(1)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija oficiāli paziņoja, ka Covid-19 uzliesmojums ir kļuvis par pasaules mēroga pandēmiju. Šīs pandēmijas seku ietekme uz dalībvalstīm ir bijusi dramatiska un ārkārtēja. Tās ir veikušas virkni ierobežojošu pasākumu, lai apturētu vai palēninātu Covid-19 pārnesi, tostarp izolācijas pasākumus savu iedzīvotāju brīvas pārvietošanās ierobežošanai, sabiedrisko pasākumu aizliegumu un veikalu, restorānu un skolu slēgšanu. Minēto pasākumu rezultātā sabiedriskā dzīve ir apstājusies gandrīz visās dalībvalstīs.

(2)

Dalībvalstu veiktie pasākumi neizbēgami ir nopietni ietekmējuši arī Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Lai Eiropas pilsoņu iniciatīvas (“iniciatīvas”) būtu derīgas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/788 (2) ir noteikts, ka organizatoriem 12 mēnešu laikā ir jāsavāc vismaz 1 miljons paziņojumu par atbalstu no vismaz vienas ceturtdaļas dalībvalstu. To pasākumu dēļ, kuri veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir ievērojami grūtāk vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā, rīkot vietējas kampaņas un organizēt sabiedriskus pasākumus, kas ir ļoti svarīgi sekmīgai iniciatīvai.

(3)

Dalībvalstīm un Savienības iestādēm ir arī konkrēti juridiski pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) 2019/788. Uz minētajiem pienākumiem attiecas stingri laika termiņi, no kuriem Regulā (ES) 2019/788 nav paredzētas nekādas atkāpes.

(4)

Līgums par Eiropas Savienību piešķir Savienības pilsoņiem tiesības vērsties pie Komisijas, aicinot to Līgumu īstenošanas nolūkā iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu. Eiropas pilsoņu iniciatīva ir viens no galvenajiem instrumentiem, ar kuru Savienības pilsoņi var viegli un pieejamā veidā iesaistīties demokrātiskās un politiskās diskusijās par Savienību un iekļaut viņiem svarīgos jautājumus Savienības darba kārtībā.

(5)

Pašreizējos ārkārtas apstākļos un jo īpaši sakarā ar pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir vajadzīgi pagaidu pasākumi, lai saglabātu Eiropas pilsoņu iniciatīvas kā instrumenta efektivitāti un nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz piemērojamo termiņu iespējamu pagarināšanu.

(6)

Dalībvalstis ir norādījušas, ka, lai spētu turpināt uzraudzīt un kontrolēt sabiedrības veselības situāciju, tās tikai pakāpeniski samazinās to ierobežojumu līmeni, kas ieviesti ar pasākumiem, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt paziņojumu par atbalstu vākšanas posmu par sešiem mēnešiem, ietverot laikposmu no 2020. gada 11. marta, kad Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka Covid-19 uzliesmojums ir kļuvis par pandēmiju. Minētā pagarinājuma pamatā ir pieņēmums, ka vismaz pirmajos sešos mēnešos no 2020. gada 11. marta vismaz ceturtdaļā dalībvalstu vai vairākās dalībvalstīs, kuras pārstāv vairāk nekā 35 % Savienības iedzīvotāju, tiks īstenoti pasākumi, kas būtiski ierobežos organizatoru spēju un vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā un rīkot vietējas kampaņas. Tāpēc paziņojumu par atbalstu maksimālais vākšanas posms tām iniciatīvām, attiecībā uz kurām vākšanas posms turpinājās 2020. gada 11. martā, būtu jāpagarina par sešiem mēnešiem. Turklāt iniciatīvām, attiecībā uz kurām vākšanas posms sākās starp 2020. gada 11. martu un 11. septembri, minētais vākšanas posms būtu jāpagarina līdz 2021. gada 11. septembrim.

(7)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai un ņemot vērā to, ka pandēmijas beigas Savienībā ir grūti prognozēt, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai nolūkā turpmāk pagarināt vākšanas posmu attiecībā uz iniciatīvām, kuru vākšanas posms vēl turpinās 2020. gada 11. septembrī, ja pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, kas būtiski kavē organizatoru spēju vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā un informēt sabiedrību par viņu pašlaik notiekošajām iniciatīvām, joprojām pastāv pēc minētā datuma vismaz ceturtdaļā dalībvalstu vai vairākās dalībvalstīs, kuras pārstāv vairāk nekā 35% Savienības iedzīvotāju. Šajā regulā paredzētajam vākšanas posma pagarinājumam par sešiem mēnešiem būtu jādod Komisijai pietiekami daudz laika pieņemt lēmumu par to, vai ir pamatoti turpmāk pagarināt vākšanas posmu. Minētajām īstenošanas pilnvarām būtu arī jāļauj Komisijai pieņemt īstenošanas aktus, lai pagarinātu vākšanas posmu jaunas sabiedrības veselības krīzes gadījumā, kas saistīta ar jaunu Covid-19 uzliesmojumu, ar noteikumu, ka vismaz ceturtdaļa dalībvalstu vai vairākas dalībvalstis, kuras pārstāv vairāk nekā 35 % Savienības iedzīvotāju, ir veikušas pasākumus, kuriem varētu būt tāda pati ietekme. Pieņemot minētos īstenošanas aktus, Komisijai būtu jānorāda attiecīgās iniciatīvas, kā arī to vākšanas posmu jaunais beigu datums, kas seko jebkādiem piešķirtiem pagarinājumiem, kā arī faktiskie apstākļi, kas pamato šādu pagarinājumu piešķiršanu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (3).

(8)

Tās novērtējumā pirms īstenošanas aktu pieņemšanas, ar kuriem tiek pagarināts vākšanas posms, Komisijai būtu jāņem vērā, vai pasākumi, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju vai jaunu Covid-19 uzliesmojumu, būtiski kavē organizatoru spēju vākt paziņojumus par atbalstu papīra formātā un īstenot vietējās kampaņas.

(9)

Komisijai būtu jāinformē attiecīgo iniciatīvu organizatori un dalībvalstis par jebkuru vākšanas termiņa pagarinājumu un par jauno vākšanas posma beigu datumu saistībā ar katru attiecīgo iniciatīvu. Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 4. panta 3. punktā norādīto Komisijas pienākumu sniegt informāciju, minētajiem jaunajiem beigu datumiem arī būtu jābūt norādītiem tiešsaistes reģistrā un publiskajā Eiropas pilsoņu iniciatīvas tīmekļvietnē.

(10)

Dalībvalstu veiktie pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, var būtiski ietekmēt kompetento iestāžu spēju pabeigt konkrētās iniciatīvas paziņojumu par atbalstu derīguma verificēšanu Regulā (ES) 2019/788 noteiktajā trīs mēnešu termiņā. Piemēram, var būt mazāk pieejamu darbinieku vai kompetentajām iestādēm pandēmijas rezultātā var būt papildu uzdevumi un pienākumi.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka, neraugoties uz pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, to administrācijas darbojas pēc iespējas ierastāk. Tomēr izņēmuma gadījumos būtu jāatļauj dalībvalstij iesniegt Komisijai pamatotu lūgumu piešķirt atļauju piemērot verificēšanas posma pagarinājumu. Lūgums būtu jāpamato, un tajā būtu jāņem vērā ar pandēmiju saistīto pasākumu ietekme uz attiecīgās dalībvalsts kompetento iestāžu darbību. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Piešķirtais pagarinājums nedrīkstētu būt ilgāks par sākotnējo verificēšanas posmu.

(12)

Ņemot vērā pasākumus, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Savienības iestādēm var būt grūti rīkot sanāksmes ar organizatoriem vai atklātas uzklausīšanas saistībā ar derīgu iniciatīvu izskatīšanu dalībvalstī, kurā tās plāno rīkot šādas sanāksmes vai uzklausīšanas. Šādos gadījumos būtu jāļauj iestādēm atlikt minēto sanāksmju organizēšanu vai uzklausīšanu līdz dienai, kad tās ir iespējamas, ņemot vērā sabiedrības veselības stāvokli attiecīgajā dalībvalstī. Ja atklātā uzklausīšana tiek atlikta, Komisijai vajadzētu būt iespējai atlikt sava paziņojuma pieņemšanu, kurā izklāstīti tās juridiskie un politiskie secinājumi par iniciatīvu, līdz trim mēnešiem pēc atklātās uzklausīšanas, lai Komisija varētu pienācīgi ņemt vērā uzklausīšanas konstatējumus.

(13)

Ja vākšanas, verificēšanas vai izskatīšanas posms tiek pagarināts sakarā ar pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, būtu attiecīgi jāpagarina Regulā (ES) 2019/788 noteiktie paziņojumu par atbalstu glabāšanas posmi.

(14)

Covid-19 uzliesmojuma neparedzamā un pēkšņā rakstura un no tā izrietošo dalībvalstu veikto pasākumu dēļ, kas tika atkārtoti pagarināti, kā arī attiecīgo likumdošanas procedūru, kas nepieciešamas šādu pasākumu pieņemšanai, ilguma dēļ, nav bijis iespējams pieņemt šajā regulā paredzētos pagaidu pasākumus attiecībā uz dažām atsevišķām iniciatīvām. Minētā iemesla dēļ pagaidu pasākumiem būtu jāaptver arī laikposms pirms šīs regulas stāšanās spēkā.

(15)

Šī regula būtu jāpiemēro arī iniciatīvām, kuras reģistrētas pirms 2020. gada 1. janvāra saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 211/2011 (4) un kurām saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 27. pantu turpina piemērot minētās regulas noteikumus par paziņojumu par atbalstu vākšanu un dalībvalstu veikto verificēšanu un sertificēšanu.

(16)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstu pasākumi, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ir pagaidu pasākumi, arī šīs regulas piemērošanas laikposmam vajadzētu būt ierobežotam.

(17)

Saskaņā ar proporcionalitātes principu pamatmērķa – saglabāt Eiropas pilsoņu iniciatīvas instrumenta efektivitāti Covid-19 pandēmijas laikā – sasniegšanai ir nepieciešams un ir lietderīgi paredzēt pagaidu pasākumus attiecībā uz paziņojumu par atbalstu vākšanas, verificēšanas un izskatīšanas posmiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/788. Šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(18)

Šī regula būtu jāpieņem steidzamības kārtā, lai juridiskās nenoteiktības situācijas, kas skar pilsoņus, organizatorus, valstu pārvaldes iestādes un Savienības iestādes, būtu iespējami īsākas, it īpaši, ja attiecīgie termiņi paziņojumu par atbalstu vākšanai, verificēšanai un izskatīšanai attiecībā uz vairākām iniciatīvām jau ir beigušies vai drīzumā beigsies.

(19)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Covid-19 uzliesmojuma izraisītie ārkārtas apstākļi, tika uzskatīts par lietderīgu paredzēt izņēmumu astoņu nedēļu laikposmam, kas minēts Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(20)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,