķīnas un citu valstu izcelsmes karsti velmētu nerūsējošā tērauda lokšņu un ruļļu (KVNT) importam (25), ir pilnībā piemērojami SSCR, jo gan KVNT, gan SSCR ir pēc būtības līdzīgi ražojumi, tāpēc ka KVNT tiek iegūti agrākā SSCR ražošanas procesa posmā. Sūdzībā arī bija norādīts, ka, tā kā Ķīnas SSCR eksportētāji ir arī KVNT ražotāji (ja ir integrēti) vai iegādājas KVNT vietējā tirgū (pārvelmēšanas veicēji), visi Komisijas konstatētie faktori, kas ietekmē KVNT ražošanu un pārdošanu Ķīnā, tiešā veidā ietekmē arī SSCR ražošanu un pārdošanu šajā valstī. Šajā gadījumā pieprasījumā bija iekļauta informācija par tērauda nozares 13. piecgades plāna kropļojošo ietekmi uz tērauda nozari, kā arī par noteikumu minerālresursu nozares 13. piecgades plānā un krāsaino metālu nozares 13. piecgades plānā. Sūdzībā ir uzsvērts, ka tērauda nozare Ķīnā ir privileģēta, ko apliecina fakts, ka tā ir iekļauta Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā un Vadošajos atzinumos par sadarbības sekmēšanu starp starptautiskajām spējām un aprīkojuma ražošanu. Turklāt tajā ir minēts G20 Pasaules foruma par tēraudrūpniecības jaudas pārpalikumu (GFSEC) ministru ziņojums, kurā ir identificētas šādas nozarei specifiskas subsīdijas, ko dāsni piešķir ĶV: tirgus apstākļiem neatbilstošs preferenciāls finansējums, tirgus apstākļiem neatbilstoši kapitāla ieguldījumi un konvertēšana, dotācijas un piešķīrumi, atbrīvojumi no nodokļiem, atlaides un atmaksājumi, preču un pakalpojumu – nerūsējošā tērauda izejresursu, tostarp dzelzs lūžņu, čuguna, koksa ogļu, niķeļa un ferohroma/hroma – nodrošināšana par cenu, kas zemāka nekā tirgus cena, un, visbeidzot, atbalsts bankrotējušiem uzņēmumiem (26).

(54)

Kā norādīts 42. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp Ziņojumā un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā būtu pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(55)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā, arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Šī analīze aptvēra pārbaudi par būtisku valdības iejaukšanos ĶTR ekonomikā vispār, kā arī par konkrēto tirgus situāciju attiecīgajā nozarē, kas aptver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja arī ar savu pētījumu par dažādajiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi, kuri šajā ziņā tika konstatēti arī tās iepriekšējās izmeklēšanās.

(56)

Konkrēti tērauda nozarē, un tērauds ir SSCR galvenā izejviela, ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder Ķīnas valdībai. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts uzņēmumi. Daži no tiem ir īpaši minēti Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Piemēram, Ķīnas valsts uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. (Tisco) savā tīmekļa vietnē ir norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda nozares milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurā ir integrēta dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbība” (27). Vēl viens liels Ķīnas valsts uzņēmums ir tērauda ražošanas uzņēmums Baosteel, kas ietilpst nesen konsolidētajā uzņēmumā China Baowu Steel Group Co. Ltd. (iepriekš – Baosteel Group and Wuhan Iron & Steel) (28) .. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privāto uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (29). Tajā pašā laikā, lai gan desmit lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējā produkcijas daudzuma, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas apjoma aptuveni desmit lielos uzņēmumos (30). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu pauda atkārtoti, paziņojot, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (31). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar neefektīviem VU (32). Tā kā Ķīnas SSCR eksportētāji nesadarbojās, tad nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts uzņēmumiem SSCR ražotājiem. Tomēr sūdzības iesniedzēja iesniegtajā Ķīnas SSCR ražotāju sarakstā ir vairāki VU, tostarp Tisco Shanxi Taigang Stainless Steel Co. Ltd, Baosteel Baoshan Iron and Steel Co. Ltd, Lisco Lianzhong Stainless Steel Corporation, Beihai Chengde Stainless Steel Co. Ltd, Jisco Jiuquan Iron and Steel Group Co. Ltd, Shougang Kaixi Stainless Steel, Baosteel Desheng Stainless Steel un Tangshan Stainless Steel Co. Ltd.

(57)

Saistībā ar ĶV spēju ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanā tika konstatēts, ka starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP pastāv personīgas saites, piemēram, vairākos uzņēmumos, kas ražo SSCR, ĶKP biedri darbojas augstākajā vadībā vai ir direktoru padomes locekļi. SSCR nozarē galvenie valsts uzņēmumi, kas ir ražotāji eksportētāji (gan integrēti, gan neintegrēti), bieži vien ir pasaules vadošie KVNT un SSCR ražotāji. Piemēram, Ķīnas valsts uzņēmuma Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co. Ltd. (Tisco) tīmekļa vietnē ir minēts, ka tas ir “augstākā līmeņa dzelzs un tērauda nozares milzis, kā arī vadošs uzņēmums pasaules nerūsējošā tērauda rūpniecībā”, “lielākais nerūsējošā tērauda uzņēmums ar lielāko jaudu pasaulē, modernāko tehnoloģiju un aprīkojumu”. Attiecīgi “Tisco ir izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurā ir integrēta dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, apstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbība” (33). Tisco ir tāda SSCR ražotāja piemērs, kurā Ķīnas valdību pārstāv amatos iecelti pārstāvji. Piemēram, ieceltais ĶKP komitejas ģenerālsekretārs ar Šaņsji provinces ĶKP komitejas valdības lēmumu tika iecelts arī TISCO prezidenta amatā (34).

(58)

Gan uz valsts, gan privātiem uzņēmumiem SSCR nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādes. Tālāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka ĶV arvien vairāk iejaucas SSCR nozarē. Daudzi SSCR ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, viņu uzņēmumu vadībā ir partijas biedri, kā arī tiek akcentēta piederība pie ĶKP. Izmeklēšanā tika atklātas vairākas partijas veidošanas darbības vairākos SSCR ražošanas uzņēmumos, tostarp Tisco, Baosteel un Lisco.

(59)

Turklāt SSCR nozarē darbojas politika, ka priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai tirgus tiek ietekmēts kaut kā citādi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(60)

Lai gan SSCR ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā nebija iespējams identificēt konkrētus politikas dokumentus, ar kuriem tiek vadīta tieši SSCR nozares attīstība, SSCR nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz galveno SSCR ražošanas izejvielu, proti, tēraudu.

(61)

ĶV uzskata, ka tērauda ražošanas nozare pieder pie nozīmīgajām nozarēm (35). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda ražošanas nozarei veltītos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un municipālā līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam, kas bija spēkā IP. Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (36). Galvenie šajā plānā noteiktie uzdevumi un mērķi aptver visus ar nozares attīstību saistītos aspektus (37). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (38), kas tika piemērots izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (39). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (40). Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (41) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(62)

Kā liecina iepriekš aprakstītie piemēri, kuri saistīti ar tēraudu, kas ir būtiska izejviela SSCR ražošanā, ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē praktiski visus nozares attīstības un darbības aspektus. Tādējādi SSCR nozare gūst labumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz SSCR ražošanas galveno izejvielu, proti, tēraudu.

(63)

Papildus iepriekš minētajam tiek norādīts, ka SSCR ražotāji arī saņem valsts subsīdijas un tas nepārprotami liecina par valsts ieinteresētību šajā nozarē. Izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka vairāki SSCR ražotāji, tostarp Tisco, Baosteel un Tangsteel, saņēmuši ieguvumu no tiešām valsts subsīdijām.

(64)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, t. i., atbalstīt veicināmās nozares, arī galveno SSCR ražošanā izmantoto izejvielu – tērauda, dzelzs un dzelzs sakausējumu – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(65)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē SSCR nozarē, kā tā minēta iepriekš 51. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(66)

SSCR nozari ietekmē arī tie algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kuri arī minēti iepriekš 51. apsvērumā. Šie kropļojumi skar nozari gan tieši (kad tiek ražots pārskatāmais ražojums vai tā galvenie izejresursi), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (42).

(67)

Šajā izmeklēšanā arī netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka SSCR nozari neietekmē tā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kura arī minēta iepriekš 51. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka tirgus apstākļi tiek nopietni ietekmēti visos līmeņos.

(68)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka SSCR ražošanā ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad SSCR ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visos sektoros.

(69)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot SSCR iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir ietekmētas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu ražošanā izmantotajiem izejresursiem utt.

(70)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(71)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, par ko liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka ĶV nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica salikto normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām atbilstīgā reprezentatīvā valstī.

(72)

Galīgās informācijas izpaušanas ietvaros Komisija saņēma informāciju no LSI un Euranimi par 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Gan LSI, gan Euranimi apgalvoja, ka konstatējumi par nozīmīgiem kropļojumiem lielā mērā balstās uz ziņojumā par Ķīnu iekļautajiem konstatējumiem, tomēr LSI un Euranimi uzskata, ka minētais ziņojums ne formāli, ne pēc būtības neatbilst tam, lai to uzskatītu par oficiālu Eiropas Komisijas ziņojumu, tāpēc to nevar izmantot par pierādījumu, lai noteiktu, vai pastāv būtiski kropļojumi. Pirmkārt, minētais ziņojums ir publicēts kā dienestu darba dokuments, un LSI un Euranimi uzskata, ka tāpēc tam nevar piešķirt oficiāla dokumenta statusu, un, otrkārt, tas nav ne publiskots, ne atjaunināts saskaņā ar antidempinga pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītajām prasībām.

(73)

Komisija atgādina, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā izklāstītajos noteikumos nav noteikts ne konkrēts formāts, kā ziņojums par valsti ir jāpublicē, ne arī tā publicēšanas kanāls. Tāpēc ziņojuma par Ķīnu publicēšana dienestu darba dokumenta formā, kas nav jātulko visās Eiropas Savienības valodās un nav oficiāli jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, atbilst attiecīgajiem noteikumiem. Komisija arī norāda, ka minētais ziņojums Komisijas tīmekļa vietnē ir publiski pieejams kopš 2017. gada decembra un tādējādi jebkurai ieinteresētajai personai ir plašas iespējas to atspēkot un papildināt, kā arī sniegt piezīmes gan par pašu ziņojumu, gan par pierādījumiem, uz kuriem tas ir balstīts. Ne LSI, ne Euranimi, ne kāda cita ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, kas liecinātu, ka šis ziņojums ir novecojis. Ziņojums tika sagatavots, pamatojoties galvenokārt uz 13. piecgades plānu, kas aptver 2016.–2020. gadu un bija piemērojams IP laikā. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(74)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(75)

Kā skaidrots 48. un 49. apsvērumā, Komisija 2020. gada 30. septembrī un 23. decembrī izdeva divus ar lietas materiāliem saistītus paziņojumus par normālās vērtības un ražošanas faktoru noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”). Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka šajā lietā atbilstīgā reprezentatīvā valsts ir Brazīlija.

(76)

Pirmajā paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnas Tautas Republikai atzina Argentīnu, Brazīliju, Dienvidāfriku, Krieviju, Meksiku un Turciju, proti, Pasaules Banka tās visas pēc nacionālā kopienākuma klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(77)

Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par ekonomiskās attīstības līmeni.

(78)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka ir konstatēts, ka pārskatāmais ražojums tiek ražots Argentīnā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Krievijā, Meksikā un Turcijā. Tomēr Dienvidāfrika kā potenciālā reprezentatīvā valsts tika noraidīta, jo tika konstatēts tikai viens pārskatāmā ražojuma ražotājs un nebija publiski pieejamu finanšu pārskatu par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu.

(79)

Pēc pirmā paziņojuma tika saņemtas pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par pārskatāmā ražojuma ražošanu iespējamajās reprezentatīvajās valstīs. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pirmajā paziņojumā uzskaitītie uzņēmumi, izņemot vienu uzņēmumu Brazīlijā, neražo pārskatāmo ražojumu, un iesniedza sīku skaidrojumu par katru uzņēmumu. Tātad pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Argentīnā, Meksikā, Krievijā un Turcijā pārskatāmais ražojums netiek ražots.

(80)

Pēc tam kad Komisija bija veikusi iepriekšminētās informācijas analīzi un, ja iespējams, tās salīdzinošu pārbaudi, tā konstatēja, ka Argentīnā, Meksikā, Krievijā un Turcijā esoši uzņēmumi, kas pirmajā paziņojumā bija atzīti par iespējamiem ražotājiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neražoja pārskatāmo ražojumu, bet citus tērauda ražojumu veidus, uz kuriem šī pārskatīšanas izmeklēšana neattiecas.

(81)

Attiecībā uz Dienvidāfriku jānorāda, ka neizdevās identificēt tādus uzņēmumus, kuri ražo pārskatāmo ražojumu un kuru finanšu pārskati ir publiski pieejami. Šajā sakarā piezīmes nav saņemtas.

(82)

Attiecīgi Komisija vairs neuzskatīja Argentīnu, Dienvidāfriku, Krieviju, Meksiku un Turciju par iespējamām reprezentatīvajām valstīm. Tāpēc Komisija otrajā paziņojumā secināja, ka Brazīlija ir vienīgā tāda valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika ražots pārskatāmais ražojums.

(83)

Komisija pārbaudīja, vai Brazīlijā ir publiski pieejami dati un jo īpaši publiski pieejami finanšu dati par pārskatāmā ražojuma ražotājiem.

(84)

Komisija meklēja SSCR ražotājus, kuru finanšu dati ir publiski pieejami un varētu tikt izmantoti neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Meklējumos Komisija aprobežojās ar tiem uzņēmumiem, kuru peļņas un zaudējumu pārskati par PIP bija publiski pieejami un kuri šajā periodā bija rentabli. Turklāt priekšroka tika dota tiem SSCR ražotājiem, kuru finanšu pārskati bija publiski pieejami uzņēmuma līmenī, nevis konsolidētā līmenī visai attiecīgajai grupai. Pamatojoties uz iepriekš minēto, otrajā paziņojumā tika identificēts viens uzņēmumus, proti, Aperam Inox America do Sul S.A.

(85)

Pamatojoties uz Brazīlijā publiski pieejamo finanšu datu kvalitāti un detalizācijas pakāpi un ņemot vērā arī ražošanas faktoru atsauces vērtību pieejamību un reprezentativitāti, Komisija uzskatīja, ka Brazīlija ir atbilstīga reprezentatīvā valsts.

(86)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Brazīlijā un konstatēja tālāk minēto:

(87)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Kā minēts 112. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka par Aperam Inox America do Sul S.A. ir publiski pieejami finanšu pārskati, kurus varētu izmantot par aizstājēju, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu.

(88)

Tā kā, pamatojoties uz šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Brazīlija ir atbilstīga reprezentatīvā valsts, nav nepieciešams novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(89)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Brazīlija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par atbilstīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Brazīlijā bija ievērojams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms, kā arī bija pieejams pilnīgs datu kopums par visiem ražošanas faktoriem, PVA izmaksām un peļņu.

(90)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos GTA datus.

(91)

Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī tiks izmantota Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) statistika; savukārt neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tiks izmantota 86. apsvērumā minētā valsts statistika.

(92)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija aprēķinā ietvēra arī uz ražošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Lai šo summu noteiktu, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja nodrošinātos viena Savienības ražotāja, proti, Aperam Stainless Europe, datus (sk. 111. apsvērumu).

(93)

Visbeidzot, kā norādīts otrajā paziņojumā, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja izraudzītā Brazīlijas uzņēmuma finanšu datus, kas norādīti 112. apsvērumā.

(94)

Ar abiem paziņojumiem par ražošanas faktoriem Komisija centās izveidot ražošanas faktoru un avotu sarakstu, kuru paredzēts izmantot attiecībā uz visiem ražošanas faktoriem, piemēram, materiāliem, enerģiju un darbaspēku, ko ražotāji Ķīnas Tautas Republikā izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(95)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, tad Komisijai, lai noteiktu SSCR ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(96)

Pieprasījumā un ar pirmo paziņojumu saistītajās piezīmēs pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra, ka ražošanas process Ķīnā būtiski atšķiras no ražošanas procesa Savienībā. Tā tas ir jo īpaši kausēšanas posmā, kurā Ķīnas ražotāji galvenokārt izmanto niķeļa čugunu, savukārt Savienības ražotāju galvenais ievadmateriāls ir nerūsējošā tērauda lūžņi. Pieprasījuma iesniedzējs mudināja Komisiju ņemt vērā šo ražošanas procesa atšķirību un ieteica Komisijai aprēķināt niķeļa čuguna vērtību, pamatojoties uz publiski pieejamos avotos norādīto vidējo LME naudas norēķinu vērtību niķelim 2019. gadā (47). Citas ieinteresētās personas piezīmes nesniedza.

(97)

Komisija otrajā paziņojumā paskaidroja, ka normālās vērtības aprēķināšanas un attiecīgā ražošanas faktoru saraksta pamatā ir tikai tā tērauda kategorija, kas saskaņā ar pieprasījumā sniegto informāciju un ņemot vērā pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par pirmo paziņojumu, Savienībā tika pārdota un uz Savienību tika eksportēta visvairāk. Šajā sakarā piezīmes nav saņemtas.

(98)

Sadarbības trūkuma dēļ Komisijai attiecībā uz katru ražošanas faktoru nebija tarifa kodu, kas būtu detalizētāki par Harmonizētās sistēmas (HS) sešciparu kodiem, kuri pilnībā sakrita ar Brazīlijas tarifa kodiem.

(99)

Ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, piezīmes netika saņemtas, tika identificēti šādi ražošanas faktori un (attiecīgā gadījumā) tarifa kodi.

1. tabula

SSCR ražošanas faktori

(100)

Lai materiāliem ar piegādi līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem noteiktu neizkropļotas cenas, kā paredzēts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, ņemot vērā arī to, ka ĶTR nebija ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja GTA datubāzē reģistrētās importa cenas reprezentatīvajā valstī katram materiālam, ko izmantoja SSCR ražošanā, izņemot niķeli.

(101)

Lai aprēķinātu izejresursu vērtību attiecībā uz feroniķeli un niķeļa čugunu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika importēts Brazīlijā un kas veido aptuveni vienu trešdaļu no ražotāja noteiktās cenas (EXW) normālās vērtības, tika izmantots niķelis. Turklāt niķeļa importa apjoms Brazīlijā netika uzskatīts par reprezentatīvu. Tāpēc, lai aprēķinātu neizkropļotas atsauces vērtības attiecībā uz feroniķeli un niķeļa čugunu, ir ņemti vērā tālāk izklāstītie pieņēmumi atbilstīgi pieprasījumā sniegtajai informācijai:

(102)

Šī metodika tika paskaidrota otrajā paziņojumā (sk. 49. apsvērumu), un piezīmes netika saņemtas.

(103)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā Komisija ir secinājusi 71. apsvērumā, nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, tādēļ ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(104)

Netika iekļauti arī importa apjomi reprezentatīvajā valstī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (49) 1. pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Pamatregulas 2. panta 7. punktā ir atzīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs.

(105)

Lai atbilstoši pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija attiecīgajā līmenī piemēroja reprezentatīvās valsts vidējo ievedmuitas vērtību. Komisija arī pieskaitīja iekšzemes transportēšanas izmaksas, kas aprēķinātas par kilogramu, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(106)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja SDO statistiku (50) kopā ar publiski pieejamo informāciju par papildu darbaspēka izmaksām, kas radušās darba devējiem Brazīlijā (51).

(107)

SDO statistika nodrošināja datus par vidējo nedēļā reāli nostrādāto stundu skaitu uz vienu nodarbināto apstrādes rūpniecībā Brazīlijā PIP laikā (52).

(108)

Izmantojot šos datus, Komisija aprēķināja stundas likmi apstrādes rūpniecībā, un tai tika pieskaitītas ar darbaspēku saistītās papildu izmaksas, ko sedz darba devējs.

(109)

Informācija par elektroenerģijas cenu, ko piemēro viens no lielākajiem elektroenerģijas piegādātājiem Brazīlijā, proti, EDP Brasil, bija viegli pieejama (53). Šī informācija bija pietiekami detalizēta, lai identificētu elektroenerģijas cenu un sadales sistēmas (modalidade tarifaria azul) izmantošanas cenu, ko maksā rūpnieciskie lietotāji.

(110)

Būtu jāņem vērā, ka Brazīlijā regulatīvā iestāde Agência Nacional de Energia Elétrica (54) (ANEEL) ir noteikusi elektroenerģijas piegādātājiem pienākumu palielināt tarifus par konkrētu procentu, lai regulētu elektroenerģijas patēriņu valstī. ANEEL izmanto karodziņu sistēmu (55) (zaļš, dzeltens, sarkans 1, sarkans 2), lai parādītu, vai elektroenerģijas cenai būtu jāpaliek tādai, kādu ierosinājis piegādātājs (zaļš), vai tā būtu jāpaaugstina par 0,01343 BRL/kWh (dzeltens), 0,04169 BRL/kWh (sarkans 1) vai 0,06243 BRL/kWh (sarkans 2). ANEEL reizi mēnesī publicē šos karodziņus, un par izmeklēšanas periodu šī informācija bija viegli pieejama EDP Brasil tīmekļa vietnē (56). Nosakot neizkropļotas izmaksas elektroenerģijai, Komisija ņēma vērā izmeklēšanas periodā piemērotos karodziņus un attiecīgi koriģēja cenu.

(111)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(112)

Lai noteiktu neizkropļotu ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Papildus 99. apsvērumā apkopotajiem ražošanas faktoriem tika aprēķinātas ražošanas pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šo pieskaitāmo ražošanas izmaksu aprēķina pamatā bija ražošanas pieskaitāmo izmaksu attiecība pret paziņotajām izgatavošanas izmaksām, kas rodas, saražojot vienu tās tērauda kategorijas tonnu, kas Savienībā tika ražota un pārdota visvairāk. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(113)

Attiecībā uz PVA un peļņu Komisija izmantoja Brazīlijas ražotāja Aperam Inox America do Sul S.A. finanšu datus (57). Komisija aprēķināja PVA izmaksu un peļņas procentuālo daļu attiecībā pret pārdoto preču izmaksām (“PPI”). Šā uzņēmuma publiski pieejamie revidētie pārskati tika darīti pieejami ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

(114)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma pamatveidam EXW līmenī.

(115)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā, kā aprakstīts 100.–109. apsvērumā. Komisija reizināja šos patēriņa rādītājus ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Brazīlijā, kā aprakstīts iepriekš d) punktā.

(116)

Aprēķins tika veikts attiecībā uz vienu SSCR pamatveidu, t. i., 304. kategoriju; šīs kategorijas tērauds bija Savienībā visvairāk pārdotais un uz Savienību visvairāk eksportētais tērauds (sk. 97. apsvērumu).

(117)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja ražošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas tika noteikta, kā aprakstīts 111. apsvērumā.

(118)

Visbeidzot, papildus ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 115.–116. apsvērumā, Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī, kuras noteiktas, kā paskaidrots 112. apsvērumā. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no PPI un ko piemēroja neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 7,5 % un 14,5 %.

(119)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī. Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā.

(120)

Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Eurostat datiem CIF līmenī, kas koriģēti EXW līmenī. Tādējādi no CIF eksporta cenas tika atskaitītas jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (58), kā arī iekšzemes transportēšanas izmaksas Ķīnā (59).

(121)

Komisija attiecībā uz vienu ražojuma veidu salīdzināja salikto normālo vērtību (sk. 115. apsvērumu), kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ar eksporta cenu, kas noteikta, kā aprakstīts iepriekš.

(122)

Šādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība attiecībā uz importu no Ķīnas, izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir 17,9 %.

(123)

Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Ķīnas tika veikts par dempinga cenām. Tomēr attiecīgais importa apjoms bija neliels, proti, 1,8 % no kopējā importa, veidojot tirgus daļu 0,4 % apmērā. Tādēļ Komisija izmeklēja arī dempinga turpināšanās iespējamību.

(124)

Pēc konstatējuma par dempingu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgums un attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā.

(125)

Ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(126)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšējo pieprasījumu Ķīnas tirgū. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tālāk tekstā izklāstītā neatbilstība starp ražošanas jaudu un faktisko ražošanas apjomu un pieprasījumu Ķīnas tirgū ir reprezentatīva attiecībā uz pārskatāmo ražojumu.

(127)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem SSCR ražošanas apjoms ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 16 miljonus tonnu, turpretī domājamais patēriņš bija 14,8 miljoni tonnu un ražošanas jauda bija 18,0 miljoni tonnu. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas jauda Ķīnas Tautas Republikā tādējādi sasniedz 2 miljonus tonnu, kas ir 62,5 % no SSCR patēriņa Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un ražošanas jauda palielinājās par 64 % – no 11,0 miljoniem tonnu iepriekšējās procedūras laikā (2013) līdz 18,0 miljoniem tonnu PIP laikā.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu SSCR eksportēšanai uz Savienības tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(129)

Ir spēkā virkne tirdzniecības aizsardzības pasākumu un citu importa ierobežojumu pret ĶTR izcelsmes SSCR eksportu. Saskaņā ar Global Trade Alert datiem antidempinga pasākumus piemēro Apvienotajā Karalistē, ASV, Brazīlijā, Kanādā, Malaizijā, Meksikā, Taivānā, Taizemē un Vjetnamā, un ASV piemēro kompensācijas maksājumus. Šie pasākumi ne vien apliecina to, ka Ķīnas SSCR ražotāji turpina īstenot negodīgu tirdzniecības praksi, bet arī ierobežo Ķīnas ražotāju piekļuvi iepriekš minētajiem tirgiem.

(130)

Turklāt Savienības tirgus ir ļoti liels: pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais patēriņš gadā pārsniedza 3,2 miljonus tonnu, veidojot 62,5 % no Ķīnas neizmantotās jaudas.

(131)

Ņemot vērā citos tirgos spēkā esošos tirdzniecības aizsardzības pasākumus un Savienības tirgus lielumu, Komisija secināja, ka Savienības tirgus ir Ķīnas SSCR ražotājiem pievilcīgs un ka gadījumā, ja spēkā esošie pasākumi spēku zaudētu, minētie ražotāji, visticamāk, (pār)virzītu eksportu uz Savienību.

(132)

Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija izmantoja attiecīgo konkrētās valsts GTA (60) importa statistiku nolūkā analizēt Ķīnas eksporta cenas uz Savienību un trešām valstīm.

(133)

Komisija identificēja sešas valstis, kas ir lielākās SSCR importētājas no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, t. i., Dienvidkoreju, Krieviju, Vjetnamu, Turciju, Indiju un Indonēziju. Tās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja 36 % no Ķīnas izcelsmes pārskatāmā ražojuma eksporta.

(134)

Komisija salīdzināja šīs attiecīgās eksporta cenas ar Ķīnas eksporta cenām uz Savienību EXW līmenī. Komisija konstatēja, ka Ķīnas eksporta cenas uz šīm sešām valstīm bija vidēji par [19 %–37 %] zemākas nekā vidējās Ķīnas pārdošanas cenas Eiropas Savienībā.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka cenu līmeņa atšķirība starp Ķīnas eksporta cenām Savienībā no vienas puses un Ķīnas eksporta cenām citos svarīgākajos eksporta tirgos no otras puses sniedz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nepārprotamu stimulu pastiprināt Savienības tirgū īstenoto dempingu.

(136)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājās imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(137)

Turklāt Komisija konstatēja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji to svarīgākajos eksporta tirgos pārdod ražojumus par ievērojami zemākām cenām nekā Savienībā un ka daudzas citas valstis ir noteikušas tirdzniecības aizsardzības pasākumus pret Ķīnas īstenoto SSCR eksportu.

(138)

Komisija arī konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neizmantotā jauda Ķīnā vien veidoja vairāk nekā 60 % no Savienības patēriņa un ka Savienības tirgus, ņemot vērā tā lielumu un cenas, ir ļoti pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(139)

Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings turpinājās, kā arī Ķīnas eksportētāju cenu noteikšanas uzvedību trešo valstu tirgos, neizmantoto jaudu Ķīnas Tautas Republikā, Savienības tirgus lielumu un šajā tirgū dominējošās cenas, tirdzniecības aizsardzības pasākumus un citus importa ierobežojumus pret ĶTR izcelsmes SSCR eksportu citos svarīgos tirgos, Komisija tādējādi secināja, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, ir liela iespējamība, ka dempings no ĶTR turpinātos un katrā ziņā atkārtotos, būtiski pieaugot apjomiem.

(140)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no Taivānas turpinājās aptuveni tādā pašā līmenī kā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., 2013. gadā laikposmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim). Eurostat dati liecina, ka SSCR imports no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 5,3 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 5,1 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Absolūtā izteiksmē importa no Taivānas līmenis nedaudz samazinājās – no 169 097 tonnām sākotnējās izmeklēšanas periodā uz 165 540 tonnām PIP laikā.

(141)

Kā minēts 24. apsvērumā, neviens Taivānas eksportētājs/ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un nesniedza arī datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, izejresursu patēriņu ražošanas procesā, ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem utt.

(142)

Tāpēc Komisija informēja Taivānas iestādes, ka sadarbības trūkuma dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Taivānu varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma piezīmes.

(143)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz Taivānu tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā, apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat un GTA).

(144)

Kā minēts iepriekš 140.–142. apsvērumā, Taivānas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai normālās vērtības noteikšanā vajadzēja izmantot pieejamos faktus. Šajā nolūkā tika izmantota pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija.

(145)

Normālās vērtības noteikšanai Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja norādītās uz tirgus datiem balstītās koriģētās vidējās Taivānas iekšzemes pārdošanas cenas dažādu kategoriju un izmēru SSCR 2019. gadā. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju šīs cenas bija jākoriģē līdz rentablam līmenim, jo iekšzemes pārdošanas cenas Taivānā tika uzskatītas par tādām, kas rada zaudējumus, ņemot vērā cenu spiedienu, ko rada ievērojamais importa apjoms, kas iespiežas Taivānas tirgū.

(146)

Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzēja pieņēmums, ka iekšzemes pārdošanas cenas Taivānā rada zaudējumus un tāpēc ir koriģējamas, ir pamatots, jo to apliecināja ne vien fakts, ka Taivānas tirgū iespiedās arvien lielāki importa apjomi, bet arī tāpēc, ka lielākais pārskatāmā ražojuma ražotājs Taivānā savā 2019. gada pārskatā ziņoja, ka kopumā strādājis ar zaudējumiem (61).

(147)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika aprēķināta, pieskaitot samērīgu peļņu zaudējumus nesošajai pārdošanas cenai, kas tiek uzskatīta par tādu, kas ietver ražošanas un pārdošanas izmaksas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas, kas ražotājam eksportētājam, kurš nesadarbojās, bija radušās, pārdodot līdzīgo ražojumu iekšzemes tirgū. Tā kā nebija citas ticamas un pārbaudītas informācijas par peļņu, Komisija izmantoja pieprasījuma iesniedzēja norādīto peļņu, t. i., 6 %. Komisijai nebija nekādu norāžu par to, ka šī peļņa pārsniegtu ražotāja eksportētāja gūto normālo peļņas procentu.

(148)

Taivānas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisijai, nosakot eksporta cenu, bija jāizmanto pieejamie fakti.

(149)

Tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pārskatāmā ražojuma Taivānas eksporta cenām saskaņā ar Eurostat datiem. No šā aprēķina tika izslēgts eksports no Chia Far Industrial Factory Co., Ltd, kas ir vienīgais Taivānas ražotājs, kuram ir noteikts antidempinga maksājums 0 % apmērā un kas tādējādi ir oficiāli izslēgts no šīs procedūras. Šā importa apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no importa, kas tika veikts no Taivānas. Šādā veidā iegūtās CIF Eurostat cenas, atskaitot pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas un iekšzemes transportēšanas izmaksas Taivānā (62), tika koriģētas līdz EXW līmenim.

(150)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu EXW līmenī.

(151)

Minētais salīdzinājums liecināja, ka eksportam no Taivānas uz Savienību ir valsts mēroga dempinga starpība, kas, izteikta procentos no CIF vērtības, ir 12 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies dempings.

(152)

Tāpēc Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājās dempings no Taivānas. Komisija arī norāda, ka eksporta par dempinga cenām apjoms bija ievērojams, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidojot 5,3 % no Savienības tirgus.

(153)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: ražošanas jauda un neizmantotā jauda Taivānā, Savienības tirgus pievilcīgums un attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā.

(154)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem Taivānas ražotāju neizmantotā jauda 2019. gadā sasniedza 638 000 tonnas, kas atbilda 18,5 % no Savienības tirgus.

(155)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Taivānas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai eksportētu pārskatāmo ražojumu uz Savienību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(156)

Izmeklēšanā tika noteikts, ka Savienība, kuras kopējais patēriņš pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārsniedza 3,2 miljonus tonnu (sk. 172. apsvērumu), izmēra ziņā ir otrais lielākais pārskatāmā ražojuma vienotais tirgus, un to šajā ziņā pārspēj tikai Ķīna. Tirgus lielums ir svarīgs faktors, kas vairo tās pievilcīgumu.

(157)

Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Taivānas ražotāji eksportētāji turpināja Savienības tirgū pārdot ievērojamus SSCR daudzumus, tādējādi Savienības tirgus bija pārliecinoši svarīgākais Taivānas eksporta tirgus (sk. 160. apsvērumu). Šis fakts arī apliecina, ka Savienības tirgus ir Taivānas ražošanas nozarei būtisks un interesants galamērķis.

(158)

Šie faktori nozīmē, ka Savienība Taivānas ražotājiem eksportētājiem ir pievilcīgs eksporta tirgus.

(159)

Taivānas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Taivānas eksporta cenas uz Savienību pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ar Taivānas eksporta cenām uz citiem eksporta tirgiem tika salīdzinātas, pamatojoties uz GTA datiem.

(160)

GTA datubāze liecina, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienība bija Taivānas svarīgākais eksporta tirgus (22 % no eksporta kopējā apjoma). Otrais būtiskākais eksporta galamērķis Taivānai bija Turcija (7 % no eksporta kopējā apjoma), tai sekoja 11 valstis, un katrā no tām tika realizēti 3–6 % no eksporta kopējā apjoma, kas veikts no Taivānas. Komisija konstatēja, ka Taivānas eksporta cenas Turcijā, kā arī dažās no šīm 11 valstīm bija (dažkārt būtiski) zemākas par eksporta cenām Savienībā.

(161)

Pastāvīgā un joprojām būtiskā Taivānas eksporta tirgus daļa Savienībā PIP laikā apstiprina, ka cenas līmeņi Savienībā bija pievilcīgi.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka cenu līmeņa atšķirība starp Taivānas eksporta cenām Savienībā no vienas puses un Taivānas eksporta cenām citos tai svarīgākajos eksporta tirgos no otras puses sniedz Taivānas ražotājiem eksportētājiem nepārprotamu stimulu vēl vairāk pastiprināt dempingu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenots Savienības tirgū.

(163)

Izmeklēšana apliecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības tirgū turpinājies imports par dempinga cenām no Taivānas.

(164)

Turklāt Komisija konstatēja, ka neizmantotā jauda Taivānā ir visai lielai un atbilst 18,5 % no Savienības kopējā patēriņa pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(165)

Turklāt Savienības tirgus pievilcīgumu apliecināja fakts, ka tas ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē un ka Taivānas ražotāji eksportētāji turpināja šajā tirgū pārdot ievērojamus daudzumus, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(166)

Izmeklēšana arī parādīja, ka Taivānas eksporta cenas vairākos svarīgos trešo valstu tirgos bija daudz zemākas nekā Taivānas pārdošanas cenas Savienībā.

(167)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka pastāv liela iespējamība, ka Taivānas īstenotais dempings turpināsies un ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, importa apjomi par dempinga cenām varētu būtiski palielināties.

(168)

Tādējādi Komisija secināja, ka gadījumā, ja pasākumu termiņš netiktu pagarināts, pastāv dempinga turpināšanās iespējamība.

(169)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja 13 zināmie ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(170)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 3,1 miljons tonnu. Komisija šo skaitlisko rādītāju noteica, balstoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, proti, uz attālinātā salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītām Eurofer un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(171)

Kā norādīts 13. apsvērumā, izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji, kas pārstāv vairāk nekā 60 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Tie visi ir vertikāli integrēti ražotāji.

(172)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz: a) tādiem salīdzinošajā pārbaudē pārbaudītiem Eurofer datiem par Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma tiešas vai netiešas pārdošanas apjomiem nesaistītiem klientiem, kuri daļēji tika salīdzināti ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem, un b) pārskatāmā ražojuma importu no visām trešām valstīm pēc Eurostat datiem.

(173)

Attiecīgajā periodā Savienības patēriņam bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(174)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 13 %.

(175)

Importa apjomu no attiecīgajām valstīm Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz 171. apsvērumā norādīto patēriņu Savienībā.

(176)

Attiecīgajā periodā importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms (tonnas) un tirgus daļa

(177)

Attiecīgajā periodā importa no ĶTR apjomi bija ļoti mazi, lai gan attiecīgajā periodā tie palielinājās par 66 %, tā tirgus daļai divkāršojoties.

(178)

Imports no Taivānas 2017.–2018. gadā palielinājās par 10 %, bet laikposmā no 2018. gada līdz PIP samazinājās par 28 procentpunktiem, attiecīgajā periodā saglabājot tirgus daļu aptuveni 5,5 % apmērā.

(179)

Kā paskaidrots 4. apsvērumā, sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens Taivānas ražotājs eksportētājs importu neveica par dempinga cenām, un šis importa apjoms kaitējuma analīzē tika atņemts no tā importa apjoma, kas tika veikts par dempinga cenām. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ nav iespējams atklāt šā importa apjomu un tirgus daļu, tomēr tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā tas ir bijis ļoti mazs, ar to saistītā tirgus daļa ne tuvu nesasniedza 1 % un tas neietekmēja attiecīgo valstu importa apjoma un tirgus daļas dinamikas tendenci.

(180)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(181)

Attiecīgajā periodā vidējai svērtajai cenai importam no attiecīgajām valstīm bija šāda dinamika.

4. tabula

Cenas importam no attiecīgajām valstīm (EUR/t)

(182)

Saistībā ar importu no Taivānas tiek norādīts, ka 2017.–2018. gadā tika novērota vienības vidējās cenas palielināšanās, tomēr laikposmā no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam importa no Taivānas cena atgriezās 2017. gada līmenī. Vidējās importa no Taivānas cenas visā attiecīgajā periodā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām cenām.

(183)

Importa no Taivānas vienības vidējās cenas līmeni un tendenci tā nelielā apjoma dēļ nekā neietekmēja imports, ko veica Taivānas ražotājs eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic importu par dempinga cenām.

(184)

Ķīnas importa cena attiecīgajā periodā uzrādīja lejupejošu tendenci, rezultātā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cena bija par 6 % zemāka nekā attiecīgā perioda sākumā. Ķīnas importa vidējā vienības cena bija augstāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā vienības cena, tomēr importa apjomi no ĶTR bija ļoti mazi (t. i., tirgus daļa 0,4 % apmērā).

(185)

Tā kā ĶTR un Taivānas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(186)

No šā cenu samazinājuma aprēķina tika izslēgts imports, ko veica Taivānas ražotājs eksportētājs, par kuru sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka tas neveic importu par dempinga cenām.

(187)

Salīdzinājuma rezultāts tika izteikts procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(188)

Salīdzinājums liecināja, ka attiecībā uz importu no Taivānas vidējais samazinājums Savienības tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija 16,9 %, neraugoties uz piemērotajiem antidempinga maksājumiem.

(189)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa no ĶTR cenas nebija zemākas par cenām Savienības tirgū, jo kopā ar antidempinga maksājumu tās bija augstākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tomēr, ja raugās uz Ķīnas eksporta cenām uz citām trešām valstīm (63), tās bija par 29,3 % zemākas nekā cenas Savienības tirgū. Kā paskaidrots 249. apsvērumā, lai arī pašreizējās importa cenas bez antidempinga maksājumiem joprojām ir nedaudz augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (64), no tām izrietētu mērķa cenas samazinājuma starpība 6,7 % apmērā.

(190)

Pārskatāmā ražojuma imports no trešām valstīm, izņemot ĶTR un Taivānu, galvenokārt bija no Korejas, Indijas un Indonēzijas.

(191)

No citām trešām valstīm veiktā pārskatāmā ražojuma importa apjomam, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(192)

Imports no Korejas attiecīgajā periodā palielinājās, tādējādi tā tirgus daļa pieauga no 4,0 % 2017. gadā līdz 5,1 % PIP laikā. Tomēr visā attiecīgajā periodā Korejas importa cenas bija par aptuveni 9 % augstākas nekā attiecīgo valstu cenas (65).

(193)

2017.–2018. gadā imports no Indijas palielinājās, bet pēc tam samazinājās. Rezultātā attiecīgajā periodā imports kopumā absolūtā izteiksmē samazinājās. Taču importa kritums no Indijas nebija tik spējš kā Savienības patēriņa vispārējais kritums, un tādējādi Indijas tirgus daļa tomēr palielinājās no 3,1 % 2017. gadā līdz 3,4 % PIP laikā.

(194)

Indonēzija attiecīgajā periodā palielināja sava importa apjomu gandrīz 6½ reizes, un tās tirgus daļa pieauga no 0,4 % līdz 2,8 %.

(195)

Kā paskaidrots 8. apsvērumā, par Indijas un Indonēzijas izcelsmes SSCR importu tiek veikta paralēla antidempinga izmeklēšana (66), un ir izdarīts pagaidu konstatējums (67), ka šis imports tiek veikts par dempinga cenām, kuras ir zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(196)

Imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās gan absolūtā apjoma, gan tirgus daļas ziņā. Vidējās pārdošanas cenas importam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija pastāvīgi augstākas nekā vidējās svērtās attiecīgo valstu importa cenas un Savienības ražotāju pārdošanas cenas.

(197)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(198)

Kā minēts 13. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, tika izmantota atlase.

(199)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija novērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz datiem, ko atbildēs uz anketas jautājumiem par visiem Savienības ražotājiem sniedza Eurofer, un tās attiecīgā gadījumā tika pārbaudītas, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Komisija novērtēja mikroekonomiskos rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika attālināti salīdzinoši pārbaudītas un tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(200)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(201)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem.

(202)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(203)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā strauji samazinājās – par 16 %. Paziņotie jaudas skaitliskie rādītāji attiecas uz faktisko jaudu, un tas nozīmē, ka ir ņemtas vērā nozarē par standartu pieņemtas korekcijas par uzstādīšanas laiku, apkopi, ražošanas traucējumiem un citiem normāliem aizkavējumiem. Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas daži Savienības ražotāji sāka modernizēt savu ražošanas jaudu. Pateicoties modernizācijai, ražošanas jauda attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, t. i., par 4 %.

(204)

Samazinātā ražošanas apjoma un nedaudz palielinātās jaudas dēļ jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 19 % un PIP laikā noslīdēja zem 70 %.

(205)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(206)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 15 %. Tā rezultātā attiecīgajā periodā par 1,2 procentpunktiem samazinājās arī tirgus daļa.

(207)

Iepriekš minētie absolūtā izteiksmē izteiktie ražošanas un pārdošanas apjoma skaitliskie rādītāji, kas norāda uz lejupejošu tendenci attiecīgajā periodā, absolūtā izteiksmē liecina, ka Savienības ražošanas nozarei nebija izaugsmes spējas. Patēriņa aspektā neliela izaugsme bija iespējama tikai tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare izvēlējās ar pārdošanas cenu samazināšanu reaģēt uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām.

(208)

Attiecīgajā periodā nodarbinātībai un ražīgumam bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(209)

Ar SSCR ražošanu saistītais Savienības ražošanas nozares nodarbinātības līmenis 2017.–2019. gadā palielinājās par 4 %, laikposmā no 2019. gada līdz PIP samazinājās par 2 procentpunktiem, un rezultātā attiecīgajā periodā tika sasniegts 2 % kāpums. Ņemot vērā ražošanas apjoma straujo kritumu, Savienības ražošanas nozares darbaspēka ražīgums, mērīts tonnās, ko viens nodarbinātais (pilnslodzes ekvivalentos) saražo gada laikā, attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās – par 18 %.

(210)

Komisija 123.–152. apsvērumā secināja, ka dempings no attiecīgajām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies. Komisija arī secināja, ka gadījumā, ja pasākumu termiņš netiktu pagarināts, dempings no ĶTR un Taivānas varētu atkārtoties.

(211)

Turklāt paralēlajā antidempinga procedūrā attiecībā uz SSCR importu no Indijas un Indonēzijas Komisija provizoriski noteica, ka Savienības ražošanas nozari būtiski ietekmējis arī imports par dempinga cenām no šīm valstīm.

(212)

Iepriekš aplūkotie makroekonomiskie rādītāji liecina, ka neatkarīgi no antidempinga pasākumiem, kas ir spēkā kopš 2015. gada, Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis ir tāds, ka tai joprojām tiek radīts kaitējums. Tādējādi atgūšanos no iepriekšējā dempinga nebija iespējams konstatēt, un Savienības ražošanas nozari joprojām ļoti apdraud kaitējumu radošā ietekme, ko Savienības tirgū izraisa jebkurš imports par dempinga cenām.

(213)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(214)

2017.–2018. gadā vienības vidējās pārdošanas cenas nedaudz palielinājās, proti, par 3 %, laikposmā no 2018. gada līdz PIP – samazinājās par 6 procentpunktiem, un rezultātā attiecīgajā periodā ir novērojams 3 % kritums. Tajā pašā periodā vienlaikus palielinājās ražošanas izmaksas – par 5 %, pēc tam tās stabilizējās izmaksu līmenī, kas bija par 3 % lielāks nekā attiecīgā perioda sākumā. Izmaksu dinamiku lielā mērā virzīja cenu pieaugums nozīmīgām izejvielām, piemēram, niķelim un ferohromam. Sakarā ar to, ka imports par dempinga cenām no Taivānas nospieda cenas, Savienības ražošanas nozare nespēja pārnest minēto izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām un pat bija spiesta savas pārdošanas cenas pazemināt.

(215)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(216)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto attiecīgajā periodā samazinājās par 3 %. Tas liecina, ka, reaģējot uz tirgus apstākļu pasliktināšanos un mēģinot ierobežot kaitējumu, kas tiem radīts, Savienības ražotāji spēja samazināt darbaspēka izmaksas.

(217)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumiem bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(218)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis perioda beigās bija samazinājies par 21 %. Šī tendence atbilda ražošanas apjoma samazinājumam. Vairumu līdzīgā ražojuma veidu Savienības ražošanas nozare ražo pēc konkrētiem lietotāju pasūtījumiem. Tāpēc netiek uzskatīts, ka krājumi ir būtisks šai nozarei nodarītā kaitējuma rādītājs. Tas apstiprinājās arī tad, kad tika analizētas izmaiņas krājumos perioda beigās, kas izteiktas procentos no ražošanas apjoma. No iepriekš minētā redzams, ka attiecīgajā periodā šis rādītājs svārstījās 5–7 % robežās no izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas apjoma.

(219)

Attiecīgajā periodā Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(220)

Komisija noteica izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma.

(221)

Kopējā rentabilitāte saruka no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % PIP laikā. Visiem pārējiem finanšu rādītājiem, t. i., naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumiem no aktīviem, nepārprotami bija tāda pati lejupvērsta tendence.

(222)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā naudas plūsma pastāvīgi samazinājās, un PIP bija par 52 % zemākā līmenī nekā izmeklēšanas perioda sākumā.

(223)

Ieguldījumi ir aktīvu neto uzskaites vērtība. Pēc tam kad 2017.–2018. gadā saglabājās stabils stāvoklis, 2018.–2019. gadā bija vērojams straujš kritums – par 13 procentpunktiem. Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, kura atspoguļo aktīvu nolietojuma līmeni. Attiecīgajā periodā tas pastāvīgi un būtiski samazinājās, proti, par 80 %.

(224)

Savienības ražošanas nozares vājie finanšu rādītāji par laikaposmu no 2017. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ierobežoja tās spēju piesaistīt kapitālu. Savienības ražošanas nozare ir kapitālietilpīga, un tai ir raksturīgi būtiski ieguldījumi. Tiek uzskatīts, ka attiecīgajā periodā ienākums no ieguldījumiem nebija pietiekams, lai segtu šādus būtiskus ieguldījumus.

(225)

Mikroekonomisko un makroekonomisko rādītāju dinamika attiecīgajā periodā liecināja, ka Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinās.

(226)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare uz cenu spiedienu, ko radīja imports par dempinga cenām no Taivānas, varēja reaģēt, tikai pazeminot savas pārdošanas cenas, lai saglabātu (un pat nedaudz palielinātu) savu tirgus daļu. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares cenas samazinājās par 3 %, turpretim godīgas konkurences apstākļos būtu bijis sagaidāms, ka tās palielinātos ražošanas izmaksu pieaugumam (kas bija 3 %) pielīdzināmā mērā. Šī situācija smagi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 94 % un PIP laikā sasniedza ļoti zemu un ilgtnespējīgu līmeni.

(227)

Patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās, un tāda pati tendence bija gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, gan ražošanas apjomiem. Pateicoties Savienības ražošanas nozarei pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas izvirzītajām pozitīvajām prognozēm, ražošanas jauda nedaudz palielinājās.

(228)

Tomēr attiecīgajā periodā strauji samazinājās Savienības ražotāju ražīgums un jaudas izmantojums. Minēto skaitlisko rādītāju pasliktināšanos tikai daļēji izskaidro zemais nodarbinātības un jaudas pieaugums, tās cēlonis bija galvenokārt Savienības patēriņa samazinājums un vienlaicīgais importa pieaugums par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm.

(229)

Tomēr nodarīto kaitējumu pilnībā atspoguļo Savienības ražotāju finanšu rādītāji. Attiecīgajā periodā palielinājās Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, un tā rezultātā, pārdošanas cenām samazinoties, samazinājās rentabilitāte no 7,6 % 2017. gadā līdz 0,4 % PIP laikā. Līdzīga negatīva dinamika ir redzama saistībā ar citiem finanšu rādītājiem: ieguldījumiem (– 13 %), ienākumam no ieguldījumiem (– 80 %) un naudas plūsmai (– 52 %).

(230)

Kaitējuma rādītāji tādējādi rāda, ka Savienības ražošanas nozarei PIP laikā tika nodarīts būtisks kaitējums, jo tā samazināja savas pārdošanas cenas, kaut arī pieauga ražošanas izmaksas, un rezultātā tā kļuva nerentabla, tādējādi tika negatīvi ietekmēti ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsma.

(231)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(232)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(233)

Attiecībā uz ĶTR izmeklēšanā tika atklāts, ka importa apjoms visā attiecīgajā periodā joprojām nesasniedza de minimis līmeni. Turklāt visā attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tās nebija zemākas kā Savienības ražošanas nozares cenas.

(234)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nebūtu varējis radīt imports no Ķīnas.

(235)

Attiecībā uz Taivānu Komisija secināja, ka tas, ka imports par dempinga cenām joprojām nospiež cenas, ir būtisks faktors, kas kaitē Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim.

(236)

Papildus importam par dempinga cenām no Indijas un Indonēzijas Eiropas ražošanas nozares cenu noteikšanas praksi ietekmē imports par dempinga cenām no Taivānas, un tas izriet no šā importa apjoma, tirgus daļas un zemajām cenām.

(237)

Reaģējot uz Taivānas ražotāju eksportētāju radīto cenu konkurenci, Eiropas ražošanas nozarei nācās pazemināt savas pārdošanas cenas, un tas negatīvi ietekmēja tās rentabilitāti un citus finanšu rādītājus. Tomēr pat šīs cenu pazemināšanās apstākļos Savienības ražotāji joprojām nespēja konkurēt ar Taivānas eksportētāju cenām, kuras, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, visā attiecīgajā periodā bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(238)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports no Taivānas.

(239)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LSI un Euranimi apgalvoja, ka imports no Taivānas nebūtu varējis radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo tā tirgus daļa bija stabila un salīdzināma ar Korejas tirgus daļu, kas šajā izmeklēšanā netika aplūkota.

(240)

Tomēr, lai gan importa no Taivānas apjoms un tirgus daļa bija līdzīgi kā importam no Korejas, tā cenas bija ievērojami zemākas nekā importam no Korejas. Arī imports no Taivānas joprojām bija par dempinga cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un šā importa cenas bija noteiktas līmenī, kas radīja kaitējumu pat ar pašreizējiem spēkā esošajiem pasākumiem. Ja minētie pasākumi zaudētu spēku, sagaidāms, ka cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma starpība turpinātu palielināties.

(241)

Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(242)

Komisija 231. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Komisija 238. apsvērumā arī noteica, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports no Taivānas. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu atkārtoties kaitējums, ko radīja imports no Ķīnas, un vai varētu turpināties kaitējums, ko radīja imports no Taivānas.

(243)

Lai noteiktu, vai pastāv tāda kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamība, kuru sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, Komisija ņēma vērā šādus elementus: 1) neizmantoto jaudu attiecīgajās valstīs un Savienības tirgus pievilcīgumu un 2) potenciālā šo valstu izcelsmes importa un tā cenu līmeņa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(244)

Kā aprakstīts 126. apsvērumā, ražotājiem eksportētājiem Ķīnas Tautas Republikā ir ievērojama neizmantotā jauda, kas būtiski pārsniedz pašreizējo ražošanas apjomu un iekšējo patēriņu šajā valstī. Ja pasākumi zaudētu spēku, šo neizmantoto jaudu, kas pielīdzināma 62,5 % no kopējā patēriņa Savienībā PIP laikā, varētu izmantot eksportam uz Savienību.

(245)

Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportu uz saviem svarīgākajiem trešo valstu tirgiem veica par cenām, kas bija par aptuveni 30 % zemākas nekā to eksporta cenas uz Savienību un Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū.

(246)

Tāpēc, ņemot vērā cenu līmeni eksportam no ĶTR uz citiem trešo valstu tirgiem, eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks. Turklāt, ja pēc paralēlās antidempinga izmeklēšanas importam no Indijas un Indonēzijas tiks noteikti galīgie pasākumi, sagaidāms, ka cenas Savienības tirgū palielināsies līdz taisnīgam līmenim, vēl vairāk palielinot Savienības tirgus pievilcību. Turklāt šādā situācijā Ķīnas ražotāji eksportētāji Eiropas tirgū saskartos ar mazāku cenu konkurenci no Indijas un Indonēzijas eksportētāju puses.

(247)

Tādējādi var pamatoti sagaidīt, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinātu uz Savienību par dempinga cenām importētos pārskatāmā ražojuma apjomus. Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina tas, ka ĶTR ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda.

(248)

Komisija pārbaudīja importa no ĶTR iespējamo cenu līmeni gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, pamatojoties uz importa cenu līmeni PIP laikā un eksporta cenām uz trešām valstīm, kā arī to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(249)

Kā norādīts 233. apsvērumā, PIP laikā Ķīnas importa cenas, kas ietvēra spēkā esošos antidempinga maksājumus, bija augstākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas un šāds cenu līmenis neradīja kaitējumu (68). Tomēr, lai arī pašreizējās importa cenas bez antidempinga maksājumiem tik un tā būtu nedaudz augstākas par Savienības ražošanas nozares cenām (69), tās radītu mērķa cenas samazinājuma starpību 7,1 % apmērā salīdzinājumā ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām PIP laikā un 8,7 % mērķa peļņu, kura tika noteikta paralēlajā antidempinga izmeklēšanā pret Indiju un Indonēziju (70).

(250)

Turklāt pašreizējais samērā augstais Ķīnas eksportētāju cenu līmenis Savienības tirgū attiecas uz ļoti ierobežotu, domājams, augstas kvalitātes specializētu ražojumu apjomu, ja tos joprojām ir iespējams pārdot tirgū, neraugoties uz antidempinga maksājumiem aptuveni 25 % apmērā (71). Tāpēc, novērtējot iespējamā importa no ĶTR ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm situācijā, kad tiek eksportēti milzīgi ražojuma daudzumi, šķiet reprezentatīvākas. Ķīnas vidējās eksporta cenas uz trešām valstīm bez antidempinga maksājumu iekasēšanas uz Savienības robežas radītu mērķa cenas samazinājuma starpību 58,4 % apmērā salīdzinājumā ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām PIP laikā un 8,7 % mērķa peļņu, kura noteikta paralēlajā izmeklēšanā pret Indiju un Indonēziju.

(251)

Tas liecina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas importa cenu līmeņi, iespējams, būtu tādi, ka radītu kaitējumu, palielinot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kura tad vai nu zaudētu pārdošanas apjomu, vai būtu spiesta samazināt savu cenu līmeni.

(252)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, neizmantoto jaudu ĶTR, Savienības tirgus pievilcīgumu un paredzamo cenu līmeni importam no ĶTR, ja nebūtu antidempinga pasākumu, kā arī to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek secināts, ka tad, ja nebūtu pasākumu, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu kaitējuma radoša importa apjomi par dempinga cenām no ĶTR un varētu atkārtoties būtiskais kaitējums, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no ĶTR.

(253)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas LSI un Euranimi apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, ka importam no ĶTR atkārtoti bijušas zemākas cenas nekā Savienības ražošanas nozarei un ka nākotnē tās varētu radīt kaitējumu.

(254)

Pretēji minēto personu apgalvojumiem, Komisijas analīzes pamatā bija pārliecinoši fakti.

(255)

Pirmkārt, kā paskaidrots 121. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji pat ar pašreizējām samērā augstajām cenām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja īstenot dempinga praksi.

(256)

Otrkārt, kā paskaidrots 249. apsvērumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, pašreizējais Ķīnas eksporta cenu līmenis jau radītu kaitējumu, t. i., kaitējuma starpību 7,1 % apmērā salīdzinājumā ar Savienības ražotāju mērķa cenu.

(257)

Turklāt, kā norādīts 250. apsvērumā, ja Ķīnas eksporta cenu līmenis uz Savienību pazeminātos līdz Ķīnas eksporta cenu līmenim uz trešām valstīm, šī kaitējuma starpība sasniegtu satraucoši augstu līmeni, proti, 58,4 %. Šo cenu līmeni attiecībā uz trešām valstīm varētu uzskatīt par daudz reprezentatīvāku nekā pašreizējo Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienību, ņemot vērā ļoti mazos Ķīnas eksporta apjomus uz Savienību attiecīgajā periodā.

(258)

Visbeidzot, 244. apsvērumā minēts, ka Ķīnas Tautas Republikā pārskatāmā ražojuma ražošanai ir ievērojama neizmantotā jauda, ko gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu izmantot ražojuma eksportam uz Savienību.

(259)

Tāpēc šo personu apgalvojums tika noraidīts.

(260)

Kā aprakstīts 154. apsvērumā, ražotājiem eksportētājiem Taivānā ir ievērojama neizmantotā jauda, kas būtiski pārsniedz pašreizējo ražošanas apjomu un iekšējo patēriņu Taivānā. Ja pasākumi zaudētu spēku, šo neizmantoto jaudu, kas pielīdzināma 18,5 % no kopējā patēriņa Savienībā PIP laikā, varētu izmantot eksportam uz Savienību.

(261)

Lai gan Taivānas eksporta cenas uz trešām valstīm bija nedaudz lielākas nekā Taivānas eksporta cenas uz Savienību, tika konstatēts, ka tās tik un tā ir par aptuveni 17 % zemākas nekā Savienības ražotāju cenas Savienības tirgū.

(262)

Tāpēc, ņemot vērā šo cenu līmeni Savienības tirgū, eksports uz Savienību Taivānas eksportētājiem potenciāli ir daudz pievilcīgāks nekā eksports uz citām valstīm.

(263)

Turklāt, ja importam no Indijas un Indonēzijas tiks noteikti galīgie antidempinga pasākumi, sagaidāms, ka cenas Savienības tirgū palielināsies līdz taisnīgam līmenim, vēl vairāk palielinot Savienības tirgus pievilcību. Turklāt šādā situācijā Taivānas ražotāji eksportētāji Eiropas tirgū saskartos ar mazāku konkurenci no Indijas un Indonēzijas eksportētāju puses.

(264)

Tādējādi var pamatoti sagaidīt, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Taivānas ražotāji eksportētāji ievērojami palielinātu uz Savienību par dempinga cenām importētos pārskatāmā ražojuma apjomus. Šo pieņēmumu vēl vairāk pastiprina tas, ka Taivānā ir pieejama ievērojama neizmantotā jauda.

(265)

Importa no Taivānas iespējamo cenu līmeni gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija pārbaudīja, pamatojoties uz importa cenu līmeni PIP laikā un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(266)

Kā norādīts 261. apsvērumā, Taivānas importa cenas PIP laikā ar spēkā esošajiem antidempinga maksājumiem bija par 16,9 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Atbilstošā mērķa cenas samazinājuma starpība bija 36,8 % salīdzinājumā ar mērķa cenu, kas noteikta, pamatojoties uz ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām PIP laikā un 8,7 % mērķa peļņu, kura tika noteikta paralēlajā antidempinga izmeklēšanā pret Indiju un Indonēziju. Ja netiktu noteikti antidempinga maksājumi, aplūkotā cenu samazinājuma starpība pieaugtu līdz 22,1 % un mērķa cenas starpība – līdz 43,6 %.

(267)

Tas liecina, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Taivānas importa cenu līmeņi turpinātu radīt kaitējumu, palielinot cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kura tad vai nu zaudētu pārdošanas apjomu, vai būtu spiesta samazināt savu cenu līmeni.

(268)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, proti, neizmantoto jaudu Taivānā, Savienības tirgus pievilcīgumu un gaidāmo importa no Taivānas cenu līmeni gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, kā arī to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek secināts, ka tad, ja pašreizējie pasākumi zaudētu spēku, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu importa apjomi par dempinga cenām no Taivānas, kas rada kaitējumu, un būtiskais kaitējums, iespējams, turpinātos.

(269)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju, izplatītāju un lietotāju intereses.

(270)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(271)

Savienības ražošanas nozari veido 13 ražotāji, kas atrodas vairākās dalībvalstīs un pārskatāmā ražojuma ražošanā tieši nodarbina 13 660 darbiniekus. Neviens no Savienības ražotājiem neiebilda pret šīs izmeklēšanas sākšanu. Kā parādīts iepriekš 4. iedaļā, analizējot kaitējuma rādītājus, bija redzams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā pasliktinājās un to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(272)

Sagaidāms, ka, saglabājot spēkā antidempinga maksājumus, Savienības ražošanas nozarei būs iespējams segt pieaugošās ražošanas izmaksas un uzlabot finansiālo stāvokli, neraugoties uz zaudēto pārdošanas apjomu sarūkošā tirgus dēļ. Rezultāts būtu augstāka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte, kas tuvotos līmeņiem, kuri tiek uzskatīti par nepieciešamiem šajā kapitālietilpīgajā nozarē. Tiek atgādināts, ka vairākiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem attiecīgajā periodā bija raksturīga negatīva tendence. Nopietni ietekmēti bija jo sevišķi Savienības ražotāju finanšu rādītāji.

(273)

Lai gan spēkā esošie antidempinga pasākumi lielā mērā neļāva importam par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm ienākt Savienības tirgū, imports par dempinga cenām no Taivānas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei nodarīja būtisku kaitējumu. Ja pasākumu piemērošanas termiņš netiks pagarināts un imports no Ķīnas par dempinga cenām atkārtoti radīs kaitējumu, Savienības ražošanas nozares stāvoklis, iespējams, turpinās pasliktināties.

(274)

Komisija noteica, ka Taivānas importa radītais kaitējums joprojām turpinās un ka gadījumā, ja pasākumi zaudēs spēku, no Ķīnas veiktā importa sākotnēji radītais kaitējums, ļoti iespējams, varētu atkārtoties. Ievērojama apjoma importa par dempinga cenām pieplūdums no attiecīgajām valstīm nodarītu vēl lielāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Rezultātā pasliktinātos Savienības ražošanas nozares jau tā nelabvēlīgais stāvoklis.

(275)

Tādējādi Komisija secināja, ka antidempinga pasākumu saglabāšana pret attiecīgajām valstīm ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(276)

Komisija sazinājās ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, tirgotājiem un lietotājiem. Tomēr neviens no tiem neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesadarbojās termiņbeigu pārskatīšanā.

(277)

Pēc informācijas izpaušanas Euranimi un LSI apgalvoja, ka tie pašlaik saskaras ar pārskatāmā ražojuma piegādes deficītu Savienībā, ko izraisījis izejvielu piegādes trūkums visā pasaulē. Turklāt Covid-19 pandēmija ir izjaukusi līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, izraisot cenu kāpumu un izejvielu un SSCR deficītu. Ar tēraudu saistītie aizsardzības pasākumi SSCR deficītu saasinājuši vēl vairāk.

(278)

Covid-19 pandēmijas izraisītie piegādes ķēdes traucējumi ir izņēmuma gadījums, un tie nav skāruši tikai SSCR piegādes ķēdi vien. Iepriekš 5. tabulā ir parādīts, ka ir bijuši pieejami dažādi piegādes avoti un ka no trešām valstīm veiktā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā ir pat palielinājusies, lai gan aizsardzības pasākumi jau tika piemēroti. Attiecīgajā periodā Koreja spēja palielināt eksporta apjomu uz Savienību gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē un arī Dienvidāfrika saglabāja vietu Savienības tirgū. Turklāt, neraugoties uz antidempinga pasākumiem, šķiet, ka imports no Taivānas joprojām ir konkurētspējīgs, jo attiecīgajā periodā turpinājās minētā ražojuma importēšana uz Savienību.

(279)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ietekme, ko uz importētājiem un lietotājiem radīs antidempinga pasākumu piemērošanas turpināšana, neatsver pasākumu pozitīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(280)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nevajadzētu saglabāt spēkā esošos pasākumus, kas noteikti attiecīgo valstu izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam.

(281)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga turpināšanos no attiecīgajām valstīm, kaitējuma, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm, turpināšanos un atkārtošanos un Savienības interesēm, Komisija uzskata, ka antidempinga pasākumi, kuri noteikti pēc aukstās velmēšanas (aukstās presēšanas) tālāk neapstrādātu plakanu nerūsējošā tērauda velmējumu importam no ĶTR un Taivānas, būtu jāsaglabā.

(282)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda ĶTR un Taivānas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(283)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (72). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj apliecināt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(284)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi attiecībā uz pārskatāmā ražojuma importu no ĶTR un Taivānas tiktu saglabāti. Pēc šīs informācijas izpaušanas minētajām personām tika dots arī laiks, lai tās varētu paust savu viedokli. Komisija ir izskatījusi visas saņemtās piezīmes.

(285)

Ņemot vērā Regulas 2018/1046 (73) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(286)

Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (74) uz trīs gadu laikposmu noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (75) aizsardzības pasākuma piemērošana tika pagarināta līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums ietilpst vienā no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Attiecīgi, pārkāpjot aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifu kvotas, par vienu un to pašu importu būtu jāmaksā gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā šādas antidempinga pasākumu un aizsardzības pasākumu apvienošanas ietekme uz tirdzniecību varētu pārsniegt vēlamo, Komisija nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu par pārskatāmo ražojumu laikposmā, kurā iekasē aizsardzības maksājumu.

(287)

Tas nozīmē, ka tad, ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un ja tas pārsniedz minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikposmā aptur saskaņā ar minēto regulu noteikto maksājumu iekasēšanu. Ja Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tā līmenis ir zemāks par minētajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar minēto regulu noteikto antidempinga maksājumu augstāko līmeni. Aptur to antidempinga maksājuma summas daļu, kas nav iekasēta.

(288)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu,