12.4.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/3


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/581

(2021. gada 9. aprīlis)

par Eiropas Robežu uzraudzības sistēmas (EUROSUR) situācijas attēliem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (1) un jo īpaši tās 24. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2019/1896 “situācijas attēls” ir definēts kā to ģeogrāfisko, gandrīz reāllaika atsauces datu un informācijas apkopojums, kas saņemti no dažādām iestādēm, sensoriem, platformām un citiem avotiem, kuru nosūta, izmantojot drošus sakaru un informācijas kanālus, un kuru var apstrādāt un selektīvi attēlot un dalīties tajā ar citām attiecīgām iestādēm, lai panāktu situācijas apzināšanos un atbalstītu reaģēšanas spējas pie ārējām robežām vai to tuvumā un pierobežas zonā. Šī definīcija atspoguļo tādas koncepcijas izstrādi, kāda tā sākotnēji tika noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1052/2013 (2), atspoguļojot vairāk uz datiem vērstu pieeju, kas ļauj lietotājiem izvēlēties atbilstošu grafisko attēlojumu un lietotājsaskarni atkarībā no operacionālās situācijas un tās vadības un kontroles vajadzībām.

(2)

Ar Regulu (ES) 2019/1896 paredz izveidot valsts situācijas attēlus, Eiropas situācijas attēlus un konkrētus situācijas attēlus, kas jāsagatavo, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju. Situācijas attēlus veido trīs atsevišķi informācijas slāņi, proti, notikumu slānis, operacionālais slānis un analīzes slānis.

(3)

Ir nepieciešams sīkāk noteikt visu situācijas attēlu informācijas slāņu elementus un konkrētu situācijas attēlu izveides noteikumus. Turklāt jāprecizē sniedzamās informācijas veids un procesi, kas reglamentē šādas informācijas sniegšanu, kā arī mehānismi kvalitātes kontroles nodrošināšanai. Lai nodrošinātu koordinētu pieeju, kas uzlabo informācijas apmaiņu, būtu jāprecizē un jāstandartizē ziņošana Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai (“EUROSUR”).

(4)

Lai nodrošinātu, ka situācijas attēlu notikumu slānis ir pietiekami visaptverošs un detalizēts, nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecīgā gadījumā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (“Aģentūra”) un starptautiskajiem koordinācijas centriem būtu savlaicīgi jāziņo par notikumiem, kas varētu ietekmēt ārējo robežu.

(5)

Ziņošana par notikumiem, izmantojot rādītājus, kā arī ziņošana par atsevišķiem notikumiem ir savstarpēji papildinoša. Rādītāji palīdz novērtēt vispārējo attīstību robežas posmā un palīdz uzlabot situācijas apzināšanos, savukārt ziņojumi par atsevišķiem notikumiem ir saistīti ar savlaicīgu reaģēšanu uz konkrētu notikumu.

(6)

Ziņojumi par atsevišķiem notikumiem var prasīt steidzamu rīcību. Tādēļ, lai varētu savlaicīgi reaģēt uz šādiem notikumiem, ir jābūt iespējai savlaicīgi ziņot par atsevišķiem notikumiem. Sākotnējs ziņojums būtu jānosūta, tiklīdz ir atklāts notikums, un tas būtu jāattēlo attiecīgajos situācijas attēlos. Lai novērstu kavēšanos, kas varētu apdraudēt spēju ātri reaģēt, validēšanas procesam vajadzētu būt tādam, kas ļauj nosūtīt daļēji validētu ziņojumu.

(7)

Vienlaikus jānorāda, ka ziņojumu izdošana šādos apstākļos var izraisīt viltus trauksmi. Situācijas attēla sagatavotājam un īpašniekam būtu jānovērtē un jānorāda ziņojumu un situācijas attēlā attēloto notikumu ticamības līmenis. Pirmais ziņojums būtu jāpapildina ar turpmākiem ziņojumiem, tiklīdz ir pieejama papildu informācija.

(8)

Ziņošana EUROSUR par notikumiem saistībā ar dokumentu viltošanu un noziedzību papildinās ziņošanas pienākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/493 (3) Viltotu un autentisku dokumentu tiešsaistes sistēmas (FADO) ietvaros.

(9)

Šajā regulā noteiktajai ziņošanai par atsevišķiem notikumiem, kas saistīti ar preču pārvietošanu pāri robežām un ar to saistīto nelikumīgo tirdzniecību, nebūtu jāietekmē pašreizējie ziņošanas pienākumi, ierobežojumi vai kompetences muitas joma, kā arī sistemātiska kontroles ziņojumu sniegšana, it īpaši Importa kontroles sistēmas 2 (“IKS 2”) ietvaros saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (4) 186. pantu, vai riska informācijas apmaiņa Muitas riska pārvaldības sistēmas (“CRMS”) ietvaros saskaņā ar tās pašas regulas 86. pantu un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (5) izveidotās muitas informācijas sistēmas (“MIS”) ietvaros. Tai nevajadzētu dublēt arī izveidotos dalībvalstu ziņošanas mehānismus saistībā ar muitas un muitas darbības jautājumiem. Attiecīgo informāciju, – ja tāda ir, – varētu iegūt no esošajiem Komisijas avotiem.

(10)

Attiecībā uz situācijas attēlu operacionālo slāni situācijas attēlu īpašniekam, lai nodrošinātu pietiekami visaptverošu pārskatu, būtu jāsaņem ziņojumi par dalībvalstu pašu rīcībā esošajiem aktīviem, ziņojumi par operacionālajiem plāniem, kā arī ziņojumi par vides informāciju, t. sk. it īpaši meteoroloģisko un okeanogrāfisko informāciju. Ja ietekmes līmenis pie robežas posmiem ir augsts vai kritisks, vajadzība pēc koordinācijas prasa detalizētu ziņošanu par operacionālajiem plāniem, lai labāk prognozētu dažādo iesaistīto iestāžu reakciju.

(11)

Operacionālais ziņojums, kas jāveic kopīgas robežoperācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma ietvaros, būtu jāapraksta katras kopīgās robežoperācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma operacionālajos plānos.

(12)

Attiecībā uz situācijas attēlu analīzes slāni situācijas attēlu īpašniekam analīzes slānis būtu jāizveido, pamatojoties uz riska analīzes ziņojumiem. Šo ziņojumu mērķis ir uzlabot izpratni par notikumiem pie ārējās robežas, kas var atvieglot tendenču prognozēšanu, robežkontroles operāciju plānošanu un veikšanu, kā arī stratēģisko riska analīzi. Ar riska analīzes ziņojumiem un ticamības līmeņu noteikšanu saistītās metodes būtu jābalsta uz Kopīgo integrēto riska analīzes modeli (CIRAM).

(13)

Lai nodrošinātu saskaņotību un atvieglotu informācijas apmaiņu, vienlaikus saglabājot drošību, Aģentūrai EUROSUR satvarā būtu jāintegrē un jāpilnveido dažādie riska analīzes tīkli un rīki, piemēram, Frontex riska analīzes tīkls (FRAN), Eiropas dokumentu viltošanas riska analīzes tīkls (EDF-RAN) vai Jūras izlūkošanas kopienas riska analīzes tīkls (MIC-RAN).

(14)

Sniedzot ziņojumus EUROSUR, būtu jāņem vērā konkrētu robežkontroles darbību, piemēram, gaisa vai jūras uzraudzības robežuzraudzības, specifika, kā arī dažu saistītu notikumu specifika, piemēram, sekundāra kustība vai meklēšanas un glābšanas incidenti. Šādas informācijas paziņošana palīdz izveidot Eiropas situācijas attēlu, t. sk. riska analīzi un noteikt ietekmes līmeņus. Turklāt ziņošanai par migrantu meklēšanas un glābšanas operācijām gan uz sauszemes, gan jūrā būtu jāpalīdz nodrošināt migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu.

(15)

Situācijas attēla īpašniekam būtu jāpārvalda situācijas attēls, lai nodrošinātu skaidru izpratni par situāciju katrā ārējās robežas posmā un katrā atbildības jomā un atvieglotu riska analīzes veikšanu un reaģēšanas spējas pienācīgā līmenī.

(16)

Veidojot konkrētus situācijas attēlus ar trešām personām EUROSUR vajadzībām, dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāievēro un jāveicina Aģentūras izstrādātie informācijas apmaiņas tehniskie un operacionālie standarti.

(17)

Ir jānosaka operacionālie pienākumi attiecībā uz ziņošanu un situācijas attēlu uzturēšanu saistībā ar tehnisko atbildību par to dažādo tehnisko sistēmu un tīklu darbību un uzturēšanu, kuri atbalsta informācijas apstrādi EUROSUR.

(18)

Lai nodrošinātu, ka operacionālie pienākumi attiecībā uz EUROSUR tehnisko īstenošanu ir definēti pietiekami sīki, ir jāidentificē EUROSUR tehniskie komponenti. Lai pārvaldītu ievērojamo apstrādātās informācijas apjomu un samazinātu operatoru darba slodzi, informācijas apmaiņai EUROSUR vajadzētu būt automatizētai. Dalībvalstīm un Aģentūrai būtu jāizstrādā tehniskas saskarnes, lai veicinātu mašīnas–mašīnas starpsavienojumus, un jāizmanto lēmumu pieņemšanas atbalsta rīki, lai palīdzētu EUROSUR operatoriem veikt to uzdevumus.

(19)

Informācijas apmaiņas tehnisko standartu satvarā nosakot ar interesējošiem kuģiem saistītu ziņojumu formātu, Aģentūrai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm būtu jāizmanto starptautiski saskaņoti formāti, kas izriet no attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, it īpaši ANO Jūras tiesību konvencijas, jūras paražu tiesībām un instrumentiem, kas jo īpaši atvasināti no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO), kā arī to atšķirībām karoga valstu iekšējā tiesību sistēmā.

(20)

Informācijas apmaiņas tehnisko standartu satvarā nosakot ar interesējošiem gaisa kuģiem saistītu ziņojumu formātu, Aģentūrai ciešā sadarbībā ar attiecīgajām valstu iestādēm būtu jācenšas izmantot starptautiski saskaņotus formātus, piemēram, Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktos formātus.

(21)

EUROSUR datu drošības mērķis ir nodrošināt ziņojumu un jebkuru citu EUROSUR apstrādāto datu un informācijas autentiskumu, pieejamību, integritāti, konfidencialitāti un nenoliedzamību.

(22)

EUROSUR tehnisko komponentu datu drošība ir atkarīga no tehnisko komponentu spējas noteiktā uzticamības līmenī atklāt ikvienu tādu darbību un pretoties tai, kas apdraud apstrādāto datu un informācijas vai ar to saistīto pakalpojumu drošību, ko minētie tīkli un informācijas sistēmas piedāvā vai kas pieejami ar to starpniecību.

(23)

EUROSUR datu drošība ir dalībvalstu un Aģentūras kopīga atbildība.

(24)

Kiberdrošības apdraudējumi pastāvīgi attīstās un kļūst arvien pieejamāki noziedznieku un teroristu tīkliem. EUROSUR būtu jānodrošina pienācīga un viendabīga aizsardzība pret kiberdraudiem gan ES, gan valstu līmenī. EUROSUR ir sistēma informācijas apmaiņai, kas aptver dažādus klasifikācijas līmeņus. Ieviešot EUROSUR tehniskos komponentus, attiecīgajām valstu iestādēm un Aģentūrai būtu jānodrošina, ka ikvienam lietotājam ir pienācīga piekļuve attiecīgajai informācijai, kas atbilst viņa akreditācijas līmenim un zinātvajadzībai.

(25)

Sakaru tīklu izmantojot līdz klasifikācijas līmenim Confidential EU, Aģentūrai būtu jānodrošina pagaidu risinājums tiem valstu komponentiem, kas joprojām būtu akreditēti tikai līdz klasifikācijas līmenim RESTREINT UE/EU RESTRICTED vai līdzvērtīgam valsts klasifikācijas līmenim.

(26)

Saskaņā ar EUROSUR datu drošības noteikumiem un lai nodrošinātu pienācīgu akreditācijas procesu, ar šo regulu Aģentūrā izveido kopīgu drošības akreditācijas padomi (“Akreditācijas padome”). Saskaņā ar Komisijas Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 (6) noteikumiem šāda padome ir vajadzīga EUROSUR gadījumā, jo EUROSUR veido vairākas savstarpēji savienotas sistēmas, kurās iesaistītas vairākas puses.

(27)

Akreditācijas padome ir neatkarīga tehniska struktūra, kas neietekmē Aģentūras valdes funkcijas.

(28)

Piemērojot subsidiaritātes principu, drošības akreditācijas lēmumi atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā definētajam procesam būtu jāpamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas attiecīgās dalībvalstu drošības akreditācijas iestādes.

(29)

Lai Akreditācijas padome visas savas darbības īstenotu ātri un efektīvi, tai būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu tās rīkojumus. Tādēļ tai būtu jāizveido valde, kas tai palīdzētu sagatavot lēmumus.

(30)

Drošības akreditācijas darbības būtu jāsaskaņo ar sistēmu pārvaldības iestāžu un ar citu attiecīgo struktūrvienību darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(31)

Ņemot vērā EUROSUR specifiku un kompleksitāti, ir svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības tiktu veiktas, uzņemoties kolektīvu atbildību par Savienības un tās dalībvalstu drošību, cenšoties panākt vienprātību un iesaistot visas drošības jomā ieinteresētās personas, kā arī par pastāvīgu riska pārraudzību. Tehniskas drošības akreditācijas darbības obligāti jāuztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā un kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis.

(32)

Lai nodrošinātu to, ka Akreditācijas padome spēj veikt savus uzdevumus, būtu arī jāparedz, ka dalībvalstis sniedz valdei visu vajadzīgo dokumentāciju, piešķir pienācīgi pilnvarotām personām piekļuvi klasificētai informācijai EUROSUR ietvaros un atbalsta sistēmās (arī sakaru tīklā), un jebkurām to jurisdikcijā esošām zonām un ka tām vietējā līmenī vajadzētu būt atbildīgām par to zonu drošības akreditāciju, kuras atrodas to teritorijā.

(33)

Lai gan tieša piekļuve valsts sistēmai ir tikai attiecīgās dalībvalsts prerogatīva, Aģentūras darbiniekiem EUROSUR ietvaros varētu piešķirt tiešu piekļuvi valstu sistēmām, lai palīdzētu valstu iestādēm veikt to uzdevumus.

(34)

Noteikumiem, kas saistīti ar EUROSUR ārējo komponentu datu drošību, vajadzētu būt daļai no noteikumiem, kuri saistīti ar EUROSUR attiecīgajos sadarbības nolīgumos un statusa nolīgumu paraugos. Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalījās Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/817 (7) pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2019/817 pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu 2019. gada 31. oktobrī paziņoja savu lēmumu īstenot Regulu (ES) 2019/817 savos tiesību aktos.

(35)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (8); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(36)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (9) 1. panta A punktā.

(37)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (10) 3. pantu.

(38)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (11) 3. pantu.

(39)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka:

a)

noteikumus par ziņošanu EUROSUR, t. sk. sniedzamās informācijas veidu un ziņošanas termiņus;

b)

situācijas attēlu informācijas slāņu elementus;

c)

konkrētu situācijas attēlu izveides kārtību;

d)

pienākumus saistībā ar ziņošanu, situācijas attēlu pārvaldību un dažādu tehnisko sistēmu un tīklu, kas atbalsta EUROSUR, darbību un uzturēšanu;

e)

EUROSUR datu drošības un datu aizsardzības noteikumus;

f)

kvalitātes kontroles nodrošināšanas mehānismus.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām, t. sk. situācijas apzināšanos, riska analīzi un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstīšanu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“notikums” ir situācija, kas varētu ietekmēt ārējās robežas saistībā ar migrāciju, pārrobežu noziedzību vai migrantu dzīvību aizsardzību un glābšanu, t. sk. robežincidentiem, vai arī var ietekmēt EUROSUR darbību, t. sk. jebkuru tās tehnisko komponentu;

2)

“situācijas attēla pārvaldība” ir situācijas attēla izveidošana un uzturēšana un visas tajā ietvertās informācijas apstrāde;

3)

“īpašnieks” ir struktūrvienība, aģentūra vai struktūra, kura pārvalda situācijas attēlu un attiecīgos ziņojumus;

4)

“apstrāde” ir jebkura darbība, ko veic saistībā ar ziņojumā iekļautajiem datiem un metadatiem, un informāciju neatkarīgi no tā, vai šīs darbības ir vai nav automatizētas, t. sk. šo datu un metadatu vākšana, reģistrēšana, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pārveidošana, aplūkošana, izmantošana, nosūtīšana, publiskošana, kombinēšana, dzēšana, to klasifikācijas līmeņa pazemināšana un to iznīcināšana;

5)

“rādītājs” ir mērījums vai vērtība, kas attiecas uz notikumiem vai uzdevumiem un raksturo situāciju pie ārējām robežām, un veicina situācijas apzināšanos un palīdz riska analīzē vai atbalsta reaģēšanas spējas;

6)

“tehniskais rādītājs” ir mērījums vai vērtība, kas attiecas uz notikumiem vai uzdevumiem un veicina situācijas apzināšanos, un palīdz riska analīzē saistībā ar EUROSUR darbību vai atbalsta attiecīgās reaģēšanas spējas;

7)

“glābšanas koordinācijas centrs” ir vienība, kas ir atbildīga par to, lai sekmētu meklēšanas un glābšanas dienestu efektīvu organizāciju un koordinētu meklēšanas un glābšanas operāciju izpildi meklēšanas un glābšanas reģionā, kā norādīts Starptautiskajā konvencijā par meklēšanu un glābšanu uz jūras;

8)

“ārējais lidojums” ir jebkurš lidojums ar pilotējama vai bezpilota gaisa kuģa un pasažieriem un/vai kravu uz dalībvalsts teritoriju vai no tās, kas nav iekšējs lidojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (12) 2. panta 3. punktā;

9)

“starptautiskais koordinācijas centrs” ir koordinācijas struktūra, kas izveidota, lai koordinētu kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu pie ārējām robežām;

10)

“kontrolsaraksts” ir aizdomīgu struktūrvienību, aktīvu, uzvedības vai profilu saraksts, kas izveidots, pamatojoties uz riska analīzi, un kalpo Eiropas Robežu un krasta apsardzes atklāšanas un riska analīzes spēju orientēšanai un atbilstīgu reaģēšanas spēju aktivizēšanai;

11)

“tehniskie komponenti” ir sistēmas un tīkli, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, t. sk. tās atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi;

12)

“atbalsts” ir neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšana, kā definēts Padomes Direktīvā 2002/90/EK (13);

13)

“ieceļošanas atteikums” ir ieceļošanas atteikums, kas trešās valsts valstspiederīgajam saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 14. pantu izsniegts pie ārējām robežām saistībā ar to, ka viņš neatbilst visiem 6. panta 1. punktā izklāstītajiem ieceļošanas nosacījumiem, ar nosacījumu, ka viņš nepieder pie minētās regulas 6. panta 5. punktā minētajām personu kategorijām, un kuram saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa V pielikumu ir izsniegta atteikuma standartveidlapa;

14)

“cilvēku tirdzniecība” ir nodarījums, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (14) 2. pantā;

15)

“drošības akreditācija” ir oficiāla atļauja un apstiprinājums, ko pēc tam, kad ir oficiāli validēts drošības plāns un tā pareiza īstenošana, EUROSUR sistēmai vai tīklam piešķir attiecīgā Drošības akreditācijas iestāde (DAI), ka tās darbības vidē var apstrādāt EUROSUR datus;

16)

“operacionālais statuss” ir aktīva, vienības, sistēmas vai centra spēja veikt savu(-as) operacionālo(-ās) funkciju(-as), ko klasificē kā “pilnībā darbotiesspējīgs”, “ierobežotas operacionālās funkcijas” vai “nav pieejams”;

17)

“apakšslānis” ir informācijas slānis zem notikumu slāņa, operacionālā slāņa vai situācijas attēla riska analīzes slāņa.

I NODAĻA

ZIŅOŠANAS PRINCIPI EUROSUR

1. IEDAĻA

Vispārīgie principi

4. pants

Ziņojumi EUROSUR

1.   Ziņojumus nosūta starp divām vai vairākām struktūrvienībām, daļām, struktūrām vai aģentūrām, lai palīdzētu izveidot dažādus situācijas attēlus, veicinātu riska analīzi vai atbalstītu reaģēšanas spējas.

2.   Ziņojumus veido:

a)

dati, kas satur pamatinformāciju;

b)

metadati, kas satur papildu informāciju, kura palīdz izprast datu kopu plašākā kontekstā un atbalsta tās apstrādi EUROSUR.

3.   Var būt šāda veida ziņojumi:

a)

rādītāji, kā minēts 8. pantā;

b)

ziņojumi par atsevišķiem notikumiem, kā minēts 9. pantā;

c)

ziņojumi par pašu rīcībā esošiem aktīviem, kā minēts 10. pantā;

d)

ziņojumi par operacionālajiem plāniem, kā minēts 11. pantā;

e)

ziņojumi par vides informāciju, kā minēts 12. pantā;

f)

riska analīzes ziņojumi, kā minēts 13. pantā;

g)

informācijas pieprasījumi, kā minēts 14. pantā;

h)

kontrolsaraksti, kā minēts 15. pantā.

5. pants

Uzdevumi saistībā ar ziņošanu

1.   Nacionālie koordinācijas centri, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Aģentūra”) vai struktūrvienības, kas pārvalda konkrētos situācijas attēlus, turpmāk “ziņojumu sagatavotāji”, nosūta ziņojumus EUROSUR.

2.   Situācijas attēlu īpašnieki, turpmāk “īpašnieki”, ir ziņojumu saņēmēji un atbild par to apstrādi saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

3.   Ziņojumu izveidošanai EUROSUR var izmantot valsts avotus, kas minēti Regulas (ES) 2019/1896 25. panta 2. punktā un 26. panta 2. punktā, vai pašas Aģentūras avotus.

6. pants

Saites

1.   Ja ziņojuma sagatavotājs konstatē saikni starp ziņojumiem vai citiem situācijas attēla elementiem, kas var palīdzēt izprast vispārējo situāciju un kontekstu, viņš šo ziņojumu sasaista ar attiecīgajiem elementiem.

2.   Situācijas attēla īpašnieki var pievienot vai pārveidot saites, kas saistītas ar viņa pārvaldīto situācijas attēlu.

2. IEDAĻA

Ziņošana par notikumu

7. pants

Ziņošana EUROSUR par notikumu

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka par robežu pārvaldību atbildīgās dalībvalstu valsts iestādes, t. sk. krasta apsardze, – ciktāl tā pilda robežkontroles uzdevumus, – attiecīgā situācijas attēla notikumu slānī ziņo par visiem notikumiem, kas atklāti, veicot robežkontroles darbības, situācijas apzināšanos un riska analīzi, kā arī par notikumiem, kuri saistīti ar neatļautu sekundāro kustību, ja tādi ir.

2.   Veicot robežkontroles uzdevumus, uz Aģentūru un attiecīgā gadījumā starptautiskajiem koordinācijas centriem attiecas 1. punktā minētais pienākums.

3.   EUROSUR notikumus paziņo rādītāju vai ziņojumu par atsevišķiem notikumiem veidā vai arī kā abus.

8. pants

Notikumu rādītāji pie ārējām robežām

1.   Nacionālie koordinācijas centri un – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operacionālajiem plāniem – starptautiskie koordinācijas centri paziņo Aģentūrai rādītājus par notikumiem pie ārējām robežām, kā noteikts 1. pielikumā un minētajā pielikumā norādītajā termiņā.

2.   Rādītājiem atbilstošos datus var iegūt no valsts iestādēm pieejamās informācijas un statistikas, t. sk. meklējot attiecīgajās Savienības datubāzēs un lielapjoma informācijas sistēmās saskaņā ar tiesisko regulējumu, kas piemērojams minētajām datubāzēm un sistēmām.

3.   Rādītājus, kas attiecas uz preču nelikumīgu pārrobežu pārvietošanu un ar to saistīto nelikumīgo tirdzniecību, iegūst sadarbībā ar kompetentajām valsts iestādēm, pienācīgi ņemot vērā citus ziņošanas pienākumus vai ierobežojumus un Komisijas lomu.

4.   Papildus 1. punktā minētajam ziņošanas pienākumam ziņojuma sagatavotājs var nosūtīt īpašu ziņojumu:

a)

lai brīdinātu par netipiskām novēroto vērtību izmaiņām;

b)

lai informētu par konkrētu darbības veidu vai modeli, kas atklāts;

c)

šā punkta b) apakšpunktā minēto situāciju gadījumā ziņojumu var saistīt ar konkrētu riska analīzi.

5.   Ja Aģentūra kādu no 1. punktā minētajiem rādītājiem iegūst, izmantojot savus uzraudzības līdzekļus vai sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām vai Aģentūrai sadarbojoties ar trešām valstīm, tā ziņo par rādītājiem Eiropas situācijas attēlā un par tiem informē nacionālos koordinācijas centrus. Šajā gadījumā un attiecībā uz šiem rādītājiem 7. panta 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu nepiemēro.

9. pants

Ziņojumi par atsevišķiem notikumiem

1.   Nacionālie koordinācijas centri un – attiecīgā gadījumā un saskaņā ar operacionālajiem plāniem – starptautiskie koordinācijas centri atsevišķos notikumus paziņo Aģentūrai.

2.   Atsevišķos notikumus paziņo EUROSUR tad, ja:

a)

ir laikus jāreaģē uz atsevišķo notikumu;

b)

atsevišķajam notikumam ir liela vai ļoti liela ietekme uz ārējām robežām vai

c)

pasākums ir uzskaitīts 2. pielikumā.

3.   Ja 2. pielikumā nav noteikts citādi, ziņojuma sagatavotājs nosūta pirmo ziņojumu par notikumu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad attiecīgā kompetentā iestāde uzzināja par notikumu, kas ir noticis vai varētu notikt.

4.   Ziņojuma sagatavotājs attiecīgā gadījumā iesniedz papildu ziņojumus, lai papildinātu vai atjauninātu ziņojumu par atsevišķo notikumu. Tos sasaista ar sākotnējo ziņojumu par atsevišķo notikumu un notikumu, par kuru ziņots situācijas attēlā.

5.   Saskaņā ar šo pantu sagatavotajos ziņojumos iekļauj aprakstu par iestāžu reakciju uz paziņotajiem notikumiem, t. sk. par visām veiktajām vai plānotajām darbībām.

6.   Neskarot pirmo operacionālo reakciju, ziņojuma īpašnieks un ziņojuma sagatavotājs var pieprasīt papildu informāciju un riska analīzi, kā paredzēts 14. pantā, lai:

a)

papildinātu informāciju par notikumu;

b)

palielinātu 16. pantā minēto ticamības līmeni;

c)

atjauninātu piešķirto ietekmes līmeni;

d)

atjauninātu ar pasākumu saistīto situāciju.

7.   Pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem, situācijas attēla īpašnieks var slēgt notikumu, ja tiek uzskatīts, ka:

a)

iespējamais notikums nenotika;

b)

notikuma paredzamā ietekme nepamato ziņošanu;

c)

notikumā aprakstītā situācija ir beigusies.

Ja notikums ir slēgts, notikumu un ar to saistītos dažādos ziņojumus glabā, un tie situācijas attēlā ir pieejami riska analīzes vajadzībām.

8.   Ja Aģentūra par atsevišķo notikumu iegūst pietiekamu informāciju, izmantojot savus uzraudzības līdzekļus vai sadarbojoties ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un starptautiskām organizācijām vai Aģentūrai sadarbojoties ar trešām valstīm, tā šo informāciju paziņo Eiropas situācijas attēlā un par to informē nacionālos koordinācijas centrus. Šādā gadījumā 1. punktā noteikto ziņošanas pienākumu nepiemēro.

9.   Aģentūra attiecīgos gadījumos iekļauj vai atjaunina šos notikumus Eiropas situācijas attēlā.

3. IEDAĻA

Operacionālie ziņojumi

10. pants

Ziņojumi par pašu rīcībā esošiem aktīviem

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs un attiecīgā gadījumā attiecīgais starptautiskais koordinācijas centrs un Aģentūra nodrošina, ka to vienības, kas piedalās robežkontroles operācijās, ziņo par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas attēlā.

2.   Ziņojumos par pašu rīcībā esošiem aktīviem EUROSUR ietver:

a)

nacionālo koordinācijas centru operacionālo statusu, t. sk. to spēju veikt uzdevumus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2019/1896 21. panta 3. punktā, un attiecīgā gadījumā starptautisko koordinācijas centru operacionālo statusu. Aģentūrai reāllaikā ziņo par jebkādām būtiskām izmaiņām nacionālo koordinācijas centra operacionālajā statusā;

b)

robežkontroles operācijās izmantoto vadības un kontroles centru atrašanās vietu un operacionālo statusu;

c)

atbildības jomas saistībā ar robežuzraudzību un pārbaudēm robežšķērsošanas vietās;

d)

robežkontroles vienību veidu, sadalījumu un to statusu.

11. pants

Ziņojumi par operacionālajiem plāniem

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka vienības, kas piedalās robežkontroles operācijās, savus operacionālos plānus paziņo valsts situācijas attēlos.

2.   Nacionālie koordinācijas centri un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri paziņo operacionālos plānus Eiropas situācijas ainā, ja ietekmes līmeņi pie robežas posmiem ir augsti vai kritiski vai norisinās kopīgas robežu operācijas/ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumi.

3.   Ziņojumi par operacionālajiem plāniem ietver šādu informāciju:

a)

situācijas apraksts;

b)

operacionālais mērķis un paredzamais operācijas ilgums;

c)

ģeogrāfiskā teritorija, kurā notiks operācija;

d)

apraksts par iesaistīto grupu un vienību uzdevumiem, pienākumiem un īpašām instrukcijām, arī modus operandi un izvietošanas mērķiem;

e)

izvietoto darbinieku sastāvs, t. sk. izvietoto darbinieku skaits un specializācija;

f)

vadības un kontroles plāni, t. sk. vadības un kontroles centru operacionālais statuss, veiktā funkcija un atbilstošās sistēmas un saziņas līdzekļi;

g)

izvietojamais tehniskais aprīkojums, t. sk. īpašās prasības, piemēram, izmantošanas nosacījumi, pieprasītais komandas sastāvs, transports un citi loģistikas faktori;

h)

robežuzraudzības patruļu grafiks, arī patrulēšanas zonas un iesaistīto aktīvu skaits;

i)

sīki izstrādātas procedūras ziņošanai par notikumiem.

12. pants

Ziņojumi par vides informāciju

1.   Attiecīgās iestādes, dienesti, aģentūras un programmas valsts un ES līmenī var sniegt vides informāciju attiecīgo situācijas attēlu operacionālajā slānī.

2.   EUROSUR sniegtie ziņojumi par vides informāciju var ietvert:

a)

attēlus reāllaikā, ko nodrošina videokameras, radaru sistēmas un citas noteikšanas iekārtas;

b)

meteoroloģiskos novērojumus un laika prognozes;

c)

okeanogrāfisko informāciju un dreifējošu modeļu pakalpojumus;

d)

ģeotelpiskos produktus;

e)

citus operacionālos attēlus, kas var palīdzēt izprast situāciju pie ārējām robežām vai pārraudzīt konkrētu robežoperāciju.

4. IEDAĻA

Riska analīzes ziņojumi

13. pants

Ar riska analīzi saistītie ziņojumi

1.   Nacionālie koordinācijas centri, Aģentūra un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri nodrošina riska analīzes ziņojumu sniegšanu, lai atjauninātu situācijas attēlu analīzes slāņus.

2.   Riska analīzes ziņojumos iekļauj vienu vai vairākus no šādiem elementiem: analīzes produkti, piemēram, informatīvas piezīmes, analītiski ziņojumi, trešo valstu analīze un riska profili, kā arī īpaši zemes novērošanas ziņojumi, kuros izmantotas ģeotelpiskās informācijas sistēmas.

3.   Riska analīzes ziņojumus izmanto šādiem mērķiem:

a)

veicināt izpratni par notikumiem un incidentiem pie ārējām robežām un, ja iespējams, to saistību ar neatļautu sekundāro kustību un ar tiem saistīto tendenču analīzi un prognozēšanu;

b)

atvieglot mērķtiecīgu robežkontroles operāciju plānošanu un veikšanu;

c)

stratēģiskās riska analīzes vajadzībām.

14. pants

Informācijas pieprasījums

1.   Ja ir nepieciešami papildu ziņojumi par konkrētu notikumu vai situācijas attēla atjaunināšana, nacionālie koordinācijas centri, Aģentūra vai struktūrvienības, kas pārvalda konkrētos situācijas attēlus, var nosūtīt informācijas pieprasījumu vienam vai vairākiem avotiem, kas minēti Regulas (ES) 2019/1896 25. panta 2. punktā un 26. panta 2. punktā.

2.   Uz informācijas pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, var attiekties klasifikācijas līmenis vai citi īpaši datu politikas ierobežojumi.

3.   Riska analīzes ziņojumus, kas sniegti, atbildot uz informācijas pieprasījumu, sasaista ar sākotnējo informācijas pieprasījumu.

4.   Ziņojumu sagatavotāja piekrišanas princips attiecas gan uz informācijas pieprasījumiem, gan uz ziņojumiem, kas sagatavoti, atbildot uz tiem.

15. pants

Kontrolsaraksti

1.   Lai uzlabotu Eiropas Robežu un krasta apsardzes atklāšanas un riska analīzes spējas un aktivizētu atbilstīgas reaģēšanas spējas, Aģentūra izveido un uztur kontrolsarakstus.

2.   Kontrolsarakstus veido:

a)

struktūrvienības, aktīvi, uzvedība vai profili, kuri, pamatojoties uz riska analīzi, tiek turēti aizdomās, ka tie ir saistīti ar nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, vai kuri var apdraudēt migrantu dzīvības aizsardzību;

b)

ieteicamā reakcija atklāšanas gadījumā, arī datu politikas ierobežojumi, kas attiecināmi uz ziņojumiem.

3.   Kontrolsarakstos var iekļaut:

a)

ziņas par aizdomās turētiem kuģiem;

b)

ziņas par aizdomās turētiem gaisa kuģiem;

c)

ziņas par aizdomās turētām izcelsmes lidostām un citām vietām, par kurām ir zināms vai ir aizdomas, ka tās ir vietas, no kurām tiek veikti ārējie lidojumi;

d)

ziņas par aizdomās turētām izcelsmes ostām, enkurvietām, izmantojamām piestātnēm un citām vietām, par kurām ir zināms vai ir aizdomas, ka tās ir jūras satiksmes izcelsmes vietas,

e)

ziņas par aizdomās turētiem operatoriem.

5. IEDAĻA

Notikumu slāņa un riska analīzes slāņa kopīgie noteikumi

16. pants

Ticamības līmeņi

1.   Notikuma ziņojuma vai riska analīzes ziņojuma sagatavotājs novērtē paziņotās informācijas ticamības līmeni kā daļu no metadatiem, kas ir ziņojuma daļa.

2.   Ticamības līmeni novērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

paziņotās informācijas ticamība;

b)

avota ticamība;

c)

ziņojuma validācijas statuss.

3.   Lai attiecīgi atjauninātu situācijas ainu, tās īpašnieks ņem vērā ar ziņojumu saistīto ticamības līmeni.

17. pants

Ietekmes līmeņu piešķiršana

1.   Notikuma ziņojuma vai riska analīzes ziņojuma sagatavotājs novērtē paziņotās informācijas ietekmes līmeni kā daļu no metadatiem, kas ir ziņojuma daļa.

2.   Ietekmes līmenis atspoguļo paziņotās informācijas vispārējo ietekmi uz:

a)

nelikumīgas imigrācijas atklāšanu, novēršanu un apkarošanu;

b)

pārrobežu noziedzības atklāšanu, novēršanu un apkarošanu;

c)

migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu.

3.   Šā panta 1. punktā minētā ziņojuma sagatavotāji katram notikumam un riska analīzes ziņojumam piešķir ietekmes līmeni.

4.   Ja ziņojums attiecas uz notikumu, kurš jau paziņots situācijas ainā, tā sagatavotājs sasaista ziņojumu ar minēto notikumu.

5.   Attēla īpašnieki piešķir notikumiem ietekmes līmeni vai tos maina, pamatojoties uz saņemtajiem ziņojumiem un pašu veikto riska analīzi.

6. IEDAĻA

Ziņošana saistībā ar konkrētām robežkontroles darbībām

18. pants

Ziņojumi saistībā ar neatļautu sekundāro kustību

Ja šāda informācija ir pieejama, dalībvalstis:

a)

konkrētā valsts situācijas attēla apakšslānī parāda analīzi, kas saistīta ar neatļautu sekundāro kustību to teritorijā. Šo konkrēto apakšslāni dara zināmu Aģentūrai;

b)

kā noteikts 9. pantā un saskaņā ar savas valsts procedūrām, paziņo atsevišķus notikumus, kas saistīti ar neatļautu sekundāro kustību;

c)

paziņo konkrētus rādītājus saistībā ar neatļautu sekundāro kustību.

19. pants

Ziņojumi saistībā ar jūras robežas uzraudzību

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka vienības, kas piedalās jūras robežas uzraudzībā, ziņo par kuģiem:

a)

par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārvadā personas, kas izvairās vai plāno izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, ja šāda izvairīšanās ir saistīta ar nelikumīgu migrāciju;

b)

par kuriem ir aizdomas par iesaistīšanos kontrabandas darbībās pa jūru vai citās ar pārrobežu noziedzību saistītās darbībās;

c)

gadījumos, kad var tikt apdraudēta migrantu dzīvība;

d)

kuri ir iekļauti kontrolsarakstos vai uz kuriem attiecas informācijas pieprasījumi. Ziņojumos saistībā ar d) apakšpunktu ņem vērā 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos datu politikas ierobežojumus.

2.   Iesaistītā vienība nosūta informāciju savam nacionālajam koordinācijas centram un – kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma gadījumā – attiecīgajam starptautiskajam koordinācijas centram saskaņā ar operacionālo plānu.

3.   Nacionālie koordinācijas centri un attiecīgā gadījumā starptautiskie koordinācijas centri atjaunina savus attiecīgos situācijas attēlus un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

20. pants

Ar meklēšanu un glābšanu jūrā saistīti notikumi

1.   Veicot jūras robežu uzraudzību, dalībvalstu iestādes, kas sniedz palīdzību jūrā briesmās nonākušam kuģim vai personai, atbilstoši savām saistībām saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām ņem vērā un nosūta visu attiecīgo informāciju un novērojumus, kuri saistīti ar iespējamu meklēšanas un glābšanas incidentu, attiecīgajam atbildīgajam jūras glābšanas koordinācijas centram un informē savu nacionālo koordinācijas centru, lai minēto notikumu atjauninātu attiecīgajos situācijas attēlos.

2.   Ja dalībvalstu iestādes skaidri konstatē, ka meklēšanas un glābšanas incidents nav saistīts ar migrantu dzīvības aizsardzību un glābšanu vai pārrobežu noziedzību, tās var nolemt neinformēt nacionālo koordinācijas centru.

3.   Veicot jūras robežu uzraudzības operācijas un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 656/2014 (15), Aģentūrai nosaka to pašu pienākumu, kas minēts 1. punktā.

4.   Meklēšanas un glābšanas operācijas laikā kompetentais nacionālais koordinācijas centrs atjaunina valsts situācijas attēlu un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

5.   Situācijas attēlus regulāri atjaunina, lai:

a)

atbalstītu nākamā operacionālā posma plānošanu un īstenošanu, tiklīdz ir pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija;

b)

novērtētu ietekmes līmeņus, kas piešķirti attiecīgajam incidentam un jūras robežas posmam kopumā;

c)

atjauninātu 8. pantā minētos rādītājus.

6.   Kompetentais nacionālais koordinācijas centrs ziņo Aģentūrai par meklēšanas un glābšanas operācijas pabeigšanu vēlākais 24 stundu laikā pēc operācijas beigām.

21. pants

Ziņojumi saistībā ar gaisa robežas uzraudzību

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs nodrošina, ka valstu aģentūras un struktūras, kas piedalās gaisa robežas uzraudzībā, ziņo par ārējiem lidojumiem:

a)

par kuriem ir aizdomas, ka ar tiem pārvadā personas, kas izvairās vai plāno izvairīties no pārbaudēm robežšķērsošanas vietās, ja incidents ir saistīts ar nelikumīgu migrāciju;

b)

par kuriem ir aizdomas par iesaistīšanos kontrabandā pa gaisu vai cita veida pārrobežu noziedzībā;

c)

gadījumos, kad var tikt apdraudēta migrantu dzīvība;

d)

kuri ir iekļauti kontrolsarakstos vai uz kuriem attiecas informācijas pieprasījumi. Ziņojumos saistībā ar d) apakšpunktu ņem vērā 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktos datu politikas ierobežojumus.

2.   Gaisa robežas uzraudzībā iesaistītās valstu aģentūras un struktūras nosūta informāciju savam nacionālajam koordinācijas centram vai – kopīgas operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma gadījumā – attiecīgajam starptautiskajam koordinācijas centram saskaņā ar operacionālo plānu.

3.   Nacionālais koordinācijas centrs vai starptautiskais koordinācijas centrs atjaunina savus attiecīgos situācijas attēlus un paziņo šo informāciju Aģentūrai, lai atjauninātu Eiropas situācijas attēlu.

7. IEDAĻA

Ziņošana par EUROSUR kvalitātes kontroli

22. pants

Ziņošana par EUROSUR datu kvalitāti

Lai uzraudzītu EUROSUR datu kvalitāti, Aģentūra izveido un uztur šādus rādītājus:

a)

sadalījumā pa robežas posmiem un robežšķērsošanas vietām saņemto ziņojumu skaits un biežums;

b)

ziņošanas savlaicīgums;

c)

ziņojumu pilnīgums un konsekvence.

23. pants

Ziņošana par EUROSUR pakalpojumu kvalitāti

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 23. pantu uzraugot EUROSUR tehnisko un operacionālo darbību, Aģentūra ciešā sadarbībā ar kompetentajām valstu iestādēm var noteikt tehniskos rādītājus un prasības attiecībā uz ziņošanu par atsevišķiem notikumiem, lai uzraudzītu dalībvalstu un Aģentūras to dažādo sistēmu un tīklu operacionālo statusu un piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, kuri ir savienoti ar EUROSUR tehnisko komponentu un ir daļa no tā, kā noteikts 27. pantā.

2.   Rādītājus izmanto, lai:

a)

reāllaikā uzraudzītu EUROSUR dažādo tehnisko komponentu statusu;

b)

atbalstītu EUROSUR darbībā konstatēto incidentu un kļūmju identificēšanu un reaģēšanu uz tām;

c)

nodrošinātu EUROSUR datu drošību.

3.   Dalībvalstis un Aģentūra ziņo par jebkuru atsevišķu incidentu, kas ietekmē EUROSUR tehniskos komponentus vai EUROSUR datu drošību.

II NODAĻA

SITUĀCIJAS ATTĒLI

24. pants

Situācijas attēlu struktūra

1.   Eiropas situācijas attēla notikumu un analīzes slāņi ietver neatļautas sekundārās kustības apakšslāni. Lai izprastu migrācijas tendences, apjomu un maršrutus, ja iespējams, valsts situācijas attēla un konkrētās situācijas attēla notikumu un analīzes slāņi ietver arī neatļautas sekundārās kustības apakšslāņus.

2.   Eiropas situācijas attēla operacionālais slānis ietver EUROSUR tehniskās darbības apakšslāņus. Šajos apakšslāņos apraksta:

a)

nacionālo koordinācijas centru un starptautisko koordinācijas centru operacionālo statusu;

b)

galvenos tehniskos elementus, kas veicina EUROSUR darbību, un to statusu;

c)

EUROSUR datu un pakalpojumu kvalitāti;

d)

incidentus un notikumus, kas ietekmē EUROSUR tehnisko darbību;

e)

datu drošības incidentus.

3.   Lai atvieglotu informācijas attēlošanu lietotājiem, situācijas attēls ietver citus specifiskus informācijas apakšslāņus.

4.   Katru situācijas attēlu sagatavo dokumentā, kurā norāda slāni un apakšslāņus un piemērojamo datu politiku.

25. pants

Situācijas attēlu pārvaldība

Situācijas attēla īpašnieks:

a)

apstrādā saņemtos ziņojumus;

b)

izveido un uztur situācijas attēla notikuma slāni, ģenerē un atjaunina notikumus situācijas attēla notikuma līmenī un piešķir atbilstošus ietekmes līmeņus un ticamības līmeņus;

c)

izveido un uztur situācijas attēla operacionālo slāni, pamatojoties uz ziņojumiem par pašu rīcībā esošiem aktīviem un ziņojumiem par operacionālajiem plāniem;

d)

izveido un uztur situācijas attēla analīzes slāni, pamatojoties uz riska analīzes ziņojumiem, un piešķir attiecīgus ietekmes līmeņus un ticamības līmeņus;

e)

izveido un uztur saites starp dažādiem situācijas attēla elementiem, ņemot vērā ziņojumos iekļautās saites;

f)

pārvalda lietotāju piekļuvi situācijas attēlam un veicina EUROSUR datu drošību;

g)

nosūta attiecīgos ziņojumus un vajadzīgo informāciju citu situācijas attēlu īpašniekiem saskaņā ar I nodaļu;

h)

arhivē un dzēš attiecīgo informāciju saskaņā ar piemērojamo datu politiku.

26. pants

Konkrēta situācijas attēla izveides un apmaiņas noteikumi

1.   Izveidojot konkrētu situācijas attēlu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 27. pantu, dalībvalstis un Aģentūra nodrošina saskaņotību ar:

a)

ziņošanas principiem, kas izklāstīti I nodaļā;

b)

prasībām attiecībā uz situācijas attēlu struktūru un pārvaldību, kas noteiktas 24. un 25. pantā;

c)

vispārīgajiem noteikumiem, kas izklāstīti III nodaļā.

2.   Konkrēta situācijas attēla izveides un apmaiņas noteikumi ietver:

a)

konkrētās situācijas attēla saturu un tvērumu, t. sk.:

i)

konkrētās situācijas attēla mērķi;

ii)

informācijas slāņus un apakšslāņus;

iii)

tās informācijas veidu, kas jāpaziņo konkrētajā situācijas attēlā, t. sk. ziņojumus par notikumiem, operacionālos ziņojumus un riska analīzes ziņojumus;

b)

konkrētās situācijas attēla pārvaldību, t. sk.:

i)

ziņas par īpašnieku;

ii)

ziņas par struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas var būt ziņojumu sagatavotājas;

iii)

ziņošanas noteikumus;

iv)

noteikumus, kas saistīti ar datu drošību, t. sk. lietotāju piekļuvi;

c)

noteikumus par informācijas apmaiņu ar citiem EUROSUR lietotājiem, t. sk.:

i)

mehānismus informācijas apmaiņai ar valstu un Eiropas situācijas attēliem un mehānismus, lai nodrošinātu sagatavotāja piekrišanu;

ii)

noteikumus par Regulas (ES) 2019/1896 28. pantā minēto EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu sniegšanu un attiecīgās procedūras;

iii)

citus ar EUROSUR tehnisko darbību saistītos aspektus, t. sk. ārējā komponenta, kas atbalsta konkrētās situācijas ainas izveidi, savienojumu ar attiecīgajiem EUROSUR valstu vai Eiropas komponentiem.

III NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. IEDAĻA

Par tehniskajiem aspektiem atbildīgās struktūrvienības

27. pants

EUROSUR tehniskie komponenti

1.   EUROSUR tehniskie komponenti ietver valstu komponentus un Eiropas komponentu.

2.   Katru valsts komponentu veido valstu sistēmas un tīkli, ko dalībvalstis izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai, riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam, t. sk. tā atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi. Starpsavienojumi starp diviem vai vairākiem komponentiem dalībvalstī, kā arī starp dalībvalstīm ir daļa no valstu komponentiem.

3.   Eiropas komponents papildina valstu komponentus. Tas ietver starpsavienojumu ar valstu komponentiem. Tas ietver sakaru tīklu un sistēmas un tīklus, ko Aģentūra izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai, riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam.

28. pants

Aģentūras tehniskie pienākumi

Aģentūra ir atbildīga par Eiropas komponenta pārvaldību, kas ietver:

a)

tehnisko standartu noteikšanu valstu un ārējo komponentu tīklu, sistēmu, lietojumprogrammu un aprīkojuma savienošanai ar Eiropas komponenta tīkliem, sistēmām, lietojumprogrammām un aprīkojumu;

b)

tīklu, sistēmu, lietojumprogrammu un aprīkojuma sertifikācijas procesu, lai tos, cieši sadarbojoties ar atbildīgajām iestādēm, savienotu ar EUROSUR;

c)

to sistēmu un tīklu pakalpojumu pārvaldību, ko Aģentūra izmanto situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai un riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam;

d)

ziņošanu par c) apakšpunktā minēto sistēmu un tīklu darbību, pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu pārvaldības aspektiem, kā noteikts 23. pantā;

e)

Eiropas komponenta datu drošību.

29. pants

Dalībvalstu tehniskā atbildība

1.   Katra dalībvalsts atbild par:

a)

sava valsts komponenta pārvaldību, t. sk. pakalpojumu pārvaldību, nodrošinot situācijas attēlu izveidei, ziņošanai, situācijas apzināšanai un riska analīzei un robežkontroles operāciju plānošanas un veikšanas atbalstam izmantoto valstu sistēmu un tīklu savienojumu;

b)

ziņošanu par a) apakšpunktā minēto sistēmu un tīklu darbību, pakalpojumu kvalitāti un pakalpojumu pārvaldības aspektiem, kā noteikts 23. pantā;

c)

atbilstību Aģentūras noteiktajiem tehniskajiem standartiem;

d)

valsts komponenta datu drošību.

2.   Nacionālais koordinācijas centrs:

a)

atbalsta valsts komponenta koordinēšanu, plānošanu un īstenošanu;

b)

palīdz regulāri uzraudzīt pakalpojumu kvalitāti un datu kvalitāti un ziņo par to Aģentūrai;

c)

nodrošina operacionālo ziņošanu par Eiropas komponenta sistēmām un tīkliem.

30. pants

Ārējie komponenti

1.   EUROSUR ārējo komponentu veido sistēmas un tīkli, – t. sk. tās atbalstam vajadzīgā infrastruktūra, organizācija, personāls un informācijas resursi, – kuri nav EUROSUR daļa un kuri:

a)

apmainās ar datiem un informāciju ar EUROSUR;

b)

palīdz izveidot konkrētās situācijas attēlu.

2.   Ārējā komponenta savienojums ar EUROSUR ir ārējā komponenta sastāvdaļa. To precizē noteikumos, ar ko izveido attiecīgo konkrēto situācijas attēlu.

2. IEDAĻA

EUROSUR datu drošības un datu aizsardzības noteikumi

31. pants

EUROSUR datu drošības vispārīgie principi

1.   EUROSUR datu drošība ietver pārvaldību un tehniskās darbības, kas vajadzīgas, lai panāktu pienācīgu EUROSUR datu un informācijas apstrādes aizsardzības līmeni, tiktu galā ar mainīgo apdraudējuma vidi un ļautu dažādajām valstu struktūrām un aģentūrām, kuras iesaistītas EUROSUR, un Aģentūrai pildīt savus uzdevumus. EUROSUR datu drošība ietver informācijas aizsardzību, fizisko drošību, personisko drošību un industriālo drošību.

2.   EUROSUR datu drošība ietver:

a)

drošības riska pārvaldību, t. sk. drošības kontroles un plānus, un ar to saistīto uzraudzību, izvērtēšanu, uzturēšanu, uzlabošanu, ziņošanu, informētību un apmācību;

b)

darbības nepārtrauktību un negadījuma seku novēršanu, t. sk. ietekmes novērtējumu, kontroles un plānu nepārtrauktību un atjaunošanu un ar to saistīto uzraudzību, izvērtēšanu, uzturēšanu, uzlabošanu, ziņošanu, informētību un apmācību;

c)

reaģēšanu uz drošības incidentiem un uz sadarbību balstītu reaģēšanu starp Aģentūru un dalībvalstīm drošības incidentu gadījumā;

d)

drošības akreditāciju;

e)

lietotāja piekļuves kontroli;

f)

ar datu drošību saistītus aspektus robežoperāciju un informācijas sistēmu plānošanā;

g)

komponentu starpsavienojumu drošības aspektus;

h)

klasificētas informācijas apstrādi EUROSUR vajadzībām.

32. pants

EUROSUR datu drošības pārvaldība

1.   Aģentūra nodrošina EUROSUR vispārējo drošību, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pārraudzīt un integrēt drošības prasības katrā EUROSUR komponentā.

2.   Aģentūra atbild par Eiropas komponenta datu drošību.

3.   Katra dalībvalsts atbild par sava valsts komponenta datu drošību.

4.   Aģentūra un dalībvalstis nodrošina kontroļu, procedūru un plānu saskaņošanu, lai, pamatojoties uz globālu drošības riska pārvaldības procesu, tiktu horizontāli un efektīvi nodrošināta EUROSUR datu drošība.

5.   Atbildību par ārējā komponenta datu drošību nosaka nolīgumos, vienošanos dokumentos un operacionālajos plānos, ar ko izveido konkrēto situācijas ainu, kā paredzēts 26. pantā.

6.   Aģentūra pieņem standartus, ar ko nosaka drošības funkcionālās prasības un drošības garantijas prasības, lai kontrolētu piekļuvi tehnoloģijām, kas nodrošina EUROSUR drošību, un rīcību ar tām.

7.   Katra dalībvalsts un Aģentūra nodrošina, ka tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai panāktu atbilstību 6. punktā minētajiem standartiem, ka tiek dokumentēts pietiekams pamatojums prasību izpildei un risku kontrolei un tiek izpildītas visas turpmākās prasības saistībā ar sistēmu drošību, pilnībā ņemot vērā ekspertu padomus.

8.   Katra dalībvalsts un aģentūra, ziņojot par datu kvalitāti un pakalpojumu kvalitāti, paziņo EUROSUR visus drošības incidentus, kas ietekmē EUROSUR datu drošību.

9.   Ja EUROSUR darbība var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību:

a)

Aģentūra nekavējoties informē attiecīgos nacionālos koordinācijas centrus;

b)

Aģentūras izpilddirektors, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var nolemt veikt jebkādus piemērotus pasākumus situācijas uzlabošanai, t. sk. atsevišķas sistēmas un tīklus atvienot no EUROSUR Eiropas komponenta.

33. pants

Drošības noteikumu piemērošana EUROSUR

1.   Rīkojoties ar EUROSUR datiem un informāciju, katra dalībvalsts un Aģentūra nodrošina, ka ir ieviestas drošības kontroles, procedūras un plāni, kas nodrošina aizsardzības līmeni, kurš ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē Komisijas drošības noteikumi, kuri izklāstīti Lēmumā (ES, Euratom) 2015/444 un Komisijas Lēmumā (ES, Euratom) 2015/443 (16).

2.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un Aģentūru par nacionālo drošības noteikumu pieņemšanu saistībā ar EUROSUR, kā minēts 1. punktā.

3.   Fiziskas personas, kuru dzīvesvieta ir trešās valstīs, un tiesību subjekti, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var rīkoties ar EUROSUR datiem tikai tad, ja uz tiem minētajās valstīs attiecas drošības noteikumi, kuri nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko garantē līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumi.

4.   Trešā valstī piemēroto drošības noteikumu līdzvērtīgumu nosaka, noslēdzot vienošanos ar attiecīgo valsti.

5.   EUROSUR Eiropas komponenta īstenošanas ietvaros Aģentūra atbalsta attiecīgo EUROSUR ziņojumu apmaiņu un valstu komponentu savstarpējo savienojamību gan neklasificētā, gan klasificētā līmenī.

34. pants

Principi drošības akreditācijai EUROSUR

Drošības akreditācijas darbības veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)

drošības akreditācijas darbības un lēmumus veic, ņemot vērā kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)

tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt vienprātīgi un iesaistot visas drošības jautājumos ieinteresētās attiecīgās puses;

c)

uzdevumus veic, ievērojot attiecīgos drošības noteikumus un akreditācijas standartus, kas piemērojami Aģentūrai, dalībvalstu iestādēm un Komisijai;

d)

pastāvīgs pārraudzības process nodrošina, ka ir apzināti drošības riski, ir definēti drošības pasākumi, lai šādus riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti piemērojamos drošības noteikumos, un ka šos pasākumus piemēro saskaņā ar padziļinātas aizsardzības koncepciju. Šādu pasākumu efektivitāti pastāvīgi izvērtē;

e)

drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajai procedūrai pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes (DAI);

f)

tehniskās drošības akreditācijas darbu uztic speciālistiem, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri rīkojas objektīvi;

g)

drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Aģentūras un struktūrvienībām, kas atbild par EUROSUR valstu komponentu īstenošanu. Par datu drošības akreditāciju EUROSUR atbildīgā iestāde Aģentūrā ir autonoma struktūra, kas lēmumus pieņem neatkarīgi;

h)

drošības akreditācijas darbības veic, tiecoties rast līdzsvaru starp prasību par neatkarību un nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un valstu iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu izpildi dalībvalstīs.

35. pants

EUROSUR drošības akreditācijas padome

1.   Aģentūrā izveido EUROSUR Drošības akreditācijas padomi (“Akreditācijas padome”).

2.   Akreditācijas padome kā drošības akreditācijas iestāde attiecībā uz drošības akreditāciju EUROSUR atbild par šādām darbībām:

a)

noteikt un apstiprināt EUROSUR, t. sk. Eiropas komponenta, drošības akreditācijas stratēģiju;

b)

dalībvalstu ziņojumiem Akreditācijas padomei par savu valsts komponentu akreditēšanu, lai nodrošinātu, ka Akreditācijas padome var pieņemt attiecīgus lēmumus par starpsavienojamību;

c)

pieņemt drošības akreditācijas lēmumus attiecībā uz Eiropas komponentu, ņemot vērā drošības jautājumos kompetento valstu struktūrvienību sniegtās konsultācijas, un vispārējiem drošības riskiem;

d)

apstiprināt attiecīgo dokumentāciju saistībā ar drošības akreditāciju;

e)

savas kompetences ietvaros konsultēt Aģentūru un dalībvalstis drošības darba procedūru (“SecOps”) izveides gaitā un sniegt paziņojumu ar noslēdzošu nostāju;

f)

sadarbībā ar Aģentūru, dalībvalstīm un Komisiju izskatīt un apstiprināt drošības riska novērtējumu, lai noteiktu riska mazināšanas pasākumus;

g)

pārbaudīt drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas komponenta drošības akreditēšanu, veicot vai sponsorējot drošības novērtējumus, apskates vai revīzijas;

h)

atzīt tādu apstiprināto produktu un pasākumu un apstiprināto kriptogrāfijas produktu izlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu EUROSUR Eiropas komponenta un savstarpējās savienojamības drošību;

i)

apstiprināt vai attiecīgā gadījumā kopīgi ar drošības jautājumos kompetento attiecīgo struktūrvienību piedalīties kopīgā apstiprināšanā attiecībā uz šādiem aspektiem:

i)

Eiropas komponenta starpsavienojums ar valstu komponentiem;

ii)

ārējo komponentu starpsavienojamība ar EUROSUR;

j)

vienoties ar attiecīgo dalībvalsti par procedūrām, kas saistītas ar piekļuves kontroli;

k)

pamatojoties uz drošības riska ziņojumiem, informēt Aģentūru par savu riska novērtējumu un konsultēt Aģentūru par atlikušā drošības riska novēršanas iespējām attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu;

l)

veikt konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.

3.   Šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā drošības akreditācijas stratēģijā Akreditācijas padome nosaka:

a)

EUROSUR Eiropas komponenta akreditācijas veikšanai un uzturēšanai nepieciešamo darbību tvērumu un to iespējamo starpsavienojamību ar citiem komponentiem;

b)

Eiropas komponenta drošības akreditācijas procesa sīku izklāstu, kas ir samērīgs ar prasīto pārliecības līmeni, skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus;

c)

akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;

d)

akreditācijas grafiku, kas atbilst EUROSUR standartu ieviešanai, it īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;

e)

valsts komponentu drošības akreditācijas principus, kas jāīsteno dalībvalstu valsts struktūrvienībām, kuras ir kompetentas drošības jautājumos;

f)

ar EUROSUR ārējo komponentu datu drošību saistītos noteikumus.

4.   Apstrādājot dokumentus, veicot sistēmas drošības revīzijas, sagatavojot lēmumus un organizējot savas sanāksmes, Akreditācijas padome savus uzdevumus pilda neatkarīgi.

36. pants

Drošības akreditācijas padomes darbība

1.   Akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji.

2.   Aģentūras drošības amatpersona ir ievēlēts Akreditācijas padomes sekretārs.

3.   Akreditācijas padome pieņem savu reglamentu un ieceļ priekšsēdētāju.

4.   Ja vienprātība netiek panākta, Akreditācijas padome izmanto balsu vairākuma balsojumu.

5.   Akreditācijas padome var izveidot apakšgrupas tehnisku jautājumu izmeklēšanai.

6.   Akreditācijas padome informē Aģentūras valdi un Aģentūras izpilddirektoru, un Komisiju par visiem saviem lēmumiem.

37. pants

Dalībvalstu un Aģentūras loma attiecībā uz Akreditācijas padomi

Dalībvalstis un Aģentūras izpilddirektors:

a)

nodod Akreditācijas padomei visu informāciju, ko uzskata par svarīgu drošības akreditācijas vajadzībām;

b)

ļauj Akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām piekļūt jebkādai klasificētai informācijai un objektiem/vietām, kas saistītas ar to jurisdikcijā esošo sistēmu drošību, saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc valstspiederības, t. sk. drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Akreditācijas padome;

c)

atbild par savu EUROSUR komponentu akreditāciju un šajā nolūkā ziņo Akreditācijas padomei.

38. pants

Lietotāju piekļuve

1.   Neskarot 35. pantu, par EUROSUR komponentu atbildīgā struktūrvienība pārvalda lietotāju piekļuvi tās sistēmu tīkliem un lietojumprogrammai.

2.   Ja valsts darbiniekam tiktu piešķirta tieša piekļuve Aģentūras sistēmai vai lietojumprogrammai, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, Aģentūra koordinē piekļuves tiesības ar attiecīgo nacionālo koordinācijas centru.

3.   Ja Aģentūras darbiniekam tiktu piešķirta tieša piekļuve valsts sistēmai vai lietojumprogrammai, ko izmanto EUROSUR vajadzībām, atbildīgā dalībvalsts koordinē piekļuves tiesības ar Aģentūras izpilddirektoru.

39. pants

EUROSUR ārējo komponentu datu drošība

1.   Ārējos komponentus var pieslēgt EUROSUR tikai tad, ja to datu drošība ir līdzvērtīga EUROSUR datu drošībai.

2.   Regulas 26. pantā minētajos noteikumos par konkrēta situācijas attēla izveidošanu un apmaiņu ietver noteikumus par datu drošību, precizējot tās informācijas veidu, ar kuru var apmainīties, un klasifikācijas līmeni.

3.   Jebkāds ārējā komponenta starpsavienojums ar EUROSUR ir atkarīgs no Akreditācijas padomes iepriekšēja apstiprinājuma.

40. pants

EUROSUR datu aizsardzības noteikumi

1.   Lai gan EUROSUR apstrādātie dati izņēmuma kārtā var ietvert informāciju par netieši identificējamām fiziskām personām, šādus datus EUROSUR satvarā neapstrādā, lai identificētu šīs fiziskās personas.

2.   Ja informācijas apstrādei EUROSUR izņēmuma kārtā ir nepieciešama tādu personas datu apstrāde, kas nav kuģa un gaisa kuģa identifikācijas numuri, šos personas datus dzēš, tiklīdz ir sasniegts nolūks, kādam tie ir vākti.

41. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2021. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1052/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko izveido Eiropas Robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) (OV L 295, 6.11.2013., 11. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/493 (2020. gada 30. marts) par sistēmu “Viltoti un autentiski dokumenti tiešsaistē” (FADO) un ar ko atceļ Padomes Vienoto rīcību 98/700/TI (OV L 107, 6.4.2020., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.)

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu tiesību aktu muitas jomā un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/817 (2019. gada 20. maijs), ar ko izveido satvaru ES informācijas sistēmu sadarbspējai robežu un vīzu jomā un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (ES) 2016/399, (ES) 2017/2226, (ES) 2018/1240, (ES) 2018/1726 un (ES) 2018/1861 un Padomes Lēmumus 2004/512/EK un 2008/633/TI (OV L 135, 22.5.2019., 27. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.)

(11)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (OV L 77, 23.3.2016., 1. lpp.).

(13)  Padomes Direktīva 2002/90/EK (2002. gada 28. novembris), ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu (OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 656/2014 (2014. gada 15. maijs), ar kuru paredz noteikumus ārējo jūras robežu uzraudzībai saistībā ar operatīvo sadarbību, ko koordinē Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (OV L 189, 27.6.2014., 93. lpp.).

(16)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).


1. PIELIKUMS

Rādītāju saraksts

1.   IECEĻOŠANAS ATTEIKUMU RĀDĪTĀJS

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par ieceļošanas atteikumu skaitu katrā robežšķērsošanas vietā pēdējā mēneša laikā.

Šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)

attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo valstspiederība;

b)

izcelsmes valsts;

c)

pēdējā iekāpšanas valsts (ostas un lidostas, izņemot tranzītu);

d)

vecuma grupa;

e)

dzimums;

f)

atteikuma iemeslu sadalījums saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 V pielikuma B daļu;

g)

ETIAS ceļošanas atļaujas atteikuma, atcelšanas vai anulēšanas iemesli;

h)

ieceļošanas atteikuma lēmumu skaits, kuri pieņemti par vienām un tām pašām personām ar tādu pašu identitāti;

i)

ieceļošanas atteikuma lēmumu skaits, kuri pieņemti par vienām un tām pašām personām, kuras izmanto vairākas identitātes.

2.   NELIKUMĪGAS UZTURĒŠANĀS RĀDĪTĀjs

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par to trešo valstu valstspiederīgo skaitu pēdējā mēneša laikā, par kuriem valsts iestādes ir atklājušas, ka viņi neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem, lai atrastos vai uzturētos dalībvalstu teritorijā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir atklāti iekšzemē vai mēģinot izceļot no valsts teritorijas.

Šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)

attiecīgo trešo valstu valstspiederīgo valstspiederība;

b)

vecuma grupa;

c)

dzimums;

d)

nepavadītu nepilngadīgo skaits;

e)

iemesls (piem., beidzies vīzas derīguma termiņš, beidzies uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš u. c.);

f)

kontroles veids atklāšanas brīdī (robežkontrole, policijas pārbaude iekšzemē, noziedzības novēršanas operācijas, ceļu satiksmes kontrole);

g)

galvenās atklāšanas jomas.

Kad šī informācija ir pieejama, katrs nacionālais koordinācijas centrs paziņo attiecīgos rādītājus, kas saistīti ar neatļautu sekundāro kustību.

3.   PLŪSMU RĀDĪTĀJS

1.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs ziņo par pasažieru skaitu katrā robežšķērsošanas vietā pēdējā mēneša laikā.

Kad šī informācija ir pieejama, šo rādītāju sadala šādos apakšrādītājos:

a)

valstspiederība;

b)

galamērķis – ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās.

2.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs paziņo šādus datus:

a)

transportlīdzekļu skaits katrā sauszemes robežšķērsošanas vietā;

b)

kuģu skaits katrā jūras robežšķērsošanas vietā (ostās);

c)

ārējo lidojumu skaits katrā gaisa robežšķērsošanas vietā (lidostās).

Kad šī informācija ir pieejama, šos rādītājus sadala pēc galamērķa: ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās.

4.   PREČU KONTRABANDAS RĀDĪTĀJI

4.1.   Narkotikas

Narkotiku konfiskācijas iedala šādās kategorijās:

1)

kanabiss;

2)

heroīns;

3)

citi opioīdi;

4)

kokaīns;

5)

amfetamīna tipa stimulanti (ieskaitot amfetamīnu un metamfetamīnu);

6)

MDMA(ekstazī);

7)

jaunas psihoaktīvas vielas;

8)

citas nelikumīgas narkotiskās vielas.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus pēdējā mēneša datus:

a)

konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

b)

konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

c)

sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)

sadalījums pēc izcelsmes vietas, ja tā noskaidrota;

e)

sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

f)

sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

g)

valsts iestāde, kas atklājusi narkotikas;

h)

aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits;

i)

konfiscēto vielu vērtība.

4.2.   Transportlīdzekļu nelikumīga tirdzniecība

Transportlīdzekļu nelikumīgu tirdzniecību iedala šādās kategorijās:

1)

zagti vieglie pasažieru automobiļi;

2)

zagti furgoni;

3)

zagti kravas automobiļi;

4)

zagta būvniecības un lauksaimniecības tehnika;

5)

citi zagti transportlīdzekļi;

6)

zagtas transportlīdzekļa daļas;

7)

viltoti transportlīdzekļu reģistrācijas dokumenti.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)

konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)

konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)

sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)

sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

e)

sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

f)

aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

4.3.   Ieroči un sprāgstvielas

Ieroču un sprāgstvielu rādītājus iedala šādās kategorijās:

1)

šaujamieroči (1).

Pieejamos šaujamieročus var iedalīt attiecīgi šādās apakškategorijās:

a)

individuāls mazizmēra ierocis: revolveris;

b)

individuāls mazizmēra ierocis: pistole;

c)

garstobra šaujamierocis: šautene;

d)

garstobra šaujamierocis: bise;

e)

garstobra šaujamierocis: mašīnpistole/100 % automātisks ierocis;

f)

garstobra šaujamierocis: cits;

g)

smagie ieroči (prettanku ieroči, raķešu palaišanas iekārta, mīnmetējs u. c.);

2)

šaujamieroču būtiskas daļas;

3)

nenāvējoši ieroči: trauksmes un signālieroči (kas nav pārveidojami par šaujamieročiem);

4)

nenāvējoši ieroči: gaisa šautenes;

5)

nenāvējoši ieroči: dezaktivēti šaujamieroči;

6)

sprāgstvielas;

7)

munīcija;

8)

citi ieroči.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)

konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)

konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)

sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota;

d)

sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

e)

sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

f)

sadalījums pēc transportlīdzekļu veidiem:

1)

konteiners;

2)

kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

3)

vieglais pasažieru automobilis;

4)

autobuss;

5)

vilciens;

6)

komercaviācija;

7)

vispārējas nozīmes aviācija;

8)

kravas un pasta pakas;

9)

gājējs;

g)

valsts iestādes, kas atklājušas ieročus un/vai sprāgstvielas;

h)

aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

4.4.   Citas preces

Citu preču rādītājus iedala šādās kategorijās:

1)

tabaka;

2)

cigaretes;

3)

alkohols;

4)

energoprodukti (degvielas);

5)

kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība;

6)

citas preces.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)

konfiskācijas gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)

konfiskāciju kopējais apjoms pa kategorijām;

c)

sadalījums pēc izcelsmes, ja tā noskaidrota, un pa kategorijām;

d)

sadalījums pēc izcelsmes vietas, ja tā noskaidrota;

e)

sadalījums pēc galamērķa (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms) un pa kategorijām;

f)

sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem un pa kategorijām (pārbaude robežšķērsošanas vietā, robežuzraudzība);

g)

valsts iestāde, kas atklājusi preces;

h)

aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits;

i)

konfiscēto preču vērtība.

5.   CITU PĀRROBEŽU NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU RĀDĪTĀJS

Citus pārrobežu noziedzīgus nodarījumus iedala šādās kategorijās:

1)

nepilngadīgas personas nolaupīšana;

2)

uzbrukums, draudi Eiropas Robežu un krasta apsardzes darbiniekiem (valsts iestādēm vai Aģentūras personālam);

3)

transportlīdzekļu sagrābšana;

4)

citas.

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā katrs nacionālais koordinācijas centrs par katru robežas posmu paziņo šādus datus:

a)

gadījumu skaits katrā kategorijā;

b)

sadalījums pa robežkontroles darbību veidiem (robežuzraudzība vai pārbaude robežšķērsošanas vietā) un pa kategorijām;

c)

valsts iestādes, kas atklājušas gadījumu;

d)

aizturēto noziedzīga nodarījuma izdarītāju kopējais skaits.

6.   CITI RĀDĪTĀJI, KAS ATVASINĀTI NO ZIŅOŠANAS PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM

Katra mēneša piecpadsmitajā datumā Aģentūra par katru robežas posmu nosaka mēneša rādītājus.

Šie rādītāji attiecas uz:

1)

robežas neatļautu šķērsošanu, pamatojoties uz 2. pielikuma 1. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

2)

meklēšanas un glābšanas notikumiem, pamatojoties uz 2. pielikuma 8. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

3)

cilvēku tirdzniecības veicināšanu un cilvēku tirdzniecību, pamatojoties uz 2. pielikuma 2. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem;

4)

dokumentu viltošanu, pamatojoties uz 2. pielikuma 4. punktā minētajiem ziņojumiem par atsevišķiem notikumiem.

Aģentūra, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var noteikt citus rādītājus, kurus tā uzskata par būtiskiem riska analīzes vai situācijas apzināšanās nolūkos.


(1)  Ieskaitot salūta un akustiskos ieročus, kā arī pārveidojamus trauksmes un signālieročus.


2. PIELIKUMS

Ziņošanas par atsevišķiem notikumiem gadījumi un atbilstošā informācija

Ziņošana par atsevišķiem notikumiem EUROSUR sastāv no dažādu turpmāk uzskaitīto informācijas bloku sasaistes, kas palīdz aprakstīt situāciju pie ES ārējām robežām.

Pirmajā ziņojumā iekļauj informācijas kopumu, kas savākts pirmās reakcijas ierosināšanai. Pamatojoties uz šo pirmo ziņojumu, dažādas EUROSUR dalībnieces cenšas papildināt šo informāciju, kā paredzēts šajā pielikumā.

1.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR ROBEŽAS NEATĻAUTU ŠĶĒRSOŠANU VAI AIZDOMĀM PAR MĒĢINĀJUMU VEIKT ROBEŽAS NEATĻAUTU ŠĶĒRSOŠANU

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu saistībā ar robežas neatļautu šķērsošanu. Ziņojums par robežas neatļautu šķērsošanu var būt saistīts ar cilvēku tirdzniecības veicināšanu vai cilvēku tirdzniecību, kā noteikts 2. punktā, un meklēšanas un glābšanas notikumu saskaņā ar 8. punktu.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

1.1.   Notikuma veids:

a)

mēģinājums veikt robežas neatļautu šķērsošanu vai faktiska robežas neatļauta šķērsošana;

b)

atklāta vai slepena šķērsošana;

1.2.   Notikuma apstākļi:

a)

laiks un pozīcija;

b)

galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)

pēdējā iekāpšanas valsts (attiecas tikai uz ieceļošanu caur jūras ostām un gaisa robežas posmiem un lidostām);

d)

galamērķa valsts;

e)

nelikumīgas robežšķērsošanas nolūks;

f)

atklāšanas apstākļi:

1)

veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)

veicot robežuzraudzības operāciju;

3)

cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

g)

mēģinājums izvairīties/slēpties no robežkontroles;

h)

transportlīdzekļi:

1)

lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)

kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)

konteiners;

4)

kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)

vieglais pasažieru automobilis;

6)

autobuss;

7)

vilciens;

8)

gājējs.

1.3.   Iesaistītās personas:

a)

iesaistīto personu kopējais skaits;

b)

nepilngadīgo skaits;

c)

to personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

d)

sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā), pilsonības;

e)

vecuma grupa.

2.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR CILVĒKU TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANU VAI CILVĒKU TIRDZNIECĪBU VAI AIZDOMĀM PAR MĒĢINĀJUMU VEICINĀT CILVĒKU TIRDZNIECĪBU VAI TO VEIKT

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu, kad tiek veicināta cilvēku tirdzniecība vai pastāv aizdomas par mēģinājumu to veicināt un tiek veikta cilvēku tirdzniecība vai pastāv aizdomas par mēģinājumu veikt cilvēku tirdzniecību.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Notikums var būt saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju:

2.1.   Notikuma veids:

a)

cilvēku tirdzniecības veicināšana, cilvēku tirdzniecība;

b)

stadija (aizdomas, mēģinājums, paveikts akts).

2.2.   Notikuma apstākļi:

a)

laiks un vieta;

b)

galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)

atklāšanas apstākļi:

1)

veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)

veicot robežuzraudzības operāciju;

3)

cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

d)

transportlīdzekļi:

1)

lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)

kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)

konteiners;

4)

kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)

vieglais pasažieru automobilis;

6)

autobuss;

7)

vilciens;

8)

gājējs.

2.3.   Noziedzīga nodarījuma izdarītāji:

a)

iesaistīto personu kopējais skaits;

b)

vecuma grupas:

c)

sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā) un izcelsmes valstīm;

d)

ekspluatācijas veids (seksuālā, darbs, cita).

2.4.   Cietušie (ja notikums nav saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu):

a)

cietušo kopējais skaits;

b)

nepilngadīgo skaits;

c)

nepavadītu nepilngadīgo skaits un to personu skaits, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība;

d)

cietušo sadalījums pa tranzītvalstīm;

e)

sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā) un izcelsmes valstīm.

2.5.   Motīvi un darbības veids:

a)

darbības veids;

b)

cilvēku tirdzniecības gadījumā – cilvēku tirdzniecības veicināšanas vai mērķtiecīgas ekspluatācijas nolūks.

3.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR PREČU NELIKUMĪGU TIRDZNIECĪBU VAI MĒĢINĀJUMU VEIKT PREČU NELIKUMĪGU TIRDZNIECĪBU

Papildus 1. pielikuma 4. punktā minētajiem rādītājiem nacionālais koordinācijas centrs ziņo par preču nelikumīgas tirdzniecības vai aizdomu par mēģinājumu veikt preču nelikumīgu tirdzniecību atsevišķiem notikumiem šādos gadījumos:

1)

konfiskāciju apmēri pārsniedz 3. pielikumā noteiktās robežvērtības;

2)

nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar iespējamu teroristisku darbību vai varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību;

3)

nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar citu dalībvalstu vai Aģentūras reakciju vai ietekmē robežkontroles pasākumus;

4)

preču nelikumīgā tirdzniecība vai aizdomas par mēģinājumu veikt preču nelikumīgu tirdzniecību ir saistītas ar konkrētu darbības veidu. Šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu, kurā aprakstīts attiecīgais notikums;

5)

neraksturīga preču konfiskācija, kas varētu liecināt par jaunu noziedzības modeli.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

3.1.   Notikuma veids:

aprakstot notikumu veidu, ziņojuma sagatavotāji izmanto attiecīgi 1. pielikuma 4. punktā minētās kategorijas un apakškategorijas un 3. pielikumā minētās vienības.

3.2.   Notikuma apstākļi:

a)

laiks un pozīcija;

b)

galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)

atklāšanas apstākļi:

1)

veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)

veicot robežuzraudzības operāciju;

3)

cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

d)

transportlīdzekļi:

1)

lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)

kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)

konteiners;

4)

kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)

vieglais pasažieru automobilis;

6)

autobuss;

7)

vilciens;

8)

gājējs;

9)

kravas vai pasta paka;

e)

darbības veids vai varbūtējais darbības veids, tai skaitā:

1)

slēpšanas veids;

2)

detalizētas ziņas par slēpšanu.

3.3.   Preču veids:

a)

kategorija un apakškategorija saskaņā ar 1. pielikuma 4. punktu;

b)

apmērs (aplēstais/konfiscētais);

c)

aplēstā vērtība.

3.4.   Iesaistītās personas:

a)

iesaistīto personu kopējais skaits;

b)

personas loma;

c)

nepilngadīgo skaits;

d)

sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā).

4.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR DOKUMENTU VILTOŠANU

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru atsevišķu notikumu, kas saistīts ar dokumentu viltošanu vai noziegumiem saistībā ar dokumentiem un kas novērots robežkontroles operācijas laikā.

Pirmo ziņojumu par notikumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad notikums ir atklāts.

Notikumu var sasaistīt ar notikumu, kas saistīts ar robežas neatļautu šķērsošanu, cilvēku tirdzniecības veicināšanu vai cilvēku tirdzniecību, preču nelikumīgu tirdzniecību, citiem pārrobežu noziedzīgu nodarījumu veidiem.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki sniedz šādu pieejamo informāciju.

4.1.   Dokumentu viltošanas veids

4.2.   Notikuma apstākļi:

a)

laiks un pozīcija;

b)

galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)

atklāšanas apstākļi:

1)

veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)

veicot robežuzraudzības operāciju;

3)

cits (sekundārā kustība, pierobežas zona).

4.3.   Informācija par personu:

a)

personas apgalvotā valstspiederība;

b)

dzimums;

c)

vecuma grupa.

4.4.   Informācija par dokumentu:

a)

dokumenta veids un apakštips (pase, personas apliecība, uzturēšanās atļauja, vīza, robežspiedogs, cits);

b)

dokumenta izdevēja valsts;

c)

dokumentu izmantošana (uzrādīts, slēpts, nav pieejams);

d)

iekāpšanas robežšķērsošanas vieta;

e)

tranzīta robežšķērsošanas vieta;

f)

galamērķa robežšķērsošanas vieta;

g)

mikroshēma;

h)

robežspiedogs.

5.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR CITIEM PĀRROBEŽU NOZIEDZĪGU NODARĪJUMU VEIDIEM

Papildus 1. pielikuma 7. punktā minētajiem rādītājiem nacionālais koordinācijas centrs ziņo par atsevišķiem notikumiem, kas saistīti ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem šādos gadījumos:

1)

pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu vai trāpījums datubāzē vai lielapjoma IT sistēmā ir saistīts ar iespējamu teroristisku darbību vai varētu apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību;

2)

pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu vai trāpījums datubāzē vai lielapjoma IT sistēmā ir saistīts ar citu dalībvalstu vai Aģentūras reakciju vai ietekmē robežkontroles pasākumus;

3)

pārrobežu noziedzīgais nodarījums vai aizdomas par mēģinājumu veikt pārrobežu noziedzīgu nodarījumu ir saistītas ar konkrētu darbības veidu. Šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu, kurā aprakstīts attiecīgais notikums.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

5.1.   Notikuma veids:

aprakstot notikumu veidu, ziņojuma sagatavotāji izmanto 1. pielikuma 7. punktā minētās kategorijas un apakškategorijas.

5.2.   Notikuma apstākļi:

a)

laiks un pozīcija;

b)

galamērķis (ieceļošana Šengenas zonā vai izceļošana no tās vai nav zināms);

c)

atklāšanas apstākļi:

1)

veicot pārbaudi robežšķērsošanas vietā;

2)

veicot robežuzraudzības operāciju;

3)

cits (sekundārā kustība, pierobežas zona);

d)

transportlīdzekļi:

1)

lidojums (ziņojums par lidojumu ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 7. punktā);

2)

kuģis (ziņojums par kuģi ir saistīts ar ziņojumu, kā noteikts 1. punktā, vai meklēšanas un glābšanas gadījumu, kā noteikts 6. punktā);

3)

konteiners;

4)

kravas automobilis vai komerciālais transportlīdzeklis;

5)

vieglais pasažieru automobilis;

6)

autobuss;

7)

vilciens;

8)

gājējs;

9)

kravas vai pasta paka.

5.3.   Iesaistītās personas:

a)

iesaistīto personu kopējais skaits;

b)

personas loma;

c)

nepilngadīgo skaits;

d)

sadalījums pēc valstspiederības (iespējamā/apstiprinātā).

6.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM KUĢIEM

Informāciju saistībā ar interesējošiem kuģiem paziņo:

1)

ja atklātais kuģis ir aizdomās turēto kuģu kontrolsarakstā – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar attiecīgo kontrolsarakstu;

2)

ja kuģis ir iesaistīts kādā no šajā pielikumā uzskaitītajiem notikumiem – šādā gadījumā ziņojumu sasaista ar attiecīgo notikumu;

3)

ja ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka kuģis ir aizdomīgs – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar riska analīzes ziņojumu.

Pirmo ziņojumu par kuģi nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tā pirmreizējās atklāšanas.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

6.1.   Kuģa pozīcija un statuss:

informācija par interesējošā kuģa pozīciju ietver:

a)

mērījuma laiku, atrašanās vietu un nobīdes rādiusu, virzienu un ātrumu, ja objekts pārvietojas;

b)

kuģa statusu (dzinēji izslēgti, konstatēti dūmi, noenkurojies u. c.);

c)

mērījuma vai atklāšanas avotu (radars, pozicionēšanas sistēma u. c.);

d)

kuģa iepriekšējās zināmās pozīcijas pirms notikuma.

Ziņojuma sagatavotāji, kas var iegūt informāciju par kuģi, cenšas pēc iespējas ātrāk atjaunināt informāciju par kuģa pozīciju, izmantojot to rīcībā esošos informācijas avotus.

Informāciju par interesējošā kuģa pozīciju jūrā, kad tā ir atklāta, atjaunina vismaz reizi stundā.

6.2.   Kuģa tips:

informācija par kuģa tipu palīdz nošķīrumam

a)

starp pasažieru kuģi, burulaivu, motorjahtu, zvejas kuģi, konteinerkuģi, beramkravu jūras kuģi, naftas tankkuģi, ģenerālkravas jūras kuģi, ātrgaitas kuģi, mobilo piekrastes urbšanas iekārtu, speciāla lietojuma kuģi;

b)

kuģa izmantošanu – komerciāliem nolūkiem vai atpūtai.

6.3.   Kuģa identifikatori:

informācija par kuģa identifikatoriem ietver:

a)

karogu;

b)

kuģa vārdu;

c)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuru, Jūras mobilā dienesta identifikatoru (MMSI) un citus vizuālus un radio identifikatorus, ko izmanto, lai sazinātos ar kuģiem un raksturotu tos.

6.4.   Pasažieri un krava:

informācija par pasažieriem un kravu ietver:

a)

komandas locekļu skaitu;

b)

sadalījumu pēc komandas locekļu valstspiederības;

c)

pasažieru skaitu;

d)

sadalījumu pēc pasažieru valstspiederības;

e)

kravas veidu un daudzumu/svaru.

7.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM LIDOJUMIEM

Informāciju saistībā ar interesējošiem lidojumiem paziņo:

1)

ja atklātais lidojums ir aizdomās turēto lidojumu kontrolsarakstā – šādā gadījumā ziņošanu sasaista ar attiecīgo kontrolsarakstu;

2)

ja lidojums ir iesaistīts kādā no šajā pielikumā uzskaitītajiem notikumiem – šādā gadījumā ziņojumu sasaista ar attiecīgo notikumu;

3)

vai ja ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka gaisa kuģis ir aizdomīgs – šādā gadījumā ziņojumus sasaista ar riska analīzes ziņojumu.

Pirmo ziņojumu par lidojumu nosūta ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tā pirmreizējās atklāšanas.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

7.1.   Interesējošā gaisa kuģa pozīcija:

informācija par interesējošā lidojuma pozīciju ietver:

a)

mērījuma laiku;

b)

pozīciju, tai skaitā augstumu un nobīdes pakāpi;

c)

virzienu un ātrumu;

d)

mērījuma vai atklāšanas avotu (radars, pozicionēšanas sistēma u. c.).

Ziņojuma sagatavotāji, kas var iegūt informāciju par gaisa kuģi, cenšas atjaunināt informāciju par gaisa kuģa pozīciju, izmantojot to rīcībā esošos informācijas avotus.

Informāciju par interesējošā gaisa kuģa, kas atrodas lidojumā, pozīciju atjaunina tuvu reāllaikam.

7.2.   Interesējošā gaisa kuģa tips:

informācija par gaisa kuģa tipu palīdz nošķīrumam starp fiksētu spārnu gaisa kuģi vai rotorplānu, reaktīvā dzinēja vai propelleru gaisa kuģi, no pilota kabīnes vadāmu vai tālvadības gaisa kuģi un, ja informācija ir pieejama, varētu informēt par precīzo modeli.

7.3.   Gaisa kuģa identifikatori:

informācija par gaisa kuģa identifikatoriem ietver dažādos vizuālos un radio identifikatorus, ko izmanto, lai sazinātos ar gaisa kuģi un raksturotu to.

7.4.   Informācija par lidojumu:

informācija par lidojumu ietver:

a)

lidojuma tipu (komerciāls, privāts, valdības u. c.);

b)

lidojuma identifikatoru, tai skaitā komerciālo lidojumu identifikatorus;

c)

izlidošanas vietu;

d)

galamērķi;

e)

atsauci uz lidojuma plānu.

7.5.   Pasažieri un krava:

informācija par pasažieriem un kravu ietver:

a)

apkalpes locekļu skaitu;

b)

sadalījumu pēc komandas locekļu valstspiederības;

c)

pasažieru skaitu;

d)

sadalījumu pēc pasažieru valstspiederības;

e)

kravas veidu.

8.   ZIŅOŠANA PAR ATSEVIŠĶIEM NOTIKUMIEM SAISTĪBĀ AR INTERESĒJOŠIEM MEKLĒŠANAS UN GLĀBŠANAS NOTIKUMIEM

Nacionālais koordinācijas centrs ziņo par katru notikumu saistībā ar meklēšanu un glābšanu saskaņā ar 21. pantu.

Ziņošana saistībā ar iespējamu meklēšanas un glābšanas notikumu ietver laikposmu no interesējošā kuģa pirmās atklāšanas brīža vai no brīdinājuma, kas saņemts par cilvēkiem briesmās uz jūras, līdz robežšķērsošanas notikuma beigām un attiecīgā meklēšanas un glābšanas gadījuma beigām.

Ziņojuma sagatavotāji un īpašnieki cenšas sniegt šādu pieejamo informāciju.

8.1.   Saites uz ziņošanu par briesmās nonākušiem kuģiem atbilstoši 6. punktam:

ziņojums var būt saistīts arī ar citiem interesējošiem kuģiem, kas iesaistīti meklēšanas un glābšanas gadījumā, piemēram, bāzes kuģi.

8.2.   Ziņošana par meklēšanas un glābšanas gadījuma statusu:

a)

meklēšanas un glābšanas posms (nobīde, brīdināšana, briesmas, notiekoša meklēšanas un glābšanas operācija, pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija);

b)

kompetentais jūras glābšanas koordinācijas centrs;

c)

paredzētā drošības vieta vai drošības vieta, kad ir pabeigta meklēšanas un glābšanas operācija.

8.3.   Saites uz ziņošanu atbilstoši attiecīgi 1. punktam un 2. punktam.


3. PIELIKUMS

Robežvērtības ziņošanai par atsevišķiem notikumiem saistībā ar precēm

1.   NELIKUMĪGAS NARKOTISKĀS VIELAS

1)

Kanabiss: 10 kg;

2)

heroīns: 500 grami;

3)

citi opioīdi (piem., morfīns, opijs, u. c.): 500 grami;

4)

kokaīns: 10 kg;

5)

amfetamīna tipa stimulanti (ieskaitot amfetamīnu un metamfetamīnu): 100 grami;

6)

MDMA (ekstazī): 5000 tablešu;

7)

jaunas psihoaktīvas vielas: 500 tablešu vai 100 grami;

8)

citas nelikumīgas narkotiskās vielas.

2.   IEROČI UN SPRĀGSTVIELAS

1)

Šaujamieroči vai to daļas: 15 vienības;

2)

sprāgstvielas: 3 kg;

3)

munīcija: 10 000 gabalu.

3.   CITAS PRECES

1)

Jēltabaka: 500 kg;

2)

cigaretes: viens miljons vienību;

3)

alkohols: 5 000 litru tīra spirta;

4)

energoprodukti (degvielas): 10 000 litru;

5)

kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība: aplēstā vērtība vairāk nekā 1 miljons EUR.