(1)

Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punkta mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, kā darbība ir vērsta uz stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā cita starpā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un vides augsta līmeņa aizsardzība un tās kvalitātes uzlabošana.

(2)

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru, proti, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“Programma 2030. gadam”). Programmas 2030. gadam pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), un tā aptver trīs ilgtspējas dimensijas: ekonomikas, sociālo un vides. Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visās Savienības rīcībās un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan globālā mērogā jau sākotnēji tiek ņemti vērā IAM. Padome 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot Programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, visaptveroši, integrēti un efektīvi un ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām. 2019. gada 11. decembrī Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”.

(3)

Savienība 2016. gada 5. oktobrī vārdā apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (“Parīzes nolīgums”) (3). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta mērķis ir stiprināt stāšanos pretī klimata pārmaiņām, cita starpā pieskaņojot finanšu plūsmas izvirzītajam kursam uz mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību. Šajā sakarā Eiropadome 2019. gada 12. decembrī pieņēma secinājumus par klimata pārmaiņām. Šajā ziņā šī regula ir būtisks solis ceļā uz mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Savienību.

(4)

Ilgtspēja un pāreja uz drošu, klimatneitrālu, klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku un pilnīgāku aprites ekonomiku ir svarīgas tam, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspēja ilgstoši ir bijusi Savienības projekta pamatā, un Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atspoguļota tās sociālā un vides dimensija.

(5)

Komisija 2016. gada decembrī pilnvaroja Augsta līmeņa ekspertu grupu izstrādāt vispārēju un visaptverošu Savienības stratēģiju ilgtspējīgam finansējumam. Augsta līmeņa ekspertu grupas ziņojumā, kas publicēts 2018. gada 31. janvārī, aicināts radīt tehniski uzticamu klasifikācijas sistēmu Savienības līmenī, lai viestu skaidrību par to, kuras darbības uzskatāmas par “zaļām” jeb “ilgtspējīgām”, sākot ar klimata pārmaiņu mazināšanu.

(6)

Komisija 2018. gada 8. marta paziņojumā publicēja savu rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, kurā noteikta vērienīga un visaptveroša stratēģija ilgtspējīgam finansējumam. Viens no mērķiem, kas noteikts minētajā rīcības plānā, ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Vienotas klasifikācijas sistēmas izveide ilgtspējīgām darbībām ir svarīgākā un neatliekamākā rīcības plānā paredzētā rīcība. Rīcības plānā atzīts, ka kapitāla plūsmu pārvirzīšana uz ilgtspējīgākām darbībām ir jābalsta uz visaptverošu izpratni par darbību un ieguldījumu ilgtspēju vides ziņā. Pirmkārt, skaidri norādījumi par darbībām, kas uzskatāmas par tādām, kuras sekmē vides mērķu sasniegšanu, palīdzētu informēt ieguldītājus par ieguldījumiem, no kuriem tiek finansētas vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības. Turpmākus norādījumus par darbībām, kas sekmē citus ilgtspējas mērķus, tostarp sociālos mērķus, varētu izstrādāt vēlākā posmā.

(7)

Ņemot vērā pasaules mēroga vides problēmu sistēmisko raksturu, ilgtspējai vides ziņā ir vajadzīga sistēmiska un uz nākotni vērsta pieeja, ar ko risināt tādas aizvien pieaugošas negatīvas tendences kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, globāls pārmērīgs resursu patēriņš, pārtikas nepietiekamība, ozona noārdīšanās, okeānu paskābināšanās, saldūdens sistēmas pasliktināšanās un zemes sistēmu maiņa, kā arī jauni apdraudējumi, piemēram, bīstamas ķīmiskas vielas un to kombinētā ietekme.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (4) aicināts palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītiem izdevumiem, jo īpaši ieviešot stimulus un metodoloģiju, kas mudina uzņēmumus noteikt to uzņēmējdarbības izmaksas vides ziņā un pelņu, ko rada vides pakalpojumu izmantošana.

(9)

IAM sasniegšanai Savienībā nepieciešama kapitāla plūsmu novirzīšana ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnīgi izmantot iekšējā tirgus potenciālu minēto mērķu sasniegšanai. Šajā sakarā ir būtiski novērst šķēršļus efektīvai kapitāla plūsmai ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā iekšējā tirgū un novērst jaunu šķēršļu rašanos.

(10)

Ņemot vērā problēmas mērogu un izmaksas, kas saistītas ar rīcības trūkumu vai novēlotu rīcību, finanšu sistēma būtu pakāpeniski jāpielāgo, lai atbalstītu ekonomikas ilgtspējīgu darbību. Šajā nolūkā ilgtspējīgam finansējumam ir jākļūst par normu, un ir jāņem vērā finanšu produktu un pakalpojumu ietekme uz ilgtspēju.

(11)

Tādu finanšu produktu piedāvāšana, ar kuriem īsteno vides ziņā ilgtspējīgus mērķus, ir efektīvs veids, kā privātos ieguldījumus novirzīt ilgtspējīgām darbībām. Nosakot prasības finanšu produktu vai uzņēmumu obligāciju kā vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu tirgošanai, tostarp prasības, ko dalībvalstis vai Savienība izvirza, lai finanšu tirgus dalībniekiem un emitentiem ļautu izmantot valstu marķējumus, mērķis ir veicināt ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par minēto finanšu produktu vai uzņēmumu obligāciju ietekmi uz vidi, radīt atpazīstamību un novērst bažas par “zaļo tukšvārdību”. Šīs regulas kontekstā par zaļo tukšvārdību sauc negodīgas konkurences priekšrocības gūšanas praksi, tirgojot finanšu produktu kā videi draudzīgu, kaut gan patiesībā tas neatbilst vides pamatstandartiem. Pašlaik dažās dalībvalstīs ir ieviestas marķēšanas sistēmas. Šīs esošās sistēmas balstās uz dažādām vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmām. Ņemot vērā politiskās saistības atbilstoši Parīzes nolīgumam un Savienības līmenī, visticamāk, arvien vairāk dalībvalstu izveidos marķējuma sistēmas vai noteiks citas prasības finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem tam, lai finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas reklamētu kā vides ziņā ilgtspējīgus. Šādos gadījumos dalībvalstis izmantotu savas nacionālās klasifikācijas sistēmas, lai noteiktu, kuri ieguldījumi uzskatāmi par ilgtspējīgiem. Ja šādas valstu marķējuma sistēmas vai prasības izmantotu atšķirīgus kritērijus, ar ko noteikt, kuras saimnieciskās darbības uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām, tiktu mazināta ieguldītāju vēlme veikt pārrobežu ieguldījumus, jo būtu apgrūtināta iespēja salīdzināt dažādās ieguldījumu iespējas. Turklāt ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piesaistīt ieguldījumus no visas Savienības, dažādajās dalībvalstīs būtu jāatbilst atšķirīgiem kritērijiem, lai to darbības būtu uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām. Vienotu kritēriju trūkums tādējādi palielinātu izmaksas un ievērojami mazinātu stimulus ekonomikas dalībniekiem ilgtspējīgu ieguldījumu nolūkos piekļūt pārrobežu kapitāla tirgiem.

(12)

Kritēriji, kā noteikt, vai saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu, būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai novērstu šķēršļus iekšējā tirgus darbībai attiecībā uz līdzekļu iegūšanu ilgtspējas projektiem un novērstu to, ka šādiem projektiem rodas šķēršļi nākotnē. Pateicoties šādai saskaņošanai, ekonomikas dalībniekiem būtu vieglāk pāri robežām iegūt līdzekļus savām vides ziņā ilgtspējīgajām darbībām, jo to saimnieciskās darbības varētu salīdzināt, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, lai tās izvēlētos kā pamatā esošos aktīvus vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Šāda saskaņošana tādēļ atvieglotu ilgtspējīgu ieguldījumu pārrobežu piesaisti Savienībā.

(13)

Ja finanšu tirgus dalībnieki nesniedz nekādus paskaidrojumus ieguldītājiem par to, kā darbības, kurās tie iegulda, sekmē vides mērķu sasniegšanu, vai ja finanšu tirgus dalībnieki savos paskaidrojumos par to, kas ir vides ziņā ilgtspējīga saimnieciskā darbība, izmanto atšķirīgus jēdzienus, ieguldītājiem šķitīs nesamērīgi apgrūtinoši pārbaudīt un salīdzināt dažādos finanšu produktus. Ir konstatēts, ka šāda prakse mazina ieguldītāju vēlmi veikt ieguldījumus vides ziņā ilgtspējīgos finanšu produktos. Turklāt ieguldītāju uzticēšanās trūkumam ir būtiska negatīva ietekme uz ilgtspējīgu ieguldījumu tirgu. Ir arī pierādīts, ka valstu noteikumi un tirgū balstītas iniciatīvas, kas īstenotas, lai risinātu minēto jautājumu valstu robežās, noved pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Ja finanšu tirgus dalībnieki atklātu informāciju par to, kā un cik lielā mērā finanšu produkti, kas tiek darīti pieejami kā vides ziņā ilgtspējīgi, tiek ieguldīti darbībās, kuras atbilst šajā regulā paredzētajiem vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību kritērijiem, un ja finanšu tirgus dalībnieki šādas informācijas atklāšanai visā Savienībā izmantotu kopējus kritērijus, tas palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt ieguldījumu iespējas pāri robežām un stimulētu ieguldījumus saņēmušos uzņēmumus padarīt savus uzņēmējdarbības modeļus vides ziņā ilgtspējīgākus. Turklāt ieguldītāji ar augstāku uzticību veiktu ieguldījumus vides ziņā ilgtspējīgos finanšu produktos visā Savienībā, tādējādi uzlabojot iekšējā tirgus darbību.

(14)

Lai novērstu pastāvošos šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un nepieļautu šo šķēršļu rašanos nākotnē, dalībvalstīm un Savienībai būtu jāizmanto kopējs vides ziņā ilgtspējīga ieguldījuma jēdziens, ieviešot prasības valsts un Savienības līmenī finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem tādu finanšu produktu vai uzņēmumu obligāciju marķēšanai, kas tiek tirgoti kā vides ziņā ilgtspējīgi. Lai izvairītos no tirgus sadrumstalotības un no kaitējuma patērētāju un ieguldītāju interesēm atšķirīgu vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību jēdzienu dēļ, valstu prasībām, kam finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem jāatbilst, lai finanšu produktus vai uzņēmumu obligācijas tirgotu kā vides ziņā ilgtspējīgus, vajadzētu būt balstītām uz vienotiem kritērijiem vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Šādi finanšu tirgu dalībnieki un emitenti ietver finanšu tirgu dalībniekus, kas dara pieejamus vides ziņā ilgtspējīgus finanšu produktus, un nefinanšu uzņēmumus, kas emitē vides ziņā ilgtspējīgas uzņēmumu obligācijas.

(15)

Kritēriju noteikšana vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām var mudināt tādus ekonomikas dalībniekus, uz kuriem šī regula neattiecas, brīvprātīgi savās tīmekļa vietnēs publicēt un atklāt informāciju par vides ziņā ilgtspējīgajām saimnieciskajām darbībām, ko tie veic. Šī informācija ne tikai palīdzēs finanšu tirgus dalībniekiem un citām finanšu tirgū iesaistītajām personām viegli noteikt, kuri ekonomikas dalībnieki veic vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, bet arī atvieglos šiem ekonomikas dalībniekiem līdzekļu iegūšanu savām vides ziņā ilgtspējīgajām darbībām.

(16)

Vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību Savienības līmeņa klasifikācijai būtu jāpalīdz izstrādāt Savienības nākotnes politiku ilgtspējīga finansējuma atbalstam, tostarp Savienības mēroga standartus vides ziņā ilgtspējīgiem finanšu produktiem, un visbeidzot izveidot arī marķējumu, kas oficiāli atzīst atbilstību minētajiem standartiem visā Savienībā. Tā arī varētu kalpot par pamatu citiem ekonomikas un reglamentējošiem pasākumiem. Lai noteiktu ieguldījumu ilgtspējas pakāpi vides ziņā, ir vajadzīgas vienotas juridiskas prasības, kas balstītos uz vienotiem kritērijiem vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām un kalpotu kā atsauce turpmākiem Savienības tiesību aktiem, kuru mērķis ir atvieglot ieguldījumu pārvietošanu uz vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām.

(17)

Saistībā ar IAM sasniegšanu Savienībā tādas politiskas izvēles kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda radīšana ir bijušas efektīvas, lai līdzās publiskajiem izdevumiem sekmētu arī privātu ieguldījumu novirzīšanu ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/1017 (5) noteikts, ka 40 % no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda veiktajiem ieguldījumiem infrastruktūras un inovācijas projektos ir jāvelta klimata ieguldījumu mērķim. Kopēji kritēriji tam, kā noteikt, vai saimnieciskās darbības ir uzskatāmas par ilgtspējīgām, ieskaitot to ietekmi uz vidi, varētu būt pamatā līdzīgām Savienības nākotnes iniciatīvām, mobilizējot ieguldījumus, ar kuriem cenšas sasniegt ar klimatu saistītus vai citus vides mērķus.

(18)

Lai izvairītos no kaitējuma ieguldītāju interesēm, fondu pārvaldniekiem un institucionālajiem ieguldītājiem, kas dara pieejamus finanšu produktus, būtu jāatklāj informācija par to, kā un kādā mērā tie izmanto kritērijus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, lai noteiktu savu ieguldījumu ilgtspēju vides ziņā. Atklātajai informācijai būtu jāpalīdz ieguldītājiem saprast proporciju, kādā finanšu produkta pamatā esošie ieguldījumi kā procentuālā daļa no visiem šā finanšu produkta pamatā esošajiem ieguldījumiem ir veikti vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās, tādējādi palīdzot ieguldītājiem saprast ieguldījuma ilgtspējas pakāpi vides ziņā. Ja finanšu produkta pamatā esošie ieguldījumi ir veikti saimnieciskajās darbībās, kas veicina kāda vides mērķa sasniegšanu, informācijā, kas jāatklāj, būtu jānorāda vides mērķis vai mērķi, ko veicina finanšu produktam pamatā esošais ieguldījums, kā arī tas, kā un cik lielā mērā finanšu produktam pamatā esošie ieguldījumi finansē vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, un tai būtu jāietver sīkākas ziņas par veicinošo un pārejas darbību attiecīgajām proporcijām. Komisijai būtu jāprecizē informācija, kas šajā sakarā jāatklāj. Šai informācijai būtu jāpalīdz valstu kompetentajām iestādēm viegli pārbaudīt minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildi un panākt šādu izpildi saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem. Ja finanšu tirgus dalībnieki neņem vērā kritērijus vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tiem būtu jāsniedz attiecīgs paziņojums. Lai nepieļautu informācijas atklāšanas pienākuma apiešanu, šis pienākums būtu jāpiemēro arī tad, ja finanšu produkti tiek tirgoti kā tādi, kas veicina vides raksturlielumus, ieskaitot finanšu produktus, kuru mērķis ir vides aizsardzība plašā nozīmē.

(19)

Šajā regulā noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi papildina noteikumus par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6). Lai uzlabotu pārredzamību un lai finanšu tirgus dalībnieki individuālajiem ieguldītājiem varētu sniegt objektīvu atskaites punktu salīdzinājumam par to ieguldījumu proporciju, kuri finansē vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, šī regula papildina noteikumus par pārredzamību informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas un periodiskos ziņojumos, kuri noteikti Regulā (ES) 2019/2088. Regulā (ES) 2019/2088 “ilgtspējīga ieguldījuma” definīcija ietver ieguldījumus saimnieciskajās darbībās, kuras veicina kāda vides mērķa sasniegšanu, kam cita starpā būtu jāietver ieguldījumi “vides ziņā ilgtspējīgās saimnieciskajās darbībās” šīs regulas nozīmē. Turklāt Regulā (ES) 2019/2088 ieguldījums tiek uzskatīts par ilgtspējīgu ieguldījumu tikai tad, ja tas būtiski nekaitē nevienam no minētajā regulā noteiktajiem vides vai sociālajiem mērķiem.

(20)

Lai ar ilgtspēju saistītā informācijas atklāšanā finanšu pakalpojumu nozarē nodrošinātu ticamību, konsekvenci un salīdzināmību, informācijas atklāšanā, ievērojot šo regulu, būtu pēc iespējas jāizmanto esošie ilgtspējas rādītāji, kā ierosināts Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija rezolūcijā par ilgtspējīgām finansēm (7). Šajā sakarā tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu pēc iespējas jābalstās uz ilgtspējas rādītājiem, kas minēti Regulā (ES) 2019/2088.

(21)

Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, ko veic uzņēmumi, kuriem saskaņā ar šo regulu nav jāatklāj informācija, varētu būt izņēmuma gadījumi, kad finanšu tirgus dalībnieki nevar pamatoti iegūt attiecīgo informāciju, lai ticami noteiktu saskaņotību ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas izveidoti, ievērojot šo regulu. Šādos izņēmuma gadījumos un tikai attiecībā uz tām saimnieciskajām darbībām, par kurām nav bijis iespējams iegūt pilnīgu, ticamu un savlaicīgu informāciju, būtu jāļauj finanšu tirgus dalībniekiem veikt papildu novērtējumus un aplēses, pamatojoties uz informāciju no citiem avotiem. Šādiem novērtējumiem un aplēsēm būtu jākompensē tikai ierobežota un konkrēta vēlamo datu elementu daļa un jānodrošina piesardzīgs rezultāts. Lai nodrošinātu, ka ieguldītājiem atklātā informācija ir skaidra un nav maldinoša, finanšu tirgus dalībniekiem būtu skaidri jāizskaidro pamatojums saviem secinājumiem, kā arī iemesli, kāpēc – nolūkā atklāt informāciju individuālajiem ieguldītājiem – ir jāveic šādi papildu novērtējumi un aplēses.

(22)

Komisija 2019. gada 20. jūnija paziņojumā “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” iesaka, ka noteiktiem lieliem uzņēmumiem būtu jāsniedz informācija par konkrētiem galvenajiem darbības rādītājiem saistībā ar klimatu, kuru pamatā ir ar šo regulu izveidotais satvars. Konkrētāk, ieguldītājiem, kas ir ieinteresēti uzņēmumos, kuru produkti un pakalpojumi būtiski sekmē jebkuru no šajā regulā minētajiem vides mērķiem, noder informācija par šādu lielu nefinanšu uzņēmumu apgrozījuma, kapitāla izdevumu (CapEx) vai darbības izdevumu (OpEx) proporciju, kas ir saistīta ar vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, kā arī par galvenajiem darbības rādītājiem, kuri pielāgoti lieliem finanšu uzņēmumiem. Tādēļ ir lietderīgi prasīt, lai šādi lielie uzņēmumi ik gadu publicētu šādus galvenos darbības rādītājus, un precizēt minētās prasības deleģētajos aktos, jo īpaši attiecībā uz lieliem finanšu uzņēmumiem. Šādu prasību attiecināšana arī uz mazākiem uzņēmumiem radītu nesamērīgu slogu, taču tie var brīvprātīgi nolemt publicēt šādu informāciju.

(23)

Lai noteiktu konkrētas saimnieciskās darbības ilgtspēju vides ziņā, būtu jāizstrādā izsmeļošs vides mērķu saraksts. Seši vides mērķi, kuri būtu jāaptver šai regulai, ir šādi: klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.

(24)

Saimnieciskajai darbībai ar vides mērķi “klimata pārmaiņu mazināšana” vajadzētu būtiski sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju stabilizāciju, tās novēršot vai samazinot vai veicinot siltumnīcefekta gāzu piesaisti. Saimnieciskajai darbībai būtu jāatbilst Parīzes nolīgumā nospraustajam ilgtermiņa mērķim attiecībā uz temperatūras kāpuma ierobežošanu. Šis vides mērķis būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (8).

(25)

Saimnieciskajai darbībai ar vides mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām” vajadzētu būtiski sekmēt pašreizējā vai gaidāmā nākotnes klimata nelabvēlīgās ietekmes vai šādas nelabvēlīgas ietekmes risku mazināšanu vai novēršanu – vai nu uz pašu minēto darbību, vai uz iedzīvotājiem, dabu vai aktīviem. Šis vides mērķis būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam.

(26)

Vides mērķis “ilgtspējīga ūdens un jūras resursu izmantošana un aizsardzība” būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2000/60/EK (10), 2006/7/EK (11), 2006/118/EK (12), 2008/56/EK (13) un 2008/105/EK (14), Padomes Direktīvām 91/271/EEK (15), 91/676/EEK (16) un 98/83/EK (17) un Komisijas Lēmumu (ES) 2017/848 (18), un Komisijas 2007. gada 18. jūlija paziņojumu “Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā”, 2012. gada 14. novembra paziņojumu “Eiropas ūdens resursu aizsardzības konceptuālais plāns” un 2019. gada 11. marta paziņojumu “Eiropas Savienības stratēģiskā pieeja attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē”.

(27)

Vides mērķis “pāreja uz aprites ekonomiku” būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem aprites ekonomikas, atkritumu un ķīmisko vielu jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 1013/2006 (19), (EK) Nr. 1907/2006 (20) un (ES) 2019/1021 (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 94/62/EK (22), 2000/53/EK (23), 2006/66/EK (24), 2008/98/EK (25), 2010/75/ES (26), 2011/65/ES (27), 2012/19/ES (28), (ES) 2019/883 (29) un (ES) 2019/904 (30), Padomes Direktīvu 1999/31/EK (31), Komisijas Regulu (ES) Nr. 1357/2014 (32) un Komisijas Lēmumiem 2000/532/EK (33) un 2014/955/ES (34), un Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” un 2018. gada 16. janvāra paziņojumu “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā”.

(28)

Vides mērķi “pāreja uz aprites ekonomiku” saimnieciskā darbība var būtiski sekmēt vairākos veidos. Tā var, piemēram, palielināt produktu ilgizturību, remontējamību, modernizējamību un atkārtotu lietojamību vai var samazināt resursu izlietojumu ar attiecīgu dizainu un materiālu izvēli, atvieglojot pārprofilēšanu, demontāžu un izjaukšanu ēku un celtniecības nozarē, jo īpaši lai samazinātu celtniecības materiālu izlietojumu un sekmētu celtniecības materiālu atkārtotu izmantošanu. Vides mērķi “pāreja uz aprites ekonomiku” tā var būtiski sekmēt, arī izstrādājot “produktu kā pakalpojumu” uzņēmējdarbības modeļus un cirkulāras vērtību ķēdes, nolūkā pēc iespējas ilgāk saglabāt produktu, sastāvdaļu un materiālu augstāko vērtību un izmantojamību. Jebkādai bīstamo vielu satura samazināšanai materiālos un produktos visā aprites ciklā, tostarp aizstājot tos ar drošākām alternatīvām, būtu vismaz jābūt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Vides mērķi “pāreja uz aprites ekonomiku” saimnieciskā darbība var būtiski sekmēt, arī samazinot pārtikas atkritumus pārtikas ražošanā, pārstrādē, izgatavošanā vai izplatīšanā.

(29)

Vides mērķis “piesārņojuma novēršana un kontrole” būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2000/60/EK, 2004/35/EK (35), 2004/107/EK (36), 2006/118/EK, 2008/50/EK (37), 2008/105/EK, 2010/75/ES, (ES) 2016/802 (38) un (ES) 2016/2284 (39).

(30)

Vides mērķis “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” būtu jāinterpretē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 995/2010 (40), (ES) Nr. 511/2014 (41) un (ES) Nr. 1143/2014 (42), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/147/EK (43), Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (44), Padomes Direktīvām 91/676/EEK un 92/43/EEK (45) un Komisijas 2003. gada 21. maija paziņojumu “Meža tiesību aktu ieviešana, pārvaldība un tirdzniecība (FLEGT)”, 2011. gada 3. maija paziņojumu “Mūsu dzīvības garantija, mūsu dabas kapitāls – ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2020. gadam”, 2013. gada 6. maija paziņojumu “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide”, 2016. gada 26. februāra paziņojumu “ES rīcības plāns savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai” un 2019. gada 23. jūlija paziņojumu “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot un pasaules mežus“.

(31)

Vides mērķi “bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana” saimnieciskā darbība var būtiski sekmēt dažādos veidos, tostarp aizsargājot, saglabājot un atjaunojot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas un tādējādi uzlabojot ekosistēmu pakalpojumus. Šādi pakalpojumi tiek iedalīti četrās kategorijās, proti, apgādes pakalpojumi, piemēram, apgāde ar pārtiku un ūdeni; regulējošie pakalpojumi, piemēram, klimata un slimību kontrole; atbalsta pakalpojumi, piemēram, barības vielu aprites cikli un skābekļa ražošana; un kultūras pakalpojumi, piemēram, garīguma un atpūtas ieguvumi.

(32)

Šīs regulas nolūkos termins “ilgtspējīga mežu apsaimniekošana” būtu jāsaprot, ņemot vērā tādu mežu un meža zemes praksi un izmantošanu, kas palīdz sekmēt bioloģisko daudzveidību vai apturēt vai novērst ekosistēmu degradāciju, atmežošanu un dzīvotņu izzušanu, ņemot vērā mežu un meža zemes pārvaldību un izmantošanu tādā veidā un intensitātē, kas saglabā to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un potenciālu gan tagadnē, gan nākotnē pildīt attiecīgās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām, kā izklāstīts Helsinku 1993. gada 16.–17. jūnija Otrās Ministru konferences par mežu aizsardzību Eiropā Rezolūcijā H1 “Vispārējās pamatnostādnes par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu Eiropā”, kā arī ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 995/2010 un (ES) 2018/841 (46) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (47), un Komisijas 2013. gada 20. septembra paziņojumu “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai”.

(33)

Šīs regulas nolūkos termins “energoefektivitāte” tiek lietots plašā nozīmē un būtu jāsaprot, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 (48) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (49) un (ES) 2018/844 (50), kā arī īstenošanas pasākumus, kas pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK (51).

(34)

Katram vides mērķim būtu jānosaka vienoti kritēriji tam, kā noteikt, vai saimnieciskās darbības būtiski sekmē minētā mērķa sasniegšanu. Vienam vienoto kritēriju elementam vajadzētu būt izvairīties no būtiska kaitējuma radīšanas jebkuram no šajā regulā izklāstītajiem vides mērķiem. Tas vajadzīgs, lai izvairītos no tā, ka ieguldījumi tiek uzskatīti par vides ziņā ilgtspējīgiem gadījumos, kad saimnieciskās darbības, kuras gūst labumu no šiem ieguldījumiem, rada kaitējumu videi tādā mērā, kas pārspēj to radīto labumu vides mērķim. Šādos kritērijos – papildus pašas saimnieciskās darbības ietekmei uz vidi – būtu jāņem minētās saimnieciskās darbības sniegto produktu un pakalpojumu aprites cikls, tostarp būtu jāņem vērā atziņas, kas gūtas no esošiem aprites cikla izvērtējumiem, jo īpaši apsverot to izstrādi, izmantošanu un aprites cikla beigas.

(35)

Atgādinot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējo apņemšanos ievērot principus, kas iekļauti Eiropas Sociālo tiesību pīlārā nolūkā atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, un atzīstot cilvēktiesību un darba tiesību starptautisko minimuma standartu nozīmi, atbilstībai minimuma aizsargpasākumiem vajadzētu būt nosacījumam, lai saimnieciskās darbības būtu uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām. Minētā iemesla dēļ saimnieciskās darbības būtu uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām tikai tad, ja tās tiek veiktas saskaņā ar ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, astoņām SDO pamatkonvencijām un Starptautisko cilvēktiesību hartu. SDO pamatkonvencijas nosaka cilvēktiesības un darba tiesības, kas uzņēmumiem būtu jāievēro. Vairāki no minētajiem starptautiskajiem standartiem ir nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši verdzības un piespiedu darba aizliegums un diskriminācijas aizlieguma princips. Minētie minimuma aizsargpasākumi neskar to, ka attiecīgā gadījumā piemēro stingrākas prasības, kas attiecība uz vidi, veselību, drošību un sociālo ilgtspēju noteiktas Savienības tiesību aktos. Pildot minētos minimuma aizsargpasākumus, uzņēmumiem būtu jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu”, kas minēts Regulā (ES) 2019/2088, un jāņem vērā regulatīvie tehniskie standarti, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu, un kuros šis princips precizēts sīkāk.

(36)

Lai nodrošinātu konsekvenci starp šo regulu un Regulu (ES) 2019/2088, ar šo regulu būtu jāgroza Regula (ES) 2019/2088, lai Eiropas uzraudzības iestādēm, kuras ir izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1093/2010 (52), (ES) Nr. 1094/2010 (53) un (ES) Nr. 1095/2010 (54) (visas kopā “EUI”), uzdotu kopīgi izstrādāt regulatīvos tehniskos standartus nolūkā sīkāk precizēt informācijas, kas attiecas uz principu “nenodari būtisku kaitējumu”, saturu un noformējumu. Minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem būtu jāatbilst Regulā (ES) 2019/2088 minēto ilgtspējas rādītāju par negatīvu ietekmi uz klimatu saturam, metodoloģijai un noformējumam. Tiem būtu arī jāatbilst principiem, kas nostiprināti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp SDO deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, astoņām SDO pamatkonvencijām un Starptautiskajai cilvēktiesību hartai.

(37)

Regula (ES) 2019/2088 būtu jāgroza arī tādēļ, lai EUI uzdotu ar Apvienotās komitejas starpniecību izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu nolūkā papildināt noteikumus par vides raksturlielumu reklamēšanas un vides ziņā ilgtspējīgu ieguldījumu pārredzamību informācijas atklāšanā pirms līguma noslēgšanas un periodiskos ziņojumos.

(38)

Ņemot vērā konkrētos tehniskos datus, kas nepieciešami, lai novērtētu saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, un strauji mainīgo zinātnes un tehnoloģijas raksturu, vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību kritēriji būtu regulāri jāpielāgo, lai atspoguļotu šādas pārmaiņas. Lai šie kritēriji būtu aktuāli, balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem un ekspertu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu ieguldījuma, “būtiskas sekmēšanas” un “būtiska kaitējuma” nosacījumi būtu jāprecizē sīkāk dažādām saimnieciskajām darbībām un regulāri jāatjaunina. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido detalizēti un kalibrēti tehniskās pārbaudes kritēriji dažādām saimnieciskajām darbībām, pamatojoties uz daudzpusējo ieinteresēto personu ilgtspējīga finansējuma platformas tehnisko devumu.

(39)

Dažām saimnieciskajām darbībām ir negatīva ietekme uz vidi, un, samazinot šādu negatīvo ietekmi, var būtiski sekmēt vienu vai vairākus vides mērķus. Ir lietderīgi minētajām saimnieciskajām darbībām izveidot tādus tehniskās pārbaudes kritērijus, kas prasa būtisku vides raksturlielumu uzlabojumu cita starpā salīdzinājumā ar nozari caurmērā, vienlaikus novēršot videi kaitīgu iesīksti, tostarp oglekļietilpīgu iesīksti, finansētās saimnieciskās darbības saimnieciskā cikla laikā. Minētajos kritērijos būtu jāņem vērā arī konkrētas saimnieciskās darbības ilgtermiņa ietekme.

(40)

Saimnieciskā darbība nebūtu uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu, ja tā videi nodara kaitējumu, kas ir lielāks par tās radītajiem ieguvumiem. Ar tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānosaka minimālās prasības, kas vajadzīgas, lai izvairītos no būtiska kaitējuma nodarīšanas pārējiem mērķiem, tostarp pamatojoties uz jebkurām minimālajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jānodrošina, lai minētie kritēriji tiktu balstīti uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, tiktu izstrādāti, ņemot vērā aprites cikla apsvērumus, tostarp esošos aprites cikla novērtējumus, un tiktu regulāri atjaunināti. Kad zinātniskais novērtējums neļauj noteikt risku ar pietiekamu noteiktību, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. pantu.

(41)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus klimata pārmaiņu mazināšanas vides mērķim, Komisijai būtu jāņem vērā un jāstimulē notiekošā un nepieciešamā pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar šīs regulas 10. panta 2. punktu. Līdztekus klimatneitrālas enerģijas izmantošanai un lielākiem ieguldījumiem jau esošās mazoglekļa saimnieciskajās darbībās un nozarēs, pāreja prasa būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās saimnieciskajās darbībās un nozarēs, kurās nav tehnoloģiju ziņā un ekonomiski iespējams ieviest mazoglekļa alternatīvas. Šādas pārejas saimnieciskās darbības būtu uzskatāmas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, ja to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju radītāji ir zemāki par nozares vidējiem rādītājiem, ja tās nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un neizraisa iesīksti aktīvos, kas nav saderīgi ar klimatneitralitātes mērķi, ņemot vērā šo aktīvu saimnieciskās izmantošanas ciklu. Tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz šādām pārejas saimnieciskajām darbībām būtu jānodrošina, ka šīs pārejas darbības ticami sekmē klimatneitralitāti, un tie būtu regulāri attiecīgi jāpielāgo.

(42)

Saimnieciskā darbība būtu uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē vienu vai vairākus no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem, ja tā tieši veicina to, ka citas darbības būtiski sekmē vienu vai vairākus no minētajiem mērķiem. Šādām veicinošajām darbībām nevajadzētu izraisīt iesīksti aktīvos, kas apdraud ilgtermiņa vides mērķu īstenošanu, ņemot vērā šo aktīvu saimnieciskās izmantošanas ciklu, un tām vajadzētu radīt būtiski labvēlīgu ietekmi uz vidi, balstoties uz aprites cikla apsvērumiem.

(43)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 (55) un (EK) Nr. 66/2010 (56), kā arī Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (57) un Komisijas 2018. gada 16. jūlija paziņojums “Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides uzlabošanas aspektus”. Lai izvairītos no nevajadzīgām neatbilstībām ar saimniecisko darbību klasifikācijām, kas jau pastāv citos nolūkos, Komisijai būtu jāņem vērā arī statistiskās klasifikācijas, kas saistītas ar vides preču un pakalpojumu nozari, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 538/2014 (58) vides aizsardzības darbību klasifikācija (CEPA) un resursu apsaimniekošanas darbību klasifikācija (CReMA). Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai būtu jāņem vērā esošie vides indikatori un pārskatu sagatavošanas noteikumi, ko citu starpā izstrādājusi Komisija un Eiropas Vides aģentūra, un esošie starptautiskie standarti, piemēram, tie, ko citu starpā izstrādājusi ESAO.

(44)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus, Komisijai izmaksu un ieguvumu analīzē būtu jāņem vērā arī infrastruktūras nozares specifika un būtu jāņem vērā vides, sociālie un ekonomiskie ārējie faktori. Šajā ziņā Komisijai būtu jāņem vērā attiecīgie Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (59), 2011/92/ES (60), 2014/23/ES (61), 2014/24/ES (62) un 2014/25/ES (63), standarti un pašreizējā metodika, ka arī starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbs. Minētajā kontekstā tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāveicina pienācīgs pārvaldības regulējums, kas visos projekta darbības cikla posmos integrētu vides, sociālos un pārvaldības faktorus, kā minēts Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstītajos Atbildīgu ieguldījumu principos.

(45)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka attiecīgās saimnieciskās darbības konkrētā nozarē var būt uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām un ir vienlīdzīgā situācijā, ja tās vienlīdz lielā mērā sekmē vienu vai vairākus no šajā regulā noteiktajiem vides mērķiem. Potenciālā spēja sekmēt minētos vides mērķus dažādās nozarēs var būt atšķirīga, un tas būtu jāatspoguļo minētajos kritērijos. Tomēr katrā nozarē minētajiem kritērijiem nebūtu negodīgi jārada nelabvēlīga situācija vienām saimnieciskajām darbībām salīdzinājumā ar citām, ja tās vienādā mērā sekmē vides mērķus.

(46)

Izveidojot un atjauninot tehniskās pārbaudes kritērijus vides ziņā ilgtspējīgām darbībām, Komisijai būtu jānovērtē, vai minēto kritēriju izveidošana radītu balasta aktīvus vai nekonsekventus stimulus vai arī tai būtu kāda cita nelabvēlīga ietekme uz finanšu tirgiem.

(47)

Lai izvairītos no pārmērīgi apgrūtinošām atbilstības nodrošināšanas izmaksām ekonomikas dalībniekiem, Komisijai būtu jāizveido tādi tehniskās pārbaudes kritēriji, kuri nodrošina pietiekamu juridisko noteiktību, kuri ir realizējami un viegli piemērojami un kuru atbilstību var pārbaudīt saprātīgās atbilstības nodrošināšanas izmaksu robežās, tādējādi izvairoties no nevajadzīga administratīvā sloga. Saistībā ar tehniskās pārbaudes kritērijiem varētu būt nepieciešams veikt aprites cikla novērtējumu, ja tas ir pietiekami realizējams un vajadzīgs.

(48)

Lai pārliecinātos, ka ieguldījumi tiek virzīti tādām saimnieciskajām darbībām, kas rada lielāko pozitīvo ietekmi uz vides mērķiem, Komisijai būtu jānosaka prioritāte tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanai tām saimnieciskajām darbībām, kas varētu visvairāk sekmēt vides mērķus.

(49)

Atbilstoši tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāizveido transporta nozarē, tostarp mobilajiem aktīviem. Minētajos pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā tas, ka transporta nozare, tostarp starptautiskie kuģu pārvadājumi, veido gandrīz 26 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Kā minēts Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, transporta nozare pārstāv aptuveni 30 % no papildu ikgadējām ieguldījumu vajadzībām ilgtspējīgai attīstībai Savienībā, piemēram, lai palielinātu elektrificēto transportlīdzekļu īpatsvaru vai lai atbalstītu pāreju uz tīrākiem transporta veidiem, veicinot kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem un labāku satiksmes pārvaldību.

(50)

Ir īpaši būtiski, lai Komisija, izstrādājot tehniskās pārbaudes kritērijus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās saskaņā ar labāka regulējuma prasībām. Tehniskās pārbaudes kritēriju izveidošanā un atjaunināšanā būtu jāiesaista attiecīgās ieinteresētās personas un būtu jābalstās uz tādu ekspertu konsultācijām, kam ir atzītas zināšanas un pieredze attiecīgajās jomās. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido Ilgtspējīga finansējuma platforma (“Platforma”). Platforma būtu jāveido no ekspertiem, kas pārstāv gan publisko, gan privāto sektoru. Starp publiskā sektora ekspertiem vajadzētu būt pārstāvjiem no Eiropas Vides aģentūras, EUI, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras. Privātā sektora ekspertiem vajadzētu ietvert pārstāvjus no finanšu un nefinanšu tirgus dalībniekiem un uzņēmējdarbības sektoriem, kas pārstāv attiecīgās rūpniecības nozares, un personas, kam ir speciālās zināšanas grāmatvedības un pārskatu jomā. Platformā vajadzētu būt arī ekspertiem, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp ekspertiem vides, sociālajos, darba un pārvaldības jautājumos. Finanšu tirgus dalībnieki būtu jāmudina informēt Komisiju, ja tie uzskata, ka saimnieciskā darbība, kura neatbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem vai kurai šādi kritēriji vēl nav izveidoti, būtu uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu, lai palīdzētu Komisijai izvērtēt tehniskās pārbaudes kritēriju papildināšanas vai atjaunināšanas piemērotību.

(51)

Platforma būtu jāveido saskaņā ar piemērojamajiem horizontālajiem noteikumiem par Komisijas ekspertu grupu izveidi un darbību, tostarp attiecībā uz atlases procesu. Atlases procesa mērķim vajadzētu būt nodrošināt augstu lietpratības līmeni, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru, kā arī zinātības attiecīgajās jomās līdzsvarotu pārstāvību, ņemot vērā Platformas īpašos uzdevumus. Atlases procesa laikā Komisijai saskaņā ar horizontālajiem noteikumiem būtu jāveic novērtējums, lai noteiktu iespējamu interešu konfliktu esamību, un būtu jāveic piemēroti pasākumi šādu konfliktu novēršanai.

(52)

Platformai būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas par tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi, analīzi un pārskatīšanu, tostarp par šādu kritēriju iespējamo ietekmi uz to aktīvu novērtējumu, kuri atbilstoši pastāvošajai tirgus praksei ir uzskatāmi par vides ziņā ilgtspējīgiem aktīviem. Platformai būtu arī jāsniedz Komisijai konsultācijas par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriji ir piemēroti izmantošanai Savienības nākamajās politikas iniciatīvās, kas vērstas uz ilgtspējīga ieguldījuma veicināšanu, un par ilgtspējas grāmatvedības un ziņošanas standartu iespējamo nozīmi tehniskās pārbaudes kritēriju piemērošanas atbalstīšanā. Platformai būtu jāsniedz Komisijai konsultācijas par turpmāku pasākumu izstrādi, lai uzlabotu datu pieejamību un kvalitāti, ņemot vērā mērķi izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, par citu ilgtspējas mērķu, tostarp sociālo mērķu, izvirzīšanu un par minimuma aizsargpasākumu darbību un iespējamo vajadzību tos papildināt.

(53)

Komisijai būtu jāsaglabā esošā dalībvalstu ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos un jāpiešķir tai oficiāls statuss. Šīs ekspertu grupas uzdevumi cita starpā būs konsultēt Komisiju par tehniskās pārbaudes kritēriju piemērotību un Platformas īstenoto pieeju šo kritēriju izstrādei. Šajā nolūkā Komisijai būtu pastāvīgi jāinformē dalībvalstis, regulāri rīkojot dalībvalstu ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos sanāksmes.

(54)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības un jo īpaši lai izveidotu un atjauninātu detalizētus un kalibrētus tehniskās pārbaudes kritērijus dažādām saimnieciskajām darbībām attiecībā uz to, ko uzskatīt par “būtisku sekmēšanu” un “būtisku kaitējumu” vides mērķiem, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz informāciju, kas nepieciešama, lai izpildītu informācijas atklāšanas pienākumus, ievērojot šo regulu, un attiecībā uz tehniskās pārbaudes kritērijiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, piemēram, ar Platformas un dalībvalstu ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos starpniecību, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (64). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(55)

Šī regula papildina informācijas atklāšanas prasības, kuras noteiktas Regulā (ES) 2019/2088. Lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku atbilstības šīs regulas prasībām rūpīgu un efektīvu uzraudzību, dalībvalstīm būtu jāpaļaujas uz kompetentajām iestādēm, kuras izraudzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088. Turklāt atbilstības panākšanas nolūkā dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par pasākumiem un sankcijām, kam vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Valstu kompetentajām iestādēm un EUI būtu jāīsteno produktu intervences pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 600/2014 (65), (ES) Nr. 1286/2014 (66) un (ES) 2019/1238 (67), arī attiecībā uz maldinošas pārdošanas praksi vai maldinošu informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, ieskaitot informāciju, kas prasīta šajā regulā.

(56)

Lai nodrošinātu gan Platformas, gan dalībvalstu ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos efektīvu un ilgtspējīgu darba un sanāksmju organizēšanu un lai grupas, to apakšgrupas, Komisija un ieinteresētās personas varētu plaši piedalīties šajā darbā un sanāksmēs un efektīvi sadarboties, attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja plašāk izmantot digitālās, tostarp virtuālās, tehnoloģijas.

(57)

Lai attiecīgajiem dalībniekiem dotu pietiekami daudz laika iepazīties ar vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību kritērijiem, kas izklāstīti šajā regulā, un sagatavoties to piemērošanai, šajā regulā izklāstītie pienākumi katram vides mērķim būtu jāsāk piemērot pēc divpadsmit mēnešiem pēc tam, kad ir izveidoti attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji.

(58)

Šīs regulas noteikumi attiecībā uz nodokļu atvieglojumu shēmām, kuras balstās uz sertifikātiem un bija spēkā pirms šīs regulas stāšanās spēkā, neskar Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences attiecībā uz Līgumos izklāstītajiem nodokļu noteikumiem.

(59)

Šīs regulas piemērošana būtu regulāri jāpārskata, lai cita starpā izvērtētu progresu attiecībā uz tehniskās pārbaudes kritēriju izstrādi vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām; iespējamo vajadzību pārskatīt un papildināt minētos kritērijus, ar ko nosaka, vai saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vides ziņā ilgtspējīgu; vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmas efektivitāti privāto ieguldījumu novirzīšanā uz šādam darbībām un jo īpaši attiecībā uz kapitāla plūsmu uz privātiem uzņēmumiem un citiem tiesību subjektiem; un minētās klasifikācijas sistēmas turpmāko pilnveidi, tostarp paplašinot tās tvērumu, lai aptvertu ne vien vides ziņā ilgtspējīgas saimnieciskās darbības, bet arī darbības, kas nodara būtisku kaitējumu videi, kā arī citus ilgtspējas mērķus, tostarp sociālos mērķus.

(60)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, tādēļ ka ir nepieciešams Savienības līmenī ieviest vienotus kritērijus vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,