(1)

Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 260/2007 (2) (“sākotnējā regula”) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes volframa elektrodu (“VE”) importam. Spēkā esošie individuālie antidempinga maksājumi ir 17–41 % robežās. Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem piemēro galīgo antidempinga maksājumu 63,5 % apmērā. Šie pasākumi turpmāk tekstā tiks dēvēti par “sākotnējiem pasākumiem”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu tika noteikti pasākumi – par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Padome pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”) ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 508/2013 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas izcelsmes VE importam.

(3)

Komisija 2019. gadā pēc vēl vienas termiņbeigu pārskatīšanas (“pēdējā termiņbeigu pārskatīšana”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1267 (4) Ķīnas izcelsmes VE importam noteica galīgo antidempinga maksājumu sākotnējo pasākumu apmērā. Šie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”.

(4)

Komisijas rīcībā bija pietiekami pierādījumi tam, ka antidempinga pasākumi, kas noteikti Ķīnas izcelsmes VE importam, tiek apieti, importējot VE, kuri tiek nosūtīti no Indijas, Laosas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indijas, Laosas un Taizemes izcelsme.

(5)

Dati, ko dalībvalstis paziņoja saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu, liecināja par ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības modelī saistībā ar eksportu no Ķīnas, Indijas, Laosas un Taizemes uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas, liecinot, ka to varētu būt izraisījusi pasākumu noteikšana VE. Šīm pārmaiņām šķietami nav nekāda cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā tikai pasākumu noteikšana. Pārmaiņu būtība bija tāda, ka Ķīnas izcelsmes attiecīgais ražojums uz Savienību tika pārsūtīts caur Indiju, Laosu un Taizemi, jo saskaņā ar pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumiem (5) nevienā no valstīm, kurās, iespējams, notiek šī apiešana, nav iekārtu VE ražošanai.

(6)

Turklāt saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem datiem spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme tika mazināta gan daudzuma, gan cenu ziņā.

(7)

Visbeidzot, saskaņā ar Komisijas rīcībā esošajiem datiem no Indijas, Laosas un Taizemes nosūtītie VE tika pārdoti par dempinga cenām iepretim normālajai vērtībai, kas tika noteikta pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(8)

Pēc dalībvalstu informēšanas konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un lai saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu noteiktu reģistrāciju no Indijas, Laosas un Taizemes nosūtītu VE importam neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indijas, Laosas un Taizemes izcelsme, Komisija sāka izmeklēšanu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/2171 (6) (“izmeklēšanas sākšanas regula”).

(9)

Komisija par izmeklēšanas sākšanu informēja Ķīnas, Indijas, Laosas un Taizemes iestādes, ražotājus eksportētājus un tirgotājus minētajās valstīs, importētājus Savienībā un Savienības ražošanas nozari. Turklāt tā lūdza Indijas, Laosas un Taizemes pārstāvniecības Eiropas Savienībā apstiprināt, ka šajās valstīs netiek ražoti VE, vai iesniegt Komisijai visu to ražotāju eksportētāju un/vai pārstāvju apvienību nosaukumus un adreses, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā.

(10)

Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tika darītas pieejamas atbrīvojuma pieprasījuma veidlapas ražotājiem/eksportētājiem Indijā, Laosā un Taizemē, anketas ražotājiem/eksportētājiem Ķīnā un anketas nesaistītiem importētājiem Savienībā.

(11)

Ieinteresētajām personām bija dota iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski izteikt savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa. Visas ieinteresētās personas tika informētas, ka visas attiecīgās informācijas neiesniegšana vai nepilnīgas, nepatiesas vai maldinošas informācijas iesniegšana varētu nozīmēt pamatregulas 18. panta piemērošanu un pieejamo faktu izmantošanu konstatējumiem.

(12)

Viens nesaistīts importētājs Savienībā pieprasīja uzklausīšanu, kas notika 2020. gada 2. jūlijā.

(13)

Kāds Laosas ražotājs/eksportētājs iesniedza atbildi uz atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu (“atbilde uz anketas jautājumiem”).

(14)

Viens nesaistīts importētājs Savienībā arī sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un vēl viens nesaistīts importētājs Savienībā iesniedza rakstisku informāciju, neaizpildot anketu.

(15)

Izmeklēšanas periods (“IP”) aptvēra laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. septembrim. Tika vākti dati, lai cita starpā izmeklētu pārmaiņas tirdzniecības modelī pēc pasākumu noteikšanas. Lai pārbaudītu, vai varētu būt mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai pastāv dempings, par laikposmu no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim (“pārskata periods” jeb “PP”) tika vākti detalizētāki dati.

(16)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi tika analizēts:

(17)

Attiecīgais ražojums ir Ķīnas izcelsmes metināšanas elektrodi no volframa, ieskaitot volframa stieņus un stiegras metināšanas elektrodiem, kuri satur 94 masas % vai vairāk volframa, izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus, kuri ir vai nav sagriezti vajadzīgajā garumā, kuru izcelsme ir Ķīnā (“attiecīgais ražojums”) un kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8101 99 10 un ex 8515 90 80 (Taric kodi 8101991011, 8101991012, 8101991013, 8101991020, 8515908011, 8515908012, 8515908013, 8515908020). Uz šo ražojumu attiecas spēkā esošie pasākumi.

(18)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais attiecīgais ražojums, taču tas tiek nosūtīts no Indijas, Laosas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Indijas, Laosas un Taizemes izcelsme, un to patlaban klasificē ar tādiem pašiem KN kodiem kā attiecīgo ražojumu (“izmeklējamais ražojums”).

(19)

Izmeklēšana apliecināja, ka VE, ko eksportē uz Savienību no Ķīnas, un VE, ko uz Savienību nosūta no Indijas, Laosas un Taizemes, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojumi, tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Neviens no Ķīnas, Indijas vai Taizemes ražotājiem/eksportētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(21)

Viens Laosas uzņēmums, kas PP aptvēra aptuveni 100 % no visa Laosas importa Savienībā, kā norādīts 14. panta 6. punkta datubāzē, iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. Šis uzņēmums ir saistīts ar kādu Ķīnas VE ražotāju eksportētāju. Šā uzņēmuma sadarbība tika uzskatīta par nepietiekamu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(22)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu Komisija 2020. gada 11. maijā noteica uzņēmumam termiņu vairāku uzskaitīto elementu iesniegšanai un informēja par nodomu paļauties uz pieejamajiem faktiem, ja tie netiks iesniegti.

(23)

Saskaņā ar Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām Komisija nolēma neveikt pārbaudes apmeklējumus to uzņēmumu telpās, kuri pieprasīja atbrīvojumu Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Ņemot vērā uzņēmuma atbildi, kurā netika iesniegti uzskaitītie būtiskie dokumenti un netika novērstas norādītās būtiskās pretrunas, Komisija nolēma nesākt sākotnēji apsvērto attālināto kontrolpārbaudi.

(24)

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uzņēmuma sniegtā informācija tika uzskatīta par nepilnīgu un neuzticamu. Tāpēc Komisija neņēma vērā uzņēmuma iesniegto informāciju, un konstatējumi tika pamatoti ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(25)

Piezīmēs pēc informācijas izpaušanas uzņēmums paskaidroja, ka izmeklēšanas periodā tas nodarbojies ar ražotņu pārvietošanu no Ķīnas uz Laosu, un šis process pārtraukts vīrusa izplatīšanās apturēšanai noteikto ierobežojumu dēļ. Tas arī norādīja, ka vīrusa izplatīšanās apturēšanai noteiktie ierobežojumi izskaidro uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitātes nepilnības. Turklāt tas piebilda, ka, tiklīdz stāvoklis normalizēsies, “(..) visi ražošanas posmi tiks veikti Laosā (..)”. Komisija norāda, ka, neskatoties uz vīrusa izplatīšanās apturēšanai noteiktajiem ierobežojumiem, uzņēmumam un tā mātesuzņēmumam Ķīnā tika dots pietiekams laiks un iespējas izmeklēšanu reglamentējošajos tiesību aktos noteiktajā termiņā iesniegt trūkstošo informāciju, kā paskaidrots 21. un 22. apsvērumā. Atbildes uz anketas jautājumiem jo īpaši netika sniegtas attiecībā uz mātesuzņēmumu, lai gan Komisija to konkrēti pieprasīja atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā un vēstulēs par nepilnībām.

(26)

Pēc informācijas izpaušanas Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas pārstāvniecība Savienībā pauda vilšanos par izmeklēšanas konstatējumiem, kas saskaņā ar pārstāvniecības teikto veikta bez pietiekamas informācijas un pārbaudēm. Komisija norāda, ka, neskatoties uz Covid-19 uzliesmojumu un sekām, ko tas radījis antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanai, visām ieinteresētajām personām, jo īpaši Laosas uzņēmumam, tika dots pietiekams laiks un iespējas tiesību aktos noteiktajos termiņos sniegt informāciju.

(27)

Indijas pārstāvniecība Savienībā sniedza septiņu šīs valsts ražotāju eksportētāju nosaukumus un adreses. Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas pārstāvniecība Savienībā norādīja tā paša uzņēmuma nosaukumu un adresi, kurš iesniedza aizpildītu atbrīvojuma veidlapu, un informēja, ka tās valdība sadarbojas ar Vācijas muitu, kas vāc datus par VE eksportu no Laosas. Taizemes pārstāvniecība informēja, ka tās valdībai nav zināms par rūpnīcām, kas būtu norādītas kā VE ražotāji, tomēr, neraugoties uz to, Taizemes Muitas departaments ir identificējis 3 uzņēmumus, kas no 2017. gada līdz 2019. gada oktobrim (PP beigām) uz ES eksportēja VE.

(28)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi par VE importu Savienībā no Ķīnas, Indijas, Laosas un Taizemes un par VE eksportu no Ķīnas uz Indiju, Laosu un Taizemi tika balstīti uz pieejamajiem faktiem. Pieejamie fakti, kas izmantoti attiecībā uz importu Savienībā, tika iegūti no 14. panta 6. punkta datubāzes. Lai noteiktu eksporta apjomus no Ķīnas uz Indiju, Laosu un Taizemi, tika izmantots Global Trade Atlas (GTA).

(29)

GTA reģistrētie apjomi aptver lielāku ražojumu grupu (8 ciparu līmenī, pamatojoties uz Ķīnas muitas nomenklatūras kodiem) nekā attiecīgais ražojums. Tāpēc GTA ziņojumos par apjomiem, kas eksportēti no Ķīnas uz Indiju, Laosu un Taizemi, var būt iekļauti arī citi ražojumi. 14. panta 6. punkta datubāzē ir norādīti tikai izmeklējamā ražojuma importētie apjomi Savienībā no Indijas, Laosas un Taizemes.

(30)

Turpmāk 1. tabulā parādīta VE importa Savienībā no Ķīnas, Indijas, Laosas un Taizemes dinamika izmeklēšanas periodā.

1. tabula

VE imports ES izmeklēšanas periodā (kilogramos)  (7)

(31)

Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas 2007. gada martā VE imports no Ķīnas Savienībā izmeklēšanas periodā ievērojami samazinājās – par vairāk nekā 67 %. Neraugoties uz nelielu pieaugumu gados tuvāk veiktajām termiņbeigu pārskatīšanām (2011. un 2018. gads), lejupejošā tendence no 2007. gada līdz PP turpinājās, Savienībā importētajiem daudzumiem pastāvīgi saglabājoties aptuveni 55 % zem 2006. gada līmeņa.

(32)

Šo importa no Ķīnas samazinājumu būtiski absorbēja importa pieaugums no Indijas, Laosas un Taizemes turpmākajos gados, jo īpaši no 2012. gada, kad tas lielā mērā aizstāja importu no Ķīnas.

(33)

Izmeklējamā ražojuma imports no Indijas Savienībā ievērojamos daudzumos sākās 2007. gadā, veidojot 14 % no kopējā importa. No 2008. gada tas strauji samazinājās un svārstījās visā izmeklēšanas periodā līdz PP, kad tā tirgus daļa Savienības tirgū bija 1,5 % (un mazāk nekā 2 % no kopējā VE importa Savienībā).

(34)

Izmeklējamā ražojuma imports no Laosas Savienībā sākās 2012. gadā. Straujš pieaugums notika 2013. gadā, importa apjomam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot gandrīz četras reizes. Šie divi gadi sakrīt arī ar importa apjoma samazinājumu no Ķīnas. Importa apjoms Savienībā no Laosas 2013. gadā bija vairāk nekā 50 % lielāks nekā Ķīnas izcelsmes importa apjoms. Lai gan no Laosas importētie apjomi no 2017. gada absolūtā izteiksmē samazinājās, importa apjoms PP salīdzinājumā ar 2012. gadu joprojām bija par 3 % lielāks, un šis imports joprojām veidoja 8 % no kopējā VE importa Savienībā (apmierinot vairāk nekā 6 % no Savienības patēriņa).

(35)

Eksporta samazinājums PP laikā būtu jāskata saistībā ar Vācijas muitas dienestu veiktajām izmeklēšanām par vairākiem VE sūtījumiem, kas 2018. un 2019. gadā Savienībā importēti no Laosas. Vācijas muita secināja, ka šiem sūtījumiem ir nepreferenciāla Ķīnas izcelsme, un noteica, ka attiecīgi jāiekasē antidempinga maksājumi. Nesaistītais importētājs, neraugoties uz nepiekrišanu Vācijas muitas viedoklim, savā iesniegumā apstiprināja, ka muitas lēmuma sekas ir vēlāka no Laosas importētā apjoma samazināšanās.

(36)

Visbeidzot, izmeklējamā ražojuma imports no Taizemes Savienībā 2012.–2013. gadā strauji palielinājās, un kopš 2015. gada vērojama pastāvīga tā augšupejoša tendence ar samazinājumu 2018. gadā. Līdz 2013. gadam importa apjoms ES no Taizemes nebija ievērojams. Imports no Taizemes ir pastāvīgi palielinājies kopš 2015. gada, un PP tā tirgus daļa bija 12 % no Savienības tirgus un 15 % no visa VE importa ES.

(37)

Turpmāk 2. tabulā parādīts VE eksporta apjoms no Ķīnas uz Indiju, Laosu un Taizemi izmeklēšanas periodā.

2. tabula

Eksporta apjomi no Ķīnas (kilogramos)  (12)

(38)

Eksports no Ķīnas uz Indiju visā periodā palielinājās un laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam pieauga vairāk nekā divas reizes. Salīdzinājumā ar 2017. gadu pēdējā gada laikā tas pieauga vēl par 24 %.

(39)

Eksports no Ķīnas uz Laosu no 2008. līdz 2010. gadam samazinājās salīdzinājumā ar 2007. gadu, bet 2012. gadā tā apjoms pieauga četras reizes salīdzinājumā ar 2011. gadu. Izņemot 2013. un 2014. gadu, kad eksports no Ķīnas uz Laosu bija nedaudz mazāks nekā apjoms, ko Laosa eksportēja uz Savienību, visu pārējo gadu dati liecina, ka imports no Ķīnas pārsniedza Laosas eksportu uz Savienību. Straujš samazinājums 2018.–2019. gadā (par 33,3 %) ir līdzīgs eksporta apjoma samazinājumam no Laosas uz Savienību tajā pašā periodā (par 42 %). Šis apjomu samazinājums sakrita ar Vācijas muitas iestāžu antidempinga maksājumu iekasēšanu pēc 35. apsvērumā minētās izmeklēšanas.

(40)

Visbeidzot, eksports no Ķīnas uz Taizemi vispirms 2006.–2007. gadā palielinājās par 60 % un no 2009. līdz 2011. gadam tā apjoms pieauga vairāk nekā četras reizes. 2012., 2015. un 2017. gadā imports nedaudz samazinājās, bet 2019. gadā palielinājās par 40 % salīdzinājumā ar 2012. gadu. Izmeklēšanas periodā eksports no Ķīnas uz Taizemi kopumā pieauga par 189 %.

(41)

Ķīnas eksporta uz Savienību samazinājums, vienlaicīgais eksporta pieaugums no Laosas un Taizemes, jo īpaši no 2012. gada, un eksporta pieaugums no Ķīnas uz Laosu un Taizemi rada pārmaiņas tirdzniecības modelī starp minētajām valstīm un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē.

(42)

Imports Savienībā no Indijas izmeklēšanas periodā ievērojami svārstījās. Neraugoties uz ievērojamo pieaugumu laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam, tam 2018. gadā un PP bija lejupejoša tendence, pat ņemot vērā pieaugošo importa apjomu no Ķīnas uz Indiju tajā pašā periodā. Tāpēc Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par pārmaiņām Indijas un Savienības tirdzniecības modelī.

(43)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana. Prakse, process vai darbs cita starpā ietver ražojuma, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi, nosūtīšanu caur trešām valstīm un detaļu montāžas/nobeiguma apstrādes darbības trešā valstī saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(44)

Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, konstatējumi par apiešanas prakses esību un raksturu Indijā, Laosā un Taizemē bija jāpamato ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(45)

Saskaņā ar pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā apkopoto informāciju, ko jo īpaši sniedza Savienības ražošanas nozare un ko minētajā izmeklēšanā neapstrīdēja neviena ieinteresētā persona, VE ražotņu ārpus Ķīnas un Savienības nav. Tomēr, kā paskaidrots 27. apsvērumā, Indijas pārstāvniecība Savienībā sniedza septiņu šīs valsts ražotāju eksportētāju nosaukumus un adreses. Neviens no šiem uzņēmumiem izmeklēšanā nesadarbojās.

(46)

Tā kā nebija citu pierādījumu par šo praksi, Komisija nevarēja secināt, vai no Indijas uz Savienību eksportētie daudzumi ir pārsūtīšana vai patiess Indijas eksports.

(47)

Tādēļ Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par to, vai tirdzniecības modeļa pārmaiņas attiecībā uz Indiju izraisa prakse, process vai darbs, kam nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana.

(48)

Izmeklēšanā atklājās, ka Laosā ir tikai viens uzņēmums, kas iesaistīts VE pārdošanā uz Savienību. Šis uzņēmums 100 % apmērā pieder kādam uzņēmumam Ķīnā, uz kuru attiecas spēkā esošie pasākumi (“mātesuzņēmums”).

(49)

Uzņēmums Laosā tika dibināts 2012. gada 25. decembrī un sāka VE ražošanu 2013. gada februārī. Šis periods iezīmē 32. apsvērumā aprakstīto tirdzniecības modeļa pārmaiņu sākumu. Kā jau minēts, līdz 2012. gadam eksporta no Laosas uz Savienību nebija. Turklāt eksporta apjomi, ko uzņēmums norādīja atbrīvojuma pieprasījuma veidlapā, sakrīt ar apjomiem, kuri norādīti 14. panta 6. punkta datubāzē, apstiprinot, ka šis uzņēmums ir vienīgais ražotājs eksportētājs Laosā, kas pārstāv 100 % no Laosas eksporta uz ES. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka darbība ir sākusies vai ievērojami palielinājusies pēc antidempinga izmeklēšanas sākšanas saskaņā ar 13. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

(50)

IP laikā Laosas uzņēmums visus savā ražotnē izmantotos volframa stieņus iegādājās no mātesuzņēmuma Ķīnā, kas pats ražo un pārdod VE. Pamatojoties uz iepriekš minēto, detaļas ir no valsts, uz kuru attiecas pasākumi, kā noteikts pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un veido 100 % no samontētā/pabeigtā ražojuma detaļu kopējās vērtības pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šie iepirkumi jau ir attiecīgais ražojums, proti, volframa stieņi un stiegras metināšanas elektrodiem.

(51)

Laosas uzņēmums apgalvoja, ka tas iegādājas volframa stieņus, kas ir attiecīgais ražojums, no sava mātesuzņēmuma Ķīnā, un tiem pēc tam pievieno vairāk nekā 30 % vērtības ar nelielām darbībām (smalcināšana, atkvēlināšana, krāsošana un iepakošana).

(52)

Uzņēmuma sniegtā informācija 21.–24. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ tika uzskatīta par nepilnīgu un neuzticamu. Tāpēc Komisija neņēma vērā uzņēmuma iesniegto informāciju, un konstatējumi tiek pamatoti ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(53)

Ņemot vērā aprīkojumu, ko uzņēmums saskaņā ar apgalvoto izmanto savā rūpnīcā, un darbības, ko tas saskaņā ar apgalvoto veic ar iepirktajiem stieņiem, nobeiguma apstrāde galvenokārt attiecas uz preču noformējumu, nevis uz to pamatīpašību maiņu.

(54)

Savienības ražošanas nozare, ar kuru notika apspriešanās saistībā ar šo izmeklēšanu, uzskata, ka process, par kuru ziņots, ka to veic Laosas uzņēmums, VE ražošanas izmaksām nodrošina ne vairāk kā 16 % pievienotās vērtības. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka montāžas vai nobeiguma apstrādes laikā ievestajām detaļām pievienotā vērtība ir mazāka par 25 % no ražošanas izmaksām, kā noteikts pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai šīs darbības būtu pasākumu apiešana.

(55)

Saskaņā ar ražošanas procesu, kuru Savienības ražošanas nozare aprakstījusi iepriekšējās izmeklēšanās, volframa stieņiem/stiegrām, ko uzņēmums iegādājas no sava Ķīnas mātesuzņēmuma un kas jau ir attiecīgais ražojums, ir tā galaražojuma pamatīpašības, kuru minētais uzņēmums eksportē uz ES. Tādējādi ziņotais Laosā veiktais darbs pie šiem stieņiem/stiegrām nerada būtiskas īpašību izmaiņas.

(56)

Pēc informācijas izpaušanas iesniegtajās piezīmēs Laosas uzņēmums nepiekrita labākajiem pieejamajiem faktiem, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu 16 % pievienoto vērtību Laosā, un apgalvoja, ka kopējā pievienotā vērtība 35 % apmērā “(..) ir reālāks novērtējums par faktiskajām izmaksām (..)”, kas radušās Laosā. Netika pievienoti pierādījumi, kas pamatotu šādu apgalvojumu. Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu kā nepamatotu.

(57)

Pamatojoties uz Vācijas muitas secinājumiem izmeklēšanā, kas minēta 35. apsvērumā, nesaistīts importētājs Savienībā apgalvo, ka Laosā notiekošie pārstrādes posmi atbilst no Ķīnas iepirkto stieņu cenas palielinājumam par 45 %. Komisija norāda, ka cenu palielinājumi nav viens no kritērijiem, lai montāžas vai nobeiguma apstrādes darbība būtu pasākumu apiešana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts kā nebūtisks.

(58)

Tas pats nesaistītais importētājs piebilst, ka nesaskata, kā tiek mazināta maksājuma koriģējošā ietekme pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo imports no Laosas gadu gaitā ir samazinājies. Tirdzniecības modeļa pārmaiņas ir izskaidrotas 34. un 35. apsvērumā, savukārt maksājuma koriģējošās ietekmes mazināšana izskaidrota 74.–76. apsvērumā. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(59)

Mātesuzņēmums spēj ražot pabeigtus VE, tostarp veicot procesus, ko saskaņā ar uzņēmuma apgalvoto veic Laosā. Tāpēc šķiet, ka nobeiguma apstrādes procesam Laosā nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien izvairīšanās no spēkā esošajiem pasākumiem.

(60)

Nesaistītais importētājs Savienībā uzsvēra smalcināšanas un atkvēlināšanas būtisko ietekmi uz preču kvalitāti un izmantojamību un apgalvoja, ka abi minētie posmi rada lielu enerģijas un darbaspēka patēriņu, kas ir galvenie iemesli tam, ka nobeiguma apstrādes process notiek Laosā, kur elektrības un darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā Ķīnā. Attiecībā uz lēmuma par nobeiguma apstrādes procesa pārcelšanu uz Laosu ekonomisko pamatojumu Komisija norāda, ka tā nav prasība, lai nobeiguma apstrādes darbības būtu pasākumu apiešana saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(61)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Komisija konstatēja, ka uzņēmums ir iesaistīts nobeiguma apstrādes darbībās, kas ir spēkā esošo pasākumu apiešana pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. Tā kā šā uzņēmuma eksports aptver visu importu no Laosas Savienībā PP, šis secinājums attiecas uz visu valsti.

(62)

Pēc informācijas izpaušanas nesaistīts importētājs Savienībā apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi montāžas/nobeiguma apstrādes darbību kā apiešanas prakses esību saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu, taču neiesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu, jo, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem faktiem un kā paskaidrots 48.–61. apsvērumā, ir izpildīti visi pamatregulas 13. panta 2. punkta nosacījumi.

(63)

Turklāt 35. apsvērumā minētajā izmeklēšanā Vācijas muita pēc pārbaudes uz vietas, kas tika veikta kopā ar Laosas iestādēm, secināja, ka no 2018. gada janvāra līdz 2019. gada aprīlim Laosā it kā ražotiem VE antidempinga maksājuma noteikšanas nolūkos faktiski bija Ķīnas izcelsme.

(64)

Saskaņā ar pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā apkopoto informāciju, ko jo īpaši sniedza Savienības ražošanas nozare un ko minētajā izmeklēšanā neapstrīdēja neviena ieinteresētā persona, VE ražotņu ārpus Ķīnas un Savienības nav. Attiecībā uz Taizemi tas tika apstiprināts šajā izmeklēšanā. Taizemes pārstāvniecība Briselē informēja, ka tās valdībai nav VE rūpnīcu, kas būtu uzskaitītas valsts reģistros, kā aprakstīts 27. apsvērumā.

(65)

Informācija no GTA liecina, ka 2018. un 2019. gadā 95 % no Taizemes eksporta visā pasaulē ir paredzēti ES. Apjomi un galamērķi atbilst 14. panta 6. punkta importa statistikai, un galvenais galamērķis ir Itālija. Ķīnas eksports uz Taizemi tajos pašos gados uzrāda salīdzināmus apjomus.

(66)

Taizemes eksporta uz Savienību straujais pieaugums no 2013. gada un eksporta samazinājums no Ķīnas uz Savienību ir jāvērtē, ņemot vērā 64. un 65. apsvērumā minētos pierādījumus. Visi šie elementi liek izdarīt secinājumu par pārsūtīšanas praksi, kurai nav cita ekonomiskā pamatojuma kā vien mērķis izvairīties no spēkā esošajiem pasākumiem. Tā kā Taizemē nenotiek patiesa ražošana, kā apstiprināja Taizemes pārstāvniecība, un eksports gandrīz ekskluzīvi koncentrējas uz ES, ir jāsecina, ka viss daudzums, kas tiek eksportēts no Taizemes uz Savienību, nav īstas ražošanas rezultāts, bet gan pārsūtījums no Ķīnas.

(67)

Turklāt izmeklēšanas darbībās, ko Eiropas Komisija veica ciešā sadarbībā ar Vācijas, Itālijas un Spānijas muitas dienestiem laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam, tika konstatēts, ka Ķīnas VE minētajā laikposmā uz ES tika pārsūtīti caur Taizemi. Šajā kontekstā jau tika uzsākta antidempinga maksājumu atgūšanas procedūra.

(68)

Novērtējot, vai no Indijas, Laosas un Taizemes importētie ražojumi cenu un/vai daudzumu ziņā ir mazinājuši spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi, tika izmantotas 14. panta 6. punkta datubāzē norādītās eksporta cenas un apjomi. Komisija salīdzināja 2019. gada termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā noteikto vidējo cenu, kas nerada kaitējumu, ar vidējām svērtajām eksporta CIF cenām, tās pienācīgi koriģējot, lai iekļautu parastos muitas nodokļus un pēcmuitošanas izmaksas.

(69)

Tā kā importa no Indijas vienības pārdošanas cena, kura noteikta, kā aprakstīts 68. apsvērumā, PP laikā bija ievērojami augstāka nekā iepriekš minētā vidējā cena, kas nerada kaitējumu, Komisija secināja, ka Indijas eksporta cenas nenodara kaitējumu.

(70)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka no Indijas uz Savienību eksportētie daudzumi veidoja mazāk nekā 2 % no kopējā VE importa Savienībā un 1,5 % no Savienības patēriņa, kā aplēsts pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā. Tomēr, kā paskaidrots 42., 46. un 47. apsvērumā, Komisija nevarēja izdarīt secinājumus par pārmaiņām tirdzniecības modelī vai par to, vai šie daudzumi ir pārsūtīšana vai patiess Indijas izcelsmes eksports.

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nevarēja secināt, ka spēkā esošos pasākumus negatīvi ietekmē imports no Indijas, uz kuru attiecas šī izmeklēšana.

(72)

Kā paskaidrots 21. apsvērumā, salīdzinot informāciju, ko Laosas uzņēmums iesniedza atbrīvojuma pieprasījumā, ar informāciju, kura norādīta 14. panta 6. punkta datubāzē, Komisija secināja, ka Laosas uzņēmuma veiktais VE imports PP aptvēra visu importu no Laosas Savienībā.

(73)

Cenu salīdzinājums, kā aprakstīts 68. apsvērumā, attiecībā uz Laosu uzrādīja mērķa cenu starpību.

(74)

Izmeklēšanā tika noteikts, ka eksportētie daudzumi, par kuriem konstatēts, ka ar tiem tiek apieti spēkā esošie pasākumi, ir ievērojami un atbilst vairāk nekā 6 % no Savienības patēriņa.

(75)

Tāpēc Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzuma, gan cenu ziņā mazina imports no Laosas, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(76)

Pēc informācijas izpaušanas nesaistīts importētājs Savienībā apgalvoja, ka nesaskata, kā tiek mazināta maksājuma koriģējošā ietekme pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo imports no Laosas gadu gaitā ir samazinājies. Tomēr fakts, ka imports samazinājies, kā arī minēto svārstību iemesli, kas izskaidroti 34. un 35. apsvērumā, neietekmē Komisijas konstatējumus. Kā paskaidrots 48.–63. apsvērumā un šajā iedaļā, uzņēmuma veiktās nobeiguma apstrādes darbības ir pasākumu apiešana, un šis minētā uzņēmuma veiktais ar apiešanu saistītais eksports uz ES PP atbilda vairāk nekā 6 % no Savienības patēriņa un tika veikts par cenām, kas rada kaitējumu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(77)

Cenu salīdzinājums, kā aprakstīts 68. apsvērumā, attiecībā uz Taizemi uzrādīja mērķa cenu starpību.

(78)

Izmeklēšanā tika noteikts, ka eksportētie daudzumi, par kuriem konstatēts, ka ar tiem tiek apieti spēkā esošie pasākumi, ir ievērojami, un to tirgus daļa ir 12 % no Savienības tirgus.

(79)

Tāpēc Komisija secināja, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi gan daudzuma, gan cenu ziņā mazina imports no Taizemes, uz kuru attiecas izmeklēšana.

(80)

Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija pārbaudīja, vai ir pierādījumi par dempingu iepretim pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā noteiktajai līdzīgā ražojuma normālajai vērtībai.

(81)

Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija nolēma izmantot datus no pēdējās izmeklēšanas, kuras rezultātā tika noteikti patlaban spēkā esošie pasākumi, proti, Īstenošanas regulas (ES) 2019/1267 3.3.4.5. iedaļā noteikto EXW normālo vērtību.

(82)

Lai noteiktu eksporta cenas no Indijas, Komisija izmantoja VE vidējo eksporta cenu PP laikā, par kuru ziņots 14. panta 6. punkta datubāzē. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējā svērtā normālā vērtība, kas noteikta pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, tika salīdzināta ar vidējām svērtajām eksporta cenām šīs izmeklēšanas PP, kuras norādītas 14. panta 6. punkta datubāzē (13).

(83)

Vidējās eksporta cenas uz Savienību PP bija daudz augstākas nekā pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā noteiktā normālā vērtība.

(84)

Pēc iepriekš minētās analīzes Komisija secināja, ka attiecībā uz Indiju nav pierādījumu par dempingu.

(85)

Lai noteiktu Laosas eksporta cenas, Komisija izmantoja to pašu metodiku attiecībā uz normālo vērtību, kas noteikta pēdējā izmeklēšanā, un 14. panta 6. punkta datubāzi.

(86)

Vidējās eksporta cenas VE eksportam no Laosas uz ES PP, kas norādītas 14. panta 6. punkta datubāzē un ko apstiprinājis Laosas uzņēmums, bija zemākas par normālo vērtību, kura noteikta pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, norādot uz dempinga esību.

(87)

Lai noteiktu Taizemes eksporta cenas, Komisija izmantoja to pašu metodiku attiecībā uz normālo vērtību, kas noteikta pēdējā izmeklēšanā, un 14. panta 6. punkta datubāzi.

(88)

Vidējās eksporta cenas uz Savienību PP, kā norādīts 14. panta 6. punkta datubāzē, bija daudz zemākas par normālo vērtību, kas noteikta pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, norādot uz ievērojama dempinga esību.

(89)

Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka antidempinga maksājums, kas noteikts Ķīnas izcelsmes VE importam, tiek apiets caur Laosu un Taizemi.

(90)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu spēkā esošie antidempinga pasākumi būtu jāattiecina arī uz tā paša ražojuma importu, kas nosūtīts no Laosas un Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Laosas un Taizemes izcelsme.

(91)

Iecerētajam paplašinātajam pasākumam vajadzētu būt Īstenošanas regulas (ES) 2019/1267 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteiktajam pasākumam, proti, galīgajam antidempinga maksājumam 63,5 % apmērā, kas piemērojams CIF neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļu nomaksas.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kur noteikts, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāattiecina uz importu, kas nonācis Savienībā, ievērojot prasību par reģistrāciju, kura noteikta ar izmeklēšanas sākšanas regulu, maksājumi ir jāiekasē par to reģistrēto VE importu, kas nosūtīts no Laosas un Taizemes.

(93)

Ņemot vērā konstatējumus par Indiju, ir jāizbeidz patreizējā izmeklēšana par spēkā esošo pasākumu iespējamu apiešanu, kura notiek ar VE importu, ko nosūta no Indijas, un jāpārtrauc no Indijas nosūtīta VE importa reģistrēšana, kura tika ieviesta ar izmeklēšanas sākšanas regulu.

(94)

Tādējādi pamatregulas 13. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi pasākumu apiešanas noteikšanai nav izpildīti un spēkā esošie pasākumi, kas noteikti Ķīnas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, nebūtu jāattiecina arī uz tā paša ražojuma importu, kurš nosūtīts no Indijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Indijas izcelsme.

(95)

Laosas uzņēmums, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza atbrīvojuma pieprasījuma veidlapu.

(96)

Kā aprakstīts 21.–24. apsvērumā, uzņēmums savā atbrīvojuma pieprasījumā nesniedza vajadzīgo informāciju, un tāpēc Komisija neņēma vērā iesniegto informāciju. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, tika konstatēts, ka uzņēmums ir iesaistīts pasākumu apiešanas praksē. Tāpēc šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(97)

Kā izklāstīts 23. apsvērumā, Komisija nolēma neveikt pārbaudes apmeklējumus tā uzņēmuma telpās, kurš pieprasīja atbrīvojumu.

(98)

Atbilstīgi Paziņojumam par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām tiklīdz teritorijas, kurās atrodas ražotāji eksportētāji, uz ko attiecas izmeklēšana, vairs netiek uzskatītas par nedrošām ceļošanai, Komisija var uzsākt ex-officio pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

(99)

Komisija 2020. gada 25. jūnijā izpauda visām ieinteresētajām personām būtiskos faktus un apsvērumus, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja tās izteikt piezīmes. Tika saņemtas piezīmes no viena nesaistīta importētāja Savienībā, no uzņēmuma Laosā un no Laosas Tautas Demokrātiskās Republikas pārstāvniecības Savienībā. Attiecīgā gadījumā personu mutiskās un rakstiskās piezīmes tika ņemtas vērā.

(100)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,