4.3.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/27


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/384

(2021. gada 3. marts)

par lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu nosaukumu piemērotību un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 637/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/53/EK (2002. gada 13. jūnijs) par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu (1) un jo īpaši tās 9. panta 6. punkta otro daļu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (2) un jo īpaši tās 9. panta 6. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Atsaucoties uz Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 (3) 63. pantu, Direktīva 2002/53/EK un 2002/55/EK nosaka vispārīgus noteikumus par šķirņu nosaukumu piemērotību.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantu augu šķirni var apstiprināt tad, ja Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO) tās nosaukumu ir atzinis par piemērotu. Šķirnes nosaukums ir piemērots tad, ja nepastāv neviens no minētā panta 3. vai 4. punktā nosauktajiem šķēršļiem.

(3)

Komisijas Regula (EK) Nr. 637/2009 (4) nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā dažus kritērijus, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā, piemērot attiecībā uz lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu nosaukumu piemērotību saistībā ar Direktīvas 2002/53/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu un Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu.

(4)

CPVO un dalībvalstis ir izveidojušas ekspertu grupu, kas izstrādājusi un grozījusi Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantam atbilstošas vadlīnijas par nosaukumu piemērotību (“Šķirņu nosaukumu vadlīnijas”) (5). Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantā noteikto kritēriju piemērošanas konsekvenci, Šķirņu nosaukumu vadlīnijas ir lietderīgi precizēt sīkāk.

(5)

Regula (EK) Nr. 637/2009 tikusi vairākkārt grozīta. Ņemot vērā vajadzību grozīt spēkā esošos noteikumus un juridiskās noteiktības labad tā būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(6)

Šķirnes nosaukums ir jāapstiprina, izņemot tad, ja šķēršļu dēļ tas izrādās nepiemērots. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. pantu šķirnes nosaukuma izmantošana nav pieļaujama, ja pastāv trešās personas pirmtiesības, sarežģījumi ar nosaukuma pazīšanu vai atveidošanu, ja nosaukums ir identisks citas tās pašas sugas šķirnes vai tuvradniecīgas sugas šķirnes nosaukumam, ja tas ir preču tirdzniecībā bieži izmantots apzīmējums, ja nosaukums kādā dalībvalstī var izrādīties aizskarošs vai traucē sabiedrisko kārtību vai ja tas spēj mulsināt vizuālas, fonētiskas vai konceptuālas līdzības vai maldinoša satura dēļ.

(7)

Lai kompetentajām iestādēm dotu pietiekami daudz laika jauno noteikumu piemērošanai, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā Regulas (EK) Nr. 2100/94 63. panta kritēriji piemērojami attiecībā uz lauksaimniecības augu un dārzeņu šķirņu nosaukumu piemērotību saistībā ar Direktīvas 2002/53/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu un Direktīvas 2002/55/EK 9. panta 6. punkta pirmo daļu.

2. pants

Šķirnes nosaukuma piemērotība

1.   Šķirnes nosaukums ir piemērots tad, ja attiecībā uz to nepastāv ar šķirnes apzīmēšanu saistīti šķēršļi.

2.   Ar šķirnes apzīmēšanu saistīts šķērslis pastāv šādos gadījumos:

a)

šķirnes nosaukuma izmantošana Savienības teritorijā nav pieļaujama, ja tiek apmierināts ar pirmtiesībām saistīts trešās personas iebildums, kas minēts 3. panta 1. punktā;

b)

šķirnes nosaukums konfliktē ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālu īpatnību, kā minēts 3. panta 2. punktā;

c)

šķirnes nosaukums tā lietotājiem var radīt pazīšanas vai atveidošanas grūtības, kas minētas 4. pantā;

d)

šķirnes nosaukums ir vienāds vai viegli sajaucams ar šķirnes nosaukumu, ar kādu cita tās pašas vai tuvradniecīgas sugas šķirne reģistrēta oficiālā augu šķirņu reģistrā vai ar kādu laiž tirgū kādas citas šķirnes materiālu, kā minēts 5. pantā;

e)

šķirnes nosaukums spēj mulsināt dēļ vizuālas, fonētiskas vai konceptuālas līdzības ar citu tās pašas vai tuvradniecīgas sugas šķirnes nosaukumu, kā minēts 5. pantā;

f)

šķirnes nosaukums ir vienāds vai viegli sajaucams ar kādiem preču tirdzniecībā bieži izmantotiem apzīmējumiem vai arī tas jāpatur brīvs saskaņā ar citiem tiesību aktiem, kā minēts 6. pantā;

g)

šķirnes nosaukums spēj maldināt vai mulsināt, kā minēts 7. pantā.

3. pants

Trešās personas pirmtiesības

1.   Ar trešās personas pirmtiesībām saistīts šķērslis pastāv tad, ja kāda kompetentā iestāde apmierina trešās personas, kas ir preču zīmes īpašniece, iebildumu pret šķirnes nosaukuma noteikšanu Savienības teritorijā. Minētais šķērslis attiecas uz preču zīmēm, kuras:

a)

vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Savienībā reģistrētas pirms šķirnes nosaukuma;

b)

ir identiskas vai līdzīgas attiecīgajam šķirnes nosaukumam;

c)

reģistrētas saistībā ar precēm, kuru sastāva suga ir tā pati, no kuras izveidota attiecīgā šķirne, vai tai tuvradniecīga suga.

2.   Ja trešās personas pirmtiesības pastāv attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu, stipro alkoholisko dzērienu, aromatizēto vīnu un vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, cilmes vietas nosaukumiem vai garantētām tradicionālām īpatnībām, šķirnes nosaukuma izmantošana Savienības teritorijā nav pieļaujama, ja šīs izmantošanas rezultātā tiek pārkāpts:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (6) 13. un 24. pants;

b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (7) 103. pants;

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 (8) 20. pants;

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (9) 21. panta 2. punkts.

3.   Ja trešai personai ir 1. punktā minētās pirmtiesības, šķērslis šķirnes nosaukuma piemērotībai nepastāv tad, ja no pirmtiesību īpašnieka ir iegūta rakstiska piekrišana šā nosaukuma izmantošanai saistībā ar attiecīgo šķirni, bet ar nosacījumu, ka šāda piekrišana nevar sabiedrību maldināt par produkta patieso izcelsmi.

4.   Ja pirmtiesības uz ierosināto šķirnes nosaukumu kopumā vai uz tā daļu ir iesniedzējam, Regulas (EK) Nr. 2100/94 18. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis.

4. pants

Šķirnes nosaukuma pazīšanas vai atveidošanas grūtības

1.   Ar šķirnes nosaukuma pazīšanas vai atveidošanas grūtībām saistīts šķērslis pastāv tad, ja šķirnes nosaukuma pazīšanas vai atveidošanas grūtības rodas minētā nosaukuma lietotājiem.

2.   Tiek uzskatīts, ka šķirnes nosaukuma pazīšanas vai atveidošanas grūtības šā nosaukuma lietotājiem rodas šādos gadījumos:

a)

visi vai daži vārdi nosaukumā norādīti pārākajā vai vispārākajā pakāpē;

b)

nosaukumu pilnībā vai daļēji veido tās lauksaimniecības augu vai dārzeņu sugas botāniskais nosaukums, pie kuras attiecīgā šķirne pieder;

c)

nosaukumu pilnībā vai daļēji veido selekcijas un tehniskie termini, izņemot tad, ja kopā ar citiem terminiem tie netraucē šķirnes nosaukumu atpazīt kā tādu;

d)

nosaukums pilnībā sastāv no tā ģeogrāfiskā apgabala nosaukuma, kura labo slavu veidojusi attiecīgā suga;

e)

nosaukums sastāv no viena burta vai cipara vai pilnībā sastāv no cipariem, izņemot tad, ja tā ir vispāratzīta konkrētu šķirņu apzīmēšanas prakse;

f)

nosaukums pilnībā vai daļēji sastāv no pārāk daudziem vārdiem vai elementiem, izņemot tad, ja formulējuma dēļ tas ir viegli atpazīstams;

g)

nosaukums satur kādu interpunkcijas zīmi vai citu simbolu, vienlaikus lielos un mazos burtus (izņemot ja pirmais ir lielais burts un pārējais nosaukums rakstīts ar mazajiem burtiem), apakšrakstu, augšrakstu vai kādu dizaina vai grafisku elementu (izņemot apostrofu (’), komatu (,), ne vairāk kā divas izsaukuma zīmes (!), kas neatrodas blakus, punktu (.) vai defisi (-), vai dažāda vērsuma slīpsvītras (/) (\));

h)

nosaukums pilnībā vai daļēji sastāv no apakšraksta, augšraksta vai kāda dizaina elementa, logotipa vai grafiska elementa.

5. pants

Nosaukums, kas ir vienāds vai var tikt sajaukts ar citas šķirnes nosaukumu

1.   Ar šķirnes apzīmēšanu saistīts šķērslis pastāv tad, ja šķirnes nosaukums ir vienāds vai viegli sajaucams ar:

a)

nosaukumu, ar kādu cita tās pašas vai tuvradniecīgas sugas šķirne reģistrēta oficiālā šķirņu reģistrā, vai

b)

nosaukumu, ar kādu dalībvalstī vai Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) līgumslēdzējas puses teritorijā laiž tirgū kādas citas šķirnes materiālu;

izņēmums ir situācija, kurā šķirne vairs nepastāv, un situācija, kurā šķirnes nosaukums nav ieguvis īpašu nozīmi.

2.   Lai noteiktu, vai pastāv sajukums 1. punkta nozīmē, kompetentā iestāde vispirms atsevišķi analizē katru nosaukuma vizuālo, fonētisko un konceptuālo aspektu un pēc tam veic vispārēju novērtējumu, ņemot vērā arī citu tās pašas sugas vai tuvradniecīgu sugu šķirņu nosaukumus un ar noteikumu, ka šajā punktā un 1. punktā minētajām attiecīgajām šķirnēm ir piešķirtas augu šķirņu aizsardzības tiesības vai ir iesniegts šādu tiesību pieteikums, vai arī minētās šķirnes ir oficiāli apstiprinātas laišanai tirgū kādā no turpmāk minētajām teritorijām, proti:

a)

Savienībā;

b)

Eiropas Ekonomikas zonā;

c)

UPOV līgumslēdzējas puses teritorijā;

d)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī.

3.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“tuvradniecīgas sugas” ir pielikumā uzskaitītās sugas;

b)

“oficiāls šķirņu reģistrs” ir Kopējais lauksaimniecības augu šķirņu katalogs, kas minēts Direktīvas 2002/53/EK 17. pantā vai Direktīvas 2002/55/EK 17. pantā, vai ESAO šķirņu saraksts, vai kāda UPOV locekļa augu šķirņu reģistrs;

c)

“šķirne vairs nepastāv” ir šķirne, kuras materiāls vairs neeksistē;

d)

“nosaukums nav ieguvis īpašu nozīmi” apzīmē situāciju, kurā, ja nav nekādu ārkārtas apstākļu, oficiālā šķirņu reģistrā reiz ierakstītu šķirnes nosaukumu pēc tam, kad ir pagājuši 10 gadi kopš šā nosaukuma svītrošanas no minētā reģistra, uzskata par īpašo nozīmi zaudējušu.

6. pants

Preču tirdzniecībā bieži izmantoti apzīmējumi

1.   Ar šķirnes apzīmēšanu saistīts šķērslis pastāv tad, ja šķirnes nosaukums ir vienāds vai viegli sajaucams ar kādiem preču tirdzniecībā bieži izmantotiem apzīmējumiem vai arī tas jāpatur brīvs saskaņā ar citiem tiesību aktiem.

2.   Apzīmējumi, kurus bieži lieto preču tirdzniecībā vai kuri jāpatur brīvi saskaņā ar citiem tiesību aktiem, konkrēti ir:

a)

valūtas apzīmējumi;

b)

ar svariem un mērvienībām saistīti termini;

c)

izteicieni un termini, ko nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kas paredzēti Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos.

7. pants

Maldinošs saturs

1.   Ar šķirnes apzīmēšanu saistīts šķērslis pastāv tad, ja šķirnes nosaukums spēj maldināt vai mulsināt attiecībā uz šķirnes īpašībām, vērtību vai identitāti vai attiecībā uz selekcionāra vai jebkuras citas procesā iesaistītās puses identitāti.

2.   Šķirnes nosaukumu par maldinošu vai mulsinošu uzskata tad, ja:

a)

nosaukums rada nepatiesu iespaidu, ka šķirne ir saistīta ar citu konkrētu šķirni vai atvasināta no tās;

b)

nosaukums rada nepatiesu iespaidu, ka šķirnei piemīt kādas sevišķas īpašības vai vērtība;

c)

nosaukums uz kādu konkrētu īpašību vai vērtību atsaucas veidā, kas rada nepatiesu iespaidu, ka šī konkrētā īpašība vai vērtība piemīt vienīgi šai šķirnei, lai gan tāda pati īpašība vai vērtība var piemist arī citām šīs pašas sugas šķirnēm;

d)

nosaukums līdzinās kādai labi pazīstamai tirdzniecības zīmei, kas nav reģistrēta preču zīme vai šķirnes nosaukums;

e)

nosaukums liek domāt, ka attiecīgā šķirne ir kāda cita šķirne;

f)

nosaukums rada nepatiesu iespaidu par iesniedzēja, šķirnes uzturētāja vai audzētāja identitāti;

g)

nosaukums pilnībā vai daļēji sastāv no:

i)

pārākajā vai vispārākajā pakāpē norādītiem vārdiem, kas var būt maldinoši attiecībā uz šķirnes īpašībām;

ii)

tās lauksaimniecības augu vai dārzeņu sugas botāniskā vai vispārpieņemtā nosaukuma, pie kuras attiecīgā šķirne pieder;

iii)

kādas fiziskas vai juridiskas personas vārda (nosaukuma) vai atsauces uz to, un tas rada nepatiesu iespaidu par iesniedzēja, šķirnes uzturētāja vai audzētāja identitāti;

h)

nosaukums ietver ģeogrāfisko nosaukumu, kurš lietotāju var maldināt par šķirnes audzēšanas un izmantošanas vērtību.

8. pants

Regulas (EK) Nr. 637/2009 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 637/2009 atceļ.

Tomēr to turpina piemērot attiecībā uz šķirņu nosaukumiem, kurus iesniedzējs kompetentajai iestādei uz apstiprināšanu iesniedzis pirms 2022. gada 1. janvāra.

9. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 3. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94 (1994. gada 27. jūlijs) par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.).

(4)  Komisijas Regula (EK) Nr. 637/2009 (2009. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības augu sugu un dārzeņu sugu šķirņu nosaukumu piemērotību (OV L 191, 23.7.2009., 10. lpp.).

(5)  Kopienas Augu šķirņu biroja Šķirņu nosaukumu vadlīnijas, Administratīvās padomes 2018. gada 1. sanāksme, DOC-AC-2018-1-7.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Tuvradniecīgas sugas 5. panta 3. punkta nozīmē

5. panta 3. punktā minēto terminu “tuvradniecīgas sugas” definē šādi:

a)

ja ģintī ir vairāk nekā viena grupa, piemēro I daļas grupu sarakstu;

b)

ja grupa aptver vairāk nekā vienu ģinti, piemēro II daļas grupu sarakstu;

c)

attiecībā uz ģintīm un sugām, kuras I un II daļas grupu saraksts neaptver, parasti uzskata, ka ģints ir grupa.

I DAĻA

VIENAS ĢINTS APTVERTAS GRUPAS

Grupa

Botāniskais nosaukums

1.1. grupa.

Brassica oleracea

1.2. grupa.

Brassica, izņemot Brassica oleracea

2.1. grupa.

Beta vulgaris L. var. alba DC., Beta vulgaris L. var. altissima

2.2. grupa.

Beta vulgaris ssp. vulgaris var. conditiva Alef. (syn.: B. vulgaris L. var. rubra L.), B. vulgaris L. var. cicla L., B. vulgaris L. ssp. vulgaris var. vulgaris

2.3. grupa.

Beta, izņemot 2.1. un 2.2. grupu

3.1. grupa.

Cucumis sativus

3.2. grupa.

Cucumis melo

3.3. grupa.

Cucumis, izņemot 3.1. un 3.2. grupu

4.1. grupa.

Solanum tuberosum L.

4.2. grupa.

Tomāti un tomātu saknes

Solanum lycopersicum L. (Lycopersicon esculentum Mill.)

Solanum cheesmaniae (L. Ridley) Fosberg (Lycopersicon cheesmaniae L. Riley)

Solanum chilense (Dunal) Reiche (Lycopersicon chilense Dunal)

Solanum chmielewskii (C.M. Rick et al.) D.M. Spooner et al. (Lycopersicon chmielewskii C. M. Rick et al.)

Solanum galapagense S.C. Darwin & Peralta (Lycopersicon cheesmaniae f. minor (Hook. f.) C. H. Müll.) (Lycopersicon cheesmaniae var. minor (Hook. f.) D. M. Porter)

Solanum habrochaites S. Knapp & D.M. Spooner (Lycopersicon agrimoniifolium Dunal) (Lycopersicon hirsutum Dunal) (Lycopersicon hirsutum f. glabratum C. H. Müll.)

Solanum pennellii Correll (Lycopersicon pennellii (Correll) D’Arcy)

Solanum peruvianum L. (Lycopersicon dentatum Dunal) (Lycopersicon peruvianum (L.) Mill.)

Solanum pimpinellifolium L. (Lycopersicon pimpinellifolium (L.) Mill.) (Lycopersicon racemigerum Lange)

un šo sugu hibrīdi

4.3. grupa.

Solanum melongena L.

4.4. grupa.

Solanum, izņemot 4.1., 4.2 un 4.3. grupu

II DAĻA

GRUPAS, KURĀS IR VAIRĀK NEKĀ VIENA ĢINTS

Grupa

Botāniskais nosaukums

201. grupa.

Secale, Triticosecale, Triticum

203. grupa (*).

Agrostis, Dactylis, Festuca, Festulolium, Lolium, Phalaris, Phleum un Poa

204. grupa (*).

Lotus, Medicago, Ornithopus, Onobrychis, Trifolium

205. grupa.

Cichorium, Lactuca


(*)  203.un 204. grupa izveidota ne tikai no tuvradniecīgām sugām.