9.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 317/17 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/2089
(2019. gada 27. novembris),
ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),
tā kā:
(1) |
ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“programma 2030. gadam”), kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu – gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī – Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Padome savos 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un efektīvi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām. |
(2) |
Ar Parīzes klimata nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Konvenciju par klimata izmaiņām (“Parīzes nolīgums”), kuru Savienība apstiprināja 2016. gada 5. oktobrī (3) un kurš stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, cenšas stiprināt atbildes pasākumus saistībā ar klimata pārmaiņām, cita starpā pielāgojot finanšu plūsmas virzībai uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību. |
(3) |
Lai sasniegtu Parīzes nolīgumā noteiktos globālās sasilšanas ilgtermiņa mērķus un ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu radītos riskus un ietekmi, globālais mērķis ir noturēt planētas vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras pieaugumu iegrožot 1,5 °C līmenī virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. |
(4) |
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) 2018. gada 8. oktobrī publicēja Īpašo ziņojumu par globālo sasilšanu par 1,5 °C, kurā norādīts, ka globālās sasilšanas iegrožošana 1,5 °C līmenī pieprasītu ātri veikt tālejošas un vēl nepieredzētas izmaiņas visos sabiedrības aspektos un ka globālās sasilšanas iegrožošana 1,5 °C līmenī salīdzinājumā ar 2 °C varētu būt cieši saistīta ar ilgtspējīgākas un taisnīgākas sabiedrības veidošanu. |
(5) |
Ilgtspēja un pāreja uz mazoglekļa, klimatnoturīgu, resursu ziņā efektīvāku aprites ekonomiku ir izšķiroši elementi, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi centrālā loma Savienības projektā, un Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atspoguļoti tās sociālie un vides aspekti. Ir palicis neilgs laika sprīdis, kurā vēl var transformēt finanšu sektora kultūru, pavēršot to virzienā uz ilgtspēju, lai nodrošinātu, ka globālais vidējās temperatūras pieaugums paliktu būtiski zem 2 °C. Tāpēc ir svarīgi, lai jauni ieguldījumi infrastruktūrā būtu ilgtermiņā ilgtspējīgi. |
(6) |
Komisija savā 2018. gada 8. marta paziņojumā publicēja savu rīcības plānu par ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu, ar kuru uzsāka vērienīgu un vispusīgu ilgtspējīgu finanšu stratēģiju. Viens no minētā rīcības plāna mērķiem ir novirzīt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Apņēmīgāka pievēršanās klimata pārmaiņu ietekmes ierobežošanai ir izšķiroši svarīga, jo ir ārkārtīgi palielinājies neprognozējamo laikapstākļu izraisīto katastrofu skaits. |
(7) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1386/2013/ES (4) tika prasīts palielināt privātā sektora finansējumu ar vidi un klimatu saistītām izmaksām, galvenokārt izveidojot stimulus un metodoloģiju, kas mudina uzņēmumus mērīt savas ar vidi saistītās uzņēmējdarbības izmaksas un peļņu, ko rada ar vidi saistīto pakalpojumu izmantošana. |
(8) |
Lai sasniegtu IAM Savienībā, kapitāla plūsmas ir jānovirza uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem. Ir svarīgi pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu, lai īstenotu minētos mērķus. Minētajā sakarā ir būtiski novērst šķēršļus efektīvai kapitāla plūsmai ilgtspējīgu ieguldījumu virzienā iekšējā tirgū un novērst jaunu šķēršļu rašanos. |
(9) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (5) paredz vienotus noteikumus attiecībā uz etaloniem Savienībā un dažādus etalonu veidus. Arvien vairāk ieguldītāju īsteno mazoglekļa ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu mērīšanai izmanto mazoglekļa etalonus. ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu ieviešana, izmantojot metodoloģiju, kas saistīta ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām attiecībā uz oglekļa emisijām, uzlabotu pārredzamību un palīdzētu novērst zaļmaldināšanu. |
(10) |
Pašlaik mazoglekļa indeksos ir sagrupēts plašs dažādu indeksu klāsts. Minētos mazoglekļa indeksus izmanto kā etalonus pāri robežām tirgotiem ieguldījumu portfeļiem un produktiem. Mazoglekļa etalonu kvalitāte un integritāte ietekmē iekšējā tirgus efektīvu darbību daudzos dažādos individuālos un kolektīvos ieguldījumu portfeļos. Daudzi mazoglekļa indeksi, ko izmanto ieguldījumu portfeļu darbības rezultātu, jo īpaši nodalītu ieguldījumu kontu un kolektīvu ieguldījumu shēmu darbības rezultātu, mērīšanai, tiek izstrādāti vienā dalībvalstī, bet tos izmanto portfeļu un aktīvu pārvaldnieki citās dalībvalstīs. Turklāt portfeļu un aktīvu pārvaldnieki bieži nodrošina savus oglekļa riska darījumus, izmantojot citā dalībvalstī izstrādātus etalonus. |
(11) |
Tirgū ir parādījušies dažādu kategoriju mazoglekļa indeksi ar dažādu vērienu. Dažu etalonu mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu, savukārt citi ir paredzēti tikai tādu komponentu atlasei, kas palīdz sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzīto 2 °C mērķi. Lai gan to mērķi un stratēģijas atšķiras, daudzus no minētajiem etaloniem parasti popularizē kā mazoglekļa etalonus. |
(12) |
Atšķirīgas pieejas etalonu metodoloģijai izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, jo etalonu lietotājiem nav skaidrs, vai konkrētais mazoglekļa indekss ir pielāgots Parīzes nolīguma mērķiem, vai arī tas vienkārši ir etalons, kura mērķis ir samazināt standarta ieguldījumu portfeļa radīto oglekļa pēdu. Lai nepieļautu potenciālus nelikumīgus administratoru apgalvojumus par to izmantoto etalonu mazoglekļa īpašībām, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstis pieņems savus noteikumus, lai aizsargātu ieguldītājus no apjukuma un neskaidrības par tādu dažādu tā dēvēto mazoglekļa indeksu mērķiem un vērienīgumu, ko izmanto kā etalonus mazoglekļa ieguldījumu portfeļiem. |
(13) |
Ja nav saskaņotas sistēmas, kas nodrošina individuālos vai kolektīvos ieguldījumu portfeļos izmantoto mazoglekļa etalonu galveno kategoriju precizitāti un integritāti, ir ļoti iespējams, ka dalībvalstu īstenotās pieejas atšķirības radīs šķēršļus raitai iekšējā tirgus darbībai. |
(14) |
Lai uzturētu pienācīgu iekšējā tirgus darbību, kas izdevīga ieguldītājiem, lai turpinātu uzlabot iekšējā tirgus darbību un nodrošinātu augstu patērētāju un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) 2016/1011, ieviešot Savienības līmenī tiesisko regulējumu, kas nosaka minimālās prasības ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem. Minētajā sakarā ir īpaši svarīgi, lai šādi etaloni nenodarītu būtisku kaitējumu citiem vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) mērķiem. |
(15) |
Ieviešot skaidru nošķīrumu starp ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un izstrādājot minimālos standartus katram no minētajiem etaloniem, tiktu veicināta konsekvence starp minētajiem etaloniem. Parīzes nolīgumam pielāgotam ES etalonam vajadzētu atbilst Parīzes nolīguma mērķiem indeksa līmenī. |
(16) |
Lai nodrošinātu, ka marķējums “ES klimata pārejas etalons” un “Parīzes nolīgumam pielāgots ES etalons” ir uzticams un, lai ieguldītāji visā Savienībā to varētu viegli atpazīt, tikai šajā regulā noteiktajām prasībām atbilstošajiem administratoriem vajadzētu būt tiesīgiem izmantot minēto marķējumu, tirgojot ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus Savienībā. |
(17) |
Lai mudinātu uzņēmumus atklāt ticamus oglekļa emisiju samazināšanas mērķus, ES klimata pārejas etalona administratoram, izvēloties pamatā esošos aktīvus vai piešķirot tiem svērumu, būtu jāņem vērā uzņēmumi, kuru mērķis ir samazināt savas oglekļa emisijas virzienā uz pielāgošanu Parīzes nolīguma mērķiem. Šādiem mērķiem vajadzētu būt publiskiem un ticamiem tādā ziņā, ka tajos būtu ietverta patiesa apņemšanās īstenot dekarbonizāciju un tie būtu pietiekami detalizēti un tehniski sasniedzami. |
(18) |
Etalonu lietotājiem ne vienmēr ir nepieciešamā informācija par to, cik lielā mērā VSP aspekti ir ņemti vērā etalonu administratoru metodoloģijā. Šāda informācija bieži ir izkaisīta vai tādas vispār nav, un ieguldījumu nolūkos nav iespējams veikt efektīvu salīdzināšanu starp valstīm. Lai tirgus dalībnieki varētu izdarīt izvēli, balstoties uz izvērstu informāciju, būtu jāprasa visiem etalonu administratoriem, izņemot procentu likmju un ārvalstu valūtas etalonu administratorus, viņu paziņojumā par etalonu atklāt, vai to etaloni vai etalonu grupas tiecas sasniegt VSP mērķus un vai etalonu administrators piedāvā šādus etalonus. |
(19) |
Lai ieguldītājus informētu par to, kādā mērā nozīmīgi akciju un obligāciju etaloni, kā arī ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni veicina Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu, etalonu administratoriem būtu jāpublicē detalizēta informācija par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana oglekļa emisijas samazināšanas mērķim vai Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai. |
(20) |
ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu arī jāpublicē minēto etalonu aprēķinos izmantotā metodoloģija. Minētajai informācijai būtu jāpaskaidro, kā tika atlasīti un svērti pamatā esošie aktīvi, kuri aktīvi tika izslēgti un kāpēc. Lai novērtētu, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus, etalona administratoram būtu jāatklāj, kā ir mērītas pamatā esošo aktīvu radītās oglekļa emisijas, to attiecīgās vērtības, tostarp kopējā etalona radītā oglekļa pēda, kā arī izmantoto datu veids un avots. Lai aktīvu pārvaldnieki varētu izvēlēties savai ieguldījumu stratēģijai piemērotāko etalonu, etalonu administratoriem būtu jāizskaidro savā metodoloģijā izmantoto parametru loģisko pamatu un jāpaskaidro, kā etalons palīdz sasniegt vides jomā izvirzītos mērķus. Publiskotajā informācijā būtu jāiekļauj arī dati par pārskatīšanas biežumu un ievēroto procedūru. |
(21) |
ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģiju pamatā vajadzētu būt zinātniski pamatotām dekarbonizācijas trajektorijām vai arī tās kopumā būtu jāpielāgo Parīzes nolīguma mērķiem. |
(22) |
Lai nodrošinātu nepārtrauktu atbilstību atlasītajam klimata pārmaiņu mazināšanas mērķim, ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem būtu regulāri jāpārskata sava metodoloģija un jāinformē attiecīgo procedūru lietotāji par jebkādu būtisku izmaiņu ieviešanu minētajās metodoloģijās. Ieviešot būtisku izmaiņu, etalonu administratoriem būtu jāatklāj attiecīgās izmaiņas iemesli un jāpaskaidro, kā minētā izmaiņa atbilst etalonu sākotnējiem mērķiem. |
(23) |
Uz etaloniem, kam nav tādu pamatā esošo aktīvu, kuriem ir ietekme uz klimata pārmaiņām, piemēram, procentu likmju un ārvalstu valūtas etaloniem, nebūtu jāattiecina pienākums atklāt savā paziņojumā par etalonu to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja pielāgošana to mērķim samazināt oglekļa emisijas vai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus. Turklāt attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā katru etalonu grupu, kas netiecas īstenot oglekļa emisiju mērķus, būtu pietiekami paziņojumā par etalonu skaidri norādīt, ka tiem nav šādu mērķu. |
(24) |
Lai palielinātu pārredzamību un nodrošinātu pienācīgu saskaņotības līmeni, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu ES klimata pārejas etalonu administratoriem un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratoriem piemērojamā informācijas atklāšanas pienākuma minimālo saturu un lai precizētu ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu metodoloģijas saskaņošanas minimālos standartus, tostarp ar pamatā esošajiem aktīviem saistīto oglekļa emisiju aprēķināšanas metodi, ņemot vērā produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma metodes, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2013/179/ES (6) 2. punkta a) un b) apakšpunktā, un tehnisko ekspertu grupas ilgtspējīga finansējuma jautājumos (TEG) darbu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu pie katra no minētajiem deleģētajiem aktiem, rīkotu pienācīgas, atklātas un publiskas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu atbilstīgi principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (7). Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, visus dokumentus reizē ar dalībvalstu ekspertiem saņem arī Eiropas Parlaments un Padome, un to eksperti var sistemātiski piedalīties Komisijas ekspertu grupu sanāksmēs, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana, un saņem TEG visu sanāksmju protokolus. |
(25) |
Ar Regulu (ES) 2016/1011 ieviesa pārejas periodu, saskaņā ar kuru indeksa izstrādātājiem, kuri izstrādā etalonus 2016. gada 30. jūnijā, jāiesniedz pieteikums atļaujas saņemšanai līdz 2020. gada 1. janvārim. Kritiski svarīga etalona atcelšana varētu ietekmēt tirgus integritāti, finanšu stabilitāti, patērētājus, reālo ekonomiku un mājsaimniecību un uzņēmumu finansēšanu dalībvalstīs. Kritiski svarīga etalona atcelšana varētu arī ietekmēt finanšu līgumu vai finanšu instrumentu derīgumu un varētu nodarīt kaitējumu kā ieguldītājiem, tā patērētājiem un, iespējams, radīt smagas sekas finanšu stabilitātei. Turklāt – ja vairs nebūtu pieejami kritiski svarīgiem etaloniem sniegtie ievades dati, varētu tikt apdraudēts šādu etalonu reprezentatīvais raksturs un tas varētu negatīvi ietekmēt šādu etalona spējas atspoguļot pamatā esošo tirgu vai ekonomisko realitāti. Tāpēc maksimālais periods kritiski svarīgu etalonu obligātai administrēšanai un maksimālais periods obligātai datu sniegšanai šādiem etaloniem būtu jāpagarina līdz pieciem gadiem. Kritiski svarīgie etaloni patreiz tiek reformēti. Lai pārietu no kritiski svarīga etalona uz tā vietā izveidotu piemērotu likmi, ir vajadzīgs pārejas periods netraucētai visu šādai pārejai nepieciešamo juridisko un tehnisko aspektu pabeigšanai. Minētajā pārejas periodā esošs kritiski svarīgais etalons būtu jāpublicē līdztekus tā vietā izveidotajai likmei. Tādēļ ir jāpagarina periods, kurā esošu kritiski svarīgo etalonu var publicēt un izmantot arī tad, ja šāda etalona administrators nav iesniedzis pieteikumu atļaujas saņemšanai. |
(26) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/1011, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2016/1011
Regulu (ES) 2016/1011 groza šādi:
1) |
regulas 3. panta 1. punktā iekļauj šādus apakšpunktus:
(*1) Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).”;" |
2) |
regulas 13. pantu groza šādi:
|
3) |
III sadaļā pievieno šādu nodaļu: “3.a nodaļa ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni 19.a pants ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgotie ES etaloni 1. Papildus II, III un IV sadaļā noteiktajām prasībām, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādei un datu sniegšanai minētajiem etaloniem piemēro III pielikumā noteiktās prasības. 2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot minimālos standartus ES klimata pārejas etaloniem un ES Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem, lai noteiktu:
3. Etalonu administratori, kas izstrādā ES klimata pārejas etalonu vai ES Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu, līdz 2020. gada 30. aprīlim panāk šīs regulas ievērošanu. 19.b pants Prasības ES klimata pārejas etaloniem Līdz 2022. gada 31. decembrim ES Klimata pārejas etalonu administratori saskaņā ar turpmāk minētajām prasībām atlasa, piešķir svērumu vai izslēdz pamatā esošos aktīvus, kurus emitējuši uzņēmumi, kas ir nodrošinājuši atbilstību dekarbonizācijas trajektorijai:
19.c pants Izslēgšana no Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem 1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot – attiecībā uz Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem – tos sektorus, kas jāizslēdz, jo tiem nav izmērāmu oglekļa emisiju samazināšanas mērķu ar konkrētiem termiņiem, kas pielāgoti Parīzes nolīguma mērķiem. Minēto deleģēto aktu Komisija pieņem līdz 2021. gada 1. janvārim un atjaunina ik pēc trīs gadiem. 2. Izstrādājot 1. punktā minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā TEG darbu. 19.d pants Centieni izstrādāt ES klimata pārejas etalonus Līdz 2022. gada 1. janvārim administratori, kas atrodas Savienībā un izstrādā nozīmīgus etalonus, kuri noteikti, pamatojoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, cenšas izstrādāt vienu vai vairākus ES klimata pārejas etalonus.”; |
4) |
regulas 21. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Kompetentā iestāde līdz minētā laikposma beigām pārskata savu lēmumu uzdot administratoram turpināt etalona publicēšanu. Kompetentā iestāde attiecīgā gadījumā var pagarināt minēto laikposmu par atbilstīgu laikposmu, kas nepārsniedz 12 mēnešus. Obligātās pārvaldības maksimālais laikposms nepārsniedz piecus gadus.”; |
5) |
regulas 23. pantu groza šādi:
|
6) |
regulas 27. pantā iekļauj šādus punktus: “2.a Līdz 2020. gada 30. aprīlim paziņojumā par etalonu saistībā ar katru 2. punktā minēto prasību iekļauj skaidrojumu, kā katrā izstrādātajā un publicētajā etalonā vai etalonu grupā ir atainoti VSP aspekti. Attiecībā uz tiem etaloniem vai etalonu grupām, kas netiecas sasniegt VSP mērķus, ir pietiekami, ja etalonu administratori paziņojumā par etalonu skaidri norāda, ka tiem nav šādu mērķu. Ja konkrētā etalonu administratora portfelī nav neviena ES klimata pārejas etalona vai ES Parīzes nolīgumam pielāgota ES etalona, vai ja konkrētam etalonu administratoram nav etalonu, kuri tiektos sasniegt VSP mērķus vai ņemtu vērā VSP aspektus, to norāda visu minētā administratora izstrādāto etalonu paziņojumos par etaloniem. Attiecībā uz nozīmīgiem akciju un obligāciju etaloniem, kā arī uz ES klimata pārejas etaloniem un ES Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem etalonu administratori sniedz savos paziņojumos par etaloniem detalizētu informāciju par to, vai un cik lielā mērā ir nodrošināta vispārēja saskaņošana ar mērķi samazināt oglekļa emisijas vai sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (*2) 9. panta 3. punktā paredzētajiem finanšu produktu informācijas atklāšanas noteikumiem. Līdz 2021. gada 31. decembrim etalonu administratori attiecībā uz katru etalonu vai attiecīgā gadījumā etalonu grupu, izņemot procentu likmju un ārvalstu valūtas etalonus, savos paziņojumos par etalonu iekļauj skaidrojumu par to, kā to metodoloģija ir saskaņota ar oglekļa emisijas samazināšanas mērķi vai sasniedz Parīzes nolīguma mērķus. 2.b Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot saskaņā ar šā panta 2.a punktu paziņojumā par etalonu sniedzamo informāciju, kā arī atsaucēs uz VSP aspektiem izmantojamo standarta formātu, ar mērķi sniegt iespēju tirgus dalībniekiem izdarīt apzinātu izvēli un nodrošināt to, ka minētā punkta ievērošana ir tehniski iespējama. (*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;" |
7) |
regulas 42. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “1. Neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 41. pantu un dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus vismaz saistībā ar šādiem pārkāpumiem:
|
8) |
regulas 49. pantu aizstāj ar šādu: “49. pants Deleģēšanas īstenošana 1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19.a panta 2. punktā, 19.c panta 1. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 10. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais 2024. gada 11. martā. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma turpmākiem laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 2. punktā, 13. panta 2.a punktā, 19.a panta 2. punktā, 19.c panta 1. punktā, 20. panta 6. punktā, 24. panta 2. punktā, 27. panta 2.b punktā, 33. panta 7. punktā, 51. panta 6. punktā un 54. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. 5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 6. Saskaņā ar 3. panta 2. punktu, 13. panta 2.a punktu, 19.a panta 2. punktu, 19.c panta 1. punktu, 20. panta 6. punktu, 24. panta 2. punktu, 27. panta 2.b punktu, 33. panta 7. punktu, 51. panta 6. punktu vai 54. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”; |
9) |
regulas 51. pantu groza šādi:
|
10) |
regulas 54. pantā pievieno šādus punktus: “4. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim pārskata ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos ES etalonus minimālos standartus, lai nodrošinātu, ka pamatā esošo aktīvu atlase ir saderīga ar vidiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem, kā noteikts Savienības mēroga satvarā. 5. Komisija līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas ietekmi un “VSP etalona” īstenošanas iespējamību, ņemot vērā ilgtspējības rādītāju mainīgo raksturu un to novērtēšanai izmantotās metodes. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. 6. Komisija līdz 2020. gada 1. aprīlim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas ietekmi uz trešo valstu etalonu darbību Savienībā, tostarp par to, kā trešo valstu etalonu administratori izmanto apstiprināšanas, atzīšanas vai līdzvērtības noteikšanas iespējas, un par pašreizējā regulējuma iespējamiem trūkumiem. Minētajā ziņojumā arī analizē sekas, ko rada 51. panta 4.a, 4.b un 4.c punkta piemērošana Savienības un trešo valstu etalonu administratoriem, tostarp attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Minētajā ziņojumā jo īpaši izvērtē, vai ir nepieciešams grozīt šo regulu, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu.”; |
11) |
pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Tā uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Strasbūrā, 2019. gada 27. Novembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
D. M. SASSOLI
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
T. TUPPURAINEN
(1) OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 26. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 8. novembra lēmums.
(3) Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
(6) Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Pievieno šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
ES klimata pārejas etaloni un Parīzes nolīgumam pielāgoti ES etaloni
ES Klimata pārejas etalonu metodoloģija
1. |
ES klimata pārejas etalona administrators noformē, dokumentē un publisko metodoloģiju, ar ko aprēķina etalonu, norādot turpmāk minēto informāciju, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un darījumdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/943 (*1):
Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj izsekošanas kļūdu starp ES klimata pārejas etalonu un mātes indeksu. Ja ES klimata pārejas etalona izveidei tiek izmantots mātes indekss, atklāj attiecību starp ES klimata pārejas etalonā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību un mātes indeksā iekļauto vērtspapīru tirgus vērtību. |
ES Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu metodoloģija
2. |
Papildus 1. punkta a), b) un c) apakšpunktam Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administrators norāda formulu vai aprēķinu, kas tika izmantots, lai noteiktu, vai emisijas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti un neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/943. |
Metodoloģijas izmaiņas
3. |
ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori pieņem procedūras, ar ko dara lietotājiem zināmas izmaiņas savā metodoloģijā. Viņi minētās procedūras publisko, un publisko jebkuras ierosinātās izmaiņas savai metodoloģijai un pamatojumu minētajām izmaiņām. Minētās procedūrām ir jāatbilst vispārējam mērķim, proti, etalonu aprēķinu atbilstībai 3. panta 1. punkta 23.a un 23.b apakšpunktiem. Minētajās procedūrās:
|
4. |
ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu administratori regulāri un vismaz reizi gadā pārbauda savu metodoloģiju, lai pārliecinātos, ka viņu etalonu uzticami ataino norādītos mērķus, un ir ieviesuši procesu, lai tiktu ņemti vērā visu attiecīgo lietotāju viedokļi. |
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).”