(1)

Pēc tam kad Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“EIFI” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 6. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no dzelzs vai tērauda savienotājelementu kopējā ražošanas apjoma Savienībā, Eiropas Komisija (“Komisija”), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), 2020. gada 21. decembrī paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importu Savienībā (“antidempinga procedūra”).

(2)

Ražojums, uz kuru attiecināma reģistrācija (“attiecīgais ražojums”), ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementi (izņemot nerūsējošā tērauda savienotājelementus), t. i., kokskrūves (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu), pašvītņgriezes skrūves, citādas skrūves un bultskrūves ar galvu (ar saviem uzgriežņiem vai paplākšņiem vai bez tiem, bet izņemot skrūves un bultskrūves dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas materiālu sastiprināšanai) un paplākšņi. Šo ražojumu patlaban klasificē ar KN kodiem 7318 12 90, 7318 14 91, 7318 14 99, 7318 15 58, 7318 15 68, 7318 15 82, 7318 15 88, ex 7318 15 95 (Taric kodi 7318159519 un 7318159589), ex 7318 21 00 (Taric kodi 7318210031, 7318210039, 7318210095 un 7318210098) un ex 7318 22 00 (Taric kodi 7318220031, 7318220039, 7318220095 un 7318220098). KN un Taric kodi ir norādīti vienīgi informācijai.

(3)

Sūdzības iesniedzējs 2021. gada 22. janvārī iesniedza reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja uz attiecīgā ražojuma importu attiecināt reģistrāciju, lai no šādas reģistrēšanas dienas ar atpakaļejošu spēku šim importam varētu piemērot pasākumus, ja vien būtu izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi.

(4)

Lai pamatotu reģistrācijas pieprasījumu, sūdzības iesniedzējs 2021. gada 11. martā iesniedza atjauninātu importa statistiku.

(5)

Atbildot uz pieprasījumu, divi savienotājelementu importētāji/izplatītāji (Roth Blaas Srl un Eurotec GmbH) un viena savienotājelementu izplatītāju apvienība (Eiropas Savienotājelementu izplatītāju apvienība jeb “EFDA”) iesniedza piezīmes. EFDA lūdza uzklausīšanu, kas notika 2021. gada 9. martā. ROTH Blaas Srl un Eurotec GmbH arī lūdza uzklausīšanu, kas notika 2021. gada 11. maijā.

(6)

Atbilstoši pamatregulas 14. panta 5. punktam Komisija var norīkot muitas dienestus veikt importa reģistrēšanai vajadzīgos pasākumus, lai šim importam vēlāk varētu piemērot pasākumus no reģistrācijas dienas, ja vien būs izpildīti visi pamatregulā izklāstītie nosacījumi. Uz importu var attiecināt reģistrāciju, ja pirms tam no Savienības ražošanas nozares saņemts pieprasījums ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību.

(7)

Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz pieejamo statistiku, apgalvoja, ka laikposmā pēc šīs izmeklēšanas perioda (no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam) (“IP”) imports ir ievērojami pieaudzis, kā rezultātā var tikt nopietni samazināts potenciālo galīgo maksājumu korektīvais iespaids. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka, ņemot vērā arī attiecīgā ražojuma saistību ar dempingu ilgākā laikā (3), importētāji apzinājās dempinga praksi attiecīgajās valstīs vai tiem tā bija jāapzinās.

(8)

Komisija izskatīja pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija pārbaudīja, vai importētāji apzinājās dempingu, tā apmēru, apgalvoto vai konstatēto kaitējumu vai tiem tas bija jāapzinās. Turklāt Komisija analizēja, vai imports turpinājis ievērojami pieaugt un, ņemot vērā tā laiku, apjomu un citus apstākļus, vai tas varētu nopietni samazināt piemērojamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.

(9)

Šajā posmā Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi par to, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas tiek pārdots par dempinga cenām. Sūdzībā sniegti pietiekami pierādījumi par dempingu, kas balstīti uz normālās vērtības salīdzinājumu ar attiecīgā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī), kad attiecīgo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību. Kopumā un ņemot vērā apgalvojumus par dempinga starpībām, kas svārstoties no 126 % līdz 270 %, sniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu, ka ražotāji eksportētāji praktizē dempingu.

(10)

Turklāt sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi apgalvojumam par kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, arī par to, ka galvenajiem Savienības ražošanas nozares darbības rādītājiem bijusi negatīva dinamika.

(11)

Minētā informācija ir iekļauta gan sūdzības nekonfidenciālajā versijā, gan 2020. gada 21. decembrī publicētajā paziņojumā par šīs procedūras sākšanu (4). Paziņojums par procedūras sākšanu ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tāpēc tas ir publisks dokuments, kas pieejams visiem importētājiem. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālajai versijai un lietas nekonfidenciālajiem materiāliem. Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka importētāji apzinājās dempingu un tā apmēru, kā arī apgalvoto kaitējumu vai tiem tas bija jāapzinās.

(12)

Abi 5. apsvēruma minētie importētāji apgalvoja, ka nav pierādījumu tam, ka importētāji apzinājās apgalvoto dempingu un kaitējumu vai ka tiem tas bija jāapzinās. Abi importētāji jo īpaši apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtie pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu kaitējumu aprobežojas tikai ar sūdzībā sniegto informāciju un ka, “lai apzinātos”, būtu nepieciešams “pieņemt zināšanai”, ka imports tika veikts par dempinga cenām, dempinga apmēru un šāda dempinga radītā kaitējuma apmēru. EFDA un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”) turklāt apgalvoja, ka nav pierādījumu, ka importētāji būtu apzinājušies, ka EIFI gatavo sūdzību vai ka ir sākta izmeklēšana, tāpēc neesot pierādījumu, ka importētāji būtu apzinājušies dempingu, kas rada kaitējumu.

(13)

Tās pašas personas, apgalvoja, ka ilgākā laikā nav bijis dempinga, norādīdamas, ka 2009. gadā konstatēto dempingu, kas rada kaitējumu (5), PTO Strīdu izšķiršanas padome atzinusi par neatbilstošu PTO Antidempinga nolīgumam (6).

(14)

Kā norādīts 11. apsvērumā, ar paziņojuma par procedūras sākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī importētāji tika informēti par dempingu vai viņiem tas vismaz bija jāapzinās. Paziņojums par procedūras sākšanu ir publisks dokuments, kas ir pieejams visām ieinteresētajām personām, ieskaitot importētājus. Turklāt importētājiem kā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir piekļuve sūdzības nekonfidenciālajai versijai. Pretēji šo personu apgalvojumam, pamatregulā nav prasīts ne “pieņemt zināšanai”, ka tiek īstenots dempings, ne lai būtu pierādījumi, ka importētāji faktiski apzinājās, ka iesniegta sūdzība un/vai sākta izmeklēšana, jo, lai skaidri aptvertu situācijas, kad importētāji faktiski neapzinājās dempingu, bet tiem tas bija jāapzinās, 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā ir teikts “vai tam bija jāapzinās”. Komisija uzskata, ka papildus paziņojuma par procedūras sākšanu publikācijai importētāji patiešām varēja būt tādā situācijā, lai pieņemtu zināšanai, ka ir pieejami pierādījumi par dempingu, kas rada kaitējumu, vai vismaz tiem bija jāapzinās, ka ir šādi pierādījumi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(15)

Turklāt, pretēji tam, ko ierosināja attiecīgās ieinteresētās personas, pamatregulas 10. panta 4. punktā nav prasīts, lai Komisija jau iepriekš būtu izdarījusi apstiprinošu konstatējumu par dempingu, kas rada kaitējumu. Pietiek, ja importētāji apzinājās dempingu, tā apmēru un apgalvoto kaitējumu vai ja tiem tas bija jāapzinās. Kā norādīts 14. apsvērumā, šajā izmeklēšanā tā tas patiešām bija. Tāpēc arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(16)

Attiecībā uz dempingu ilgākā laikā, tā kā Komisija uzskata, ka ir izpildīta prasība par to, lai importētāji apzinātos dempingu, nav vajadzības analizēt, vai ir izpildīta prasība par dempingu ilgākā laikā, jo tā ir alternatīva pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunkta prasībai par apzināšanos. Tāpēc šim apgalvojumam nav priekšmeta.

(17)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka ir izpildīts pamatregulas 10. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktais reģistrācijas kritērijs.

(18)

Komisija analizēja šo pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā noteikto kritēriju, pamatojoties uz statistikas datiem par attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas, kas pieejami datubāzē Surveillance 2. Lai novērtētu, vai kopš izmeklēšanas sākšanas ir noticis turpmāks ievērojams pieaugums, Komisija vispirms noteica salīdzināmos laikposmus. No vienas puses, tā vērtēja datus par importu no Ķīnas pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas (t. i., no brīža, kad importētāji apzinājās dempinga praksi vai tiem tā bija jāapzinās) līdz pēdējam laikposmam, par kuru bija pieejami dati, t. i., no 2021. gada janvāra līdz aprīlim. No otras puses, Komisija aplūkoja importu no Ķīnas tajā pašā laikposmā izmeklēšanas periodā, kā arī mēneša vidējo importa apjomu visā IP laikā.

(19)

Salīdzinājums liecina, ka vidējam importa apjomam mēnesī no Ķīnas bijusi šāda dinamika.

1. tabula

Importa apjomi no attiecīgajām valstīm (t)

(20)

Pamatojoties uz šiem statistikas datiem, Komisija konstatēja, ka no 2021. gada janvāra līdz martam, t. i., pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas, attiecīgā ražojuma mēneša vidējais importa apjoms no Ķīnas bija par 32 % lielāks nekā mēneša vidējais importa apjoms izmeklēšanas periodā un par 43 % lielāks nekā tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā IP laikā.

(21)

EFDA apgalvoja, ka importa apjoms nav ievērojami pieaudzis, un norādīja uz sūdzību, kas liecināja, ka importa apjomi no Ķīnas laikposmā no 2019. gada līdz IP ir samazinājušies, un apgalvoja, ka jebkurš pieaugums pēc IP atspoguļotu tikai vēsturiskās tirdzniecības plūsmas un jebkāds pieaugums 2020. gadā – tikai tirgus atgūšanos pēc stagnācijas Covid-19 pandēmijas dēļ. EFDA apgalvoja arī, ka, ņemot vērā standarta savienotājelementu piegādes trūkumu Savienībā, importētāji bija spiesti importēt šos ražojumus no Ķīnas, kas ir vienīgais dzīvotspējīgais piegādes avots. Tā piebilda, ka, tā kā arī pati Savienības ražošanas nozare importēja standarta savienotājelementus, tā vismaz daļēji pati izraisīja importa pieaugumu. Visbeidzot, EFDA apgalvoja, ka imports no Ķīnas tikai aizstāja importu no citām trešām valstīm.

(22)

Līdzīgi CCCME apgalvoja, ka no 2019. gada līdz IP imports nav pieaudzis, un apgalvoja, ka, lai gan no 2019. līdz 2020. gadam ir bijis importa pieaugums, šādu pieaugumu nevar uzskatīt par ievērojamu, jo īpaši ņemot vērā to, ka kopējais imports (no Ķīnas un citām trešām valstīm) šajā laikposmā samazinājās. CCCME apgalvoja arī, ka dati, ko sūdzības iesniedzējs sniedza reģistrācijas pieprasījumā, nebija reprezentatīvi, jo tie attiecās uz sūtījumiem, kas jau bija pasūtīti un nosūtīti pirms IP beigām un pirms izmeklēšanas sākšanas. CCCME apgalvoja arī, ka Savienības ražošanas nozare vismaz daļēji importa pieaugumu izraisījusi pati.

(23)

Abi iepriekš minētie importētāji apgalvoja, ka importa pieaugums nav būtisks un katrā ziņā to pamato pieprasījuma pieaugums pēc savienotājelementiem, kad 2020. gada pirmajā pusē Covid-19 pandēmija bija izraisījusi stagnāciju Savienības tirgū. Tie arī apgalvoja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir samazinājies kravu pārvadājumu piedāvājums un pieejamā konteineru platība, kas ievērojami palielina kravu pārvadājumu izmaksas. Tas arvien vairāk apgrūtināja sūtījumus no Ķīnas, un krājumu veidošana nebija dzīvotspējīgs risinājums.

(24)

EFDA apgalvoja, ka Savienībā netiek veidoti krājumi, savukārt EFDA biedriem faktiski bija grūtības apmierināt savu klientu pieprasījumu Savienībā, ņemot vērā sarežģīto piegādes situāciju, kas sīkāk aprakstīta 44. apsvērumā.

(25)

Kā izklāstīts 18. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka importa pieauguma novērtēšanai par atsauci būtu jāizmanto laikposms pēc šīs izmeklēšanas sākšanas (2021. gada janvāris līdz 2021. gada marts), jo, tikai sākot no minētā laikposma, importētāji apzinājās dempinga praksi vai tiem tā bija jāapzinās. Kā redzams 1. tabulā, importa tendences salīdzinājums trijos mēnešos pēc procedūras sākšanas ar to pašu laikposmu izmeklēšanas periodā, no vienas puses, un ar mēneša vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā, no otras puses, abos gadījumos skaidri liecina par ievērojamu importa pieaugumu vairāk nekā 30 % apmērā.

(26)

Argumentam par attiecīgā ražojuma pieprasījumu Savienībā Covid-19 pandēmijas rezultātā nav tiešas nozīmes, lai novērtētu, vai saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu ir bijis ievērojams importa pieaugums, kas ir objektīvs kritērijs un neprasa novērtēt šāda pieauguma iemeslus. Katrā ziņā, pat ja šim argumentam būtu nozīme, Komisija norāda, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas pēc procedūras sākšanas (2021. gada janvārī līdz martā) palielinājās par 35 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2019. gadā (pirms pandēmijas). Tāpēc pieejamie statistikas dati nekādā ziņā neapstiprina apgalvojumus, ka importa pieaugums atspoguļo tikai atgūšanos no stagnācijas, kas pirms tam bijusi Savienības tirgū. Gluži pretēji, importa pieaugums ir tikpat acīmredzams salīdzinājumā ar importa apjomu 2019. gada pirmajos trijos mēnešos, t. i., kad pandēmija neietekmēja tirgu.

(27)

Attiecībā uz apgalvojumu par piegādes situāciju Savienībā arī šis ir apsvērums, kam importa reģistrācijas sakarā nav tiešas nozīmes saistībā ar objektīvo kritēriju, kas saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktu ietver importa pieaugumu. Šādiem apsvērumiem var būt nozīme, un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tos novērtē Savienības interešu kontekstā. Tāpēc šajā kontekstā apgalvojumam nozīmes nebija un tas nebija jāaplūko.

(28)

Attiecībā uz argumentu, ka transporta izmaksu pieauguma dēļ krājumu veidošana nebūtu dzīvotspējīgs risinājums, šis apgalvojums nav pamatots ar importa statistiku, kas skaidri parāda ievērojamu importa pieaugumu pirmajos trijos mēnešos pēc izmeklēšanas sākšanas, kā tas parādīts iepriekš 1. tabulā. Katrā ziņā šim apgalvojumam nebūtu nekādas ietekmes uz prasību par turpmāku importa pieaugumu, kas ir objektīvs kritērijs. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, Komisija secināja, ka ir izpildīts arī otrais reģistrācijas kritērijs.

(30)

Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka, arī turpmāk pieaugot importam no Ķīnas, tiktu nodarīts papildu kaitējums, ņemot vērā arī tā laiku, apjomu un citus apstākļus, un tādējādi tiktu nopietni samazināts iespējamo galīgo antidempinga maksājumu korektīvais iespaids.

(31)

Kā konstatēts 18. līdz 29. apsvērumā, ir pietiekami pierādījumi, ka laikposmā pēc izmeklēšanas sākšanas attiecīgā ražojuma importa apjoms kopumā ir ievērojami pieaudzis. Šā palielinājuma ievērojamais apmērs jau norāda uz galīgā maksājuma korektīvā iespaida iespējamu samazināšanos, ja izpildīti juridiskie nosacījumi.

(32)

Attiecībā uz importa cenām datubāze Surveillance 2 liecina, ka vidējā importa cena no attiecīgās valsts ir palielinājusies par 6,0 %, salīdzinot laikposmu no 2021. gada janvāra līdz aprīlim ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā, un ir palielinājusies par 7,3 % salīdzinājumā ar mēneša vidējo rādītāju izmeklēšanas periodā, kā tas atspoguļots 2. tabulā.

2. tabula

Importa cenas no attiecīgās valsts (EUR/t)

(33)

Tomēr šis cenu pieaugums jāskata kontekstā ar attiecīgā ražojuma galvenās izejvielas cenu pieaugumu un starptautisko kravu pārvadājumu izmaksu pieaugumu, sākot no 2020. gada otrās puses, kā izklāstīts tālāk.

(34)

Attiecībā uz izejvielām – attiecīgais ražojums galvenokārt tiek izgatavots no tērauda, proti, karsti velmētiem ruļļiem. Saskaņā ar šajā posmā pieejamo informāciju tērauda izmaksas veido aptuveni 70 % no savienotājelementu kopējām izgatavošanas izmaksām. No 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada aprīlim tērauda cena pasaulē visos svarīgākajos tirgos palielinājās par vairāk nekā 50 % (7). Ķīna nav izņēmums, un karsti velmētu ruļļu cenu pieaugums no 2020. gada aprīļa līdz 2021. gada aprīlim ir 74 % (8). No Ķīnas importētā attiecīgā ražojuma cenas pieaugums 2021. gada pirmajos trijos mēnešos (t. i., 6,1 % salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2020. gadā jeb 4,9 % salīdzinājumā ar vidējo mēneša vērtību IP laikā) ir ievērojami mazāks nekā galvenās izejvielas, proti, karsti velmētu ruļļu, izmaksu vispārējais pieaugums (74 %). Tāpēc, ņemot vērā šo kontekstu, šis cenu pieaugums lielā mērā ir nepietiekams, lai kompensētu izejvielu cenu milzīgo pieaugumu, un tas liecina, kas cenas ievērojamā mērā ir nospiestas un tādējādi var nopietni samazināt iespējamā galīgā antidempinga maksājuma korektīvo iespaidu.

(35)

Attiecībā uz kravu pārvadājumiem ieinteresētās personas norādīja, ka 2020. gada otrajā pusē globālās kuģošanas pakalpojumu izmaksas, jo īpaši starp Āziju un Eiropu, ārkārtīgi palielinājās. Pierādījumi par šo pieaugumu, kas bieži vien sasniedz 150 %, ir publiski pieejami (9). Pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atbildēm, kas nav pārbaudītas, kravu pārvadājumu izmaksas veido aptuveni 3 % no rēķina cenas uz Eiropu. Tas liecina, ka vairāk nekā puse no konstatētā attiecīgā ražojuma importa cenu pieauguma jau būtu izskaidrojama ar kravu pārvadājumu izmaksu dinamiku. Ņemot vērā šo otru faktoru, varētu secināt, ka attiecīgā ražojuma cena faktiski samazinājās, jo kravu pārvadājumu ietekme nāk par labu kuģošanas pakalpojumu sniedzējam un pārsniedz ražotāju eksportētāju cenu noteikšanas spējas.

(36)

Turklāt cenu pieaugums notika apstākļos, kad prima facie pierādījumi liecināja par cenu samazinājuma starpību 27 % līdz 72 % apmērā un mērķa cenu samazinājuma starpību 41 % līdz 251 % apmērā. Tāpēc importa cenu līmenis saglabājās nopietnu kaitējumu radošā līmenī un relatīvā izteiksmē pat samazinājās, ņemot vērā tērauda un kravu pārvadājumu izmaksu pieaugumu pasaulē.

(37)

Arī ievērojamie papildu importa apjomi, kas fiksēti pēc izmeklēšanas sākšanas, ļoti iespējams, importam no Ķīnas izraisīs tirgus daļas pieaugumu.

(38)

Abi iepriekš minētie importētāji, EFDA un CCCME pauda šaubas par to, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums un ka šādu kaitējumu būtu izraisījis imports no Ķīnas. Abi importētāji apgalvoja, ka sūdzībā nav pierādījumu par būtisku kaitējumu. EFDA un CCCME atsaucās uz Vispārējo tiesu (10), apgalvodamas, ka, novērtējot, vai imports “nopietni samazina maksājumu korektīvo iespaidu”, Komisijai būtu jānovērtē, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, savukārt sūdzībā šādu pierādījumu neesot.

(39)

CCCME turklāt apgalvoja, ka importa pieaugums nevar “nopietni samazināt maksājumu korektīvo iespaidu”, jo Savienības ražošanas nozare ražo galvenokārt speciālus savienotājelementus, kuri nekonkurēja ar importu no Ķīnas, kas galvenokārt ietver standarta savienotājelementus.

(40)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija, kā izklāstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, uzskatīja, ka sūdzībā ir pietiekami prima facie pierādījumi, kas liecina, ka attiecīgā ražojuma imports no Ķīnas Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis būtisku kaitējumu, un tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(41)

CCCME apgalvojums, ka imports no Ķīnas nekonkurē ar Savienības ražošanas nozares pārdevumiem Savienības tirgū, netika pamatots ar pierādījumiem un ir pretrunā sūdzībā sniegtajiem prima facie pierādījumiem, kas liecināja, ka importa pieaugums par dempinga cenām no Ķīnas sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, kā izklāstīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(42)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka visi iepriekš minētie elementi norāda uz faktu, ka importa no Ķīnas turpmākais pieaugums pēc izmeklēšanas sākšanas, ņemot vērā arī tā laiku, apjomu un citus apstākļus, varētu nopietni samazināt iespējamo galīgo antidempinga maksājumu korektīvo iespaidu. Tāpēc ir izpildīts arī šis pamatregulas 10. panta 4. punkta d) apakšpunktā minētais kritērijs.

(43)

Abi iepriekš minētie importētāji apgalvoja, ka reģistrācijai nepieciešamajiem pierādījumiem būtu jāatbilst augstākam standartam nekā pierādījumiem, kas nepieciešami procedūras sākšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka potenciāli maksājumus varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku.

(44)

EFDA apgalvoja, ka galīgo maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku būtu pretrunā Savienības interesēm. Tā apgalvoja, ka, pirmkārt, Savienības ražošanas nozare nevarētu piegādāt standarta savienotājelementus, tāpēc šie standarta savienotājelementi būtu jāiegādājas no Ķīnas. Šajā kontekstā EFDA apgalvoja, ka savienotājelementu iegāde no Ķīnas kļūtu arvien sarežģītāka, ņemot vērā ilgos piegādes termiņus, Ķīnas eksportētāju atteikumu piegādāt savienotājelementus, pirms nav zināms šīs izmeklēšanas iznākums, neizmantotās jaudas trūkumu Ķīnā un konteineru trūkumu no Āzijas, ko vēl pastiprinājusi Suecas kanāla bloķēšana. EFDA norādīja arī, ka savienotājelementu ražotājiem Savienībā ir vispārējs izejvielu trūkums un ka bez Ķīnas nebūtu pieejami citi dzīvotspējīgi piegādes avoti. Otrkārt, EFDA apgalvoja, ka sliktās piegādes situācijas dēļ importa reģistrēšana un pagaidu pasākumu noteikšana negatīvi ietekmētu lejupējo nozari un ka nav vajadzības galīgos maksājumus iekasēt ar atpakaļejošu spēku par laikposmu, kas sākas no reģistrācijas datuma.

(45)

Līdzīgi CCCME apgalvoja, ka Savienībā gandrīz nav pieejami standarta savienotājelementi un ka bez Ķīnas nav citu dzīvotspējīgu piegādes avotu.

(46)

Attiecībā uz reģistrācijas pierādījumu standartu Komisija analizēja statistikas datus no datubāzes Surveillance 2, kā arī citu tās rīcībā esošu informāciju, kura skaidri liecināja, ka ievērojami pieaudzis imports, kura cenu līmenis, ļoti iespējams, rada kaitējumu. Šie pierādījumi ir pilnībā uzticami, un šīs personas nav pamatojušas, kā šie pierādījumi nebūtu ticami vai kādi labāki pierādījumi, kas nav izmantoti, būtu pieejami. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(47)

Attiecībā uz to pierādījumu standartu, kuri vajadzīgi pamatregulas 10. panta 4. punkta kontekstā, Komisija pamatoja savus secinājumus ar labāko informāciju, kas bija pieejama šajā posmā, ieskaitot sūdzību, kuras dēļ tika sākta izmeklēšana. Šajā sakarā nav nepieciešams apstiprinošs konstatējums, jo pirms pagaidu pasākumu noteikšanas šādus konstatējumus pēc definīcijas nemaz nav iespējams izdarīt. Jebkāda cita pieeja pilnībā atņemtu reģistrācijas instrumentam tā effet utile. Pārējie EFDA apgalvojumi attiecas uz galīgo maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku un/vai uz pagaidu pasākumu noteikšanu. Komisija norāda, ka lēmums par pagaidu pasākumu noteikšanu un pēc tam lēmums par maksājumu iespējamu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku, kura pamatā būtu šī reģistrācijas regula, tiks pieņemti tikai vēlākā procedūras posmā. Tāpēc šīs reģistrācijas regulas kontekstā tiek uzskatīts, ka šiem apgalvojumiem nav nozīmes. Tas pats attiecas uz apgalvojumiem par Savienības interesēm, ko Komisija atzīst par vienu no nosacījumiem, lai saskaņā ar pamatregulas 21. pantu noteiktu pagaidu vai galīgos antidempinga pasākumus, bet tie nav jāanalizē, novērtējot vajadzību reģistrēt importu vai piemērot šādus galīgos maksājumus ar atpakaļejošu spēku. Tāpēc šajā kontekstā apgalvojumam nozīmes nebija un tas nebija jāaplūko.

(48)

EFDA norādīja, ka pamatregulas 14. panta 5.a punktā ir konkrēti prasīts, lai tiktu ievēroti pamatregulas 10. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkta nosacījumi. Citiem vārdiem, tā apgalvoja, ka Komisijas lēmumā reģistrēt importu būtu jāņem vērā šie kritēriji arī tad, ja imports tiek reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, t. i., pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pieprasījumu.

(49)

Tiek norādīts, ka, kā izklāstīts 8. apsvērumā, saskaņā ar tiesību aktiem un Komisijas pastāvīgo praksi, ko tā izmanto, piemērojot 14. panta 5. punktu, tā izskatīja reģistrācijas pieprasījumu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 4. punktu, kurā izklāstīti būtiskie nosacījumi reģistrācijas izmantošanai. Kā sīki aprakstīts 9. līdz 42. apsvērumā, tika uzskatīts, ka pamatregulas 10. panta 4. punkta c) un d) apakšpunkts faktiski ir izpildīts, tāpēc EFDA apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(50)

EFDA un CCCME apgalvoja, ka konkrēta papildu informācija, ko EIFI sniedza par tā reģistrācijas pieprasījumu, ieinteresētajām personām tika darīta pieejama tikai pēc dažām nedēļām, un tādējādi tām esot bijis liegts izmantot savas likumīgās tiesības uz aizstāvību.

(51)

CCCME apgalvoja arī, ka Komisijai pietiekamu laiku iepriekš būtu jāizpauž ikviens lēmums reģistrēt importu un tādējādi jāļauj ieinteresētajām personām izteikt piezīmes par šādu lēmumu.

(52)

Komisija norāda, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā nekonfidenciālā informācija faktiski tika darīta pieejama ieinteresētajām personām, kuras sniedza papildu piezīmes. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija pieņēma un novērtēja visas šīs piezīmes. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā sakarā pušu tiesības uz aizstāvību ir pilnībā ievērotas.

(53)

Attiecībā uz iepriekšējas informācijas izpaušanas pieprasījumu tiek norādīts, ka šāds solis nav ne paredzēts, ne prasīts pamatregulā. Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu pēc pieprasījuma ar pietiekamiem pierādījumiem, kas pamato šādu rīcību, Komisija var norīkot muitas dienestus veikt atbilstīgus pasākumus importa reģistrēšanai. Tiek norādīts arī, ka saskaņā ar šīs regulas 1. panta 3. punktu ieinteresētajām personām faktiski tiek dota iespēja sniegt piezīmes un tikt uzklausītām 21 dienas laikā no tās publicēšanas dienas. Visbeidzot, Komisija norāda arī, ka ikviens lēmums par galīgo antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku tiks izpausts ieinteresētajām personām saskaņā ar pamatregulas 10. panta 5. punktu. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(54)

Komisija ir secinājusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu attiecinātu reģistrāciju.

(55)

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas rakstiski izteikt savu viedokli un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja tās to rakstiski pieprasa un norāda konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(56)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu uz attiecīgā ražojuma importu būtu jāattiecina reģistrācija, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja izmeklēšanās tiktu gūti konstatējumi, kuru dēļ tiktu noteikti antidempinga maksājumi, šos maksājumus, ja vien būtu izpildīti vajadzīgie nosacījumi, reģistrētajam importam varētu piemērot ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(57)

Visi iespējamie maksājumi ir atkarīgi no antidempinga izmeklēšanas konstatējumiem.

(58)

Apgalvojumos, kas ietverti sūdzībā, kurā ir pieprasījums sākt antidempinga izmeklēšanu, attiecīgajam ražojumam aplēstas dempinga starpības 126 % līdz 270 % diapazonā un kaitējuma novēršanas līmenis 41 % līdz 251 % diapazonā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu iespējamo nākotnes saistību apmērs parasti tiktu noteikts zemākajā no šiem līmeņiem.

(59)

Šajā reģistrācijā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (11) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti,