13.10.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 335/3


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2020/1464

(2020. gada 12. oktobris)

par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Drošības stratēģijā, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī, ir izklāstītas piecas galvenās problēmas, kas Savienībai jārisina: terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionāli konflikti, valstu disfunkcija un organizētā noziedzība. Parasto ieroču nekontrolētas aprites sekas ir jautājums, kas ir būtisks četrās no piecām minētajām problēmām. Minētajā stratēģijā ir uzsvērta eksporta kontroles nozīme ieroču izplatīšanas ierobežošanā. Globālajā Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā ar nosaukumu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība – stiprāka Eiropa”, ar ko Augstā pārstāve nāca klajā 2016. gada 28. jūnijā, ir apstiprināts Savienības atbalsts daudzpusējas atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas un ieroču kontroles līgumu un režīmu vispārējai piemērošanai, pilnīgai īstenošanai un izpildei.

(2)

Savienība 1998. gada 5. jūnijā pieņēma politiski saistošu Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, kurā noteikti kopējie kritēriji, ar ko reglamentēt likumīgu tirdzniecību ar parastajiem ieročiem.

(3)

Padome 2018. gada 19. novembrī pieņēma ES stratēģiju pret nelikumīgiem šaujamieročiem, kājnieku ieročiem un vieglajiem ieročiem un to munīciju (“Ieroču drošība un iedzīvotāju aizsardzība”). Minētās stratēģijas galvenais mērķis ir pilnībā un efektīvi īstenot Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) 2001. gada Rīcības programmu par kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu visos aspektos. Stratēģijā noteikts, ka Savienība turpinās veicināt atbildīgu un efektīvu ieroču eksporta kontroli un atbalstīt Ieroču tirdzniecības līguma vispārējo piemērošanu un īstenošanu. Stratēģijā arī noteikts, ka Savienība turpinās sniegt atbalstu Āfrikas Savienībai un attiecīgām reģionālām ekonomiskajām kopienām to centienos, kas vērsti pret kājnieku ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību.

(4)

Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu 2008. gada 8. decembrī aizstāja ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (1), kurā paredzēti astoņi kritēriji, ar ko izvērtē parasto ieroču eksporta atļauju pieteikumus. Tajā arī ir ietverts ieroču eksporta atteikumu paziņojumu un konsultāciju mehānisms un pārredzamības pasākumi, piemēram, ES gada ziņojuma par ieroču eksportu publicēšana. Vairākas trešās valstis ir pievienojušās Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP piemērošanai. Minētās kopējās nostājas pārskatīšanas rezultātā 2019. gadā tika pieņemts Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1560 (2).

(5)

Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP 11. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jāpieliek visas pūles, lai mudinātu citas valstis, kas eksportē militāras tehnoloģijas vai ekipējumu, piemērot minētajā kopējā nostājā noteiktos kritērijus.

(6)

2013. gada aprīlī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL), kas stājās spēkā 2014. gada 24. decembrī. ITL mērķis ir ieroču tirdzniecībā stiprināt pārredzamību un atbildību. ITL, līdzīgi kā Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ir izklāstīti vairāki riska novērtēšanas kritēriji, ar kuriem ir jāizvērtē ieroču eksports. Savienība ar tās īpašajām programmām, kas pieņemtas saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/768/KĀDP (3) un (KĀDP) 2017/915 (4), atbalsta ITL efektīvu īstenošanu un vispārēju piemērošanu. Ar minētajām programmām vairākām trešām valstīm pēc to lūguma sniedz atbalstu, lai atbilstīgi ITL prasībām stiprinātu to ieroču nodošanas kontroles sistēmas.

(7)

Tādēļ ir svarīgi nodrošināt šajā lēmumā paredzēto un Lēmumā (KĀDP) 2017/915 paredzēto informēšanas un atbalsta darbību papildināmību. Šajā nolūkā būtu jānotiek regulārai informācijas apmaiņai starp īstenošanas aģentūrām, kas veic Savienības informēšanas darbības ieroču eksporta kontroles jomā, kā arī ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Ar šo koordinācijas mehānismu attiecīgā gadījumā veicinās citu dalībvalstu ekspertu līdzdalību.

(8)

Kopš 2008. gada saskaņā ar Padomes Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP (5) un Padomes Lēmumiem 2009/1012/KĀDP (6), 2012/711/KĀDP (7), (KĀDP) 2015/2309 (8) un (KĀDP) 2018/101 (9) ir izstrādātas Savienības darbības, ar ko sekmē efektīvu un pārredzamu ieroču eksporta kontroli. Ar veiktajām darbībām jo īpaši tika atbalstīta padziļināta reģionālā sadarbība, pastiprināta pārredzamība un nodrošināta lielāka atbildība atbilstoši Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principiem un tajā noteiktajiem riska novērtēšanas kritērijiem. Ar attiecīgajiem pasākumiem tradicionāli pievērsās trešām valstīm Savienības austrumu un dienvidu kaimiņreģionos.

(9)

Pēdējos gados Savienība ir arī sniegusi palīdzību, lai trešās valstīs uzlabotu divējāda lietojuma preču eksporta kontroli Būtu jānodrošina efektīva koordinācija ar tām darbībām, kas attiecas uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroli.

(10)

Lēmumu 2009/1012/KĀDP, 2012/711/KĀDP, (KĀDP) 2015/2309 un (KĀDP) 2018/101 tehnisko īstenošanu Padome ir uzticējusi Vācijas Federālajam ekonomikas un eksporta kontroles birojam (Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle – BAFA). BAFA ir arī īstenošanas aģentūra projektiem, ar ko saskaņā ar Lēmumu 2013/768/KĀDP, Lēmumu (KĀDP) 2017/915 atbalsta ITL efektīvu īstenošanu. Kopš 2005. gada BAFA ir iesaistījusies vairāku Savienības sadarbības projektu īstenošanā divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. BAFA ir Vācijas kompetentā eksporta kontroles iestāde, un tā ir izveidojusi lielu zināšanu un speciālo zināšanu kopumu par informēšanas darbībām papildus tās galveno kompetenču kopīgošanai ar citām valstīm.

(11)

ANO ģenerālsekretārs 2018. gada 28. maijā iepazīstināja ar savu atbruņošanās programmu “Mūsu kopīgās nākotnes nodrošināšana”. Pārredzamība militārajās darbībās, piemēram, ziņošanā par ieroču importu un eksportu, veicina demokrātisku pārskatatbildību un atbildīgu pārvaldību. Ar šo lēmumu atbalstītās darbības palīdz sasniegt minētās programmas mērķus, kā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 16. ilgtspējīgas attīstības mērķi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai sekmētu mieru un drošību un rīkojoties saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju un Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, Savienība tiecas sasniegt šādus mērķus:

a)

sekmēt to, lai trešās valstis veiktu efektīvu ieroču eksporta kontroli saskaņā ar Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP un ITL noteiktajiem principiem, un attiecīgā gadījumā censties rast papildināmību un sinerģijas ar Savienības atbalsta projektiem divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā; un

b)

atbalstīt trešo valstu reģionālā un valsts līmenī veiktos centienus padarīt parasto ieroču tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku un mazināt risku, ka ieroči tiek novirzīti lietotājiem, kuriem nav attiecīgu atļauju.

2.   Savienība tiecas īstenot 1. punktā minētos mērķus, veicot šādas projekta darbības:

a)

turpinot trešās valstīs sekmēt kritērijus un principus, kas izklāstīti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP un ITL, pamatojoties uz sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP un Lēmumus 2009/1012/KĀDP, 2012/711/KĀDP, (KĀDP) 2015/2309 un (KĀDP) 2018/101;

b)

palīdzot trešām valstīm attiecīgā gadījumā izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus leģislatīvus un administratīvus pasākumus, kuru mērķis ir izveidot parasto ieroču eksporta kontroles efektīvu sistēmu;

c)

sniedzot saņēmējvalstīm palīdzību atļauju izsniegšanā un izpildē nodarbināto ierēdņu apmācībā, lai nodrošinātu ieroču eksporta kontroļu pienācīgu īstenošanu un izpildi;

d)

palīdzot saņēmējvalstīm saziņā ar to valsts bruņojuma rūpniecības nozari, lai nodrošinātu atbilstību eksporta kontroles noteikumiem;

e)

starptautiskajā ieroču tirdzniecībā sekmējot pārredzamību un atbildību, tostarp, atbalstot valstu un reģionālus pasākumus, ar ko veicina parasto ieroču eksporta pārredzamību un pienācīgu pārbaudi;

f)

mudinot tās saņēmējvalstis, kas nav veikušas nekādus pasākumus ceļā uz pievienošanos ITL, pievienoties ITL un mudinot ITL parakstītājus to ratificēt; un

g)

sekmējot to, ka, ņemot vērā gan importa, gan eksporta perspektīvu, turpina apsvērt ieroču novirzīšanas risku un tā mazināšanu.

Šā lēmuma pielikumā ir dots sīki izklāstīts šajā punktā minēto projekta darbību apraksts.

2. pants

1.   Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) ir atbildīgs par šā lēmuma īstenošanu.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību īstenošanu veic Vācijas Federālais ekonomikas un eksporta kontroles birojs (Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle – BAFA). BAFA izvēle ir pamatota, jo tam ir pārbaudīta pieredze, kvalifikācija un vajadzīgās speciālās zināšanas par visu attiecīgo Savienības veikto ieroču eksporta kontroles darbību loku.

3.   BAFA savus uzdevumus veic Augstā pārstāvja atbildībā. Šajā nolūkā Augstais pārstāvis ar BAFA noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību īstenošanai ir 1 377 542,73 EUR.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās finanšu atsauces summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Komisija uzrauga 1. punktā noteiktās finanšu atsauces summas pareizu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar BAFA. Finansēšanas nolīgumā paredz, ka BAFA nodrošina Savienības ieguldījuma pamanāmību atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija 3. punktā minēto finansēšanas nolīgumu cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā informē Padomi par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansēšanas nolīguma noslēgšanas datumu.

4. pants

Augstais pārstāvis ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz BAFA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Minētie ziņojumi ir Padomes veiktā izvērtējuma pamatā. Komisija ziņo par 1. panta 2. punktā minēto projekta darbību īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansēšanas nolīguma noslēgšanas vai sešus mēnešus pēc tā pieņemšanas dienas, ja minētajā laikposmā finansēšanas nolīgumu nenoslēdz.

Luksemburgā, 2020. gada 12. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BORRELL FONTELLES


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1560 (2019. gada 16. septembris), ar kuru groza Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 239, 17.9.2019., 16. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2013/768/KĀDP (2013. gada 16. decembris), par ES darbībām, ar kurām saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu (OV L 341, 18.12.2013., 56. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/915 (2017. gada 29. maijs) par Savienības informēšanas darbībām, ar kurām atbalsta Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu (OV L 139, 30.5.2017., 38. lpp.).

(5)  Padomes Vienotā rīcība 2008/230/KĀDP (2008. gada 17. marts) par atbalstu ES darbībām, lai veicinātu ieroču eksporta kontroli un ES Rīcības kodeksā attiecībā uz ieroču eksportu ietvertos principus un kritērijus trešās valstīs (OV L 75, 18.3.2008., 81. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2009/1012/KĀDP (2009. gada 22. decembris) par atbalstu ES darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un principus un kritērijus, kas iekļauti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (OV L 348, 29.12.2009., 16. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2012/711/KĀDP (2012. gada 19. novembris) par atbalstu Savienības darbībām, lai trešās valstīs veicinātu ieroču eksporta kontroli un Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP principus un kritērijus (OV L 321, 20.11.2012., 62. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2309 (2015. gada 10. decembris) par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu (OV L 326, 11.12.2015., 56. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/101 (2018. gada 22. janvāris) par ieroču eksporta efektīvas kontroles sekmēšanu (OV L 17, 23.1.2018., 40. lpp.).


PIELIKUMS

PROJEKTS PAR IEROČU EKSPORTA EFEKTĪVAS KONTROLES SEKMĒŠANU

1.   Mērķi

Šā lēmuma mērķis ir veicināt pārskatatbildību un atbildību attiecībā uz ieroču likumīgu tirdzniecību saskaņā ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, tādējādi veicinot mieru, drošību un stabilitāti Savienības kaimiņvalstīs. Šā lēmuma mērķi ir sekmēt uzlabotu ieroču nodošanas kontroli trešās valstīs un atbalstīt trešo valstu reģionālā un valsts līmenī veiktos centienus padarīt parasto ieroču starptautisko tirdzniecību atbildīgāku un pārredzamāku, un mazināt risku, ka ieroči tiek novirzīti lietotājiem, kuriem nav attiecīgu atļauju. Minētie mērķi būtu jāsasniedz, veicinot principus un kritērijus, kuri izklāstīti Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP un ITL. Rezultātiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai palielinātu valsts ieroču eksporta sistēmu efektivitāti mērķa valstīs: īstenošanas aģentūra ziņos par juridiskām, institucionālām un citām attiecīgām izmaiņām un to saskaņošanu ar Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP un, attiecīgā gadījumā, ITL. Minētos rezultātus būtu jātiecas sasniegt, cenšoties nodrošināt papildināmību un sinerģijas ar Savienības esošajiem atbalsta projektiem, ar kuriem atbalsta ITL īstenošanu, kā arī divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Saņēmēju lokam saskaņā ar šo lēmumu nebūtu jāpārklājas ar saņēmējiem, uz kuriem attiecas Lēmums (KĀDP) 2017/915.

Lai sasniegtu minētos mērķus, Savienībai būtu jāturpina veicināt Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP standartus, pamatojoties uz sasniegumiem, kas gūti, īstenojot Vienoto rīcību 2008/230/KĀDP un Lēmumus 2009/1012/KĀDP, 2012/711/KĀDP, (KĀDP) 2015/2309 un (KĀDP) 2018/101. Šajā nolūkā būtu jāpalīdz saņēmējām trešām valstīm attiecīgā gadījumā izstrādāt, atjaunināt un īstenot attiecīgus leģislatīvus, administratīvus un institucionālus pasākumus, ar kuriem atbalsta parasto ieroču nodošanas kontroles efektīvu sistēmu.

Būtu jāatbalsta arī apmācība tiem atļauju izsniegšanas un izpildes jomu ierēdņiem, kuri ir atbildīgi par ieroču nodošanas kontroles īstenošanu un izpildi, un būtu jāsniedz atbalsts valstu un reģionāliem pasākumiem, ar ko veicina parasto ieroču eksporta pārredzamību un pienācīgu pārbaudi. Turklāt būtu jāveicina kontakti ar privāto sektoru (tostarp nozari, pētniecības iestādēm un akadēmiskajām aprindām), lai nodrošinātu atbilstību ieroču nodošanas kontroles tiesību aktiem un noteikumiem, īpašu uzmanību pievēršot iekšējām atbilstības programmām (IAP).

2.   Īstenošanas aģentūras izvēle

Šā lēmuma īstenošana tiek uzticēta BAFA. Attiecīgā gadījumā BAFA sadarbosies ar dalībvalstu eksporta kontroles aģentūrām, attiecīgām reģionālām un starptautiskām organizācijām, ideju laboratorijām, pētniecības institūtiem un NVO.

Aģentūrai BAFA ir vadoša pieredze eksporta kontroles atbalsta sniegšanā un informēšanas darbību īstenošanā. Tā šādu pieredzi ir uzkrājusi visās attiecīgajās stratēģiskas eksporta kontroles jomās, pievēršoties ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un nukleāriem (CBRN) materiāliem saistītām divējāda lietojuma precēm un militārajām precēm. Īstenojot šīs programmas un darbības, BAFA ir uzkrājusi padziļinātas zināšanas par to, kādas ir eksporta kontroles sistēmas vairumā šajā lēmumā ietverto valstu.

Attiecībā uz ieroču eksporta kontroles atbalstu un informēšanu BAFA ir veiksmīgi pabeigusi Lēmumu 2009/1012/KĀDP, 2012/711/KĀDP, (KĀDP) 2015/2309 un (KĀDP) 2018/101 īstenošanu. BAFA atbildībā ir arī ar Lēmumiem 2013/768/KĀDP un (KĀDP) 2017/915 izveidotās ITL īstenošanas atbalsta programmas tehniskā īstenošana.

Tādēļ BAFA ir visizdevīgākajā situācijā, lai identificētu eksporta kontroles sistēmu stiprās un vājās puses saņēmējvalstīs, kas gūs labumu no šajā lēmumā paredzētajām darbībām. Tā arī vislabāk var veicināt sinerģijas starp dažādajām ieroču eksporta kontroles atbalsta un informatīvajām programmām un izvairīties no dublēšanās. Tas ir īpaši svarīgi saņēmējvalstīm, kuras ir saņēmušas atbalstu no iepriekšējām Savienības sadarbības programmām, ar ko stiprina vietējās spējas attiecībā uz valsts ieroču tirdzniecības kontroles sistēmas piemērošanu un atjaunināšanu saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un jaunākajām norisēm.

3.   Koordinēšana ar citiem Savienības atbalsta projektiem eksporta kontroles jomā

Pamatojoties uz pieredzi, kas iepriekš gūta, Savienībai eksporta kontroles jomā īstenojot informēšanas darbības, kuras attiecas gan uz divējāda lietojuma precēm, gan parastajiem ieročiem, būtu jātiecas pēc sinerģijas un papildināmības. Šajā nolūkā 5. sadaļā minētās darbības būtu jāveic tikai tajās valstīs, uz kurām jau neattiecas ITL informēšanas atbalsta projekta pasākumi. Attiecīgā gadījumā sinerģiju var tiekties panākt saistībā ar citām darbībām, ko finansē no KĀDP budžeta, vai ar citām darbībām, kas saistītas ar divējāda lietojuma preču eksporta kontroli un ko finansē no Savienības finanšu instrumentiem, kuri nav KĀDP budžets. Tas būtu jādara, pilnībā ievērojot juridiskos un finansiālos ierobežojumus, kas noteikti attiecīgo Savienības finanšu instrumentu izmantošanai.

Šajā nolūkā notiks regulāra informācijas apmaiņa starp īstenošanas aģentūrām, kas veic Savienības informēšanas darbības eksporta kontroles jomā, kā arī ar Eiropas Ārējās darbības dienestu. Šis koordinācijas mehānisms būtu jāformalizē, un attiecīgos gadījumos būtu jāveicina citu dalībvalstu ekspertu līdzdalība.

4.   Koordinēšana ar citu līdzekļu devēju atbalsta projektiem eksporta kontroles jomā

Attiecīgā gadījumā būtu arī jātiecas panākt sinerģiju un papildināmību ar atbalsta projektiem, ko eksporta kontroles informēšanas jomā īsteno citi līdzekļu devēji. Kā noteikts 3. sadaļā, būtu jāizvērš koordinācija ar citiem līdzekļu devējiem, jo īpaši attiecībā uz 5.2.1.–5.2.3. punktā un 5.2.6. punktā minētajām darbībām.

5.   Projekta darbību apraksts

5.1.   Projekta mērķi

Galvenais mērķis ir sniegt tehnisku atbalstu vairākām saņēmējvalstīm, kas ir izrādījušas vēlmi attīstīt savus ieroču eksporta kontroles standartus un praksi. Lai to panāktu, izvēršot attiecīgās darbības, tiks ņemts vērā saņēmējvalstu statuss, jo īpaši attiecībā uz:

to iespējamu dalību vai pieteikumu dalībai starptautiskos eksporta kontroles režīmos, kuri attiecas uz parasto ieroču un divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju nodošanu,

to kandidatūru dalībai Savienībā un to, vai saņēmējvalstis ir oficiālas vai potenciālas kandidātvalstis,

to spējām, kā ražotājam, importētājam vai tirdzniecības centram, saistībā ar parastā militārā ekipējuma un tehnoloģiju tirdzniecību,

esošās valsts eksporta kontroles sistēmas brieduma pakāpi, īpašu uzmanību pievēršot panākumiem, kas gūti, saņemot atbalstu saskaņā ar iepriekšējām Savienības finansētām sadarbības programmām ieroču eksporta kontroles jomā; un

to nostāju ITL jautājumā.

Ja saņēmējvalstis, pie kurām vēršas, ir tikai parakstījušas ITL, ar darbībām, ja tas ir lietderīgi, būtu jātiecas labāk noskaidrot ITL ratifikācijas šķēršļus, jo īpaši – ja minētie šķēršļi ir juridiski vai reglamentējoši un saistīti ar īstenošanas spēju trūkumiem vai vajadzībām. Ja valstis, pie kurām vēršas, attiecībā uz ITL nav veikušas nekādas darbības (nedz parakstījušas, nedz ratificējušas un pievienojušās), ar darbībām būtu jāsekmē pievienošanās tam, to, ja iespējams, darot ar citu tādu saņēmējvalstu atbalstu, kuras ir ratificējušas ITL.

5.2.   Projekta apraksts

5.2.1.   Reģionāli semināri

Projektu īstenos, maksimums, astoņu divdienu reģionālu semināru formā, sniedzot teorētisku un praktisku apmācību, kā arī dodot iespēju risināt dialogu, ar ko konsolidēt reģionālās pieejas attiecīgās parasto ieroču eksporta kontroles jomās.

Semināru dalībnieki (maksimums, 35) ietvers attiecīgo saņēmējvalstu valdību ierēdņus. Attiecīgā gadījumā var arī uzaicināt arī valstu parlamentu, nozaru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

Apmācību sniegs eksperti no dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm (tostarp bijušie ierēdņi), to valstu pārstāvji, kuras ir pievienojušās Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP piemērošanai, un privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.

Semināri var notikt saņēmējvalstī vai citā vietā, ko nosaka Augstais pārstāvis, apspriežoties ar Padomes Parasto ieroču eksporta jautājumu darba grupu (COARM).

Rīkos šādus reģionālus seminārus:

a)

maksimums, divus seminārus Dienvidaustrumu Eiropas valstīm;

b)

maksimums, divus seminārus Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza valstīm;

c)

maksimums, divus seminārus Eiropas kaimiņattiecību politikas Vidusjūras reģiona Ziemeļāfrikas valstīm; un

d)

maksimums, divus seminārus Vidusāzijai.

Lai veicinātu starpreģionālo sadarbību, partnervalstis no citiem reģioniem tiks aicinātas piedalīties vismaz vienā no semināriem katram reģionam.

Šo reģionālo sadalījumu, kas paredz katram reģionam rīkot divus seminārus, var arī nesasniegt, ja apstākļi nebūs labvēlīgi (piemēram, ja ir negaidīti mazs dalībnieku skaits, ja nav nopietnu attiecīgā reģiona saņēmējvalstu piedāvājumu uzņemt semināru vai ja ir dublēšanās ar citām darbībām, ko īsteno citi informēšanas darbību veicēji). Ja viens vai vairāki semināri netiek īstenoti, citam(-iem) minētajam(-iem) reģionam(-iem) paredzēto semināru skaitu var attiecīgi palielināt, nepārsniedzot vispārējo 12 semināru slieksni.

5.2.2.   Izpētes apmeklējumi

Projektu īstenos divu līdz trīs dienu ilgu izpētes apmeklējumu formā, rīkojot, maksimums, septiņus valdību ierēdņu izpētes apmeklējumus vai nu dalībvalstu, vai arī citu saņēmējvalstu attiecīgajās iestādēs.

Izpētes apmeklējumiem būtu jāaptver divas līdz četras saņēmējvalstis. Izpētes apmeklējumu saņēmējvalstīm nav obligāti jābūt no viena un tā paša reģiona.

5.2.3.   Individuāls un attālināts atbalsts saņēmējvalstīm

Projektu īstenos semināru formā, maksimums, kopumā 10 dienu garumā rīkojot seminārus atsevišķām saņēmējvalstīm, kas to lūgušas. Saņēmējvalstu valsts ierēdņi, tostarp valdības, atļauju izsniegšanas jomas un izpildes jomas ierēdņi, piedalīsies semināros, un vēlams, lai tie notiktu attiecīgajās saņēmējvalstīs. Atkarībā no tā, kādas ir konkrētās vajadzības un kāda ir Savienības dalībvalstu un saņēmējvalstu ekspertu pieejamība, kopumā pieejamās 10 dienas iedalīs tā, lai semināri būtu vismaz divu dienu formā.

Individuālos atbalsta seminārus rīkos galvenokārt pēc saņēmējvalstu lūguma. Tie ir paredzēti, lai risinātu ar ieroču eksporta kontroli saistītus specifiskus jautājumus, ko saņēmējvalsts izvirzījusi, piemēram, reģionālos semināros vai regulāros kontaktos ar Savienības ekspertiem un BAFA. Šie semināri būs pieejami, lai aptvertu saņēmējvalstu jautājumus un lūgumus, kas saistīti ar ieroču eksporta kontroli, tostarp mērķtiecīgus valsts spēju veidošanas pasākumus, informēšanas darbības ar nozari un/vai akadēmiskajām aprindām un valsts apmācības stratēģijas ieroču eksporta kontroles jomā.

Turklāt, maksimums, uz 20 dienām tiks piešķirts individuāls atbalsts, ko sniedz, izmantojot attālinātu palīdzību (piemēram, juridiskā pārskatīšana, konsultācijas par konkrētiem gadījumiem, tostarp atbalsts konkrētas preces tehniskajam novērtējumam, utt.).

Ar savu pieredzi dalīsies eksperti no dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm (tostarp bijušie ierēdņi), to valstu pārstāvji, kuras ir pievienojušās Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP piemērošanai un privātā sektora pārstāvji.

5.2.4.   Institucionālo spēju veidošana un augsta līmeņa informētības veicināšanas pasākumi

Projekts sastāvēs no ne vairāk kā trim semināriem, kas katrs ilgs, maksimums, četras dienas un kuru mērķis būs sniegt valsts spēju veidošanas atbalstu saņēmējvalstīm ar augsta līmeņa ieroču eksporta kontroles sistēmām. Veiktie pasākumi ietvers “mācībspēku apmācīšanas” pieejas piemērošanu, cita starpā pievēršoties didaktikai, zināšanu nodošanai un institucionālajai atmiņai saņēmējvalstī. Valstu institucionālo spēju veidošanai būtu jāaptver tādi jautājumi kā iekšējā atbilstība, riska pārvaldība un hibrīddraudu mazināšanas un ieroču eksporta kontroles mijiedarbība.

5.2.5.   Konference partnervalstīm ar augsta līmeņa eksporta kontroles sistēmām

Projekts izpaudīsies kā viena līdz divām dienām ilga konference Briselē. Konference nodrošinās forumu augsta līmeņa diskusijām starp Savienības ekspertiem un augsta līmeņa pārstāvjiem (politikas, atļauju izsniegšanas un izpildes jomā) no saņēmējvalstīm ar augsta līmeņa eksporta kontroles sistēmām.

Šī konference dos iespēju iesaistītajām saņēmējvalstīm:

a)

saņemt informāciju par jaunākajām norisēm saistībā ar ieroču tirdzniecību (piemēram, par pašreizējiem iepirkuma kanāliem, jauno tehnoloģiju ietekmi un ar drošības politiku saistītiem jautājumiem, piemēram, hibrīddraudiem); un

b)

apspriest un apmainīties viedokļiem par to, kā jaunākās izmaiņas un uzlabojumus ieroču tirdzniecības kontrolē var īstenot attiecīgās valsts eksporta kontroles sistēmas ietvaros.

5.2.6.   Novērtēšanas pasākumi

Lai nodrošinātu šajā lēmumā paredzēto darbību vidēja termiņa un nobeiguma novērtēšanu, Briselē tiks rīkoti divi novērtēšanas pasākumi (vidusposmā un nobeigumā), vēlams, pamīšus ar kādu kārtējo COARM sanāksmi.

Vidēja termiņa novērtēšanas pasākums norisināsies kā seminārs, kurā piedalīsies dalībvalstu pārstāvji. Seminārs var ilgt, maksimums, vienu dienu.

Nobeiguma novērtēšanas pasākums norisināsies Briselē, un tajā piedalīsies saņēmējvalstu un dalībvalstu pārstāvji. Uz nobeiguma novērtēšanas pasākumu no katras saņēmējvalsts uzaicinās, maksimums, divus pārstāvjus (attiecīgi valdības ierēdņi).

6.   Atbalsta saņēmēji

6.1.   Saņēmējvalstis saskaņā ar šo lēmumu

Saņēmēju lokam saskaņā ar šo lēmumu nebūtu jāpārklājas ar saņēmējiem, uz kuriem attiecas Lēmums (KĀDP) 2017/915. Saņēmējvalstis saskaņā ar šo lēmumu ir:

a)

Dienvidaustrumeiropas kandidātvalstis vai potenciālās kandidātvalstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Ziemeļmaķedonijas Republika, Melnkalne, Serbija un Kosova (*));

b)

Eiropas kaimiņattiecību politikas Austrumeiropas un Kaukāza reģionu valstis (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldovas Republika un Ukraina);

c)

Eiropas kaimiņattiecību politikas Ziemeļāfrikas, Vidusjūras reģiona un dienvidu kaimiņreģiona valstis (Alžīrija, Ēģipte, Maroka, Tunisija, Jordānija un Libāna); un

d)

Vidusāzijas valstis (Kazahstāna, Tadžikistāna, Uzbekistāna, Kirgizstāna un Turkmenistāna).

6.2.   Saņēmējvalstu saraksta grozījumi

COARM pēc apspriešanās ar 3. sadaļā minēto koordinācijas mehānismu var nolemt pievienot valstis saņēmēju sarakstam, ar noteikumu, ka tās nav saņēmējas saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2017/915. Izņēmuma gadījumos, ja koordinācijas mehānisms to uzskata par nozīmīgu, tas var arī vienoties sadarboties ar saņēmējiem, uz kuriem attiecas Lēmums (KĀDP) 2017/915. Par grozījumiem COARM priekšsēdētājam oficiālā formā būtu jāpaziņo BAFA un Eiropas Savienībai.

7.   Projekta rezultāti un īstenošanas rādītāji

Papildus 5.2.6. punktā minētajam galīgā novērtējuma pasākumam, novērtējot projekta rezultātus, ņems vērā arī šādus apsvērumus:

7.1.   Saņēmējvalstu individuālais novērtējums

Pēc paredzēto darbību pabeigšanas BAFA par katru 6.1. punktā minēto saņēmējvalsti Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai iesniegs progresa ziņojumu. Ziņojumā tiks apkopotas darbības, kas šā lēmuma darbības laikā notikušas saņēmējvalstī, un, pamatojoties uz BAFA pieejamo informāciju, tiks novērtētas un aprakstītas saņēmējvalsts spējas ieroču nodošanas kontroles jomā. Novērtēšana pamatosies uz to, kā saņēmējvalsts piemēro kontroles instrumentus, kā noteikts Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, ciktāl tie neattiecas tikai uz dalībvalstīm.

7.2.   Ietekmes novērtējums un īstenošanas rādītāji

Šajā lēmumā paredzēto darbību ietekme uz saņēmējvalstīm būtu jānovērtē pēc darbību pabeigšanas. Šo ietekmes novērtējumu veiks Augstais pārstāvis sadarbībā ar COARM un attiecīgā gadījumā ar Savienības delegācijām saņēmējvalstīs, kā arī ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

Šajā nolūkā izmantos šādus īstenošanas rādītājus:

vai ir izstrādāti attiecīgi valsts noteikumi par ieroču nodošanas kontroli un vai/cik lielā mērā tie atbilst Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP (tostarp attiecībā uz novērtēšanas kritēriju piemērošanu, ES Kopējā militāro preču saraksta īstenošanu un ziņojumiem),

informāciju par izpildes gadījumiem, ja tāda ir pieejama,

vai saņēmējvalstīm ir iespējas ziņot par ieroču eksportu un/vai importu (piem., ANO reģistrs, ITL gada pārskati, Vasenāras vienošanās, EDSO un ziņojumi valstu valdībām), un

vai saņēmējvalsts ir oficiāli pievienojusies Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP piemērošanai vai arī ir iecerējusi to darīt.

Uz šiem īstenošanas rādītājiem attiecīgi būtu jāatsaucas 7.1. punktā minētajos individuālajos novērtējuma ziņojumos.

8.   ES P2P tīmekļa portāla izmantošanas sekmēšana (1)

Lēmumā 2012/711/KĀDP paredzētais ES P2P tīmekļa portāls ir izveidots kā Savienības īpašumā esošs resurss. Tas darbojas kā visu Savienības informatīvo programmu kopīga platforma (divējāda lietojuma preces un ieroči). Ar 5.2.1.–5.2.6. punktā uzskaitītajām darbībām sekmē informētību par šo Savienības informatīvo portālu un sekmē tā izmantošanu. Informēšanas darbību dalībnieki būtu jāinformē par tīmekļa portāla privāto daļu, kas ļauj izveidot pastāvīgu piekļuvi resursiem, dokumentiem un kontaktiem. Līdzīgi būtu jāsekmē tas, ka tīmekļa portālu izmanto citi ierēdņi, kas tiešā veidā nevar piedalīties atbalsta un informēšanas darbībās. Darbības turklāt būtu jāveicina, izmantojot ES P2P informatīvo biļetenu.

9.   Savienības pamanāmība

BAFA veiks visus atbilstīgos pasākumus, lai darītu plaši zināmu to, ka darbību ir finansējusi Savienība. Šādus pasākumus īstenos saskaņā ar Eiropas Komisijas publicēto Savienības Ārējo darbību komunikācijas un pamanāmības rokasgrāmatu. Tādējādi BAFA ar pienācīgu atpazīstamību un publicitāti nodrošinās Savienības ieguldījuma pamanāmību, uzsverot Savienības nozīmi un palielinot informētību par šā lēmuma pamatā esošajiem iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un minētā atbalsta rezultātiem. Projekta gaitā izstrādātajos materiālos redzamā vietā saskaņā ar attiecīgajām Savienības pamatnostādnēm būs attēlots Savienības karogs, kā arī logo “ES P2P eksporta kontroles programma”. Savienības delegācijām būtu jāiesaistās pasākumos trešās valstīs, lai pastiprinātu politiskos pēcpasākumus un pamanāmību.

Tā kā plānotās darbības pēc sava mēroga un būtības krietni atšķiras, izmantos vairākus atpazīstamības veicināšanas līdzekļus, tostarp tradicionālos plašsaziņas līdzekļus, tīmekļa vietni, sociālos plašsaziņas līdzekļus, informācijas un reklāmas materiālus, piemēram, infografikas, skrejlapas, biļetenus, paziņojumus presei un attiecīgā gadījumā citus materiālus. Saskaņā ar projektu izdotajās publikācijās un rīkotajos sabiedriskajos pasākumos tiks izmantotas attiecīgas atpazīstamības zīmes.

10.   Ilgums

Kopējais paredzamais projekta ilgums būs 24 mēneši.

11.   Ziņojumi

Īstenotāja struktūra regulāri sagatavos ceturkšņa ziņojumus, īsi izklāstot projekta progresu, kā arī misijas ziņojumus pēc katras darbības pabeigšanas. Ziņojumus iesniegs Augstajam pārstāvim vēlākais sešas nedēļas pēc attiecīgo darbību pabeigšanas.

12.   Lēstās projekta kopējās izmaksas un Savienības finanšu ieguldījums

Kopējās lēstās projekta izmaksas ir 1 538 292,73EUR ar līdzfinansējumu no Vācijas Federatīvās Republikas valdības. Kopējās lēstās Savienības finansētā projekta izmaksas ir 1 377 542,73EUR.


(*)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(1)  https://ec.europa.eu/jrc/en/research-topic/chemical-biological-radiological-and-nuclear-hazards/eu-p2p-outreach-programmes-export-control un https://circabc.europa.eu/