“57)

“kontrolējams lidlauks” ir lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi;”;

“144)

“kritiskā zona” ir noteiktu izmēru zona, kura plešas ap precīzas instrumentālās pieejas zemes aprīkojumu un kurā transportlīdzekļu vai gaisa kuģu klātbūtne izraisīs nepieņemamus vadības signālu traucējumus;

145)

“jutīgā zona” ir zona, kura plešas aiz kritiskās zonas un kurā gaisa kuģu vai transportlīdzekļu, vai to abu novietošana stāvvietā vai kustība ietekmēs vadības signālu tiktāl, ka tas var kļūt par nepieņemamu traucējumu gaisa kuģiem, kas izmanto signālu.”;

“2)

“ATM/ANS pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura juridiska vai fiziska persona, kas vispārējai gaisa satiksmei nodrošina jebkurus ATM/ANS, kā definēts Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 5. punktā, atsevišķi vai apkopotus;”;

“6)

“gaisa telpas struktūru plānošana” ir process, kas nodrošina, ka gaisa telpas struktūras tiek pienācīgi plānotas, apsekotas un validētas, pirms tās ievieš un gaisa kuģi tās izmanto;

7)

“gaisa kuģa sadursmju novēršanas sistēma (ACAS)” ir gaisa kuģa sistēma, kas balstīta uz sekundārās novērošanas radara (SSR) retranslatora signāliem un kas darbojas neatkarīgi no zemes aprīkojuma, lai pilotam sniegtu informāciju par iespējamu sadursmi ar tādu gaisa kuģi, kurš aprīkots ar SSR retranslatoriem;

8)

“aeronavigācijas datus un aeronavigācijas informāciju ģenerējoša struktūra” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas atbild par tādu aeronavigācijas datu un tādas aeronavigācijas informācijas ģenerēšanu, ko izmanto kā avotu aeronavigācijas informācijas produktu un pakalpojumu vajadzībām. Šīs struktūras nav šīs regulas 2. panta 2. punktā minētie ATM/ANS pakalpojumu sniedzēji un Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktie lidlauki.”;

“d)

gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem – papildus a) un c) punkta prasībām arī IV pielikumā (Part-ATS) noteiktās prasības un Regulā (ES) Nr. 923/2012 noteiktās prasības;”;

“k)

lidojuma procedūru izstrādes pakalpojumu sniedzējiem – papildus a) un b) punkta prasībām arī XI pielikumā (Part-FPD) noteiktās prasības;”;

“3)

sniegt vienu vai vairākus šādus elementus: atļaujas, norādījumus vai informāciju, lai novērstu tās kontrolēto gaisa kuģu sadursmes un paātrinātu un uzturētu pienācīgu satiksmes plūsmu;”;

a)

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Izņemot gadījumus, kad notiek operācijas uz paralēliem vai gandrīz paralēliem skrejceļiem, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/373 (*1) IV pielikuma ATS.TR.255. punktā, vai kad lidlauku apkaimē var izmantot distancēšanas minimumu samazinājumu, ATC struktūrvienība nodrošina distancēšanu vismaz vienā no šiem veidiem:

(*1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/373 (2017. gada 1. marts), ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011 (OV L 62, 8.3.2017., 1. lpp.).”;"

b)

apakšpunkta 1. punktu aizstāj ar šādu:

1)

gaisa kuģis veic lidojumu tieši aiz cita gaisa kuģa tajā pašā augstumā vai mazāk nekā 300 m (1000 ft) zem tā;

2)

abi gaisa kuģi izmanto vienu un to pašu skrejceļu vai paralēlus skrejceļus, kurus nošķir mazāk nekā 760 m (2500 ft);

3)

gaisa kuģis šķērso cita gaisa kuģa trajektoriju aiz šā gaisa kuģa tajā pašā augstumā vai mazāk nekā 300 m (1000 ft) zem tā.

“6.

Veicot vektorēšanu vai piešķirot tiešu maršrutēšanu, kas nav iekļauta lidojuma plānā, ja veic IFR lidojumu ārpus publicētā ATS maršruta vai instrumentālās procedūras, gaisa satiksmes vadības dispečers, kas sniedz ATS novērošanas pakalpojumus, izdod atļaujas tā, lai vienmēr tiktu ievērots šķēršļu pārlidošanas augstums, līdz gaisa kuģis sasniedz punktu, kur pilots atkal pievienojas lidojuma plāna maršrutam vai pievienojas publicētam ATS maršrutam vai instrumentālajai procedūrai.”;

“5)

vajadzīgie norādījumi vai informācija par citiem jautājumiem, piemēram, ATFM izlidošanas nišu, ja tā ir pieejama, pieejas vai izlidošanas manevriem, sakariem un atļaujas beigām.”;

i)

apakšpunkta 3. punktu aizstāj ar šādu:

ii)

apakšpunkta 5. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Kad gaisa kuģim ir dota atļauja veikt nosēšanos vai ja gaisa kuģis ir informēts, ka skrejceļš ir pieejams, lai nosēstos AFIS lidlaukos, un minētais gaisa kuģis pabeidz pieeju, izmantojot atmosfēras spiedienu lidlauka pacēluma līmenī (QFE), gaisa kuģa vertikālo stāvokli izsaka kā augstumu virs lidlauka pacēluma tajā lidojuma posmā, kurā ir iespējams izmantot QFE, izņemot šādus gadījumus, kad to izsaka kā augstumu virs skrejceļa sliekšņa pacēluma:”;

i)

pievieno šādu 7. un 8. punktu:

“ii)

otro daļu svītro;

i)

apakšpunkta 3. punktu aizstāj ar šādu:

ii)

pievieno šādu 4. punktu:

“d)

“Lidojumiem nodrošinātie AFIS papildus attiecīgajiem informācijas veidiem, kas noteikti a) un b) apakšpunktā, ietver arī informācijas sniegšanu par:

i)

paziņo gaisa kuģim informācijas elementu, kas jāatjaunina;

ii)

dod gaisa kuģim norādījumu iegūt aktuālo ATIS informāciju.”;

(1)

lai nodrošinātu beztraucējumu kanālu sakariem starp briesmu vai ārkārtas situācijā esošu gaisa kuģi un zemes staciju, kad parastie kanāli tiek izmantoti citiem gaisa kuģiem;

(2)

lai nodrošinātu VHF kanālu sakariem starp gaisa kuģi un lidlaukiem, kuru parasti neizmanto starptautiski gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, gadījumā, ja rodas ārkārtas situācija;

(3)

lai nodrošinātu kopēju VHF kanālu sakariem starp civilās aviācijas vai militārajiem gaisa kuģiem un starp šādiem gaisa kuģiem un dienestiem uz zemes, kas iesaistīti kopējās meklēšanas un glābšanas operācijās, pirms vajadzības gadījumā pāriet uz attiecīgo frekvenci;

(4)

lai nodrošinātu sakarus “gaiss–zeme” ar gaisa kuģi, kad gaisa kuģa aprīkojuma atteices dēļ nevar izmantot parastos kanālus;

(5)

lai nodrošinātu kanālu avārijas vietas noteicējraidītāju darbībai un sakariem starp glābšanas līdzekļiem un gaisa kuģi, kas iesaistīts meklēšanas un glābšanas operācijās;

(6)

lai nodrošinātu kopēju VHF kanālu sakariem starp civilās aviācijas gaisa kuģi un gaisa kuģi, kas veic pārtveršanu, vai pārtveršanas vadības struktūrvienībām un starp civilās aviācijas gaisa kuģi vai gaisa kuģi, kas veic pārtveršanu, un gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām gadījumā, ja tiek pārtverts civilās aviācijas gaisa kuģis.”

“8)

vulkāniska aktivitāte pirms izvirduma vai vulkāna izvirdums; vai”;

“9)

bremzēšana uz skrejceļa nenorit tik labi, kā ziņots.”.

I PIELIKUMS.

II PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

B APAKŠDAĻA.

C APAKŠDAĻA.

1. papildinājums.

III PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

B APAKŠDAĻA.

C APAKŠDAĻA.

D. APAKŠDAĻA.

1. papildinājums.

IV PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

3. SADAĻA.

4. SADAĻA.

5. SADAĻA.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

3. SADAĻA.

4. SADAĻA.

V PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

1. nodaļa.

2. nodaļa.

3. nodaļa.

4. nodaļa.

5. nodaļa.

6. nodaļa.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

1. nodaļa.

2. nodaļa.

3. nodaļa.

4. nodaļa.

5. nodaļa.

6. nodaļa.

1. papildinājums.

2. papildinājums.

3. papildinājums.

4. papildinājums.

5.A papildinājums.

5.B papildinājums.

6. papildinājums.

7. papildinājums.

8. papildinājums.

VI PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

3. SADAĻA.

1. nodaļa.

2. nodaļa.

4. SADAĻA.

5. SADAĻA.

6. SADAĻA.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

3. SADAĻA.

1. nodaļa.

2. nodaļa.

4. SADAĻA.

5. SADAĻA.

1. papildinājums.

2. papildinājums.

3. papildinājums.

4. papildinājums.

VII PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

VIII PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

IX PIELIKUMS.

X PIELIKUMS.

1. SADAĻA.

XI PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

B APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

1. papildinājums.

XII PIELIKUMS.

1. SADAĻA.

XIII PIELIKUMS.

A APAKŠDAĻA.

1. SADAĻA.

2. SADAĻA.

3. SADAĻA.

4. SADAĻA.

1. papildinājums.

2. papildinājums.

3. papildinājums.

4. papildinājums.

“6)

“lidlauka lidojumu informācijas pakalpojums (AFIS)” ir lidojumu informācijas pakalpojums par lidlauka satiksmi, ko sniedz norīkots gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs;”

“19)

“AIRMET” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par noteiktām faktiskām vai gaidāmām meteoroloģiskajām parādībām lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģa ekspluatācijas drošumu mazā augstumā, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā, ja šī informācija jau nav iekļauta prognozē lidojumiem mazā augstumā attiecīgajā lidojumu informācijas reģionā vai tā daļā;”

“71)

“meteoroloģiskās novērošanas dienests (MWO)” ir dienests, kas novēro meteoroloģiskos apstākļus, kuri ietekmē lidojumu operācijas, un sniedz informāciju par tādu konkrētu meteoroloģisko parādību un citu parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību atmosfērā lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģu ekspluatācijas drošumu noteiktajā tā atbildības rajonā;”

“93)

“SIGMET” ir meteoroloģiskās novērošanas dienesta izplatīta informācija par tādu konkrētu meteoroloģisko parādību un citu parādību sastopamību vai paredzamo sastopamību atmosfērā lidojuma maršrutā, kuras var ietekmēt gaisa kuģu ekspluatācijas drošumu, un par šo parādību izmaiņām laikā un telpā;”

“99)

“pacelšanās rezerves lidlauks” ir rezerves lidlauks, kurā gaisa kuģis vajadzības gadījumā varētu nosēsties īsi pēc pacelšanās, ja nav iespējams izmantot izlidošanas lidlauku;”

“108)

“globāla mēroga prognozēšanas centrs (WAFC)” ir meteoroloģiskais centrs, kas sagatavo un digitālā veidā izplata nozīmīgas laikapstākļu (SIGWX) prognozes un augšējo atmosfēras slāņu stāvokļa prognozes globālā mērogā tieši dalībvalstīm aeronavigācijas fiksētā dienesta (AFS) internetā balstīto pakalpojumu ietvaros;”

“110)

“lidlauka vadības tornis” ir struktūrvienība, kas izveidota gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanai lidlauka satiksmei;

111)

“lidlauka satiksme” ir jebkāda satiksme lidlauka manevrēšanas teritorijā un visi gaisa kuģu lidojumi lidlauka apkaimē. Gaisa kuģis, kas lido lidlauka apkaimē, citu starpā ir gaisa kuģis, kas ielido lidlauka lidojumu riņķī vai izlido no tā;

112)

“lidlauka lidojumu riņķis” ir noteikti maršruti, kuros jālido gaisa kuģiem, veicot lidojumus lidlauka apkaimē;

113)

“aeronavigācijas fiksētā stacija” ir aeronavigācijas fiksētā dienesta stacija;

114)

“zemes aeronavigācijas uguns” ir jebkura uguns, kas nav uzstādīta uz gaisa kuģa, kura speciāli paredzēta, lai to izmantotu kā aeronavigācijas līdzekli;

115)

“aeronavigācijas informācijas cirkulārs (AIC)” ir paziņojums, kurā ir informācija, kas netiek iekļauta ne NOTAM, ne aeronavigācijas informācijas publikācijā, bet attiecas uz lidojumu drošumu, aeronavigāciju, tehniskiem, administratīviem vai juridiskiem jautājumiem;

116)

“aeronavigācijas informācijas pārvaldība (AIM)” ir dinamiskā, integrētā aeronavigācijas informācijas pārvaldība, sadarbībā ar visām iesaistītajām personām nodrošinot pārbaudītas kvalitātes digitālos aeronavigācijas datus un apmainoties ar šādiem datiem;

117)

“aeronavigācijas informācijas produkts” ir aeronavigācijas dati un aeronavigācijas informācija, ko nodrošina kā digitālās datu kopas vai standarta noformējumā papīra formātā vai elektroniskā datu nesējā. Aeronavigācijas informācijas produkti citu starpā ir:

118)

“aeronavigācijas informācijas publikācija (AIP)” ir publikācija, ko izdod attiecīga valsts pilnvarota iestāde vai ko izdod kopīgi ar šo iestādi un kas satur ilgtermiņā izmantojamu aeronavigācijas informāciju;

119)

“AIP grozījumi” ir paliekošas AIP ietvertās informācijas izmaiņas;

120)

“AIP papildinājums” ir īslaicīgas AIP ietvertās informācijas izmaiņas, kas tiek sagatavotas kā īpašas lapas;

121)

“aeronavigācijas informācijas reglamentēšana un kontrole” (AIRAC) ir sistēma, kuras mērķis ir uz kopējiem izpildes datumiem balstīta iepriekšēja ziņošana par apstākļiem, kuru dēļ vajadzīgas nozīmīgas izmaiņas ekspluatācijas praksē;

122)

“aeronavigācijas mobilais dienests” ir dienests mobilo sakaru nodrošināšanai starp aeronavigācijas stacijām un gaisa kuģu radiostacijām vai starp gaisa kuģu radiostacijām, kurā var iekļaut glābšanas līdzekļu radiostacijas, kā arī avārijas vietu norādošās radiobākas, kas darbojas noteiktās briesmu un avārijas ziņojumu raidīšanas frekvencēs;

123)

“aeronavigācijas stacija” ir aeronavigācijas mobilā dienesta zemes stacija. Noteiktos gadījumos aeronavigācijas stacija var atrasties, piemēram, uz kuģa vai uz platformas jūrā;

124)

“aeronavigācijas telesakaru stacija” ir stacija telesakaru dienestā, kas paredzēts jebkuriem aeronavigācijas mērķiem;

125)

“AFIS lidlauks” ir lidlauks, kurā ar to saistītajā gaisa telpā tiek sniegts AFIS;

126)

“AFIS struktūrvienība” ir struktūrvienība, kas izveidota AFIS un brīdināšanas pakalpojuma sniegšanai;

127)

“gaisa kuģa identifikācija” ir burtu, ciparu grupa vai to kombinācija, kas ir vai nu identiska gaisa kuģa izsaukuma signālam, vai ir tās kodēts ekvivalents, kas izmantojama “gaiss-zeme” sakaros un kas tiek izmantota gaisa kuģa identificēšanai gaisa satiksmes pakalpojuma “zeme–zeme” sakaros;

128)

“sakari “gaiss–zeme”” ir divvirzienu sakari starp gaisa kuģiem un stacijām vai atrašanās vietām uz zemes virsmas;

129)

“gaisa satiksmes konsultatīvais pakalpojums” ir noteiktu izmēru gaisa telpā vai noteiktā maršrutā (konsultatīvajā gaisa telpā) sniegts pakalpojums, lai, ciktāl tas ir praktiski iespējams, nodrošinātu distanci starp gaisa kuģiem, kuri tiek ekspluatēti saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumu (IFR) lidojuma plāniem;

130)

“gaisa satiksmes vadības atļauja” jeb “ATC atļauja” ir atļauja gaisa kuģim turpināt darbību saskaņā ar gaisa satiksmes vadības struktūrvienības paredzētajiem nosacījumiem;

131)

“gaisa satiksmes vadības norādījumi” jeb “ATC norādījumi” ir ATC norādījumi, kas liek pilotam veikt konkrētu darbību;

132)

“gaisa satiksmes vadības struktūrvienība” jeb “ATC struktūrvienība” ir vispārējs termins, ar ko var apzīmēt lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centru, pieejas kontroles struktūrvienību vai lidlauka vadības torni;

133)

“ALERFA” ir trauksmes fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

134)

“brīdināšanas pakalpojums” ir pakalpojums, kuru sniedz, lai informētu attiecīgās organizācijas par gaisa kuģiem, kam vajadzīga meklēšanas un glābšanas dienestu palīdzība, un lai šīm organizācijām sniegtu vajadzīgo palīdzību;

135)

“trauksmes fāze” ir situācija, kurā ir bažas par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību;

136)

“pieejas kontroles struktūrvienība” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai nodrošinātu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus gaisa kuģiem, kas veic kontrolējamus lidojumus un kas ielido vienā vai vairākos lidlaukos vai izlido no tiem;

137)

“aeronavigācijas maršruts” ir noteikts ATS maršruts gaisa kuģiem, kuri var izmantot zonālo navigāciju;

138)

“datu apkopošana” ir datu apvienošana no vairākiem avotiem datu bāzē un bāzes līnijas izveidošana vēlākai apstrādei;

139)

“ATS maršruts” ir konkrēts maršruts, kas noteikts satiksmes plūsmas novirzīšanai, kura vajadzīga ATS sniegšanai;

140)

“ATS novērošanas pakalpojums” ir pakalpojums, ko tieši sniedz ATS novērošanas sistēma;

141)

“ATS novērošanas sistēma” ir vispārējs termins, ar ko var apzīmēt ADS-B, PSR, SSR vai jebkuru salīdzināmu uz zemes esošu sistēmu, kura ļauj identificēt gaisa kuģus;

142)

“automātiskā atkarīgā novērošana apraides režīmā (ADS-B)” ir līdzekļi, ar kuriem gaisa kuģis, lidlauka transportlīdzekļi un citi objekti, izmantojot datu pārraides posmu, var automātiski pārraidīt vai saņemt vai pārraidīt un saņemt tādus datus kā identifikācija, atrašanās vieta un attiecīgā gadījumā papildu dati;

143)

“automātiskā atkarīgā novērošana – līgums (ADS-C)” ir līdzekļi, ar kuriem ADS-C vienošanās noteikumi starp zemes un gaisa kuģu sistēmām tiks apmainīti, izmantojot datu pārraides posmu, nosakot, kādos apstākļos ADS-C ziņojumi varētu tikt pieprasīti un kādi dati var tikt iekļauti ziņojumos;

144)

“lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests (ATIS)” ir kārtējās ikdienas informācijas automātiska sniegšana visu diennakti vai noteiktā diennakts laikā ielidojošiem un izlidojošiem gaisa kuģiem:

145)

“lidlauka rajona informācijas automātiskās pārraides dienests, kas izmanto datu pārraides posmu (D-ATIS)” ir ATIS informācijas pārraide, izmantojot datu pārraides posmu;

146)

“balss informācijas automātiskās pārraidīšanas dienests lidlauka rajonā (balss ATIS)” ir ATIS informācijas pārraide, izmantojot ilgstošu un atkārtotu balss pārraidi;

147)

“apraide” ir ar aeronavigāciju saistītas informācijas pārraidīšana, kas netiek adresēta konkrētai stacijai vai stacijām;

148)

“apakšējās mākoņu robežas augstums” ir attālums no zemes vai ūdens virsmas līdz pašam zemākajam mākoņu slānim zem 6000 m (20 000 ft), kas aizsedz vairāk nekā pusi debess;

149)

“atļaujas darbības robeža” ir punkts, līdz kuram ir spēkā gaisa kuģim piešķirtā ATC atļauja;

150)

“mākoņu apakšējā robeža” – lidlauka vai ekspluatācijas vietas apkaimē vai īpašā darbības vietā – ir zemākās redzamās vai prognozētās mākoņa daļas apakšējās robežas augstums, ko parasti mēra no lidlauka pacēluma vai – attiecībā uz ekspluatāciju atklātā jūrā – no vidējā jūras līmeņa;

151)

“pilnīgums” attiecībā uz datiem ir ticamības pakāpe, ka ir sniegti visi dati, kas vajadzīgi, lai atbalstītu paredzēto izmantojumu;

152)

“ticamības līmenis” ir varbūtība, ka parametra patiesā vērtība atbilst konkrētam tā vērtības aplēses intervālam;

153)

“konferencsakari” ir sakaru līdzekļi, kas ļauj vienlaikus uzturēt tiešu sarunu starp trim un vairāk punktiem;

154)

“gaisa satiksmes vadības zona” ir no zemes virsmas līdz noteiktai augšējai robežai kontrolējama gaisa telpa;

155)

“kontrolējams lidlauks” ir lidlauks, kurā lidlauka satiksmei tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi;

156)

“kontrolējama gaisa telpa” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti gaisa satiksmes vadības pakalpojumi atbilstoši gaisa telpu klasifikācijai;

157)

“kontrolējams lidojums” ir lidojums, kam vajadzīgaATC atļauja;

158)

“dispečera–pilota datu pārraides sakari (CPDLC)” ir sakaru līdzekļi starp gaisa satiksmes dispečeru un pilotu, izmantojot datu pārraides posmu ATC sakariem;

159)

“kritiskā zona” ir zona ar definētu platību, kura plešas ap precīzas instrumentālās nolaišanās zemes aprīkojumu un kurā transportlīdzekļu vai gaisa kuģu klātbūtne izraisīs nepieņemamus vadības signālu traucējumus;

160)

“kreisēšanas līmenis” ir līmenis, ko saglabā ievērojamā lidojuma daļā;

161)

“cikliskā redundances pārbaude” (CRC) ir matemātisks algoritms, kuru piemēro digitālo datu pareizības pārbaudei, izmantojot kļūdu atklājošu kodu;

162)

“bīstama zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa, kuras robežās noteiktos laika periodos var notikt darbības, kas ir bīstamas gaisa kuģa lidojumam;

163)

“datu precizitāte” ir aprēķinātās vai izmērītās vērtības atbilstības pakāpe faktiskajai vērtībai;

164)

“datu vākšanas virsma” ir noteikta virsma, kas paredzēta, lai vāktu apvidus un šķēršļu datus;

165)

“datu integritāte” ir pārliecības līmenis tam, ka aeronavigācijas dati un to vērtība kopš datu ģenerēšanas vai sankcionētas grozīšanas nav zudusi vai mainīta;

166)

“datu elements” ir veselas datu kopas viens raksturotājs, kuram piešķirta vērtība, kas definē tā pašreizējo statusu;

167)

“datu pārraides sakari” ir sakaru veids, kas paredzēts ziņojumu apmaiņai, izmantojot datu pārraides posmu;

168)

“datu pārraides posma VOLMET (D-VOLMET)” ir pašreizējo kārtējo lidlauka meteoroloģisko ziņojumu (METAR) un speciālo lidlauka meteoroloģisko ziņojumu (SPECI), lidlauka prognožu (TAF), SIGMET, īpašo ziņojumu no gaisa kuģa, kas nav iekļauti SIGMET, un – ja pieejams – AIRMET pārraide, izmantojot datu pārraides posmu;

169)

“datu ģenerēšana” ir jauna datu elementa un ar to saistītās vērtības veidošana, pastāvoša datu elementa vērtības mainīšana vai pastāvoša datu elementa dzēšana;

170)

“datu produkta specifikācija” ir sīks datu kopas vai datu kopu apkopojuma apraksts kopā ar papildu informāciju, kas to ļauj radīt, piegādāt citai personai un izmantot citai personai;

171)

“datu kopa” ir identificējams datu krājums;

172)

“dati” ir jebkurš lielums vai lielumu kopa, kas var būt par atsauci vai pamatu citu lielumu aprēķināšanai;

173)

“DETRESFA” ir briesmu fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

174)

“briesmu fāze” ir situācija, kurā ir pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir vajadzīga tūlītēja palīdzība;

175)

“iepriekšēja nosacīta atļauja” ir atļauja, ko gaisa kuģim izdod gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kura konkrētajā brīdī nav pilnvarota veikt šā gaisa kuģa lidojuma vadīšanu;

176)

“būtiska satiksme” ir kontrolēta satiksme, uz kuru attiecas noteikums par distancēšanu, kas jānodrošina gaisa satiksmes vadības dienestam, bet kura attiecībā uz konkrētu kontrolējamu lidojumu netiek vai netiks nošķirta no citas kontrolētas satiksmes, piemērojot atbilstošo distancēšanas minimumu;

177)

“būtiska vietēja satiksme” ir jebkurš gaisa kuģis, transportlīdzeklis vai personāls, kas atrodas manevrēšanas teritorijā vai tās tuvumā, vai satiksme pacelšanās un augstuma uzņemšanas zonā vai pieejas pēdējā posma zonā, kas var radīt bīstamību attiecīgajam gaisa kuģim;

178)

“aprēķinātais ierašanās laiks” ir:

179)

“pazīme” ir reālas parādības abstrakcija;

180)

“pazīmju raksturotājs” ir nosaukums, datu tips un ar to saistītais definētais vērtību apgabals;

181)

“pazīmju tips” ir reālu parādību klase ar kopējām īpašībām, kas pazīmju katalogā ir klasifikācijas pamatlīmenis;

182)

“pieejas pēdējais posms” ir instrumentālās pieejas procedūras daļa, kas:

183)

“lidojumu informācijas zona” ir noteikta izmēra gaisa telpa, kurā tiek nodrošināti lidlauka lidojumu informācijas pakalpojumi un brīdināšanas pakalpojumi lidlauka satiksmei;

184)

“lidojuma procedūru izstrādes pakalpojumi” ir pakalpojumi to lidojuma procedūru izstrādei, dokumentēšanai, validēšanai, uzturēšanai un periodiskai pārskatīšanai, kuras vajadzīgas aeronavigācijas drošumam, regularitātei un efektivitātei;

185)

“lidojuma procedūru izstrādātājs” ir kvalificēta persona, kura veic lidojuma procedūru izstrādi, dokumentēšanu, validēšanu, pastāvīgu uzturēšanu un periodisku pārskatīšanu;

186)

“lidojuma procedūra” ir iepriekš noteiktu lidojuma manevru kopums, kas jāievēro pilotam un ko publicē elektroniskā, drukātā un/vai digitālā formātā. Lidojuma procedūru veic saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem (IFR) vai vizuālo lidojumu noteikumiem (VFR);

187)

“lidojuma plāns” ir gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienībām iesniedzama noteikta informācija par paredzamo gaisa kuģa lidojumu vai lidojuma posmu;

188)

“redzamība lidojumā” ir redzamība lidojuma laikā no gaisa kuģa pilotu kabīnes lidojuma virzienā;

189)

“formāts” attiecībā uz datiem ir datu elementu, ierakstu un datņu struktūra, kas sakārtota tā, lai tā atbilstu standartiem, specifikācijām vai datu kvalitātes prasībām;

190)

“ģeoīds” ir tāda ekvipotenciāla virsma Zemes gravitācijas laukā, kura sakrīt ar vidējo jūras līmeni (MSL), ko nepārtraukti turpina cauri kontinentiem;

191)

“ģeoīda vilnis” ir attālums starp matemātisko atskaites elipsoīdu un ģeoīdu virs tā (pozitīvs vilnis) vai zem tā (negatīvs vilnis);

192)

“glisāde” ir nolaišanās profils, kas noteikts vertikālajiem norādījumiem pieejas pēdējā posmā;

193)

“redzamība uz zemes” ir redzamība lidlaukā, par ko ziņo pilnvarots novērotājs vai automātiskas sistēmas;

194)

“kurss” ir virziens, kurā ir vērsta gaisa kuģa garenvirziena ass un kuru parasti izsaka grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc kompasa, kurss pēc koordinātām);

195)

“helikopteru lidlauks” ir lidlauks vai tāds noteikts laukums uz struktūras, kuru pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot helikopteru atlidošanai, aizlidošanai un kustībai pa šo virsmu;

196)

“integritātes klasifikācija” attiecībā uz aeronavigācijas datiem ir klasifikācija, kas balstīta uz potenciālo risku, kurš izriet no bojātu datu, noteiktu parasto datu, būtisko datu un kritisko datu izmantošanas;

197)

“starptautisks NOTAM birojs” ir dalībvalsts izraudzīts birojs NOTAM starptautiskajai apmaiņai;

198)

“gaidīšanas punkts” ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kas kalpo par atsauci gaidīšanas procedūrai;

199)

“gaidīšanas procedūra” ir iepriekš noteikts manevrs, pēc kura veikšanas gaisa kuģis paliek noteiktā gaisa telpā gaidām turpmāku atļauju;

200)

“identifikācija” ir situācija, kāda pastāv, kad konkrēta gaisa kuģa atrašanās vietas norāde ir redzama stāvokļa displejā un tiek pozitīvi identificēta;

201)

“instrumentālo lidojumu noteikumi” ir noteikumi, kas ļauj gaisa kuģim, kurā ir piemērots aeronavigācijas aprīkojums, kas ir atbilstošs maršrutam, veikt lidojumu saskaņā ar piemērojamām prasībām par lidojuma operācijām;

202)

“INCERFA” ir nenoteiktības fāzes apzīmēšanai lietojams kodēts vārds;

203)

“instrumentālās pieejas operācijas” ir pieejas un nosēšanās, izmantojot instrumentus, kas sniedz navigācijas norādījumus, pamatojoties uz instrumentālās pieejas procedūru. Ir divas metodes instrumentālās nolaišanās operāciju veikšanai:

204)

“instrumentālās pieejas procedūra (IAP)” ir virkne iepriekš noteiktu manevru, kurus veic, vadoties pēc pilotēšanas instrumentiem, lai izvairītos no sadursmēm ar šķēršļiem, no pieejas sākuma posma kontrolpunkta vai, attiecīgos gadījumos, no noteikta atlidošanas maršruta sākuma līdz punktam, no kura var tikt pabeigta nosēšanās, bet, ja nosēšanās nav pabeigta, tad līdz punktam, no kura ievēro šķēršļu pārlidošanas kritērijus gaidīšanas rajonā vai maršrutā. Instrumentālās pieejas procedūras klasificē šādi:

205)

“instrumentālie meteoroloģiskie apstākļi (IMC)” ir meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un mākoņu apakšējās robežas augstums; šie lielumi ir mazāki par minimumiem, kas noteikti vizuālajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem;

206)

“operācijas ierobežotas redzamības apstākļos (LVO)” ir pieejas vai pacelšanās operācijas uz skrejceļa, ja jebkurš RVR ir mazāks nekā 550 m, vai manevrēšana lidlaukā, kurā jebkurš RVR ir mazāks nekā 550 m;

207)

“manevrēšanas teritorija” ir lidlauka daļa bez peroniem, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai;

208)

“metadati” ir dati par datiem;

209)

“kustības zona” ir lidlauka daļa, kas paredzēta gaisa kuģu pacelšanās, nosēšanās un manevrēšanas veikšanai un kas sastāv no manevrēšanas teritorijas un perona;

210)

“aeronavigācijas līdzeklis” ir ārpus gaisa kuģa uzstādīta iekārta vai sistēma, kas ģenerē elektromagnētiskos signālus, kuri jāizmanto gaisa kuģu navigācijas sistēmām atrašanās vietas noteikšanai vai lidojuma trajektorijas ievērošanai;

211)

“režīms “sekundārais novērošanas radars (SSR)”” ir vispārpieņemts identifikators, kas saistīts ar konkrētām SSR vaicātāju pārraidītu vaicājumu signālu funkcijām. Pastāv četri režīmi, kas precizēti ICAO konvencijas 10. pielikumā: A, C, S un starprežīms;

212)

“gandrīz paralēli skrejceļi” ir nekrustojošies skrejceļi, kuru asu līniju pagarinājumu savirzes/izvērsuma leņķis ir 15 grādi vai mazāks.

213)

“gaisa kuģa kapteinis” ir pilots, kuru izraudzījies ekspluatants vai – vispārējas nozīmes aviācijas gadījumā –– īpašnieks, lai atbildētu par gaisa kuģa vadīšanu un lidojuma drošu norisi;

214)

(ģeogrāfiskā) “atrašanās vieta” ir koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums), kas piesaistītas matemātiski aprēķinātam atskaites elipsoīdam un kas definē punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas;

215)

“atrašanās vietas norāde” ir vizuālā norāde nesimbolu un/vai simbolu veidā uz stāvokļa displeja par gaisa kuģa, lidlauka transportlīdzekļa vai cita objekta atrašanās vietu;

216)

“barometriskais augstums” ir absolūtā augstuma mērvienībās izteikts atmosfēras spiediens, kas atbilst šim spiedienam standarta atmosfērā;

217)

“primārais radars” ir radara sistēma, kas izmanto atstarotus radiosignālus;

218)

“druksakari” ir sakari, kas katrā ķēdes galapunktā nodrošina visu ķēdē raidīto ziņojumu patstāvīgu automātisku drukāšanu;

219)

“aizliegtā zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa virs dalībvalsts sauszemes teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kurā ir aizliegti gaisa kuģu lidojumi;

220)

“radionavigācijas dienests” ir dienests, kas sniedz informāciju par vadību vai datus par atrašanās vietu, lai garantētu efektīvu un drošu gaisa kuģa ekspluatāciju, izmantojot vienu vai vairākus radionavigācijas līdzekļus;

221)

“radiotelefonija” ir radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai mutvārdos;

222)

“vajadzīgās sakaru veiktspējas specifikācija” jeb “RCP specifikācija” ir prasību kopums attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu un saistīto zemes aprīkojumu, gaisa kuģu spēju un operācijām, kas vajadzīgas sakaru veiktspējas atbalstam;

223)

“vajadzīgās novērošanas veiktspējas specifikācija” jeb “RSP specifikācija” ir prasību kopums attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu un saistīto zemes aprīkojumu, gaisa kuģu spēju un operācijām, kas vajadzīgas novērošanas veiktspējas atbalstam;

224)

“izšķirtspēja” attiecībā uz datiem ir vienību vai ciparu skaits, līdz kuram izsaka un izmanto izmērīto vai aprēķināto vērtību;

225)

“ierobežotu lidojumu zona” ir noteiktu izmēru gaisa telpa virs kādas dalībvalsts sauszemes teritorijas vai teritoriālajiem ūdeņiem, kuras robežās gaisa kuģa lidojumi ir ierobežoti saskaņā ar atsevišķiem konkrētiem nosacījumiem;

226)

“maršruta posms” ir maršruts vai maršruta daļa, kurā lidojumu veic bez starpnosēšanās;

227)

“izmantojamais skrejceļš” ir skrejceļš vai skrejceļi, ko gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienība konkrētā brīdī uzskata par vispiemērotāko(-ajiem) tā veida gaisa kuģiem, kuri plāno nosēšanos vai pacelšanos lidlaukā. Par izmantojamo skrejceļu ielidojošiem vai izlidojošiem gaisa kuģiem var noteikt atsevišķus vai vairākus skrejceļus;

228)

“sekundārais radars” ir radara sistēma, kurā radiosignāls, kas tiek pārraidīts no radara stacijas, iniciē radiosignāla pārraidi no citas stacijas;

229)

“sekundārais novērošanas radars (SSR)” ir novērošanas radara sistēma, kas izmanto raidītājus un uztvērējus (vaicātājus), un retranslatorus;

230)

“jutīgā zona” ir zona, kura plešas aiz kritiskās zonas un kurā gaisa kuģu vai transportlīdzekļu novietošana stāvvietā vai kustība ietekmēs vadības signālu tiktāl, ka tas var kļūt par nepieņemamu traucējumu gaisa kuģiem, kas izmanto signālu;

231)

“SNOWTAM” ir īpašas sērijas NOTAM, kuru sagatavo standarta formātā un kurā iekļauj virsmas stāvokļa ziņojumu par bīstamiem apstākļiem sakarā ar sniega, ledus, šķīdoņa, sarmas vai ar to saistīta ūdens klātbūtni kustības zonā vai šādu apstākļu izbeigšanos;

232)

“nozīmīgs punkts” ir noteikta ģeogrāfiska vieta, kas tiek izmantota ATS maršruta vai gaisa kuģa lidojuma trajektorijas noteikšanai un citiem navigācijas un gaisa satiksmes pakalpojumu mērķiem;

233)

“stāvokļa displejs” ir elektronisks displejs, kurā tiek parādīta gaisa kuģa atrašanās vieta un kustība un cita informācija pēc vajadzības;

234)

“standarta instrumentālā ielidošana (STAR)” ir noteikts IFR ielidošanas maršruts, kas savieno nozīmīgu punktu, kurš parasti atrodas ATS maršrutā, ar punktu, no kura var uzsākt publicēto instrumentālās pieejas procedūru;

235)

“standarta instrumentālā izlidošana (SID)” ir noteikts izlidošanas maršruts, kas savieno lidlauku vai konkrētu lidlauka skrejceļu ar konkrētu nozīmīgu punktu, kurš parasti atrodas norādītā ATS maršrutā un no kura sākas lidojuma posms maršrutā;

236)

“speciāls VFR lidojums” ir VFR lidojums, kuru ATC atļāvusi veikt vadības zonā, ja meteoroloģiskie apstākļi ir sliktāki nekā vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC);

237)

“manevrēšana” ir gaisa kuģa virzīšanās kustība pa lidlauka vai ekspluatācijas vietas virsmu, izmantojot savu piedziņu, izņemot pacelšanos vai nosēšanos;

238)

“manevrēšanas ceļš” ir noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas izveidots gaisa kuģu manevrēšanai un paredzēts, lai savienotu vienu lidlauka daļu ar citu;

239)

“lidlauka gaisa satiksmes vadības rajons (TMA)” ir gaisa satiksmes vadības rajons, kas parasti tiek izveidots ATS maršrutu savienošanās vietās viena vai vairāku lielāko lidlauku apkaimē;

240)

“savlaicīgums” attiecībā uz datiem ir ticamības pakāpe, ka dati ir attiecināmi uz to paredzētā izmantojuma periodu;

241)

“izsekojamība” attiecībā uz datiem ir pakāpe, kādā sistēma vai datu produkts var nodrošināt pārskatu par produktā ieviestajām izmaiņām un tādējādi ļauj sekot izmaiņām no galalietotāja līdz datu ģenerētājam;

242)

“ceļa līnija (“treks”)” ir gaisa kuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz zemes virsmas, kuras virziens jebkurā punktā parasti tiek izteikts grādos no ziemeļiem (patiesais kurss, magnētiskais kurss, kurss pēc koordinātām);

243)

“informācija par satiksmi” ir gaisa satiksmes pakalpojumu struktūrvienību sniegta informācija, lai brīdinātu pilotu par citiem zināmiem vai novērotiem gaisa kuģiem, kas var būt tā atrašanās vietas vai paredzētā lidojuma maršruta tuvumā, un palīdzētu pilotam izvairīties no sadursmes;

244)

“vadības nodošanas punkts” ir noteikts punkts gaisa kuģa lidojuma trajektorijā, kurā atbildību par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem no vienas gaisa satiksmes vadības struktūrvienības vai dispečera darba vietas nodod citai;

245)

“nododošā struktūrvienība” ir gaisa satiksmes vadības struktūrvienība, kas atrodas maršrutā esoša gaisa kuģa gaisa satiksmes vadības pakalpojumu atbildības nodošanas procesā nākamajai gaisa satiksmes vadības struktūrvienībai vai gaisa satiksmes vadības dispečeram;

246)

“pārejas absolūtais augstums” ir augstums, kurā (vai zemāk par kuru) gaisa kuģa vertikālo stāvokli kontrolē atbilstoši tā absolūtajiem augstumiem;

247)

“pārejas slānis” ir gaisa telpa starp pārejas absolūto augstumu un pārejas līmeni;

248)

“pārejas līmenis” ir pats zemākais lidojuma līmenis, kurš var tikt izmantots lidojumam augstāk par pārejas absolūto augstumu;

249)

“validācija” attiecībā uz datiem ir process, kura laikā tiek nodrošināts, lai dati atbilstu prasībām attiecībā uz to konkrēto lietojumu vai paredzēto izmantojumu;

250)

“verifikācija” attiecībā uz datiem ir aeronavigācijas datu procesa izvades izvērtēšana, lai nodrošinātu pareizību un konsekvenci attiecībā pret ievaddatiem un piemērojamiem datu standartiem, noteikumiem un konvencijām, kas lietoti minētajā procesā;

251)

“nenoteiktības fāze” ir situācija, kurā pastāv nenoteiktība par gaisa kuģa un tajā esošo personu drošību;

252)

“bezpilota brīvais gaisa balons” ir par gaisu vieglāks bezpilota gaisa kuģis bez dzinēja brīvā lidojumā;

253)

“vektorēšana” ir gaisa kuģu navigācijas vadīšanas nodrošināšana specifisku kursu veidā, izmantojot ATS novērošanas sistēmu;

254)

“vizuālo lidojumu noteikumu lidojums” jeb “VFR lidojums” ir lidojums, ko veic atbilstoši vizuālo lidojumu noteikumiem;

255)

“vizuālā pieeja” ir pieeja IFR lidojumā, kad daļēji vai pilnībā neizpilda instrumentālās pieejas procedūru un pieeju veic, izmantojot vizuālos apvidus orientierus.

256)

“vizuālie meteoroloģiskie apstākļi (VMC)” ir meteoroloģiskie apstākļi, kas izteikti tādos lielumos kā redzamība, attālums līdz mākoņiem un apakšējās mākoņu robežas augstums un kas atbilst noteiktajam minimumam vai ir labāki;

257)

“VOLMET” ir meteoroloģiskā informācija lidojumā esošiem gaisa kuģiem;

258)

“VOLMET radioapraide” attiecīgā gadījumā ir pašreizējo METAR, SPECI, TAF un SIGMET pārraide, izmantojot nepārtrauktu un atkārtotu balss radioraidīšanu;

259)

“maršruta punkts” ir konkrēts ģeogrāfiskais punkts, ko izmanto zonālās navigācijas maršruta vai zonālo navigāciju izmantojoša gaisa kuģa lidojuma trajektorijas noteikšanai. Maršruta punktus identificē šādi:

“ATM/ANS.OR.A.080. Aeronavigācijas datu sniegšana

ATM/ANS.OR.A.085. Aeronavigācijas datu kvalitātes pārvaldība

Veicot datu ģenerēšanu, apstrādi vai pārraidīšanu AIS sniedzējam, pakalpojumu sniedzējs:

ATM/ANS.OR.A.090. Kopējās atsauces sistēmas aeronavigācijai

Aeronavigācijas vajadzībām pakalpojumu sniedzēji izmanto: