(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 176. pantā noteikts, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (“ERAF”) mērķis ir palīdzēt izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņa galvenās atšķirības. Saskaņā ar minēto pantu un LESD 174. panta otro un trešo daļu ERAF ir jāpalīdz mazināt atšķirības starp dažādo reģionu attīstības līmeņiem un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, īpašu uzmanību veltot tiem vismazāk attīstītajiem reģioniem, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp jo īpaši traucēkļi, ko rada, demogrāfiska lejupslīde, kā, piemēram, galējiem ziemeļu reģioniem ar mazu iedzīvotāju blīvumu, salām un pārrobežu un kalnu reģioniem.

(2)

Kohēzijas fonds tika izveidots, lai palīdzētu sasniegt vispārējo mērķi stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, sniedzot finansiālu ieguldījumu tādās jomās kā vide un Eiropas tīkli transporta infrastruktūrā (“TEN-T”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1315/2013 (4).

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (5) ir noteikti kopīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, Eiropas Sociālajam fondam Plus (“ESF+”), Kohēzijas fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fondam (“EJZAF”), Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (“AMIF”), Iekšējās drošības fondam (“IDF”) un finansiālā atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzām (“BMVI”), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru.

(4)

Lai vienkāršotu noteikumus, kas ERAF un Kohēzijas fondam tika piemēroti 2014.–2020. gada plānošanas periodā, abiem fondiem piemērojamie noteikumi būtu jānosaka vienā regulā.

(5)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (“LES”) 3. pantā un LESD 10. pantā izklāstītie horizontālie principi, tostarp LES 5. pantā noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu. Dalībvalstīm būtu jāievēro arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) noteiktie pienākumi, kā arī Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2017. gadā proklamētā Eiropas sociālo tiesību pīlāra principi un jānodrošina pieejamība saskaņā ar UNCRPD 9. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ar kuriem saskaņo produktu un pakalpojumu pieejamības prasības. Šajā sakarā ERAF un Kohēzijas fonds sinerģijā ar ESF+ būtu jāīsteno tā, lai sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi, un to mērķi būtu jāsasniedz, lai veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, nabadzības izskaušanu un sociālās iekļaušanas veicināšanu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jācenšas novērst nevienlīdzību, veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību un iekļaut dzimumu aspektu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Nevienam fondam nebūtu jāatbalsta darbības, kas veicina jebkāda veida atšķiršanu vai atstumtību, un infrastruktūras finansēšanas gadījumā abiem fondiem būtu jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti.

(6)

ERAF un Kohēzijas fonda mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir pret klimata pārmaiņām cīnīties atbilstoši Savienības saistībām īstenot 2015. gada Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, kas pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā un lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (“ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi”), abi fondi palīdzēs integrēt klimata pasākumus un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, ar 30 % no Savienības budžeta izdevumiem atbalstīt klimata mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā sagaidāms, ka ERAF darbībās klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 30 % no visa ERAF finansējuma. Savukārt Kohēzijas fonda darbībās sagaidāms, ka klimata mērķu veicināšanai tiks novirzīti 37 % no visa Kohēzijas fonda finansējuma. Turklāt saskaņā ar šo regulu veicamajām darbībām būtu jāpalīdz panākt mērķi, proti, 2024. gadā 7,5 % no gada izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”) atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem un 2026. un 2027. gadā bioloģiskās daudzveidības mērķiem atvēlēt 10 % no gada izdevumiem saskaņā ar DFS, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem pastāvošo pārklāšanos.

Abiem fondiem būtu jāatbalsta darbības, kurās ievēro Savienības prioritātes un standartus klimata un vides jomā un nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (6) 17. panta nozīmē un ar kurām nodrošina pāreju uz mazoglekļa ekonomiku ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti. ERAF un Kohēzijas fonda programmās būtu jāņem vērā Enerģētikas savienības un klimata pasākumu pārvaldības ietvaros pieņemtos integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 (7).

(7)

Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF un Kohēzijas fonda darbībām, no kurām labumu gūst uzņēmumi, ir jāatbilst Savienības valsts atbalsta noteikumiem, kas izklāstīti LESD 107. un 108. pantā.

(8)

ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanā svarīgs elements ir partnerības princips, kas balstās uz daudzlīmeņu pārvaldības pieeju un nodrošina reģionālo, vietējo, pilsētvides un citu publisko iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, sociālekonomisko partneru un attiecīgā gadījumā pētniecības organizāciju un universitāšu iesaisti. Ar abu fondu īstenošanu būtu jānodrošina koordinācija un papildināmība ar ESF+, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, EJZAF un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (“ELFLA”).

(9)

Ir jānosaka noteikumi par ERAF atbalstu mērķiem “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” un “Eiropas teritoriālā sadarbība” (“Interreg”).

(10)

Lai noskaidrotu, kādu veidu darbības var atbalstīt no ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļiem, būtu jānosaka konkrēti politikas mērķi, saskaņā ar kuriem sniedz atbalstu no abiem fondiem, un tādējādi tiks nodrošināts, ka tie palīdz sasniegt vienu vai vairākus kopīgos politikas mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 5. panta 1. punktā.

(11)

Tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas balsts, ERAF arī turpmāk būtu jāatbalsta MVU attīstība, veicinot to ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas vai jebkādas citas nākotnē iespējamas krīzes situācijas potenciāli smagās sekas, kas var ietekmēt uzņēmējdarbību un nodarbinātību, ERAF būtu jāatbalsta atveseļošana no šādām krīzes situācijām, atbalstot darbvietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām.

(12)

ERAF investīcijām būtu jāpalīdz izveidot visaptverošu ātrdarbīgu digitālo infrastruktūru tīklu un veicināt nepiesārņojošu un ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti, galveno uzmanību pievēršot sabiedriskajam transportam, koplietošanas mobilitātei, iešanai kājām un riteņbraukšanai, kas ir daļa no pārejas uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē.

(13)

Lai izmantotu digitālā laikmeta sniegtās iespējas, ERAF būtu jāsniedz ieguldījums tādas iekļaujošas digitālās sabiedrības izveidē, kurā iedzīvotāji, pētniecības organizācijas, uzņēmumi un valsts pārvaldes iestādes pilnībā izmantotu digitalizācijas piedāvātās iespējas. Efektīva e-pārvalde valsts, reģionālā vai vietējā līmenī ietver rīku izstrādi, kā arī organizācijas un procesu pārdomāšanu, lai sabiedriskos pakalpojumus varētu sniegt efektīvāk, vienkāršāk, ātrāk un par zemāku cenu. Jo īpaši būtu jāizmanto digitālās un telesakaru tehnoloģijas, lai – ar tādu projektu izstrādi kā viedās pilsētas un ciemati – vietējo kopienu labā uzlabotu tradicionālos tīklus un pakalpojumus.

(14)

ERAF atbalstam saskaņā ar politikas mērķi Nr. 1 (PM Nr. 1) būtu jābalstās uz spēju veidošanu pārdomātas specializācijas stratēģijām, kas nosaka prioritātes valsts vai reģionālā līmenī, vai abos līmeņos, lai palielinātu konkurences priekšrocības, proti, uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā veidojot pētniecības un inovācijas stiprās puses un pielāgojot tās uzņēmumu vajadzībām un nepieciešamajām zināšanām. Šim procesam būtu jāļauj uzņēmējdarbības dalībniekiem, tostarp rūpniecības, izglītības un pētniecības organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, pamatojoties uz reģionu atšķirīgajām struktūrām un zināšanu bāzi, noteikt daudzsološākās jomas ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai. Tā kā pārdomātas specializācijas pārvaldības process ir ļoti būtisks aspekts stratēģijas kvalitātes nodrošināšanai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts tādu spēju attīstīšanai un uzlabošanai, kas nepieciešamas efektīva uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesā un pārdomātas specializācijas stratēģiju sagatavošanā vai aktualizēšanā.

(15)

Lai veicinātu Savienības klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam, pienācīgi ņemot vērā ar to saistītās sociālās un ekonomiskās sekas, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsniedz ieguldījums siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā un enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanā. Šajā sakarā īpaši svarīgas būtu investīcijas energoefektivitātē, tostarp enerģijas ietaupījumu shēmās, ilgtspējīgā atjaunojamo energoresursu enerģijā saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (8), viedās energosistēmās, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir novērst katastrofas, sekmēt bioloģisko daudzveidību un zaļo infrastruktūru, tostarp saglabāt, valorizēt un izcelt aizsargājamas dabas teritorijas un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, piemēram, saglabāt un atjaunot aizsargājamas dabas teritorijas, kurām ir liels oglekļa piesaistes un uzglabāšanas potenciāls, tostarp, ar purvu mitruma atjaunošanu, poligonu gāzes uztveršanu vai emisiju samazināšanu rūpnieciskos procesos vai produktos. Turklāt būtu jāatbalsta investīcijas, kuru mērķis ir samazināt jebkāda veida piesārņojumu, piemēram, gaisa, ūdens, augsnes, trokšņa un gaismas piesārņojumu.

(16)

Gatavojot programmas, ko līdzfinansē ERAF un Kohēzijas fonds, ir jāņem vērā integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kuros izklāstītas rīcībpolitikas un pasākumi un kuru nolūks ir risināt enerģētisko nabadzību un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Attiecībā uz ieguldījumu nolūkā sasniegt valstu mērķus, proti, samazināt enerģētisko nabadzību, kā noteikts integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, ERAF jo īpaši būtu jāatbalsta energoefektivitātes uzlabošana mājokļos un ēkās saskaņā ar grozīto Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/844 (9), lai līdz 2050. gadam palīdzētu izveidot dekarbonizētu ēku fondu, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu un radot ietaupījumus mājsaimniecībām, ko skar enerģētiskā nabadzība.

(17)

Lai uzlabotu transporta savienojamību, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē Eiropas transporta tīkla izveide, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1315/2013, investējot dzelzceļa transporta, iekšējo ūdensceļu transporta, autotransporta, jūras transporta un multimodālā transporta infrastruktūrā, tostarp trokšņa vājināšanas pasākumos. ERAF un Kohēzijas fondam būtu arī jāatbalsta mobilitāte valstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī pārrobežu mobilitāte un mobilitāte pilsētvidēs. To darot, abiem fondiem būtu jāpievērš uzmanība drošības uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz esošajiem tiltiem un tuneļiem.

(18)

Pasaule kļūst aizvien vairāk savstarpēji saistīta, un, ņemot vērā demogrāfisko un migrācijas dinamiku, ir skaidrs, ka Savienības migrācijas politikai ir vajadzīga vienota pieeja, kas balstīta dažādo finansēšanas instrumentu sinerģijās un savstarpējā papildināmībā. Tāpēc, sagatavojot un īstenojot ERAF programmas, būtu jāņem vērā demogrāfiskās problēmas. Lai nodrošinātu saskaņotu, stingru un konsekventu atbalstu dalībvalstu solidaritātes un atbildības dalīšanas centieniem migrācijas pārvaldībā, no ERAF būtu jāatbalsta vispiemērotākajā teritoriālajā līmenī trešo valstu valstspiederīgo, tostarp migrantu, ilgtermiņa iekļaujošas integrācijas sekmēšana sociālās un ekonomiskās attīstības labā, pieņemot pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt viņu cieņu un tiesības.

(19)

Lai sekmētu sociālo inovāciju un iekļaujošo piekļuvi augstas kvalitātes darbvietām, ERAF būtu jāatbalsta tādas “sociālās ekonomikas” vienības kā kooperatīvi, savstarpējas sabiedrības, bezpeļņas asociācijas un sociālie uzņēmumi.

(20)

Lai sekmētu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, jo īpaši atstumtu kopienu vidū, ir jāuzlabo, tostarp ar infrastruktūras palīdzību, piekļuve sociālajiem, izglītības, kultūras un atpūtas pakalpojumiem, tostarp sporta jomā, ņemot vērā personu ar invaliditāti, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašās vajadzības.

(21)

ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāsekmē atstumtu kopienu sociālekonomiskā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot Valsts stratēģiskās politikas satvaram romu iekļaušanai, kā minēts IV pielikumā Regulā (ES) 2021/1060, kurā noteikti integrācijas pasākumi; mājsaimniecību ar zemiem ienākumiem, tostarp nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautu mājsaimniecību, sociālekonomiskā iekļaušana un nelabvēlīgākā situācijā esošu grupu, tostarp cilvēku ar īpašām vajadzībām, sociālekonomiskā iekļaušana. Jo īpaši saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. principu ERAF un Kohēzijas fondam vajadzētu būt iespējai atbalstīt sociālo mājokļu nodrošināšanu. Ņemot vērā problēmas, ar kurām saskaras atstumtās romu kopienas attiecībā uz piekļuvi pamatpakalpojumiem, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāpalīdz uzlabot viņu dzīves apstākļus un attīstības perspektīvas.

(22)

Lai sociāli iekļaujošā veidā stiprinātu sagatavotību izglītošanai un apmācībai attālinātā un tiešsaistes režīmā, ERAF, pildot uzdevumu uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, jo īpaši būtu jāpalīdz veicināt noturību attiecībā uz mācībām attālinātā un tiešsaistes režīmā. Centieni Covid-19 pandēmijas laikā nodrošināt izglītošanas un apmācības nepārtrauktību ir iezīmējuši būtiskus trūkumus no nelabvēlīgas vides nākošu un attālos reģionos dzīvojošu apmācāmo piekļuvē nepieciešamajam informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) aprīkojumam un savienojamībai. Šajā sakarā ERAF būtu jāatbalsta vajadzīgā IKT aprīkojuma un savienojamības pieejamība, tādējādi veicinot izglītības un apmācības sistēmu noturību attiecībā uz mācībām attālinātā vai tiešsaistes režīmā.

(23)

Lai stiprinātu sabiedrības veselības sistēmu spēju novērst ārkārtas situācijas veselības jomā, ātri reaģēt uz tām un no tām atgūties, ERAF būtu jāveicina arī veselības sistēmu noturība. Turklāt līdz šim vēl nepieredzētā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka, lai sekmīgi reaģētu uz ārkārtas situāciju, ir svarīga tūlītēja kritiski svarīgu preču pieejamība, tāpēc ERAF atbalsta darbības joma būtu jāpaplašina, lai ļautu iegādāties preces, kas vajadzīgas, lai stiprinātu noturību pret katastrofām un veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes, noturību un sekmētu pāreju no aprūpes iestādē uz ģimenē un kopienā balstītu aprūpi. Ja preces tiek iegādātas ar mērķi stiprināt veselības sistēmu noturību, to iepirkumam vajadzētu būt saskanīgam ar nacionālo veselības stratēģiju un tam nevajadzētu pārsniegt tās tvērumu, kā arī būtu jānodrošina papildināmība ar programmu “ES – veselībai”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (10), un rescEU krājumiem Savienības civilās aizsardzības mehānisma, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), satvarā.

(24)

ERAF būtu jāatbalsta un jāsekmē pāreja no aprūpes iestādē uz ģimenē vai kopienā balstītu aprūpi, proti, atbalstot iestādes, kas tiektos izvairīties no atšķiršanas no kopienas, sekmētu cilvēku integrāciju sabiedrībā un nodrošinātu apstākļus neatkarīgai dzīvei.

(25)

Reģionālo ekonomiku, kuras ir ļoti atkarīgas no tūrisma un kultūras nozarēm, atbalstam būtu jānosaka īpaši tām paredzēts konkrēts mērķis. Tas ļautu pilnībā realizēt kultūras un ilgtspējīga tūrisma potenciālu ekonomikas atveseļošanā, sociālajā iekļaušanā un sociālajā inovācijā, neskarot iespējas minētajām nozarēm atbalstu no ERAF sniegt arī citu konkrēto mērķu satvarā.

(26)

Ieguldījumi radošo un kultūras nozaru, kultūras pakalpojumu un kultūras mantojuma objektu atbalstam varētu tikt finansēti visu politikas mērķu ietvaros ar noteikumu, ka tie sniedz ieguldījumu konkrēto mērķu sasniegšanu un atbilst ERAF atbalsta darbības ietvaram.

(27)

Ilgtspējīgam tūrismam ir vajadzīgs līdzsvars starp ekonomikas, sociālo, kultūras un vidisko ilgtspēju. Pieejai, saskaņā ar kuru atbalsta ilgtspējīgu tūrismu, vajadzētu atbilst Komisijas 2007. gada 19. oktobra paziņojumam “Noturīgas un konkurētspējīgas Eiropas tūrisma nozares programma”. Tajā jo īpaši – ar integrētu un holistisku politikas pieeju – būtu jāņem vērā tūristu labklājība, jārespektē daba un kultūras vide un jānodrošina galamērķu un uzņēmumu sociālekonomiskā attīstība un konkurētspēja.

(28)

Lai atbalstītu dalībvalstu un reģionu centienus stāties pretī jaunajiem pārbaudījumiem un nodrošināt augstu drošības līmeni saviem iedzīvotājiem, kā arī atstumšanas un radikalizācijas novēršanu, vienlaikus izmantojot sinerģijas un papildināmību ar citām Savienības rīcībpolitikām, ar ERAF investīcijām būtu jāpalīdz uzturēt drošību jomās, kurās ir nepieciešams nodrošināt drošu un aizsargātu publisko telpu un kritisko infrastruktūru (piemēram, transports un enerģētika), tādējādi veicinot iekļaujošākas un drošākas sabiedrības veidošanu.

(29)

Lai nodrošinātu harmonisku attīstību gan pilsētvides teritorijās, gan ārpus pilsētvides teritorijām, ERAF, pamatojoties uz pārrobežu teritoriālām stratēģijām un izmantojot integrētas teritoriālās attīstības rīkus, saskaņā ar politikas mērķi Nr. 5 (PM Nr.5) integrētā veidā būtu jāsniedz atbalsts ekonomiskai, sociālai un vides attīstībai. Turklāt, attīstot pilsētvides teritorijas, īpaša uzmanība būtu jāpievērš funkcionālo pilsētvides teritoriju atbalstam, jo tām ir liela nozīme sadarbības rosināšanā starp vietējām iestādēm un partneriem pāri administratīvajām robežām, kā arī pilsētvides un lauku teritoriju savstarpējo saikņu stiprināšanā.

(30)

ERAF integrētā veidā būtu jāatbalsta ilgtspējīgs tūrisms, jo īpaši, stiprinot sadarbību funkcionālajās teritorijās. Lai ilgtspējīga tūrisma ietekme uz ekonomiku būtu lielāka, uzņēmumiem un publiskajām iestādēm būtu sistemātiski jāsadarbojas, lai teritorijās, kurās ir liels tūrisma potenciāls, nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus efektīvā veidā, vienlaikus attiecīgi gādājot par to, lai tiktu izveidoti stabili juridiskie un administratīvie apstākļi, kas būtu labvēlīgi šo teritoriju ilgtspējīgai izaugsmei. Veicot atbalsta darbības ilgtspējīga tūrisma jomā, varētu ņemt vērā šīs jomas paraugpraksi, piemēram, “tūrisma apgabala” pieeju.

(31)

No LESD noteiktā Kohēzijas fonda vispārējā mērķa izriet, ka ir jānosaka un jāierobežo politikas mērķi, kuru sasniegšana ir jāatbalsta no Kohēzijas fonda līdzekļiem.

(32)

Lai uzlabotu iestāžu vispārējās administratīvās spējas un pārvaldību dalībvalstīs, kuras īsteno mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmas, ir nepieciešams paredzēt atbalsta pasākumus programmu iestādēm un nozaru vai teritoriālajiem dalībniekiem, kas ir atbildīgi par to, lai tiktu veiktas darbības, kuras ir būtiskas ERAF un Kohēzijas fonda īstenošanai visu to konkrēto mērķu ietvaros, ko tiecas panākt, ņemot vērā Regulā (ES) 2021/1060 minētos horizontālos principus, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus.

(33)

Lai veicinātu un sekmētu sadarbības pasākumus programmās, ko īsteno saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, ir jāuzlabo sadarbības pasākumi ar partneriem, tostarp ar vietējā un reģionālā līmeņa partneriem, kādā dalībvalstī vai starp dažādām dalībvalstīm attiecībā uz visu konkrēto mērķu sakarā sniegto atbalstu. Šāda uzlabota sadarbība papildina sadarbību saskaņā ar Interreg, un tai jo īpaši būtu jāatbalsta sadarbība starp strukturētām partnerībām nolūkā īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumā “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” minētās reģionālās stratēģijas. Tāpēc partneri varētu būt no jebkura Savienības reģiona, tai skaitā arī no pārrobežu reģioniem un reģioniem, kurus pilnībā aptver saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (12) izveidotā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa, makroreģionāla vai jūras baseina stratēģija vai šo abu stratēģiju kombinācija.

(34)

ERAF būtu jāpalīdz izlīdzināt Savienības reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības un mazināt nevienlīdzību starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem, kā arī atpalicību vismazāk attīstītajos reģionos, tostarp reģionos, kas saskaras ar grūtībām dekarbonizācijas saistību dēļ, un tādējādi būtu jāveicina reģionālā noturība. Tāpēc ERAF atbalsts saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” būtu jākoncentrē uz galvenajām Savienības prioritātēm, ievērojot Regulā (ES) 2021/1060 noteiktos politikas mērķus. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jākoncentrē uz politikas mērķiem “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību” un “Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz no oglekļa brīvu ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, “zaļās” un “zilās” investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās”. Līdzekļus, kas paredzēti ilgtspējīgai pilsētvides mobilitātei un investīcijām platjoslā, varētu daļēji ņemt vērā, aprēķinot atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām. Dalībvalstīm savos partnerības nolīgumos būtu jāizlemj, vai nodrošināt atbilstību tematiskās koncentrācijas prasībām reģionu kategoriju līmenī vai valsts līmenī visam plānošanas periodam. Tematiskās koncentrācijas valsts līmenis būtu jānosaka izmantojot trīs dalībvalstu grupas, kas izveidotas atbilstoši to attiecīgajam valsts nacionālajam kopienākumam, un vajadzētu būt iespējamam elastīgumam atsevišķu programmu līmenī. Tā kā atbalsts no Kohēzijas fonda varētu veicināt arī tematisko koncentrāciju, būtu jāparedz šāda ieguldījuma nosacījumi. Turklāt būtu sīki jānosaka metodika dalībvalstu klasificēšanai, ņemot vērā tālāko reģionu un mazapdzīvoto ziemeļu reģionu īpašo situāciju.

(35)

Lai atbalstu koncentrētu uz galvenajām Savienības prioritātēm, ir arī lietderīgi, lai tematiskās koncentrācijas prasības tiktu ievērotas visā plānošanas periodā, tostarp, ja pārvieto līdzekļus starp kādas programmas prioritātēm vai starp programmām.

(36)

Lai no ERAF līdzekļiem Interreg ietvaros ar investīcijām infrastruktūrā un ar saistītajām investīcijām, kas attiecas uz to, varētu atbalstīt apmācības un integrācijas pasākumus, ir jāparedz, ka no ERAF līdzekļiem būtu jāatbalsta arī darbības saskaņā ar ESF+, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (13), konkrētajiem mērķiem.

(37)

Lai pēc iespējas efektīvāk koncentrētu ierobežoto līdzekļu izmantošanu, ja attiecīgā konkrētā mērķa ietvaros no ERAF līdzekļiem tiek atbalstītas produktīvas investīcijas, šāds atbalsts būtu jāpiešķir mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (14) nozīmē, izņemot šajā regulā noteiktās īpašās investīcijas.

(38)

Saistībā ar ERAF atbalstu produktīvām investīcijām ir lietderīgi precizēt, ka ar produktīvām investīcijām būtu jāsaprot investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā vai nemateriālos aktīvos preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, tādējādi veicinot bruto kapitāla veidošanu un nodarbinātību. Būtu arī jāparedz, ka, ievērojot konkrētus nosacījumus, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt investīcijas uzņēmumos, kas nav MVU. Turklāt, balstoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējos plānošanas periodos, ERAF un Kohēzijas fondam būtu jāatbalsta arī investīcijas uzņēmumos, kuri nav MVU, tostarp konkrētos pakalpojumu sniedzējos, ja tās ir investīcijas infrastruktūrā, ar ko nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem tādās jomās kā enerģija, vide un bioloģiskā daudzveidība, kā arī transports un digitālā savienojamība.

(39)

Šajā regulā būtu jānosaka dažādu veidu darbības, kuru izmaksas varētu atbalstīt ar investīcijām no ERAF un Kohēzijas fonda atbilstoši to attiecīgajiem mērķiem, kas noteikti LESD, tostarp kolektīvā finansēšana. Kohēzijas fondam būtu jāspēj atbalstīt investīcijas TEN-T un vides jomā, tostarp investīcijas, kuras saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un enerģētiku un dod ieguvumus videi. Šajā sakarā Kohēzijas fonds varētu arī atbalstīt kombinēto enerģiju un seismisko pielāgošanu. ERAF gadījumā darbību sarakstā būtu jāņem vērā konkrētas valsts un reģionālās attīstības vajadzības, kā arī vietējais potenciāls un šis saraksts būtu jāvienkāršo. ERAF būtu jāspēj atbalstīt investīcijas infrastruktūrā, tostarp pētniecības un inovāciju uzņēmējdarbības infrastruktūrā MVU, mājokļu pieejamībā atstumtām kopienām un nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un migrantiem, kultūras un mantojuma infrastruktūrā, ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā un uzņēmumiem paredzētos pakalpojumos, investīcijas attiecībā uz piekļuvi pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām, atstumtām un nošķirtām kopienām, produktīvas investīcijas MVU, aprīkojumā, programmatūrā un nemateriālajos aktīvos, kā arī pasākumus, kas attiecas uz informāciju, komunikāciju, pētījumiem, tīklošanu, sadarbību un pieredzes apmaiņu partneru starpā, un darbības, kas saistītas ar klasteriem. Lai atbalstītu programmu īstenošanu, būtu jāatļauj no abu fondu līdzekļiem atbalstīt arī tehniskās palīdzības darbības. Visbeidzot, lai atbalstītu plašāku Interreg programmu intervences darbību loku, būtu jāpaplašina darbības joma, iekļaujot tajā arī kopīgu plaša iekārtu klāsta un cilvēkresursu izmantošanu, kā arī ar ESF+ darbības jomā ietilpstošajiem pasākumiem saistītās izmaksas.

(40)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (15) no Kohēzijas fonda līdzekļiem ir jāturpina finansēt Eiropas transporta tīklu projekti, izmantojot gan dalītu pārvaldību, gan tiešas īstenošanas režīmu saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (“EISI regula no 2021.-2027. gadam”).

(41)

Vienlaikus ir svarīgi precizēt ERAF un Kohēzijas fonda darbības jomā neietilpstošās darbības, tostarp investīcijas ar mērķi panākt to siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kuras rodas no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (16) I pielikumā uzskaitītajām darbībām, lai nepieļautu, ka tiek dublēts finansējums, kas jau ir pieejams ar minēto direktīvu un lai nepieļautu ieguldījumus grūtībās nonākušos uzņēmumos, kā definēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (17), ja vien tas nav atļauts saskaņā ar de minimis atbalsta vai pagaidu valsts atbalsta noteikumiem, kas izveidoti ārkārtas apstākļu sakarā. Tāpat ERAF un Kohēzijas fonda līdzekļus nevajadzētu izmantot, lai atbalstītu noteiktas investīcijas lidostās, atkritumu apglabāšanas poligonos un atkritumu atliku apstrādes iekārtās vai fosilajā kurināmajā. Tāpēc ERAF būtu jāspēj atbalstīt mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem tiek mazināta ietekme uz vidi, un drošības un drošuma pasākumus reģionālajās lidostās, ciktāl investīciju primārais mērķis attiecībā uz Savienības vides, drošības un drošuma standartiem būtu skaidri noteikts un atbilstu valsts atbalsta noteikumiem.

Attiecībā uz investīcijām, ar ko palielina atkritumu atliku apstrādes iekārtu jaudu, ar atkritumu atlikām galvenokārt būtu jāsaprot nešķiroti sadzīves atkritumi un atkritumu apstrādes pārpalikumi. Varētu atbalstīt centralizētās siltumapgādes tīklu modernizāciju, lai uzlabotu efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu energoefektivitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES (18), ievērojot integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktos mērķus. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģiju, atbalstu varētu sniegt centralizētās siltumapgādes katliem, kam tiek piegādāta gāze apvienojumā ar enerģiju no atjaunojamās enerģijas avotiem. Šādos gadījumos abu fondu atbalstam būtu jāatbilst proporcionāli atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram šādos katlos. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka LESD II pielikumā uzskaitītās aizjūras zemes un teritorijas nav tiesīgas pretendēt uz atbalstu no ERAF vai Kohēzijas fonda.

(42)

Dalībvalstīm būtu regulāri jānosūta Komisijai informācija par panākto progresu, par pamatu izmantojot I pielikumā noteiktos kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus. Kopīgos izlaides un rezultātu rādītājus attiecīgā gadījumā varētu papildināt ar programmām specifiskiem izlaides un rezultātu rādītājiem. Komisijai dalībvalstu sniegtā informācija būtu jāizmanto par pamatu, ziņojot par panākto progresu konkrēto mērķu sasniegšanā visā plānošanas periodā, un šim nolūkam tai būtu jāizmanto II pielikumā noteiktie pamatrādītāji.

(43)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (19) 22. un 23. punktu, ERAF un Kohēzijas fonds būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu abu fondu ietekmi uz vietas.

(44)

Saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta atbilstīgajiem noteikumiem, kā precizēts Rīcības kodeksā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu pēc papildu elastīguma attiecībā uz publiskajiem vai līdzvērtīgiem strukturālajiem izdevumiem, ko atbalsta valsts pārvalde, līdzfinansējot investīcijas, kuras aktivizē kā daļu no ERAF un Kohēzijas fonda. Komisijai šāds pieprasījums būtu jāizvērtē saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un Rīcības kodeksu.

(45)

ERAF būtu jārisina problēmas mazāk labvēlīgās teritorijās, proti, lauku apvidos un apvidos, kuros ir būtiski un pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, tostarp demogrāfiskā lejupslīde, saistībā ar piekļuvi pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem pakalpojumiem, uzlabojot investīciju pievilcīgumu, tostarp ar investīcijām uzņēmumos, kā arī savienojamību ar lieliem tirgiem. To darot, ERAF būtu jāpievērš uzmanība konkrētiem attīstības izaicinājumiem, ar kuriem saskaras atsevišķi salu, pierobežas vai kalnu reģioni. Turklāt īpaša uzmanība ERAF būtu jāpievērš konkrētām grūtībām NUTS 3. līmeņa un vietējās administratīvās vienības teritorijās, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (20), kuras ir mazapdzīvotas, saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti 161. punktā Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, proti, teritorijās, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz vienu kvadrātkilometru, vai teritorijās, kurās gada vidējā iedzīvotāju skaita samazināšanās laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi vismaz 1 %. Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja vietējā līmenī izstrādāt specifiskus brīvprātīgus rīcības plānus šādām teritorijām, lai risinātu šīs iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmas.

(46)

Lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ar mērķi efektīvāk risināt ekonomiskās, demogrāfiskās, vides un sociālās problēmas, jo īpaši teritorijās ar nelabvēlīgiem dabas vai demogrāfiskajiem apstākļiem, kā paredzēts LESD 174. pantā, darbības teritoriālās attīstības jomā būtu jābalsta integrētās teritoriālajās stratēģijās, tai skaitā pilsētvides un lauku teritorijās, pievēršot uzmanību saiknei starp pilsētvides un lauku teritorijām. Tādēļ ERAF atbalsts būtu jāsniedz Regulas (ES) 2021/1060 28. pantā noteiktajos veidos, ar ko nodrošina vietējo, reģionālo un pilsētvides pašvaldību, sociālekonomisko partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju pienācīgu iesaisti. Arī teritoriālām stratēģijām vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu un integrētas pieejas, kas ietver ERAF, ESF +, EJZAF un ELFLA.

(47)

Lai uzlabotu lauku apvidu kopienu noturību un to ekonomiskos, sociālos un vides apstākļus, ERAF atbalsts būtu jāizmanto, lai izstrādātu tādus projektus kā viedie ciemati, kā minēts Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. oktobra rezolūcijā par pievēršanos lauku, kalnu un attālo apvidu īpašām vajadzībām, jo īpaši, izstrādājot jaunas iespējas, piemēram, decentralizētus pakalpojumus un enerģētikas risinājumus, digitālās tehnoloģijas un inovācijas.

(48)

Tiek uzskatīts, ka ilgtspējīgas pilsētvides attīstības ietvarā ir jāatbalsta integrēta teritoriālā attīstība, lai sekmīgāk risinātu ekonomiskās, vidiskās, klimatiskās, demogrāfiskās un sociālās problēmas, kas skar pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, turklāt vienlaikus jāņem vērā vajadzība veicināt saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām. Atbalsts pilsētvides teritorijām varētu būt kā atsevišķa programma vai atsevišķa prioritāte un tam vajadzētu būt iespējai gūt labumu no vairāku fondu finansējuma pieejas. Principi, pēc kuriem atlasīs tās pilsētvides teritorijas, kurās īstenojamas integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai, un minēto darbību finansējuma indikatīvās summas būtu jānosaka mērķa “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” programmās, un šim nolūkam valstu līmenī būtu jāpiešķir vismaz 8 % no ERAF līdzekļiem. Būtu arī jānosaka, ka šī procentuālā daļa būtu jāievēro visā plānošanas periodā, ja līdzekļus pārvieto starp prioritātēm programmā vai starp programmām, tostarp vidusposma pārskatīšanā.

(49)

Lai apzinātu vai sniegtu ilgtspējīgas pilsētvides attīstības problēmu risinājumus Savienības līmenī, Inovatīvas pilsētvides darbības ilgtspējīgas pilsētvides attīstības jomā būtu jāaizstāj ar Eiropas pilsētiniciatīvu, kas jāīsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā. Šai iniciatīvai būtu jāaptver visas pilsētvides teritorijas, tostarp funkcionālās pilsētvides teritorijas, un jāatbalsta Eiropas Savienības pilsētvides attīstības programma. Lai veicinātu vietējo iestāžu dalību tematiskajās partnerībās atbilstoši pilsētvides attīstības programmai, ERAF būtu jāsniedz atbalsts attiecībā uz organizatoriskām izmaksām, kas ir saistītas ar šādu dalību. Iniciatīva varētu ietvert starpvaldību sadarbību pilsētvides jautājumos, jo īpaši sadarbību, kuras mērķis ir spēju veidošana vietējā līmenī, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Eiropas pilsētiniciatīvas pārvaldībā un īstenošanā būtu aktīvi jāiesaista dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes. Darbības, par kurām panākta vienošanās ar šādu pārvaldības modeli, varētu ietvert reģionālā un vietējā līmeņa pārstāvju apmaiņu. Ar darbībām, kas tiek veiktas Eiropas pilsētiniciatīvas ietvaros, būtu jāsekmē saiknes starp pilsētvides un lauku teritorijām funkcionālās pilsētvides teritorijās. Šajā sakarā īpaša nozīme ir sadarbībai ar Eiropas tīklu lauku attīstībai.

(50)

Ar jaunām starpreģionālām investīcijām inovācijā, ko pārvalda Komisija, visā Savienības teritorijā būtu jāveicina starpreģionālo inovācijas projektu komercializācija un izvēršana. Ar atbalstu inovācijas projektiem pārdomātas specializācijas jomās, tostarp izmēģinājuma projektos un spēju veidošanas pasākumos, no šīm investīcijām jo īpaši labumu gūs mazāk attīstītie reģioni, kuru inovācijas ekosistēmas un to spējas integrēties lielākās Savienības vērtības ķēdēs palielināsies. Turklāt šīm investīcijām būtu jāpalīdz īstenot Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei”, jo īpaši saistībā ar atbalstu tematiskām pārdomātas specializācijas platformām kritiski svarīgās jomās.

(51)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tālākajiem reģioniem, proti, būtu jāpieņem LESD 349. pantā paredzētie pasākumi, ar kuriem tālākajiem reģioniem piešķir papildu finansējumu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas šajos reģionos rodas sakarā ar vienu vai vairākiem no LESD 349. pantā minētajiem pastāvīgajiem apgrūtinājumiem (attālums, tas, ka tās ir salas, maza teritorija, sarežģīts reljefs un klimats, tautsaimniecības atkarība no dažiem ražojumiem), kas nemainoties un cits citu papildinot nopietni kavē to attīstību. Ar šiem piešķīrumiem vajadzētu būt iespējai finansēt investīcijas, darbības izmaksas un sabiedrisko pakalpojumu saistības, un to mērķis ir kompensēt papildu izmaksas, ko rada šādi apgrūtinājumi. Ar darbības atbalstu vajadzētu būt iespējai segt izdevumus par kravas pārvadājumu pakalpojumiem un uzsākšanas palīdzību pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī izdevumus par darbībām, kas saistītas ar uzglabāšanas ierobežojumiem, pārmērīgu ražošanas rīku apjomu un apkopi, kā arī cilvēkresursu trūkumu vietējā tirgū. Uz šo piešķīrumu nebūtu jāattiecina tematiskās koncentrācijas prasības. Lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti, ERAF atbalstam, ar kuru palīdz finansēt darbības un investīciju atbalstu tālākajos reģionos, vajadzētu būt saderīgam ar LESD 107. un 108. pantā izklāstītajiem valsts atbalsta noteikumiem, un tas attiecas uz visām ERAF un Kohēzijas fondu līdzfinansētajām darbībām.

(52)

Lai varētu ātri reaģēt uz Stabilitātes un izaugsmes paktā minētajiem ārkārtējiem un neparastiem apstākļiem, kas varētu rasties plānošanas periodā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt pagaidu pasākumus, kuri atvieglotu ERAF atbalsta izmantošanu reaģēšanai uz šādiem apstākļiem. Komisijai būtu jāpieņem pasākumi, kas, ņemot vērā ārkārtējos un neparastos apstākļus, ar kuriem dalībvalsts saskaras, ir vispiemērotākie un vienlaikus saglabā fonda mērķi. Turklāt, īstenošanas lēmumi attiecībā uz pagaidu pasākumu ERAF līdzekļu izmantošanai nolūkā reaģēt uz ārkārtējiem vai neparastiem apstākļiem būtu jāpieņem bez komiteju procedūras, ņemot vērā to, ka piemērošanas tvērumu nosaka Stabilitātes un izaugsmes pakts un piemērošanas tvērums attiecas tikai uz šajā regulā noteikto pasākumu. Komisijai būtu arī jāuzrauga pasākumu īstenošana un jāizvērtē to piemērotība.

(53)

Lai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pamatoti vajadzīgu korekciju izdarīšanu II pielikumā, kurā ir to rādītāju saraksts, kurus izmanto par pamatu, sniedzot informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei par programmu sniegumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, stiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, izlīdzinot galvenās reģionālās atšķirības Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, taču, ņemot vērā apjomīgās atšķirības dažādu reģionu attīstības līmenī un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību, kā arī ierobežotos dalībvalstu un reģionu finanšu līdzekļus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Ņemot vērā to, ka šo regulu pieņem pēc plānošanas perioda sākuma un ņemot vērā nepieciešamību koordinētā un saskaņotā veidā īstenot gan ERAF, gan Kohēzijas fondu, uz kuriem attiecas šī regula, un lai būtu iespējams to nekavējoties īstenot, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

I NODAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

II NODAĻA

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

III NODAĻA

15. pants

16. pants

17. pants

18. pants

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS