(1)

Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā. Kā tiek atgādināts LES 2. pantā, minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(2)

Eiropadome savos 2020. gada 21. jūlija secinājumos ir norādījusi, ka Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā saskaņā ar Līgumos ietvertajiem vispārējiem principiem, jo īpaši vērtībām, kas izklāstītas LES 2. pantā. Tā arī uzsvēra Savienības finanšu interešu aizsardzības nozīmību un to, ka svarīgi ir ievērot tiesiskumu.

(3)

Tiesiskums nosaka pienākumu, visiem publiskās varas īstenotājiem rīkoties likuma robežās, saskaņā ar demokrātijas vērtībām un pamattiesību ievērošanu, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”) un citos piemērojamos instrumentos, un neatkarīgu un objektīvu tiesu kontrolē. Tas it īpaši nosaka pienākumu ievērot tādus principus kā likumība (3), kas paredz pārredzamu, pārskatatbildīgu, demokrātisku un plurālistisku likumdošanas procesu; juridiskā noteiktība (4), izpildvaras patvaļīguma aizliegums (5), efektīva tiesību aizsardzība tiesā, tostarp neatkarīgu un objektīvu tiesu nodrošināta tiesu iestāžu pieejamība (6) un varas dalīšana (7). (8)

(4)

Pievienošanās kritēriji, ko Eiropadome pieņēma Kopenhāgenas sanāksmē 1993. gadā un ko Eiropadome nostiprināja Madrides sanāksmē 1995. gadā, ir būtiski nosacījumi, kas jāizpilda kandidātvalstij, lai tā kļūtu par Savienības dalībvalsti. Minētie kritēriji ir nostiprināti LES 49. pantā.

(5)

Tiklīdz kandidātvalsts kļūst par dalībvalsti, tā pievienojas tiesiskajai struktūrai, kura ir balstīta uz pamatpremisu, saskaņā ar kuru, kā precizēts LES 2. pantā, katrai dalībvalstij ar visām pārējām dalībvalstīm ir kopīgas daudzas Savienības pamatvērtības un tās to savstarpēji atzīst. Šī premisa nozīmē un pamato dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos minēto vērtību atzīšanā un tādējādi Savienības tiesību, ar kurām tās tiek īstenotas, ievērošanā (9). Dalībvalstu tiesību aktiem un praksei arī turpmāk būtu jāatbilst Savienības pamatā esošajām kopīgajām vērtībām.

(6)

Lai gan Savienības vērtībām netiek piemērota hierarhija, tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnosacījums tam, lai tiktu aizsargātas pārējās pamatvērtības, uz kurām balstās Savienība, proti, brīvība, demokrātija, līdztiesība un cilvēktiesību ievērošana. Tiesiskuma ievērošana ir nesaraujami saistīta ar demokrātijas un pamattiesību ievērošanu. Demokrātija un pamattiesību ievērošana nav iespējamas, ja netiek ievērots tiesiskums, un otrādi.

(7)

Kad dalībvalstis īsteno Savienības budžetu, tostarp resursus, kas piešķirti, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 (10), kā arī aizdevumus un citus instrumentus, ko garantē no Savienības budžeta, neatkarīgi no to izmantotās izpildes metodes tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā.

(8)

Pareizu finanšu pārvaldību dalībvalstis var nodrošināt tikai tad, ja publiskās iestādes rīkojas saskaņā ar likumu, ja izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādes efektīvi rīkojas krāpšanas gadījumos, tostarp attiecībā uz krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, korupciju, interešu konfliktu vai citiem likumpārkāpumiem, un ja publisko iestāžu, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, patvaļīgi vai nelikumīgi lēmumi var tikt pakļauti efektīvai izskatīšanai tiesā, ko veic neatkarīgas tiesas un Eiropas Savienības Tiesa.

(9)

Vienmēr būtu jāgarantē tiesu iestāžu neatkarība un objektivitāte, un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm būtu jāspēj pienācīgi veikt savas funkcijas. Tiesu iestādēm un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm būtu jāpiešķir pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un jānodrošina procedūras, lai tie darbotos efektīvi un tādā veidā, kas pilnībā ievēro tiesības uz taisnīgu tiesu, tostarp, ievērojot tiesības uz aizstāvību. Galīgie spriedumi būtu efektīvi jāīsteno. Minētie nosacījumi ir vajadzīgi kā garantijas minimums pret publisko iestāžu nelikumīgiem un patvaļīgiem lēmumiem, kas varētu kaitēt Savienības finanšu interesēm.

(10)

Tiesu iestāžu neatkarība it īpaši paredz, ka attiecīgā tiesu iestāde spēj gan saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, gan praksē pildīt savas tiesas funkcijas pilnīgi neatkarīgi, bez hierarhiska ierobežojuma vai pakļautības citai iestādei un ne no viena nepieņemot nekādus rīkojumus vai norādījumus, tādējādi tiekot aizsargāta pret ārēju iejaukšanos vai spiedienu, kas varētu apdraudēt tās locekļu neatkarīgu spriedumu un ietekmēt viņu lēmumus. Neatkarības un objektivitātes garantijām ir nepieciešami noteikumi, jo īpaši attiecībā uz iestādes sastāvu un tās locekļu iecelšanu amatā, pilnvaru termiņu un noraidīšanas un atsaukšanas iemesliem, lai kliedētu jebkādas pamatotas cilvēku bažas par minētās iestādes spēju pretoties ārējiem faktoriem un tās neitralitāti attiecībā uz tajā aizstāvētajām interesēm.

(11)

Tiesiskuma ievērošana ir svarīga ne tikai Savienības pilsoņiem, bet arī uzņēmējdarbības iniciatīvām, inovācijai, investīcijām, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai un iekšējā tirgus pareizai darbībai, kas plauks visvairāk tur, kur ir stabils tiesiskais regulējums un stabila iestāžu sistēma.

(12)

Ar LES 19. pantu, kurā ir konkretizēta LES 2. pantā izklāstītā tiesiskuma vērtība, dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā tajās jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības, tostarp attiecībā uz Savienības budžeta izpildi. Tas, ka pastāv efektīva izskatīšana tiesā, kuras mērķis ir nodrošināt Savienības tiesību ievērošanu, ir tiesiskuma būtība, un tam nepieciešamas neatkarīgas tiesas (11). Saglabāt tiesu neatkarību ir būtiski, kā apstiprināts hartas 47. panta otrajā daļā (12). Tas jo īpaši attiecas uz tādu pasākumu, līgumu vai citu instrumentu pamatotības izskatīšanu tiesā, kas rada publiskos izdevumus vai parādus, inter alia saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām, pret kurām arī var tikt celta prasība tiesās.

(13)

Tādējādi pastāv nepārprotama saikne starp tiesiskuma ievērošanu un efektīvu Savienības budžeta izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

(14)

Savienība ir izstrādājusi dažādus instrumentus un procesus, kas veicina tiesiskumu un tā piemērošanu, tostarp finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Eiropas tiesiskuma mehānismu un Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, un kas nodrošina Savienības iestāžu efektīvu reakciju uz tiesiskuma pārkāpumiem, piemērojot pārkāpuma procedūras un LES 7. pantā paredzēto procedūru. Šajā regulā noteiktais mehānisms papildina šos instrumentus, aizsargājot Savienības budžetu pret tiesiskuma principu pārkāpumiem, kas ietekmē pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(15)

Tiesiskuma principu pārkāpumi, jo īpaši tie, kas ietekmē publisko iestāžu pienācīgu darbību un efektīvu izskatīšanu tiesā, var nopietni kaitēt Savienības finanšu interesēm. Tādi ir atsevišķi tiesiskuma principu pārkāpumi un vēl jo vairāk tie pārkāpumi, kas ir plaši izplatīti vai kas radušies publisko iestāžu atkārtotas prakses vai bezdarbības dēļ, vai šādu iestāžu pieņemto vispārīgo pasākumu dēļ.

(16)

Lai konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, ir nepieciešama rūpīga kvalitatīva novērtēšana, ko veic Komisija. Minētajai novērtēšanai vajadzētu būt objektīvai un taisnīgai, un tajā būtu jāņem vērā attiecīgā informācija no pieejamiem avotiem un atzītām iestādēm, tostarp Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, Revīzijas palātas ziņojumi, Komisijas gada ziņojums par tiesiskumu un Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumi, attiecīgā gadījumā informācija no Eiropas Prokuratūras (EPPO) un tādu attiecīgo starptautisko organizāciju un tīklu secinājumi un ieteikumi, tostarp Eiropas Padomes struktūras, piemēram, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) un Venēcijas komisija, jo īpaši tās tiesiskas valsts kritēriju saraksts, un Eiropas Augstāko tiesu tīkls un Eiropas Tiesu iestāžu padomju tīkls. Komisija varētu apspriesties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Venēcijas komisiju, ja tas vajadzīgs rūpīga kvalitatīva novērtējuma sagatavošanai.

(17)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir vajadzīgi jo īpaši gadījumos, kad citas Savienības tiesību aktos izklāstītās procedūras nenodrošina efektīvāku Savienības budžeta aizsardzību. Savienības tiesību aktos finanšu jomā un piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos ir paredzētas dažādas Savienības budžeta aizsardzības iespējas, tostarp maksājumu pārtraukumi, apturēšana vai finanšu korekcijas, kas saistītas ar pārkāpumiem vai nopietnām pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnībām. Būtu jānosaka pasākumi, kas jāpieņem tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, un procedūra, kas jāievēro šādu pasākumu pieņemšanai. Šādos pasākumos būtu jāietver maksājumu un saistību apturēšana, maksājumu izmaksas apturēšana vai aizdevumu pirmstermiņa atmaksāšana, finansējuma samazināšana esošo saistību ietvaros un aizliegums uzņemties jaunas saistības ar saņēmējiem vai slēgt jaunus nolīgumus par aizdevumiem vai citiem instrumentiem, ko garantē no Savienības budžeta.

(18)

Proporcionalitātes princips būtu jāpiemēro, kad nosaka pasākumus, kas jāpieņem, jo īpaši, ņemot vērā situācijas nopietnību, laiku, kas pagājis, kopš attiecīgā rīcība ir sākusies, rīcības ilgumu un atkārtošanos, nodomu, to, cik lielā mērā attiecīgā dalībvalsts sadarbojas, lai novērstu tiesiskuma principu pārkāpumus, un minēto pārkāpumu ietekmi uz Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(19)

Ir ļoti svarīgi, lai, pieņemot pasākumus tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, tiktu pienācīgi aizsargātas galasaņēmēju un labuma guvēju likumīgās intereses. Apsverot pasākumu pieņemšanu, Komisijai būtu jāņem vērā to iespējamā ietekme uz galasaņēmējiem un labuma guvējiem. Ņemot vērā, ka dalītā pārvaldībā maksājumi, kurus Komisija veic dalībvalstīm, ir juridiski neatkarīgi no maksājumiem, ko valsts iestādes veic labuma guvējiem, šajā regulā paredzētie atbilstīgie pasākumi nebūtu jāuzskata par tādiem, kas ietekmē finansējuma pieejamību maksājumiem, ko izmaksā labuma guvējiem saskaņā ar maksājumu termiņiem, kas noteikti piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos. Lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, un šajā regulā izklāstītie pienākumi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, ir daļa no piemērojamiem Savienības tiesību aktiem attiecībā uz finansējuma īstenošanu dalītā pārvaldībā. Dalībvalstīm, uz kurām attiecas minētie pasākumi, būtu regulāri jāziņo Komisijai par savu pienākumu izpildi pret galasaņēmējiem vai labuma guvējiem. Ziņojumiem par maksājumu saistību pret labuma guvējiem izpildi, kas noteikta piemērojamajos nozaru un finanšu noteikumos, būtu jānodrošina Komisijai iespēja pārbaudīt, vai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi nekādā veidā tieši vai netieši neietekmē maksājumus, kuri jāveic saskaņā ar piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem.

Lai uzlabotu galasaņēmēju vai labuma guvēju aizsardzību, Komisijai tīmekļa vietnē vai interneta portālā būtu jāsniedz informācija un norādījumi, kā arī atbilstīgi instrumenti Komisijas informēšanai par visiem gadījumiem, kad valsts pārvaldes iestādes un dalībvalstis ir pārkāpušas juridisko pienākumu turpināt veikt maksājumus pēc pasākumu pieņemšanas, ievērojot šo regulu. Komisijai būtu jāveic šādas informācijas turpmāka pārbaude attiecībā uz to, vai ir ievēroti piemērojamie noteikumi, jo īpaši 63. pants, 68. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 98. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/... (... gada ...), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (13). Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu, ka summa, kuru valsts pārvaldes iestādēm vai dalībvalstīm ir pienākums izmaksāt, tiek faktiski izmaksāta galasaņēmējiem vai labuma guvējiem, Komisijai vajadzētu atgūt veiktos maksājumus vai attiecīgā gadījumā veikt finanšu korekciju, samazinot Savienības atbalstu programmai saskaņā ar piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem.

(20)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un ņemot vērā to pasākumu finansiālo seku nozīmīgumu, kas tiek pieņemti, ievērojot šo regulu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Padomei, kurai būtu jārīkojas, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu.

(21)

Pirms ierosināt jebkādu pasākumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā dalībvalsts par to, kāpēc tā uzskata, ka minētajā dalībvalstī varētu pastāvēt tiesiskuma principu pārkāpumi. Komisijai nekavējoties būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem šādiem paziņojumiem un to saturu. Attiecīgajai dalībvalstij būtu jādod iespēja iesniegt apsvērumus. Komisijai būtu jāņem vērā minētie apsvērumi.

(22)

Nosakot attiecīgajai dalībvalstij termiņus saskaņā ar šo regulu, Komisijai jo īpaši būtu jāņem vērā sniegtās un pieprasītās informācijas apjoms, attiecīgo faktu un to novērtējuma sarežģītība, kā arī attiecīgās dalībvalsts administratīvā spēja.

(23)

Ja Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts apsvērumu izanalizēšanas uzskata, ka nosacījumi pasākumu pieņemšanai ir izpildīti, tai būtu jāiesniedz Padomei priekšlikums atbilstīgu pasākumu pieņemšanai. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma pieņemt atbilstīgus pasākumus saņemšanas būtu jāpieņem īstenošanas lēmums viena mēneša laikā, un šo termiņu izņēmuma kārtā var pagarināt par ne vairāk kā diviem papildu mēnešiem. Lai nodrošinātu, ka Padome pieņem lēmumu minētajos termiņos, Komisijai būtu pēc iespējas atbilstošāk jāizmanto savas tiesības saskaņā ar LESD 237. pantu un Padomes reglamentu (14).

(24)

Pēc tam, kad, ievērojot šo regulu, ir pieņemts jebkurš pasākums, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga situācija attiecīgajā dalībvalstī. Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē situācija tad, kad attiecīgā dalībvalsts pieņem jaunus korektīvus pasākumus vai jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu pēc pasākumu pieņemšanas.

(25)

Rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, Padomei būtu jāatceļ pasākumi ar apturošu efektu, ja ir pietiekami uzlabota situācija, kuras rezultātā minētie pasākumi tika noteikti.

(26)

Pasākumu pieņemšanas un atcelšanas procedūrā būtu jāievēro tādi principi kā objektivitāte, nediskriminācija un vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstīm, un tā būtu jāveic, saskaņā ar neitrālu un faktos balstītu pieeju. Ja attiecīgā dalībvalsts izņēmuma kārtā uzskata, ka ir nopietni pārkāpti minētie principi, tā var lūgt Eiropadomes priekšsēdētāju nodot šo jautājumu izskatīšanai nākamajā Eiropadomē. Šādos izņēmuma gadījumos lēmums par pasākumiem nebūtu jāpieņem, kamēr Eiropadome nav apspriedusi šo jautājumu. Šis process parasti nav ilgāks par trim mēnešiem pēc tam, kad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Padomei.

(27)

Komisijai būtu jāinformē Eiropas Parlaments par visiem pasākumiem, kas ierosināti, pieņemti un atcelti, ievērojot šo regulu.

(28)

Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu. Komisijai, sniedzot ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, līdztekus pieņemto pasākumu efektivitātei būtu jāapsver šajā regulā izklāstītās procedūras vispārējā efektivitāte un šā instrumenta papildināmība ar citiem instrumentiem.

(29)

Šai regulai nebūtu jāskar EPPO kompetence vai to dalībvalstu pienākumi, kuras nepiedalās ciešākā sadarbībā, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 (15),