12.2.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 49/6


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/168

(2021. gada 10. februāris),

ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz noteiktu trešo valstu tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu atbrīvojumu un aizstājēju izraudzīšanos noteiktiem etaloniem, kuru sniegšana tiek pārtraukta, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātos pret ārvalstu valūtas kursa svārstību negatīvo ietekmi uz valūtām, kuras nav viegli konvertējamas pamatvalūtā, vai valūtām, uz kurām netiek attiecināta valūtas maiņas kontrole, uzņēmumi Savienībā noslēdz nepiegādājamus valūtas atvasināto instrumentu līgumus, piemēram, nākotnes līgumus un mijmaiņas līgumus. Tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu nepieejamība tādu izmaksājumu aprēķināšanai, kuri veicami saskaņā ar valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, negatīvi ietekmētu Savienības uzņēmumus, kas eksportē uz jaunietekmes tirgiem vai tur aktīvus vai saistības minētajos tirgos, tādējādi pakļaujot uzņēmumus jaunietekmes tirgu valūtu kursa svārstībām. Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1011 (4) noteiktā perioda, kas beidzas 2021. gada 31. decembrī (“pārejas periods”), beigām vairs nebūs iespējams izmantot tūlītējus ārvalstu valūtas maiņas etalonus, ko sniedz administrators, kurš atrodas trešā valstī un kurš nav centrālā banka.

(2)

Lai uzņēmumi Savienībā varētu turpināt darījumdarbību, vienlaikus mazinot ārvalstu valūtas kursa svārstību risku, no Regulas (ES) 2016/1011 darbības jomas būtu jāizslēdz atsevišķi tūlītēji ārvalstu valūtas maiņas etaloni, kurus izmanto finanšu instrumentos, lai aprēķinātu līgumā paredzētos izmaksājumus, un kurus Komisija izraudzījusies saskaņā ar noteiktiem kritērijiem.

(3)

Ņemot vērā nepieciešamību veikt Regulas (ES) 2016/1011 darbības jomas un tās noteikumu attiecībā uz etaloniem, ko sniedz administratori, kas atrodas trešā valstī (“trešo valstu etaloni”) padziļinātu pārskatīšanu, būtu jāpagarina pašreizējais trešo valstu etaloniem piemērotais pārejas periods. Komisijai vajadzētu būt pilnvarām vēlreiz pagarināt pārejas periodu maksimums uz diviem gadiem, izmantojot deleģēto aktu, ja izvērtēšana, uz kuru pamatojas minētā pārskatīšana, liecina, ka paredzētā pārejas perioda beigšanās negatīvi ietekmētu trešo valstu etalonu nepārtrauktu izmantošanu Savienībā vai radītu draudus finanšu stabilitātei.

(4)

Trešo valstu etaloniem piemērotā pārejas perioda pagarināšana varētu radīt stimulu Savienības etalonu administratoriem pārcelt savu darbību uz kādu trešo valsti, lai uz tiem neattiektos Regulas (ES) 2016/1011 prasības. Lai novērstu šādu apiešanu, administratoriem, kas pārejas periodā pārceļas no Savienības uz kādu trešo valsti, nevajadzētu gūt labumu no piekļuves Savienības tirgum, ja tie neievēro Regulas (ES) 2016/1011 prasības.

(5)

Pēc 2020. gada 31. decembra, beidzoties pārejas periodam, kas paredzēts Līgumā par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (5), procentu likmes etalons “Londonas starpbanku tirgus likme” (LIBOR) vairs nav uzskatāms par kritiski svarīgu etalonu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011. Turklāt Apvienotās Karalistes Finanšu uzraudzības iestāde (FCA) 2017. gadā paziņoja, ka tā nepārliecinās paneļbankas un neliks tām sniegt ievades datus LIBOR likmes vajadzībām pēc 2021. gada beigām. Turpmākie FCA un LIBOR administratora paziņojumi ir nepārprotami likuši saprast, ka LIBOR aprēķināšana attiecībā uz lielāko daļu darbības laikposmiem un valūtām, kuriem tā tiek aprēķināta, visticamāk, tiks izbeigta līdz 2021. gada beigām, un citi LIBOR darbības laikposmi un valūtas sekos 2023. gadā. LIBOR sniegšanas pārtraukšanai vai tās darbības izbeigšanai varētu būt negatīvas sekas, kas var būtiski traucēt finanšu tirgu darbību Savienībā. Pastāv liels daudzums līgumu, kas ietekmē ekonomikas dalībniekus Savienībā un attiecas uz parādiem, aizdevumiem, termiņnoguldījumiem, vērtspapīriem un atvasinātiem instrumentiem, kuros visos ir atsauce uz LIBOR, kuru termiņš beidzas pēc 2021. gada 31. decembra un kuros nav ietverti pietiekami stingri atkāpšanās noteikumi, lai aptvertu LIBOR (kā tā tiek aprēķināta attiecīgajā valūtā vai attiecībā uz atsevišķiem tās darbības laikposmiem) sniegšanas pārtraukšanu vai tās darbības izbeigšanu. Par dažiem no šiem līgumiem un dažiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (6) definētiem finanšu instrumentiem nav iespējams no jauna vest sarunas, lai tajos iekļautu līgumisku atkāpšanās noteikumu pirms 2021. gada 31. decembra.

(6)

Lai varētu nodrošināt tādu esošo līgumu netraucētu turpmāku darbību, kuros ir atsauce uz plaši izmantotu etalonu, kura sniegšanas pārtraukšana varētu radīt negatīvas sekas, kas izraisa būtiskus traucējumus finanšu tirgu darbībā Savienībā, un ja par šādiem līgumiem vai Direktīvā 2014/65/ES definētiem finanšu instrumentiem nav iespējams no jauna vest sarunas, lai līdz attiecīgā etalona sniegšanas pārtraukšanai tajos iekļautu līgumisku atkāpšanās noteikumu, būtu jāparedz regulējums šādu etalonu sniegšanas pārtraukšanai vai darbības izbeigšanai noteiktā kārtībā. Minētajam regulējumam būtu jāietver mehānisms šādu līgumu vai Direktīvā 2014/65/ES definētu finanšu instrumentu pārejai uz izraudzītu aizstājējetalonu. Aizstājējetalonam būtu jānodrošina izvairīšanās no līguma izpildes neiespējamības, kas varētu būtiski traucēt finanšu tirgu darbību Savienībā.

(7)

Savienības līmeņa regulējuma attiecībā uz etalona sniegšanas pārtraukšanu vai regulētu darbības izbeigšanu neesamība, visticamāk, novestu pie atšķirīgiem regulatīviem risinājumiem dalībvalstīs, kas novestu pie tā, ka Savienības ieinteresētās personas tiktu pakļautas juridiskās nenoteiktības un līgumu izpildes neiespējamības riskiem. Līdz ar esošo līgumu un Direktīvā 2014/65/ES definētu finanšu instrumentu pakļaušanas šādiem etaloniem lielo apmēru, palielinātais līgumu neizpildes iespējamības un tiesvedības risks varētu būtiski traucēt finanšu tirgu darbību. Minētajos ārkārtas apstākļos un lai risinātu ar tiem saistītos sistēmiskos riskus, ir jāizstrādā saskaņota pieeja, lai risinātu noteiktu Savienībai sistēmiski nozīmīgu etalonu sniegšanas pārtraukšanu vai darbības izbeigšanu. Šī regula neietekmē dalībvalstu kompetences attiecībā uz etaloniem, kas nav to Komisijai uzticēto pilnvaru tvērumā.

(8)

Regula (ES) 2016/1011 paredz, ka uzraudzītās vienības, kas nav etalonu administratori, ievieš plānus rīcībai ārkārtas apstākļos gadījumā, ja etalons būtiski mainās vai tiek pārtraukta tā sniegšana. Ja iespējams, minētajos plānos rīcībai ārkārtas apstākļos būtu jānosaka viens vai vairāki iespējamie aizstājējetaloni. Kā parādījusi ar LIBOR saistītā pieredze, ir svarīgi, lai būtu sagatavoti ārkārtas rīcības plāni gadījumiem, ja etalons būtiski mainās vai tiek pārtraukta tā sniegšana. Kompetentajām iestādēm būtu jāuzrauga, vai minētais pienākums tiek izpildīts, un tām būtu jāvar veikt atbilstības pārbaudes nejaušas izlases veidā. Tādēļ uzraudzītajām vienībām būtu jāglabā to ārkārtas rīcības plāni un jebkādas to atjauninātās versijas viegli pieejamas, lai tos pēc pieprasījuma varētu nekavējoties nosūtīt kompetentajām iestādēm.

(9)

Līgumi, kuri nav Regulā (ES) 2016/1011 definētie finanšu līgumi, vai finanšu instrumenti, ko neaptver minētās regulas finanšu instrumentu definīcija, bet kuros arī ir atsauce uz etaloniem, kuru sniegšana tiek pārtraukta vai izbeigta, arī varētu radīt būtiskus traucējumus finanšu tirgu darbībai Savienībā. Daudzas vienības izmanto šādus etalonus, taču neatbilst kritērijiem, lai tiktu uzskatītas par uzraudzītām vienībām. Tāpēc minēto līgumu puses un šādu finanšu instrumentu turētāji negūtu labumu no aizstājējetalona. Lai pēc iespējas mazinātu iespējamo ietekmi uz tirgus integritāti un finanšu stabilitāti, un nodrošinātu aizsardzību pret juridisko nenoteiktību, Komisijas pilnvarām izraudzīties aizstājējetalonu būtu jāattiecas uz visiem līgumiem un visiem Direktīvā 2014/65/ES definētiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas dalībvalsts tiesību akti. Turklāt izraudzītajam aizstājējetalonam būtu jāattiecas uz līgumiem, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti, ja visas to pusesir iedibinājušās Savienībā, ja līgums atbilst šīs regulas prasībām un ja attiecīgās trešās valsts tiesību akti neparedz regulējumu etalona sniegšanas izbeigšanai noteiktā kārtībā. Šai darbības jomas paplašināšanai nebūtu jāskar tie Regulas (ES) 2016/1011 noteikumi, kuri netiek grozīti ar šo regulu.

(10)

Likumiski noteikts aizstājējetalons būtu jāpiemēro tikai tiem līgumiem un Direktīvā 2014/65/ES definētiem finanšu instrumentiem, par kuriem nav no jauna vestas sarunas līdz attiecīgā etalona sniegšanas pārtraukšanas dienai. Ja tiek izmantoti pamatlīgumi, aizstājējetalonu piemēros tikai darījumiem, kas noslēgti pirms attiecīgās aizstāšanas dienas, pat ja vēlākie darījumi tehniski varētu būt tā paša līguma daļa. Aizstājējetalona izraudzīšanai nevajadzētu ietekmēt līgumus vai Direktīvā 2014/65/ES definētus finanšu instrumentus, kuri jau paredz atbilstošu līgumisku atkāpšanās noteikumu, kas reglamentē etalona sniegšanas pastāvīgu pārtraukšanu.

(11)

Tam, ka Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izraugās aizstājējetalonu, nebūtu jāliedz līgumslēdzējām pusēm vienoties par cita aizstājējetalona izmantošanu.

(12)

Etaloni un ar tiem saistītās līgumā paredzētās atkāpšanās likmes laika gaitā varētu būtiski un negaidīti novirzīties, un tāpēc tās varētu vairs neatspoguļot vienu un to pašu pamatā esošo ekonomisko realitāti vai novest pie komerciāli nepieņemamiem rezultātiem. Šādi gadījumi varētu ietvert atšķirības starp etalonu un līgumā paredzēto atkāpšanās likmju būtisku palielināšanos laika gaitā vai situāciju, kad līgumā paredzētais atkāpšanās noteikums maina etalona bāzi no mainīgas likmes uz fiksētu likmi. Tā kā šāda problēma var rasties daudzās dalībvalstīs un tā kā šādos gadījumos bieži vien tiktu skartas arī līgumslēdzējas puses no dažādām dalībvalstīm, tā būtu jārisina saskaņoti, lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības, pārmērīgas tiesvedības un līdz ar to no iespējamas būtiskas negatīvas ietekmes uz iekšējo tirgu vai netiešas negatīvas ietekmes uz finanšu stabilitāti atsevišķās dalībvalstīs vai Savienībā. Tādēļ aizstājējetalons, kas noteikts ar īstenošanas aktu, pastāvot konkrētiem priekšnosacījumiem, būtu izmantojams par aizstājēju gadījumos, kad attiecīgās valsts iestādes, piemēram, makroprudenciālās uzraudzības iestādes, sistēmiskā riska padomes vai centrālās bankas, ir konstatējušas, ka sākotnēji līgumā paredzētais atkāpšanās noteikums vairs neatspoguļo ekonomisko realitāti, ko bija paredzēts mērīt ar etalonu, kura sniegšana tiek pārtraukta, vai ka šāds noteikums var apdraudēt finanšu stabilitāti. Attiecīgajām valsts iestādēm būtu jāveic izvērtēšana, kad tās tiek informētas par to, ka vienas vai vairāku potenciāli ieinteresēto pušu parasti izmantotais atkāpšanās noteikums varētu būt nepiemērots. Tomēr šāda izvērtēšana nebūtu jāveic par katru līgumu atsevišķi. Attiecīgajām iesaistītajām valsts iestādēm vajadzētu būt pienākumam informēt Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) par minēto izvērtēšanu.

(13)

Līgumslēdzējas puses ir atbildīgas par savu līgumisko vienošanos analīzi, lai noteiktu, kādas situācijas paredzēts aptvert ar līgumā paredzēto atkāpšanās noteikumu. Ja līguma vai Direktīvā 2014/65/ES definēta finanšu instrumenta interpretācija atklāj, ka puses nebija plānojušas aptvert kāda konkrēta etalona sniegšanas pastāvīgu pārtraukšanu, tad, lai risinātu pastāvīgas pārtraukšanas situāciju, likumiski noteiktam aizstājējetalonam, kas izraudzīts saskaņā ar šo regulu, būtu jāsniedz aizsardzība minētā etalona pastāvīgas pārtraukšanas gadījumā.

(14)

Ņemot vērā to, ka saistībā ar etalona aizstāšanu līgumos vai Direktīvā 2014/65/ES definētos finanšu instrumentos, kuros ir atsauce uz šādiem etaloniem, varētu būt nepieciešamas izmaiņas šāda aizstājējetalona praktiskai izmantošanai vai piemērošanai, būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai, izmantojot īstenošanas aktu, noteikt šādas atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās būtiskās izmaiņas.

(15)

Attiecībā uz etaloniem, kurus Komisija saskaņā ar Regulu (ES) 2016/1011 atzinusi par kritiski svarīgiem kādā no dalībvalstīm un ja šādu etalonu pārtraukšana vai sniegšanas izbeigšana varētu būtiski traucēt finanšu tirgu darbību minētajā dalībvalstī, attiecīgajai kompetentajai iestādei būtu jāveic nepieciešamie pasākumi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, lai izvairītos no šādiem traucējumiem.

(16)

Ja dalībvalsts pievienojas eurozonai un pēc tam trūkst ievades datu valsts līmeņa etalona aprēķināšanai, un tāpēc minētais etalons ir jāaizstāj, minētajai dalībvalstij būtu jāvar paredzēt pāreju no valsts līmeņa etalona uz tā aizstājējetalonu. Šādā gadījumā minētajai dalībvalstij būtu jāņem vērā patērētāju kā līgumslēdzēju pušu statuss un jānodrošina, ka šāda pāreja tos neietekmē nelabvēlīgi lielākā mērā, nekā nepieciešams.

(17)

Lai atsevišķus trešo valstu tūlītējus ārvalstu valūtas maiņas etalonus noteiktu par izslēgtiem no Regulas (ES) 2016/1011 darbības jomas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz atbrīvojumu no tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu piemērošanas nekonvertējamām valūtām, ja šādus tūlītējus ārvalstu valūtas maiņas etalonus izmanto, lai aprēķinātu izmaksājumus, kas rodas saistībā ar nepiegādājamiem ārvalstu valūtas atvasināto instrumentu līgumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstošas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās tiek sagatavoti deleģētie akti.

(18)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras izraudzīties aizstājējetalonu, lai aizstātu visas atsauces uz aizstājamo etalonu līgumos vai Direktīvā 2014/65/ES definētos finanšu instrumentos, par kuriem nav no jauna vestas sarunas līdz īstenošanas akta piemērošanas dienai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8). Juridiskās noteiktības labad Komisijai minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja iestājas precīzi definēti izraisītājnotikumi, kas skaidri parāda, ka aizstājamā etalona pārvaldība un publicēšana tiks pastāvīgi pārtraukta.

(19)

Komisijai savas īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto tikai situācijās, kad tā uzskata, ka etalona sniegšanas pārtraukšana vai izbeigšana var radīt negatīvas sekas, kas būtiski traucē finanšu tirgu vai reālās ekonomikas darbību Savienībā. Turklāt Komisijai savas īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto tikai tad, ja ir kļuvis skaidrs, ka nav iespējams atjaunot attiecīgā etalona reprezentativitāti vai ka etalona sniegšana tiek pastāvīgi pārtraukta.

(20)

Pirms īstenot savas īstenošanas pilnvaras izraudzīties aizstājējetalonu, Komisijai būtu jārīko sabiedriskā apspriešana un tai būtu jāņem vērā ieteikumi, ko sniedz attiecīgās ieinteresētās personas un jo īpaši privātā sektora darba grupas, kuras darbojas publisko iestāžu vai centrālās bankas aizgādībā. Minētajiem ieteikumiem būtu jābalstās uz plašu sabiedrisko apspriešanu un ekspertu zināšanām par vispiemērotāko aizstāšanas likmi procentu likmes etalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta. Komisijai arī būtu jāņem vērā citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp etalona administratora kompetentās iestādes un EVTI, ieteikumi.

(21)

Regulas (ES) 2016/1011 pieņemšanas laikā bija gaidāms, ka līdz 2021. gada beigām trešās valstis būs noteikušas līdzīgus regulatīvos režīmus attiecībā uz finanšu etaloniem un ka trešo valstu etalonu izmantošana Savienībā, ko veic uzraudzītās vienības, tiks nodrošināta, Komisijai pieņemot lēmumus par līdzvērtīgumu vai kompetentajām iestādēm piešķirot tiem atzīšanu vai apstiprinājumu. Tomēr šajā ziņā nav panākts būtisks progress. Regulatīvais režīms attiecībā uz finanšu etaloniem Savienībā un trešās valstīs būtiski atšķiras. Tāpēc, lai nodrošinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību un trešo valstu etalonu pieejamību izmantošanai Savienībā pēc pārejas perioda beigām, Komisijai līdz 2023. gada 15. jūnijam būtu jānāk klajā ar ziņojumu par Regulas (ES) 2016/1011, kas grozīta ar šo regulu, darbības jomas pārskatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz trešo valstu etalonu izmantošanu Savienībā. Minētajā ziņojumā Komisijai būtu jāanalizē šāda regulējuma plašās darbības jomas ietekme uz Savienības etalonu administratoriem un izmantotājiem arī attiecībā uz trešo valstu etalonu izmantošanas nepārtrauktību. Komisijai jo īpaši būtu jāizvērtē nepieciešamība turpmāk grozīt Regulu (ES) 2016/1011, lai sašaurinātu tās darbības jomu, attiecinot to tikai uz noteiktu etalonu kategoriju administratoriem vai uz administratoriem, kuru etaloni tiek plaši izmantoti Savienībā.

(22)

Nesen ir grozīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (9), lai tirgus dalībniekiem sniegtu skaidrību par to, ka līgumiem, kas noslēgti vai pārjaunoti, pirms tiek sākta tīrvērtes vai drošības rezervju prasību piemērošana ārpusbiržas (OTC) atvasināto instrumentu līgumiem, kuros ir atsauce uz etalonu (“vēsturiskajiem līgumiem”), minētās prasības netiks piemērotas, ja minētie līgumi tiek grozīti attiecībā uz etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, un ja minētie grozījumu vienīgais nolūks ir īstenot etalona aizstāšanu vai sagatavoties etalona aizstāšanai, vai arī lai ieviestu atkāpšanās noteikumus pārejai uz jaunu etalonu saistībā ar etalona reformu. Etalona reformas minētajā sakarā izriet no starptautiski koordinēta darba un iniciatīvām, kuru mērķis ir reformēt etalonus, lai panāktu atbilstību Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas publicētajiem starptautiskajiem finanšu etalonu principiem. Regula (ES) 2016/1011 paredz prasību uzraudzītajām vienībām sagatavot un uzturēt noturīgus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiks gadījumos, ja kāds no etaloniem būtiski mainīsies vai tiks pārtraukta tā sniegšana, un atspoguļot šos plānus to līgumattiecībās ar klientiem. Lai tirgus dalībniekiem atvieglotu minēto pienākumu izpildi un lai atbalstītu darbības, ko tie veic nolūkā uzlabot tādu OTC atvasināto instrumentu līgumu noturīgumu, kuros ir atsauce uz etalonu, kurš, iespējams, tiks reformēts, būtu vēlreiz jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012, lai skaidri noteiktu, ka tīrvērtes vai drošības rezervju prasības neattiecas uz vēsturiskiem līgumiem, ja minētie līgumi tiek grozīti tikai, lai aizstātu etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, saistībā ar etalona reformu.

Tāpēc minētais izņēmums attiecas tikai uz tiem līguma grozījumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu etalona aizstāšanu vai sagatavotos tai saistībā ar etalona reformu, vai kas nepieciešami, lai ieviestu atkāpšanās noteikumus attiecībā uz etalonu nolūkā palielināt attiecīgo līgumu noturīgumu. Minēto grozījumu nolūkam vajadzētu būt skaidrības sniegšanai tirgus dalībniekiem, un tiem nebūtu jāietekmē tīrvērtes un to drošības rezervju prasību darbības jomu, kuras attiecas uz OTC atvasināto instrumentu līgumu grozīšanu citā nolūkā vai saistībā ar aizstāšanu vai pārjaunošanu, piemēram, saistībā ar darījumu partneru maiņu.

(23)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) 2016/1011 un (ES) Nr. 648/2012.

(24)

Ņemot vērā to, ka no 2021. gada 1. janvāraLIBOR vairs nebūs kritiski svarīgs etalons Regulas (ES) 2016/1011 nozīmē, šai Regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011

Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:

1)

regulas 2. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“i)

tūlītējam ārvalstu valūtas maiņas etalonam, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar 18.a panta 1. punktu.”;

2)

regulas 3. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“22.a)

“tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas etalons” ir etalons, kas atspoguļo vienā valūtā izteiktu citas valūtas vai citu valūtu groza cenu attiecībā uz agrāko iespējamo valutēšanas dienu;”;

b)

punkta 24. apakšpunkta a) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā definētā tirdzniecības vieta vai tirdzniecība vieta trešā valstī, attiecībā uz kuru Komisija ir pieņēmusi īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka, ka minētās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (*1) 28. panta 4. punkta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta nozīmē, vai regulēts tirgus, kas tiek uzskatīts par līdzvērtīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2.a pantu, taču jebkurā gadījumā tikai attiecībā uz darījumu datiem, kuri attiecas uz finanšu instrumentiem;

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).”;"

3)

regulas III sadaļas 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Procentu likmju etaloni un tūlītēji ārvalstu valūtas maiņas etaloni”;

4)

iekļauj šādu pantu:

“18.a pants

Tūlītēji ārvalstu valūtas maiņas etaloni

1.   Komisija var izraudzīties tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu, ko pārvalda administratori, kuri atrodas ārpus Savienības, ja ir izpildīti abi šie kritēriji:

a)

tūlītējs ārvalstu valūtas maiņas etalons attiecas uz tādas trešās valsts valūtas tūlītēju maiņas kursu, kura nav brīvi konvertējama; un

b)

tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu sistemātiski un regulāri izmanto, lai nodrošinātos pret ārvalstu valūtu kursa svārstību negatīvo ietekmi.

2.   Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim rīko sabiedrisko apspriešanu, lai noteiktu tūlītējus ārvalstu valūtas maiņas etalonus, kas atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

3.   Komisija līdz 2023. gada 15. jūnijam pieņem deleģētus aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu to tūlītēju ārvalstu valūtas maiņas etalonu sarakstu, kuri atbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā Komisija minēto sarakstu atjaunina.”;

5)

regulas III sadaļā iekļauj šādu nodaļu:

4.a NODAĻA

Etalona likumiska aizstāšana

23.a pants

Etalonu likumiskas aizstāšanas darbības joma

Šo nodaļu piemēro:

a)

jebkādiem līgumiem vai jebkādiem Direktīvā 2014/65/ES definētiem finanšu instrumentiem, kuros ir atsauce uz etalonu un kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti; un

b)

jebkādiem līgumiem, kuru līgumslēdzējas puses visas veic uzņēmējdarbību Savienībā, kuros ir atsauce uz etalonu un kuriem piemēro trešās valsts tiesību aktus, ja minētajos tiesību aktos nav paredzēts regulējums etalona izbeigšanai noteiktā kārtībā.

23.b pants

Etalona aizstāšana, izmantojot Savienības tiesību aktus

1.   Šo pantu piemēro:

a)

etaloniem, kas izraudzīti kā kritiski svarīgi ar īstenošanas aktu, kurš pieņemts, ievērojot 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu;

b)

etaloniem, kas balstās uz ievades datu sniegšanu, ja to sniegšanas pārtraukšana vai izbeigšana būtiski traucētu finanšu tirgu darbību Savienībā; un

c)

trešo valstu etaloniem“ ja to sniegšanas pārtraukšana vai izbeigšana būtiski traucētu finanšu tirgu darbību Savienībā vai radītu sistēmisku risku finanšu sistēmai Savienībā.

2.   Komisija var izraudzīties vienu vai vairākus aizstājējetalonus ar noteikumu, ka ir iestājies kāds no šādiem notikumiem:

a)

etalona administratora kompetentā iestāde ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā ir paziņots, ka minētais etalons vairs neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti; attiecībā uz etaloniem, kas noteikti kā kritiski svarīgi īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 20. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu, minētā kompetentā iestāde sniedz šādu paziņojumu tikai, ja pēc 23. pantā izklāstīto pilnvaru īstenošanas etalons joprojām neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti;

b)

minētā etalona administrators vai persona, kas rīkojas minētā administratora vārdā, ir izdevis publisku paziņojumu vai publicējis informāciju – vai arī ir izdots šāds publisks paziņojums vai publicēta šāda informācija –, kurā paziņots, ka administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam šis etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu;

c)

minētā etalona administratora kompetentā iestāde vai jebkura vienība, kam attiecībā uz šādu administratoru ir maksātnespējas vai noregulējuma pilnvaras, ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā ir paziņots, ka administrators sāks minētā etalona darbības izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt šo etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu; vai

d)

minētā etalona administratora kompetentā iestāde atsauc vai aptur atļauju saskaņā ar 35. pantu vai saskaņā ar 32. panta 8. punktu vai pieprasa apstiprinājuma izbeigšanu saskaņā ar 33. panta 6. punktu, ar noteikumu, ka laikā, kad notiek šāda atsaukšana vai apturēšana, vai apstiprinājuma izbeigšana, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu, un minētais administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt šo etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku.

3.   Piemērojot šā panta 2. punktu, aizstājējetalons aizstāj visas atsauces uz minēto etalonu 23.a pantā minētajos līgumos un finanšu instrumentos, ja minētie līgumi un finanšu instrumenti neietver:

a)

atkāpšanās noteikumus; vai

b)

piemērotus atkāpšanās noteikumus.

4.   Piemērojot 3. punkta b) apakšpunktu, atkāpšanās noteikumu neuzskata par piemērotu, ja:

a)

tas neparedz pastāvīgu aizstājēju etalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta; vai

b)

tā piemērošanai nepieciešama trešo pušu piekrišana, kas tikusi liegta; vai

c)

tas paredz aizstājējetalonu, kas vairs neatspoguļo to pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar etalonu, kura sniegšana tiek izbeigta, vai būtiski novirzās no tās, un ja tā piemērošana varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti.

5.   Aizstājējetalons, kas ar līgumu noteikta kā atkāpšanās likme, vairs neatspoguļo to pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti, ko paredzēts mērīt ar etalonu, kura sniegšana tiek pārtraukta, vai būtiski novirzās no tās, un varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti, ja:

a)

attiecīgā valsts iestāde to noteikusi, balstoties uz īpaša veida līgumiskas vienošanās horizontālu izvērtēšanu, kas veikta pēc vismaz vienas ieinteresētās puses pamatota pieprasījuma, un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

b)

pēc izvērtēšanas saskaņā ar a) apakšpunktu, viena no līgumslēdzējām pusēm ir paudusi iebildumus pret līgumā vai finanšu instrumentā paredzēto atkāpšanās noteikumu vēlākais trīs mēnešus pirms etalona sniegšanas pārtraukšanas; un

c)

līguma vai finanšu instrumenta puses pēc iebildumu paušanas saskaņā ar b) apakšpunktu nav vienojušās par alternatīvu aizstājējetalonu vēlākais vienu darbdienu pirms minētā etalona sniegšanas pārtraukšanas.

6.   Piemērojot 4. punkta c) apakšpunktu, attiecīgā valsts iestāde par 5. punkta a) apakšpunktā minēto izvērtēšanu bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI. Ja izvērtēšana var ietekmēt vienības vairāk nekā vienā dalībvalstī, visu minēto dalībvalstu attiecīgās iestādes izvērtēšanu veic kopīgi.

7.   Dalībvalstis izraugās atbilstošu iestādi, kas spēj veikt 5. punkta a) apakšpunktā minēto izvērtēšanu. Dalībvalstis līdz 2021. gada 14. augustam par atbilstošo iestāžu izraudzīšanos informē Komisiju un EVTI.

8.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izraudzītos vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, ja ir noticis viens no šā panta 2. punktā minētajiem notikumiem.

9.   Panta 8. punktā minētais īstenošanas akts ietver:

a)

aizstājējetalonu vai aizstājējetalonus;

b)

starpības korekciju – tostarp metodi šādas starpības korekcijas noteikšanai –, ko piemēro tā etalona aizstājējetalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta, aizstāšanas dienā attiecībā uz katru konkrēto termiņu, lai ņemtu vērā ietekmi, ko rada pāreja no etalona, kura sniegšanu paredzēts izbeigt, uz tā aizstājējetalonu;

c)

atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās būtiskās izmaiņas, kas saistītas ar aizstājējetalona izmantošanu vai piemērošanu un ir pamatoti nepieciešamas tā izmantošanai vai piemērošanai; un

d)

dienu, no kuras piemēro aizstājējetalonu vai aizstājējetalonus.

10.   Pieņemot 8. punktā minēto īstenošanas aktu, Komisija ņem vērā pieejamos ieteikumus attiecībā uz aizstājējetalonu, saistītās atbilstības nodrošināšanai nepieciešamās izmaiņas un starpības korekciju, ko ieteikusi centrālā banka, kura ir atbildīga par valūtas zonu, kurā paredzēts izbeigt attiecīgā etalona sniegšanu, vai alternatīvas atsauces likmes darba grupa, kas darbojas publisko iestāžu vai centrālās bankas aizgādībā. Pirms īstenošanas akta pieņemšanas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu un ņem vērā citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp etalona administratora kompetentās iestādes un EVTI, ieteikumus.

11.   Neatkarīgi no šā panta 5. punkta c) apakšpunkta aizstājējetalonu, ko Komisija izraudzījusies saskaņā ar šā panta 2. punktu, nepiemēro gadījumos, kad 23.a pantā minētā līguma vai finanšu instrumenta visas puses vai prasītais vairākums pirms vai pēc šā panta 8. punktā minētā īstenošanas akta piemērošanas dienas ir vienojies piemērot citu aizstājējetalonu.

23.c pants

Etalona aizstāšana, izmantojot valsts tiesību aktu

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas ievades datu sniedzēju vairākums, var izraudzīties vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ar noteikumu, ka ir noticis viens no šādiem notikumiem:

a)

etalona administratora kompetentā iestāde ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā paziņots, ka etalons vairs neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti; kompetentā iestāde izdod šādu paziņojumu tikai, ja pēc 23. pantā izklāstītās pilnvaru īstenošanas etalons joprojām neatspoguļo pamatā esošo tirgus vai ekonomisko realitāti;

b)

minētā etalona administrators vai persona, kas rīkojas šā administratora vārdā, ir izdevis publisku paziņojumu vai publicējis informāciju – vai arī ir izdots šāds publisks paziņojums vai publicēta šāda informācija –, kurā paziņots, ka administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu;

c)

minētā etalona administratora kompetentā iestāde vai jebkura vienība, kam attiecībā uz minētā etalona administratoru ir maksātnespējas vai noregulējuma pilnvaras, ir izdevusi publisku paziņojumu vai ir publicējusi informāciju, kurā paziņots, ka minētais administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai minētā etalona sniegšanu attiecībā uz noteiktiem darbības laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku, ar noteikumu, ka laikā, kad tiek izdots šāds paziņojums vai publicēta šāda informācija, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu; vai

d)

minētā etalona administratora kompetentā iestāde atsauc vai aptur atļauju saskaņā ar 35. pantu, ar noteikumu, ka laikā, kad notiek atsaukšana vai apturēšana, nav pēctecīga administratora, kas turpinātu minētā etalona sniegšanu, un tā administrators sāks minētā etalona sniegšanas izbeigšanu noteiktā kārtībā vai arī pārtrauks sniegt minēto etalonu vai tā sniegšanu attiecībā uz noteiktiem laikposmiem vai noteiktām valūtām, kam minētais etalons tiek aprēķināts, pastāvīgi vai uz nenoteiktu laiku.

2.   Ja dalībvalsts izraugās vienu vai vairākus aizstājējetalonus saskaņā ar 1. punktu, minētās dalībvalsts kompetentā iestāde par to nekavējoties informē Komisiju un EVTI.

3.   Aizstājējetalons aizstāj visas atsauces uz minēto etalonu 23.a pantā minētajos līgumos un finanšu instrumentos, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

minētajos līgumos vai finanšu instrumentos ir atsauce uz etalonu, kura publicēšana tiek pārtraukta, dienā, kad kļūst piemērojami valsts tiesību akti, ar ko tiek izraudzīts aizstājējetalons; un

b)

līgumi vai finanšu instrumenti neietver atkāpšanās noteikumu vai arī ietver atkāpšanās noteikumu, kas neparedz pastāvīgu aizstājēju etalonam, kura sniegšana tiek pārtraukta.

4.   Aizstājējetalonu, ko kompetentā iestāde izraudzījusies saskaņā ar šā panta 1. punktu, nepiemēro, ja 23.a pantā minēta līguma vai finanšu instrumenta visas puses vai prasītais pušu vairākums pirms vai pēc attiecīgo valsts tiesību aktu noteikumu piemērošanas dienas ir vienojies piemērot citu aizstājējetalonu.”;

6)

regulas 28. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Uzraudzītās vienības, kas nav 1. punktā minētais administrators un ir etalona izmantotājas, izstrādā un uztur noturīgus rakstiskus plānus, kuros izklāstītas darbības, ko tās veiktu, ja etalons būtiski mainītos vai ja tiktu pārtraukta tā sniegšana. Ja iespējams, attiecīgā gadījumā šādos plānos izraugās vienu vai vairākus alternatīvus etalonus, uz kuriem var atsaukties, lai aizstātu etalonus, kuri vairs netiktu sniegti, norādot iemeslus, kāpēc šādi alternatīvi etaloni būtu piemēroti. Uzraudzītās vienības pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanās minētos plānus un jebkādas to atjauninātas versijas iesniedz attiecīgajai kompetentajai iestādei un tos atspoguļo savās līgumattiecībās ar klientiem.”;

7)

regulas 29. pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Uzraudzītā vienība var izmantot aizstājējetalonu, kas izraudzīts saskaņā ar 23.b pantu vai 23.c pantu.”;

8)

regulas 49. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“2.b   Pilnvaras pieņemt 18.a panta 3. punktā un 54. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2021. gada 13. februāra.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“3.a   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 18.a panta 3. punktā un 54. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

c)

pievieno šādu punktu:

“6.a   Saskaņā ar 18.a panta 3. punktu un 54. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

9)

regulas 51. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ja vien Komisija nav pieņēmusi 30. panta 2. vai 3. punktā minēto lēmumu par līdzvērtīgumu vai ja vien administrators nav atzīts saskaņā ar 32. pantu, vai ja vien etalons nav apstiprināts saskaņā ar 33. pantu, uzraudzītajām vienībām Savienībā ir atļauts izmantot trešo valstu etalonu tikai tādiem finanšu instrumentiem, finanšu līgumiem un ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērījumiem, kuros jau ir atsauce uz minēto etalonu vai kuros tiek pievienota atsauce uz šādu etalonu pirms 2023. gada 31. decembra.

Pirmo daļu nepiemēro etaloniem, ko sniedz administratori, kuri pārejas periodā pārceļas no Savienības uz trešo valsti. Kompetentā iestāde informē EVTI saskaņā ar 35. pantu. EVTI izveido to trešo valstu etalonu sarakstu, kuriem nepiemēro pirmo daļu.”;

10)

regulas 54. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.   Komisija līdz 2023. gada 15. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbības jomu, jo īpaši attiecībā uz uzraudzīto vienību īstenotu trešo valstu etalonu izmantošanu un par pašreizējā regulējuma iespējamiem trūkumiem. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai nepieciešams grozīt šo regulu, lai sašaurinātu tās darbības jomu, attiecinot to tikai uz noteiktu kategoriju etalonu sniegšanu vai uz Savienībā plaši izmantotu etalonu sniegšanu, un tam attiecīgā gadījumā pievieno leģislatīva akta priekšlikumu.

7.   Komisija tiek pilnvarota līdz 2023. gada 15. jūnijam saskaņā ar 49. pantu pieņemt deleģēto aktu, lai 51. panta 5. punktā minēto pārejas periodu pagarinātu līdz vēlākais 2025. gada 31. decembrim, ja šā panta 6. punktā minētajā ziņojumā parādīts, ka pretējā gadījumā uzraudzīto iestāžu īstenota noteiktu trešo valstu etalonu nepārtraukta izmantošana Savienībā tiktu būtiski apgrūtināta vai tas radītu draudus finanšu stabilitātei.”

2. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulas (ES) Nr. 648/2012 13.a pantu aizstāj ar šādu:

“13.a pants

Grozījumi vēsturiskajos darījumos etalona reformas īstenošanas nolūkā

1.   Darījumu partneri var turpināt piemērot 11. panta 3. punktā minētās riska pārvaldības procedūras, kuras tiem ir spēkā 2021. gada 13. februārī, attiecībā uz OTC atvasināto instrumentu līgumiem, kuru tīrvērti neveic CCP un kuri noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā pienākums ieviest riska pārvaldības procedūras, ievērojot 11. panta 3. punktu, ja pēc 2021. gada 13. februāra minētie līgumi tiek grozīti vai pārjaunoti ar vienīgo nolūku aizstāt etalonu, uz kuru tajos ir atsauce, vai ieviest atkāpšanās noteikumu attiecībā uz jebkādu etalonu, uz kuru minētajā līgumā ir atsauce.

2.   Uz līgumiem, kas noslēgti vai pārjaunoti pirms dienas, kad stājas spēkā tīrvērtes pienākums saskaņā ar 4. pantu, un kas pēc 2021. gada 13. februāra tiek grozīti vai pārjaunoti ar vienīgo nolūku aizstāt etalonu, uz kuru šajos līgumos ir atsauce, vai ieviest atkāpšanās noteikumu attiecībā uz jebkādu etalonu, uz kuru minētajā līgumā ir atsauce, minētā iemesla dēļ vien nesāk attiecināt 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro tikai tiem OTC atvasināto instrumentu līgumiem, kuru grozīšana vai pārjaunošana:

a)

ir nepieciešama nolūkā aizstāt etalonu saistībā ar etalona reformām;

b)

šādā līgumā nemaina ekonomisko būtību vai riska faktoru, ko etalons pārstāv;

c)

neietver citas izmaiņas nevienā citā minētā līguma juridiskajā noteikumā” kas neattiecas uz atsauces etalonu un tāpēc var līgumu potenciāli tā grozīt, ka tas faktiski uzskatāms par jaunu līgumu.“

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no nākamās dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 10. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS


(1)  OV C 366, 30.10.2020., 4. lpp.

(2)  OV C 10, 11.1.2021., 35. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. janvāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 2. februāra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

(5)  OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).

(7)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).