KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1374

(2021. gada 12. aprīlis),

ar ko attiecībā uz īpašām higiēnas prasībām dzīvnieku izcelsmes pārtikai groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (1) (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, un jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(2)

Himozīns ir fermentu komplekss, ko izmanto noteikta veida sieru ražošanai. To ievāc no jaunu atgremotāju kuņģiem. Pamatojoties uz pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku gūto pieredzi, lai optimizētu himozīna ievākšanu no jaunām aitām un kazām, būtu jāgroza īpašās higiēnas prasības attiecībā uz kuņģiem himozīna ražošanai, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 18. punkta a) apakšpunktā. Jo īpaši ir lietderīgi atļaut, ka šādi kuņģi tiek izvesti no kautuves neiztukšoti vai neiztīrīti.

(3)

Tehnoloģiju attīstības dēļ tiek pieprasīts, lai mājas nagaiņu galvas un kājas būtu atļauts nodīrāt vai plaucēt un atspalvot ārpus kautuves specializētos apstiprinātos uzņēmumos tālākai pārtikas pārstrādei. Tāpēc praktisku iemeslu dēļ būtu jāatļauj mājas nagaiņu galvas un kājas transportēt uz šiem uzņēmumiem, ievērojot konkrētus nosacījumus, kas nodrošina pārtikas drošumu. Tādēļ būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 18. punkta c) apakšpunkts.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/624 (2) 4. pantu oficiālais veterinārārsts mājas nagaiņu ārkārtas kaušanas gadījumā var veikt pirmskaušanas apskati ārpus kautuves. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 2. punktā noteikts, ka ārkārtas (piespiedu) kaušanas gadījumā veterinārārsts veic pirmskaušanas apskati. Minētā prasība būtu jāgroza, lai tā atbilstu minētajam Deleģētās regulas (ES) 2019/624 4. pantam, un būtu jāatsaucas uz valsts pilnvaroto (oficiālo) veterinārārstu.

(5)

Dzīvnieku labturības uzlabošana ir viena no darbībām, kas taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā ir ierosināta Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam” (3) kā daļa no Eiropas zaļā kursa. Jo īpaši ir vērojamas izmaiņas gaļas patēriņa modeļos, un pieaug Eiropas Parlamenta, lauksaimnieku un patērētāju pieprasījums atļaut atsevišķu mājas nagaiņu nokaušanu izcelsmes saimniecībā, lai izvairītos no iespējamām dzīvnieku labturības problēmām to savākšanas un transportēšanas laikā.

(6)

Izņemot ārkārtas (piespiedu) kaušanu, mājas nagaiņi ir jānokauj kautuvē, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta 2. punktu, lai nodrošinātu atbilstību higiēnas prasībām, kas noteiktas minētās regulas III pielikuma I sadaļas II un IV nodaļā. Dalībvalstu kompetentās iestādes var apstiprināt mobilās kautuves saskaņā ar minēto pantu. Šīs mobilās iekārtas var izvietot visās attiecīgajās vietās, tostarp saimniecībās, kur var nokaut veselu dzīvnieku grupas. Citos apstākļos noteiktu dzīvnieku pārvadāšana var radīt risku aprūpētājam vai dzīvnieku labturībai. Tāpēc izcelsmes saimniecībā būtu jāatļauj nokaušana un atasiņošana ierobežotam skaitam mājas liellopu, cūku un mājas nepārnadžu. Šāda prakse būtu jāpakļauj stingriem nosacījumiem, lai uzturētu augstu pārtikas drošuma līmeni gaļai, kas iegūta no šādiem dzīvniekiem.

(7)	Kopā ar izcelsmes saimniecībā nokautiem mājas liellopiem, cūkām un mājas nepārnadžiem būtu jābūt oficiālajam sertifikātam, kas apliecina, ka ir ievērotas higiēnas prasības attiecībā uz nokaušanu. Šāds oficiālais sertifikāts ir paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2235 (4).

(8)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2018. gada 27. septembrī pieņēma otru zinātnisko atzinumu par riska analīzes pieejām attiecībā uz dažiem maziem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pārtikas ziedojumiem (5). Minētajā atzinumā ieteikts izmantot sasaldēšanu kā papildu instrumentu mazumtirdzniecībā, lai garantētu drošu pārtikas pārdali tiem, kam tā vajadzīga. Drošas pārtikas ziedošanas prakses veicināšana gan novērš pārtikas izšķērdēšanu, gan veicina nodrošinātību ar pārtiku saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Komisijas stratēģijā “No lauka līdz galdam”, un tās vispārējo mērķi Eiropas zaļā kursa ietvaros izveidot taisnīgu, veselīgu un videi draudzīgu pārtikas sistēmu. Pārtikas sasaldēšana var būt svarīgs līdzeklis, ar kuru nodrošināt tās drošu pārdali, ko veic pārtikas bankas un citas labdarības organizācijas. Gaļas sasaldēšana pašlaik mazumtirdzniecībā nav atļauta, jo gaļa, kas paredzēta sasaldēšanai, ir jāsasaldē bez liekas kavēšanās pēc nokaušanas vai sadalīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VII nodaļas 4. punktu attiecībā uz mājas nagaiņiem un minētā pielikuma II sadaļas V nodaļas 5. punktu attiecībā uz mājputniem un zaķveidīgajiem. Tāpēc, lai nodrošinātu pārtikas ziedojumu drošu izplatīšanu, gaļas sasaldēšana mazumtirdzniecībā ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatļauj.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (6) definēja jēdzienu “sertificēts veterinārārsts” (“apstiprināts veterinārārsts”). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (7) Regulu (EK) Nr. 854/2004 atcēla un definēja jēdzienu “oficiālais veterinārārsts”. Tā kā jēdziena “oficiālais veterinārārsts” definīcija Regulā (ES) 2017/625 ietver jēdzienu “apstiprināts veterinārārsts”, Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma atsauces uz jēdzienu “apstiprināts veterinārārsts” būtu jāgroza, lai tās attiektos uz jēdzienu “valsts pilnvarotais (oficiālais) veterinārārsts”.

(10)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļā noteiktās īpašās higiēnas prasības attiecībā uz tādas gaļas ražošanu un laišanu tirgū, kas iegūta no saimniecībā audzētiem pārnadžu kārtas medījamiem zīdītājiem, attiecas tikai uz Cervidae vai Suidae gaļu. Līdzīgas prasības būtu jāpiemēro arī gaļai, kas iegūta no citiem saimniecībā audzētiem medījamajiem zīdītājiem, piemēram, lamām, lai izvairītos no iespējama pārtikas drošuma apdraudējuma, kuru rada patēriņa modeļu izmaiņas sakarā ar šādas gaļas patēriņa pieaugumu.

(11)

Nomedītu savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņus un iekšējos orgānus pirms transportēšanas uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu var transportēt un uzglabāt savākšanas centrā. Lai nodrošinātu pārtikas drošumu šai gaļai, būtu jāievieš īpaši higiēnas noteikumi attiecībā uz šo ķermeņu un iekšējo orgānu apstrādi un uzglabāšanu šādos savākšanas centros, grozot higiēnas prasības attiecībā uz savvaļas medījamiem dzīvniekiem, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļā.

(12)

Savvaļas medījamie dzīvnieki pēc tam, kad tos apskatījusi apmācīta persona saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 3. punktu attiecībā uz lielajiem savvaļas medījamiem dzīvniekiem un minētās sadaļas III nodaļas 3. punktu attiecībā uz mazajiem savvaļas medījamajiem dzīvniekiem, pēc iespējas drīzāk jātransportē uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, lai atdzesēšanu varētu veikt saprātīgā laikposmā pēc nonāvēšanas. Minētā prasība būtu jāpiemēro arī savvaļas medījamajiem dzīvniekiem, kuriem apskate nav veikta.

(13)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas I nodaļas 3. punktā noteikts, ka tad, ja pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks pārvieto dzīvu gliemeņu partiju starp uzņēmumiem, kopā ar partiju ir jābūt reģistrācijas dokumentam. Lai saskaņotu Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas I nodaļas 4. punktā prasīto informāciju, būtu jāizveido vienots reģistrācijas dokumenta paraugs dzīvu gliemeņu pārvietošanai starp uzņēmumiem. Turklāt ierasta prakse ir gliemeņu partiju nosūtīšana arī starpniekuzņēmējiem, tāpēc reģistrācijas dokumentā būtu jāiekļauj arī šāda iespēja.

(14)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas IV nodaļas A daļas 1. punktu dzīvas gliemenes pirms attīrīšanas sākuma jānomazgā ar tīru ūdeni, tām jābūt bez dubļiem un uzkrātām atliekām. Tomēr, lai taupītu ūdeni, tīru gliemeņu mazgāšanai nevajadzētu būt obligātai. Attiecīgi jāgroza VII sadaļas IV nodaļas A daļas 1. punkts.

(15)

Tirgū laistās dzīvās gliemenēs jūras biotoksīnu daudzums nedrīkst pārsniegt Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteiktās robežas. EFSA atzinumā “Jūras biotoksīni gliemjos, vēžveidīgajos un adatādaiņos: pektenotoksīnu grupa” (8) secināts, ka nav ziņojumu par tādu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēkiem, kas būtu saistīta ar pektenotoksīnu (PTX) grupas toksīniem. Turklāt gliemjos, vēžveidīgajos un adatādaiņos PTX vienmēr ir kopā ar okadīnskābes grupas toksīniem. Tāpēc ir lietderīgi atsauci uz PTX no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punkta c) apakšpunkta svītrot.

(16)

Deleģētās regulas 2019/624 11. pantā ir noteikts, ka jūrasgurķu ievākšanai nav nepieciešama ražošanas apgabalu un izklāšanas teritoriju klasifikācija, ja kompetentās iestādes veic šādu dzīvnieku oficiālās kontroles zivju izsolēs, nosūtīšanas centros un pārstrādes uzņēmumos. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas IX nodaļa būtu jāgroza, lai atļautu jūrasgurķu ievākšanu ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem un klasificētām izklāšanas teritorijām.

(17)

Kuģiem būtu jābūt būvētiem un veidotiem tā, lai neizraisītu zvejniecības produktu piesārņošanu ar sateces ūdeņiem, notekūdeņiem, dūmiem, degvielu, eļļu, taukiem vai citām problemātiskām vielām. Arī glabātavas, tvertnes vai konteineri, ko izmanto zvejniecības produktu uzglabāšanai, atdzesēšanai vai sasaldēšanai, nebūtu jāizmanto citiem mērķiem kā vien zvejniecības produktu uzglabāšanai. Saldētājkuģiem un refrižeratorkuģiem būtu jābūt aprīkotiem ar saldēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai produktus iespējami ātri, nepārtrauktā procesā un ar iespējami īsu termiskās aiztures periodu sasaldētu tā, lai tie sasniegtu iekšējo temperatūru, kas nepārsniedz –18 °C. Uzglabāšanas tilpnes produktu sasaldēšanai nebūtu jāizmanto. Tādas pašas prasības attiecībā uz saldēšanas un uzglabāšanas iekārtām būtu jāpiemēro arī saldētavām uz sauszemes. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas I nodaļas I daļa un III nodaļas B daļa.

(18)

Ņemot vērā nesenos krāpšanas gadījumus attiecībā uz tunzivīm, kas sākotnēji sasaldētas sālījumā –9 °C temperatūrā un paredzētas konservu ražošanai, taču novirzītas patēriņam kā svaigi zvejniecības produkti, Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas I nodaļas II daļas 7. punktā ir lietderīgi precizēt, ka visi zvejniecības produkti, kas sākotnēji sasaldēti sālījumā –9 °C temperatūrā un paredzēti konservu ražošanai, nedrīkst būt paredzēti citam nolūkam kā vien konservu ražošanai, pat tad, ja tiek tālāk sasaldēti –18 °C temperatūrā.

(19)

Zvejniecības produktu aknas un ikri, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, ir jāuzglabā uz ledus temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai, vai jāsasaldē. Ir lietderīgi atļaut, ka aknas un ikri tiek arī atdzesēti apstākļos, kas atšķiras no uzglabāšanas uz ledus, – temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas I nodaļas II daļas 6. punkts būtu jāgroza, lai atļautu, ka lietošanai pārtikā paredzētu zvejniecības produktu aknas un ikrus var atdzesēt ne tikai uz ledus, bet arī citos atdzesēšanas apstākļos.

(20)

Ir lietderīgi noteikt, ka konteineros, kurus izmanto tādu neiesaiņotu, sagatavotu svaigu zvejniecības produktu nosūtīšanai vai uzglabāšanai, ko uzglabā uz ledus, izkusušā ledus ūdenim nebūtu jāpaliek saskarē ar zvejniecības produktiem. Higiēnas apsvērumu dēļ ir svarīgi precizēt, ka izkusušā ledus ūdenim ne tikvien nebūtu jāpaliek saskarē ar zvejniecības produktiem, bet arī būtu jātiek notecinātam. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas A daļas 4. punkts būtu jāgroza, lai precizētu, ka izkusušā ledus ūdenim ne tikvien nebūtu jāpaliek saskarē ar zvejniecības produktiem, bet arī būtu jātiek notecinātam.

(21)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XI sadaļā noteiktie īpašie higiēnas noteikumi attiecībā uz varžu kājiņām attiecas tikai uz RNA (Ranidae dzimtas) sugas varžu kājiņām saskaņā ar varžu kājiņu definīciju, kas noteikta minētās regulas I pielikuma 6.1. punktā. Īpaši higiēnas noteikumi attiecībā uz gliemežiem minētajā sadaļā attiecas tikai uz sauszemes gliemežiem, kuri pieder pie Helix pomatia Linné, Helix aspersa Muller un Helix lucorum sugas un pie kādas Achatinidae dzimtas sugas saskaņā ar gliemežu definīciju, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 6.2. punktā. Mainoties ēšanas paradumiem, arī citu sugu varžu kājiņas un gliemeži tiek ražoti un laisti tirgū lietošanai pārtikā. Tāpēc īpašie higiēnas noteikumi būtu jāpaplašina, lai tos attiecinātu arī uz šīm sugām un nodrošinātu no šīm sugām iegūtas pārtikas drošumu.

(22)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XII sadaļā ir noteiktas īpašas temperatūras prasības lietošanai pārtikā paredzētu dradžu uzglabāšanai. Tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi izmantot noteiktas iepakošanas metodes, piemēram, vakuumiepakošanu, kam nav vajadzīgas īpašas temperatūras prasības, lai nodrošinātu no dradžiem iegūtas pārtikas drošumu. Tāpēc šie temperatūras apstākļi būtu jāsvītro, savukārt pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam būtu jānodrošina no dradžiem iegūtas pārtikas drošums, izmantojot labu higiēnas praksi un procedūras, kuru pamatā ir riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) principi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (9) 5. pantu.

(23)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (2019. gada 8. februāris), ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 1. lpp.).

(3) https://ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/f2f_action-plan_2020_strategy-info_en.pdf

(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).

(5) EFSA Journal 2018; 16(11):5432.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.).

(8) https://doi.org/10.2903/j.efsa.2009.1109

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza šādi:

I sadaļu groza šādi:

IV nodaļu groza šādi:

nodaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:

“ii)	dzīvniekus, kas nokauti izcelsmes saimniecībā saskaņā ar šīs sadaļas VI.a nodaļu vai III sadaļas 3. punktu;”;

ii)

nodaļas 18. punktu aizstāj ar šādu:

“18.

Ja vien tie nav paredzēti izmantošanai par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1069/2009 (*):

kuņģi ir jāplaucē vai jāiztīra, tomēr kuņģi, kas paredzēti himozīna ražošanai:

i)	ir jāiztukšo tikai jaunu liellopu gadījumā,

ii)	jaunu aitu un kazu gadījumā tie nav jāiztukšo, jāplaucē vai jātīra,

b)	zarnas ir jāiztukšo un jāiztīra,

galvas un kājas ir jānodīrā vai jāplaucē un jāatspalvo, tomēr, ja kompetentā iestāde to atļauj, redzami tīras galvas, kas nesatur īpašus riska materiālus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (**) 8. pantu, un redzami tīras kājas, kas paredzētas pārstrādei pārtikā, var transportēt uz apstiprinātu uzņēmumu, kur tās var nodīrāt vai plaucēt un atspalvot.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.)."

(**) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001 (2001. gada 22. maijs), ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).”;"

VI nodaļu groza šādi:

nodaļas 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2.	Valsts pilnvarotajam (oficiālajam) veterinārārstam jāveic dzīvnieka pirmskaušanas apskate.

Nokauts un atasiņots dzīvnieks ir jātransportē uz kautuvi, ievērojot higiēnas prasības un bez liekas kavēšanās. Uz vietas valsts pilnvarotā (oficiālā) veterinārārsta uzraudzībā var izņemt kuņģi un zarnas, bet ne veikt citu apstrādi. Visi izņemtie iekšējie orgāni ir jānosūta uz kautuvi kopā ar nokauto dzīvnieku un jāidentificē kā konkrētā dzīvnieka iekšējie orgāni.”;

ii)

nodaļas 6. punktu aizstāj ar šādu:

“Oficiālo sertifikātu, kas dots Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 (*) IV pielikuma 5. nodaļā, nosūta uz kautuvi kopā ar nokauto dzīvnieku vai nosūta iepriekš jebkādā formātā.

(*) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).”;"

pēc VI nodaļas iekļauj šādu VI.a nodaļu:

“VI.A NODAĻA: MĀJAS LIELLOPU (IZŅEMOT BIZONUS), CŪKU UN MĀJAS NEPĀRNADŽU KAUŠANA IZCELSMES SAIMNIECĪBĀ, IZŅEMOT ĀRKĀRTAS (PIESPIEDU) KAUŠANU

Izcelsmes saimniecībā vienā un tajā pašā reizē var nokaut līdz trim mājas liellopiem, izņemot bizonus, vai līdz sešām mājas cūkām, vai līdz trim mājas nepārnadžiem, ja kompetentā iestāde to atļauj saskaņā ar šādām prasībām:

a)	lai izvairītos no jebkāda riska apstrādātājam un novērstu jebkādus dzīvnieku savainojumus transportēšanas laikā, šos dzīvniekus nevar transportēt uz kautuvi;

b)	starp kautuvi un kaušanai paredzētā dzīvnieka īpašnieku pastāv vienošanās; īpašniekam par šādu vienošanos ir rakstiski jāinformē kompetentā iestāde;

c)	kautuvei vai kaušanai paredzēto dzīvnieku īpašniekam par paredzētās dzīvnieku kaušanas datumu un laiku vismaz trīs dienas iepriekš ir jāinformē valsts pilnvarotais (oficiālais) veterinārārsts;

d)	kaušanas laikā jābūt klāt valsts pilnvarotajam (oficiālajam) veterinārārstam, kas veic kaušanai paredzētā dzīvnieka pirmskaušanas apskati;

mobilajai vienībai, ko izmanto nokauto dzīvnieku atasiņošanai un transportēšanai uz kautuvi, jānodrošina higiēniska apiešanās un atasiņošana, kā arī pareiza asiņu likvidēšana, un tai jābūt daļai no kautuves, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar 4. panta 2. punktu; tomēr kompetentā iestāde var atļaut atasiņošanu ārpus mobilās vienības, ja asinis nav paredzētas lietošanai pārtikā un kaušana nenotiek ierobežojumu zonās, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 (*) 4. panta 41. punktā, vai uzņēmumos (objektos), kuros piemēro dzīvnieku veselības ierobežojumus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/429 un uz tās pamata pieņemtajiem aktiem;

nokautie un atasiņotie dzīvnieki jātransportē tieši uz kautuvi, ievērojot higiēnas prasības un bez liekas kavēšanās; uz vietas valsts pilnvarotā (oficiālā) veterinārārsta uzraudzībā var izņemt kuņģi un zarnas, bet ne veikt citu apstrādi; visi izņemtie iekšējie orgāni ir jānosūta uz kautuvi kopā ar nokauto dzīvnieku un jāidentificē kā katra atsevišķa dzīvnieka iekšējie orgāni;

g)	ja starp pirmā dzīvnieka nokaušanu un nokauto dzīvnieku ievešanu kautuvē ir vairāk nekā divas stundas, nokautie dzīvnieki ir jāatdzesē; ja klimatiskie apstākļi ir piemēroti, aktīva dzesēšana nav vajadzīga;

h)	dzīvnieka īpašniekam kautuve iepriekš jāinformē par paredzamo laiku, kad pienāks nokautie dzīvnieki, kuri pēc ievešanas kautuvē jāapstrādā bez liekas kavēšanās;

i)	papildus pārtikas aprites informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikuma III sadaļu, oficiālais sertifikāts, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 IV pielikuma 3. nodaļā, ir jānosūta uz kautuvi kopā ar nokautajiem dzīvniekiem vai jānosūta iepriekš jebkādā formātā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1. lpp.)”;"

pielikuma VII nodaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Sasaldēšanai paredzēta gaļa ir jāsasaldē bez liekas kavēšanās, vajadzības gadījumā ņemot vērā stabilizācijas periodu pirms sasaldēšanas.

Tomēr pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas veic mazumtirdzniecības darbību, gaļu var sasaldēt, ņemot vērā tās pārdali pārtikas ziedošanas nolūkā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i)	attiecībā uz pārtiku, kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (*) 24. pantu piemēro “izlietot līdz” datumu, – pirms minētā datuma beigām,

ii)	bez liekas kavēšanās līdz –18 °C vai zemākai temperatūrai,

iii)	nodrošinot, ka sasaldēšanas datums ir dokumentēts un norādīts vai nu uz etiķetes, vai citā veidā,

iv)	izņemot gaļu, kas bijusi iepriekš sasaldēta (atkausēta gaļa), un

v)	saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas attiecībā uz sasaldēšanu un turpmāku izmantošanu pārtikā.

(*) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).”;"

II sadaļu groza šādi:

V nodaļas 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Sasaldēšanai paredzētā gaļa jāsasaldē bez liekas kavēšanās.

i)	attiecībā uz pārtiku, kurai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 24. pantu piemēro “izlietot līdz” datumu, – pirms minētā datuma beigām,

ii)	bez liekas kavēšanās līdz –18 °C vai zemākai temperatūrai,

iii)	nodrošinot, ka sasaldēšanas datums ir dokumentēts un norādīts vai nu uz etiķetes, vai citā veidā,

iv)	izņemot gaļu, kas bijusi iepriekš sasaldēta (atkausēta gaļa), un

v)	saskaņā ar jebkādiem nosacījumiem, ko kompetentās iestādes noteikušas attiecībā uz sasaldēšanu un turpmāku izmantošanu pārtikā.”;

VI nodaļu groza šādi:

i)	nodaļas 6. punktu svītro;

ii)

nodaļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Papildus pārtikas aprites informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikuma III sadaļu, oficiālais sertifikāts, kas dots Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 IV pielikuma 3. nodaļā, ir jānosūta uz kautuvi vai gaļas sadalīšanas uzņēmumu kopā ar nokauto dzīvnieku vai jānosūta iepriekš jebkādā formātā.”;

III sadaļu groza šādi:

sadaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	I sadaļas noteikumi attiecas uz saimniecībā audzētu pārnadžu kārtas medījamo zīdītāju gaļas iegūšanu un laišanu tirgū, ja vien kompetentā iestāde tos neuzskata par neatbilstošiem.”;

sadaļas 3. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 IV pielikuma 3. nodaļā norādītais oficiālais sertifikāts, ko izdevis un parakstījis valsts pilnvarotais (oficiālais) veterinārārsts un kas apliecina pirmskaušanas apskates pozitīvu iznākumu, pareizu kaušanu un atasiņošanu un kaušanas datumu un laiku, ir nosūtīts uz kautuvi kopā ar nokauto dzīvnieku vai nosūtīts iepriekš jebkādā formātā.”;

IV sadaļu groza šādi:

a)	pievieno šādu ievadteikumu: “Šajā sadaļā “savākšanas centrs” ir uzņēmums, ko izmanto savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņu un iekšējo orgānu uzglabāšanai pirms transportēšanas uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu.”;

II nodaļu groza šādi:

nodaļas 4. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Ja atsevišķos gadījumos apmācītas personas, kas varētu veikt 2. punktā minēto apskati, nav, galvai (izņemot ilkņus, briežragus un ragus) un visiem iekšējiem orgāniem (izņemot kuņģi un zarnas) ir jābūt kopā ar ķermeni, kurš iespējami drīz pēc dzīvnieka nonāvēšanas jātransportē uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu.”;

ii)

nodaļas 8. punkta b) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“b)

var nosūtīt uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu citā dalībvalstī tikai tad, ja laikā, kad tos transportē uz šo medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu, kopā ar tiem ir Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 II pielikuma 2. nodaļā dotais oficiālais sertifikāts, kuru izdevis un parakstījis valsts pilnvarotais (oficiālais) veterinārārsts un ar kuru apliecina, ka ir ievērotas šīs nodaļas 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz apliecinājuma pieejamību, ja vajadzīgs, un attiecīgo ķermeņa daļu klātbūtni.”;

iii)

pievieno šādu 10. punktu:

“10.

Lielo savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņus un iekšējos orgānus pirms nosūtīšanas uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu var transportēt un uzglabāt savākšanas centrā, ja:

savākšanas centrs ir vai nu:

1)	reģistrēts kompetentajā iestādē kā pārtikas uzņēmums, kas veic primāro ražošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja tikai saņēmējas struktūras ir pirmās savākšanas centri, vai

2)	kompetentās iestādes apstiprināts pārtikas uzņēmums saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja tas saņem ķermeņus no citiem savākšanas centriem;

b)	ja izķidātos dzīvniekus transportē uz savākšanas centru un tajā uzglabā, ķermeņus aizliegts šajā laikā sakraut kaudzē;

c)	nonāvētos dzīvniekus uz savākšanas centru transportē, ievērojot higiēnas prasības un bez kavēšanās;

d)	ir ievēroti 5. punktā noteiktie temperatūras apstākļi;

e)	uzglabāšanas laiks ir pēc iespējas īsāks;

f)	lielo savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņiem un iekšējiem orgāniem nekāda cita apstrāde netiek veikta; tomēr apskate, ko veic apmācīta persona, un iekšējo orgānu izņemšana var notikt saskaņā ar 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.”;

III nodaļu groza šādi:

nodaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Mazo savvaļas medījamo dzīvnieku gaļu drīkst laist tirgū tikai tad, ja ķermeni uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu transportē iespējami drīz pēc 1. punktā minētās apskates vai, ja atsevišķos gadījumos apmācītas personas, kas varētu veikt minēto apskati, nav – iespējami drīz pēc dzīvnieka nonāvēšanas.”;

ii)

pievieno šādu 8. punktu:

“8.

Mazo savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņus, arī iekšējos orgānus, pirms nosūtīšanas uz medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumu var transportēt uz savākšanas centru un tajā uzglabāt, ja:

savākšanas centrs ir vai nu:

1)	reģistrēts kompetentajā iestādē kā pārtikas uzņēmums, kas veic primāro ražošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja tikai saņēmējas struktūras ir pirmās savākšanas centri, vai

2)	kompetentās iestādes apstiprināts pārtikas uzņēmums saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja tas saņem ķermeņus no citiem savākšanas centriem;

b)	ja izķidātos dzīvniekus transportē uz savākšanas centru un tajā uzglabā, ķermeņus aizliegts šajā laikā sakraut kaudzē;

c)	nonāvētos dzīvniekus uz savākšanas centru transportē, ievērojot higiēnas prasības un bez kavēšanās;

d)	ir ievēroti 4. punktā noteiktie temperatūras apstākļi;

e)	uzglabāšanas laiks ir pēc iespējas īsāks;

f)	mazo savvaļas medījamo dzīvnieku ķermeņiem, arī iekšējiem orgāniem, nekāda cita apstrāde netiek veikta; tomēr apskate, ko veic apmācīta persona, un iekšējo orgānu izņemšana var notikt saskaņā ar 1. un 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem.”;

VII sadaļu groza šādi:

ievaddaļā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a.

Šajā sadaļā “starpniekuzņēmējs” ir pārtikas apritē iesaistīts tirgus dalībnieks (arī tirgotāji), kas nav pirmais piegādātājs, ar telpām vai bez tām, un kas veic darbības starp ražošanas apgabaliem, izklāšanas teritorijām vai jebkuriem uzņēmumiem.”;

I nodaļu groza šādi:

nodaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.	Ja pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks pārvieto dzīvu gliemeņu partiju starp ražošanas apgabaliem, izklāšanas teritorijām vai jebkādiem uzņēmumiem, kopā ar partiju ir jābūt reģistrācijas dokumentam.”;

ii)

nodaļas 4. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta starpniekuzņēmējs, kopā ar partiju ir jābūt reģistrācijas dokumentam, ko aizpilda starpniekuzņēmējs. Reģistrācijas dokumentā jāietver vismaz informācija, kas minēta a), b) un c) apakšpunktā, un šāda informācija:

i)	starpniekuzņēmēja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

ii)	attiecībā uz kondicionēšanu vai atkārtotu iegremdēšanu ūdenī uzglabāšanas nolūkā – kondicionēšanas vai atkārtotas iegremdēšanas ūdenī sākuma datums, beigu datums un vieta;

iii)	ja ir veikta kondicionēšana dabiskā augšanas vietā, starpniekuzņēmējam jāapstiprina, ka dabiskā augšanas vieta, kurā kondicionēšana notikusi, kondicionēšanas laikā bija klasificēta kā A klases ražošanas apgabals, kas atvērts ievākšanai;

iv)	ja atkārtota iegremdēšana ūdenī ir veikta dabiskā augšanas vietā, starpniekuzņēmējam jāapstiprina, ka dabiskā augšanas vieta, kurā atkārtota iegremdēšana ūdenī notikusi, atkārtotās iegremdēšanas laikā bija klasificēta ar tādu pašu klasifikāciju kā ražošanas apgabals, kurā ievāktas dzīvās gliemenes;

v)	ja atkārtota iegremdēšana ūdenī ir veikta uzņēmumā, starpniekuzņēmējam jāapstiprina, ka atkārtotās iegremdēšanas laikā uzņēmums bija apstiprināts. Atkārtota iegremdēšana ūdenī nedrīkst radīt dzīvo gliemeņu papildu piesārņojumu;

vi)	grupēšanas gadījumā – suga, grupēšanas sākuma datums, grupēšanas beigu datums, tā apgabala statuss, kurā dzīvās gliemenes ievāktas, un grupējuma partija, kurā vienmēr ir viena un tā pati suga, kas nozvejota vienā un tajā pašā dienā un vienā ražošanas apgabalā.”;

iii)

pievieno šādu 8. un 9. punktu:

“8.

Starpniekuzņēmējiem jābūt:

a)	kompetentajā iestādē reģistrētiem pārtikas uzņēmumiem, kas veic primāro ražošanu, kā minēts 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ja tiem nav telpu vai ja tiem ir telpas, kurās apkārtējās vides temperatūrā tikai apstrādā, mazgā un uzglabā dzīvas gliemenes bez grupēšanas un kondicionēšanas, vai

b)	kompetentās iestādes apstiprinātiem pārtikas apritē iesaistītiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar 4. panta 2. punktu, ja papildus a) apakšpunktā minēto darbību veikšanai tiem ir saldētava vai tie grupē vai sadala dzīvu gliemeņu partijas, vai veic kondicionēšanu vai atkārtotu iegremdēšanu ūdenī.

Starpniekuzņēmēji var saņemt dzīvas gliemenes no ražošanas apgabaliem, kas klasificēti kā A, B vai C, no izklāšanas teritorijām vai no citiem starpniekuzņēmējiem. Starpniekuzņēmēji var sūtīt dzīvas gliemenes:

a)	no A klases ražošanas apgabaliem uz nosūtīšanas centriem vai citam starpniekuzņēmējam;

b)	no B klases ražošanas apgabaliem tikai uz attīrīšanas centriem, pārstrādes uzņēmumiem vai citam starpniekuzņēmējam;

c)	no C kategorijas ražošanas apgabaliem uz pārstrādes uzņēmumiem vai citam starpniekuzņēmējam ar telpām.”;

IV nodaļas A daļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Pirms attīrīšanas sākuma dzīvajām gliemenēm jābūt brīvām no dubļiem un uzkrātām atliekām un, ja nepieciešams, mazgātām, izmantojot tīru ūdeni.”;

V nodaļas 2. punktā:

a)	minētā punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) paralītiskajai gliemeņu indei (PSP) – 800 mikrogrami saksitoksīna ekvivalentu diHCl uz kilogramu;”;

b)	minētā punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “c) okadīnskābei un dinofisistoksīniem kopā – 160 mikrogrami okadīnskābes ekvivalentu uz kilogramu;”;

IX nodaļu aizstāj ar šādu:

“IX NODAĻA: ĪPAŠAS PRASĪBAS ĀRPUS KLASIFICĒTIEM RAŽOŠANAS APGABALIEM IEVĀKTĀM ĶEMMĪŠGLIEMENĒM, JŪRAS GLIEMEŽIEM UN JŪRASGURĶIEM, KAS NAV FILTRĒTĀJI

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem ievāc ķemmīšgliemenes, jūras gliemežus un jūrasgurķus, kas nav filtrētāji, vai šādas ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras, gliemežus un/vai jūrasgurķus apstrādā, ir jāievēro turpmāk norādītās prasības.

Ķemmīšgliemenes, jūras gliemežus un jūrasgurķus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū, izņemot tad, ja tie ir ievākti un apstrādāti saskaņā ar II nodaļas B daļu un atbilst V nodaļā noteiktajiem standartiem, un to pierāda, izmantojot tādu pašpārbaužu sistēmu, kuras veic pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas vada zivju izsoli, nosūtīšanas centru vai pārstrādes uzņēmumu.

2.	Papildus 1. punktam, ja kompetentā iestāde var, ņemot vērā oficiālu uzraudzības programmu datus un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, klasificēt zvejas vietas, ķemmīšgliemenēm pēc analoģijas piemēro II nodaļas A daļas noteikumus.

Ķemmīšgliemenes, jūras gliemežus un jūrasgurķus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā citādi, kā vien ar zivju izsoles, nosūtīšanas centra vai pārstrādes uzņēmuma starpniecību. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri minētajos uzņēmumos apstrādā ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras gliemežus, un/vai jūrasgurķus, ir jāinformē kompetentā iestāde un – attiecībā uz nosūtīšanas centriem – jānodrošina atbilstība III un IV nodaļas attiecīgajām prasībām.

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri apstrādā ķemmīšgliemenes, jūras gliemežus un jūrasgurķus, kas nav filtrētāji, ir jāievēro šādas prasības:

attiecīgā gadījumā – dokumentācijas prasības, kas minētas I nodaļas 3.–7. punktā. Šādā gadījumā reģistrācijas dokumentā skaidri jānorāda tā apgabala atrašanās vieta (norādot sistēmu, kas izmantota, lai aprakstītu koordinātas), kur dzīvās ķemmīšgliemenes un/vai dzīvie jūras gliemeži, un/vai dzīvie jūrasgurķi ir ievākti, vai

b)	VI nodaļas 2. punkta prasības attiecībā uz tādu dzīvu ķemmīšgliemeņu, dzīvu jūras gliemežu un dzīvu jūrasgurķu iepakojumu noslēgšanu, ko nosūta mazumtirdzniecībai, un VII nodaļas prasības attiecībā uz identifikācijas marķējumu un etiķetēšanu.”;

pievieno šādu X nodaļu:

“X NODAĻA: DZĪVU GLIEMEŅU, DZĪVU ADATĀDAIŅU, DZĪVU TUNIKĀTU UN DZĪVU JŪRAS GLIEMEŽU REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTA PARAUGS

DZĪVU GLIEMEŅU, DZĪVU ADATĀDAIŅU, DZĪVU TUNIKĀTU UN DZĪVU JŪRAS GLIEMEŽU REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTS

I daļa. Piegādātājs

I.1	IMSOC atsauces numurs

I.2	Iekšējais atsauces numurs

I.3.	Piegādātājs Vārds, uzvārds/nosaukums Adrese Reģistrācijas vai apstiprinājuma Nr. Valsts Valsts ISO kods Darbība

I.4.	Saņēmējs pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks Vārds, uzvārds/nosaukums Adrese Reģistrācijas vai apstiprinājuma Nr. Valsts Valsts ISO kods Darbība

I.5.

Preču apraksts

Akvakultūra Dabiskās audzētavas

I.6.	No izklāšanas teritorijas Jā ☐ Nē ☐ Izklāšanas teritorija Izklāšanas ilgums Sākuma datums Beigu datums

I.7.	No attīrīšanas/nosūtīšanas centra Izsoļu nams Jā☐ Nē ☐ Attīrīšanas/nosūtīšanas centra/izsoļu nama apstiprinājuma numurs Ievešanas datums Izvešanas datums Attīrīšanas ilgums

I.8.	No starpniekuzņēmēja Jā Nē Vārds, uzvārds/nosaukums Adrese Reģistrācijas vai apstiprinājuma Nr. Valsts Valsts ISO kods Darbība Ievešanas datums Izvešanas datums

I.9.	Piegādātāja apliecinājums Es, apakšā parakstījies pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas atbild par sūtījuma nosūtīšanu, apliecinu, ka, cik man zināms, šā dokumenta I daļā sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga.

Datums

Parakstītāja vārds un uzvārds

Paraksts

II daļa. Saņēmējs pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks

II.1	Iekšējais atsauces numurs (saņēmējs)

II.2.

Saņēmēja pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka apliecinājums

Es, apakšā parakstījies pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas atbild par sūtījuma saņemšanu, apliecinu, ka sūtījums [DATUMĀ] ir atvests manās telpās.

Parakstītāja vārds un uzvārds

Paraksts

Paskaidrojošas piezīmes

Aile	Apraksts
I daļa. Piegādātājs Šo dokumenta daļu aizpilda pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas nosūta dzīvu gliemeņu partiju.
I.1.	IMSOC atsauces numurs Šis ir IMSOC piešķirtais unikālais burtciparu kods.
I.2.	Iekšējais atsauces numurs Šo aili iekšējā atsauces numura norādīšanai var izmantot pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kurš ir nosūtītājs.
I.3.	Piegādātājs Norāda izcelsmes uzņēmuma nosaukumu un adresi (attiecīgā gadījumā – ielu, pilsētu un reģionu/provinci/zemi), valsti un valsts ISO kodu. Attiecībā uz ražošanas apgabaliem norāda kompetento iestāžu (KI) atļauto platību. Attiecībā uz dzīvām ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem vai jūrasgurķiem norāda ievākšanas zonas atrašanās vietu. Attiecīgā gadījumā norāda uzņēmuma reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru. Norāda darbību (ievācējs, attīrīšanas centrs, nosūtīšanas centrs, izsoļu nams vai starpniecības darbības). Ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta no attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai – attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, jūras gliemežiem un jūrasgurķiem, kas nav filtrētāji, kuri ievākti ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem, – no zivju izsoles, norāda attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai zivju izsoles apstiprinājuma numuru un adresi.
I.4.	Saņēmējs pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks Norāda galamērķa uzņēmuma nosaukumu un adresi (attiecīgā gadījumā – ielu, pilsētu un reģionu/provinci/zemi), valsti un valsts ISO kodu. Attiecībā uz ražošanas apgabaliem vai izklāšanas teritorijām norāda KI atļauto platību. Attiecīgā gadījumā norāda uzņēmuma reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru. Norāda darbību (ievācējs, attīrīšanas centrs, nosūtīšanas centrs, pārstrādes uzņēmums vai starpniecības darbības).
I.5.	Preču apraksts Pēc vajadzības norāda kombinētās nomenklatūras kodu vai FAO trīsburtu kodu, sugu, daudzumu, iepakojuma veidu (maisos, bez taras utt.), partiju, ievākšanas datumu, kondicionēšanas sākuma un beigu datumu (attiecīgā gadījumā), kondicionēšanas vietu (norāda ražošanas apgabala klasifikāciju un tā atrašanās vietu vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma apstiprinājuma numuru), atkārtotas iegremdēšanas sākuma un beigu datumu (attiecīgā gadījumā), atkārtotas iegremdēšanas vietu (norāda ražošanas apgabala klasifikāciju un tā atrašanās vietu vai attiecīgā gadījumā uzņēmuma apstiprinājuma numuru), grupēšanas sākuma un beigu datumu (attiecīgā gadījumā), ražošanas apgabalu un tā veselības statusu (attiecīgā gadījumā norāda ražošanas apgabala klasifikāciju). Ja dzīvas gliemenes ir ievāktas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 62. panta 2. punktu, tas būtu skaidri jānorāda. Veicot dzīvu gliemeņu grupēšanu, partijai jāattiecas uz vienas un tās pašas sugas gliemenēm, kas ievāktas tajā pašā dienā un ir no viena un tā paša ražošanas apgabala. Lieko svītro.
I.6.	No izklāšanas teritorijas Ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta no izklāšanas teritorijas, norāda izklāšanas teritoriju, ko atļāvušas KI, un izklāšanas ilgumu (sākuma un beigu datumu).
I.7.	No attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai zivju izsoles Ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta no attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai – attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, jūras gliemežiem un jūrasgurķiem, kas nav filtrētāji, kuri ievākti ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem, – no izsoļu nama, norāda attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai izsoļu nama apstiprinājuma numuru un adresi. Ja to nosūta no attīrīšanas centra, norāda attīrīšanas ilgumu un datumus, kuros attiecīgā partija ievesta attīrīšanas centrā un no tā izvesta. Lieko svītro.
I.8.	No starpniekuzņēmēja Norāda starpniekuzņēmēja vārdu, uzvārdu/nosaukumu un adresi (attiecīgā gadījumā – ielu, pilsētu un reģionu/provinci/zemi), valsti un valsts ISO kodu. Attiecīgā gadījumā norāda reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru un darbību.
I.9.	Piegādātāja apliecinājums Norāda datumu, parakstītāja vārdu, uzvārdu un parakstu.
II daļa. Saņēmējs pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks Šo dokumenta daļu aizpilda pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kas saņem dzīvu gliemeņu partiju.
II.1.	Iekšējais atsauces numurs (saņēmējs) Šo aili iekšējā atsauces numura norādīšanai var izmantot pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks, kurš ir partijas saņēmējs.
II.2.	Saņēmēja pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka apliecinājums Norāda datumu, kad dzīvu gliemeņu partija nonāk saņēmēja pārtikas apritē iesaistītā tirgus dalībnieka telpās. Ja starpniekuzņēmējam telpu nav, norāda partijas pirkšanas datumu. Norāda parakstītāja vārdu, uzvārdu un parakstu.”;

VIII sadaļu groza šādi:

I nodaļu groza šādi:

nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	kuģi, ko izmanto zvejniecības produktu ievākšanai to dabiskajā vidē vai to apstrādei vai pārstrādei pēc ievākšanas, un refrižeratorkuģi atbilst strukturālajām un aprīkojuma prasībām, kas noteiktas I daļā, un”;

ii)

I.A daļai pievieno šādu 5. punktu:

“5.

Kuģiem jābūt būvētiem un veidotiem tā, lai neizraisītu zvejniecības produktu piesārņošanu ar sateces ūdeņiem, notekūdeņiem, dūmiem, degvielu, eļļu, taukiem vai citām problemātiskām vielām. Glabātavas, tvertnes vai konteinerus, ko izmanto neaizsargātu zvejniecības produktu uzglabāšanai, atdzesēšanai vai sasaldēšanai, tostarp tos, kas paredzēti barības ražošanai, nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien minēto produktu uzglabāšanai, atdzesēšanai vai sasaldēšanai, kā arī ledus vai sāls šķīdumam, kuru izmanto šādiem mērķiem. Attiecībā uz refrižeratorkuģiem noteikumi, kas piemērojami neaizsargātiem zvejniecības produktiem, attiecas uz visiem transportētajiem produktiem.”;

iii)

I.C daļas 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1)	ar saldēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai produktus iespējami ātri, nepārtrauktā procesā un ar iespējami īsu termiskās aiztures periodu sasaldētu tā, lai tie sasniegtu iekšējo temperatūru, kas nepārsniedz –18 °C;

ar dzesēšanas iekārtām, kuru jauda ir pietiekama, lai saglabātu zvejniecības produktus uzglabāšanas tilpnēs ne vairāk kā –18 °C temperatūrā. Uzglabāšanas tilpnes nedrīkst izmantot sasaldēšanai, ja tās neatbilst 1. punktā noteiktajiem nosacījumiem, un tām jābūt aprīkotām ar temperatūras reģistrēšanas ierīci vietā, kur to var viegli nolasīt. Nolasītāja temperatūras sensoram jāatrodas vietā, kur temperatūra tilpnē ir visaugstākā;”;

iv)

I daļā pievieno šādu E punktu:

“E.	Prasības refrižeratorkuģiem Refrižeratorkuģiem, kuri transportē un/vai uzglabā sasaldētus zvejniecības produktus bez taras, jābūt aprīkojumam, kas atbilst C daļas 2. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz saldētājkuģu temperatūras uzturēšanas kapacitāti.”;

II daļas 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.

Ja zivīm atdala galvu un/vai tās ķidā uz kuģa klāja, šādas darbības jāveic, ievērojot higiēnas prasības, iespējami drīz pēc nozvejošanas, un zvejniecības produkti nekavējoties jānomazgā. Iekšējie orgāni un daļas, kas var radīt apdraudējumu sabiedrības veselībai, iespējami drīz jānošķir un jātur atsevišķi no lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem. Aknas un ikri, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, ir jāatdzesē vai jāuzglabā uz ledus temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai, vai jāsasaldē.”;

vi)

II daļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Ja veic konservēšanai paredzētu veselu zivju sasaldēšanu sālījumā, zvejniecības produkta temperatūrai jāsasniedz ne vairāk kā –9 °C. Pat tad, ja pēc tam tās sasaldē –18 °C temperatūrā, veselām zivīm, kas sākotnēji sasaldētas sālījumā temperatūrā, kura nepārsniedz –9 °C, jābūt paredzētām konservēšanai. Sālījums nedrīkst būt zivju piesārņojuma avots.”;

III nodaļu groza šādi:

A daļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	Konteineros, ko izmanto tādu neiesaiņotu, sagatavotu svaigu zvejniecības produktu nosūtīšanai vai uzglabāšanai, ko uzglabā uz ledus, jānodrošina, ka izkusušā ledus ūdens tiek notecināts un nepaliek saskarē ar zvejniecības produktiem.”;

ii)

B daļu aizstāj ar šādu:

“B.	PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SASALDĒTIEM PRODUKTIEM Sauszemes uzņēmumos, kur veic zvejniecības produktu sasaldēšanu vai uzglabāšanu, jābūt iekārtām, kas pielāgotas veicamajai darbībai un atbilst prasībām, kuras VIII sadaļas I nodaļas I.C daļas 1. un 2. punktā noteiktas saldētājkuģiem.”;

XI sadaļā pievieno šādu 7. un 8. punktu:

“7.	Prasības, kas noteiktas 1., 3., 4. un 6. punktā, attiecas arī uz jebkādiem citiem Helicidae, Hygromiidae vai Sphincterochilidae dzimtas gliemežiem, ja tie paredzēti lietošanai pārtikā.

8.	Prasības, kas noteiktas 1.–5. punktā, attiecas arī uz tādu lietošanai pārtikā paredzētu varžu kājiņām, kuras pieder pie Ranidae dzimtas Pelophylax ģints un pie Dicroglossidae dzimtas Fejervarya, Limnonectes un Hoplobatrachus ģints.”;

8)	XII sadaļas II nodaļā svītro 5. punktu.