(1)

Lai arī valsts drošība ir vienīgi dalībvalstu kompetencē, tās aizsardzībai ir nepieciešama sadarbība un koordinācija Savienības līmenī. Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu, būtu jāsasniedz, inter alia veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp koordinācijai un sadarbībai ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kā arī ar privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības palīdzību.

(2)

Laikposmam no 2015. līdz 2020. gadam Komisija, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments noteica kopējās prioritātes, kā izklāstīts 2015. gada aprīļa Eiropas Drošības programmā, un Padome tās atkārtoti apstiprināja atjaunotajā 2015. gada jūnija Iekšējās drošības stratēģijā, bet Eiropas Parlaments – 2015. gada jūlija rezolūcijā; tās ir novērst un apkarot terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību. Minētās kopējās prioritātes tika atkārtoti apstiprinātas laikposmam no 2020. gada līdz 2025. gadam Komisijas 2020. gada 24. jūlija paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Drošības savienības stratēģija”.

(3)

Romas deklarācijā, kas tika parakstīta 2017. gada 25. martā, 27 dalībvalstu vadītāji, Eiropadome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija apliecināja savas saistības strādāt, lai veidotu drošu Eiropu un izveidotu tādu Savienību, kurā visi iedzīvotāji jūtas droši un var brīvi pārvietoties, kurā ir drošas ārējās robežas, kurā ir efektīva, atbildīga un ilgtspējīga migrācijas politika, kas ievēro starptautiskās normas, kā arī tādu Eiropu, kura ir apņēmības pilna apkarot terorismu un organizēto noziedzību.

(4)

Eiropadome 2016. gada 15. decembrī aicināja turpināt strādāt pie informācijas sistēmu un datubāzu sadarbspējas. Eiropadome 2017. gada 23. jūnijā uzsvēra vajadzību uzlabot datubāzu sadarbspēju, un Komisija 2017. gada 12. decembrī virzīja priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai (policijas un tiesu iestāžu sadarbība, patvērums un migrācija).

(5)

Lai saglabātu Šengenas acquis integritāti un palīdzētu nodrošināt augstu drošības līmeni Savienībā, dalībvalstīm kopš 2017. gada 6. aprīļa ir pienākums veikt sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs par Savienības pilsoņiem, kuri šķērso Savienības ārējās robežas. Turklāt Komisija nāca klajā ar ieteikumu dalībvalstīm labāk izmantot policijas pārbaudes un pārrobežu sadarbību. Galvenajiem principiem, kas vada Savienības un dalībvalstu rīcību, veidojot efektīvu un patiesu drošības savienību, vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma respektēšanai, stingrai globālās perspektīvas ievērošanai un nepieciešamajai saskanībai ar drošības ārējo dimensiju.

(6)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic rīcība, lai aizsargātu cilvēkus, sabiedriskas vietas un kritisko infrastruktūru no pieaugošajiem starptautiskiem apdraudējumiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Savienības iekšējo drošību turpina apdraudēt inter alia terorisms, smagā un organizētā noziedzība, ceļojoši noziedzīgie grupējumi, ieroču un narkotiku tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kibernoziegumi, seksuāla izmantošana, tostarp bērnu seksuāla izmantošana, hibrīddraudi, kā arī ķīmiski, bioloģiski, radioloģiski un kodoldraudi, un cilvēku tirdzniecība. Iekšējā drošība ir kopīgs pasākums, kas kopīgi jāveicina Savienības iestādēm, attiecīgajām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm.

(7)

Lai sekmētu tādas efektīvas un patiesas drošības savienības izveidi un īstenošanu, kuras mērķis ir nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni visā Savienībā, būtu jāizveido un jāpārvalda Iekšējās drošības fonds (“Fonds”), lai nodrošinātu dalībvalstīm adekvātu Savienības finansiālo atbalstu.

(8)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām, kurām Savienības intervence var nodrošināt lielāku pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Saskaņā ar LESD 84. pantu un 87. panta 2. punktu ar Fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina un atbalsta dalībvalstu rīcību noziedzības novēršanas, personāla kopējas apmācības un policijas sadarbības, kā arī tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā, iesaistot dalībvalstu kompetentās iestādes un Savienības aģentūras, jo īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un atbalstu nepieciešamajiem centieniem stiprināt terorisma un smagās un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas spējas. Ar Fondu būtu jāatbalsta arī attiecīgā personāla un ekspertu apmācīšana atbilstoši Eiropas Tiesībaizsardzības apmācības shēmas (LETS) vispārīgajiem principiem. Ar Fondu nebūtu jāatbalsta pamatdarbības izmaksas un aktivitātes, kas saistītas ar dalībvalstu būtiskajām funkcijām attiecībā uz likumības un kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības un valsts drošības nodrošināšanu, kā minēts LESD 72. pantā.

(9)

Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot vērtības, kas ir nostiprinātas Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), un Savienības starptautiskās saistības attiecībā uz cilvēktiesībām. Jo īpaši Fonds būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz dzīvību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz personas datu aizsardzību, bērna tiesības un tiesības uz efektīviem tiesībaizsardzības līdzekļiem, kā arī pilnībā ievērojot diskriminācijas aizlieguma principu.

(10)

Atbilstīgi LES 3. pantam, ar Fondu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas nodrošina, ka bērni tiek aizsargāti pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos pret viņiem. Ar Fondu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, jo īpaši nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(11)

Saskaņā ar Savienības līmenī noteiktajām kopīgajām prioritātēm ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību Savienībā ar Fondu būtu jāatbalsta darbības, kuru nolūks ir pievērsties galvenajiem drošības apdraudējumiem un jo īpaši novērst un apkarot terorismu un radikalizāciju, smago un organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī atbalstīt un aizsargāt noziegumos cietušos. Ar Fondu būtu jānodrošina, ka Savienība un tās dalībvalstis ir arī labi aprīkotas, lai vērstos pret jauniem un potenciāliem apdraudējumiem, piemēram, nelikumīgu tirdzniecību, tostarp, izmantojot tiešsaistes kanālus, hibrīddraudiem un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem, nolūkā izveidot patiesu drošības savienību. Tas būtu veicams ar finansiālu palīdzību, lai atbalstītu labāku informācijas apmaiņu, palielinātu operatīvo sadarbību un uzlabotu valstu un kolektīvās spējas.

(12)

Ar Fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai jo īpaši būtu jāatbalsta informācijas apmaiņa, policijas sadarbība, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un prevencija šādās jomās: smagā un organizētā noziedzība, ieroču nelikumīga tirdzniecība, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, narkotiku tirdzniecība, noziegumi pret vidi, terorisms, cilvēku tirdzniecība, bēgļu un nelikumīgu migrantu izmantošana, smaga darbaspēka ekspluatācija, seksuālā izmantošana un vardarbība, tostarp bērnu un sieviešu seksuāla izmantošana un vardarbība pret viņiem, bērnu seksuālas izmantošanas attēlu izplatīšana un bērnu pornogrāfija, un kibernoziedzība. Tāpat ar Fondu būtu jāatbalsta cilvēku aizsardzība, sabiedrisko vietu un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret incidentiem, kas saistīti ar drošību, un būtu jāatbalsta ar drošību saistītu risku un krīžu efektīva pārvaldība un gatavība tiem, tostarp, nodrošinot kopēju apmācību, izstrādājot kopēju politiku, piemēram, stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus, kā arī tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(13)

Fondam būtu jāsniedz finansiāls atbalsts, lai risinātu jaunās problēmas, ko rada dažu ar interneta starpniecību veiktu noziedzības veidu apjoma būtiska palielināšanās pēdējos gados, piemēram, ar maksājumiem saistīta krāpšana, bērnu seksuāla izmantošana un ieroču tirdzniecība.

(14)

Fondam būtu jābalstās uz šādiem tā priekšteču sasniegtajiem rezultātiem un veiktajām investīcijām: programma “Noziedzības profilakse un apkarošana” (ISEC), programma “Terora aktu un citu ar drošību saistītu risku profilakse, gatavība tiem un to seku pārvarēšana” (CIPS) 2007.–2013. gadam, kā arī instruments policijas sadarbībai noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kas ir daļa no Iekšējās drošības fonda 2014.–2020. gadam un kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 513/2014 (3). Fonda darbības jomai būtu arī jāļauj ņemt vērā notikumu attīstību.

(15)

Savienības finansējuma ietekme ir maksimāli jāpalielina, mobilizējot, apvienojot un piesaistot publiskos un privātos finanšu resursus. Ar Fondu būtu jāatbalsta un jāveicina pilsoniskās sabiedrības, tostarp nevalstisko organizāciju, kā arī Eiropas rūpniecības sektora aktīva un jēgpilna iesaiste drošības politikas izstrādē un īstenošanā, vajadzības gadījumā iesaistot citas ieinteresētās personas, Savienības struktūras, Savienības aģentūras un starptautiskās organizācijas, kam ir saistība ar Fonda mērķi. Tomēr būtu jānodrošina, ka atbalstu no Fonda neizmanto, lai privātā sektora dalībniekiem uzticētu likumā paredzētus vai sabiedrības nozīmes uzdevumus.

(16)

Terorisma un smagās un organizētās noziedzības pārrobežu rakstura dēļ ir nepieciešama koordinēta reakcija un sadarbība dalībvalstīs un starp tām, kā arī ar kompetentajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām. Visu dalībvalstu kompetento iestāžu, tostarp specializēto tiesībaizsardzības dienestu, rīcībā var būt informācija, kas ir vērtīga, lai efektīvi apkarotu terorismu un smago un organizēto noziedzību. Lai paātrinātu informācijas apmaiņu un uzlabotu nodotās informācijas kvalitāti, ir ļoti būtiski veidot savstarpēju uzticēšanos. Būtu jāizpēta un jāpārbauda jaunas pieejas sadarbībai un informācijas apmaiņai, tostarp saistībā ar draudu analīzi, ņemot vērā esošās sistēmas Savienības satvarā un ārpus tā, piemēram, ES Izlūkošanas un situāciju centru (INTCEN), Eiropola Eiropas Terorisma apkarošanas centru (ETAC), Eiropas terorisma apkarošanas koordinatoru un terorisma apkarošanas grupu. Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par LESD 87. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, ciktāl uz to aktivitātēm attiecas Fonda darbības joma. Visās finansētajās aktivitātēs būtu pilnībā jāievēro dažādo kompetento iestāžu un Eiropas struktūru juridiskais statuss un nepieciešamie informācijas piederības principi.

(17)

Lai izmantotu to decentralizēto aģentūru zināšanas un pieredzi, kuru kompetencē ir tiesībaizsardzības sadarbība un apmācība, narkotiku un narkomānijas uzraudzība, pamattiesības, tieslietu jautājumi un lielapjoma IT sistēmas, Komisijai attiecīgās decentralizētās aģentūras būtu jāiesaista ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1148 (4) izveidotās Iekšlietu fondu komitejas darbā, jo īpaši plānošanas perioda sākumā un vidusposmā. Attiecīgā gadījumā Komisijai būtu jāspēj iesaistīt attiecīgās decentralizētās aģentūras arī uzraudzībā un izvērtēšanā, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar Fondu atbalstītās darbības atbilst attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

(18)

Saistībā ar Savienības stratēģijas narkotiku jomā visaptverošo satvaru, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma samazināšana, ar Fondu sniegtajai finansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta darbības, kuru mērķis ir novērst un apkarot narkotiku kontrabandu, samazinot piedāvājumu un pieprasījumu, jo īpaši pasākumi, ar kuriem vēršas pret nelikumīgu narkotisko vielu ražošanu, izgatavošanu, iegūšanu, tirdzniecību, transportēšanu, importu vai eksportu, kā arī narkotiku glabāšanu un iegādi nolūkā iesaistīties narkotiku tirdzniecībā. Fondam būtu jāaptver arī politikas narkotiku jomā prevencijas aspekti. Lai panāktu turpmākas sinerģijas un saskaņotību narkotiku jomā, Fondā būtu jāiekļauj tie ar narkotikām saistīto mērķu elementi, uz kuriem 2014.–2020. gada laikposmā attiecās programma “Tiesiskums”.

(19)

Lai nodrošinātu, ka Fonds dod efektīvu ieguldījumu augstāka līmeņa iekšējā drošībā visā Savienībā un tādējādi dod ieguldījumu patiesas drošības savienības izveidē, Fonds būtu jāizmanto tā, lai dalībvalstu rīcībai nodrošinātu vislielāko Savienības pievienoto vērtību.

(20)

Ar Fondu būtu jāatbalsta investīcijas aprīkojumā, transportlīdzekļos un iekārtās tikai tad, ja šādām investīcijām ir skaidra Savienības pievienotā vērtība un tikai tiktāl, ciktāl minētās investīcijas ir nepieciešamas Fonda mērķu sasniegšanai. Piemēram, šādas investīcijas varētu ietvert investīcijas aprīkojumā, kas nepieciešams kriminālistikai, slepenā novērošanā, sprāgstvielu un narkotiku atklāšanā, kā arī jebkuros citos specializētos ar Fonda mērķiem saistītos nolūkos. Fondam nebūtu jāfinansē investīcijas, kas attiecas tikai uz valstīm, vai investīcijas, kas būtu vajadzīgas kompetento iestāžu ikdienas darbam, piemēram, formastērpi, automašīnas, autobusi, motorolleri, policijas iecirkņi, nespecializēti mācību centri un biroja aprīkojums.

(21)

Solidaritātes interesēs Savienības iekšienē un kopīgas atbildības garā par drošību Savienībā, ja tiek atklāti trūkumi vai riski, jo īpaši pēc Šengenas izvērtējuma, attiecīgajai dalībvalstij būtu pienācīgi jārisina minētie trūkumi, izmantojot savas programmas resursus, lai īstenotu ieteikumus, kas pieņemti, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1053/2013 (5).

(22)

Lai palīdzētu sasniegt Fonda politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmu prioritātes ir vērstas uz visu Fonda konkrēto mērķu īstenošanu, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām un nodrošina politikas mērķa sasniegšanu.

(23)

Ievērojot efektivitātes principu, būtu jātiecas panākt sinerģijas un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(24)

Lai maksimāli palielinātu politikas mērķu sasniegšanas efektivitāti, izmantotu apjomradītus ietaupījumus un izvairītos no darbību pārklāšanās, Fondam būtu jāatbilst citām Savienības finanšu programmām drošības jomā un jāpapildina tās. Jo īpaši būtu jānodrošina sinerģijas ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Integrētās robežu pārvaldības fondu, kas sastāv no finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš izveidots ar Regulu (ES) 2021/1148, un finansiālā atbalsta instrumentu muitas kontroles iekārtām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1077 (6), kā arī ar pārējiem kohēzijas politikas fondiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (7),

ar programmas “Apvārsnis Eiropa” drošības pētniecības daļu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (8), ar programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2021/692 (9), ar programmu “Tiesiskums”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/693 (10), ar programmu “Digitālā Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694 (11), un ar programmu InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (12). Sinerģijas būtu jātiecas panākt jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras un publiskās telpas drošību, kiberdrošību, cietušo aizsardzību un radikalizācijas novēršanu.

(25)

Lai stiprinātu papildināmību starp Fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, būtu jāspēj izmantot daudzfunkcionālu aprīkojumu un IKT sistēmas, kuru primārais pielietojums atbilst šai regulai, lai sasniegtu Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai mērķus.

(26)

Ar Fondu atbalstītie pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām būtu jāīsteno sinerģijā un saskaņotībā, un papildināmībā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta, izmantojot Savienības instrumentus. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās darbības, tās ārpolitikas un tās attīstības palīdzības politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu. Attiecībā uz Fonda ārējo dimensiju ar Fondu būtu jāsekmē sadarbība ar trešām valstīm tādās jomās, kas ir nozīmīgas Savienības iekšējai drošībai. Šajā sakarā būtu jāizmanto finansējums no tematiska mehānisma, lai Fonda mērķiem atbalstītu darbības trešās valstīs vai saistībā ar trešām valstīm, jo īpaši, lai palīdzētu apkarot un novērst noziedzību, tostarp narkotiku tirdzniecību un cilvēku tirdzniecību, un palīdzētu apkarot pārrobežu noziedzīgos kontrabandas tīklus.

(27)

Īstenojot tematisko mehānismu, Komisijai būtu jānodrošina, ka ar finansējumu reaģē uz problēmām un vajadzībām, kas saistītas ar Fonda mērķu sasniegšanu.

(28)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Drošībai pēc būtības ir pārrobežu raksturs, un tādēļ ir nepieciešama spēcīga un koordinēta Savienības reakcija. Saskaņā ar šo regulu sniegtajam finansiālajam atbalstam jo īpaši būtu jāveicina valstu un Savienības spēju nostiprināšanu drošības jomā.

(29)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis attiecībā uz darbības atbalsta izmantošanu saskaņā ar Fondu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem drošības jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts, īstenojot acquis drošības jomā, varētu nopietni pārkāpt Savienības vērtības, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1053/2013 paredzēto Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(30)

Fondam būtu jārisina nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības saistībā ar paredzamību un jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Īstenojot Fondu, būtu jāņem vērā efektivitātes, lietderības, atbilstības, saskaņotības, Savienības pievienotās vērtības un līdzekļu izlietošanas kvalitātes principi. Turklāt Fonda īstenošanai būtu jānotiek iespējami lietotājiem draudzīgākā veidā.

(31)

Lai optimizētu tādu investīciju pievienoto vērtību, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Fondu un citām Savienības programmām, tostarp tām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Fonda un no citas Savienības programmas. Šādam kumulatīvajam finansējumam nebūtu jāpārsniedz minētās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz piemēroti noteikumi, jo īpaši par iespēju deklarēt tādas pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli gan Fondam, gan citai Savienības programmai.

(32)

Veicinot ar Fondu atbalstītās darbības, Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbībām, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos ir norādīta Savienības emblēma un īpaši minēts Savienības finansiālais atbalsts.

(33)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu līdzekļus saskaņā ar Fondu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Fonda īstenošanu.

(34)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(35)

Ar šo regulu būtu jānosaka dalībvalstu programmām piešķiramās sākotnējās summas, kuras aprēķina, pamatojoties uz I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

(36)

Dalībvalstu programmām piešķiramām sākotnējām summām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa investīcijām drošībā. Lai ņemtu vērā iekšējās un ārējās drošības apdraudējumu izmaiņas vai izmaiņas sākotnējā situācijā, plānošanas perioda vidusposmā dalībvalstīm būtu jāpiešķir papildu summa, kuras pamatā vajadzētu būt statistikas datiem, saskaņā ar I pielikumu, ņemot vērā to programmu īstenošanas statusu.

(37)

Tā kā problēmas drošības jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams finansējuma piešķiršanu pielāgot iekšējās un ārējās drošības apdraudējumu izmaiņām un virzīt finansējumu tām prioritātēm, kuras sniedz vislielāko Savienības pievienoto vērtību. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēs un virzītu finansējumu darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir konkrētām darbībām, Savienības darbībām un ārkārtas palīdzībai.

(38)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no to programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu, galvenokārt tāpēc, ka šīm darbībām ir ievērojama Savienības pievienotā vērtība vai tās Savienībai ir ārkārtīgi svarīgas.

(39)

Daļa no Fonda pieejamajiem resursiem varētu tikt piešķirta dalībvalstu programmām tādu konkrētu darbību īstenošanai, kam nepieciešama sadarbība starp dalībvalstīm vai konkrētu darbību īstenošanai situācijās, kad jaunas norises Savienībā prasa darīt pieejamu papildu finansējumu vienai vai vairākām dalībvalstīm. Komisijai minētās konkrētās darbības būtu jāizklāsta savās darba programmās.

(40)

Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar iekšējo drošību, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kuras ir būtiskas Savienībai kopumā. Šādam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(41)

Lai papildinātu Fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, ar Fondu būtu jāatbalsta arī darbības Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz vispārēji stratēģiski mērķi Fonda intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām transnacionālā līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā vai atsevišķās dalībvalstīs. Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni, tostarp vietējā līmenī, apmainīties ar paraugpraksi un veicināt kopēju apmācību, tostarp palielināt tiesībaizsardzības darbinieku informētību par jautājumiem saistībā ar radikalizāciju un visu veidu diskrimināciju, kas var novest pie vardarbības, piemēram, antisemītismu, antičigānismu un citiem rasisma veidiem. Šajā nolūkā varētu finansēt specializētas apmaiņas programmas zemāka līmeņa tiesībaizsardzības darbiniekiem.

(42)

Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz incidentiem, kas saistīti ar drošību, vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar šajā regulā izklāstīto satvaru. Šāda palīdzība nebūtu jāsniedz, lai atbalstītu izteikti neparedzētus vai ilgtermiņa pasākumus vai risinātu situācijas, kurās ir steidzami jārīkojas nepietiekamas kompetento iestāžu plānošanas un reaģēšanas dēļ.

(43)

Lai nodrošinātu vajadzīgo elastību un reaģētu uz jaunām vajadzībām, vajadzētu būt iespējai nodrošināt decentralizētās aģentūras ar attiecīgiem papildu finanšu līdzekļiem, lai tās veiktu konkrētus ārkārtas uzdevumus. Gadījumā, ja veicamais uzdevums ir tik steidzams, ka decentralizēto aģentūru budžeta korekcijas nevar laikus veikt, tām vajadzētu būt tiesīgām kļūt par ārkārtas palīdzības saņēmējām, tostarp dotāciju veidā, atbilstīgi Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras Savienības līmenī noteikušas Savienības iestādes.

(44)

Ņemot vērā Savienības darbību transnacionālo raksturu un lai veicinātu koordinētu rīcību tāda mērķa īstenošanai, kas paredz augstākā Savienības drošības līmeņa garantēšanu, decentralizētajām aģentūrām izņēmuma kārtā vajadzētu būt tiesīgām saņemt atbalstu no Savienības darbībām, tostarp dotāciju veidā, ja tās palīdz īstenot Savienības darbības, kas ir attiecīgo decentralizēto aģentūru kompetencē, un ja minētās darbības netiek segtas ar Savienības ieguldījumu minēto decentralizēto aģentūru budžetā, izmantojot gada budžetu. Lai nodrošinātu Savienības pievienoto vērtību, šādam atbalstam būtu jāatbilst prioritātēm un iniciatīvām, ko Savienības līmenī noteikušas Savienības iestādes.

(45)

Fonda politikas mērķi būtu jācenšas sasniegt arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar programmas InvestEU, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/523, politikas logiem. Šāds finansiāls atbalsts būtu jāizmanto tam, lai samērīgā veidā novērstu tirgus nepilnības vai neoptimālas investīciju situācijas., ar to nevajadzētu dublēt vai izspiest privātu finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Savienības pievienoto vērtību.

(46)

Finansējuma apvienošanas darbības ir brīvprātīgas, un tās ir no Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājama atbalsta veidus, atmaksājama atbalsta veidus vai abus ar atmaksājama atbalsta veidiem no veicināšanas, attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī atbalstu no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.

(47)

Ar šo regulu paredz finansējumu Fondam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (13) 18. punkta nozīmē.

(48)

Fondam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (14) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir paredzēti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(49)

Lai darbības īstenotu dalītā pārvaldībā, Fondam būtu jāietilpst saskaņotā satvarā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(50)

Ar Regulu (ES) 2021/1060 izveido satvaru rīcībai ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu plus, Kohēzijas fondu, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kas ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un ar to nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz to Savienības fondu plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldību un kontroli, kurus īsteno dalītā pārvaldībā. Vēl šajā regulā ir jāprecizē Fonda mērķi, kā arī jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz darbībām, kuras var finansēt no šā Fonda.

(51)

Fonda priekšfinansējuma shēma ir izklāstīta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka ārkārtas situācijās ir iespējams reaģēt ātri, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Priekšfinansējuma shēmai būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no brīža, kad tās sāk īstenot savas programmas.

(52)

Šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespēju ar tiem sasniegt darbību konkrētos mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un neatbilstības risku. Veicot minēto izvēli, būtu jāapsver iespēja izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(53)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuros atbalsta saņēmējas ir starptautiskas organizācijas, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības verifikācijas, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un pakārtoto izdevumu attiecināmību. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(54)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgas saņemt Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, no 2021. gada 1. janvāra uzskatīt par tādam, kas tiesīgas saņemt Savienības finansējumu pat tad, ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(55)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (15) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (16), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (17) un (ES) 2017/1939 (18) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (19).

Saskaņā ar Finanšu regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO, nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām Savienības finanšu interešu aizsardzībai.

(56)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(57)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (20), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(58)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām saskaras tālākie reģioni. Fondam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai pēc vajadzības palīdzētu tālākajiem reģioniem.

(59)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (21) 22. un 23. punktu, Fonds būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Fonda ietekmi uz vietas. Lai izmērītu Fonda sasniegumus, saistībā ar katru Fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķrādītāji. Minētajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(60)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Fonda īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot ar 2023. gadu, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par pēdējo grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu arī jāiesniedz Komisijai minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai minētie kopsavilkumi būtu jātulko visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(61)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar saistībām, ko Savienība uzņēmusies, lai īstenotu Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (22), un sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Fondu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (23) 17. panta nozīmē.

(62)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (24) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta no finansiāla atbalsta instrumenta policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai, kurš ir daļa no Iekšējā drošības fonda. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka projektu pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno atbilstīgi tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(63)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(64)

Lai papildinātu un grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz IV pielikumā izklāstīto sarakstu ar darbībām, kuras tiesīgas saņemt augstāku līdzfinansējuma likmi, darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(65)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25). Lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Saistībā ar lēmumu pieņemšanu par šajā regulā paredzētas ārkārtas palīdzības piešķiršanu Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(66)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(67)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(68)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (26) piemērošanas laikposmu.

(69)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā, un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,