(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 1. punktu viens no Savienības mērķiem ir stiprināt savu tautu labklājību.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. un 168. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēka veselības aizsardzības līmenis.

(3)

LESD 168. pants paredz, ka Savienībai jāpapildina un jāatbalsta valstu veselības politika, jāstimulē sadarbība starp dalībvalstīm un jāveicina to programmu koordinācija, pilnībā respektējot to, ka par veselības politikas noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu, vadību un sniegšanu atbild dalībvalstis.

(4)

Lai īstenotu LESD 168. pantā izklāstīto prasību izpildi, ir veiktas darbības, jo īpaši balstoties uz iepriekšējām Savienības rīcības programmām sabiedrības veselības jomā, proti, programmām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumos Nr. 1786/2002/EK (4) un Nr. 1350/2007/EK (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 282/2014 (6).

(5)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) jaunā koronavīrusa (Covid-19) uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Šī pandēmija ir izraisījusi nepieredzētu pasaules mēroga veselības krīzi ar nopietnām sociālekonomiskām sekām un cilvēku ciešanām, kas jo īpaši skārušas personas ar hroniskām saslimšanām. Turklāt veselības aprūpes iestāžu darbinieki, kuri Covid-19 krīzes laikā ir bijuši neaizvietojami, ir pakļauti lielam veselības apdraudējumam.

(6)

Lai gan par savu veselības politiku atbildīgas ir dalībvalstis, tām būtu jāaizsargā sabiedrības veselība Eiropas solidaritātes garā, kā aicināts Komisijas 2020. gada 13. marta paziņojumā “Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu”. Notiekošajā Covid-19 krīzē gūtā pieredze ir pierādījusi, ka vajadzīga turpmāka Savienības līmeņa rīcība, kas atbalstītu sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Šādai sadarbībai būtu jāuzlabo gatavība, profilakse un kontrole attiecībā uz smagu cilvēku infekciju un slimību izplatīšanos pāri robežām, lai cīnītos ar citiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, kā arī aizsargātu un uzlabotu visu cilvēku veselību un labbūtību Savienībā. Lai uzlabotu noturību pret turpmākiem apdraudējumiem, izšķiroša nozīme ir gatavībai. Šajā sakarā būtu jāsniedz iespēja dalībvalstīm brīvprātīgi veikt stresa testus, lai uzlabotu gatavību un palielinātu noturību.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi 2021.–2027. gada laikposmam izveidot jaunu un pastiprinātu Savienības rīcības programmu veselības jomā “ES – veselībai” (“Programma”). Saskaņā ar Savienības darbības mērķiem un Savienības kompetencēm sabiedrības veselības jomā Programmai būtu vairāk jākoncentrējas uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības līmeņa sadarbība dod priekšrocības un paaugstina efektivitāti, un darbīāmu, kas ietekmē iekšējo tirgu.

(8)

Programmai vajadzētu būt līdzeklim, ar ko veicināt darbības jomās, kurās ir Savienības pievienotā vērtība, ko var apliecināt. Ar šādām darbībām cita starpā vajadzētu stiprināt dalībvalstu paraugprakses apmaiņu, atbalstīt zināšanu apmaiņas vai savstarpējās mācīšanās tīklus, novērst pārrobežu veselības apdraudējumus, lai mazinātu šādu apdraudējumu riskus un to radītās sekas, risināt konkrētus ar iekšējo tirgu saistītus jautājumus attiecībā uz kuriem Savienība var rast kvalitatīvus risinājumus Savienības mērogā, tādējādi atraisot inovācijas potenciālu veselības jomā, un uzlabot efektivitāti, novēršot pasākumu pārklāšanos un optimizējot finanšu resursu izlietojumu. Ar Programmu arī būtu jāatbalsta spēju veidošanas darbības, lai stiprinātu stratēģisko plānošanu, daudzavotu finansējuma pieejamību un spēju investēt Programmas darbībās un tās īstenot. Tādēļ ar Programmu būtu jāsniedz individuāli pielāgota palīdzība tām dalībvalstīm vai dalībvalstu grupām, kurām ir vislielākās vajadzības.

(9)

Ar šo regulu nosaka Programmas finansējumu, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 18. punktam 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (7). Šā finansējuma apjoms ir 500 000 000 EUR 2018. gada cenās atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2020. gada 22. decembra kopīgajai deklarācijai par konkrētu programmu pastiprināšanu un pamataktu pielāgošanu (8).

(10)

Lai Programma būtu līdzsvarota un mērķtiecīga, šajā regulā konkrētām rīcības jomām būtu jānosaka budžeta dotācijas minimālā un maksimālā daļa, tādējādi sniedzot norādījumus par resursu sadali attiecībā uz Programmas īstenošanu.

(11)

Sakarā ar pārrobežu veselības apdraudējumu nopietno dabu Programmai būtu jāatbalsta koordinēti Savienības līmeņa sabiedrības veselības pasākumi, kas vēršas pret šādiem draudiem dažādos aspektos. Lai nostiprinātu spēju Savienībā sagatavoties jebkādām turpmākām veselības krīzēm, uz tām reaģēt un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības satvarā, ko veido ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (9) iedibināti mehānismi un struktūras un citi attiecīgi mehānismi un struktūras, kas minēti Komisijas 2020. gada 11. novembra paziņojumā ar nosaukumu “Eiropas veselības savienības veidošana – ES noturības pastiprināšana pret pārrobežu veselības apdraudējumiem”, tostarp darbības, kuru mērķis ir stiprināt gatavības plānošanu un reaģētspēju valsts un Savienības līmenī, palielināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) ietekmi un izveidot iestādi gatavībai un reaģēšanai veselības ārkārtas situācijās. Šādas darbības varētu ietvert spēju veidošanu reaģēšanā uz veselības krīzes, ar vakcināciju un imunizāciju saistītus profilaktiskus pasākumus, pastiprinātas uzraudzības programmas, veselības informācijas sniegšanu un platformas apmaiņai ar paraugpraksi. Šajā kontekstā Programmai, ievērojot pieejas “Viena veselība” un “veselība visās politikas jomās”, būtu jāveicina Savienības un dalībvalstu dalībniekiem piemītošā krīžu novēršanas, krīžgatavības un krīžu uzraudzības, un pārvaldības spēja un reaģēšanas spēja Savienības mērogā un pārnozaru griezumā, aptverot arī situatīvo plānošanu un gatavības mācības. Programmai būtu jāatbalsta, ka tiek izveidots integrēts pārnozaru riska komunikācijas satvars visām veselības krīzes fāzēm, proti, profilakses, sagatavošanās un reaģēšanas fāzei.

(12)

Lai nostiprinātu spējas Savienībā novērst veselības krīzes, sagatavoties tām, reaģēt uz tām un tās pārvaldīt, Programmai būtu jāatbalsta darbības, ko veic satvarā, kuru veido ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem iedibināti mehānismi un struktūras. Minētais atbalsts varētu aptvert spēju veidošanu reaģēšanā uz veselības krīzi, tostarp situatīvo plānošanu un gatavības mācības, profilaktiskus pasākumus, piemēram, tādus, kas saistīti ar vakcināciju un imunizāciju, pastiprinātas uzraudzības programmas un labāku koordināciju un sadarbību.

(13)

Veselības krīžu kontekstā ātrāk izstrādāt un apzināt efektīvus medicīniskus pretpasākumus var palīdzēt klīniskās pārbaudes un veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšana (HTA). Tāpēc vajadzētu būtu iespējai ar Programmu atbalstīt darbību atvieglināšanu minētajās jomās.

(14)

Lai aizsargātu cilvēkus, kas ir nelabvēlīgā situācijā, arī tos, kuri cieš no psihiskām slimībām, un tos, kuriem ir pārnēsājamas vai nepārnēsājamas slimības un hroniskas slimības vai kuri visvairāk cieš no tām, Programmai būtu arī jāsekmē darbības, kas mazina un novērš veselības krīžu netiešās sekas šādu mazaizsargātu grupu pārstāvjiem un darbības, kas uzlabo psihisko veselību.

(15)

Covid-19 krīze ir izgaismojusi daudzas problēmas, tostarp Savienības atkarību no trešām valstīm, to izejvielu, aktīvo farmaceitisko vielu, zāļu, medicīnisko ierīču un personīgo aizsarglīdzekļu krājumu nodrošināšanā, kuri Savienībā ir vajadzīgi veselības krīzēs, jo īpaši pandēmijās. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas Savienībā sekmē ar krīzi saistītu produktu ražošanu, iepirkšanu un pārvaldīšanu, lai mazinātu iztrūkuma risku, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem.

(16)

Lai mazinātu sekas, ko nopietni pārrobežu veselības apdraudējumi rada sabiedrības veselībai, vajadzētu būt, ka ar Programmas atbalstītajām darbībām, izmantojot sadarbību un paraugprakses apmaiņu, tostarp arī palielinot kopīgu rīcību skaitu, tiek uzlabota dalībvalstu veselības sistēmu sadarbspēja. Minētajām darbībām būtu jānodrošina, ka dalībvalstis ir spējīgas reaģēt uz ārkārtas situācijām veselības jomā, tostarp uzņemties situatīvo plānošanu, gatavības mācības un veselības aprūpes un sabiedrības veselības darbinieku prasmju pilnveidi, kā arī saskaņā ar valsts stratēģijām izveidot mehānismus, ar kuriem efektīvi pārraudzīt un pēc vajadzības izplatīt vai sadalīt krīzes laikā vajadzīgās preces un pakalpojumus.

(17)

Liela nozīme slimību profilaksē un reaģēšanā uz tām ir informācijai, ko sniedz personām. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta plašai sabiedrībai vai konkrētām cilvēku vai speciālistu grupām adresētas un papildus valstu kampaņām šajā jomā īstenotas komunikācijas darbības, kuras popularizē slimību profilaksi un veselīgu dzīvesveidu, cīnās pret maldinošu informāciju un dezinformāciju attiecībā uz slimību profilaksi, cēloņiem un ārstēšanu, pievēršas vakcīnneizlēmībai un atbalsta centienus pastiprināt tādu altruistisku rīcību kā orgānu un asiņu ziedošana.

(18)

Šī Programma sinerģijā ar tādām citām Savienības programmām kā programma “Digitālā Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240, pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (“Apvārsnis Eiropa”), Eiropas Reģionālās attīstības fonds (“ERAF”), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), programma InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (10) un Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (11), varētu atbalstīt darbības, kas virza veselības aprūpes pakalpojumu digitālo pārveidi un palielina šādu pakalpojumu sadarbspēju, tostarp attīstot Eiropas veselības datu telpu.

(19)

Veselība ir ieguldījums, un šai koncepcijai vajadzētu būt Programmas pamatā. Cilvēkus ilgāk uzturot veselus un aktīvus un ar veselībpratības uzlabošanu dodot viņiem iespējas pašiem aktīvi rūpēties par savu veselību, tiks labvēlīgi ietekmēta veselība, mazināta nevienlīdzība un nelīdztiesība veselības aprūpes jomā, uzlabota seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamība, dzīves kvalitāte, darba ņēmēju veselība, produktivitāte, konkurētspēja un iekļautība un vienlaikus samazināts valstu veselības aprūpes sistēmām un valsts budžetiem radītais spiediens. Turklāt, lai panāktu iekļaujošu izaugsmi, Programmai būtu jāatbalsta arī darbības, ar ko mazina nevienlīdzību veselības aprūpes nodrošināšanā, jo īpaši lauku un attālos apvidos, tostarp tālākos reģionos. Komisija ir apņēmusies palīdzēt dalībvalstīm sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas noteikti ANO 2015. gada 25. septembra rezolūcijā “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam” (“ANO programma 2030. gadam”), jo īpaši 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visu vecumu cilvēkiem”. Programmai tāpēc būtu jāpalīdz īstenot uz minēto mērķu sasniegšanu vērstas darbības.

(20)

Nepārnēsājamas slimības bieži vien ir ģenētisku, fizioloģisku, vides un uzvedības faktoru kombinācijas rezultāts. Tādas nepārnēsājamas slimības kā sirds un asinsvadu slimības, vēzis, psihiskas slimības, neiroloģiskas slimības, hroniskas elpceļu slimības un diabēts Savienībā ir lielākie invaliditātes, slimību, ar veselības stāvokli saistītas pensionēšanās un pāragras nāves cēloņi un rada būtiskas sociālas un ekonomiskas sekas. Lai Savienībā mazinātu nepārnēsājamu slimību ietekmi uz indivīdiem un sabiedrību un sasniegtu ANO programmas 2030. gadam 3. mērķi, tostarp jo īpaši (bet ne tikai) minētā mērķa 3.4. mērķrādītāju, proti līdz 2030. gadam par trešdaļu mazināt pāragru mirstību no nepārnēsājamām slimībām, ir svarīgi reaģēt integrēti, galveno uzmanību pievēršot veselības veicināšanai un slimību profilaksei attiecīgajās nozarēs.

(21)

Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselības veicināšana un slimību profilakse un jāuzlabo psihiskā veselība visā indivīda dzīves laikā, pievēršoties veselības riska faktoriem un veselību noteicošiem faktoriem, kas arī palīdzētu sasniegt ANO programmas 2030. gadam 3. mērķi. Programmai būtu arī jāatbalsta mērķi, kas izklāstīti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”).

(22)

Programmai arī turpmāk būtu jāatbalsta darbības alkohola lietošanas radītā kaitējuma mazināšanas un novēršanas jomā, īpaši pievēršoties jauniešu aizsardzībai.

(23)

Savienībā ir ievērojams hronisku slimību radītais slogs. Ir skaidri atzīts, ka šajā sakarā profilaksei un agrīnai diagnostikai ir liela nozīme. Programmai būtu jāatbalsta darbības minētajās jomās un konkrētu Savienības profilakses un slimību pārvaldības pamatnostādņu izstrāde un tādējādi jācenšas mazināt dalībvalstu slogu, kopīgi strādājot pie labākas un efektīvākas hronisko slimību pārvaldības. Demogrāfiskās izmaiņas, jo īpaši novecojošā sabiedrība, ir pārbaudījums veselības aprūpes sistēmu ilgtspējai. Turklāt īpaša uzmanība ir jāpievērš ar vecumu saistītajām slimībām un veselības traucējumiem, piemēram, demencei, un ar vecumu saistītajai invaliditātei.

(24)

Pēc sirds un asinsvadu slimībām otrais lielākais mirstības cēlonis dalībvalstīs ir vēzis. Tā ir arī viena no nepārnēsājamām slimībām, kurām ir kopīgi riska faktori un kuru profilakse un kontrole būtu ieguvums lielākajai daļai iedzīvotāju. Nepilnvērtīgs uzturs, mazkustīgs dzīvesveids, aptaukošanās, tabaka un pārmērīga alkohola lietošana ir riska faktori, kas raksturīgi arī citām hroniskām slimībām, tādām kā sirds un asinsvadu slimības, un tāpēc vēža profilakses programmas būtu jāīsteno ar integrētas hronisko slimību profilakses pieeju. Programmai un programmas “Apvārsnis Eiropa” vēža pētniecības uzdevumam būtu jāatbalsta Eiropas Vēža uzveikšanas plāna, kas izklāstīts Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumā, attiecīgie pasākumi, ar kuriem būtu jāsekmē integrēta pieeja, kas aptver profilaksi, skrīningu, agrīnu diagnostiku, uzraudzību, ārstēšanu un aprūpi, kā arī pacientu un izdzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.

(25)

Vajadzētu būt iespējai atbalstīt pētījumus par slimību specifiku atkarībā no dzimuma, lai palīdzētu uzlabot zināšanas un informētību šajā jautājumā, tādējādi uzlabojot slimību profilaksi, diagnostiku, uzraudzību un ārstēšanu.

(26)

Programmai būtu jādarbojas sinerģiski un tādā veidā, kas papildina citas Savienības rīcībpolitikas, programmas un fondus, piemēram programmu “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa”, Savienības civilās aizsardzības mehānisma RescEU rezervi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2019/420 (12) (“RescEU rezerve”), Ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2016/369 (13), ESF+, kurā ietilpst Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļa, tostarp attiecībā uz sinerģijām, lai labāk aizsargātu miljoniem Savienības darba ņēmēju veselību un drošību, InvestEU programmu, Vienotā tirgus programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (Vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014, ERAF, Atveseļošanas un noturības mehānismu, “Erasmus+”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013, programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss” un atceļ Regulas (ES) 2018/1475 un (ES) Nr. 375/2014,

un tādiem Savienības ārējās darbības instrumentiem kā kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu – Globālā Eiropa, un ar ko groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009, un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (III), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III). Attiecīgā gadījumā būtu jāiedibina kopīgi noteikumi, lai starp Savienības rīcībpolitikām, programmām un fondiem tiktu nodrošināta konsekvence un papildināmība, vienlaikus gādājot, ka tiek ievērota minēto rīcībpolitiku specifika, un pieskaņotos tādām minēto rīcībpolitiku, programmu un fondu stratēģiskajām prasībām kā ERAF un ESF+ veicinošie nosacījumi. Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai šāda sinerģija un papildināmība būtu pienācīgi ņemta vērā, izstrādājot šajā regulā noteiktās gada darba programmas.

(27)

Lai nodrošinātu saderību un papildināmību starp Programmu un citām Savienības rīcībpolitikām, instrumentiem un darbībām, Komisijai programmas “ES – veselībai”, ko izveido ar šo regulu, vadības grupā būtu jāapspriežas ar dalībvalstīm par Programmas prioritātēm un stratēģiskajām ievirzēm, kā arī par Programmas īstenošanu.

(28)

Programmai būtu jāpalīdz izveidot ar krīzi saistītu būtisku produktu rezervi, darbojoties sinerģiski un papildinoši ar RescEU rezervi, ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Regulu (ES) 2016/369 Atveseļošanas un noturības mehānismu un citām Savienības rīcībpolitikām, programmām un fondiem, vajadzības gadījumā papildinot valstu krājumus Savienības līmenī.

(29)

Ņemot vērā, ka veselības aprūpē pieprasījums aug, dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas saskaras ar zāļu pieejamības un cenu pieņemamības problēmām. Lai nodrošinātu labāku sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī drošību un lielāku noteikšanu Savienības pacientiem, ir svarīgi, lai pacientiem un veselības sistēmām būtu piekļūstami ilgtspējīgas, efektīvas, taisnīgas, pieņemamas cenas un augsti kvalitatīvas zāles, tostarp pārrobežu kontekstā, un lai viņi spētu minētās zāles visā pilnībā izmantot, pamatojoties uz pārredzamu, konsekventu un uz pacientu orientētu medicīnisko informāciju.

(30)

Cita starpā ņemot vērā, ka pieprasījums veselības aprūpē aizvien palielinās, Programmai būtu jāatbalsta Savienības uzraudzības, ziņošanas un paziņošanas sistēmas izveide attiecībā uz zāļu un medicīnisko ierīču iztrūkumu, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un nodrošinātu, ka šīs zāles un medicīniskās ierīces ir pieejamākas un cenas ziņā pieņemamākas, turklāt ierobežojot savu piegādes ķēžu atkarību no trešām valstīm. Tāpēc Programmai būtu jāveicina zāļu un medicīnisko ierīču ražošana Savienībā. Konkrētāk, lai tiktu nodrošinātas neapmierinātas medicīniskas vajadzības, Programmai būtu jāatbalsta klīnisku un taustāmu pierādījumu vākšana, kas ļautu izstrādāt, atļaut, novērtēt un darīt pieejamas iedarbīgas zāles, tostarp ģenēriskās un biolīdzīgās zāles, medicīniskās ierīces un ārstēšanu, būtu jāveicina jaunu zāļu pētniecība un izstrāde, īpašu uzmanību pievēršot antimikrobiāliem līdzekļiem un vakcīnām, ar kurām risinātu attiecīgi rezistences pret antimikrobiāliem līdzekļiem un ar vakcīnām novēršamu slimību problemātiku, būtu jāveicina stimuli palielināt antimikrobiālo līdzekļu ražošanu, personalizēta ārstēšana un vakcīnas un būtu jāsekmē veselības aprūpes produktu digitālā pārveide un informācijas par zālēm pārraudzības un vākšanas platformas. Programmai būtu arī jāveido stingrāks process lēmumu pieņemšanai par zālēm, nodrošinot, ka ir pieejami un analizējami reālos apstākļos iegūti veselības aprūpes dati. Turklāt Programmai būtu jāpalīdz panākt, ka pētījumu rezultāti tiek izmantoti vislabākajā veidā, un jānodrošina, ka veselības aprūpes sistēmās un klīniskajā praksē ir vieglāk ieviest, izvērst un izmantot inovācijas veselības jomā.

(31)

Ņemot vērā to, ka zāļu un jo īpaši antimikrobiālu līdzekļu optimāla piegāde un lietošana sniedz ieguvumus indivīdiem un veselības sistēmām, tāpēc Programmai būtu jāpopularizē to piesardzīga un efektīva lietošana atbilstīgi pieejai “Viena veselība”, Komisijas 2017. gada 29. jūnija paziņojumam “Eiropas “Viena veselība” rīcības plāns pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences (AMR) apkarošanai” un atbilstīgi Eiropas Savienības stratēģiskai pieejai attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē, kas izklāstīta Komisijas 2019. gada 11. marta paziņojumā. Programmai būtu arī jāveicina pasākumi, kas nostiprina ar zāļu ražošanu, lietošanu un likvidēšanu saistīto vidisko risku novērtēšanu un pienācīgu pārvaldīšanu.

(32)

Savienības veselības aizsardzības tiesību akti tūlītēji ietekmē sabiedrības veselību, cilvēku dzīvi, veselības sistēmu efektivitāti un noturību un iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē zāles un medicīniskās tehnoloģijas, tostarp medicīniskus ražojumus, medicīniskās ierīces un cilvēkcilmes vielas, un tiesiskajam regulējumam, kas reglamentē tabakas jomu, pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē un nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, ir būtiska nozīme veselības aizsardzībā Savienībā. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta veselību reglamentējošo Savienības tiesību aktu izstrāde, īstenošana un izpilde un kopīgi ar attiecīgajām struktūrām, tādām kā EMA un ECDC būtu jānodrošina augsti kvalitatīvi, salīdzināmi un uzticami dati, tostarp reālos apstākļos iegūti veselības aprūpes dati, uz kuriem balstīt politikas izstrādi un pārraudzību, noteikt mērķrādītājus un izstrādāt rīkus progresa mērīšanai.

(33)

Eiropas references tīkli (ERT), kas tikai izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/24/ES (14), ir virtuāli tīkli, kuros iesaistīti veselības aprūpes sniedzēji visā Eiropā. To uzdevums ir atvieglināt diskusiju par kompleksu vai retu slimību ārstēšanu un par slimībām, kurām nepieciešama ļoti specializēta terapija un koncentrētas zināšanas un resursi. Tā kā ERT var tuvināt diagnozi un uzlabot augsti kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanu pacientiem ar retām slimībām, kā arī var kalpot par medicīniskās izglītības un pētniecības un informācijas izplatīšanas centriem, Programmai būtu jāsekmē, ka tiek izvērsta ERT un citos transnacionālos tīklos notiekošā tīklošanās.

(34)

ERT un pārrobežu sadarbība veselības aprūpes sniegšanā pacientiem, kas pārvietojas starp dalībvalstīm, ir piemēri jomām, kurās apliecinājies, ka integrētam darbam starp dalībvalstīm piemīt izteikta pievienotā vērtība un liels potenciāls vairot veselības sistēmu efektivitāti un tātad uzlabot sabiedrības veselību kopumā. Sadarbība attiecībā uz HTA ir vēl viena joma, kas dalībvalstīm sniedz pievienoto vērtību. Tāpēc Programmai būtu jāatbalsta darbības, kas darītu iespējamu šādu integrētu un noturīgu koordinētu darbu, tādējādi kalpojot arī tam, lai sekmētu, ka tiek īstenota paraugprakse, kuras nolūks ir pieejamos resursus visefektīvāk sadalīt attiecīgajām populācijām un teritorijām, lai panāktu maksimālu rezultātu.

(35)

Šai Programmai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (15) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finašu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(36)

Finansēšanas veidi un īstenošanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas pēc to spējas sasniegt konkrētos attiecīgo darbību mērķus un sniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroļu izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Izdarot minēto izvēli, būtu arī jāapsver, vai neizmantot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā. Ar labuma guvējiem izvirzītajām tehniskās un finansiālās ziņošanas prasībām būtu jānodrošina piemērojamo finanšu prasību ievērošana un vienlaikus līdz minimumam jāsamazina administratīvais slogs.

(37)

Lai optimizētu no Savienības budžeta pilnīgi vai daļēji finansētu investīciju pievienoto vērtību un ietekmi, būtu jāmeklē jo īpaši sinerģijas Programmu un citām Savienības programmām, arī tādām, kurām ir dalīta pārvaldība. Lai no minētajām sinerģijām gūtu maksimālu labumu un izvairītos no dublēšanās, būtu jāizveido atbilstoši mehānismi, arī kumulatīvs finansējums darbībai, kuru aptver Programma un vēl cita Savienības programma, ja vien šāds kumulatīvs finansējums nepārsniedz attiecīgās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Šādā nolūkā šajā regulā būtu jāizklāsta attiecīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju vienas un tās pašas izmaksas vai izdevumus proporcionāli deklarēt gan programmā, gan arī vēl citā Savienības programmā, lai nodrošinātu detalizētu un pārredzamu ziņošanu.

(38)

Ņemot vērā Programmas aptverto mērķu un darbību specifiku, dažos gadījumos ar Programmu saistītās darbības vislabāk spēs īstenot dalībvalstu attiecīgās kompetentās iestādes. Tāpēc šīs iestādes, ko norīkojušas dalībvalstis, būtu jāuzskata par norādītām labuma guvējām Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas minētajām iestādēm būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Programmas ieguldījumi būtu jāīsteno ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm.

(39)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt darbībai, kas jau ir sākusies, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt nepieciešamību sākt darbību pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas izmaksas, izņemot pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai attiecīgajā finansēšanas lēmumā – uz noteiktu laiku daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos – paredzēt darbību un izmaksu attiecināmību no 2021. finanšu gada sākuma pat tad, ja minētās darbības īstenotas un minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(40)

ERT ir apstiprinājusi ERT dalībvalstu padome, izmantojot apstiprināšanas procedūru, kas izklāstīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2014/287/ES (16). Tāpēc ERT būtu jāuzskata par norādītiem labuma guvējiem Finanšu regulas 195. panta nozīmē un dotācijas ERT būtu jāpiešķir, iepriekš nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Tiešās dotācijas būtu jāpiešķir arī citām saskaņā ar Savienības noteikumiem ieceltām struktūrām (piemēram, references laboratorijām un centriem, izcilības centriem un transnacionāliem tīkliem).

(41)

Tā kā Savienības rīcībpolitiku pamats šajā jomā ir kopīgās vērtības, par kurām panākta vienošanās, proti, solidaritāte ar mērķi panākt kvalitatīvu veselības pakalpojumu vienlīdzīgu un vispārēju aptvērumu un tā kā Savienībai ir centrāla nozīme globālo veselības problēmu, kas izklāstītas Padomes 2010. gada 10. maija secinājumos par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē un atspoguļotas ANO programmā 2030. gadam, risināšanas progresa, koordinācijas un sadarbības paātrināšanā, Programmai būtu jāpastiprina tāds Savienības devums starptautiskām un globālām veselības iniciatīvām, jo īpaši PVO iniciatīvām, kurš uzlabotu veselību, risinātu veselības aprūpes nevienlīdzības jautājumu un nostiprinātu aizsardzību pret globāliem veselības apdraudējumiem.

(42)

Lai maksimāli palielinātu Savienības un starptautisko pasākumu rezultativitāti un efektivitāti, Programmas īstenošanā būtu jāattīsta sadarbība ar tādām attiecīgām starptautiskām organizācijām kā Apvienoto Nāciju Organizācija un Pasaules Banka, kā arī Eiropas Padome un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO). Lai palielinātu ietekmi, būtu arī jātiecas panākt sinerģija ar tām dalībvalstu nacionālajām organizācijām, kas aktīvi darbojas globālās veselības jomā. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/755/ES (17) fiziskajām personām un tiesību subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību aizjūras zemēs un teritorijās (AZT), vajadzētu būt tiesīgiem saņemt finansējumu saskaņā ar Programmu, ievērojot tās noteikumus un mērķus un iespējamos režīmus, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(43)

Programmas īstenošana būtu jāatbalsta ar plašiem informēšanas pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārstāvēti un ņemti vērā pilsoniskās sabiedrības uzskati un vajadzības. Tāpēc Komisijai būtu reizi gadā jāprasa atsauksmes no attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības un pacientu asociāciju pārstāvjiem, akadēmiskajām aprindām un veselības aprūpes speciālistu apvienībām, par Programmas prioritātēm un stratēģiskajām ievirzēm un vajadzībām, kas būtu jānodrošina ar tās darbībām. Komisijai arī katru gadu pirms darba programmu sagatavošanas darbu noslēgšanas būtu jāinformē Eiropas Parlaments par šādu sagatavošanas darbu progresu un ieinteresēto personu informēšanas darbību iznākumu.

(44)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (18) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz šādu programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis, kuras piedalās Programmā, atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai (ECA) piešķirtu vajadzīgās tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(45)

Lai uzlabotu veselības sistēmu gatavību un reaģētspēju, būtu jāpastiprina sadarbība ar trešām valstīm apmaiņā ar zināšanām un paraugpraksi.

(46)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (20), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (21) un (ES) 2017/1939 (22) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un attiecīgā gadījumā - administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013, OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (23).

(47)

Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras piedalās ciešākā sadarbībā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(48)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz LESD 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru, kā izveido un izpilda budžetu ar dotāciju, iepirkumu, godalgu, netiešas izpildes, finanšu instrumentu, budžeta garantiju, finanšu palīdzības un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanas starpniecību, un nodrošina finanšu jomas subjektu atbildības kontroli. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēja nosacījuma mehānisma režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(49)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām atbilstoši Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par klimata pārmaiņām un ANO programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Programmai būtu jāpalīdz Savienības politikā integrēt darbību klimata jomā un sasniegt vispārēju mērķrādītāju, proti, vismaz 30 % Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (24) izdevumu kopējās summas veltīt klimata mērķu sasniegšanai. Ar Programmu būtu jāatbalsta darbības, kurās ievērotu Savienības klimata un vides standartus un prioritātes un Eiropas zaļā kursa principu “nenodarīt kaitējumu”. Sagatavojot un īstenojot Programmu, būtu jāapzina attiecīgās darbības, un Programmas starpposma izvērtēšanas kontekstā tās būtu jāpārskata.

(50)

Saskaņā ar LESD 8. pantu, Savienība, veicot visas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība, kā arī tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšana būtu jāņem vērā un jāveicina Programmas novērtēšanā, sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzīšanā.

(51)

Vajadzētu būt iespējai Programmas politikas mērķus īstenot arī, izmantojot fonda InvestEU, kas noteikts programmā InvestEU, finanšu instrumentus un budžeta garantijas. Tirgus neveiksmes un nepietiekami optimālu ieguldījumu situāciju risināšanā finansiālais atbalsts būtu jāizmanto samērīgi. Programmas finansētajām darbībām nevajadzētu dublēt vai izspiest privāto finansējumu vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām kopumā vajadzētu būt ar Savienības pievienoto vērtību.

(52)

Programma būtu jāīsteno tā, lai tiktu ievēroti dalībvalstu pienākumi attiecībā uz veselības rīcībpolitiku noteikšanu un veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Būtu jānodrošina būtiska dalībvalstu iesaiste Programmas pārvaldībā un īstenošanā.

(53)

Ņemot vērā, kāda daba un potenciāls mērogs piemīt pārrobežu draudiem veselībai, mērķi Savienības iedzīvotājus no šādiem draudiem pasargāt un vairot veselības krīžu novēršanu un gatavību nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs. Saskaņā ar LES 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu Savienības līmeņa darbība var īstenot arī tālab, lai atbalstītu dalībvalstu centienus panākt augsta līmeņa sabiedrības veselības aizsardzību, lai uzlabotu zāļu, medicīnisko ierīču un ar krīzi saistītu produktu un pakalpojumu pieejamību, ilgtspēju, pieņemamību, piekļūstamību, drošumu un to cenas pieņemamību Savienībā, lai atbalstītu inovāciju, atbalstītu integrētu un koordinētu darbu un paraugprakses īstenošanu dalībvalstu un to reģionu vidū, kā arī lai risinātu jautājumu par veselības aprūpes piekļūstamības nevienlīdzību un netaisnību visā Savienībā, radot tādu efektivitātes pieaugumu un pievienotās vērtības ietekmi, kas nebūtu panākami nacionālā līmenī, turklāt būtu jāievēro dalībvalstu kompetence un atbildība Programmas aptvertajās jomās. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(54)

Lai varētu veikt iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi Programmas mērķu sasniegšanai, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas II pielikumā izklāstīto rādītāju pārskatīšanu, grozīšanu un papildināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (Iestāžu nolīgums) (25). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(55)

Dalībvalstis un iesaistītās valstis ir izraudzījušās valstu koordinācijas punktus, kas palīdz Komisijai popularizēt trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014–2020), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 282/2014, un attiecīgā gadījumā izplatīt tās rezultātus un pieejamo informāciju par tās ietekmi dalībvalstīs un iesaistītajās valstīs. Ņemot vērā šādu darbību nozīmīgumu, Programmā ir lietderīgi atbalstīt šādas darbības, lai tās varētu turpināt.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka gada darba programmas atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem kritērijiem, apstiprina konkrētas atbalsttiesīgas darbības un paredz noteikumus par tehniskām un administratīvām procedūrām, kas vajadzīgas Programmas darbību īstenošanai, un par vienveidīgiem paraugiem Programmas īstenošanas pārraudzībai vajadzīgo datu vākšanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (26). Minēto īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā, ka tie ir saistīti ar programmu, kurai ir ievērojama ietekme.

(57)

Būtu regulāri un cieši jāuzrauga un jāizvērtē Programmas vērtība un ietekme. Izvērtēšanā būtu jākoncentrējas uz Programmas mērķiem un jāņem vērā tas, ka Programmas mērķu sasniegšanai varētu būt nepieciešams laiks, kas ir ilgāks par Programmas darbības termiņu. Tāpēc būtu jāizstrādā starpposma novērtējuma ziņojums un Programmas noslēgumā – novērtējuma ziņojums, lai izvērtētu Programmas prioritāšu īstenošanu.

(58)

Ievērojot, ka trešā Savienības rīcības programma veselības jomā (2014–2020) ir beigusies, Regula (ES) Nr. 282/2014 ir lieka un būtu jāatceļ.

(59)

Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbalstu veselības jomā un īstenošanu no daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.