(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2019. gada 7. jūnijā sāka antisubsidēšanas izmeklēšanu attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu (“SŠS”) importu Eiropas Savienībā (“Savienība”).

(2)

Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(3)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Stikla šķiedras ražotāju apvienība (“sūdzības iesniedzējs” jeb “APFE”) 2019. gada 24. aprīlī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri ražo 71 % no ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(4)

Izmeklēšanas gaitā Komisija atrada papildu pierādījumus par attiecīgām subsīdijām, kas nebija pilnībā iekļautas paziņojumā par procedūras sākšanu. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu nolēma šīs subsīdijas iekļaut pašreizējās izmeklēšanas tvērumā un attiecīgi grozīt paziņojumu par procedūras sākšanu.

(5)

Komisija 2020. gada 12. februārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu (3). Šajā sakarā lietas materiāliem tika pievienota informācija, un Ēģiptes valdība (“ĒV”) tika aicināta uz apspriešanos par šīm papildu subsīdijām.

(6)

Komisija 2020. gada 7. martā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/379 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu kompensācijas maksājumus Ēģiptes izcelsmes SŠS importam Savienībā.

(7)

Kā norādīts pagaidu regulas 27. apsvērumā, subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 31. martam (“izmeklēšanas laikposms” jeb “IL”) un kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas laikposma beigām (“attiecīgais laikposms”).

(8)

Pamatojoties uz paziņojuma, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (sk. 4. apsvērumu iepriekš), Komisija nosūtīja informācijas pieprasījumu ĒV, ražotājam eksportētājam un Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”).

(9)

Informācijas pieprasījums ĒV tika nosūtīts, lai pilnībā izmeklētu ĒV un ĶV sadarbību par labu ražotājam eksportētājam. Ņemot vērā ĶV iesaisti un ciešo sadarbību ar ĒV attiecībā uz Ēģiptes izcelsmes SŠS (“izmeklējamais ražojums”) piešķirtajām subsīdijām, Komisija identificēja ĶV kā izmeklēšanā ieinteresēto personu un pārsūtīja ĶV informācijas pieprasījumu, kas bija nosūtīts ĒV, uzaicinot to sadarboties izmeklēšanā. Tomēr ĶV neatsaucās Komisijas uzaicinājumam un nereģistrējās kā izmeklēšanā ieinteresētā persona.

(10)

Pēc paziņojuma, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, publikācijas un ĒV saņemtā informācijas pieprasījuma ĒV vispirms norādīja, ka tai nevar pieprasīt sniegt informāciju vai koordinēt ārpus tās jurisdikcijas esošu valsts vai privātā sektora struktūru atbildi.

(11)

Otrkārt, ĒV norādīja, ka Komisijas pieprasītā informācija atrodas ārpus tās jurisdikcijas. Kā norādīja ĒV, pieprasot sniegt izmeklēšanai nevajadzīgu informāciju, Komisija tai uzlika nesamērīgu slogu.

(12)

Treškārt, ĒV apgalvoja, ka Komisija faktiski iekļāva Ķīnas Tautas Republiku (“ĶTR” vai “Ķīna”) šīs izmeklēšanas jomā, pirms tās sākšanas neuzaicinot to apspriesties.

(13)

Ceturtkārt, ĒV vērsa uzmanību uz to, ka antisubsidēšanas pamatregulā ir paredzēts, ka subsīdija pastāv tikai tad, ja “izcelsmes vai eksportētājas valsts valdība veic finansiālu ieguldījumu”. ĒV norādīja, ka paziņojums, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, attiecās uz subsīdijām, ko varētu būt piešķīrusi ĶTR valdība (“ĶV”). Tādēļ Komisija ar paziņojumu, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, bija pārkāpusi antisubsidēšanas pamatregulu, iekļaujot izmeklēšanā finansiālu ieguldījumu, ko saskaņā ar Savienības tiesību aktiem nevar uzskatīt par subsīdijām.

(14)

Visbeidzot, ĒV apgalvoja, ka informācijas pieprasījums patiesībā bija sākotnējā anketa, kas bija jānosūta ĶV. Tādēļ, piešķirot 15 dienu termiņu, nevis 30 dienu termiņu, atbildes sniegšanai, Komisija bija pārkāpusi Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) 12. panta 1. punkta 1. apakšpunktu un pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(15)

Komisija nepiekrita ĒV nostājai. Attiecībā uz ĒV jurisdikcijas neesību un faktisko ĶV kā eksportētājas valsts iekļaušanu izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka Komisijas izmeklētās subsīdijas ir piešķirtas ĒV un ĶV sadarbības ietvaros. Tādēļ subsīdijas varētu būt attiecināmas uz Ēģipti, jo Ēģipte bija atzinusi un pieņēmusi ĶV pasākumus kā savējos. Konstatējumi šajā sakarā sīkāk ir izklāstīti 3.2.2. iedaļā.

(16)

Turklāt Komisija norādīja, ka tā lūdza ĒV sniegt informāciju par vispārējo banku nozares tiesisko regulējumu Ķīnā un par Ķīnas finanšu iestādēm, jo ĒV ir valdība, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, un minētās subsīdijas varētu būt attiecināmas uz to, kā paskaidrots 3.2.2. iedaļā. Tādēļ pieprasītā informācija bija nepieciešama, lai Komisija varētu konstatēt subsidēšanas esību.

(17)

Turklāt Komisija arī tieši deva iespēju ĶV reģistrēties kā ieinteresētajai personai un tieši sniegt pieprasīto informāciju par šiem jautājumiem. Kā paskaidrots 96. un 97. apsvērumā, ĒV un ĶV saskaņā ar ĶTR Tirdzniecības ministrijas un Suecas kanāla ekonomiskās zonas galvenās iestādes noslēgtā 2016. gada līguma par Ēģiptes Suecas ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu 8. pantu ir izveidojušas pārvaldības mehānismu ar trijiem pārvaldes līmeņiem. Šis mehānisms inter alia ir izveidots, lai risinātu jautājumus, kas varētu ietekmēt sadarbības zonas darbību (tādējādi ietverot kompensācijas maksājumu noteikšanu eksportam no šīs zonas).

(18)

Tādēļ, ja arī daļa informācijas, kas tika pieprasīta no ĒV, nebija tās rīcībā, Komisija uzskatīja, ka ĒV bija pieejami visi vajadzīgie līdzekļi pieprasītās informācijas saņemšanai no ĶV.

(19)

Komisija arī nepiekrita ĒV attiecībā uz informācijas pieprasījuma kvalificēšanu. Pieprasījums tika nosūtīts vairākus mēnešus pēc ĒV adresētās sākotnējās anketas nosūtīšanas. Informācijas pieprasījums tika veikts, lai reaģētu uz Komisijas vajadzību ievākt papildu datus, kas bija kļuvuši vajadzīgi pēc tam, kad tā izmeklēšanas gaitā bija ievākusi papildu pierādījumus. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka ĒV jau bija saņēmusi sākotnējo anketu un tai bija dotas 37 dienas, lai sniegtu atbildi.

(20)

Komisija arī norādīja, ka faktiskais informācijas pieprasījuma saturs aprobežojās ar izmeklēšanas laikā konstatētajām citām attiecīgajām subsīdijām un ka pieprasītās informācijas līmenis un daudzums nekādā ziņā nav salīdzināms ar sākotnējo anketu. Visbeidzot Komisija atzīmēja, ka ĒV atvēlētais kopējais termiņš, kurā sniegt atbildi uz papildu informācijas pieprasījumu, pēc lūguma piešķirt pagarinājumu bija 22 dienas, neraugoties uz ļoti vēlo procesa posmu.

(21)

Tādēļ, salīdzinot laikposmu, kas sākotnējā anketā ĒV bija dots atbildes sniegšanai uz visplašāko informācijas pieprasījumu, ar papildu informācijas pieprasījumam doto laikposmu, Komisija uzskatīja, ka ĒV ir ticis dots pietiekami ilgs laiks.

(22)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, šie ĒV apgalvojumi tika noraidīti.

(23)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiskie fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pagaidu kompensācijas maksājumi (“pagaidu informācijas izpaušana”), ĒV un Ēģiptes ražotājs eksportētājs iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem.

(24)

ĒV un Ēģiptes ražotājam eksportētājam tika dota iespēja tikt uzklausītiem.

(25)

Arī tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona uzklausīja ĒV.

(26)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un iztirzāja tās, kā sīki izklāstīts šajā regulā.

(27)

Sakarā ar Covid-19 pārneses draudiem un turpmākiem pasākumiem, kas tiek veikti, lai novērstu uzliesmojumu (5), Komisija nevarēja pilnībā pārbaudīt datus, ko bija iesniedzis ražotājs eksportētājs un ĶV. Tā kā šī situācija iestājās ļoti vēlīnā procesa posmā un cits risinājums (piem., organizēt sesiju, kurā attālināti tiktu veikta iesniegtās informācijas kontrolpārbaude pēc citiem pārbaudāmiem avotiem atbilstīgi Komisijas izdotajam paziņojumam par Covid-19) vairs nebija iespējams, Komisija izņēmuma kārtā subsīdijas aprēķinos izmantoja šo personu iesniegto informāciju, kas tika pārbaudīta, balstoties uz visu pieejamo informāciju.

(28)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgu kompensācijas maksājumu Ēģiptes izcelsmes SŠS importam Savienībā (“galīgās informācijas izpaušana”).

(29)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĒV, Jushi Group, sūdzības iesniedzēji, kā arī Eiropas SŠS lietotāju un izplatītāju grupa iesniedza rakstiskas piezīmes, izsakot savu viedokli par galīgajiem konstatējumiem.

(30)

Personām, kuras to lūdza, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisijas dienesti rīkoja ĒV un Jushi Group uzklausīšanu.

(31)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas un atbildēja uz tām šajā regulā.

(32)

Tā kā piezīmes par izmeklēšanas laikposmu un attiecīgo laikposmu nav saņemtas, tika apstiprināts pagaidu regulas 27. apsvērums.

(33)

Tā kā piezīmes par ražojuma klāstu nav saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 44. un 48. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(34)

Pamatojoties uz sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu, paziņojumā, ar ko groza paziņojumu par procedūras sākšanu, kā arī atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem un papildu informācijas pieprasījumu sniegto informāciju, tika izmeklēta iespējama ĒV veikta subsidēšana, aplūkojot šādas subsīdijas:

(35)

Apgalvotā subsidēšana Ēģiptē attiecas uz uzņēmumu, kas atrodas Ķīnas un Ēģiptes Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonā (“SETS zona”). Zona aptver 7,34 km2 lielu platību, kas sadalīta pamata platībā 1,34 km2 apmērā un papildu platībā 6 km2 apmērā.

(36)

Minēto speciālo ekonomisko zonu kopīgi izveidoja Ķīna un Ēģipte, un tās aizsākumi ir meklējami 20. gadsimta 90. gados. Tajā laikā toreizējais Ēģiptes prezidents apmeklēja Ķīnas speciālās ekonomiskās zonas un izteica vēlmi izmantot Ķīnas pieredzi attiecībā uz šādām zonām, lai Ēģiptē izveidotu līdzīgu sistēmu. Tā rezultātā 1997. gadā Ķīnas un Ēģiptes premjerministri parakstīja saprašanās memorandu, kurā abas valstis “vienojas sadarboties brīvās ekonomiskās zonas izveidē uz ziemeļiem no Suecas līča, daloties Ķīnas pieredzē speciālo ekonomisko zonu izveidē, piedaloties ar zonu saistīto pētījumu modernizācijā un mudinot attiecīgās Ķīnas darījumdarbības nozares sniegt ieguldījumu projektos, kas tiks izveidoti zonā” (6).

(37)

Pēc šā nolīguma Ķīna iecēla Tiaņdzjiņas pašvaldības valstij piederošu uzņēmumu (VPU) Tianjin Teda Investment Holding Co., Ltd. (“Tianjin TEDA”) par Ķīnas puses uzdevumu izpildītāju. Tianjin TEDA pēc tam kopā ar Ēģiptes Suecas kanāla pārvaldi, Ēģiptes Valsts banku un vēl četriem Ēģiptes valstij piederošiem uzņēmumiem izveidoja Ēģiptes un Ķīnas kopuzņēmumu (“ECJV”), lai attīstītu un apbūvētu ekonomisko zonu. Ķīnas pusei piederēja 10 % ECJV kapitāla daļu, bet Ēģiptes pusei – 90 %. Suecas province 1998. gadā nodeva ECJV attiecīgo zemes gabalu Suecas līča ziemeļrietumu zonā. Tomēr pēc tam vairākus gadus projekts būtiski nepavirzījās uz priekšu (7).

(38)

ĒV 2002. gadā visu 20 km2 teritoriju, kurā atrodas SETS zona, proti, Suecas līča ziemeļrietumu ekonomisko zonu, oficiāli klasificēja par speciālo ekonomisko zonu (“SE zona”) (8). Tādējādi Ēģiptes Likuma Nr. 83/2002 par īpašajām ekonomiskajām zonām (“Likums Nr. 83/2002”) noteikumi kļuva piemērojami arī SETS zonai.

(39)

Jauns impulss tika dots 2006. gadā, kad Ķīna nolēma vēl vairāk veicināt politiku “Go Global” attiecībā uz Ķīnas uzņēmumu ieguldījumiem ārvalstīs. Šajā sakarā Ķīnas Tirdzniecības ministrija (“MOFCOM”) ierosināja izveidot tā dēvētās “ārējās tirdzniecības un sadarbības zonas”, un SETS zona starp 18 oficiāli apstiprinātajām zonām kļuva par vienu no pirmajām (9). Ķīnas un Āfrikas sadarbības foruma 2006. gada Pekinas samita tikšanās laikā Ķīnas prezidents Hu Dzjiņtao paziņoja, ka “nākamo triju gadu laikā Āfrikas valstīs tiks izveidotas trīs līdz piecas ārējās tirdzniecības un sadarbības zonas” (10).

(40)

MOFCOM 2007. gadā organizēja otrā oficiāli apstiprināto ārējās tirdzniecības un sadarbības zonu kopuma attīstītāju iecelšanas konkursu. Tianjin TEDA piedāvājums uzvarēja SETS zonas konkursā. Tianjin TEDA un Ķīnas un Āfrikas attīstības fonds 2008. gada oktobrī nodibināja kopuzņēmumu, izveidojot China-Africa TEDA Investment Co., Ltd. (“China-Africa TEDA”) kā galveno Ķīnas ieguldījumu sabiedrību sadarbības zonā. China-Africa TEDA apvienojās ar ECJV, lai izveidotu jaunu uzņēmumu Egypt TEDA Investment Co. (“Egypt TEDA”) nolūkā stimulēt Ēģiptes SETS zonas attīstību. Šoreiz Ķīnas pusei piederēja 80 % kapitāla daļu, bet Ēģiptes pusei (kuru pārstāvēja ECJV) – 20 %. Pēc tam, kad 2008. gadā uzņēmums tika formāli nodibināts, darbs zonā strauji attīstījās. Toreizējie abu valstu premjerministri 2009. gada 7. novembrī svinīgi atklāja pamata platību un norādīja, ka SETS zona ir svarīgs abu valstu ekonomikas un tirdzniecības sadarbības projekts (11). Līdz 2011. gada beigām visa pamata platības infrastruktūra bija pabeigta (12).

(41)

Pēc civilajiem nemieriem Ēģiptē prezidents M. Morsī 2012. gadā apmeklēja Ķīnu valsts vizītē, tās laikā raksturojot šo zonu kā svarīgu abu valstu divpusējās sadarbības projektu, kā arī izsakot cerību, ka arvien vairāk Ķīnas uzņēmumu veiks ieguldījumus Ēģiptē, izmantojot šo zonu un turpmākos projektus, tādējādi piedaloties Ēģiptes atveseļošanas programmā (13).

(42)

2013. gadā Egypt TEDA un Ēģiptes iestādes parakstīja līgumu par papildu platību 6 km2. Sākot no 2013. gada, ārējās tirdzniecības un ekonomikas sadarbības zonas, piemēram, SETS zonu, ir turpināts attīstīt arī iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”. Tādējādi ārvalstu parki ir kļuvuši par nozīmīgiem Ķīnas uzņēmumu “došanās uz āru” ieguldījumu objektiem. Līdz ar to, it sevišķi kopš 2013. gada, SETS zona ir tikusi iekļauta gandrīz visos nozīmīgajos abu valdību sadarbības dokumentos (14).

(43)

Ēģipte 2014. gadā nāca klajā ar Suecas kanāla koridora attīstības plānu. Saistībā ar šo plānu SE zona 2015. gadā tika oficiāli iekļauta plašākajā Suecas kanāla ekonomiskajā zonā (“SK zona”), kas aptver visu teritoriju ap Suecas kanālu 461 km2 platībā. Saskaņā ar Likumu Nr. 83/2002 un tā grozījumiem (15) visa teritorija tagad tiek uzskatīta par “īpašu ekonomisko zonu”.

(44)

2015. gada decembrī prezidents A. Sisi apmeklēja Ķīnu, kur viņš pasludināja, ka Ēģipte piekrīt prezidenta Sji Dzjiņpina piedāvājumam sadarboties iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros un turpināt attīstīt projektus Ēģiptē. Abi prezidenti 2016. gada 21. janvārī oficiāli atklāja SETS zonas paplašināšanas projektu attiecībā uz 6 km2 papildu platību. Sji Dzjiņpina valsts vizītes laikā Ēģiptē abu valstu valdības arī parakstīja 2016. gada 21. janvāra“Ķīnas Tautas Republikas Tirdzniecības ministrijas un Ēģiptes Arābu Republikas Suecas kanāla ekonomiskās zonas galvenās iestādes nolīgumu par Suecas ekonomisko un tirdzniecības sadarbības zonu” (“sadarbības nolīgums”). Ar sadarbības nolīgumu tika precizēta SETS zonas nozīme un juridiskais statuss (16).

(45)

Galvenais sadarbības nolīguma mērķis bija nodrošināt skaidru rakstisku sadarbības satvaru un formalizēt to iniciatīvā “Viena josla, viens ceļš”, kas ietver ĶV atbalstu uzņēmumiem ārvalstīs. Tomēr, neraugoties uz Komisijas skaidriem pieprasījumiem, sīkāka informācija par sadarbības nolīguma izstrādes gaitu netika sniegta.

(46)

Saskaņā ar sadarbības līgumu valdības kopīgi attīsta SETS zonu. Tās to dara atbilstīgi valstu stratēģijām (Ķīnas iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš”, no vienas puses, un Ēģiptes Suecas kanāla koridora attīstības plānam, no otras puses). Šim nolūkam ĒV nodrošina zemi, darbaspēku un konkrētus nodokļu atvieglojumus, savukārt Ķīnas uzņēmumi, kas darbojas zonā, ražotnē izmanto savus ražošanas līdzekļus un vadītājus. Kompensējot Ēģiptes finansējuma trūkumu, ĶV arī atbalsta šo projektu, Egypt TEDA un SETS zonā strādājošajiem uzņēmumiem darot pieejamus vajadzīgos finanšu līdzekļus.

(47)

SETS zonā strādājošais SŠS ražotājs Jushi Egypt ir dibināts saskaņā ar Ēģiptes tiesībām, un tā dibinātājs ir Ķīnas mātesuzņēmums Jushi Group. SŠS ražotāja mātesuzņēmums pieder valstij piederošajai Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijai (“SASAC”). Tas ir saņēmis attiecīgo Ķīnas valdības iestāžu (17) atļauju izveidot meitasuzņēmumu Ēģiptē. Meitasuzņēmums tiek finansēts no Ķīnas izcelsmes līdzekļiem, izmanto no Ķīnas importētus izejmateriālus un iekārtas, to vada Ķīnas vadītāji un tas izmanto Ķīnas zinātību. Tas Ēģiptē ražo SŠS, kuru eksportē uz ES no SETS zonas.

(48)

Lai nodrošinātu minētā sadarbības līguma sekmīgu īstenošanu, abas valdības arī izveidoja triju līmeņu apspriešanās mehānismu. Šajā sakarā Ēģiptes Arābu Republikas Suecas kanāla ekonomiskās zonas galvenā iestāde un Ķīnas Tautas Republikas Tiaņdzjiņas pašvaldības tirdzniecības komisija noslēdza “Sadarbības nolīgumu par Ķīnas un Ēģiptes Suecas Ekonomiskas un tirdzniecības sadarbības zonas administrēšanas komisijas izveidi” pirmā līmeņa starpvaldību apspriešanās mērķiem. Otrajā līmenī tika izveidota Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības vadības komisija, lai nodrošinātu Ķīnas Tiaņdzjiņas pašvaldības kompetento administratīvo nodaļu un Ēģiptes Suecas kanāla ekonomiskās zonas iestādes attiecīgo kompetento nodaļu apspriešanos tehniskajā līmenī. Šīs komisijas regulāri tiekas kopš 2017. gada. Trešajā līmenī Egypt TEDA un attiecīgie Ēģiptes partneri ziņo augstākajiem valdības līmeņiem par problēmām un grūtībām, kas radušās.

(49)

Komisija anketā, informācijas pieprasījumā, kā arī pārbaudes apmeklējuma laikā pieprasīja ĒV sniegt konkrētu informāciju par Ēģiptes Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu. Šajos informācijas pieprasījumos cita starpā bija iekļauti jautājumi par juridisko un iestāžu satvaru, kā arī Ķīnas un Ēģiptes starpvaldību nolīgumu esību.

(50)

Jo īpaši pēc tam, kad tika grozīts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisija lūdza ĒV sniegt informāciju par SETS zonas darbību un tās juridisko pamatu, īpaši atsaucoties uz sadarbību starp ĒV un ĶV, nodibinot un veidojot SETS zonu kā uzņēmējdarbības vidi, kas spēj piesaistīt Ķīnas investorus. Komisija arī pieprasīja informāciju par to, kā Egypt-TEDA Investment Company, TEDA pārvaldītājsabiedrība un Ēģiptes un Ķīnas kopīgā darba grupa kontrolē un pārvalda SETS zonu, kā arī par Ķīnas un Āfrikas attīstības fonda (“CAD”) lomu saistībā ar Ķīnas ārējiem ieguldījumiem. Visbeidzot, Komisija arī pieprasīja ĒV informāciju par SETS zonas kā MOFCOM apstiprinātas ārvalstu ekonomiskās un sadarbības zonas statusu.

(51)

Atbildot uz informācijas pieprasījumu, ĒV sniedza tikai daļu pieprasītās informācijas, vienlaikus neatbildot uz ievērojamu pieprasījuma daļu.

(52)

ĒV sniedza informāciju par SETS zonas juridisko pamatojumu, iesniedzot ĒV un ĶV noslēgtos starptautiskos nolīgumus, kas ir to sadarbības juridiskais pamats un kuru mērķis ir sniegt labumu SETS zonā izveidotajiem uzņēmumiem, piemēram, ražotājam eksportētājam.

(53)

Tomēr Komisijai joprojām nav informācijas par līgumiem, saprašanās memorandiem vai citiem dokumentiem, ko ĶV un ĒV parakstījušas saistībā ar SETS zonu. Piemēram, Komisija konstatēja publiski pieejamas atsauces uz 2016. gada piecgades ieviešanas nostādnēm ĶTR un Ēģiptes Arābu Republikas visaptverošās stratēģiskās partnerības uzlabošanai.

(54)

Turklāt 2017. gada aprīlī tika oficiāli izveidota Ķīnas un Egypt TEDA Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonas kopīgā pārvaldības komiteja. 2017. gada jūlijā tika izveidota un savu pirmo kopīgo sanāksmi organizēja starpvaldību koordinācijas komiteja. Komisija nesaņēma rakstiskus dokumentus par šo dažādo apspriešanās mehānismu ietvaros notikušajām sanāksmēm, izņemot vienu administrēšanas komisijas rīkotu sanāksmi.

(55)

Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(56)

Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot apgalvojumu par preferenciālu aizdevumu veidā īstenotas SETS zonā esošu uzņēmumu subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt vajadzīgs izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. ĒV pret to iebilda un uzsvēra, ka tā ir pilnīgi sadarbojusies ar Komisiju. Tomēr Komisija uzskatīja, ka lietas juridiskajam izvērtējumam ir nepieciešama informācija par abu valdību konkrēto sadarbību SETS zonas izveidē un tās pārvaldībā, kā sīkāk izskaidrots 3.2.2. iedaļā. Diemžēl Komisija bija saņēmusi tikai dažus attiecīgus dokumentus pēc minētās pārbaudes, un tas nozīmēja, ka tā nevarēja pārbaudīt to autentiskumu. Komisija arī nevarēja iesaistīties turpmākās apspriedēs ar ĒV par nozīmīgām detaļām, kas varētu viest skaidrību, cik lielā mērā un kā abas valdības sadarbojas zonā.

(57)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija piemēroja pamatregulas 28. pantu un attiecībā uz šiem jautājumiem paļāvās uz tai pieejamajiem faktiem.

(58)

SETS zonas darbība ir ĒV un ĶV cieša sadarbība, kas jo īpaši izpaužas kā Ēģiptes un Ķīnas kopuzņēmums eksportētājvalsts teritorijā. Ēģiptes un Ķīnas valdības ir apvienojušas resursus, lai SŠS ražotājam SETS zonā nodrošinātu labvēlīgus apstākļus, kas piešķir tam ieguvumu. Šāda resursu apvienošana ciešā sadarbībā kalpo vienotam mērķim un sniedz ieguvumus kopējam labuma guvējam – Jushi Egypt.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu subsīdija pastāv, ja izcelsmes vai eksportētājas valsts valdība veic finansiālu ieguldījumu. Līdzīgi arī SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunktā ir noteikts, ka subsīdija eksistē, “ja pastāv valdības vai jebkuras sabiedriskas institūcijas finansiāls ieguldījums”.

(60)

ĒV ir piešķīrusi Jushi Egypt zemi un piedāvājusi vairākus nodokļu atvieglojumus. Līdz ar to ar minētajām subsīdijām rīkojas un tās tieši piešķir Ēģiptes valdība.

(61)

Tomēr kopš SM noslēgšanas 1997. gadā ĒV ir aktīvi centusies atbalstīt zonu ne vien tieši, nodrošinot tai zemi un nodokļu atvieglojumus, bet arī netieši – ar Ķīnas valdības piekrišanu sniegt palīdzību SETS zonas attīstībai tās teritorijā. ĒV saskaņā ar SM nepārprotami “veicin[āja], lai attiecīgās Ķīnas darījumdarbības nozares sniegtu ieguldījumu projektos, kas tiks izveidoti zonā”. Pēc prezidenta M. Morsī vizītes Ķīnā 2012. gada augustā SETS zona izpelnījās “nepieredzētu Ēģiptes valdības uzmanību un atbalstu” (18). Saskaņā ar 2016. gada sadarbības nolīguma 1. pantu abas puses vienojās attīstīt zonu “saskaņā ar (..) abu valstu esošajiem normatīviem aktiem”.

(62)

Tiesību akta, ar ko īsteno sadarbības nolīgumu, 1. pantā sīkāk ir noteikts: “Vadības komiteju [atbild par sadarbības zonā veicamā ikdienas darba koordinēšanu un veikšanu] izveido saskaņā ar daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem, kā arī esošajiem normatīvajiem aktiem, ko parakstījušas vai kuros piedalās Ķīnas Tautas Republika un Ēģiptes Arābu Republika”. Saskaņā ar sadarbības nolīguma 4. pantu abas puses apņemas “atbalstīt un veicināt sadarbības zonas būvniecību, darījumdarbības atvieglošanu un izmantošanu”. Šim nolūkam Ēģipte ir piekritusi, ka Ķīna to nosaka par “ārējās tirdzniecības un sadarbības zonu”.

(63)

Ķīna sadarbības nolīguma 4. panta 1. punktā apstiprināja, ka minētajai zonai “ir tiesības uz attiecīgu politikas atbalstu un atvieglojumiem, ko Ķīnas valdība sniedz aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonām”. Turklāt sadarbības nolīguma 5. pantā ĶV tieši apņēmās “atbalstīt” zonu, tostarp “mudinot attiecīgas finanšu iestādes nodrošināt finansēšanas mehānismu” zonā esošajiem uzņēmumiem un ieguldījumiem.

(64)

Turklāt saskaņā ar sadarbības nolīguma par Ķīnas un Ēģiptes Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonas vadības komitejas izveidi 2. panta IV) punktu vadības komiteja atbild par to, lai “pieliktu vislielākās pūles, vienmērīgi ieviešot ikvienu Ķīnas un Ēģiptes normatīvajos aktos paredzēto stimulēšanas politiku”, bet saskaņā ar 2. panta V) punktu – “koordinētu un sekmētu attiecīgas finanšu iestādes, ieskaitot, bet ne tikai, bankas, apdrošināšanas iestādes un dažādus fondus, kas sniedz kredīta atbalstu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem, kā arī palīdzētu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem pētīt iespējas izmantot citus finansējuma kanālus”. Visbeidzot, atbilstīgi šā nolīguma 7. pantam kā ĒV, tā ĶV apņēmās, ka esošie vai vēlākie tiesību akti, kas paredz labvēlīgāku attieksmi nekā sadarbības nolīgums, ir pārāki par šo nolīgumu. ĶV preferenciālais finansējums par labu zonā esošajam SŠS ražotājam ir šo kontaktu rezultāts un ir jāaplūko to kontekstā.

(65)

ĒV un ĶV apvienoja spēkus vairāku mērķu sasniegšanai.

(66)

Ēģiptes puses mērķis atbilstīgi augstākā politiskā līmeņa izteikumiem (19) bija piesaistīt Ķīnas ieguldījumus, zinātību un kapitālu, lai veicinātu Suecas kanāla ekonomiskās zonas ekonomisko attīstību un radītu darbvietas. Saskaņā ar Ēģiptes Plānošanas departamenta 2013. gada novembrī publicēto 2022. gada Ēģiptes ilgtermiņa perspektīvu plānu SETS zonai būs nozīmīga loma Ēģiptes ražošanas nozares uzlabošanā, ārvalstu valūtas piesaistīšanā, izmantojot eksportu, nodokļu radīšanā un bezdarba problēmas risināšanā (20).

(67)

Ķīnas puses motivācija bija cita. No pašu uzņēmumu perspektīvas Ēģiptei ir vairākas priekšrocības saistībā ar zemākām darbaspēka izmaksām un īsāku laikposmu, kurā tiek veikta piegāde uz galvenajiem tirgiem, piemēram, ES. Turklāt Jushi Group 2014. gadā izdotā obligāciju prospektā ir minēts: “[T]irdzniecības aizsardzības šķēršļi ir izraisījuši maskētu Ķīnas stiklšķiedras eksporta cenu paaugstināšanos, kas negatīvi ietekmē “Jushi Group” stiklšķiedras eksportu. (..) Pēc “Jushi Egyptian Glass Fiber Co., Ltd.” nodibināšanas 2013. gadā, pieprasījumu pēc ražojuma minētajos trijos reģionos (21) apmierinās “Jushi Egypt”. Minētie trīs reģioni nepiemēros antidempinga maksājumus “Jushi” Ēģiptes ražojumiem, un antidempinga politikas ietekme uz “Jushi Group” tiks ievērojami samazināta. Galvenais “Jushi Egypt” stiklšķiedras ražojumu cenu noteikšanas princips minēto triju reģionu klientiem ir par tarifiem ietaupīto summu sadalīt ar klientiem, bet antidempinga maksājumu un piegādes izmaksu ietaupījumus pilnībā attiecināt uz izdevēju.” ES kopš 2011. gada (22) un 2014. gada beigām (23) Ķīnas izcelsmes SŠS importam piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus, un ES ir viens no obligāciju prospektā minētajiem “trijiem reģioniem”.

(68)

No ĶV viedokļa, kā paredzēts MOFCOM Ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plānā, viens no galvenajiem šajā plānā paredzētajiem uzdevumiem ir paplašināt tirdzniecības sadarbību iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros, lai veicinātu un paplašinātu cita starpā augsto tehnoloģiju ražojumu, piemēram, SŠS, eksportu. Plānā ir ietverts šāds paziņojums: “Stabilizēt izdevīgāko ražojumu, piemēram, darbietilpīgu ražojumu, eksportu uz minētajām valstīm, izmantot iespējas būvēt infrastruktūru šajās valstīs un rosināt liela izmēra pilnīgu iekārtu, tehnoloģiju, standartu un pakalpojumu kopumu eksportu. Pielāgoties šo valstu rūpniecības transformācijas un uzlabošanas tendencēm, intensificēt elektromehānisko un augsto tehnoloģiju ražojumu eksportu. (..) Intensificēt jaunietekmes tirgu paplašināšanos, izvēlēties vairākus jaunietekmes tirgus primārai paplašināšanai pēc visaptverošas ekonomikas mēroga, izaugsmes tempa, resursu krājumu, riska pakāpes un citu faktoru izvērtēšanas. Paplašināt augsta līmeņa tehnisko iekārtu eksportu, stimulēt augstas kvalitātes, augstvērtīgu un ar salīdzinošām priekšrocībām apveltītu nozaru un ražojumu eksportu.” Šo uzdevumu izpildei paredzēto pasākumu vidū ir “valsts līmeņa ekonomisko un tehnoloģisko attīstības zonu un dažādu parku attīstīšana”.

(69)

Kādā rakstā tas ir ticis formulēts šādi: “Ārvalstu sadarbības zonas atbilstīgi valsts departamentu norādījumiem iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros un saistībā ar augstākā līmeņa uzņēmējas valsts stratēģiju ir kļuvušas par iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” un sadarbības starptautiskās ražošanas jaudas jautājumos īstenotājām.” (24)

(70)

Tādēļ aizjūras zonas kalpo vairākiem Ķīnas stratēģiskajiem mērķiem. Pirmkārt, tās var palīdzēt palielināt pieprasījumu pēc Ķīnā ražotām iekārtām un aprīkojuma. Otrkārt, veicot ražošanu ārvalstīs un eksportējot uz Eiropu un Ziemeļameriku, Ķīnas uzņēmumi varētu izvairīties no tirdzniecības spriedzes un šķēršļiem, kas noteikti eksportam no Ķīnas. Treškārt, tās var palīdzēt Ķīnas centienos stimulēt pārstrukturēšanu iekšzemē un nokļūt augstāk pievienotās vērtības veidošanas ķēdē (25).

(71)

No minētā izriet, ka Ēģiptes valdība sagaidīja un atzinīgi novērtēja, ka Ķīna finansē ciešo sadarbību SETS zonā, lai stiprinātu attīstību vienā no tās nabadzīgākajiem reģioniem. Ķīnas valdība cerēja, ka Ķīnas uzņēmumi varētu darboties ārpus Ķīnas teritorijām un paplašināt eksportu iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros (iespējams, lai tos neskartu tirdzniecības aizsardzības pasākumi).

(72)

Šādos apstākļos Komisija uzskatīja, ka ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā lietoto terminu “valdība veic” ir jāaptver ne vien pasākumi, ko tieši veikusi ĒV, bet arī ĶV pasākumi, kurus, balstoties uz pieejamajiem pierādījumiem, var attiecināt uz ĒV.

(73)

Apelācijas institūcija (“AI”) US-Gasoline lietā (26) ir lēmusi, ka PTO tiesības nevar aplūkot “klīniski izolēti” no vispārējām starptautiskajām tiesībām. Jo īpaši vispārējie starptautisko tiesību principi tādējādi ir daļa no PTO tiesiskā regulējuma, kas neveido noslēgtu režīmu (27). Atbilstīgi Vienošanās par strīdu izšķiršanu (VSI) 3.2. pantam un Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām (VCLT) 31. panta 3. punkta c) apakšpunktam, vērtējot līguma noteikumu kontekstu, ir jāņem vērā “jebkuras starptautisko tiesību normas, kas piemērojamas attiecībās starp dalībniekiem”.

(74)

Šie “noteikumi” ietver starptautiskās paražu tiesības (28), kas pēc definīcijas ir saistošas visiem PTO dalībniekiem, tostarp Ēģiptei, Ķīnai un Eiropas Savienībai. Svarīgs starptautisko paražu tiesību avots ir noteikumi par valsts atbildību, kurus atbilstīgi pilnvarojumam uz ANO statūtu 13. panta 1. punkta a) apakšpunkta pamata ir kodificējusi Starptautisko tiesību komisija (STK panti par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību) (29).

(75)

STK pantos ietvertie noteikumi ir arī “piemērojami”VCLT 31. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, jo sniedz norādījumus, kā interpretēt attiecināmības jēdzienu, proti, kad konkrēta darbība vai bezdarbība var tikt attiecināta uz valsti arī tad, ja minēto darbību vai bezdarbību nav tieši veikusi šī valsts. Šajā sakarā attiecināmības jēdziens iegūst nozīmi, lai SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunkta robežās interpretētu jēdzienu “valdība”, konkrētāk, lai noteiktu, kā pareizi attiecināma rīcība situācijā, kad divas valstis sadarbojas attiecībā uz subsīdijām, kā tas noticis šajā lietā (30).

(76)

Tādēļ STK pantus var izmantot, lai SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunkta robežās interpretētu jēdzienu “valdība”, lai attiecinātu rīcību (subsīdijas piešķiršanu) uz ĒV arī gadījumos, kad ĒV nav tieši veikusi finansiālo ieguldījumu.

(77)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka STK pantu 11. pantā jo īpaši ir paredzēts, ka “rīcību, kas nav attiecināma uz valsti saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, tomēr uzskata par šīs valsts rīcību starptautisko tiesību izpratnē, ja un ciktāl valsts atzīst un pieņem attiecīgo rīcību par savu”. STK pantu 11. panta komentārā ir skaidrots, ka “[attiecināmības uz valsti rīcības atzīšanas un pieņemšanas dēļ] principa piemērošanas gadījumi ir atrodami tiesu nolēmumus un valstu praksē” (31). Minēto komentāru 6. apsvērumā tiek atgādināts par prasību, lai valsts “identificētu attiecīgo rīcību un atzītu to par savu”.

(78)

Ēģiptes valdība no projekta radīšanas 1997. gadā ir iekļāvusi Ķīnas veikto Jushi Egypt finansēšanu savā politikā attiecībā uz zonu. Prezidents M. Morsī 2012. gada augustā, atrodoties vizītē Ķīnā, publiski pauda atzinību Ķīnas ieguldījumiem un kapitālam, savukārt Ēģiptes Plānošanas departaments 2013. gada novembrī atzina, ka Ķīnas finansētajai SETS zonai būs nozīmīga loma Ēģiptes ražošanas nozares uzlabošanā. Citā vizītē Ķīnā 2014. gada decembrī prezidents A. Sisi “izteicās, ka prezidenta Sji Dzjiņpina priekšlikums kopīgi izveidot “Viena josla, viens ceļš” radīja Ēģiptei būtisku iespēju atgūties, un Ēģiptes partija bija gatava aktīvi iesaistīties un sniegt atbalstu. Ēģiptes partija vēlējās sadarboties ar Ķīnu Suecas kanāla koridora, Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu u. c. projektu attīstīšanā, kā arī piesaistīt Ķīnas uzņēmumu ieguldījumus Ēģiptē” (32).

(79)

Ķīnas iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” izpausmes ir vispārzināmas. Valsts padomes 2015. gada 13. maija vadlīniju par sadarbību starptautiskās ražošanas jaudas un iekārtu ražošanas jautājumos 30.–36. pantā ir norādīti visi politikas atbalsta veidi, ko var saņemt uzņēmumi, kuri “dodas uz āru”. To vidū ir fiskālā un nodokļu atbalsta politika, koncesijas aizdevumi, finansiāls atbalsts sindicēto aizdevumu veidā, eksporta kredīts, projektu finansēšana, kapitālieguldījumi un, visbeidzot, eksporta kredīta apdrošināšana. Vadlīniju 31. pantā ir minēti “koncesijas aizdevumi”, ar kuriem “atbalsta uzņēmumu dalību liela izmēra pilnīgu iekārtu eksportā, projektu līgumu slēgšanā un liela apjoma ieguldījumu projektos”. Komisija citā lietā (33) nesen ir konstatējusi, ka praksē šī politika ir radījusi vairāku veidu banku preferenciālo finansējumu vai saskaņā ar vadlīniju 35. pantu īpaši izveidoto “Zīda ceļa fondu”.

(80)

Tā kā Ēģiptes prezidenti neapšaubāmi apzinājās, ka Ķīnas iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” ir saistīta ar būtisku valsts finansējumu preferenciālas finansēšanas un citu finanšu instrumentu veidā, kopīgi ar Ķīnu izveidojot SETS zonu, šāds ĶV finansēšanas atbalsts nepārprotami tika atzīts un pieņemts augstākajā politiskajā līmenī.

(81)

To, ka Ēģipte atzina un pieņēma Ķīnas preferenciālo finansējumu, apliecina arī 2016. gada sadarbības nolīguma teksts. Atbilstīgi sadarbības nolīguma 1. pantā paredzētajam Ēģipte skaidri piekrita, ka Ķīna var piemērot savus tiesību aktus SETS zonā esošajiem uzņēmējiem vai saistībā ar darbību SETS zonā. Šim nolūkam Ēģiptes valdība arī piekrita, ka Ķīna savos tiesību aktos nosaka SETS zonu par “ārvalstu ieguldījumu teritoriju”. Tā kā atbilstīgi 66. apsvērumā minētajam “ārvalstu ieguldījumu teritorijas” ir iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” mehānisms un minētās iniciatīvas instruments ir preferenciāls finansējums, šāda apzīmējuma lietošanai sadarbības nolīguma 4. pantā, kurā Ķīna arī apstiprinājusi, ka minētajai zonai “ir tiesības uz attiecīgu politikas atbalstu un atvieglojumiem, ko Ķīnas valdība sniedz aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonām”, bija tādas sekas, ka Jushi Egypt ieguva tiesības lūgt Ķīnas politikas bankām preferenciālus aizdevumus un preferenciālus eksporta apdrošināšanas noteikumus. Ēģipte arī parakstīja 5. pantu, kurā paredzēts, ka Ķīnas valdība atbalsta arī sadarbības zonu, “mudinot attiecīgas finanšu iestādes nodrošināt finansēšanas mehānismu .. ieguldījumu projektiem sadarbības zonā, ja tiek izpildīti aizdevuma izsniegšanas nosacījumi un aizdevuma izlietošanas prasības”. Kā jau tika konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā, Ķīnas preferenciālais finansējums netiek īstenots ar skaidri noteiktām finansējuma programmām ar stingriem atbilstības kritērijiem – tā vietā augstākais politiskais līmenis identificē virkni veicinātu nozaru (34). Ēģiptes SETS zonas noteikšana par Ķīnas uzņēmumu ārvalstu ieguldījumu zonu pēc abu prezidentu kopīgas vienošanās un 5. panta “pamudinājuma” precīzi atbilst parastajai sistēmai, kā Ķīna aktivizē tās politikas banku preferenciālo finansējumu.

(82)

Tādējādi Ēģipte “identificēja” un “atzina par saviem” Ķīnas preferenciālos pasākumus par labu Ēģiptē nodibinātiem Ķīnas subjektiem.

(83)

Ēģiptes amatpersonas arī pastāvīgi piedalījās 45. apsvērumā minētajā triju līmeņu īstenošanas mehānismā. Atbilstīgi īstenošanas nolīguma 2. panta V punktam īstenošanas mehānisms ir paredzēts, lai “koordinētu un sekmētu attiecīgas finanšu iestādes, ieskaitot, bet ne tikai, bankas, apdrošināšanas iestādes un dažādus fondus, kas sniedz kredīta atbalstu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem, kā arī palīdzētu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem pētīt iespējas izmantot citus finansējuma kanālus”. Šā dokumenta 2. panta 4. punktā amatpersonām ir noteikts pienākums “pielikt vislielākās pūles, vienmērīgi ieviešot ikvienu Ķīnas un Ēģiptes normatīvajos aktos paredzēto stimulēšanas politiku”. Ar minēto ir fiksēta Ēģiptes un Ķīnas vienprātība, ka Ķīnas puse neizsniedz līdzekļus par tirgus likmēm, ko Jushi Egypt varētu iegūt no starptautisko tirgu investoriem, bet gan proaktīvi sniedz valsts stimulus, kas ir vēl viens ieguvumu vai priekšrocību apzīmējums.

(84)

Īstenojot šo noteikumu, Ēģipte ir arī paudusi pilnīgu piekrišanu Ķīnas preferenciālajam finansējumam par labu zonā esošajam SŠS ražotājam. Ņemot vērā ĒV daļējo nesadarbošanos šajā būtiskajā izmeklēšanas aspektā, Komisija šajā ziņā nevarēja izdarīt sīkākus konstatējumus, tomēr pieejamie pierādījumi liecina par faktu, ka abas valdības sadarbojās par labu zonā esošajam SŠS ražotājam eksportētājam, kā aprakstīts iepriekš.

(85)

No pierādījumiem izriet, ka finansiālo ieguldījumu, kas izpaužas kā Ķīnas valsts iestāžu preferenciāls finansējums par labu Jushi Egypt, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu var attiecināt uz ĒV kā izcelsmes vai eksporta valsts valdību. Pierādījumi liecināja, ka ĒV atbilstīgi saskaņotajām saistībām attīstīt un atbalstīt ekonomisko darbību zonā apstiprināja preferenciālo finansiālo atbalstu, ko ĶV bija sniegusi zonā esošajam SŠS ražotājam.

(86)

Šajā sakarā Komisija arī norādīja, ka iespēja, ka valdība sniedz finansiālu ieguldījumu netieši ar privātu subjektu starpniecību, nav sveša ne pamatregulai, ne SKP nolīgumam (35). Gadījumos, kad valdības uztic vai norīko privātus subjektus veikt konkrētu rīcību, svarīgi ir, vai pastāv “pierādāma saikne” starp valdības aktu un privātā subjekta rīcību (36). Līdzīgi šajā gadījumā pastāv skaidra un tieša saikne starp Ķīnas pozitīvo rīcību, lai sniegtu noteikto atbalstu SŠS ražotājam eksportētājam, un ĒV.

(87)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka preferenciālais finansējums, ko ĶV ir piešķīrusi zonā esošajam SŠS ražotājam eksportētājam, ir ĒV finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta i) apakšpunkta nozīmē (37).

(88)

Komisija pēc tam vērtēja, vai minētie uz ĒV attiecināmie finansiālie ieguldījumi būtu radījuši Jushi Egypt ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē. Komisija atgādināja, ka minētais uzņēmums darbojas Ēģiptē un ir dibināts saskaņā ar Ēģiptes tiesībām. Tādēļ būtībā bija lietderīgi jautāt, vai finansējuma saņēmējam tika piešķirti labāki nosacījumi, nekā tas būtu saņēmis Ēģiptes finanšu tirgū? Komisija šo aspektu pārbaudīja un pārliecinājās, ka tas pārliecinoši atbilst patiesībai.

(89)

Tomēr Komisija arī ņēma vērā lietas sevišķos apstākļus. Kā norādīts 44. apsvērumā, ražotājs eksportētājs pilnībā pieder SASAC. Ķīnas valsts iestādes piešķīra preferenciālo finansējumu pēc sarunām un attiecīgo dokumentu parakstīšanas Ķīnā, savukārt saņēmēji to saņēma tieši vai netieši ar Ķīnas mātesuzņēmuma starpniecību (starpuzņēmumu aizdevumi). Turklāt, kā paredzēts sadarbības nolīguma 1. pantā, Ēģiptes valdība piekrita tam, ka minētās struktūras saņem preferenciālu atbalstu, tostarp lētus aizdevumus atbilstīgi Ķīnas tiesībām, proti, saskaņā ar Ķīnas nosacījumiem. Ķīnas valsts iestādes piešķīra šādu finansējumu saskaņā ar sadarbības nolīguma 5. pantu atbilstīgi Ķīnā īstenotajai preferenciālās finansēšanas politikai. Kā paskaidrots 42. apsvērumā, ar minētajiem sadarbības nolīguma noteikumiem tika kodificēta agrāk iedibināta prakse.

(90)

Tādēļ Komisija secināja, ka tas, ka Ēģiptes valdība ir pieņēmusi un atzinusi Ķīnas valsts iestāžu finansiālos ieguldījumus Jushi Egypt, ietvēra arī to ieguvuma elementu. Tādējādi Komisija noteica preferenciālā finansējuma tirgus likmes un attiecīgi aprēķināja ieguvumu. Tā norādīja, ka šādas saprātīgas pieejas rezultātā tika iegūts zemāks subsīdijas apjoms nekā tas, ko iegūtu, piemērojot hipotētisku Ēģiptes etalonu.

(91)

Attiecībā uz trešo aspektu, kas skar īpašas iezīmes, Komisija izvērtēja, vai subsīdijas bija īpašas, kā paredzēts pamatregulas 4. panta 2., 3. un 4. punktā.

(92)

Atzīstot un pieņemot preferenciālo finansējumu, ĒV bija tā piešķīrējiestāde. Jo īpaši ĒV ir atzinusi un pieņēmusi, ka ĶV nosaka SETS zonu par ārvalstu ieguldījumu teritoriju saskaņā ar sadarbības nolīguma 4. pantu, un apstiprinājusi tā pilnīgu īstenošanu, tostarp ĶV piešķirot preferenciālu finansējumu.

(93)

Šīs subsīdijas Jushi Egypt ir pieejamas tikai tādēļ, ka šis uzņēmums darbojas SK zonā (kurā ietilpst SETS zona). Tādēļ Komisija secināja, ka tās bija reģionālas subsīdijas pamatregulas 4. panta 3. punkta nozīmē un ietilpa piešķīrējiestādes jurisdikcijā atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2., 3. un 4. punktam.

(94)

Visbeidzot Komisija secināja, ka gan subsīdijas, ko uzņēmumiem, kuri darbojas SETS zonā, tieši piešķīrusi Ēģipte (zemes piešķiršana, nodokļu atvieglojumi), gan subsīdijas, kas piešķirtas netieši ar ĶV preferenciālā finansējuma starpniecību, ir kompensējamas saskaņā ar pamatregulas 2., 3. un 4. pantu. Pēdējās no minētajām ir attiecināmas uz Ēģipti tādēļ, ka Ēģipte ir atzinusi un pieņēmusi ĶV pasākumus kā savējos, piemēram, ar sadarbības nolīguma, ciešās sadarbības un dažādu līmeņu sadarbības mehānismu starpniecību. Ar finansiālo ieguldījumu arī tika piešķirti ieguvumi, un tas bija īpašs. Komisija tālāk ir sīkāk izvērtējusi visas attiecīgās subsīdijas.

(95)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas (38) ĒV un ražotājs eksportētājs apstrīdēja šos konstatējumus, izvirzot piecus argumentus. Pirmkārt, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ķīnas valdības kā suverēna rīcību nebija iespējams attiecināt uz Ēģipti. Otrkārt, Komisija nebija ņēmusi vērā pati savu pamatregulu, saskaņā ar kuru piešķīrējiestādei jābūt struktūrai izcelsmes vai eksportētājas valsts teritorijā, nevis ārpus tās. Treškārt, Ķīnas rīcības attiecināšana uz Ēģipti arī pārkāpa PTO tiesību normas, ko nevarēja interpretēt saskaņā ar STK pantu par valstu atbildību 11. pantu. Ceturtkārt, STK pantu 11. pants vispār nebija piemērojams lietas faktiem. Piektkārt, finansiālais ieguldījums Jushi neatbilda pamatregulas 3. pantā paredzētajām prasībām attiecībā uz specifiskumu.

(96)

ĒV un ražotājs eksportētājs savā pirmajā argumentā uzsvēra starptautiskajās tiesībās pastāvošo valstu suverenitātes principu. Viņu ieskatā rīcību var attiecināt uz valsti tikai tad, ja rīcība tiek veikta ar šīs valsts pilnvarām. Tādēļ ar Ķīnas pilnvarām veikta subjektu rīcība ir attiecināma vienīgi uz Ķīnas valsti.

(97)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. ANO Statūtu 2. panta 1. punktā nostiprinātais princips par valstu suverēno vienlīdzību starptautiskajās tiesībās aizliedz vienai valstij īstenot savu varu citas valsts teritorijā pret tās valsts gribu, kuras teritorija tā ir. Tomēr valstis var atļaut citas valsts rīcību savā teritorijā. Šādā gadījumā uzaicinātās valsts rīcību uzņemošās valsts teritorijā var attiecināt uz uzņemošo valsti. Piemēram, šis noteikums tieši izriet no ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada Rezolūcijas 3314 (XXIX) par agresijas definīciju, kas tiek plaši atzīta par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju. Saskaņā ar šīs rezolūcijas 3.lit panta f) punktu vienas valsts agresija pret otru valsti netiek definēta tikai kā tieši uzbrukumi, izmantojot savus valsts orgānus, bet arī kā “valsts rīcība, atļaujot, ka tās teritoriju, ko tā ir atvēlējusi citai valstij, šī valsts izmanto, lai veiktu agresijas aktu pret trešo valsti”. Ja Kuba 1962. gadā būtu ļāvusi Padomju Savienībai uzbrukt Amerikas Savienotajām Valstīm no Kubas teritorijas ar krievu raķetēm, ir skaidrs, ka Kubai būtu iestājusies starptautiski tiesiskā atbildība par agresijas aktu pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Attiecīgi starptautiskajās tiesībās tiek atzīta iespēja attiecināt uzaicinātas valsts rīcību uz uzņemošo valsti un pat uzņemošajai valstij par to piemērot sankcijas, ja uzaicinātās valsts rīcība nodara kaitējumu trešai valstij.

(98)

Otrkārt, ĒV un ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka saskaņā ar ES pamatregulu Ķīnas valdības rīcību nav iespējams attiecināt uz Ēģipti. “Valdības” definīcija pamatregulas 2. panta b) punktā ir tikusi skaidri sasaistīta ar piešķīrējiestādes teritoriju. Šajā tiesību normā lietotais formulējums “teritorijā” ir bijis paredzēts juridiskās noteiktības nodrošināšanai un nevar tikt interpretēts citādi, ņemot vērā PTO vai starptautiskās tiesības.

(99)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta b) punktā ir paredzēts, ka: ““Valdība” nozīmē valdību vai jebkuru valsts iestādi izcelsmes vai eksportētājas valsts teritorijā.” Komisija piekrita, ka šis noteikums aptver tādas valdības darbību, no kuras teritorijas subsidētais ražojums tiek eksportēts uz Eiropas Savienību. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Attiecīgais ražojums tiek ražots Ēģiptē, un to no Ēģiptes eksportē uz Eiropas Savienību. Ēģiptes valdība kā piešķīrējiestāde atrodas Ēģiptes teritorijā.

(100)

Tomēr pamatregulas 2. panta b) punktā nav minēts nekas par atsevišķo jautājumu – kādu rīcību valdība var atļaut veikt savā teritorijā un atzīt par savu. “Valdības” jēdzienu, tāpat kā “valsts iestādes” jēdzienu, var interpretēt dažādi, ņemot vērā tā kontekstu, mērķi un nolūku. Tādēļ uz izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts valdību attiecināmās darbības var būt ne tikai darbības, ko tieši veikusi šī valdība, bet arī uz šo valdību attiecināmās darbības. To apliecina arī pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā lietotais formulējums, runājot par finansiālu ieguldījumu, ko “veic” valdība. Šo pašu iemeslu dēļ nepamatoti ir arī ĒV argumenti, kuros tā atsaukusies uz vairākiem SKP nolīguma noteikumiem (piem., 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunktu, 13. pantu, 18.1. panta a) punktu un 63. zemsvītras piezīmi). Lai gan pamatregula “ir jāinterpretē, pēc iespējas ņemot vērā attiecīgos SKP nolīguma noteikumus” (39), šie noteikumi nav pretrunā ar ideju, ka finansiālu ieguldījumu var sniegt cita valsts, kuru teritorijas valdība atzīst un pieņem par savu.

(101)

Tādēļ otrais apgalvojums, kas izriet no apgalvotā šaurā teritorialitātes jēdziena saskaņā ar pamatregulas 2. panta b) punktu un SKP nolīguma 1.1. panta a) punkta 1. apakšpunktu, tika noraidīts.

(102)

Trešais iebildums bija saistīts ar to, kāda šajā sakarā ir STK pantu par valsts atbildību nozīme. ĒV un ražotājs eksportētājs uzskata, ka nav iemesla atsaukties uz 11. pantu STK pantos, jo Apelācijas institūcija lietā US – Anti-Dumping and Countervailing Duties on Certain Products from China (40) bija atsaukusies vienīgi uz 4., 5. un 8. pantu STK pantos.

(103)

Komisija noraidīja šo apgalvojumu. Nav pamata apgalvojumam, ka PTO noteikumu interpretācijā nozīme ir tikai dažiem starptautisko paražu tiesību principiem, kas nostiprināti STK pantu par valstu atbildību 4., 5. un 8. pantā, bet ne citiem. PTO Apelācijas institūcija vienmēr ir piemērojusi tos vispārējo paražu tiesību jēdzienus, kuriem ir nozīme lietā esošo faktu vērtēšanā. Līdzās noteikumiem par attiecināmību PTO tiesiskajā sistēmā ietilpst arī, piemēram, saskanīgas rīcības un labticības principi. Šajā lietā ĒV nav apstrīdējusi faktiskos apstākļus, ka tā ir uzaicinājusi veikt, atzinusi un veicinājusi Ķīnas preferenciālā finansējuma īstenošanu attiecībā uz Ēģiptē strādājošiem uzņēmumiem. Konkrētajā situācijā skaidrojošus norādījumus var izsecināt no STK pantu 11. panta, kas minēts arī starptautisko ieguldījumu tiesību judikatūrā (41). Tādēļ STK pantu 11. pants ir starptautisko tiesību norma Vīnes Konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 31. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ar kuru var interpretēt jēdzienu “valdība” SKP nolīgumā.

(104)

Ceturtajā iebildumā tika minēts, ka STK pantu 11. pants vispār nav piemērojams lietas faktiem. Saskaņā ar šo pantu valsts var uzņemties atbildību par rīcību kā tiesību un saistību pārņēmēja valsts pēc zemes iegūšanas. Valdība arī tās iedzīvotāju privātu rīcību var atzīt par savu. Tomēr minētajā pantā nav paredzēts, ka valsts pieņemtu ārvalsts suverēna rīcību par savu.

(105)

Komisija atspēkoja arī šo iebildumu. STK pantu 11. panta nosaukums ir “rīcība, ko valsts atzinusi un pieņēmusi par savu”, neparedzot nosacījumus attiecībā uz sākotnējās rīcības autoru. Šis noteikums tieši izriet no ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada Rezolūcijas 3314 (XXIX) par agresijas definīciju, kas tiek plaši atzīta par starptautisko paražu tiesību kodifikāciju. Saskaņā ar šīs rezolūcijas 3.lit panta f) punktu vienas valsts agresija pret otru valsti netiek definēta tikai kā tieši uzbrukumi, izmantojot savus valsts orgānus, bet arī kā “valsts rīcība, atļaujot, ka tās teritoriju, ko tā ir atvēlējusi citai valstij, šī valsts izmanto, lai veiktu agresijas aktu pret trešo valsti”.

(106)

Bez ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada Rezolūcijas 3314 (XXIX) (sk. 97. apsvērumu) arī Starptautiskā Tiesa ir apstiprinājusi valstu brīvību pieņemt ārvalsts rīcību kā savu (42). Tādēļ starptautiskajā praksē netiek atbalstīta Ēģiptes nostāja, ka attiecināmība atbilstīgi STK pantu 11. pantam ir ierobežota ar gadījumiem, kad notiek teritoriālā pēctecība vai kad valdība atzīst un pieņem privātu prettiesisku rīcību, kas veikta šīs valsts teritorijā.

(107)

ĒV un ražotājs eksportētājs piektajā iebildumā apgalvoja, ka ĶV finansiālais ieguldījums Ēģiptes subjektos nav bijis specifisks. Tie citēja pamatregulas 4. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru finansiālā ieguldījuma saņēmējam ir jāatrodas “piešķīrējiestādes jurisdikcijā”. Pēc to domām, formulējums “piešķīrējiestāde” nenozīmē “atzinēja un pieņēmēja iestāde”. Turklāt iepriekšējās izmeklēšanās piešķīrējiestāde attiecībā uz Ķīnas subjektiem vienmēr bija Ķīnas valdība. ĒV secināja, ka ĶV finansiālais ieguldījums nevar būt specifisks, “jo Ēģiptē esoši uzņēmumi neatrodas Ķīnas jurisdikcijā”.

(108)

Komisija atkārtoti uzsvēra, ka uzskata ĒV par piešķīrējiestādi, jo tā ir pieņēmusi un atzinusi Ķīnas preferenciālo finansējumu. Tā kā uzņēmums Jushi Egypt veic darbību speciālajā ekonomiskajā zonā, tas atrodas arī ĒV jurisdikcijā. Arī saņemt šādu finansiālo atbalstu bija konkrēti atļauts tikai uzņēmumiem, kas darbojas šajā zonā, tātad tas bija specifisks.

(109)

Arī tad, ja bija nepieciešams pierādīt, ka ĶV ir īstenojusi jurisdikciju pār šiem uzņēmumiem, pirms ĒV varēja atzīt Ķīnas rīcību par savu, rezultāts nemainītos. Parakstot sadarbības nolīguma 1. pantu un 4. panta 1. punktu, ĒV bija piekritusi, ka zonā strādājošie uzņēmumi saņems “attiecīgu politikas atbalstu un [atvieglojumus], ko Ķīnas valdība sniedz aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonām” un ka zonas attīstīšana notiks saskaņā ar “abu valstu” tiesību aktiem. Papildus savas teritoriālās jurisdikcijas īstenošanai ĒV tādējādi arī ļāva Ķīnai sniegt specifisku atbalstu tikai tiem uzņēmumiem, kuri atrodas “aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonās”. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(110)

Visbeidzot, Komisija atkārtoti apstiprināja savu konstatējumu, ka ĒV atzina un pieņēma kā savu atbalstu kapitāla ieguldījumiem, aizdevumus uzņēmumam Jushi Egypt un TEDA Egypt veikto zemes piešķīrumu, tādējādi ir sniegusi specifiskas subsīdijas pamatregulas 2., 3. un 4. panta nozīmē.

(111)

Kā minēts 8. apsvērumā, Komisija nosūtīja ĒV informācijas pieprasījumu, lai pilnībā izmeklētu ĒV un ĶV sadarbību par labu ražotājam eksportētājam.

(112)

Jo īpaši daļa no informācijas pieprasījuma attiecās uz valstij piederošo Ķīnas finanšu iestāžu rīcību, jo sevišķi to rīcību publisku iestāžu statusā pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, ko lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu, un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru, piešķirot aizdevumus ražotājam eksportētājam ĶV un ĒV sadarbības satvarā.

(113)

Šim nolūkam Komisija no ĒV pieprasīja informāciju par Ķīnas finanšu nozares pārskatu un par tādu politikas banku kā CDB un EXIM lomu aizdevumu vai eksporta kredītu izsniegšanā Jushi Group. Komisija lūdza ĒV tieši vai ar ĶV starpniecību pārsūtīt informācijas pieprasījuma A papildinājumu minētajām bankām.

(114)

ĒV neiesniedza pieprasīto informāciju un apgalvoja, ka tās rīcībā nav informācijas par Ķīnā esošiem subjektiem un Ķīnā piemērotajiem noteikumiem un ka tai nav jurisdikcijas pieprasīt šādu informāciju. ĒV uzskata, ka, pieprasot no ĒV šādu informāciju, Komisija pārkāpa ĒV tiesības uz aizstāvību un valstu suverenitātes principu.

(115)

Komisija nepiekrita šādam viedoklim. Kā minēts iepriekš, ĒV un ĶV nolēma kopīgi sadarboties un izveidot SETS zonu, lai ĶV subsīdijas varētu tikt attiecinātas uz ĒV. Komisija arī norādīja, ka ĒV un ĶV saskaņā ar ĶTR Tirdzniecības ministrijas un Suecas kanāla ekonomiskās zonas galvenās iestādes noslēgtā 2016. gada līguma par Ēģiptes Suecas Ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu 8. pantu ir izveidojušas pārvaldības mehānismu ar trijiem pārvaldes līmeņiem. Šajā tiesību normā ir minēts pienākums sadarboties attiecībā uz jautājumiem, kas varētu ietekmēt sadarbības zonas darbību (to vidū var būt situācijas, kad trešās valstis eksportam no šīs zonas piemēro kompensācijas maksājumus). Šajā mehānismā bija paredzēta iespēja, ka ĒV var iegūt pieprasīto informāciju no ĶV. Komisija arī norādīja, ka atbilstīgi starptautiskajām tiesībām (1969. gada Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 27. pants) bija uzskatāms, ka ĶV savas saistības pret ĒV pildīs labā ticībā, sniedzot atbildi uz ĒV pārsūtīto informācijas pieprasījumu.

(116)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ĒV varēja saņemt pieprasīto informāciju no ĶV, tomēr nedarīja to. Pat ja daļu pieprasītās informācijas būtu varējusi sniegt vienīgi ĶV, Komisija uzskatīja, ka ĒV un ĶV nesadarbošanās šajā ziņā liecināja, ka Komisija savus secinājumus par šo aspektu var balstīt vienīgi uz pieejamo informāciju. Ne ĒV, ne kāda no ieinteresētajām personām (ieskaitot ĶV) neapstrīdēja faktus, ar kuriem Komisija pamatoja savu novērtējumu (tikai šo faktu juridisko raksturojumu).

(117)

Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(118)

Ņemot vērā 3.2.1. iedaļā paskaidroto ĒV un ĶV nesadarbošanos, Komisijai nācās izmantot pamatregulas 28. panta noteikumus, lai izvērtētu EXIM un CDB kā valsts iestāžu rīcību.

(119)

Šajā ziņā kritērijs, ko piemēro, lai noteiktu, vai valsts īpašumā esošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāds (43): “Svarīgi ir, vai subjektam ir piešķirtas pilnvaras veikt valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski veic valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši, ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk, nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāla daļu īpašnieks, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo subjektu, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka uz valdības kontroli norāda daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras.”

(120)

Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valstij piederošajām bankām. Komisija analizēja arī, vai tiek īstenota būtiska kontrole. Šim nolūkam Komisijai bija pilnībā jāpaļaujas uz pieejamiem faktiem, jo ĶV un valsts īpašumā esošās bankas atteicās sniegt jebkādus pierādījumus.

(121)

Attiecībā uz ĶV īpašumtiesībām un kontroles formālajām pazīmēm jānorāda, ka iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (44) Komisija konstatēja, ka EXIM tika izveidota un darbojas saskaņā ar Valsts padomes pieņemto paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM statūtiem. Saskaņā ar tās statūtiem valsts tieši izvirza EXIM vadību. Uzraudzības padomi ieceļ Valsts padome saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par uzraudzības padomēm galvenajās valsts finanšu institūcijās” (Valsts padomes Dekrēts Nr. 282) un citiem normatīvajiem aktiem, un tā ir atbildīga attiecībā pret Valsts padomi.

(122)

Statūtos ir arī minēts, ka EXIM partijas komitejai ir vadoša un politiska pamatvirziena loma, lai nodrošinātu, ka EXIM īsteno liela apmēra politiskus partijas un valsts uzdevumus. Partijas administratīvā funkcija ir integrēta visos korporatīvās pārvaldības aspektos. Statūtos ir norādīts arī, ka EXIM uzdevums ir atbalstīt ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību, pārrobežu ieguldījumus, iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”, sadarbību starptautiskās jaudas jomā un iekārtu ražošanā. Tās darbības jomā ietilpst īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumi, kas apstiprināti un ir saskaņā ar valsts ārējās tirdzniecības un “došanās uz āru” politiku, piemēram, eksporta kredīti, importa kredīti, tehnisko aizdevumu līgumi ārvalstu valūtā, ārvalstu ieguldījumu aizdevumi, Ķīnas valdības aizdevumi ārvalstu atbalstam un eksporta pircēju aizdevumi.

(123)

Turklāt saskaņā ar tās tīmekļa vietnē minēto (45) EXIM ir “valsts finansēta un valstij piederoša politikas banka ar neatkarīgas juridiskas personas statusu. Tā ir banka, ko tieši vada Valsts padome un kuras uzdevums ir atbalstīt Ķīnas ārējo tirdzniecību, ieguldījumus un starptautisko ekonomisko sadarbību”.

(124)

Attiecībā uz CDB Komisija iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās konstatēja, ka šī banka pilnībā pieder valstij (46). Tā kā nav iesniegta informācija par CDB, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(125)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īsteno būtisku kontroli pār valsts īpašumā esošās bankas darbību attiecībā uz tās aizdošanas politiku un riska novērtējumu gadījumos, kad tā sniegusi aizdevumus SŠS ražošanas nozarei. Tā kā ĒV nesadarbojās, Komisijai nācās izmantot labākos pieejamos faktus, jo īpaši publiski pieejamo informāciju un iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās veiktos konstatējumus (47).

(126)

Šajā sakarā tika ņemti vērā šādi normatīvie dokumenti:

(127)

Iepazīstoties ar minētajiem normatīvajiem dokumentiem, Komisija tālāk izklāstīto iemeslu dēļ konstatēja, ka ĶTR finanšu iestādes darbojas tādā vispārējā tiesiskajā vidē, kas liek tām, pieņemot finanšu lēmumus, tos pielāgot ĶV rūpniecības politikas mērķiem.

(128)

Attiecībā uz EXIM – tās sabiedriskās politikas pilnvaras ir noteiktas paziņojumā par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM statūtos.

(129)

Vispārīgi 34. pantā Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, ir paredzēts, ka “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes”. Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts, ka “komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic darījumdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra un privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu”, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Banku likuma 4. pants tiek piemērots, ievērojot Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts ir noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(130)

Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pantā ir paredzēts šādi: “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.”

(131)

Līdzīgi Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tieši “atbalstāmajiem” projektiem. Lēmuma Nr. 40” III nodaļā ir atsauce uz “Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogu”, kurā ir triju veidu saturs, proti, veicināto projektu saturs, ierobežoto projektu saturs un likvidēto projektu saturs. Saskaņā ar minētā lēmuma XVII pantu, ja “ieguldījumu projekts pieder pie veicināmajiem projektiem, tā saturu pārbauda, apstiprina un reģistrē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par ieguldījumiem; visas finanšu iestādes sniedz kreditēšanas atbalstu saskaņā ar kreditēšanas principiem; automātiskas iekārtas, kas tiek importētas par kopējo ieguldījumu summu, izņemot preces, kuras pieder pie iekšzemes ieguldījumu projektu importēto preču satura un nav atbrīvotas no nodokļiem (grozījumi 2000. gadā), izdevusi Finanšu ministrija, var atbrīvot no ievedmuitas un importam piesaistītā pievienotās vērtības nodokļa, ja vien nav jaunu noteikumu par ieguldījumu projektu saturu, kas nav atbrīvots no nodokļiem. Citi iecienītākie politikas virzieni, kas attiecas uz veicinātajiem rūpnieciskajiem projektiem, tiek īstenoti atbilstošu attiecīgiem valsts tiesību aktiem”.

(132)

“Rūpniecības strukturālo pielāgojumu ievirzes katalogā” (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (48) I kategorijā “Veicināšana” minēts: “XII. Celtniecības materiāli: [..] 6. Tehnoloģijas izstrāde un ražošana ar bezsārma stikla šķiedras stieples vilkšanas paņēmienu no vannas krāsns un augstas veiktspējas stikla šķiedras un tās ražojumu ražošana ar gada ražošanas apjomu 50 000 tonnu”.

(133)

Līdz ar to ar SŠS ražošanu saistītie projekti ietilpst kategorijā “veicinātie”.

(134)

Tādējādi Lēmums Nr. 40 apliecina iepriekš konstatēto par Banku likumu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras preferenciālas kreditēšanas veidā. Komisija konstatēja arī, ka Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulēšanas komisijai (“CBIRC”) ir plašas apstiprināšanas pilnvaras attiecībā uz visiem ĶTR dibināto finanšu iestāžu (arī privātā un ārvalstu īpašumā esošu finanšu iestāžu) vadības aspektiem, piemēram (49):

(135)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro vadītājiem un uzraugiem, kurus iecēlusi ĶV un kuri atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV, kad tā piešķīra aizdevumus SŠS ražošanas nozarei, pamatojās uz minēto normatīvo satvaru, lai īstenotu būtisku kontroli pār tās valsts īpašumā esošās bankas darbību, kura sadarbojās.

(136)

Papildus vispārējam tiesiskajam regulējumam uz aizdevumiem, ko EXIM un CDB izsniedza Jushi Egypt, attiecās tālāk minētais juridiskais konteksts.

(137)

China-Africa TEDA un EXIM2009. gada 6. novembrī parakstīja saprašanās memorandu par stratēģisko sadarbību, ierosinot plāna dokumentu kopumu par kopējo summu līdz 6 miljardiem CNY kopējās stratēģiskās sadarbības īstenošanai ārvalstu tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības zonās.

(138)

2009. gada 7. novembrī sešas Āfrikas ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonas, ieskaitot SETS zonu, noslēdza kopīgās sanāksmes paktu starp Ķīnas aizjūras (Āfrikas) ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonām un Ķīnas Āfrikas attīstības fondu (“CADF”), kas ir CDB meitasuzņēmums.

(139)

Turklāt 2013. gadā MOFCOM izdeva paziņojumu par Ķīnas Attīstības bankas sniegtā atbalsta aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu izveidei un attīstībai aspektiem. Saskaņā ar šo paziņojumu MOFCOM un CDB“sniegs politisko atbalstu uzņēmumu ieguldījumiem un finansēšanai, kā arī uzņēmumiem, kas ieiet atbilstīgajās sadarbības zonās”. CDB“precizēs pamatnosacījumus prioritāra atbalsta saņemšanai sadarbības zonā saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas un Finanšu ministrijas prasībām”, kā arī CDB“selektīvi atbalstīs būvniecības posmā esošos projektus un sadarbības projektus, kuriem MOFCOM ir veltījusi īpašu uzmanību kopā ar sadarbības zonu uzņemošo valstu valdībām”.

(140)

Ķīnas un Ēģiptes 2016. gada sadarbības nolīguma 4. pantā ir teikts, ka “Ķīnas valdība uzskata sadarbības zonu par Ķīnas aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonu. Sadarbības zonai .. ir tiesības uz attiecīgu politikas atbalstu un atvieglojumiem, ko Ķīnas valdība sniedz aizjūras ekonomikas un tirdzniecības sadarbības zonām”. Turklāt saskaņā ar 5. pantu Ķīnas valdība arī atbalsta sadarbības zonu, “mudinot attiecīgas finanšu iestādes nodrošināt finansēšanas mehānismu .. ieguldījumu projektiem sadarbības zonā, ja tiek izpildīti aizdevuma izsniegšanas nosacījumi un aizdevuma izlietošanas prasības”.

(141)

Saskaņā ar sadarbības nolīguma par Ķīnas un Ēģiptes ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības zonas vadības komitejas izveidi, ar ko īsteno minēto nolīgumu, 2. panta IV) punktu ir sīkāk noteikts, ka Tiaņdzjiņas pašvaldības un Suecas kanāla ekonomiskās zonas galvenā iestādes attiecīgo funkcionālo nodaļu izveidotā vadības komiteja atbild par to, lai “pieliktu vislielākās pūles, vienmērīgi ieviešot ikvienu Ķīnas un Ēģiptes normatīvajos aktos paredzēto stimulēšanas politiku”, bet saskaņā ar 2. panta V) punktu arī – “koordinētu un sekmētu attiecīgas finanšu iestādes, ieskaitot, bet ne tikai, bankas, apdrošināšanas iestādes un dažādus fondus, kas sniedz kredīta atbalstu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem, kā arī palīdzētu sadarbības zonai un tajā esošajiem uzņēmumiem pētīt iespējas izmantot citus finansējuma kanālus”.

(142)

Komisija konstatēja, ka visas valsts īpašumā esošās Ķīnas finanšu iestādes, tostarp EXIM un CDB, ir īstenojušas iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, veicot valdības funkcijas attiecībā uz SŠS ražošanas nozari. Tāpēc tās bija valsts iestādes nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē un ko lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(143)

Atbilstoši iepriekšējos apsvērumos izdarītajiem secinājumiem Komisija nolēma izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu, vai minētās valstij piederošas bankas atzīstamas par valsts iestādēm.

(144)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (50) Komisija konstatēja, ka šādas bankas, kas konkrētajā izmeklēšanā bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, daļēji vai pilnībā piederēja valstij vai šādām valsts juridiskajām personām: China Development Bank, China Construction Bank, Industrial and Commercial Bank of China, Bank of Communications, China Everbright Bank, Postal Savings Bank, China Merchants Bank, Shanghai Pudong Development Bank, China Industrial Bank, Shenyang Rural Commercial Bank, Bank of Shanghai, Ningbo Bank, China CITIC Bank, China Guangfa Bank, China Bohai Bank, Huaxia Bank, Hankou Bank, Hubei Bank, Huishang Bank, Dongying Bank, Bank of Tianjin, Bank of Kunlun, Shanghai Rural Commercial Bank, China Industrial International Trust Limited, Daye Trust Co., Ltd., Sinotruk Finance Co., Ltd. Tā kā nav iesniegta informācija, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(145)

Turklāt apstākļos, kad no attiecīgajām finanšu iestādēm netika saņemta konkrēta informācija, kas liecinātu par pretējo, Komisija to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti 3.3.1.2. iedaļā, konstatēja, ka formālās norādes liecina par atrašanos ĶV īpašumā un tās īstenotu kontroli. Konkrēti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, valsts īpašumā esošo banku vadītājus un uzraugus, šķiet, ieceļ ĶV un viņi atskaitās ĶV tādā pašā veidā kā EXIM gadījumā.

(146)

Attiecībā uz būtiskas kontroles īstenošanu Komisija uzskatīja, ka 3.3.1.2. iedaļā minētais normatīvais satvars tāpat attiecas arī uz tām. Bez norādēm par pretējo un pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, attiecībā uz tām ir tikpat pamatoti atzīt, ka nav konkrētu pierādījumu par kredītspējas izvērtēšanu, tādējādi uz tām tieši tāpat attiecas iepriekš 3.3.1.2. iedaļā minētā normatīvā satvara konkrētās piemērošanas analīze.

(147)

Ņemot to vērā, Komisija secināja, ka pārējās valsts īpašumā esošās bankas, kas sniedz aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(148)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka visas valsts īpašumā esošās Ķīnas finanšu iestādes, kas bija sniegušas aizdevumus vai finanšu līzingu ražotājam eksportētājam vai tā grupai, ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(149)

Turklāt, pat ja valsts īpašumā esošās finanšu iestādes nebūtu uzskatāmas par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka tās ir uzskatāmas par tādām, kurām ĶV uzticējusi vai kuras ĶV norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti 131., 132. un 133. apsvērumā. Tādējādi katrā ziņā to rīcība ir saistāma ar ĶV.

(150)

Pēc tam Komisija pievērsās pārējām finanšu iestādēm. Pamatojoties uz konstatējumiem, kas tika izdarīti iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (51) un ko papildināja arī publiski pieejama informācija, tika uzskatīts, ka privātā īpašumā ir šādas finanšu iestādes: China Minsheng Bank, Sumitomo Mitsui Banking (China) Co., Ltd, Standard Chartered Bank, Ping An Bank. Komisija analizēja, vai šīm finanšu iestādēm Ķīnas valdība bija uzticējusi vai tās norīkojusi pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē SŠA ražošanas nozarē piešķirt subsīdijas.

(151)

PTO Apelācijas institūcija atzinusi, ka situācijas, kad valdība nodod atbildību privātai organizācijai, ir uzskatāmas par “uzticēšanu”, savukārt uz situācijām, kad valdība īsteno savu varu pār privātu organizāciju, attiecināms apzīmējums “norīkošana” (52). Abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju par pilnvaroto finansiāla ieguldījuma veikšanai, un “lielākoties ir paredzams, ka uzticēšana privātai organizācijai vai privātas organizācijas norīkošana būs saistīta ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem” (53). Tajā pašā laikā iv) punkts neļauj dalībniekiem noteikt kompensācijas pasākumus produktiem “kad vien valdība īsteno savas vispārējās regulatīvās pilnvaras” (54) vai kad valdības iejaukšanās “var vai nevar izraisīt noteiktu rezultātu, vienkārši balstoties uz konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un tirgus dalībnieku brīvas izvēles īstenošanu” (55). Uzticēšana un norīkošana drīzāk nozīmē “aktīvāku valdības rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus” (56).

(152)

Komisija ņēma vērā, ka SŠA ražošanas nozares normatīvais satvars, kas minēts 3.3.1.2. iedaļā, attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, ieskaitot privātā īpašumā esošās finanšu iestādes. To ilustrē tas, ka Banku likums un dažādi CBIRC rīkojumi attiecas uz visām Ķīnas finansētajām un ārvalstu ieguldījumu bankām, ko pārvalda CBIRC.

(153)

No privātajām finanšu iestādēm netika saņemta citāda informācija, tāpēc Komisija secināja, ka attiecībā uz SŠS ražošanas nozari visām finanšu iestādēm (ieskaitot privātās finanšu iestādes), kuras darbojās Ķīnā CBIRC uzraudzībā, valsts bija uzticējusi vai tās norīkojusi 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē SŠS ražošanas nozarē īstenot valdības politiku un sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(154)

Turklāt normatīvais satvars, ko piemēro visām bankām Ķīnā, ir daudz plašāks par tikai diviem noteikumiem, kas regulē CBIRC darbību, kā norādīts 106. apsvērumā.

(155)

Attiecībā uz būtiskas kontroles īstenošanu Komisija uzskatīja, ka 3.3.1.2. iedaļā minētais normatīvais satvars tāpat attiecas arī uz tām. Bez norādēm par pretējo un pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, attiecībā uz tām ir tikpat pamatoti atzīt, ka nav konkrētu pierādījumu par kredītspējas izvērtēšanu, kā attiecībā uz valsts īpašumā esošo banku, kas sadarbojās, tādējādi uz tām tieši tāpat attiecas iepriekš 3.3.1.2. iedaļā minētā normatīvā satvara konkrētās piemērošanas analīze.

(156)

Ņemot to vērā, Komisija secināja, ka pārējās valsts īpašumā esošās bankas, kas sniedz aizdevumus Jushi Egypt. ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar un 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(157)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (57), pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda publicēto pētījumu (58), kurā parādīta neatbilstība starp starptautiskajiem un Ķīnas kredītreitingiem kopā ar izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Komisija jau ir konstatējusi, ka iekšzemes kredītreitingi, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem, nav ticami. SVF informācija patiešām liecina, ka vietējās kredītreitinga aģentūras vairāk nekā 90 % no Ķīnas obligācijām piešķir reitingu no AA līdz AAA. Tas nav salīdzināms ar citiem tirgiem, piemēram, ES vai ASV. Piemēram, ASV tirgū mazāk nekā 2 % no uzņēmumiem saņem šādus augstākā līmeņa reitingus. Tādējādi Ķīnas kredītreitinga aģentūras ir lielā mērā novirzītas uz reitingu skalas augstāko līmeni. Tām ir ļoti plaša vērtējuma skala, un tās parasti vienā plašā reitinga kategorijā apvieno obligācijas, kuru saistību neizpildes riski lielā mērā atšķiras (59).

(158)

Turklāt ārvalstu reitinga aģentūras, piemēram, Standard and Poor’s un Moody’s, novērtējot Ķīnas obligācijas, kas emitētas ārzemēs, parasti piemēro pieaugumu virs emitenta sākotnējā kredītreitinga, pamatojoties uz novērtējumu par uzņēmuma stratēģisko nozīmīgumu Ķīnas valdībai un ikvienas netiešās garantijas spēku (60). Piemēram, aģentūra Fitch attiecīgā gadījumā skaidri norāda, ka šādas garantijas ir galvenais virzītājspēks, kas pamato kredītreitingu, kuru tā piešķir Ķīnas uzņēmumiem (61).

(159)

Balstoties uz publiski pieejamo informāciju, Komisija vispirms konstatēja, ka valsts var īstenot zināmu ietekmi kredītreitingu tirgū. Divi 2016. gadā publicēti pētījumi liecina, ka Ķīnas tirgū darbojas aptuveni 12 kredītreitinga aģentūras, no kurām lielākā daļa ir valsts īpašumā. Kopumā 60 % visu to uzņēmumu obligāciju, kuriem piešķirts kredītreitings Ķīnā, bija novērtējusi valstij piederoša kredītreitinga aģentūra (62).

(160)

Iepriekšējās izmeklēšanās (63) ĶV apstiprināja, ka izmeklēšanas laikposmā Ķīnas obligāciju tirgū darbojušās 12 kredītreitingu aģentūras, no kurām 10 bijušas vietējās kredītreitingu aģentūras, t. sk. Global Credit Rating Co. Ltd, Shanghai Brilliance Credit Rating & Investors Service Co. Ltd, Golden Credit Rating International Co. Ltd, China Chengxin Securities Rating Co. Ltd, Pengyuan Credit Rating Co. Ltd, Shanghai Fareast Credit Rating Co., Ltd, China Bond Rating Co. Ltd, China Securities Index Co. Ltd, Shanghai Credit Information Services Co. Ltd. Darbojušās arī 2 Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu kredītreitinga aģentūras, proti, China Lianhe Credit Rating Co. Ltd, un China Chengxin International Credit Rating Co., Ltd. Tā kā nav informācijas par pretējo, Komisija uzskatīja, ka situācija nav mainījusies.

(161)

Otrkārt, Ķīnas kredītreitinga tirgū nav iespējams brīvi iekļūt. Tas būtībā ir slēgts tirgus, jo kredītreitinga aģentūrām ir jābūt apstiprinātām Ķīnas Vērtspapīru regulējuma komisijā (“CSRC”) vai PBOC, pirms tās var sākt darbību (64). PBOC 2017. gada vidū paziņoja, ka ārvalstu kredītreitinga aģentūrām noteiktos apstākļos tiks atļauts veikt kredītreitingus daļā iekšzemes obligāciju tirgus. Tomēr izmeklēšanas laikposmā neviena ārvalstu kredītreitingu aģentūra vēl nebija atzīta (65). Neraugoties uz to, šajā laikposmā ārvalstu aģentūras izveidoja kopuzņēmumus ar dažām vietējām kredītreitinga aģentūrām, kas sniedz iekšzemes obligāciju emisiju kredītreitingus. Tomēr, kā jau ir skaidrots iepriekš, šie reitingi atbilst Ķīnas reitingu skalai un tāpēc nav tieši salīdzināmi ar starptautiskajiem reitingiem.

(162)

Visbeidzot, nesenā pašas PBOC veiktā pētījumā ir apstiprināti Komisijas konstatējumi, secinājumos norādot, ka “ja ir noteikts, ka ārvalstu obligāciju ieguldījumu līmenis atbilst BBB- un augstākam starptautiskajam reitingam, tad iekšzemes obligāciju ieguldījumu kategorijai var piešķirt AA- un augstāku līmeni, ņemot vērā atšķirību starp vidējo iekšzemes reitingu un starptautisko reitingu par 6 vai vairāk pakāpēm” (66).

(163)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta iepriekš 137.–142. apsvērumā, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi nenodrošina ticamu bāzes aktīvu kredītriska novērtējumu. Pamatojoties uz minēto, kaut arī Ķīnas kredītreitinga aģentūra ražotāja eksportētāja uzņēmumam vai to grupai piešķīrusi labu kredītreitingu, Komisija secināja, ka šāds reitings nav uzticams. Šos reitingus ir izkropļojuši arī politikas mērķi veicināt galvenās stratēģiskās nozares, piemēram, SŠA ražošanas nozari.

(164)

Kā norādīts 85. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka attiecībā uz saņēmēju, kas atrodas Ēģiptē, būtībā būtu lietderīgi jautāt, vai minētajiem aizdevumu saņēmējiem tika piešķirti labāki noteikumi, nekā tie būtu saņēmuši Ēģiptes finanšu tirgū. Komisija pārbaudīja šo jautājumu un apstiprināja, ka subsidēšanas apjoms būtu augstāks, ja tiktu izmantotas salīdzināmas aizņēmuma likmes Ēģiptē (17,8 %) (67). Tomēr, ņemot vērā 86. apsvērumā minētos izņēmuma apstākļus, Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas summu, ievērojot faktu, ka saņēmēji preferenciālo finansējumu saņēma Ķīnā. Lai veiktu šo aprēķinu, Komisija novērtēja ieguvumu, kas izmeklēšanas laikposmā piešķirts saņēmējiem. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējam piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums maksā par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(165)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu nolēma noteikt EXIM un CBD preferenciālo aizdevumu tirgus likmes, ņemot vērā Ķīnas tirgus investoru hipotētiskus etalonus. Tā kā šīs bankas nesadarbojās, tās nesniedza sīkāku informāciju. Līdz ar to Komisija nolēma izmantot tādu pašu aprēķina metodiku kā attiecībā uz citiem ārvalstu valūtā izteiktiem aizdevumiem, ko ĶTR izsniegušas Ķīnas finanšu iestādes, un pieskaitīja ar ieguldījumiem Ēģiptē saistīto riska prēmiju tālāk izklāstītajā veidā.

(166)

Tādēļ Komisija vispirms noteica Jushi Egypt kredītreitingu, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo stāvokli. Komisija konstatēja, ka Ķīnas kredītreitinga aģentūra dažādiem CNBM grupas uzņēmumiem ir piešķīrusi reitingus no AA- līdz AA+. Ņemot vērā 137.–143. apsvērumā minētos vispārējos kropļojumus Ķīnas kredītreitingos, Komisija secināja, ka šis reitings nav uzticams.

(167)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka Jushi Group vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam, kas ir augstākais reitings, kurš vairs neatbilst “investīciju kategorijai”. Ņemot vērā atjaunojamo aizdevumu pastāvēšanu, Komisija secināja, ka uz tirgu balstīta etalona noteikšanai būtu piemērotāk izmantot ASV B (nevis BB) kredītreitinga uzņēmumu obligācijas.

(168)

Tādēļ piemērota etalona noteikšanai tika izmantotas ASV dolāros emitētas uzņēmumu obligācijas ar B kredītreitingu, līdzīgi citiem ārvalstu valūtā izteiktiem aizdevumiem, ko ĶTR ir izsniegušas Ķīnas finanšu iestādes. Jushi Egypt atrodas valstī, kurā aizdevuma izsniegšanas laikā bija notikuši civilie un politiskie nemieri, kā arī dažādi teroristu uzbrukumi, tādēļ ar valstī valdošajiem ārējiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ tā kredītrisks atšķiras no Ķīnas uzņēmumiem noteiktā kredītriska. Tādēļ Komisija standarta likmei pieskaitīja uzcenojumu, lai integrētu tirgus likmē valsts risku.

(169)

Ar valsts risku saistītā prēmija tika noteikta, balstoties uz ESAO eksporta kredītu valstu riskiem, kā arī atbilstīgo ESAO noteikto minimālo prēmijas likmi (68). Valsts risks EXIM bankas aizdevumiem tika noteikts 2,37 % apmērām un CDB aizdevumiem –2,44 %.

(170)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot ieguvumu no aizdevumiem, kā etalons būtu bijis jāizmanto divi piedāvājumi, ko uzņēmumam 2013. un 2016. gadā bija izteikusi kāda Ēģiptes banka. Komisija izskatīja šos piedāvājumus, taču nolēma, ka tie nereprezentē līdzīgu komerciālu aizdevumu, ko uzņēmums faktiski varēja saņemt tirgū.

(171)

Komisija konstatēja, ka minētajos piedāvājumos nav sniegts uzņēmumam faktiski piedāvātā finanšu produkta apraksts, bet gan minēta procentu likme par vispārīgu “kredītiespēju” sniegšanu. Tādēļ Komisijai nav iespējams noteikt, vai piedāvājums faktiski ir par aizdevumu kā tādu, vai par citiem finanšu produktiem, tādiem kā, piemēram, kredītlimita atvēršana, tirdzniecības finansēšana (kredītvēstules, pārvedu vekseļi, faktorings utt.). Arī tad, ja tiktu uzskatīts, ka piedāvājums ir saistīts ar aizdevumu, trūkst citas būtiskas informācijas, piemēram, par bankas šķietami piedāvātā aizdevuma ilgumu un piedāvāto kredītiespēju apjomu (proti, maksimālo summu, ko banka būtu gatava piešķirt uzņēmumam). Šajā sakarā Komisija norādīja, ka CDB un EXIM izsniegtie aizdevumi bija ilgtermiņa aizdevumi svarīgiem ar pamatlīdzekļiem saistītiem projektiem par vairākiem simtiem miljonu ASV dolāru. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka tā nevar izmantot Jushi Egypt piedāvāto aizstājēju.

(172)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, pat ja Komisija ņemtu vērā uzņēmuma sniegto etalonu, ieguvuma aprēķins no tā būtiski nemainītos, jo Ēģiptes bankas piedāvātā likme atbilda pamatlikmei, kuru etalonam bija noteikusi Komisija un kas atbilda Ķīnas bankas izsniegtam aizdevumam ASV dolāros vietējam (Ķīnas) uzņēmumam ar BB kredītreitingu. Tādēļ šie aizdevumi pat, iespējams, apstiprināja, ka Jushi Egypt patiešām gūst labumu no procentu likmēm, kas ir zemākas par tirgus etaloniem. Tāpēc uzņēmuma apgalvojums tika noraidīts.

(173)

Laikposmā no 2014. gadam līdz izmeklēšanas laikposma beigām Jushi (Ķīna) izsniedza Jushi Egypt secīgus starpuzņēmumu aizdevumus par aptuvenu kopējo summu 281,5 miljoni USD.

(174)

Tomēr Komisija konstatēja, ka Jushi (Ķīna) bija finansējis šos starpuzņēmumu aizdevumus, izmantojot Ķīnas finanšu iestāžu ārējo finansējumu. Citiem vārdiem sakot, nevis Jushi Egypt saņēma aizdevumus tieši no Ķīnas bankām, bet Jushi (Ķīna) saņēma no šīm iestādēm preferenciālu finansējumu un pēc tam ieguvumu no šiem aizdevumiem novirzīja savām ražošanas darbībām Ēģiptē (Jushi Egypt). EXIM un CDB tieši izsniegtie aizdevumi paši par sevi ir nepietiekami, lai nodrošinātu kopējo ārējā finansējuma apjomu, kas nepieciešams ražošanas attīstīšanai SETS zonā. Tādēļ bija nepieciešams papildu netiešais finansējums, izmantojot starpuzņēmumu aizdevumus. Komisija nevarēja atrast konkrētu bankas aizdevumu, kas būtu tieši saistīts ar projektu Ēģiptē. Tomēr Jushi (Ķīna) 2014. gadā emitēja obligāciju dažādu bankas aizdevumu aizstāšanai, lai uzlabotu tā parāda struktūru. Obligācija, kurā ir iekļautas dažādas atsauces uz Ēģiptes projekta kapitāla vajadzībām, apstiprina, ka Jushi (Ķīna) bija nepieciešams ārējais finansiālais atbalsts, lai palīdzētu veikt ražošanu Ēģiptē. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka arī ar Jushi (Ķīna) starpniecību nodotie pamatā esošie preferenciālie aizdevumi ir attiecināmi uz ĒV, tāpat kā Ķīnas finanšu iestāžu izsniegtie tiešie aizdevumi Jushi Egypt.

(175)

Tā kā visi minētie aizdevumi būtībā var tikt pielīdzināti aizdevumiem, ko ĶV izsniedz Ķīnas uzņēmumam, kurš tālāk novirza ieguvumus citur veiktām ražošanas darbībām, Komisija nolēma pret šiem aizdevumiem attiekties tāpat kā pret jebkuru citu Ķīnas iekšzemes aizdevumu Ķīnas SŠS ražotājam. Šajā sakarā, kā minēts 128. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka visas valstij piederošās Ķīnas finanšu iestādes, kas izsniedza aizdevumus Jushi (Ķīna) un Jushi Egypt, bija valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, to lasot saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar PTO judikatūru.

(176)

Pēc tam Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas apjomu. Šajā ziņā Komisija norādīja, ka nominālā procentu likme, ko Jushi (Ķīna) noteica Jushi Egypt, bija 7,5 %. Tomēr nekam no Jushi (Ķīna) piešķirtā finansējuma nebija tik augstas procentu likmes. Faktiski vidējā Jushi (Ķīna) noteiktā procentu likme izmeklēšanas laikposmā bija aptuveni 4 %. Tādēļ Komisija salīdzināja vidējo procentu likmi, ko Jushi (Ķīna) maksā par neatmaksāto starpuzņēmumu aizdevuma summu izmeklēšanas laikposmā, un summu, kas uzņēmumam būtu jāmaksā par līdzīgu tirgū saņemamu komerciālu aizdevumu.

(177)

Lai ņemtu vērā banku augstāka riska darījumus, ko ilustrē atjaunojamu kredītu pastāvēšana, Komisija tirgus etalona noteikšanai nolēma izmantot par vienu pakāpi zemāku riska reitinga skalas līmeni un izmantot ASV B (nevis BB) kredītreitinga uzņēmumu obligācijas.

(178)

Visi iepriekš aprakstītie šā finansējuma elementi nepārprotami liecina, ka Jushi (Ķīna) novirzīja Jushi Egypt visus no Ķīnas finanšu iestādēm saņemtā preferenciālā finansējuma ieguvumus. Līdz ar to visu minēto iemeslu dēļ ieguvums tika attiecināts uz Jushi Egypt.

(179)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisija nedrīkstēja pazemināt Jushi Egypt kredītreitingu no AA uz B tādēļ, ka Jushi Egypt nepildīja atmaksas grafiku attiecībā pret mātesuzņēmumu vai ka dažos gadījumos Jushi Egypt mātesuzņēmums atmaksāja aizdevumus tā vietā. Tas, ka Jushi Egypt uzņēmumu grupa nolēma, ka izmaksas labāk ir segt vienam grupas uzņēmumam, lai saglabātu cita uzņēmuma naudas plūsmu, neliecina, ka otrais uzņēmums nebūtu pildījis savas saistības, ja tādas pastāvētu pret banku.

(180)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka tā nav atradusi kredītreitingu, ko uzņēmumam Jushi Egypt būtu piešķīrusi neatkarīga persona, un ka arī Jushi Egypt šajā sakarā nav iesniedzis pierādījumus. Tādēļ Jushi Egypt sākotnējais kredītreitings nebija “AA”. Līdz ar to Komisijai uzņēmuma Jushi Egypt kredītreitings bija jānosaka, izmantojot lietā pieejamos faktus. Ņemot vērā mātesuzņēmuma izsniegto starpuzņēmumu aizdevumu būtisko summu un faktu, ka Jushi Group bija rīkojies kā galvotājs par CDB un EXIM aizdevumiem, Komisija konstatēja, ka Jushi Egypt kredītreitings bija cieši saistīts ar mātesuzņēmuma kredītreitingu, kas, kā minēts 168. apsvērumā, bija noteikts BB līmenī. Tādēļ Komisija sākotnēji izmantoja minēto “BB” kredītreitingu.

(181)

Otrkārt, kā paskaidrots 178. apsvērumā, Komisija nolēma izmantot par vienu pakāpi zemāku riska reitinga skalas līmeni, proti, no BB uz B, ņemot vērā saistību neatmaksāšanu gadu gaitā. Komisija norāda, ka, lai gan aizdevumi CDB un EXIM tika atmaksāti saskaņā ar grafiku, uzņēmuma kopējās saistības visus šos gadus faktiski pieauga. Būtībā uzņēmums Jushi Egypt aizvietoja ārējo parādu ar parādu grupas iekšienē, taču pats faktiski nepildīja savas saistības pret bankām. Pretēji Jushi Egypt apgalvotajam, ir pamats arī atzīt, ka uzņēmums nebūtu spējis pildīt savas saistības, ja visi tā parādnieki būtu bijušas ārējas bankas. Piemēram, lai gan uzņēmums 2015. un 2016. gadā strādāja ar zaudējumiem un tā pašu kapitāls 2016. gadā bija negatīvs, tas šajos gados tik un tā veica liela apmēra kapitāla atmaksu CDB, kuras kopsumma bija 54 miljoni USD (aptuveni 546 miljoni EGP). Tādēļ uzņēmums bez mātesuzņēmuma finansiāla atbalsta nebūtu varējis pildīt savas ārējās saistības.

(182)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(183)

Visas konstatētās subsīdijas tika noteiktas attiecībā uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Subsīdijas summa pēc tam tika attiecināta uz attiecīgā ražojuma pārdošanas apgrozījumu Savienībā.

(184)

Attiecībā uz Jushi Egypt preferenciālo finansējumu, kas saņemts ar Ķīnas politikas banku starpniecību tieši vai izmantojot mātesuzņēmumu Jushi (Ķīna), konstatētā subsīdijas summa bija 6,46 %.

(185)

Papildus tiešajiem aizdevumiem un starpuzņēmumu aizdevumiem Jushi Egypt finanšu vajadzību segšanai bija arī jāpalielina kapitāls.

(186)

Iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka būtiskas subsīdijas tika saņemtas Ķīnas grupu mātesuzņēmumu līmenī, lai atbalstītu ārvalstu ieguldījumus iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros, kā dotācijas, preferenciāls finansējums un kapitāla iepludināšana. Tas tā jo īpaši bija nesen pabeigtajā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz riepām (“Riepu lieta”) (69).

—

Ārējās tirdzniecības attīstības 13. piecgades plāns, ko izdevusi MOFCOM, 2016. gada 26. decembris,

—

Valsts padomes vadlīnijas “Promotion of International Production Capacity and Equipment Manufacturing Cooperation”, izdotas 2015. gadā (“vadlīnijas”),

—

Būvmateriālu nozares attīstības plāns 2016.–2020. gadam, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija, GXBG [2016], Nr. 315,

—

Šķiedras un kompozītmateriālu nozares 13. piecgades plāns,

—

“Ražots Ķīnā 2025”, Valsts padome, 2015. gada 7. jūlijs.

(187)

Ar 8. apsvērumā minēto informācijas pieprasījumu Komisija pieprasīja no Jushi Group informāciju inter alia par jebkurām izmaiņām kapitāla struktūrām, ieskaitot kapitāla palielinājumus un kapitāla daļas īpašnieku tiesību izmaiņas, uzņēmumā Jushi Egypt un vairākos tiešos un netiešos mātesuzņēmumos, kuri pieder Jushi Group, kas savukārt ietilpst Ķīnas Valsts būvmateriālu grupā (“CNBM grupa”).

(188)

Izmeklēšanā atklājās, ka China National Building Material Co. Ltd. (“CNBM”) ir uzņēmums, kas ir Ķīnas valsts īpašumā, un 41,27 % no tā tieši un netieši pieder mātesuzņēmumam China National Building Material Group Co., Ltd, kas savukārt pilnībā pieder SASAC. CNBM pieder vislielākā kapitāla daļa –26,97 % – uzņēmumā China Jushi Co., Ltd. (“China Jushi”), kas ir vienīgais Jushi Egypt kapitāla daļu īpašnieks (70).

(189)

Sākotnēji Jushi Egypt sniedza ļoti ierobežotu informāciju par tiešajiem un netiešajiem mātesuzņēmumiem.

(190)

Tādēļ 2020. gada 18. martā Komisija nosūtīja Jushi Egypt vēstuli, norādot uz trūkumiem, un informēja Jushi Egypt, ka var tikt piemēroti pamatregulas 28. panta noteikumi. Jushi Group cita starpā nesniedza pieprasīto informāciju par kapitāla struktūras izmaiņu pamatojumu un informāciju par to, kā tika finansēta Jushi Egypt, Jushi Group, China Jushi Co. Ltd. un CNBM kapitāla palielināšana.

(191)

Atbildot uz šo vēstuli, Jushi Egypt iesniedza iesniegumu, ar kuru tika novērsti atsevišķi trūkumi, jo īpaši attiecībā uz kapitāla struktūras izmaksu atspoguļošanu dažādu grupas uzņēmumu finanšu pārskatos. Tomēr attiecībā uz valdības un ārpus valsts sektora esošu struktūru (piem., valstij piederošu komercbanku) iesaisti sniegtā informācija bija vienkārši apgalvojumi bez pamatojošiem pierādījumiem, un informācija par izmaiņu pamatā esošajiem iemesliem un finansiālo informāciju bija ļoti ierobežota.

(192)

Tomēr, kā minēts iepriekš, būtiskās valsts īpašumtiesības CNBM ir nozīmīgas. Turklāt saskaņā ar CNBM tīmekļa vietnē publiski pieejamo informāciju (71) visa CNBM vadība ieņem amatus partijā, piemēram, partijas komitejas sekretāra, partijas komitejas sekretāra vietnieka vai partijas komitejas pastāvīgā locekļa amatu. CNBM izpilddirektors un partijas komitejas pastāvīgais loceklis Cao Jianglin kopš 2002. gada ir arī China Jushi priekšsēdētājs (72). Ņemot vērā valsts īpašumtiesības un partijas iesaisti vadībā, apgalvojums, ka visus lēmumus par attiecīgo uzņēmumu kapitāla palielināšanu pieņēma attiecīgā direktoru padome patstāvīgi, šajā procesā neiesaistoties valdībai vai citām ārpus valsts sektora esošām struktūrām, līdz ar to nav ticams.

(193)

Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(194)

Tādējādi Komisija secināja, ka tai, lai izdarītu konstatējumus par Jushi Group, China Jushi Co. Ltd. un CNBM, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(195)

Izmeklēšanas laikposmā Jushi Egypt guva labumu no dotācijām, ko izmaksāja valsts kontrolēta struktūra – CNBM, izmantojot kapitāla iepludināšanu, konkrētāk, iemaksāto kapitālu.

(196)

2012. gadā, dibinot Jushi Egypt, kapitāla daļu īpašnieki veica būtisku iemaksu 42,6 miljonu USD apmērā. Kopš tā laika līdz izmeklēšanas laikposmam Jushi Egypt kapitāls ir būtiski pieaudzis līdz 162 miljoniem USD. Izmeklēšanas laikposma beigās Jushi Egypt kapitāls bija aptuveni četras reizes lielāks nekā 2012. gadā.

(197)

Jushi Egypt pilnībā pieder Jushi Group, kas savukārt pilnībā pieder China Jushi. Galvenais China Jushi kapitāla daļu īpašnieks ir CNBM pārvaldītājsabiedrība, kuras turējumā kopš 2010. gada pastāvīgi ir atradušies vairāk nekā 25 % tā kapitāla daļu.

(198)

Paralēli Jushi Egypt kapitāla palielināšanai līdzvērtīgā apmērā ir pieaugusi CNBM dalība China Jushi kapitāla struktūrā. Konkrētāk, CNBM laikā no 2011. gada līdz 2018. gada beigām seškārt palielināja samaksātā pamatkapitāla ieguldījumu China Jushi – no 190 miljoniem CNY (30,2 miljoni USD) 2011. gadā līdz 944 miljoniem CNY (140,9 miljoni USD) 2018. gadā.

(199)

Šīs līdzīgās Jushi Egypt un China Jushi kapitāla palielināšanas tendences un apjoms strikti norāda, ka CNBM līdz izmeklēšanas laikposmam piesaistīja līdzekļus, lai palielinātu Jushi Egypt kapitālu ar China Jushi starpniecību.

(200)

Papildus samaksātā pamatkapitāla palielināšanai CNBM ir nodevusi China Jushi un Jushi Group ievērojamus līdzekļus ar citu veidu kapitāla kontu starpniecību.

(201)

Lai noteiktu pārskaitījumu būtību un apstākļus, kādos attīstījies attiecīgo uzņēmumu kapitāls, Komisija lūdza piešķirt piekļuvi attiecīgajai CNBM izcelsmes informācijai. Tomēr, kā paskaidrots 3.3.3.2. iedaļā, Jushi Egypt pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā un nesniedza vajadzīgo informāciju. Tā kā šīs informācijas nebija, piemērojot pamatregulas 28. panta noteikumus, Komisijai savos konstatējumos daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Jo īpaši Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti, lai identificētu kapitāla, ko CNBM bija piešķīrusi Jushi Egypt, tostarp ar China Jushi starpniecību, finansējuma avotu.

(202)

Lai izdarītu šādu secinājumu, Komisija konstatēja, ka CNBM ir skaidri apņēmies veicinātajās nozarēs veikt ieguldījumus ārvalstīs. Šajā ziņā CNBM savā gada pārskatā, tīmekļa vietnē un uz vietas ražotnēs sevi reklamē kā “aktīvu iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” īstenotāju”. Piemēram, tā “īstenoja 312 ar cementu saistītus projektus 75 pasaules valstīs un reģionos, vairāk nekā 60 ar stiklšķiedru saistītus projektus, īstenoja 33 ieguldījumu projektus, būvēja 5 noliktavas ārvalstīs, vadīja 14 ārvalstu būvmateriālu lielveikalu ķēdes un vadīja vairāk nekā 30 rūpnīcas visā pasaulē” (73).

(203)

Konkrētāk, SŠS kontekstā, CNBM 2012. gadā nodibināja Jushi Egypt – SŠS ražotāju Ēģiptē un Ķīnas ražotāja eksportētāja Jushi meitasuzņēmumu. Turpmākajos gados tika īstenoti vairāki svarīgi ieguldījumu projekti, lai paplašinātu Jushi Egypt ražošanas jaudu.

(204)

Jushi Group ir arī izveidojis vairākus ārvalstu ražošanas un tirdzniecības apakšuzņēmumus Dienvidāfrikā, Dienvidkorejā, Itālijā, Spānijā, Francijā, Kanādā, Indijā, Singapūrā, Japānā, ASV un Honkongā. 2016. gadā CNBM grupa piesaistīja vairāk nekā 5 miljardus CNY (747,38 miljonus USD) savai 13. piecgades plānā (2016–2020) plānotajai globalizācijas stratēģijai, tostarp minētajiem projektiem Ēģiptē, kā arī 300 miljonu USD ieguldījumu rūpnīcā ASV, lai sāktu ražošanu 2018. gadā (74). Indijā tiek plānots līdz 2020. gada vidum izveidot ražošanas objektu ar 100 000 tonnu jaudu.

(205)

Visi minētie ārvalstu projekti ietilpst Ķīnas “došanās uz āru” politikas plašākajā kontekstā. Šajā sakarā, piemēram, CNBM priekšsēdētājs Song Zhiping ir norādījis: “Jushi ASV projekta parakstīšana ir atskaites punkts Ķīnas Jushi globalizācijā un vienlaikus arī svarīgs solis uz priekšu centienos tiekties uz augstākiem mērķiem. Tāpat tam ir simboliska nozīme CNBM un pat visas Ķīnas būvmateriālu nozares globalizācijā kopumā.”

(206)

Turklāt SŠS ir arī ar iniciatīvu “Ražots Ķīnā 2025” (75) atbalstīta stratēģija, tādēļ tai ir tiesības uz ievērojamu valsts finansējumu. Lai atbalstītu iniciatīvu “Ražots Ķīnā 2025” un tādējādi netieši atbalstītu SŠS nozari, ir izveidoti vairāki fondi, piemēram, Valsts integrālo shēmu fonds, Progresīvās ražošanas fonds un Investīciju fonds jaunajām nozarēm (76).

(207)

SŠS bieži tiek vispārīgi dēvēti par “jaunajiem materiāliem”. Ceļvedī “Ražots Ķīnā 2025” (77) ir minētas 10 stratēģiskās nozares, ko ĶV uzskata par galvenajām nozarēm. Tajā 9. sektorā ir aprakstīti “jaunie materiāli” un to apakškategorijas, ieskaitot progresīvus pamatmateriālus (9.1. punkts), galvenos stratēģiskos materiālus (9.2. punkts), ieskaitot augstas veiktspējas šķiedras un kompozītmateriālus, kā arī jaunos energomateriālus (78). Tādējādi jauno materiālu nozare gūst labumu no priekšrocībām, ko sniedz dokumentā minētie atbalsta mehānismi, kuri citu starpā ietver finansiālā atbalsta politiku, fiskālo un nodokļu politiku, Valsts padomes pārraudzību un atbalstu (79).

(208)

Attiecībā uz šīm nozīmīgajām nozarēm plāna “Ražots Ķīnā 2025” 3.9. nodaļā ir tieši minēti Ķīnas plāni:

(209)

Citā intervijā Song Zhiping minēja, ka CNBM kā uzņēmums pievērsa īpašu uzmanību valsts politikai saistībā ar “Viena josla, viens ceļš” un ka “Viena josla, viens ceļš”“patiešām ir unikāla iespēja Ķīnas būvmateriālu grupai”. Viņš arī norādīja, ka “došanās uz āru” ir saistīta ar finanšu sadarbību un darbojas tikai tad, kad “mēs apvienojam finanses, valsts fondu sadarbību, pircēja kredītu, finanšu līzingu un citus paņēmienus, kopīgi sadarbojamies “dodoties uz āru””. Šajā sakarā Song Zhiping arī minēja, ka “sadarbība attiecībā uz starptautisko jaudu ir jāapvieno ar valsts politiku “Viena josla, viens ceļš”, jo īpaši valsts finanšu politiku. Mēs agrāk veicām vienkāršus ieguldījumus, aizņemoties naudu un aizdodot ieguldījumus, un tas netika darīts lielā apjomā. Vēlos pieņemt modeli, ko izmanto Ķīnas Guoxin Holdings, kur uzņēmumu ieguldījums ir 10 procenti, bet valsts ārvalstu valūta veido 90 procentus. Mums ir jāmaina līdzšinējā paļaušanās uz aizdevumiem un jāmeklē jauni finansēšanas darījumdarbības un organizatoriskie modeļi. Manuprāt, mums ir pilnībā jānododas valsts pašreizējo finansiālo priekšrocību izmantošanai, jāpaplašina būvmateriālu ieguldījumu fondu izveide, jāpiesaista vairāk kapitāla dalībai ieguldījumos, lai palīdzētu būvmateriālu nozares uzņēmumiem “doties uz āru””.

(210)

Šo redzējumu atbalsta arī Ķīnas valdība, par ko liecina Valsts padomes SASAC direktora Xiao Yaqing runa CNBM organizētā konferencē: “Centrālie uzņēmumi ir valsts ekonomikas mugurkauls un būtu cieši jāintegrē valsts stratēģijā “Viena josla, viens ceļš”, izmantojot izdevīgu ražošanas jaudu, uzsverot svarīgākās jomas, kā arī veicinot starptautisko sadarbību attiecībā uz ražošanas jaudu un iekārtām. Tie uzņemas iniciatīvu, veidojot jaunu valsts “došanās uz āru” vizītkarti. (..) Pēdējos gados China Building Materials un China Materials Group ir paātrinājuši “došanās uz āru” tempu; šie uzņēmumi ir sasnieguši izcilus rezultātus, un liela nozīme ir bijusi grupas pārstrukturēšanai par Ķīnas būvmateriālu nozares internacionalizācijas līderi. (..) Pēc reorganizācijas jaunā uzņēmuma sākotnēji plānotie ieguldījumu projekti “Viena josla, viens ceļš” valstīs veidos vairāk nekā 90 miljardu juaņu ieguldījumus.” (80)

(211)

Izmeklēšanā atklājās, ka China National Building Material (“CNBM”) ir uzņēmums, kurš ir Ķīnas valsts īpašumā, un 41,27 % no tā tieši un netieši pieder mātesuzņēmumam CNBM, kas savukārt pilnībā pieder SASAC, CNBM pieder 26,97 % kapitāla daļu uzņēmumā China Jushi Co., Ltd., kas ir vienīgais Jushi kapitāla daļu īpašnieks (81).

(212)

Tādēļ CNBM Building ir uzņēmums, kurš tieši un netieši pieder mātesuzņēmumam CNBM, kas savukārt pilnībā pieder SASAC. SASAC ir galvenais mehānisms, ar kura starpniecību Ķīnas valdība vairākos veidos kontrolē valstij piederošus uzņēmumus, lai tie savā darījumdarbībā īstenotu valdības politiku un plānus, nevis sekotu tirgus loģikai (82). Neskarot secinājumu par CNBM kā valsts iestādi pamatregulas 3. panta nozīmē, balstoties uz minētajiem pierādījumiem, var secināt, ka CNBM un Jushi Group, ražojot un eksportējot attiecīgo ražojumu, kopumā īsteno rūpniecības un valdības politiku, tostarp attiecībā uz iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš” un “došanās uz āru” politiku.

(213)

Šajā sakarā CNBM saņēma finansiālu ieguldījumu no valdības šīs politikas īstenošanai, tostarp – lai finansētu ieguldījumus Ēģiptē attiecīgā ražojuma ražošanai. Tā kā šajā jautājumā Jushi Egypt pilnībā nesadarbojās, Komisija nespēja identificēt faktisko finansējuma avotu un sīkāk pamatot, vai finansiālo ieguldījumu veica SASAC, vai Zīda ceļa fonds (“SRF”) kā stratēģijas “Viena josla, viens ceļš” īstenošanas mehānisms. Tomēr, balstoties uz pieejamajiem faktiem atbilstīgi pamatregulas 28. pantam, Komisija secināja, ka gan SASAC (83), gan SRF (84), sniedzot CNBM finansiālu ieguldījumu, ir uzskatāmi par valsts iestādēm pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Jebkurā gadījumā būtu jāuzskata, ka, pat ja SASAC un SRF nebūtu valsts iestādes, valdība tiem ir uzticējusi vai devusi norādījumus veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē, kā paredzēts pamatregulas 3. panta 1. punkta iv) apakšpunktā (85).

(214)

Nesadarbošanās dēļ, balstoties uz visiem minētajiem pierādījumiem par ārpus Ķīnas, ieskaitot Ēģipti, esošu projektu finansēšanu iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” ietvaros, kā arī konstatējumiem Riepu lietā, Komisija secināja, ka CNBM saņēma finansiālu ieguldījumu dotāciju veidā, kas pēc tam tika izmantots secīgos kapitālieguldījumos, lai palielinātu Jushi Egypt pieejamā kapitāla daudzumu tā darbībai Ēģiptē.

(215)

Tā kā uzņēmums CNBM nebija iesniedzis papildu pierādījumus, un Komisija, balstoties uz publiski pieejamajiem pierādījumiem, nolēma kompensēt secīgos Jushi Egypt kapitāla palielinājumus kā valsts atbalstītu kapitāla iepludināšanu, kuras mērķis ir izveidot un paplašināt CNBM ražošanas objektus Ēģiptē. Arī šāds atbalsts būtu daļa no jautājumiem, par ko Ķīna un Ēģipte ir vienojušās sadarbības nolīgumā par SETS zonas izveidi, kas būtu jāattiecina uz Ēģipti 91. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ, tādēļ to var attiecināt uz ražojumiem, ko eksportē no Ēģiptes.

(216)

Komisija pēc tam analizēja, vai ĶV ar SASAC un/vai SRF starpniecību sniegtais finansiālais ieguldījums radīja ieguvumu Jushi Egypt. Arī šoreiz, tā kā Jushi Egypt nesadarbojās, saskaņā ar pamatregulas 28. pantu Komisijai savi konstatējumi bija jābalsta uz pieejamajiem faktiem.

(217)

Iepriekšējā apakšiedaļā izklāstītais pierādījumu kopums apliecina, ka gan SASAC, gan SRF pilnvarojums un mērķis paredz valdības politikas un plānu īstenošanu, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu un finansējumu veicinātajām nozarēm, tajā skaitā SŠS nozarei, lai īstenotu “došanās uz āru” stratēģiju. Piešķirot finansējumu, SASAC un SRF neievēro tirgus principus un uzvedību, bet gan rīkojas, lai īstenotu attiecīgo valdības politiku. Uzskatāms to no tirgus nošķirtās darbības piemērs tika konstatēts Riepu lietā, kurā SRF bija piešķīrusi dotāciju grupas mātesuzņēmumam, lai tas iegādātos meitasuzņēmumu ES. Turklāt Riepu lietā Komisija konstatēja, ka šādi projekti atspoguļo līdzīgu tendenci (86). Tādēļ var pamatoti pieņemt, ka CNBM kā nozīmīgs VPU rīkojas pēc līdzīgas sistēmas un gūst labumu no līdzīgām subsīdijām.

(218)

Komisija arī norādīja, ka Jushi Egypt secīgās paralēlo kapitāla palielinājumu summas, kas tika saņemtas ar China Jushi starpniecību, aptuveni atbilda finansējuma starpībai, kas pēc preferenciālā finansējuma saņemšanas bija palikusi Ēģiptes ieguldījumu projektā. Kā paskaidrots iepriekš 171.–174. apsvērumā, CNBM veiktās Jushi Group un China Jushi kapitāla palielināšanas secīgais līmenis un mērogs būtiski līdzinājās Jushi Egypt kapitāla palielināšanai tieši ar mērķi novērst šo finansējuma starpību. Tas pilnībā atbilda SASAC un SRF darbības un finansējuma mērķim.

(219)

Balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem un saskaņā ar pamatregulas 28. pantu, Komisija secināja, ka ar SASAC un/vai SRF sniegto finansiālo ieguldījumu tika piešķirts ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(220)

Kā paskaidrots 3.3.3.2. iedaļā, Jushi Egypt nesniedza pilnu atbildi uz informācijas pieprasījumu. Tāpēc nebija iespējams pārbaudīt mātesuzņēmuma līmenī saņemtās subsīdijas saistībā ar grupas ārvalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar attiecīgo ražojumu, un noteikt konkrētu ieguvuma apjomu.

(221)

Tādēļ Komisijai, piemērojot pamatregulas 28. pantu, nācās izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu ar SASAC vai SRF finanšu ieguldījumu, kas izpaudās kā dotācijas, piešķirtās subsīdijas summu. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija konstatēja paralēlu kapitāla palielināšanu dažādos grupas uzņēmumos Ķīnā un tā galīgo novirzīšanu Jushi Egypt vienādā apjomā un laikposmā. Tā kā CNBM šos līdzekļus no SASAC un/vai SFR saņēma kā iezīmētus ieguldīšanai Ēģiptē iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” un “došanās uz āru” politikas ietvaros, to izmantoja vienīgi šo līdzekļu novirzīšanai līdz Jushi Egypt, nepaturot nekādu ieguvumu, jo šāda rīcība neatbilstu iezīmēšanai. To papildus apstiprina arī fakts, ka Ēģiptes ieguldījuma Jushi Egypt finansējuma deficīts kopumā atbilda kapitāla palielinājuma summai.

(222)

Lai noteiktu to līdzekļu summu, kurus CNBM novirzīja Jushi Egypt kapitāla iepludināšanas ietvaros, Komisija analizēja un izsekoja attiecīgo uzņēmumu, proti, Jushi Egypt, Jushi Group un China Jushi, kuru galvenais kapitāla daļu īpašnieks ir CNBM, secīgos pašu kapitāla palielinājumus.

(223)

Izsekojot līdzekļu plūsmai, Komisija vērtēja ne tikai iemaksātā kapitāla palielinājumus, bet arī citu pašu kapitāla instrumentu palielinājumus. Konkrētāk, tika atklāts ievērojams līdzekļu apjoms starpniekuzņēmumu China Jushi un Jushi Group kapitāla pārpalikuma veidā. Konkrēti attiecībā uz šiem starpniekuzņēmumiem Komisija novēroja, ka dažos pašu kapitāla palielināšanas gadījumos šiem uzņēmumiem pārskaitīto līdzekļu summas pārsniedza summas, ko uzņēmumi vēlāk reģistrēja kā samaksāto pamatkapitālu. Tādēļ uzņēmums varēja piekļūt šiem līdzekļiem, neveicot gaidāmās uzņēmuma īpašumdaļu izmaiņas. Ņemot vērā kapitāla iepludināšanu, izmantojot samaksāto pamatkapitālu, un citu veidu kapitāla kontos konstatētās summas, piemēram, kapitāla pārpalikumu, Komisija noteica, ka uz CNBM varētu attiecināt vairāk nekā 87 % no Jushi Egypt pašu kapitāla. Kopējā saņēmēja ieguvuma summa saskaņā ar šo pieeju būtu (142,8 miljoni USD).

(224)

Tomēr, tā kā piekļuve sīkākai informācijai bija ierobežota, Komisija nevarēja noteikt visu minēto līdzekļu precīzu izcelsmi, tādējādi tā nespēja ar pietiekamu ticamības pakāpi noteikt, vai visas pārējos Jushi Egypt kapitāla kontos esošās summas novirzījis un pārskaitījis CNBM.

(225)

Tādēļ Komisija izvēlējās piesardzīgāku pieeju, pievēršoties vienīgi to iemaksātā kapitāla summu izmaiņām, kas atbilda CNBM kā to izcelsmes avota ticamības standartam. Konkrētāk, Komisija ņēma vērā tikai CNBM kopš 2011. gada China Jushi iemaksātā kapitāla pieaugumu un kopš 2012. gada veikto Jushi Egypt kapitāla palielinājumu paralēlās izmaiņas. Tā rezultātā Komisija secināja, ka 51 % no Jushi Egypt pašu kapitāla (jeb 81,8 miljonus USD) nodrošināja CNBM, izmantojot SASAC vai SRF saņemto finansiālo ieguldījumu.

(226)

Pēc dotāciju kopējā apjoma noteikšanas Komisija aprēķināja Jushi Egypt izmeklēšanas laikposmā piešķirto ieguvumu atbilstīgi pamatregulas 6. un 7. pantam. Ieguvums no dotācijas kapitāla palielināšanas veidā ir jāattiecina uz izmeklēšanas laikposmu, ņemot vērā kapitāla, kas nav pamatlīdzekļi, amortizācijas periodu, uz kuru parasti attiektos pamatregulas 7. panta 4. punktā paredzētie attiecināšanas noteikumi.

(227)

Tā kā Jushi Egypt nesadarbojās, atbildot uz informācijas pieprasījumu, Komisijai nebija citas informācijas par konkrētu vienošanos attiecībā uz SASAC vai SRF kapitālieguldījumam piesaistītās dotācijas izmantošanu. Riepu lietā Komisija amortizēja dotācijas summu septiņos gados, jo tas atbilda vidējam SRF ieguldījuma termiņam un citam aizņēmumam, kas vienlaikus tika izņemts tam pašam darījumam (87). Tomēr, tā kā šajā lietā nenotika sadarbošanās un nebija konkrēta kapitāla daļu īpašnieku līguma, Komisija izvēlējās sekot konservatīvai pieejai un nolēma izmantot Jushi Egypt aktīvu vidējo lietderīgās izmantošanas laiku, pieņemot, ka finansējums tiek izmantots, lai segtu ieguldījumu projekta iztrūkumu atbilstīgi pamatregulas 7. panta 3. punktam, lasot to kopā ar 7. panta 4. punktu, kurā paredzēts, ka var izmantot atšķirīgu amortizācijas laikposmu, ja apstākļi to ļauj. Pamatojoties uz minēto, Komisija izmantoja 12 gadu amortizācijas laikposmu.

(228)

Visas konstatētās subsīdijas tika noteiktas attiecībā uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Subsīdijas summa pēc tam tika attiecināta uz attiecīgā ražojuma pārdošanas apgrozījumu Eiropas Savienībā.

(229)

Rezultātā iegūtais subsidēšanas apjoms ir 2,01 %.

(230)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka pašu kapitāls ir attiecināms uz CNBM, konkrētāk, ka tā izcelsme nav China Jushi vai Jushi Group peļņa. Šajā sakarā uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādēļ CNBM kopš 2010. gada katru gadu piešķīra līdzekļus China Jushi, bet šie līdzekļi tika nodoti tālāk Jushi Group un Jushi Egypt tikai dažos no šiem gadiem. Tāpat tas apgalvoja, ka Komisija nav pamatojusi, ka atbalsts kapitāla ieguldījumiem ir attiecināms uz kādu valsts iestādi, tādēļ tas nevar būt subsīdija. Visbeidzot, ražotājs eksportētājs pieprasīja, ka tad, ja Komisija nemainīs savu pieeju, tai ir jāatklāj, kādēļ tā uzskata, ka pastāv kāda saistība starp CNBM sniegto kapitāla atbalstu China Jushi un Jushi Group sniegto atbalstu Jushi Egypt.

(231)

Pirmkārt, attiecībā uz līdzekļu izcelsmi Komisija norādīja, ka uzņēmums neiesniedza papildu pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu. Tomēr Komisija ir sīkāk analizējusi attiecīgo uzņēmumu pārskatus, lai identificētu, vai pašu kapitāla palielinājums tika iegūts no to peļņas. Komisija ievēroja, ka neviens pašu kapitāla pieaugums nebija iegūts no peļņas vai nesadalītās peļņas kontiem. Komisija gan ir identificējusi, ka atsevišķi China Jushi pašu kapitāla palielinājumi 2012. un 2016. gadā varētu tikt attiecināti uz kapitāla rezervēm. Tomēr uzņēmums nav sniedzis informāciju par kapitāla rezervju kontos esošo līdzekļu izcelsmi. Tādēļ Komisija secināja, ka Jushi Egypt pašu kapitāla palielināšanai kopš 2012. gada izmantoto līdzekļu avots nav nesadalītā peļņa.

(232)

Otrkārt, attiecībā uz laiku, kad līdzekļi tika nodoti Jushi Group un Jushi Egypt, Komisija norādīja, ka ražotājs eksportētājs nav iesniedzis citus pierādījumus, kas pamatotu vai izskaidrotu CNBM pašu kapitāla palielināšanas grafiku. Tāpat Komisija arī norādīja, ka papildus tam, ka pašu kapitāla nodošana no viena uzņēmuma otram ir notikusi ar starplaiku, pašu kapitāla palielinājumi arī atbilst ar analizētajā laikposmā veiktajiem ieguldījumiem saistītajām atšķirīgajām uzņēmuma Jushi Egypt kapitāla prasībām.

(233)

Treškārt, saistībā ar to, vai kapitāla palielināšanai izmantoto līdzekļu izcelsme var tikt attiecināta uz valsts iestādi, Komisija 215. apsvērumā norādīja, ka, pat ja SASAC un SRF nebūtu valsts iestādes, valdība tiem ir uzticējusi vai devusi norādījumus veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē, kā paredzēts pamatregulas 3. panta 1. punkta iv) apakšpunktā.

(234)

Visbeidzot, attiecībā uz informācijas sniegšanu par to, kā ir konstatēta saistība starp CNBM sniegto kapitāla atbalstu China Jushi un Jushi Group sniegto atbalstu Jushi Egypt, Komisija norādīja, ka šāda informācija tika sniegta. Iepriekš 186.–231. apsvērumā tika sīkāk izskaidroti konstatējumi un metodika, kas tika izmantota subsīdijas summas aprēķināšanai. Arī konkrētajā informācijas izpaušanā ražotājam eksportētājam tika sniegta pilnīga informācija par Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem un tās veikto analīzi par CNBM sniegto kapitāla atbalstu China Jushi un Jushi Group sniegto atbalstu Jushi Egypt.

(235)

Saskaņā ar visiem minētajiem argumentiem Komisija noraidīja šos apgalvojumus.

(236)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija nav konstatējusi ieguvuma summu un tai ir jāparāda, kādēļ katrs pašu kapitāla piešķīrums neatbilst parastajai ieguldījumu praksei.

(237)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas laikā lietas izskatīšanas grupa lūdza piešķirt piekļuvi attiecīgajai informācijai, kas bija CNBM rīcībā. Tomēr, kā paskaidrots 3.3.3.2. iedaļā, ne CNBM, ne Jushi Group pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā un Komisijai savos konstatējumos bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Turklāt 218.–221. apsvērumā ir paskaidrots, kā tika noteikts ieguvums. Būtībā minētajos apsvērumos ir paskaidrots, ka SASAC un SRF, piešķirot finansējumu, neievēroja tirgus principus, bet rīkojās, lai īstenotu attiecīgo valdības politiku. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(238)

Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka nevar uzskatīt, ka visi CNBM piešķirtie līdzekļi ir ar valsts iestāžu izcelsmi, jo CNBM ir biržā kotēts uzņēmums, kas var piesaistīt līdzekļus ar vairākiem citiem paņēmieniem. Tāpēc Komisija nevarot secināt, ka viss apgalvotais kapitāla atbalsts, ko uzņēmums CNBM sniedzis China Jushi, ir subsīdija. Tādēļ uzņēmums apgalvoja, ka ieguvums nevar būt lielāks par subsīdijas likmi, kas attiecībā uz CNBM Ķīnā tika konstatēta Stiklšķiedras audumu regulas (88) mērķiem veiktajā izmeklēšanā, to reizinot ar kapitāla atbalsta summu. Ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka Komisija nav aprēķinājusi ieguvumu, jo nav ņēmusi vērā to, ka CNBM sniegtais atbalsts kapitāla ieguldījumiem izpaudās kā akciju maiņa un tātad – dividendes.

(239)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka uzņēmums nav iesniedzis nekādus papildu pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu. Komisija arī atgādināja, ka ne CNBM, ne Jushi Group pilnībā nesadarbojās izmeklēšanā un Komisijai savos konstatējumos bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Šajā sakarā Komisija atgādināja, ka Stiklšķiedras audumu regulas 3.4.un 3.8. iedaļā attiecībā uz CNBM konstatētā subsīdijas likme bija balstīta uz publiski pieejamajā CNBM revīzijas ziņojumā norādītajiem aizdevumiem un dotācijām, tādēļ tā ļoti piesardzīgi ierobežoja savus konstatējumus tikai attiecībā uz konkrētu subsīdiju shēmu noteiktām subsīdijām, kas bija viegli nosakāmas un nebija saistītas ar šīs izmeklēšanas subsīdijas shēmu. Tāpēc Komisija pat veica vērtējumu piesardzīgi.

(240)

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka tā neanalizēja, vai CNBM nodeva līdzekļus akciju maiņas ietvaros. Faktiski netika sniegti pierādījumi, ka CNMB patiešām maiņas ietvaros saņēma akcijas. Gluži pretēji – izmeklēšanā tika konstatēts, ka CNBM saņēma finansiālu ieguldījumu no valdības, lai īstenotu tās politiku, un ka šis finansiālais ieguldījums tika saņemts dotāciju veidā, ko pēc tam izmantoja kapitālieguldījumos Jushi Egypt darbības finansēšanai.

(241)

Saskaņā ar visiem minētajiem argumentiem Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(242)

Netika konstatēts ieguvums attiecībā uz elektroenerģijas piegādi par neatbilstoši zemu atlīdzību, jo elektroenerģijas cenas Ēģiptē ir noteiktas valsts līmenī un ražotājs eksportētājs maksā parasto cenu, kādu maksā rūpnieciskie lietotāji konkrētā sprieguma diapazonā.

(243)

Netika konstatēts ieguvums attiecībā uz gāzes piegādi par neatbilstoši zemu atlīdzību. Gāzes cenas konkrētām rūpniecības nozarēm ir fiksētas, taču ražotājs eksportētājs ietilpst pārējo rūpniecisko lietotāju kategorijā, kas negūst labumu no zemākās cenas. Tādēļ nav nedz specifiskuma, nedz ieguvuma.

(244)

Programmas juridiskais pamats ir šādi dokumenti:

(245)

Komisija nosūtīja ĒV informācijas pieprasījumu, kas bija adresēts Tianjin TEDA, un pieprasīja nepieciešamo informāciju, lai izvērtētu ĒV un ĶV iesaisti uzņēmuma kontrolē. Komisija uzskatīja, ka informācijas pieprasījums ir nepieciešams, ņemot vērā to, kāda ir bijusi uzņēmuma loma SETS zonas attīstībā un būvniecībā, kā paskaidrots 34. apsvērumā.

(246)

Atbildot uz informācijas pieprasījumu, TEDA iesniedza vienīgi datus par Egypt TEDA Investment Co., Ltd., kas jau bija sniedzis atbildi uz sākotnējo anketu.

(247)

Tomēr Komisija konstatēja, ka ir sniegta ļoti ierobežota informācija par Tianjin TEDA.

(248)

Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu.

(249)

Tāpēc Komisija informēja ĒV, ka, pārbaudot apgalvojumu par SETS zonā esošo uzņēmumu subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt vajadzīgs izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. ĒV iebilda un uzsvēra, ka ir pilnīgi sadarbojusies ar Komisiju un ka tā nav varējusi sniegt informāciju par ārpus tās jurisdikcijas esošu uzņēmumu.

(250)

Tomēr Komisija uzskatīja, ka par Tianjin TEDA sniegtā informācija ir nepietiekama un ka ĒV, kā paskaidrots 16. apsvērumā, bija iespējams sniegt informāciju.

(251)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija piemēroja pamatregulas 28. pantu un attiecībā uz šo jautājumu paļāvās uz tai pieejamajiem faktiem.

(252)

Saskaņā ar Likuma Nr. 83/2002 5. pantu (grozīts 2015. gadā) SETS zonā “īpašumtiesības uz zemi zonā ir iestādei”. Kopš 2015. gada no galvenās iestādes vairs nav iespējams iegādāties pilnīgas īpašumtiesības uz zemi. Patlaban galvenā iestāde piešķir zemes lietojuma tiesības vienīgi Ēģiptes attīstītājam Main Development Company (“MDC”). MDC pēc tam izsola zemes lietojuma tiesības apakšattīstītājiem, piemēram, TEDA. Šie apakšattīstītāji tālāk iznomā zemi uzņēmumiem, kas atrodas zonā.

(253)

Tomēr 2011. gadā, kad Jushi Egypt sāka būvēt ražotni, no Ēģiptes iestādēm joprojām bija iespējams iegūt pilnīgas īpašumtiesības uz zemi. Tolaik Jushi Egypt iegādājās zemes gabalu no Egypt TEDA. TEDA savukārt 1998. gadā šo zemes gabalu iegādājās no Suecas provinces ar sava priekšteča – Ēģiptes un Ķīnas kopuzņēmuma – starpniecību par ārkārtīgi zemu cenu (mazāk nekā 1 USD/m2), kā arī bez konkursa procedūras. Pēc sākotnējās iegādes 1998. gadā TEDA veica ieguldījumus pamatinfrastruktūrā, lai neattīstīto tuksneša zemi padarītu izmantojamu rūpniecības projektiem.

(254)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja, vai ECJV un TEDA bija valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Tā kā ĒV nesadarbojās, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Līdz ar to Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār minētajiem subjektiem. Komisija analizēja arī, vai tiek īstenota būtiska kontrole.

(255)

Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka ECJV un TEDA ir saistīti subjekti un abi pilnībā pieder valstij. Kā minēts 33. apsvērumā, Tianjin TEDA ir Tiaņdzjiņas pašvaldības VPU, kas nodibināja kopuzņēmumu ar Ēģiptes Suecas kanāla pārvaldi, Ēģiptes Valsts banku un vēl četriem Ēģiptes valstij piederošiem uzņēmumiem, lai izveidotu ECJV nolūkā attīstīt un izbūvēt ekonomisko zonu. Ķīnas pusei piederēja 10 % ECJV kapitāla daļu, bet Ēģiptes pusei – 90 % (89). Turklāt, kā minēts 36. apsvērumā, 2008. gada oktobrī Tianjin TEDA un Ķīnas un Āfrikas attīstības fonds – Ķīnas Attīstības bankas meitasuzņēmums – nodibināja kopuzņēmumu, izveidojot China-Africa TEDA Investment Co., Ltd. (“China-Africa TEDA”) kā galveno Ķīnas ieguldījumu sabiedrību sadarbības zonā. China-Africa TEDA apvienojās ar ECJV, lai izveidotu jaunu uzņēmumu – TEDA – nolūkā stimulēt Ēģiptes SETS zonas attīstību. Šoreiz Ķīnas pusei piederēja 80 % kapitāla daļu, bet Ēģiptes pusei (kuru pārstāvēja ECJV) – 20 %.

(256)

Komisija arī konstatēja, ka pastāv formālas pazīmes, ka šos investorus kontrolē valsts. Tā kā abi subjekti pilnībā pieder valstij, tos formāli pilnībā kontrolē Ķīnas un Ēģiptes valdības. Jo īpaši, tā kā nebija pieejama konkrēta informācija, kas liecinātu par pretējo, Komisija uzskatīja, ka ir jāpieņem, ka konkrēto subjektu vadītājus un uzraugus ieceļ valsts un viņi atskaitās valstij, kā tas notiek minētajām valstīm piederošos uzņēmumos.

(257)

Tādējādi sākotnējais zemes piešķīrums ECJV par pirkuma maksu, kas ir mazāka par 1 USD/m2 atbilstīgi piemērojamajam tiesiskajam regulējumam, nepārprotami bija saistīts ar ĒV finansiālu ieguldījumu (90). Vēlākā zemes nodošana starp ECJV un TEDA faktiski bija darījums starp saistītiem uzņēmumiem, balstoties uz nodošanas maksu un vienu un to pašu personu iesaisti abās darījuma pusēs.

(258)

Visbeidzot, kas attiecas uz Egypt TEDA zemes pārdošanu Jushi Egypt, Komisija norādīja, ka Egypt TEDA kapitāldaļu vairākuma īpašnieks, kam pieder 75 % daļu, ir China Africa TEDA Investment Company, kam arī ir lielākā daļa vietu TEDA direktoru padomē. Galīgais China Africa TEDA Investment Company pārvaldītājs ir Ķīnas Attīstības banka, kas jau ir tikusi atzīta par valsts iestādi. Arī pats uzņēmums TEDA savu redzējumu un misiju apraksta šādi: “Redzējums: kļūt par nozīmīgu ieguldītāju un operatoru starptautiskā industriālajā parkā, kas sniedz atbalstu Ķīnai, sākot ar Ēģipti un beidzot ar pārējo Āfriku un pat visu pasauli. Misija: virzīt uz priekšu Ķīnas uzņēmumus, kuri vēlas “doties uz āru”, bet pēc tam – virzīt uz priekšu Ķīnas uzņēmumu internacionalizācijas procesu.” (91) TEDA savās publikācijās arī plaši atsaucas uz MOFCOM un Tiaņdzjiņas pašvaldības uzmanību, motivāciju un atbalstu tā darbībās.

(259)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka valsts kontrolētie subjekti, kas bija snieguši zemi Jushi Egypt, ir valsts iestādes tādā nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu. TEDA veiktās darbības tiešā ĶV kontrolē un saistībā ar ĒV un ĶV ciešo sadarbību var tikt attiecinātas uz ĒV, kā iepriekš paskaidrots 3.2.3. iedaļā, kā daļa no Ēģiptes SŠS ražotājam sniegtā preferenciālā atbalsta.

(260)

Turklāt, pat ja valsts kontrolēti subjekti netiktu uzskatīti par valsts iestādēm, Komisija konstatēja, ka, balstoties uz 219.–224. apsvērumā minētajiem pierādījumiem un uz pierādījumiem saistībā ar ĶV un ĒV ciešo sadarbību, tie būtu uzskatāmi par tādiem, kuriem ĶV un ĒV uzticējušas funkcijas vai kurus ĶV un ĒV norīkojušas veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Tādējādi katrā ziņā to rīcība ir saistāma ar ĒV.

(261)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan ĒV, gan ražotāji eksportētāji norādīja, ka Komisija nevar uzskatīt, ka Ķīnas valsts iestāžu vai privātu subjektu rīcība, kuriem valsts uzticējusi vai kuri bija norīkoti to veikt, ir subsīdija saskaņā ar pamatregulu, jo šī rīcība nav attiecināma uz izcelsmes valsts vai eksportētājvalsts valdību.

(262)

Tomēr, kā jau minēts 258.–262. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka TEDA nav tikai Ķīnas valsts iestāde, bet gan ĶV un ĒV kopīgi kontrolēta valsts iestāde, un ka ĶV tiešā kontrolē veiktas darbības var tikt attiecinātas arī uz ĒV, ņemot vērā ĶV un ĒV ciešo sadarbību. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka TEDA kapitāla daļu īpašnieku vidū ir arī valstij piederošas Ēģiptes valsts iestādes, piemēram, Ēģiptes Suecas kanāla pārvalde un Ēģiptes Valsts banka, kas ir pārstāvētas TEDA direktoru padomē. Tas parāda, ka ĒV varēja atzīt un pieņemt TEDA rīcību. Visbeidzot, kā minēts 263. apsvērumā, pat ja TEDA netiktu uzskatīta par valsts iestādi, Komisija uzskatīja, ka ĶV un ĒV ir tai uzticējušas vai to norīkojušas veikt darbības.

(263)

Jushi Egypt papildus 2011. gadā notikušajai zemes piešķiršanai 2016. gadā iegādājās blakus esošu zemes gabalu no Ēģiptes attīstītājuzņēmuma. Ēģiptes attīstītājuzņēmums savukārt šo zemi bija nopircis no tā paša zemes gabala, kas 1998. gadā tika piešķirts Ēģiptes un Ķīnas kopuzņēmumam. Komisija analizēja, vai ĒV bija uzticējusi Ēģiptes attīstītājam vai to norīkojusi pamatregulas 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē SŠA ražošanas nozarē piešķirt Jushi Egypt zemi ar preferenciāliem nosacījumiem.

(264)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka SK zonas iestādes nepārprotami bija iesaistītas pārdošanas darījumā ar Jushi Egypt. Ēģiptes attīstītājuzņēmumam vajadzēja pārdot tam piederošo zemes gabalu, jo tam trūka līdzekļu sākotnējā pirkuma līgumā ar ĒV iekļautajos rūpnieciskās attīstības noteikumos paredzētajai zemes attīstīšanai. Šajā sakarā pirkuma līguma 3. pantā ir teikts, ka tad, ja līgumu “sešos mēnešos neapstiprina Suecas kanāla speciālās ekonomiskās zonas galvenā iestāde, B pusei (Jushi Egypt) ir tiesības uzskatīt, ka A puse (attīstītājs) ir pārkāpis šo līgumu, un šādā gadījumā līgumu automātiski atceļ”. Turklāt saskaņā ar 7. pantu “B puse iesniedz Suecas kanāla speciālās ekonomiskās zonas galvenajai iestādei rakstisku pieteikumu par to, ka B puse A puses vārdā izveidos rūpniecības projektu, un saņem atļaujas. (..) Suecas kanāla speciālās ekonomiskās zonas galvenā iestāde piekrīt reģistrēt zemi uz B puses vārda, izvērtēt un apstiprināt galīgo zemes pārdošanas līgumu, kā arī B puses vārdā pieteikties zemes apliecībai notāra birojā”.

(265)

Tādējādi ĒV izmantoja privātu subjektu kā mehānismu finansiāla ieguldījuma veikšanai, jo privātajam subjektam nebija citas izvēles kā pārdot zemi Jushi Egypt par ĒV noteikto cenu un ar citiem nosacījumiem. Tādēļ Komisija secināja, ka Ēģiptes attīstītājam valsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē bija uzticējusi vai tas bija norīkots īstenot valdības politiku, kas ir iekļauta arī sadarbības nolīgumā, un piešķirt zemi Jushi Egypt par preferenciālu cenu.

(266)

Komisija lūdza ĒV iesniegt statistiku par SK zonai piemērojamajām zemes cenām un informāciju par konkursa procedūrām, kas saistītas ar attīstītāju pirkšanas darījumiem. Tomēr ĒV nespēja sniegt statistiku vai informāciju par konkursa procedūrām, kas attiektos uz konkrēto laikposmu vai darījumiem. ĒV spēja sniegt informāciju tikai attiecībā uz iepirkuma procedūru par cita zemes gabala lietojuma tiesību piešķiršanu TEDA 2016. gadā.

(267)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĒV un ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka Komisija, lai secinātu, ka ĒV bija uzticējusi vai norīkojusi uzņēmumu Wadi Degla veikt darbības, bija paļāvusies uz nepareiziem faktiem. Konkrētāk, tie apgalvoja, ka:

(268)

Attiecībā uz pirmo argumentu, saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju uzņēmuma tīmekļa vietnē (92), Wadi Degla ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kura projekti tiek īstenoti dažādās vietās, tostarp Ain Sokhna, nevis cauruļu un savienojumelementu ražotājs.

(269)

Saistībā ar otro argumentu Komisija atzina, ka Wadi Degla vēlējās pārdot zemi citu iemeslu dēļ, jo uzņēmums nebija to attīstījis atbilstīgi savām juridiskajām saistībām. Tomēr uzņēmums tam piederošo zemi būtu varējis pārdot arī brīvajā tirgū par labāku cenu. Izmeklēšanā atklājās, ka Jushi vadība ne tikai paskaidro, kādēļ Wadi Degla vēlējās pārdot zemi, bet arī skaidri norāda, ka SK zonas galvenā iestāde bija iesaistīta sarunās par pārdošanas darījumu noslēgšanu, jo līgumu apstiprināja SK zonas priekšsēdētājs.

(270)

Šajā izmeklēšanā veiktie konstatējumi liecina, ka cenas par zemes piešķiršanu un iegādi SK zonā nosaka Ēģiptes iestādes un ka SK zonā piemērotā cenu noteikšana ir nepārredzama. Zemi ar preferenciāliem noteikumiem piešķīra valsts iestādes vai privāti subjekti, kam valsts to bija uzticējusi vai kas bija norīkoti to darīt.

(271)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ĒV veiktā zemes izmantošanas tiesību nodrošināšana par neatbilstoši zemu atlīdzību būtu jāuzskata par subsīdiju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē tādas preču piegādes veidā, kas sniedz ieguvumu saņēmējuzņēmumiem.

(272)

Programma ir specifiska pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo zemes piešķiršana uzņēmumiem SETS zonā par neatbilstoši zemu atlīdzību ir pieejama konkrētiem uzņēmumiem noteiktā ģeogrāfiskajā teritorijā.

(273)

Kompensējamās subsīdijas apmērs aprēķināts kā saņēmējiem piešķirtais ieguvums, kas konstatēts izmeklēšanas laikposmā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu aprēķina, ņemot vērā starpību starp summu, ko ražotājs eksportētājs faktiski samaksājis par zemes izmantošanas tiesībām, un summu, kas parasti būtu bijusi jāmaksā, pamatojoties uz tirgus etalonu. Ieguvums no Jushi Egypt zemes pirkuma tika aprēķināts šādi.

(274)

ĒV nespēja sniegt informāciju vai statistiku par zemes iegādes cenām. ĒV sniedza tikai informāciju par zemes lietojuma tiesību darījumiem. 2016. gadā ekspertu komiteja patiešām veica nekustamā īpašuma novērtēšanu, lai noteiktu zemes lietojuma tiesību cenu karti SK zonā. Balstoties uz šo pētījumu, tika noteikta zemes lietojuma tiesību gada vidējā vērtība plašākajā Suecas kanāla ekonomiskajā zonā. Taču TEDA 2016. gadā parakstīja zemes lietojuma līgumu ar MDC, lai paplašinātu esošo SETS zonu par 6 km2. Komisija sareizināja zemes lietojuma tiesību gada vidējo vērtību SK zonā ar tā zemes lietojuma tiesību līguma ilgumu, kas bija noslēgts ar TEDA par papildu platību 6 km2. Komisijas ieskatā šādi tika iegūta neattīstītās zemes kopējā pirkuma vērtība attīstītājam.

(275)

Lai ņemtu vērā attīstītājam radušās zemes attīstīšanas izmaksas, pēc tam tika aprēķinātas TEDA ieguldījuma izmaksas, balstoties uz publiski pieejamu informāciju. Kā liecina šī informācija (93), 6 km2 papildu platībā tika paredzēts ieguldīt 230 miljonus USD. Tāpat tika pieskaitīta attīstītāja peļņa.

(276)

Iegūtā cena par attīstītās zemes kvadrātmetru tika piemērota Jushi Egypt nopirktajai teritorijai un salīdzināta ar Jushi Egypt faktiski samaksāto pirkuma maksu. Attiecībā uz 2011. gadā nopirkto zemes gabalu 2016. gada pirkuma maksa tika koriģēta atbilstīgi inflācijas un IKP attīstībai. Šīs izmaiņas tika aprēķinātas, pamatojoties uz inflācijas rādītājiem un IKP izmaiņām uz vienu iedzīvotāju pašreizējās cenās ASV dolāros attiecībā uz Ēģipti, kuras 2016. gadā publicējis SVF. Attiecībā uz 2016. gadā nopirkto zemes gabalu tika piemērots uzcenojums, lai ņemtu vērā pircējam ērto zemes gabala ģeogrāfisko atrašanās vietu (blakus Jushi Egypt esošajam objektam).

(277)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu par subsīdijas summas attiecināšanu uz neamortizējamiem aktīviem subsīdijas summa ir attiecināta uz izmeklēšanas laikposmu, piemērojot Pasaules Bankas publicēto attiecīgo pieejamo Ēģiptes aizdevumu procentu likmi izmeklēšanas laikposmā (94) bezprocentu aizdevumam.

(278)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi vairākas kļūdas, nosakot zemes pārdošanas etalonu, proti:

(279)

Attiecībā uz pirmo argumentu Komisija atzīst, ka pilnīgas īpašumtiesības atšķiras no lietojuma tiesībām, bet, tā kā ĒV nespēja sniegt informāciju vai statistiku par zemes iegādes cenām, Komisija uzskatīja to par labāko pieejamo informāciju etalona noteikšanai.

(280)

Attiecībā uz otro argumentu Komisija atgādināja, ka attiecīgais novērtējums tika veikts ĒV pasūtītā neatkarīgā pētījumā, kurā tika noteikta zemes iekšvērtība, proti, cena, par kādu zeme parasti būtu jāpārdod. Tas, ka ĒV faktiski nepārdeva zemes gabalus par šo cenu, nemaina tās iekšvērtību.

(281)

Runājot par trešo argumentu, Komisija noteica, ka lietojuma tiesību vērtību parasti nosaka procentos no pamatā esošā aktīva (proti, pilnīgu īpašumtiesību vērtības) tirgus vērtības atkarībā no lietojuma tiesību ilguma, proti, jo ilgākas lietojuma tiesības, jo lietojuma tiesību vērtība tuvāka pilnīgu īpašumtiesību vērtībai. Tā kā pilnīgas īpašumtiesības uz zemi pēc definīcijas ir beztermiņa, Komisijas aprēķinātais etalons, kas iegūts, sareizinot gada maksu par lietošanas tiesībām ar 50 gadiem, jebkurā gadījumā būtu zemāks par pilnīgu īpašumtiesību faktisko vērtību. Turklāt Komisija norādīja, ka konkrētajā piemērā, kas attiecas uz TEDA 2016. gadā noslēgtu lietojuma tiesību līgumu, par lietojuma tiesībām pilnā apmērā bija jāsamaksā vienreizējs maksājums dienā, kad sākās lietojuma tiesības. Tā kā praksē pēc būtības nenotika noma uz gadu, šis apgalvojums zaudē spēku.

(282)

Attiecībā uz ceturto argumentu Komisija norādīja, ka uzņēmums Jushi Egypt patiešām nopirka zemi, uz kuras nebija ēku. Tomēr šī zeme jau bija savienota ar visiem nepieciešamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, ceļiem, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, sabiedrisko apgaismojumu, apsardzi un citiem TEDA nodrošinātajiem pakalpojumiem. Cena par zemes gabalu labi savienotā un attīstītā zonā nav salīdzināma ar cenu par tukšu zemes gabalu tuksnesī. Turklāt nekustamā īpašuma attīstītāju, piemēram, TEDA, ieņēmumi parasti tiek gūti no zemes pārdošanas, kā arī zonā piedāvāto ēku un nodrošinātās infrastruktūras iznomāšanas. Ja zemes tirgus cenā nebūtu ierēķinātas attīstīšanas izmaksas, attīstītājiem nebūtu stimula vispār veikt jebkādus ieguldījumus.

(283)

Saistībā ar pēdējo argumentu Komisija norādīja, ka 2016. gada cena tika koriģēta, balstoties uz Ēģiptes IKP attīstību reālā izteiksmē kopš 2011. gada. Tas nozīmē, ka EGP devalvācija attiecībā pret ASV dolāriem bija jau ierēķināta IKP korekcijās. Tādēļ, ja tiktu veiktas papildu korekcijas, ņemot vērā valūtas kursu izmaiņas, notiktu divkārša uzskaite.

(284)

Balstoties uz minētajiem argumentiem, uzņēmuma apgalvojumi tika noraidīti.

(285)

Visas konstatētās subsīdijas tika noteiktas attiecībā uz uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Subsīdijas summa pēc tam tika attiecināta uz attiecīgā ražojuma pārdošanas apgrozījumu Eiropas Savienībā.

(286)

Attiecībā uz zemes izmantošanas tiesību nodrošināšanu par neatbilstoši zemu atlīdzību tika konstatēta subsīdija 2,02 % apmērā.

(287)

Pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas ĒV un ražotājs eksportētājs norādīja, ka 2016. gada īpašais nodokļu noteikums, saskaņā ar kuru ārvalstu valūtas zaudējumus uzskata par nodokļa zaudējumiem, nevar būt subsīdija, jo tas nepiešķir ieguvumu un nav specifisks. Pirmkārt, tā kā šis nodokļu noteikums tika izmantots, lai kompensētu valdības nodarītus zaudējumus, ieguvums netiek piešķirts. Otrkārt, tā kā visi subjekti, kurus ir līdzīgi skāruši valdības nodarīti zaudējumi, varētu izmantot šādu nodokļa režīmu, šo shēmu nevar uzskatīt par specifisku.

(288)

Komisija savos provizoriskajos konstatējumos atzina, ka minētais tiesību akts bija vispārēji piemērojams visiem Ēģiptes uzņēmumiem un bija paredzēts, lai kompensētu Ēģiptes valūtas devalvācijas negatīvo ietekmi. Tomēr Komisija arī norādīja, ka nesamērīgu ieguvumu no šā tiesību akta guva uzņēmumi, kas ir orientēti uz eksportu un gandrīz pilnībā veic uzņēmējdarbību ārvalstu valūtās, piemēram, USD vai EUR. Šiem uzņēmumiem EGP devalvācijas rezultātā neradās būtiski faktiskie zaudējumi, jo valūtas kursa zaudējumus attiecībā uz to ASV dolāros izteiktajiem pirkumiem vai saistībām var atsvērt valūtas kursa ieguvumi no pārdošanas par ASV dolāriem. Tādēļ tiesību akts nevis kompensēja valdības nodarītus zaudējumus, bet faktiski radīja nodokļa atvieglojumu, kas īpaši attiecās uz šā veida uzņēmumiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(289)

Līdz ar to pagaidu regulas 93.–102. apsvērums tiek apstiprināts.

(290)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĒV un ražotājs eksportētājs izteica vairākus iebildumus. Pirmkārt, ne jau tādēļ, ka Jushi Egypt iepriekš ne vienmēr saņēma pilnīgu un savlaicīgu PVN atmaksu no ĒV (kad uzņēmums neatradās Suecas kanāla ekonomiskajā zonā), patlaban saskaņā ar nodokļa režīmu, kas uz to attiecas Suecas kanāla ekonomiskajā zonā, eksistē nesaņemti ieņēmumi.

(291)

Otrkārt, Komisija nevis salīdzināja apstrīdēto nodokļa režīmu ar Ēģiptes PVN noteikumiem par iekārtu un izejvielu importu, bet gan salīdzināja apstrīdēto nodokļa režīmu ar hipotētisku nodokļa režīmu, kas bija ekstrapolēts no Jushi Egypt situācijas pirms uzņēmuma nonākšanas Suecas kanāla ekonomiskajā zonā.

(292)

Treškārt, Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā nebija uzdevusi jautājumus vai apspriedusi ar ĒV PVN administrēšanu Ēģiptē.

(293)

Ceturtkārt, ĒV atgādināja, ka SKP nolīguma 27. pantā ir paredzēta īpaša un diferencēta attieksme pret PTO dalībvalstīm, kas ir jaunattīstības valstis. Tādēļ Komisijai nebūtu jāpiemēro sods par to, ka ĒV ne vienmēr pietika resursu savlaicīgai atmaksājamā PVN kredīta atmaksai.

(294)

Piektkārt, ĒV atgādināja, ka Komisijas identificētais subsīdijas etalons attiecas uz uzņēmumu situāciju pirms to pievienošanās Suecas kanāla ekonomiskajai zonai. Uzņēmumi, kas neatrodas Suecas kanāla ekonomiskajā zonā, galu galā no ĒV saņem daļu samaksātā PVN, lai arī ne savlaicīgi un ne pilnībā. Tādēļ pilnā parasti maksājamā PVN summa nevar radīt priekšrocību, jo Jushi Egypt daļa no maksājamā PVN ir jāsaņem atpakaļ no ĒV. Turklāt, tā kā Jushi Egypt PVN kredīta bilance patlaban mazinās, jo Jushi Egypt saņem vairāk saņemamā PVN, parasti maksājamā PVN pilnā summa daļēji tiktu kompensēta ar saņemamo PVN. Visbeidzot, 2020. gada sākumā ĒV ir veikusi norēķinus par summām, kas Jushi Egypt ir bijis jāmaksā kā PVN par importu 2017.–2018. gadā, un veikusi ieskaitu pret Jushi Egypt PVN kredītu. Tādēļ ieguvuma vairs nav.

(295)

Visbeidzot, tā kā Komisija pareizi uzskatīja, ka attiecībā uz eksportēto ražojumu izejvielām importa nodeva nebūtu bijusi jāmaksā, Komisijai tos pašus argumentus būtu bijis jāpiemēro attiecībā uz PVN par eksportēto ražojumu izejvielām. No tā izriet, ka Komisijai, lai aprēķinātu ieguvumu, izmeklēšanas laikposmā maksājamais PVN ir jāattiecina vienīgi uz iekšzemes tirgū pārdoto preču ražošanā izmantoto izejvielu daudzumu.

(296)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija vēlas precizēt, ka tās mērķis nav sodīt ĒV par to, ka tai trūkst resursu, vai kritizēt Ēģiptes PVN sistēmu kā tādu. Vienlaikus Komisija norādīja, ka SKP nolīguma 27. pantam nav nozīmes apgalvojumā, ko šajā sakarā ir paudusi ĒV. Būtiskākais kompensācijas maksājumu procesā piemērojamais noteikums ir 27. panta 10. punkts, kas attiecas tikai uz konkrētām de minimis robežvērtībām, turpretī citi 27. panta noteikumi galvenokārt attiecas uz jaunattīstības valstu eksporta subsīdijām. Šajā gadījumā ĒV atsaucas uz 27. pantu, lai pamatotu PVN kredīta neatmaksāšanu nodokļu maksātājiem, attiecībā uz kuru minētajam noteikumam nav nozīmes.

(297)

Attiecībā uz apgalvojumu par informācijas pieprasīšanu par PVN sistēmu – Komisija jau no izmeklēšanas sākuma anketā pieprasīja informāciju par Ēģiptes PVN sistēmas darbību. Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā tika uzdoti vispārēji jautājumi par nodokļiem, kas tiek iekasēti no ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka izmeklēšanas laikā ir saņēmusi pietiekamu informāciju par PVN regulējumu kā tādu.

(298)

Tomēr Komisija norādīja, ka SK zonā esošajiem uzņēmumiem ir atšķirīgs PVN režīms. SK zonā esošajiem uzņēmumiem PVN nav jāmaksā avansā (“1. scenārijs”). Turpretī līdzīgā situācijā esošiem nodokļa maksātājiem, proti, uzņēmumiem ārpus SK zonas, PVN ir jāmaksā avansā (“2. scenārijs”). Tam, vai šis PVN galu galā ir jāmaksā, vai arī tiks atmaksāts, tobrīd nav nozīmes. Svarīgi ir tas, ka 1. scenārijā ĒV sākotnēji neiekasēs ieņēmumus, turpretī 2. scenārijā ĒV visos gadījumos sākotnēji iekasēs ieņēmumus.

(299)

Saskaņā ar attiecīgo Ēģiptes normatīvo regulējumu 1. scenārijā norēķinu datumā uzņēmumiem ir jāmaksā galīgā norēķina summa, turpretī 2. scenārijā daļa no ĒV iekasētajiem ieņēmumiem tiktu atdoti uzņēmumiem (ja ir jāatmaksā PVN). Ja norēķinu process būtu ātrs un uzticams, ieguvums no tā, ka 1. scenārijā nav jāveic avansa maksājumi, būtu vienāds ar naudas plūsmas priekšrocību laikposmā līdz atmaksas veikšanai. Komisija šajā sakarā norādīja, ka šādu norēķinu likumiskais termiņš ir 6 mēneši no kredīta rašanās dienas.

(300)

Tomēr Komisija konstatēja, ka praksē norēķini un atbilstīgā atmaksa uzņēmumiem, kas darbojas Ēģiptē saskaņā ar 2. scenāriju, labākajā gadījumā notika ar ievērojamu kavēšanos, un ka atmaksas saņemšanas kritēriji bija neskaidri. Komisija šajā sakarā norādīja, ka ĒV nav apstrīdējusi šo faktu kā tādu. Naudas plūsmas ieguvums SK zonā esošajiem uzņēmumiem tādējādi izriet no fakta, ka ĒV vispār neiekasē PVN ieņēmumus no SK zonā esošajiem uzņēmumiem līdz galīgo norēķinu veikšanai, kuru datums nav noteikts (1. scenārijs), salīdzinot ar uzņēmumiem ārpus SK zonas, no kuriem ieņēmumus iekasē uzreiz un atmaksā daudz vēlāk – nenoteiktā dienā un laikā (2. scenārijs). Tā rezultātā SK zonas uzņēmumi gūst labumu no preferenciāla PVN režīma, salīdzinot ar ārpus SK zonas esošiem uzņēmumiem. Summas, ko ĒV nav iekasējusi no uzņēmumiem SK zonā, ir ieņēmumi, no kuriem atsakās vai kurus neiekasē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.

(301)

Lai papildus ilustrētu minēto, Komisija līdztekus Ēģiptes attiecīgajam PVN regulējumam aplūkoja ražotāju eksportētāju situāciju pirms pievienošanās SK zonai un pēc tās. Pirms pievienošanās SK zonai to situācija bija līdzīga kā uzņēmumiem, kuri izmeklēšanas laikposmā atradās ārpus SK zonas kā 2. scenārijā. Šajā sakarā ĒV neapstrīdēja, ka Jushi Egypt bija uzkrājis ievērojamu PVN kredītu pirms pievienošanās SK zonai un ka ĒV nevarēja kompensēt šo kredītu. Tādējādi Jushi Egypt PVN kredīta situācija, kas radās pirms tā pievienošanās EK zonai, liecina, ka iepriekšējā apsvērumā aprakstītā situācija atbilst to uzņēmumu realitātei, kuri izmeklēšanas laikposmā atradās ārpus SK zonas.

(302)

Attiecībā uz ĒV un ražotāju eksportētāju piekto argumentu jānorāda, ka to preču galamērķis, kurām piemēro PVN, un fakts, ka Jushi Egypt laika gaitā varētu veikt maksājamā PVN ieskaitu pret sākotnējo PVN kredītu, nemaina Komisijas konstatējumus, jo šie apstākļi neietekmē sākotnēji atšķirīgo attieksmi pret uzņēmumiem ārpus zonas un uzņēmumiem zonā, un jebkurā gadījumā šis ieskaits nav saistīts ar ĒV proaktīvi veiktu atmaksu, bet gan ar PVN saistībām, kas uzņēmumam radušās.

(303)

Komisija ņēma vērā to, ka jaunais Ēģiptes PVN likums tika pieņemts tikai īsi pirms izmeklēšanas laikposma un ka īstenošanas tiesību akti izmeklēšanas laikposmā vēl nebija pilnībā ieviesti. Ņemot vērā šo pārejas posmu, Komisija izprata ĒV argumentu, ka PVN atmaksas norēķinu laikposms var būtiski aizkavēties, tā kā ĒV ir jaunattīstības valsts, kurā par jauno sistēmu atbildīgā administratīvā personāla skaits ir nepietiekams un ir iespējama budžeta nepietiekamība, kas apgrūtina PVN atmaksas veikšanu noteiktajos termiņos. Tādēļ, ņemot vērā šos ārkārtas un, cerams, īslaicīgos apstākļus Ēģiptē, Komisija, lai aprēķinātu ieguvumu no PVN atbrīvojuma, nolēma ņemt vērā tikai ražotāja eksportētāja naudas plūsmas priekšrocību. Attiecīgi tika pielāgota 258. apsvērumā aprakstītā ieguvuma aprēķina metodika.

(304)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir konstatējusi, ka ārpus SK zonas esošiem uzņēmumiem PVN un nodokļu atmaksa “labākajā gadījumā notika ar ievērojamu kavēšanos” un ar neskaidriem kritērijiem, ko ĒV neapstrīdēja. Tā izpratnē jebkuru Ēģiptes iestādēm iesniegtu atmaksas pieprasījumu vērtē un lēmumu pieņem atmaksas pieprasījumu izskatīšanai īpaši izveidota valdības komiteja. Šādos apstākļos un, tā kā ĒV uzsver, ka tās kā jaunattīstības valsts sistēmas ne tuvu nav nevainojamas, esot pamats secināt, ka atmaksas process ir ļoti birokrātisks un patvaļīgs un ka saprātīgā termiņā vai vispār atmaksu saņem tikai uzņēmumi ar vajadzīgajiem politiskajiem sakariem. Kā norāda sūdzības iesniedzējs, izmeklēšanas dokumentos nav pierādījumu, ka PVN un ievedmuitas atmaksu vispār (vai saprātīgā termiņā) saņemtu “parasti” uzņēmumi, proti, tādi, kam nav politisko sakaru. Apstāklis, ka Jushi Egypt 2020. gadā visbeidzot saņēma pirms iekļaušanas SK zonā samaksātās ievedmuitas un PVN atmaksu, nav šāds pierādījums, bet gan pamato secinājumu, ka uzņēmumiem saņemt atmaksu ļauj tikai politiskie sakari. Citiem vārdiem sakot, Komisijai pret SK zonas atbrīvojumu un atmaksu, ko Jushi Egypt saņēma par laikposmu pirms atrašanās SK zonā, ir jāattiecas kā pret subsīdijām nesaņemtu ieņēmumu veidā.

(305)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija atkārtoti uzsvēra, ka tā nolēma ņemt vērā tikai ražotāja eksportētāja naudas plūsmas ieguvumu, lai aprēķinātu ieguvumu no atbrīvojuma no PVN, jo Ēģiptes PVN likums tika pieņemts tikai īsi pirms izmeklēšanas laikposma un īstenošanas tiesību akti izmeklēšanas laikposmā vēl nebija pilnībā ieviesti. Ņemot vērā šo pārejas posmu, Komisija izprata ĒV argumentu, ka PVN atmaksas norēķinu laikposms var būtiski aizkavēties, tā kā ĒV ir jaunattīstības valsts, kurā par jauno sistēmu atbildīgā administratīvā personāla skaits ir nepietiekams un ir iespējama budžeta nepietiekamība, kas apgrūtina PVN atmaksas veikšanu noteiktajos termiņos. Tādēļ šī prasība tika noraidīta.

(306)

Ņemot vērā minētos apsvērumus un, tā kā nav citu piezīmju, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 53.–66. apsvērumā izdarītos konstatējumus.

(307)

Attiecībā uz nesaņemtiem ieņēmumiem, kas izpaužas kā de facto atbrīvojums no PVN, ieguvums sākotnēji tika aprēķināts, ņemot vērā visu PVN summu, kas parasti būtu jāmaksā, bet kas izmeklēšanas laikposmā nav samaksāta, iegādājoties importētās iekārtas (izmeklēšanas laikposmā). Tomēr, kā minēts 256. apsvērumā, pēc piezīmēm par pagaidu informācijas izpaušanu Komisija, lai aprēķinātu ieguvumu no PVN atbrīvojuma, nolēma ņemt vērā tikai ražotāju eksportētāju naudas plūsmas ieguvumu. Ieguvuma aprēķināšanas metodika tika attiecīgi pielāgota. Tā rezultātā naudas plūsmas ieguvums no ieturētā PVN tika pielīdzināts vidējai noguldījumu procentu likmei Ēģiptē izmeklēšanas laikposmā (12,03 %), ko piemēroja par preču iegādi kopš 2017. gada ieturētajam PVN.

(308)

Ražotājam eksportētājam izmeklēšanas laikposmā noteiktais grozītais šāda veida subsīdijas apjoms saistībā ar iekārtām bija 0,02 % atbrīvojumam no PVN un 0,17 % – atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa.

(309)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĒV un ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Jushi Egypt 2019. gada sākumā bija veicis iemaksu par muitas nodevām. Tika iesniegti arī citi pierādījumi, saskaņā ar kuriem ir nokārtotas un apmaksātas visas muitas nodevas par 2017. un 2018. gadu. Turklāt tie apgalvoja, ka, pat ja norēķini par muitas nodevās maksājamo summu 2020. gadā nebūtu veikti, Komisija nevar gaidīt nevainojamu nodokļu administrēšanu no tādas jaunattīstības valsts kā Ēģipte. Šajā sakarā ĒV izrādīja īpašu rūpību, izstrādājot Jushi Egypt nodevu atmaksāšanas sistēmu, jo ĒV dažus mēnešus pēc Jushi Egypt ienākšanas Suecas kanāla ekonomiskajā zonā jau bija izstrādājusi un uzraudzīja patēriņa pārskatus. Trīs gadus vēlāk ĒV no Jushi Egypt atguva visas maksājamās muitas nodevas un PVN. Tā rezultātā ĒV pauda nostāju, ka tā ir izveidojusi pienācīgu nodevas atmaksāšanas sistēmu, lai nenotiktu pārmērīgs atbrīvojums no tās.

(310)

Turklāt, kā norāda ĒV, saskaņā ar Ēģiptes Civilkodeksa 377. pantu un Finanšu tiesas nolēmumu Nr. 915/43 ĒV ir doti 5 gadi importa nodevu atgūšanai. Līdz ar to no ĒV puses nevarēja būt nesaņemtu ieņēmumu, kamēr šis laikposms nebija beidzies, jo ĒV joprojām bija tiesības atgūt muitas nodevas un tas tika izdarīts noteiktajā laikā.

(311)

Visbeidzot, Jushi Egypt apgalvoja, ka, nosakot importa nodevas izejvielām, pārdošana Hengshi Egypt – uzņēmumam, kas iepērk SŠS no Jushi Egypt un arī ir izveidots SK zonā – saskaņā ar Ēģiptes tiesību aktiem tiek pielīdzināta eksporta pārdošanai, jo Hengshi Egypt atrodas Suecas kanāla ekonomiskajā zonā. Hengshi Egypt arī nebija iekšzemes pārdošanas apjoma, jo uzņēmums visu saražoto eksportēja. Tādēļ, ja Jushi Egypt nebūtu atbrīvots no izejvielu ievedmuitas, tam jebkurā gadījumā nebūtu piemērota izejvielu ievedmuita par iekšzemes pārdošanas apjomiem Hengshi Egypt.

(312)

Komisija izskatīja attiecībā uz muitas nodevu samaksu iesniegtos pierādījumus un konstatēja, ka Komisijas veiktās izmeklēšanas dēļ ĒV 2019. gada beigās bija sākusi pārbaudes ražotāja eksportētāja telpās. Šīs pārbaudes rezultātā ĒV no uzņēmuma atguva noteiktu daļu 2017., 2018. un 2019. gada ievedmuitas par importētajām izejvielām. Balstoties uz iesniegtajiem pierādījumiem un ņemot vērā to, ka jaunos pierādījumus nebija iespējams pārbaudīt uz vietas ar Covid-19 pandēmiju saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ, Komisija pieņēma šo apgalvojumu un atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam atskaitīja ar izmeklēšanas laikposmu saistītās par importētajām izejvielām samaksātās muitas nodevas.

(313)

Tomēr Komisija neuzskatīja, ka šie norēķini liek apšaubīt konstatējumus attiecībā uz subsīdiju shēmu kā tādu. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka muitas nodevu atgūšanu izraisīja Komisijas veiktās izmeklēšanas darbības, nevis pašas ĒV muitas nodevu iekasēšanas uzraudzības un pārbaužu satvars. ĒV arī neapstrīdēja faktu, ka izmeklēšanas laikposmā šāds satvars nebija izveidots. Attiecībā uz uzraudzības un pārbaužu trūkuma īslaicīgumu Komisija norādīja, ka, lai gan Jushi Egypt pievienojās SK zonai tikai 2017. gadā, pēdējās muitas nodevu iekasēšanas regulējuma tiesību aktu izmaiņas bija notikušas jau 2015. gadā, kad atbildība par muitas nodevu iekasēšanu tika uzticēta SK zonas galvenajai pārvaldei. Turklāt muitas iestādes detalizētais ziņojums, ko ĒV bija iesniegusi kā I pielikumu savām piezīmēm par pagaidu informācijas izpaušanu, apstiprināja, ka kopējie tiesību akti muitas nodevu iekasēšanas jomā bija spēkā jau no 2006. gada. Tādēļ ĒV bija pietiekami daudz laika ieviest funkcionējošu muitas nodevu iekasēšanas sistēmu.

(314)

Attiecībā uz Jushi Egypt pārdošanas apjomiem Hengshi Egypt Komisija norādīja, ka pārdošanas apjomiem starp īpašajā zonā esošajiem uzņēmumiem netika piemēroti nodokļi, kas liecina, ka SK zona bija īpaša zona ar vairākām raksturīgām īpašībām, kas to atšķir no citām zonām.

(315)

Tādēļ faktam, ka Henshi Egypt ir tikai eksporta pārdošanas apjomi, šajā ziņā nav nozīmes un tas nemaina Komisijas secinājumus. Tādējādi tika noraidīti ĒV un ražotāja eksportētāja apgalvojumi gan par Komisijas konstatējumu derīgumu kopumā, gan attiecībā uz Hengshi Egypt pārdošanas apjomiem jo īpaši.

(316)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šis nav gadījums, kur valdība antisubsidēšanas izmeklēšanas rezultātā izbeidz noteiktu subsīdiju shēmu un līdz ar to šī shēma vairs nav pieejama. Kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, ĒV ir vienkārši iekasējusi līdzekļus no Jushi Egypt, lai sniegtu uzņēmumam ieguvumu ES veiktās izmeklēšanas kontekstā, bet nav ieviesusi pienācīgu iekasēšanas regulējumu. Tā kā tiesiskā regulējuma nav, nav iespējams nodrošināt, ka ĒV iekasēs no Jushi Egypt maksājumus un PVN pēc savas iniciatīvas, vai pat to, ka ĒV iekasētos līdzekļus neatmaksās Jushi Egypt, tiklīdz Komisijas izmeklēšana būs noslēgusies. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas un Ēģiptes sadarbības nolīguma kontekstā ĒV rīcība tikai atspoguļo iedibinātu un pastāvīgu tendenci piešķirt ad hoc ieguvumus Jushi Egypt un nekādā gadījumā nedod pamatu Jushi Egypt saņemto ieguvumu vērtēt citādi.

(317)

Šajā sakarā Komisija atkārtoti norādīja, ka tā izskatīja par ievedmuitas samaksu iesniegtos pierādījumus, un, balstoties uz iesniegtajiem pierādījumiem un ņemot vērā to, ka jaunos pierādījumus nebija iespējams pārbaudīt uz vietas ar Covid-19 pandēmiju saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ, Komisija pieņēma šo apgalvojumu un atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam atskaitīja ar izmeklēšanas laikposmu saistītās par importētajām izejvielām samaksātās muitas nodevas. Turklāt tiesiskā regulējuma neesība neatbilst faktiem, par ko liecina pagaidu regulas 70. apsvērumā aprakstītais juridiskais pamats. Tiesību akti patlaban arī tiek īstenoti, kā paskaidrots pagaidu regulas 78.–82. apsvērumā. Visbeidzot, apgalvojumi, ka ĒV atmaksās Jushi Egypt iekasētos līdzekļus, nav pamatoti ne ar kādiem pierādījumiem. Līdz ar to šie apgalvojumi tika noraidīti..

(318)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt atkārtoja jau minētās piezīmes par PVN aprēķināšanu un atbrīvojumiem no ievedmuitas, ignorējot Komisijas izpausto faktisko informāciju un paskaidrojumus. Tā kā uz iesniegtajām piezīmēm jau bija atbildēts, citi paskaidrojumi nebija nepieciešami.

(319)

Ņemot vērā minētos apsvērumus un tā kā nav citu piezīmju, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 69.–86. apsvērumā izdarītos konstatējumus.

(320)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Komisija pielāgoja metodiku, ar ko aprēķina ieguvumu no faktiskā atbrīvojuma no PVN, kā minēts 256. apsvērumā. Tā rezultātā tika uzskatīts, ka ieturētā PVN naudas plūsmas ieguvums ir līdzvērtīgs vidējai noguldījumu procentu likmei Ēģiptē izmeklēšanas laikposmā (IL) (12,03 %), to piemērojot PVN summām, kas tika ieturētas par izejvielām, kuras iepirktas kopš 2017. gada, rēķinot proporcionāli IL ieturētajām PVN summām. Tā kā nebija pieejama informācija par izejvielu apjomu, kas iepirkts pirms IL, Komisija uzskatīja, ka šis apjoms ir līdzvērtīgs IL konstatētajam apjomam, kas koriģēts atbilstīgi abos laikposmos pārdoto preču izmaksu starpībai.

(321)

Ražotājam eksportētājam izmeklēšanas laikposmā noteiktais šāda veida subsīdijas apjoms saistībā ar izejvielām bija 1,08 % atbrīvojumam no PVN un 0,24 % – atbrīvojumam no ievedmuitas nodokļa.

(322)

Galīgās subsīdijas likmes attiecībā uz iepriekš aprakstīto pasākumu kopumu, kas izteiktas procentos no CIF cenas (cena, apdrošināšana un vedmaksa) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

1. tabula

Galīgās subsīdijas likmes

(323)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un Savienības ražošanas apjomu nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 106.–109. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(324)

Tā kā piezīmes par patēriņu Savienībā nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 110., 111. un 112. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(325)

Komisija pēc pagaidu informācijas izpaušanas saņēma piezīmes no Ēģiptes ražotāja eksportētāja Jushi Egypt par cenas samazinājumu.

(326)

Jushi Egypt norādīja, ka Komisija, aprēķinot samazinājumu, bija atskaitījusi pārdošanas izmaksas un saprātīgu peļņas summu no saistīto tirdzniecības uzņēmumu pārdošanas cenas neatkarīgajam klientam Savienībā.

(327)

Jushi Egypt apgalvoja, ka uzņēmums uzskata, ka šāda metodika neatbilst Vispārējās tiesas spriedumam Jindal Saw Ltd un Jindal Saw Italia/Eiropas Komisija (T-301/16, 187. punkts) (“Jindal Saw”) (95).

(328)

Komisija nepiekrita, ka šajā lietā būtu nozīme spriedumam lietā Jindal Saw, kā to norāda Jushi Egypt. Lietā Jindal Saw Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, atskaitot Jindal saistīto importētāju Savienībā pārdošanas apjoma izmaksas no pārdošanas apjoma pirmajam neatkarīgajam pircējam, turpretī Savienības ražošanas nozares saistīto pārdevēju pārdošanas apjoma izmaksas netika atskaitītas no Savienības ražošanas nozares cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam.

(329)

Tādēļ Tiesa uzskatīja, ka situācijā, kad ražotāji eksportētāji pārdošanu Savienībā galvenokārt veica ar saistītu pārdevēju starpniecību, abas cenas nav salīdzinātas simetriski vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī ar Savienības ražotāju veikto attiecīgā ražojuma pārdošanu.

(330)

Komisija norādīja, ka šīs lietas un Jindal lietas salīdzinājumam nav nozīmes, jo attiecīgā eksporta pārdošanas rādītāju struktūra bija atšķirīga. Jushi Group pārdošanas apjomu galvenokārt veido tiešā pārdošana no Ēģiptes pirmajam neatkarīgajam klientam Savienībā, savukārt Jindal lietā gandrīz visi konkrētā ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas apjomi tika īstenoti ar ES nodibinātu saistīto subjektu starpniecību.

(331)

Šajā lietā diviem no trijiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nav saistītu tirdzniecības uzņēmumu, savukārt trešajam ir centralizēta pārdošanas un rēķinu izrakstīšanas sistēma, kurā ražojumus piegādā tieši no ražotnēm. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā lietā nepastāv asimetrija ar ražotāja eksportētāja pārdošanas kanāliem un tādēļ Jindal lieta nav piemērojama. Turklāt Jushi Group saistīto pārdošanas subjektu cenu izmantošana nekādi attiecīgi neietekmētu cenu ietekmes analīzi (96).

(332)

Komisija arī atsaucas uz pagaidu regulas 157. apsvērumu, kurā tika iztirzāts secinājums, ka izmeklēšanas laikposmā pastāvēja nepārprotama cenu nospiešana. Tādēļ šim apgalvojumam jebkurā gadījumā nav nozīmes, jo konstatējums par cenu nospiešanu pats par sevi jau būtu pietiekams, lai pierādītu subsidētā importa nelabvēlīgo ietekmi uz cenām saskaņā ar pamatregulas 8. panta 2. punktu.

(333)

Tādējādi Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 122. un 123. apsvērumā izklāstītos secinājumus, ka imports no Ēģiptes izmeklēšanas laikposmā būtiski samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, un norādīja, ka jebkurā gadījumā pagaidu regulas 157. apsvērumā izklāstītais konstatējums par cenu nospiešanu padarīja šo apgalvojumu par nebūtisku.

(334)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt atkārtoja jau minētās piezīmes par cenu samazinājuma aprēķināšanu, ignorējot Komisijas izpausto faktisko informāciju un paskaidrojumus. Tā kā uz iesniegtajām piezīmēm jau bija atbildēts, citi paskaidrojumi nebija nepieciešami.

(335)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 124.–129. apsvērumu.

(336)

Tā kā piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un tās izmantojumu nav saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 131. un 132. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(337)

Tā kā piezīmes par pārdošanas apjomu un tirgus daļu nav saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 134. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(338)

Tā kā piezīmes par nodarbinātību un produktivitāti nav saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 136. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(339)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 138. un 139. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(340)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jushi Egypt iesniedza piezīmes attiecībā uz pagaidu regulā izklāstīto mikroekonomisko rādītāju aprēķiniem un lūdza papildu informāciju par to, kā šie rādītāji tika aprēķināti.

(341)

Komisija aicināja Jushi Egypt iepazīties ar pagaidu regulas 126. apsvērumu, kurā ir skaidri minēts, ka mikroekonomiskie rādītāji bija balstīti uz pārbaudītiem un apkopotiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem.

(342)

Apkopošanas mērķis ir nodrošināt, ka paraugs tiek uzskatīts par vienu datu avotu, nevis par trim atšķirīgiem datu avotiem ar uzņēmumiem specifiskām tendencēm, kuras būtu jāizskaidro. Apkopošana ļauj Komisijai izmantot visu paraugu kā reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari un izmantot datus kā visu ražotāju darbības rādītāju orientieri.

(343)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 141. un 142. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(344)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 144. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(345)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina savus pagaidu regulas 146. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(346)

Tā kā piezīmes par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 149.–153. apsvērumā izklāstītos secinājumus.

(347)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus par kaitējumu, kas izklāstīti pagaidu regulas 154.–161. apsvērumā.

(348)

Pagaidu regulā Komisija provizoriski secināja, ka subsidētais imports no Ēģiptes rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(349)

Komisija secināja, ka importa palielināšanās izmeklēšanas laikposmā, kā arī Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums un to nospiešana, ko radījis subsidētais imports, izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas un rentabilitātes zaudēšanu.

(350)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 164. apsvērumā.

(351)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 167.–171. apsvērumā.

(352)

Komisija nav saņēmusi piezīmes par Savienības ražošanas nozares eksporta rādītājiem.

(353)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 174. apsvērumā.

(354)

Komisija apstiprināja savus pagaidu regulas 175. un 176. apsvērumā izklāstītos secinājumus par cēloņsakarību.

(355)

Tā kā piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 185. un 186. apsvērumā.

(356)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 192. apsvērumā.

(357)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 207. apsvērumā.

(358)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 209. apsvērumā.

(359)

Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 210.–213. apsvērumā.

(360)

Kā minēts pagaidu regulas 220. apsvērumā, Komisija, publicējot Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/199 (97) (“reģistrācijas regula”), noteica, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā SŠS imports ir jāreģistrē saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5.a punktā izklāstītajām prasībām.

(361)

Kā izklāstīts pagaidu regulas 222. apsvērumā, Komisijai ir jāpieņem lēmums par to, vai antisubsidēšanas pasākumus iekasē ar atpakaļejošu datumu importam triju nedēļu reģistrācijas laikposmā, jo ir ticis reģistrēts SŠS imports no Ēģiptes.

(362)

Kritēriji attiecībā uz to, vai var iekasēt maksājumus par triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmu, ir izklāstīti pamatregulas 16. panta 4. punktā. Šajā pantā ir noteikts, ka maksājumus var iekasēt tikai tad, ja:

(363)

Komisija uzskata, ka reģistrācijas regula atbilst a) kritērijam, proti, Ēģiptes izcelsmes SŠS imports ir ticis reģistrēts saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu.

(364)

Komisija uzskata, ka, publicējot pagaidu regulu un publicējot reģistrēšanas regulu, importētājiem ir tikusi dota iespēja sniegt atsauksmes, kā paredzēts b) kritērijā.

(365)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no SŠS lietotājiem un izplatītājiem Eiropā, kurās bija minēts, ka tie uzskata, ka šāda iespēja iesniegt piezīmes nebija balstīta uz Komisijas lēmumu veikt reģistrāciju, bet gan uz Komisijas priekšlikumu iekasēt maksājumus.

(366)

Lai gan Komisija piekrīt, ka 16. panta 4. punkta b) kritērijs ir jāinterpretē tādējādi, ka personām tiek dota iespēja šajā posmā iesniegt piezīmes par maksājumu iekasēšanu ar atpakaļejošu spēku attiecībā uz iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā reģistrēto importu, Komisija norāda, ka tā galīgās informācijas izpaušanas 7. iedaļā pilnībā atklāja analīzi, ar ko tika pamatota iekasēšana ar atpakaļejošu spēku, izmantojot visjaunākos pieejamos datus. Šādi rīkojoties, Komisija deva visām personām, tostarp minētajiem lietotājiem un izplatītājiem, iespēju iesniegt piezīmes, kā paredzēts minētajā tiesību normā un par ko liecina arī 322.–326. apsvērumā izklāstītie argumenti un pretargumenti. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(367)

Lai pārbaudītu pamatregulas 16. panta 4. punkta c) kritēriju, Komisija vispirms analizēja no Surveillance 2 datubāzes izgūto statistiku par SŠS importu no Ēģiptes. Šīs analīzes mērķis bija konstatēt, vai reģistrācijas laikposmā ir ticis identificēts “liela apjoma imports” atbilstīgi c) kritērija prasībām. Jaunākie pieejamie dati ir norādīti tālāk dotajā 2. tabulā.

2. tabula

SŠS imports no Ēģiptes

(368)

Triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā no Ēģiptes tika importētas 11 574 tonnas SŠS. Tā kā šis ir nestandarta laikposms un pats par sevi nav salīdzināms ar citiem laikposmiem, salīdzinājums ir veikts pa nedēļām (dalot 21 dienu ar 3) un mēnešiem (ņemot vērā, ka mēnesī vidēji ir 4 nedēļas). Jānorāda, ka, lai gan iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposms ir 21 kalendārā diena, Surveillance 2 datubāzē ir iekļauti tikai 15 datu punkti, kas aprēķinus pa dienām padara nepraktiskus.

(369)

Šā dokumenta 2. tabulā ir parādīts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms bija liela apjoma. Salīdzinot ar importu izmeklēšanas laikposmā, strauja augšupejoša līkne ir vērojama triju nedēļu laikposmā pirms pagaidu pasākumu noteikšanas un laikposmā no 2019. gada aprīļa līdz 2020. gada janvārim, proti, pēc izmeklēšanas laikposma līdz reģistrācijai.

(370)

Tādēļ Komisija secināja, ka triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā vidējais importa apjoms bija būtiski augstāks nekā izmeklēšanas laikposmā. Šis konstatējums pamato secinājumu, ka imports triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā var tikt uzskatīts par liela apjoma importu c) kritērija nozīmē.

(371)

Minētajā 2. tabulā ir arī parādīts, ka imports lielā apjomā turpinājās arī pēc izmeklēšanas laikposma beigām.

(372)

Komisija ņēma vērā arī Surveillance 2 datubāzes datus par importu pa dienām.

(373)

Šie dati liecina, ka triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā kādā no dienām no Ēģiptes tika importēts nedaudz vairāk nekā 3 000 tonnu SŠS, kas ir būtiski vairāk par nedēļas vidējo importa apjomu izmeklēšanas laikposmā.

(374)

Tas vēl vairāk pamato secinājumu, ka imports triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā var tikt uzskatīts par liela apjoma importu minētā c) kritērija nozīmē.

(375)

Nākamais c) kritērija pārbaudes posms attiecas uz to, vai šāds imports, ko uzskata par liela apjoma importu, var radīt “kaitējumu, ko ir grūti labot”.

(376)

Komisija vispirms konstatēja, ka imports izmeklēšanas laikposmā samazināja Savienības ražošanas nozares cenas un kavēja to palielināšanos. Attiecīgā ražojuma importa apjoms un cenas ir negatīvi ietekmējušas pārdotos daudzumus un cenu līmeni Savienības tirgū un Savienības ražošanas nozares tirgus daļu. Tādējādi tika būtiski un nelabvēlīgi ietekmēta Savienības ražošanas nozares vispārējā darbība un finanšu stāvoklis. Tādēļ ir konstatēts, ka attiecīgā ražojuma imports ir izraisījis Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas laikposmā nodarīto kaitējumu.

(377)

Kā parādīts iepriekš 2. tabulā, SŠS importa cenas no Ēģiptes turpināja samazināties pēc izmeklēšanas laikposma beigām, jo īpaši triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka imports iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā tika veikts palielinātā apjomā un pat par zemākām cenām nekā izmeklēšanas laikposmā, tādējādi nodarot papildu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko būs grūti novērst, ja netiks iekasēti maksājumi.

(378)

Komisija arī konstatēja, ka, ņemot vērā trijās nedēļās pirms pagaidu maksājumu noteikšanas no Ēģiptes importēto SŠS apjomu, varētu arī uzskatīt, ka importētāji veidoja Ēģiptes SŠS uzkrājumus, 14. februārī apzinoties, ka 6. martā tiks noteikti pagaidu pasākumi.

(379)

Tādēļ Komisija uzskatīja, ka imports triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā nodarīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko ir grūti novērst gan apjoma, gan cenas ziņā.

(380)

Līdz ar to Komisija secināja, ka c) kritērijs ir izpildīts un ka, lai novērstu kaitējuma atkārtošanos, par šo importu ar atpakaļejošu spēku būtu jāiekasē maksājumi atbilstīgi d) kritērijam.

(381)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija saņēma piezīmes no SŠS importētājiem un izplatītājiem, kurās tika apstrīdēti vairāki izklāstītā Komisijas vērtējuma aspekti.

(382)

Pirmkārt, importētāji un izplatītāji apstrīdēja, ka triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā notikušais imports varētu tikt uzskatīts par liela apjoma. No šā argumenta izrietēja, ka Komisijai “liela apjoma imports” būtu jāsaprot tā: “nepieciešams, lai būtu noticis straujš un krass importa pieaugums”, salīdzinot dažādus datus ar triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmu, tostarp salīdzinot mēneša importa maksimālo apjomu ar citiem importa maksimālajiem apjomiem. Arguments vedina domāt, ka pēc šā principa šāds pieaugums nav noticis.

(383)

Otrkārt, tie arī apgalvoja, ka Komisija nav definējusi “kaitējumu, ko ir grūti novērst”, un ierosināja izmantot definīciju “pastāvīgs un nenovēršams kaitējums Savienības ražošanas nozarei”.

(384)

Treškārt, importētāji un izplatītāji norādīja, ka importa pieaugums triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā ir līdzvērtīgs 0,4 % no ikgadējā Savienības patēriņa. Tā kā reģistrācijas laikposms ir tik īss, tas arī ir gaidāms, tādēļ to nevar ņemt vērā analīzē, vai ir ticis nodarīts kaitējums.

(385)

Ceturtkārt, tie arī apgalvoja, ka iemesls, kādēļ izmeklēšanas laikposma beigās samazinājās importa cenas, bija Savienības ražošanas nozares veikta cenu pazemināšana, lai saglabātu savu tirgus daļu.

(386)

Piektkārt, minētie importētāji un izplatītāji nepiekrita Komisijas konstatējumam, ka, ņemot vērā trīs nedēļās pirms pagaidu maksājumu noteikšanas no Ēģiptes importēto SŠS apjomu, importētāji, šķiet, veidoja Ēģiptes SŠS uzkrājumus pēc tam, kad 14. februārī bija informēti par to, ka 6. martā tiks noteikti pagaidu pasākumi.

(387)

Tie norādīja, ka tā tas nav bijis, jo importa apjoms decembrī un janvārī bija daudz mazāks, tādēļ imports tieši pirms pagaidu maksājuma noteikšanas ir veikts, lai kompensētu iepriekšējo mazāko importa apjomu.

(388)

Saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem argumentiem Komisijai būtu jāvērtē, vai ir jāiekasē maksājumi par reģistrēto importu, kā paredzēts 16. panta 4. punkta d) apakšpunktā.

(389)

Tie lūdza Komisiju ņemt vērā, ka, tā kā reģistrācija iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā faktiski ir obligāta, šo maksājumu iekasēšanai par reģistrēto importu faktiski nebūtu jābūt obligātai, citādi importētājiem un izplatītājiem zustu ieguvums no iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposma.

(390)

Šīs piezīmes tiek aplūkotas tālāk.

(391)

Saistībā ar pirmo apgalvojumu Komisija nepiekrīt minēto personu veiktajai termina “liela apjoma imports” interpretācijai, kurai nav juridiska pamata. Pamatregulā nav norādes uz importa pieaugumu un vēl jo mazāk – ka attiecībā uz “liela apjoma importu” pastāvētu nosacījums, ka pieaugumam jābūt “straujam un krasam”. Kā parādīts 2. tabulā, Komisija jau ir sīki salīdzinājusi vidējo Ēģiptes izcelsmes importa daudzumu katrā mēnesī un nedēļā, lai noteiktu, vai importa apjoms bija liela apjoma.

(392)

Kā skaidri izklāstīts 315.–317. apsvērumā, visi dati apstiprina, ka minētais imports bija liela apjoma un tā tendence – augšupejoša. Komisija neredz iemeslu, kādēļ tās metodikai būtu jābalstās uz maksimālo apjomu savstarpēju salīdzināšanu. Jebkurā gadījumā tas, ka, iespējams, pastāvēja zināmi kāpumi un kritumi, uz kuriem selektīvi norādījušas šīs personas, nekādi neietekmē secinājumu, ka šajos apstākļos tika izpildīts “liela apjoma importa” standarts.

(393)

Turklāt nav nozīmes tam, vai liela apjoma imports triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā bija ticis veikts, lai “kompensētu” mazāku importa apjomu 2019. gada decembrī un 2020. gada janvārī, kā arī apgalvo šīs personas, jo pamatregulā netiek paredzēta atšķirīga attieksme atkarībā no šāda liela apjoma importa veikšanas motīviem.

(394)

Tāpēc Komisija palika pie secinājuma, ka imports triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā ir veikts lielā apjomā saskaņā ar pamatregulas 16. panta 4. punkta c) apakšpunktu. Šo konstatējumu vēlreiz apstiprina 402.–405. apsvērumā aprakstītie iemesli.

(395)

Saistībā ar otro apgalvojumu vēlreiz ir jānorāda, ka minētās personas ierosināja definīciju, kas neatbilst pamatregulā rakstītajam. To argumenti pēc tam tika balstīti uz šo nepareizo standartu. Konkrētāk, pamatregulā minēto kaitējumu, ko ir grūti novērst, nevar patvaļīgi interpretēt ar nozīmi “pastāvīgs un nenovēršams kaitējums”. Līdz ar to šim apgalvojumam nav juridiska pamata. Jebkurā gadījumā Komisija 376. apsvērumā kopsakarā ar dažādu kaitējuma novērtējuma elementu analīzi paskaidroja, kādēļ šajā gadījumā minētā prasība tika uzskatīta par izpildītu.

(396)

Turklāt trešais apgalvojums attiecībā uz importa tirgus daļu un šaubām, ka tas būtu varējis nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tik īsā laikposmā, ir maldinošs.

(397)

Pirmkārt, minēto personu norādītā 0,4 % lielā importa tirgus daļa reģistrācijas laikposmā ir pilnīgi spekulatīva, jo lietā nav informācijas par Savienības patēriņu pēc izmeklēšanas laikposma. Argumentācijas labad, kā to ierosinājušas šīs personas, pieņemot, ka ES patēriņš pēc izmeklēšanas laikposma nemainījās, kas katrā ziņā ir spekulācija, triju nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā veiktais imports atbilstu 1,12 % no ES patēriņa jau tikai šajā triju nedēļu laikposmā vien. Šāda tirgus daļa parasti netiek uzskatīta par nenozīmīgu un spēj nodarīt kaitējumu visa gada laikā. Jebkurā gadījumā jau tikai absolūtais importa līmenis vien, kas norādīts 2. tabulā un ir pārbaudīts rādītājs, nekādā ziņā nav nenozīmīgs.

(398)

Tādēļ apgalvojums, ka importa apjoms, kas atbilst 1,12 % lielai tirgus daļai un ir noticis tikai trijās nedēļās, nevar tikt uzskatīts par liela apjoma importu un nebūtu pietiekams, lai nodarītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nepārprotami ir pretrunā ar pamatregulu un ar Komisijas pastāvīgo praksi attiecībā uz maznozīmīgu importu.

(399)

Otrkārt, Komisija atkārtoti uzsver 376. apsvērumā sniegtos konstatējumus un norāda uz visiem elementiem, kas pierāda, kā minētais liela apjoma imports no Ēģiptes ir nodarījis grūti novēršamu kaitējumu. Veiktā analīze ir visaptveroša un balstās uz visu attiecīgo pierādījumu vērtējumu.

(400)

Balstoties uz šo vērtējumu, Komisija ir secinājusi, ka importētais daudzums, jo īpaši ņemot vērā šajā īsajā laikposmā importēto būtisko apjomu, gan absolūti, gan relatīvi bija pietiekami būtisks, lai to uzskatītu par liela apjoma importu pamatregulas 16. panta 4. punkta c) apakšpunkta nozīmē un tādējādi ar to varētu tikt nodarīts kaitējums, ko ir grūti novērst.

(401)

Saistībā ar ceturto apgalvojumu par Savienības ražošanas nozares veiktu cenu pazemināšanu nolūkā saglabāt tirgus daļu Komisija konstatēja, ka ar Ēģiptes izcelsmes importu Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums, atņemot Savienības ražošanas nozarei tirgus daļu un piespiežot to pazemināt cenas, lai spētu konkurēt, pat upurējot rentabilitāti. Tādēļ Komisija nevar piekrist pamatojumam, ka importa cenas ir samazinājušās, reaģējot uz Savienības ražotāju veiktu cenu samazināšanu, jo tā ir konstatējusi, ka cenu nospiešanu Savienības tirgū izraisīja subsidētais imports. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(402)

Visbeidzot, saistībā ar piekto apgalvojumu Komisijai iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā veiktais liela apjoma imports nav jāaplūko kontekstā, tādēļ faktam, ka importa apjoms tieši pirms pagaidu maksājumu noteikšanas bija domāts, lai kompensētu mazāku importa apjomu decembrī un janvārī, nav nozīmes.

(403)

Komisija arī nepiekrīt minēto personu pieņēmumam, ka reģistrācija iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā faktiski ir obligāta un ka maksājumu iekasēšanai par reģistrēto importu nebūtu jābūt obligātai, kā arī to izdarītajam secinājumam, ka tas nozīmē, ka importētājiem un izplatītājiem zustu ieguvums no iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposma. Pirmkārt, reģistrācija iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā nav “faktiski” obligāta, bet gan ir atkarīga no 16. panta 4. punktā minētajiem stingrajiem nosacījumiem, balstoties uz visiem iepriekšējas informācijas izpaušanas laikā pieejamajiem datiem un pierādījumiem. Tas ir ticis apstiprināts praksē – iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā šādas reģistrācijas nebija, ja netika izpildīti minētie nosacījumi (98).

(404)

Otrkārt, Komisija labi apzinās, ka arī iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā reģistrēto maksājumu atpakaļejoša iekasēšana nav obligāta, bet gan ir atkarīga no tā, vai tiek izpildīti visi pamatregulas 16. panta 4. punktā paredzētie attiecīgie nosacījumi, balstoties uz galīgajā posmā pieejamajiem jaunākajiem datiem. To apliecina arī prakse (99).

(405)

Treškārt, Komisija atsaucas uz Modernizācijas regulas (100), ar kuru pēdējoreiz grozīta pamatregula, 4. apsvērumu, kurā ir pamatots, kādēļ pastāv iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposms un tā reģistrācija. Šajā apsvērumā ir tieši minēts, ka, “lai ierobežotu risku, ka iepriekšējās informācijas izpaušanas periodā varētu rasties ievērojams importa pieaugums, Komisijai būtu jāreģistrē imports, ja tas ir iespējams” un ka ir jāņem vērā “perspektīva analīze par saistītajiem riskiem un varbūtība, ka šie apstākļi varētu mazināt pasākumu korektīvo ietekmi”.

(406)

Saskaņā ar šo apsvērumu un pamatregulas 15. panta 1. punkta piekto daļu arī tad, ja reģistrācija minētajā iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā nav iespējama, piemēram, tādēļ, ka nav izpildīti attiecīgie juridiskie nosacījumi, Komisijai pēc tam ir jāatspoguļo papildu kaitējums, ko Savienības ražošanas nozarei nodarījis turpmākais būtiskais importa pieaugums minētajā laikposmā.

(407)

Tādēļ šādās situācijās atpakaļejoša maksājumu iekasēšana nebūt nav automātiska, bet tai ir nepieciešams, lai iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā notiktu liela apjoma imports vai lai reģistrācijas neveikšanas gadījumā ar šo pieaugumu būtu nodarīts papildu kaitējums, kā arī ir jābūt izpildītiem citiem pamatregulas 16. panta 4. punktā minētajiem nosacījumiem.

(408)

Pretēji minēto personu apgalvotajam, ar Modernizācijas regulu ieviestās iepriekšējas informācijas izpaušanas mērķis un tās radītais ieguvums importētājiem un izplatītājiem bija “[uzlabot] pārredzamību un prognozējamību” izmeklēšanas skartajām personām, “jo īpaši importētāj[iem]” (101). Līdz ar to iepriekšējas informācijas izpaušanas mērķis nekādā gadījumā nebija tiem radīt instrumentu apjomīgai importa palielināšanai iepriekšējas informācijas izpaušanas laikposmā, lai saņemtu ieguvumu pēdējā brīdī pirms maksājumu noteikšanas, kā tiek apgalvots. Tādēļ arī šis arguments tika noraidīts.

(409)

Pamatojoties uz visu iepriekš minēto, Komisija nesaskata pierādījumus, kas liktu grozīt secinājumu, ka reģistrētajam importam būtu jāpiemēro maksājumi.

(410)

Saskaņā ar pamatregulas 16. panta 3. punktu retroaktīvi iekasējamā maksājuma līmenis būtu jānosaka pagaidu maksājumu līmenī, kuri noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/379, jo ar šo regulu noteiktais galīgais kompensācijas maksājums ir lielāks par pagaidu maksājumu.

(411)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie kompensācijas maksājumi, lai novērstu būtisku kaitējumu, kas Savienības ražošanas nozarei nodarīts ar subsidēto importu no Ēģiptes.

(412)

Pamatregulas 15. panta 1. punkta trešajā daļā ir noteikts, ka kompensācijas maksājuma apjoms nepārsniedz noteikto kompensējamo subsīdiju apjomu.

(413)

Savukārt 15. panta 1. punkta ceturtajā daļā ir noteikts: “Ja Komisija, pamatojoties uz visu iesniegto informāciju, var skaidri secināt, ka Savienības interesēs nav noteikt pasākumu apjomu saskaņā ar trešo daļu, kompensācijas maksājuma apjoms ir mazāks, ja ar to pietiktu, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.”

(414)

Komisijai šāda informācija nav iesniegta, tāpēc kompensācijas pasākumu līmenis tiks noteikts, atsaucoties uz 15. panta 1. punkta trešo daļu.

(415)

Ņemot vērā to, ka šajā gadījumā galīgie pasākumi būs balstīti uz noteikto kompensējamo subsīdiju apjomu, kaitējuma starpība netika noteikta.

(416)

Saskaņā ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka galīgais maksājums atbilst noteikto kompensējamo subsīdiju kopējam apjomam, būtu jānosaka galīgie kompensācijas pasākumi Ēģiptes izcelsmes SŠS importam.

(417)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, galīgā kompensācijas maksājuma likmes, kas izteiktas kā CIF cena ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādas.

(418)

Individuālās uzņēmumu kompensācijas maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā veiktajiem konstatējumiem. Tāpēc attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli. Tādējādi minētās maksājumu likmes (atšķirībā no “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā valsts mēroga maksājuma) ir piemērojamas vienīgi tā Ēģiptes izcelsmes attiecīgā ražojuma importam, ko ražo minētie uzņēmumi. Importētajiem attiecīgajiem ražojumiem, kurus ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts, uzņēmums, tostarp tiesību subjekts, kas ir saistīts ar konkrēti minētajiem, nevar piemērot šīs likmes, un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(419)

Uzņēmums var pieprasīt, lai tam turpmāk tiktu piemērotas minētās individuālās maksājuma likmes, neraugoties uz to, ka tas vai kāda no tā struktūrām vēlāk maina nosaukumu. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai. Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko uzņēmums var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo individuālo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēts paziņojums par nosaukuma maiņu.

(420)

Ja pēc izmeklēšanas laikposma notiek apstākļu pārmaiņas, kurām ir pastāvīgs raksturs, saskaņā ar pamatregulas 19. pantu var tikt veikti attiecīgi pasākumi.

(421)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (102) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamajai procentu likmei vajadzētu būt likmei, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(422)

Pamatregulas 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka Komisija lemj, kāda pagaidu maksājuma daļa ir galīgi jāiekasē.

(423)

Ņemot vērā šajā lietā konstatēto, būtu galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu un noteiktas ar pagaidu regulu.

(424)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu (103),