1.   Šajā regulā ir noteiktas vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir piešķirta atļauja un kuras tiek uzraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un attiecībā uz kurām tiek uzraudzīta to atbilstība prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034 šādās jomās:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai piešķirta atļauja un kura tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kura veic jebkuru no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, ja uzņēmums nav preču un emisijas kvotu dīleris, kolektīvo ieguldījumu uzņēmums vai apdrošināšanas sabiedrība, un ir piemērojams kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Šajā punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstība prudenciālajām prasībām tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu, tostarp – ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības piedalās ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kas definēta šīs regulas 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā – nolūkā noteikt konsolidētās uzraudzības iestādi.

3.   Šā panta 2. punktā paredzēto atkāpi nepiemēro, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst nevienai no minētajā punktā norādītajām robežvērtībām, kas aprēķinātas 12 secīgu mēnešu laikā, vai ja kompetentā iestāde tā nolemj saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 5. pantu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība bez kavēšanās paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru robežvērtības pārsniegšanu minētajā laikposmā.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas atbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem, joprojām piemēro 55. un 59. panta prasības.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai piešķirta atļauja un kura tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kura veic jebkuru no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3. un 6. punktā, piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Kompetentās iestādes par lēmumu atļaut piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, ievērojot šā apakšpunkta pirmo daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrību informē divu mēnešu laikā pēc šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas, un informē par to EBI. Ja kompetentā iestāde atsakās atļaut piemērot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, tā sniedz pilnīgu atteikuma pamatojumu.

Šajā punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstība prudenciālajām prasībām tiek uzraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII un VIII sadaļu, tostarp – ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības piedalās ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, kas definēta šīs regulas 4. panta 1. punkta 25) apakšpunktā – nolūkā noteikt konsolidētās uzraudzības iestādi.

Šā punkta nolūkos Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. pantu nepiemēro.

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 56. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot 1. punktā izklāstītās definīcijas ar mērķi:

1.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Otro, Trešo, Ceturto, Sesto un Septīto daļu, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Sesto daļu, ja ir spēkā visi turpmāk minētie nosacījumi:

3.   Kompetentās iestādes var atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrības no 5. panta piemērošanas attiecībā uz Piekto daļu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

1.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ievēro Otrajā, Trešajā, Ceturtajā, Sestajā un Septītajā daļā noteiktās saistības. Mātesuzņēmums un tie tā meitasuzņēmumi, kuriem piemēro šo regulu, izveido atbilstošu organizatorisko struktūru un ievieš pienācīgus iekšējās kontroles mehānismus, lai nodrošinātu, ka konsolidācijai nepieciešamie dati tiek atbilstīgi apstrādāti un pārsūtīti. Jo īpaši, mātesuzņēmums nodrošina, lai pienācīgas konsolidācijas nodrošināšanas pasākumus, procedūras un mehānismus īstenotu meitasuzņēmumi, kuriem šo regulu nepiemēro.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos, konsolidēti piemērojot Otro daļu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemēro arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas II sadaļā paredzētos noteikumus.

Minētajā nolūkā, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 84. panta 1. punkta, 85. panta 1. punkta un 87. panta 1. punkta noteikumus, piemēro tikai atsauces uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punktu, un tās konsekventi uzskata par atsaucēm uz pašu kapitāla prasībām, kas paredzētas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem šajā regulā.

3.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrības, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības un Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrības, pamatojoties uz savu konsolidēto finanšu stāvokli, ievēro Piektajā daļā noteiktās saistības.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, kompetentās iestādes var atbrīvot mātesuzņēmumu no 3. punkta ievērošanas, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību veidu, apmēru un sarežģītību.

5.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālās konsolidācijas darbības jomu un metodes, jo īpaši nolūkā aprēķināt fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, pastāvīgo minimālā kapitāla prasību, K-faktora prasību, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto finanšu stāvokli, un metodi un sīkāku informāciju, kas vajadzīga, lai pareizi īstenotu 2. punktu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Atkāpjoties no 7. panta, kompetentās iestādes var atļaut piemērot šo pantu attiecībā uz grupu struktūrām, kuras tiek uzskatītas par pietiekoši vienkāršām, ar noteikumu, ka nav būtisku risku klientiem vai tirgum, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības grupas kopumā un kam citādi būtu vajadzīga konsolidētā uzraudzība. Kompetentās iestādes, kad tās atļauj piemērot šo pantu, par to paziņo EBI.

2.   Šā panta nolūkā piemēro turpmāk norādīto:

3.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībām, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, Savienības mātes jauktajām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jebkuriem citiem mātesuzņēmumiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu iestādes, palīgpakalpojumu sabiedrības vai saistīti aģenti ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, ir pietiekami daudz pašu kapitāla instrumentu, lai segtu vismaz šādu elementu summu:

4.   Kompetentās iestādes var atļaut Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībai vai Savienības mātes jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai un jebkuram citam mātesuzņēmumam, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, finanšu iestāde, palīgpakalpojumu sabiedrība vai saistīts aģents ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā, turēt pašu kapitāla summu, kas ir mazāka par saskaņā ar 3. punktu aprēķināto summu, ar noteikumu, ka šī summa nav mazāka par to pašu kapitāla prasību summu, ko piemēro individuāli attiecībā uz tā meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu uzņēmumiem un saistītiem aģentiem, un kopējo summu jebkurām iespējamām saistībām par labu minētajām vienībām.

Šā punkta nolūkos pašu kapitāla prasības meitasuzņēmumiem, kā minēts pirmajā daļā, kas atrodas trešās valstīs, ir nosacītas pašu kapitāla prasības, kuras nodrošina apmierinošu piesardzības līmeni, lai segtu riskus, ko rada minētie meitasuzņēmumi, kā apstiprinājušas attiecīgās kompetentās iestādes.

5.   Savienības mātes ieguldījumu brokeru sabiedrībām, Savienības mātes ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām un Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām ir ieviestas sistēmas, lai uzraudzītu un kontrolētu kapitāla un finansējumu avotus visām ieguldījumu sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, finanšu iestādēm, palīgpakalpojumu sabiedrībām un saistītiem aģentiem ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pašu kapitāls, ko veido to pirmā līmeņa pamata kapitāls, pirmā līmeņa papildu kapitāls un otrā līmeņa kapitāls, un tās vienmēr izpilda visus turpmāk minētos nosacījumus:

kur:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta:

3.   Nosakot pašu kapitāla prasības, ievērojot šo regulu, ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 Otrās daļas I sadaļas 6. nodaļā. Piemērojot minētos noteikumus, uzraudzības iestādes atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. un 78. pantu uzskata par piešķirtu, ja ir izpildīts viens no 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai minētās regulas 78. panta 4. punktā paredzētajiem noteikumiem.

4.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav juridiskas personas vai akciju sabiedrības vai kuras atbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kompetentās iestādes pēc apspriešanās ar EBI var atļaut citus instrumentus vai līdzekļus atzīt par pašu kapitālu, ar noteikumu, ka minētajiem instrumentiem vai līdzekļiem var piemērot arī procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 86/635/EEK (24) 22. pantu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no katras kompetentās iestādes, EBI kopā ar EVTI sagatavo, uztur un publicē sarakstu ar visiem instrumentu vai līdzekļu veidiem katrā dalībvalstī, kuri tiek atzīti par šādiem pašu līdzekļiem. Šo sarakstu pirmo reizi publicē līdz 2020. gada 26. decembrim.

5.   Līdzdalības finanšu sektora sabiedrības pašu kapitāla instrumentos ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas ietvaros neatskaita nolūkā individuāli aprēķināt jebkuras ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu grupā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1.   Šīs daļas piemērošanas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības summas, kas pārsniedz a) un b) apakšpunktā noteiktos ierobežojumus, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. pantā:

2.   Kompetentās iestādes var aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībai īstenot būtiskās līdzdalības, kā minēts 1. punktā, ja minēto līdzdalību summa pārsniedz minētajā punktā noteikto procentuālo attiecību no pašu kapitāla. Kompetentās iestādes nekavējoties publisko savu lēmumu īstenot šīs pilnvaras.

3.   Akcijas uzņēmumos, kas nav finanšu sektora sabiedrības, neiekļauj šā panta 1. punktā minētajā aprēķinā, ja ir izpildīts kāds no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

4.   Šā panta 1. punktā noteiktajā aprēķinā neiekļauj akcijas, kas nav ilgtermiņa ieguldījumi, kā tie minēti Direktīvas 86/635/EEK 35. panta 2. punktā.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienmēr ir pašu kapitāls saskaņā ar 9. pantu, kura apjoms sasniedz vismaz “D”, kur “D” ir definēts kā lielākais no šādiem elementiem:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, “D” tiek definēts kā lielākā no 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām summām.

3.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā, tās var pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībai piemērotu citu pašu kapitāla prasību, kas minēta šajā pantā, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 IV sadaļas 2. nodaļas 4. iedaļu.

4.   Tiklīdz ieguldījumu brokeru sabiedrībām kļūst zināms, ka tās vairs neatbilst vai vairs neatbildīs šā panta prasībām, tās par to paziņo kompetentajai iestādei.

1.   Šīs regulas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības uzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

Atkāpjoties no II sadaļas noteikumiem, pirmās daļas a), b), c), e), f) apakšpunkta nolūkos, ciktāl tas ir saistīts ar NPR, un pirmās daļas g) apakšpunkta nolūkos piemēro dienas beigu vērtības.

Pirmās daļas f) apakšpunkta nolūkos, ciktāl tas ir saistīts ar CMG, piemēro tekošās dienas vērtības.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos un neskarot Direktīvas 2014/65/ES 16. panta 9. punktu un Deleģētās direktīvas (ES) 2017/593 2. un 4. pantu, piemēro tekošās dienas vērtības, izņemot, ja ir bijusi uzskaites vai kontu saskaņošanas kļūda, kas nepareizi norādīja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārkāpusi šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto nulles slieksni, un kas ir novērsta pirms darba dienas beigām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties informē kompetento iestādi par kļūdu, tās atgadīšanās iemesliem un tās korekciju.

Pirmās daļas h) un i) apakšpunkta nolūkos piemēro līmeņus, kas bija piemērojami pēdējā finanšu gada beigās, par kuru vadības struktūra pabeidza un apstiprināja pārskatus. Ja pārskati netiek pabeigti un apstiprināti sešus mēnešus pēc pēdējā finanšu gada beigām, ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto provizoriskos pārskatus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības var mērīt vērtības saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, izmantojot II sadaļā norādītās metodes, izņemot to, ka mērīšanu veic 12 mēnešiem un neizslēdzot trīs pēdējo mēnešu vērtības. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izvēlas šo mērīšanas metodi, par to attiecīgi paziņo kompetentajai iestādei un izvēlēto metodi piemēro nepārtrauktam laikposmam, kas nav īsāks par 12 secīgiem mēnešiem.

2.   Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punkta a), b), h) un i) apakšpunktā, piemēro kombinēti visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir daļa no grupas. Šā panta 1. punkta i) apakšpunktā paredzētās kopējo gada bruto ieņēmumu mērīšanas nolūkā minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības var izslēgt jebkādu divkāršu uzskaiti, kas var rasties attiecībā uz grupas ietvaros radītiem bruto ieņēmumiem.

Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punkta c) līdz g) apakšpunktā, piemēro katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai atsevišķi.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst visiem 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, to nekavējoties vairs neuzskata par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Atkāpjoties no šā panta pirmās daļas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti 1. punkta a), b), h) vai i) apakšpunktā, bet tā joprojām atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti minētā punkta c)–g) apakšpunktā, to vairs neuzskata par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību pēc trīs mēnešu laikposma, skaitot no dienas, kad tika pārsniegta robežvērtība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru robežvērtības pārsniegšanu.

4.   Ja ieguldījumu sabiedrība, kas nav izpildījusi visus nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā, pēc tam tos izpilda, tā ir uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību tikai pēc sešu mēnešu laikposma, skaitot no dienas, kad tika izpildīti minētie nosacījumi, ar noteikumu, ka minētajā laikposmā nav notikusi neviena robežvērtības pārsniegšana un ieguldījumu brokeru sabiedrība par to nekavējoties ir paziņojusi kompetentajai iestādei.

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasība ir vismaz viena ceturtā daļa no iepriekšējā gada fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto skaitļus, kas izriet no piemērojamā grāmatvedības regulējuma.

2.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībās, kompetentā iestāde var koriģēt 1. punktā minēto kapitāla summu.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav veikusi darījumdarbību vienu gadu no dienas, kad tā sāka sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, tā 1. punktā minētajiem aprēķiniem izmanto prognozētos fiksētos pieskaitāmos izdevumus, kas iekļauti tās prognozēs pirmajiem 12 tirdzniecības mēnešiem, kā iesniegts kopā ar tās pieteikumu atļaujas saņemšanai.

4.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai papildinātu 1. punktā minētās prasības aprēķināšanu, kurā ietver vismaz šādus atskaitījumu posteņus:

EBI šā panta nolūkos arī precizē būtisku izmaiņu jēdzienu.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Šīs regulas 11. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos K-faktora prasība ir vismaz šādu elementu summa:

2.   Turpmāk minētos koeficientus piemēro atbilstošajiem K-faktoriem:

1. tabula

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uzrauga savu K-faktoru vērtību, pievēršot uzmanību tendencēm, kas varētu būtiski izmainīt to pašu kapitāla prasību 11. panta nolūkiem par nākamo pārskata periodu saskaņā ar Septīto daļu un paziņo savām kompetentajām iestādēm par minēto būtiski atšķirīgo kapitāla prasību.

4.   Ja kompetentās iestādes uzskata, ka ir bijušas būtiskas izmaiņas ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumdarbībā, kas ietekmē attiecīgā K-faktora summu, tās var koriģēt attiecīgo summu saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 39. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

5.   Lai nodrošinātu vienotu šīs regulas piemērošanu un lai ņemtu vērā norises finanšu tirgos, EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā:

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   K-AUM aprēķināšanas nolūkos AUM ir kopējo pārvaldīšanā esošo aktīvu mēneša vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kuri ir izmērīti pēdējā darba dienā katrā no iepriekšējiem 15 mēnešiem un konvertēti sabiedrības funkcionālajā valūtā minētajā brīdī, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

AUM ir atlikušo 12 mēnešu aritmētiskā vidējā vērtība.

K-AUM aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir oficiāli deleģējusi aktīvu pārvaldību citai finanšu sabiedrībai, minētos aktīvus iekļauj AUM kopējā summā, kas izmērīta saskaņā ar 1. punktu.

Ja cita finanšu vienība ir oficiāli deleģējusi aktīvu pārvaldību ieguldījumu brokeru sabiedrībai, minētos aktīvus neiekļauj AUM kopējā summā, kas izmērīta saskaņā ar 1. punktu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārvaldījusi aktīvus mazāk nekā 15 mēnešus, vai ja tā to ir darījusi ilgākā laikposmā kā neliela un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu sabiedrība un tagad pārsniedz AUM robežvērtību, tā K-AUM aprēķināšanai izmanto AUM vēsturiskos datus no laikposma, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

1.   K-CMH aprēķināšanas nolūkos CMH ir kopējās dienas turētās klientu naudas vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts katras darba dienas beigās par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

CMH ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-CMH aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir turējusi klienta naudu mazāk nekā deviņus mēnešus, tā K-CMH aprēķināšanai izmanto CMH vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami.

Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

1.   K-ASA aprēķināšanas nolūkos ASA ir kopējo dienas glabāto un pārvaldīto aktīvu vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts katras darba dienas beigās par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

ASA ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-ASA aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir oficiāli deleģējusi uzdevumus glabāt un pārvaldīt aktīvus citai finanšu sabiedrībai vai ja cita finanšu sabiedrība šādus uzdevumus ir oficiāli deleģējusi ieguldījumu brokeru sabiedrībai, minētos aktīvus iekļauj ASA kopējā summā, ko mēra saskaņā ar 1. punktu.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība glabājusi un pārvaldījusi aktīvus mazāk nekā sešus mēnešus, tā K-ASA aprēķināšanai izmanto ASA vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

1.   K-COH aprēķināšanas nolūkos COH ir kopējo dienas izpildīto klienta rīkojumu vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts visā katras darba dienas laikā iepriekšējo sešu mēnešu laikā, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

COH ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem trīs mēnešiem.

K-COH aprēķina katra mēneša pirmajā darba dienā.

2.   COH mēra kā pirkumu absolūtās vērtības un pārdevumu absolūtās vērtības summu attiecībā gan uz naudas darījumiem, gan uz atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar turpmāk minēto:

Procentu likmju atvasināto instrumentu nosacīto summu koriģē uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados). Nosacīto summu reizina ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = atlikušais laiks līdz beigu termiņam (gados) / 10

Neskarot piekto daļu, COH ietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas sniedz portfeļa pārvaldības pakalpojumus ieguldījumu fondu vārdā.

COH ietver darījumus, kas izriet no ieguldījumu konsultācijām, attiecībā uz kurām ieguldījumu brokeru sabiedrība neaprēķina K-AUM.

COH neietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība un kuri izriet no klienta ieguldījumu portfeļa apkalpošanas, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība jau aprēķina K-AUM attiecībā uz minētā klienta ieguldījumiem vai ja minētā darbība ir saistīta ar aktīvu pārvaldības deleģēšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nesniedz ieguldījumu minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības AUM saskaņā ar 17. panta 2. punktu.

COH neietver darījumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, to darot savā vai klienta labā.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības COH mērīšanā var neietvert neizpildītus rīkojumus, ja rīkojums nav izpildīts tāpēc, ka klients to ir laicīgi atcēlis.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi klienta rīkojumus mazāk nekā sešus mēnešus vai ja tā to ir darījusi ilgākā laikposmā kā neliela un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu sabiedrība, tā K-COH aprēķināšanai izmanto COH vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati ir pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

1.   RtM K-faktora prasība tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kas darījumu veic savā vārdā, darot to savā vai klienta labā, ir vai nu K-NPR, kas aprēķināts saskaņā ar 22. pantu, vai arī K-CMG, kas aprēķināts saskaņā ar 23. pantu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvalda savus tirdzniecības portfeļus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas I sadaļas 3. nodaļu.

3.   RtM K-faktora prasību piemēro visām tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kuras jo īpaši ietver parāda instrumentu (tostarp vērtspapīrošanas instrumentu), kapitāla vērtspapīru instrumentu, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, ārvalstu valūtas, zelta un preču (tostarp emisijas kvotu) pozīcijas.

4.   Nolūkā aprēķināt RtM K-faktora prasību ieguldījumu brokeru sabiedrība ietver pozīcijas, kas nav tirdzniecības portfeļa pozīcijas, ja tās rada ārvalstu valūtas risku vai preču risku.

1.   Šīs regulas 21. panta nolūkos kompetentā iestāde atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai aprēķināt K-CMG visām pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte, vai pamatojoties uz portfeli, ja uz visu portfeli attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kompetentajai iestādei ir jāveic regulāra izvērtēšana, lai apliecinātu, ka drošības rezerves modelis rada tādas drošības rezerves prasības, kas atspoguļo to produktu risku raksturojošus rādītājus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrība tirgojas, un tajā ir ņemts vērā intervāls starp drošības rezervju iekasēšanu, tirgus likviditāti un iespējamās izmaiņas darījuma veikšanas laikā.

Drošības rezervju prasības ir pietiekamas, lai segtu zaudējumus, kas var rasties no vismaz 99 % riska darījumu attiecīgā laikposmā vismaz divu darba dienu turēšanas periodā. Drošības rezervju modeļi, ko izmanto minētais tīrvērtes dalībnieks, lai pieprasītu pirmās daļas c) apakšpunktā minēto drošības rezervi, vienmēr ir izstrādāti tā, lai panāktu līdzīgu piesardzības līmeni, kā prasīts noteikumos par drošības rezervju prasībām Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantā.

2.   K-CMG ir trešā lielākā drošības rezerves kopējā summa, ko katru dienu ieguldījumu brokeru sabiedrībai iepriekšējo trīs mēnešu laikā pieprasa tīrvērtes dalībnieks, kura reizināta ar koeficientu 1,3.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē pieprasītās kopējās drošības rezerves summas aprēķināšanu un K-CMG aprēķināšanas metodi, kā minēts 2. punktā, jo īpaši, ja K-SMG piemēro, pamatojoties uz portfeli, un nosacījumus 1. punkta e) apakšpunkta noteikumu izpildei.

EBI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Šī iedaļa tiek piemērota šādiem līgumiem un darījumiem:

Pirmās daļas a) apakšpunkta i) punkta nolūkos atvasināto instrumentu līgumus, kuriem tīrvērte tieši vai netieši veikta, izmantojot QCCP, uzskata par tādiem, kas atbilst minētajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Darījumus ar turpmāk minētajiem darījumu partneru veidiem neiekļauj K-TCD aprēķināšanā:

3.   Saņemot kompetento iestāžu iepriekšēju atļauju, ieguldījumu brokeru sabiedrība var neiekļaut K-TCD darbības jomas aprēķināšanā darījumus ar darījumu partneri, kas ir tās mātesuzņēmums, tās meitasuzņēmums, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmums vai uzņēmums, kuru ar ieguldījumu brokeru sabiedrību saista attiecības Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 7. punkta nozīmē. Kompetentās iestādes piešķir atļauju, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

4.   Atkāpjoties no šīs iedaļas, ieguldījumu brokeru sabiedrība pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma var aprēķināt riska darījuma vērtību atvasināto instrumentu līgumiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā, un attiecībā uz darījumiem, kas minēti šā panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā, piemērojot vienu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļā noteiktajām metodēm, un aprēķināt attiecīgās pašu kapitāla prasības, reizinot riska darījuma vērtību ar riska faktoru, ko nosaka pēc darījumu partnera veida, kā izklāstīts 2. tabulā šīs regulas 26. pantā.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, var aprēķināt attiecīgo pašu kapitāla prasību, reizinot riska darījuma riska svērto vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļas 1. iedaļu, ar 8 %.

5.   Piemērojot atkāpi šā panta 4. punktā, ieguldījumu brokeru sabiedrības piemēro arī kredīta vērtības korekcijas (CVA) koeficientu, reizinot pašu kapitāla prasību, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 2. punktu, ar CVA, kas aprēķināts saskaņā ar 32. pantu.

Drīzāk nekā piemērot CVA koeficienta reizinātāju ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piemēro konsolidēto uzraudzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, var aprēķināt pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredīta vērtības korekcijas risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas VI sadaļu.

1.   Potenciālo nākotnes riska darījumu (PFE), kas minēts 27. pantā, aprēķina par katru atvasināto instrumentu, kā šādu lielumu reizinājumu:

2.   Efektīvo nosacīto (EN) summu veido nosacītā summas, kas aprēķināta saskaņā ar 3. punktu, tās ilguma, kurš aprēķināts saskaņā ar 4. punktu, un tās uzraudzības delta rādītāja, kurš aprēķināts saskaņā ar 6. punktu, reizinājums.

3.   Ja nosacītā summa nav skaidri noteikta un fiksēta līdz beigu termiņam, to nosaka šādi:

4.   Procentu likmes līgumu un kredīta atvasināto instrumentu līgumu nosacīto summu uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados) koriģē saskaņā ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = (1-exp(-0,05 • atlikušais laiks līdz beigu termiņam)) / 0,05

Atvasināto instrumentu līgumu, kas nav procentu likmes līgumi un kredīta atvasināto instrumentu līgumi, ilgums ir 1.

5.   Līguma beigu termiņš ir pēdējā diena, kad līgumu vēl var izpildīt.

Ja atvasinātajā instrumentā atsaucas uz citas procentu likmes vai kredīta instrumenta vērtību, laikposmu nosaka, pamatojoties uz pamatā esošo instrumentu.

Iespējas līgumiem beigu termiņš ir vēlākais līgumā paredzētās iespējas izmantošanas datums, kas norādīts līgumā.

Atvasināto instrumentu līgumam, kas ir strukturēts tā, lai konkrētos datumos nokārtotu visus atlikušos riska darījumus, un kam noteikumi tiek pielāgoti tā, ka līguma patiesā vērtība ir nulle, atlikušais termiņš ir vienāds ar laiku līdz nākamajam pielāgošanas datumam.

6.   Iespējas līgumu un mijmaiņas iespējas līgumu uzraudzības deltas rādītāju var aprēķināt pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, izmantojot atbilstīgu modeli pēc tam, kad to apstiprinājušas kompetentās iestādes. Modelī aplēš iespējas līguma vērtības izmaiņu likmi attiecībā uz pamatā esošā instrumenta tirgus vērtības nelielām izmaiņām. Darījumiem, kas nav iespējas līgumi un mijmaiņas iespējas līgumi vai ja kompetentās iestādes nav apstiprinājušas modeli, delta koeficients ir 1.

7.   Uzraudzības faktoru (SF) katrai aktīvu klasei nosaka saskaņā ar šādu tabulu:

3. tabula

8.   Savstarpējo prasījumu ieskaita kopas potenciālā nākotnes riska darījumu vērtība ir visu to darījumu potenciālās nākotnes riska vērtības, kas iekļauti savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, summa, kuru reizina ar:

1.   Visiem nodrošinājumiem gan divpusējos darījumos, gan darījumos, kuriem veikta tīrvērte, kā minēts 25. pantā, piemēro svārstīguma korekcijas saskaņā ar šādu tabulu:

4. tabula

4. tabulas nolūkos vērtspapīrošanas pozīcijās neietver atkārtotas vērtspapīrošanas pozīcijas.

Kompetentās iestādes var mainīt svārstīguma korekciju noteiktu veidu precēm, kurām ir dažāds cenu svārstīguma līmenis. Tās par šādu lēmumu paziņo EBI, izklāstot izmaiņu iemeslus.

2.   Nodrošinājuma vērtību nosaka šādi:

Attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kur abas darījumu pozīcijas ir vērtspapīri, nodrošinājumu nosaka pēc vērtspapīra, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība aizņēmusies, CMV.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība iegādājas vai ir aizdevusi vērtspapīru, vērtspapīra CMV uzskata par negatīvu skaitli, un to samazina uz vēl lielākas vērtības negatīvu skaitli, izmantojot svārstīguma korekciju 4. tabulā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārdod vai ir aizņēmusies vērtspapīru, vērtspapīra CMV uzskata par pozitīvu skaitli, un to samazina, izmantojot svārstīguma korekciju 4. tabulā.

Ja uz dažāda veida darījumiem attiecas savstarpējo prasījumu līgumiskā ieskaita līgums, ievērojot 31. pantā paredzētos noteikumus, attiecīgajām vērtībām, ko aprēķina saskaņā ar pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, pamatojoties uz izdevēju katrai aktīvu klasei, piemēro 4. tabulā norādītās piemērojamās svārstīguma korekcijas citiem darījumiem.

3.   Ja starp darījumu un saņemto vai izvietoto nodrošinājumu pastāv valūtu nesakritība, piemēro papildu valūtu svārstīguma korekciju 8 % apmērā.

1.   K-DTF aprēķināšanas nolūkos DTF ir dienas tirdzniecības plūsmas kopējās vērtības slīdošais vidējais rādītājs, kurš ir izmērīts visā katras darba dienas laikā iepriekšējo deviņu mēnešu laikā, izņemot trīs pēdējos mēnešus.

DTF ir aritmētiskais vidējais rādītājs ikdienas vērtībām no atlikušajiem sešiem mēnešiem.

K-DTF aprēķina katra kalendārā mēneša pirmajā darba dienā.

2.   DTF mēra kā pirkumu absolūtās vērtības un pārdevumu absolūtās vērtības summu attiecībā gan uz naudas darījumiem, gan uz atvasinātajiem instrumentiem saskaņā ar turpmāk minēto:

Procentu likmju atvasināto instrumentu nosacīto summu koriģē uz atlikušo laiku līdz minēto līgumu beigu termiņam (gados). Nosacīto summu reizina ar ilgumu, kas noteikts šādā formulā:

Ilgums = atlikušais laiks līdz beigu termiņam (gados) / 10

3.   DTF neietver darījumus, kurus veic ieguldījumu brokeru sabiedrība nolūkā sniegt portfeļa pārvaldības pakalpojumus ieguldījumu fondu vārdā.

DTF ietver darījumus, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība veic savā vārdā, to darot savā vai klienta labā.

4.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir bijusi dienas tirdzniecības plūsma mazāk nekā deviņus mēnešus, tā K-DTF aprēķināšanai izmanto DTF vēsturiskos datus par laikposmu, kas noteikts 1. punktā, tiklīdz šādi dati kļūst pieejami. Kompetentā iestāde var aizstāt trūkstošos vēsturiskos datus ar regulatīviem konstatējumiem, kuru pamatā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības darījumu aplēses, kas iesniegtas saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 7. pantu.

1.   EBI pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, pamatojoties uz pieejamajiem datiem un Komisijas Ilgtspējīgu finanšu augsta līmeņa ekspertu grupas konstatējumiem, novērtē, vai no prudenciālās perspektīvas koriģētu K-faktoru vai koriģētu K-faktoru koeficientu veidā būtu pamatoti piemērot speciālu prudenciālo režīmu aktīviem, kas pakļauti darbībām, kuras būtiski saistītas ar vides vai sociālajiem mērķiem. Jo īpaši EBI novērtē:

2.   EBI līdz 2021. gada 26. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par saviem konstatējumiem.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz leģislatīva akta priekšlikumu.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uzrauga un kontrolē savus koncentrācijas riskus saskaņā ar šo daļu, izmantojot pareizas administratīvās un grāmatvedības procedūras un stabilus iekšējās kontroles mehānismus.

2.   Šīs daļas nolūkos termini “kredītiestāde” un “ieguldījumu brokeru sabiedrība” ietver privātos vai publiskos uzņēmumus, tostarp šādu uzņēmumu filiāles, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, būtu kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts šajā regulā, un ar noteikumu, ka minētajiem uzņēmumiem ir piešķirta atļauja trešā valstī, kur piemēro prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 12. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, šīs daļas nolūkos aprēķina riska darījumu vērtību attiecībā uz klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, saskaitot kopā šādus posteņus:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas RtM K-faktora nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar 23. pantā norādīto pieeju, aprēķina neto pozīciju attiecībā uz riska darījumiem nolūkā noteikt minēto pozīciju koncentrācijas risku saskaņā ar 22. panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas K-TCD nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības, piemērojot šīs regulas 25. panta 4. punktā minētās metodes, riska darījuma vērtību šīs regulas 25. panta 1. punktā minētajiem līgumiem un darījumiem aprēķina, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas II sadaļas 3., 4. vai 5. iedaļā noteiktās metodes.

2.   Riska darījuma vērtību attiecībā uz savstarpēji saistītu klientu grupu aprēķina, saskaitot riska darījumus ar atsevišķiem klientiem minētajā grupā, to uzskatot par vienotu riska darījumu.

3.   Aprēķinot riska darījuma vērtību attiecībā uz kādu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visus pamatotos pasākumus, lai identificētu pamatā esošos aktīvus attiecīgajos darījumos un pamatā esošo riska darījumu partneri.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības koncentrācijas riska ierobežojums riska darījuma vērtībai attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu ir 25 % no tās pašu kapitāla.

Ja minētais atsevišķais klients ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai ja savstarpēji saistītu klientu grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, koncentrācijas riska ierobežojums ir lielākais no 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla vai 150 miljoni EUR, ar noteikumu, ka riska darījumu vērtības summa attiecībā uz visiem savstarpēji saistītajiem klientiem, kas nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, koncentrācijas riska ierobežojums saglabājas 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

Ja summa 150 miljonu EUR apmērā ir vairāk nekā 25 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla, koncentrācija attiecībā uz riska ierobežojumu nepārsniedz 100 % no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

2.   Ja 1. punktā minētie ierobežojumi tiek pārsniegti, ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda 38. pantā noteikto paziņošanas pienākumu un pašu kapitāla prasību attiecībā uz riska darījuma vērtības pārsniegumu saskaņā ar 39. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības aprēķina riska darījuma vērtības pārsniegumu attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu saskaņā ar šādu formulu:

riska darījuma vērtības pārsniegums = EV – L

kur:

EV = riska darījuma vērtība, kas aprēķināta 36. pantā paredzētajā veidā; un

L = koncentrācija attiecībā uz riska ierobežojumu, kā noteikts šā panta 1. punktā.

3.   Riska darījuma vērtība attiecībā uz atsevišķu klientu vai savstarpēji saistītu klientu grupu nepārsniedz:

1.   Ja 37. pantā minētais ierobežojums tiek pārsniegts, ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm pārsnieguma apmēru, konkrētā klienta nosaukumu un vajadzības gadījumā attiecīgās saistīto klientu grupas nosaukumu.

2.   Kompetentās iestādes var piešķirt ieguldījumu brokeru sabiedrībai ierobežotu laikposmu, lai panāktu atbilstību 37. pantā minētajam ierobežojumam.

1.   K-CON pašu kapitāla prasība ir pašu kapitāla prasības kopējais apmērs, kas aprēķināts katram klientam vai savstarpēji saistītai klientu grupai kā pašu kapitāla prasība attiecīgajā pozīcijā 6. tabulas 1. slejā, kas ir daļa no kopējā individuālā pārsnieguma, kurš reizināts ar:

2.   Pašu kapitāla prasības attiecībā uz pārsniegumu, kas minēts 1. punktā, aprēķina ar šādu formulu:

kur:

OFRE = pašu kapitāla prasības attiecībā uz pārsniegumu;

OFR = pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem vai savstarpēji saistītu klientu grupām, kas aprēķinātas, saskaitot pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem ar atsevišķiem klientiem minētajā grupā, to uzskatot par vienotu riska darījumu;

EV = riska darījuma vērtība, kas aprēķināta 36. pantā paredzētajā veidā;

EVE = riska darījuma vērtības pārsniegums, kas aprēķināts 37. panta 2. punktā paredzētajā veidā.

K-CON aprēķināšanas nolūkā pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem, kas izriet no ieguldījumu brokeru sabiedrības garo pozīciju pozitīvā pārsnieguma pār īsajām pozīcijām visos attiecīgā klienta emitētajos tirdzniecības portfeļa finanšu instrumentos, neto pozīcija katram instrumentam, kas aprēķināta saskaņā ar 22. panta a), b) un c) apakšpunktu, ietver tikai specifiskā riska prasības.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas RtM K-faktora nolūkos aprēķina pašu kapitāla prasības tirdzniecības portfeļa pozīcijām saskaņā ar 23. pantā norādīto pieeju, aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz riska darījumiem nolūkā noteikt minēto pozīciju koncentrācijas risku saskaņā ar 22. panta a) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

6. tabula

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uz laiku nepārved riska darījumus, kas pārsniedz 37. panta 1. punktā noteikto ierobežojumu, citam uzņēmumam – neatkarīgi no tā, vai tas ietilpst tajā pašā grupā vai ne, – kā arī neiesaistās mākslīgos darījumos, lai 39. pantā minētajā 10 dienu laikposmā slēgtu minētos riska darījumus un izveidotu jaunus riska darījumus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības uztur sistēmas, kas nodrošina, ka par visiem pārvedumiem, kā minēts 1. punktā, nekavējoties tiek ziņots kompetentajām iestādēm.

1.   No 37. pantā izklāstītajām prasībām atbrīvo šādus riska darījumus:

2.   Kompetentās iestādes no 37. panta piemērošanas var pilnībā vai daļēji atbrīvot turpmāk minētos riska darījumus:

1.   Šīs daļas noteikumi neattiecas uz preču un emisijas kvotu dīleriem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo kompetentajai iestādei, pirms tā izmanto 1. punktā minēto atbrīvojumu.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības tur likvīdu aktīvu summu, kas līdzvērtīga vismaz vienai trešdaļai fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasību, kas aprēķinātas saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, var atbrīvot no šā punkta piemērošanas un par to pienācīgi informē EBI.

Pirmās daļas nolūkos likvīdi aktīvi bez ierobežojumiem attiecībā uz to sastāvu ir:

2.   Šā panta 1. punkta nolūkos par likvīdiem aktīviem neuzskata skaidru naudu, īstermiņa noguldījumus un klientiem piederošus finanšu instrumentus pat tad, ja tie tiek turēti ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst šīs regulas 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, bet kas neveic nevienu no Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā minētajām darbībām, var ietvert arī darījumu debitoru parādus, kā arī maksas vai komisijas naudas, kas saņemamas 30 dienu laikā to likvīdajos aktīvos, ja minētie parādi atbilst šādiem nosacījumiem:

4.   Šā panta 1. punkta otrās daļas nolūkos EBI, apspriežoties ar EVTI, izdod pamatnostādnes, kurās sīkāk izklāstīti kritēriji, ko kompetentās iestādes var ņemt vērā, kad tās no likviditātes prasības atbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības izņēmuma gadījumos un pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma var samazināt turēto likvīdo aktīvu summu.

2.   Atbilstību likviditātes prasībai, kas izklāstīta 43. panta 1. punktā, atjauno 30 dienu laikā pēc sākotnējā samazinājuma.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, publiski atklāj šajā daļā norādīto informāciju tajā pašā dienā, kad tās publicē savus gada finanšu pārskatus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un kas emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, publiski atklāj 47., 49. un 50. pantā noteikto informāciju tajā pašā dienā, kad tās publicē savus gada finanšu pārskatus.

3.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs neatbilst visiem 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tā publiski atklāj šajā daļā norādīto informāciju, sākot no finanšu gada, kas seko finanšu gadam, kurā tā vairs neatbilda minētajiem nosacījumiem.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības var noteikt piemērotos informācijas nesējus un vietu, lai efektīvi izpildītu 1. un 2. punktā minētās informācijas atklāšanas prasības. Ja iespējams, visu atklājamo informāciju sniedz vienā informācijas nesējā vai vietā. Ja tāda pati vai līdzīga informācija tiek sniegta divos vai vairākos informācijas nesējos, katrā informācijas nesējā iekļauj atsauci uz tādu pašu informāciju pārējos informācijas nesējos.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības atklāj šādu informāciju par to pašu kapitālu saskaņā ar 46. pantu:

2.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu veidnes informācijas atklāšanai saskaņā ar 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

EBI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas neatbilst Direktīvas (ES) 2019/2034 32. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, saskaņā ar šīs regulas 46. pantu atklāj šādu informāciju:

Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanas prasību nepiemēro, ja līgumiskās vienošanās ar visiem akcionāriem, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība pārstāv akcionāru sanāksmē, paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav atļauts balsot viņu vārdā, ja vien akcionāri pēc sanāksmes darba kārtības saņemšanas nav devuši skaidrus rīkojumus par balsošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro minēto punktu tikai attiecībā uz katru uzņēmumu, kura akcijas ir atļauts tirgot regulētā tirgū un tikai attiecībā uz tām akcijām, kuras dod balsstiesības, ja to balsstiesību daļa, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība tur tieši vai netieši, pārsniedz 5 % slieksni no visam tām balsstiesībām, ko dod uzņēmuma emitētās akcijas. Balsstiesības aprēķina, ņemot vērā visas balsstiesīgas akcijas, pat ja minēto balsstiesību izmantošana ir apturēta.

3.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē veidnes informācijas atklāšanai saskaņā ar 1. punktu.

EBI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2021. gada 26. jūnijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības katru ceturksni sniedz pārskatu kompetentajām iestādēm par visu turpmāk minēto informāciju:

Atkāpjoties no pirmās daļas, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, šādus pārskatus iesniedz reizi gadā.

2.   Šā panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītajā informācijā ietilpst šādi riska elementi, un to vismaz reizi gadā ziņo kompetentajai iestādei:

Šā punkta nolūkā termini “kredītiestāde” un “ieguldījumu brokeru sabiedrība” ietver privātos vai publiskos uzņēmumus, tostarp šādu uzņēmumu filiāles, ar noteikumu, ka minētie uzņēmumi, ja tie veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, būtu kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā definēts šajā regulā, un ar noteikumu, ka minētajiem uzņēmumiem ir piešķirta atļauja trešā valstī, kur piemēro prudenciālās uzraudzības un regulatīvās prasības, kuras ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas atbilst 12. panta 1. punkta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav jāziņo šā panta 1. punkta e) apakšpunktā norādītā informācija un – tiktāl, ciktāl tai piešķirta atkāpe saskaņā ar 43. panta 1. punkta otro daļu, – šā panta 1. punkta f) apakšpunktā norādītā informācija.

3.   Šajā pantā noteikto pārskatu sniegšanas prasību nolūkā EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu nolūkā precizēt:

Pirmajā daļā minētais īstenošanas tehnisko standartu projekts ir kodolīgs un samērīgs ar ieguldījumu brokeru sabiedrību būtību, darbības jomu un sarežģītību, ņemot vērā tādas informācijas dažādo detalizācijas pakāpi, ko iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura atbilst 12. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā uzskatāma par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību.

EBI izstrādā pirmajā daļā minētos īstenošanas tehnisko standartu projektu līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic kādu no darbībām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, katru mēnesi pārbauda savu kopējo aktīvu vērtību un katru ceturksni iesniedz minēto informāciju kompetentajai iestādei, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Kompetentā iestāde par to informē EBI.

2.   Ja 1. punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no grupas, kurā viens vai vairāki citi uzņēmumi ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic kādu no darbībām, kuras minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, visas šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības grupā katru mēnesi pārbauda savu kopējo aktīvu vērtību, ja grupas konsolidēto aktīvu kopējā vērtība ir vienāda ar vai pārsniedz 5 miljardus EUR, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības katru mēnesi informē viena otru par savu kopējo aktīvu apjomu un katru ceturksni ziņo attiecīgajām kompetentajām iestādēm par saviem konsolidētajiem kopējiem aktīviem. Kompetentās iestādes par to informē EBI.

3.   Ja 1. un 2. punktā minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs sasniedz kādu no šīs regulas 1. panta 2. punktā vai Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām, kas aprēķināta kā vidējais rādītājs iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EBI par to paziņo minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kompetentajām iestādēm, tostarp iestādēm, kuru kompetencē ir piešķirt atļauju saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu.

4.   Ja pārskatīšana, ievērojot Direktīvas (ES) 2019/2034 36. pantu, parāda, ka šā panta 1. punktā minēta ieguldījumu brokeru sabiedrība var radīt sistēmisku risku, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. pantā, kompetentās iestādes par minētās pārskatīšanas rezultātiem nekavējoties informē EBI.

5.   EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus ar mērķi sīkāk precizēt pienākumu sniegt informāciju attiecīgajām 1. un 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, lai varētu efektīvi uzraudzīt robežvērtības, kas noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 8.a panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2020. gada 26. decembrim.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Šīs regulas 4. panta 2. punktā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 25. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 4. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Šīs regulas 43.–51. pantu piemēro preču un emisijas kvotu dīleriem no 2026. gada 26. jūnija.

2.   Līdz 2026. gada 26. jūnijam vai dienai, kad kredītiestādēm sāk piemērot alternatīvo standartizēto pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļā, un alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kas izklāstīta Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļas 1.b nodaļā, – atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk, – ieguldījumu brokeru sabiedrība K-NPR aprēķināšanas nolūkos piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630, Trešās daļas IV sadaļā izklāstītās prasības.

3.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta a) un c) apakšpunkta noteikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības var piemērot zemākas pašu kapitāla prasības piecus gadus no 2021. gada 26. jūnija, kas ir:

4.   Atkāpjoties no 11. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrības var šādi piemērot zemākas pašu kapitāla prasības uz pieciem gadiem no 2021. gada 26. jūnija:

5.   Šā panta 4. punktā izklāstītās atkāpes pārtrauc piemērot, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauja ir pagarināta 2021. gada 26. jūnijā vai pēc minētā datuma tā, ka saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 9. pantu ir nepieciešama lielāka sākotnējā kapitāla summa.

6.   Atkāpjoties no 11. panta, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras darbojās pirms 2019. gada 25. decembra un kuras veic darījumus savā vārdā regulētā tirgū tirgotu finanšu nākotnes līgumu vai iespēju līgumu tirgos vai citos atvasināto instrumentu un naudas tirgos ar vienīgo mērķi ierobežot risku pozīcijām atvasināto instrumentu tirgos, vai slēdz darījumus citu dalībnieku vārdā šajos tirgos un kurām ir to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieku garantijas, turklāt atbildību par šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību slēgto līgumu izpildi uzņemas to pašu tirgu tīrvērtes dalībnieki, var ierobežot savas pašu kapitāla prasības uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz vismaz 250 000 EUR, ja piecu gadu laikposmā tiek piemērots ikgadējs palielinājums vismaz 100 000 EUR.

Neatkarīgi no tā, vai šajā punktā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto pirmajā daļā minēto atkāpi, 4. punkta a) apakšpunkts šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai netiek piemērots.

1.   Līdz 2024. gada 26. jūnijam Komisija pēc apspriešanās ar EBI un EVTI pārskata vismaz turpmāk minētos elementus un par tiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu:

2.   Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par resursu vajadzībām, kas radušās, EVTI uzņemoties pilnvaras un pienākumus saskaņā ar šīs regulas 64. pantu, tostarp EVTI iespēju iekasēt reģistrācijas maksu no EVTI reģistrētām trešās valsts brokeru sabiedrībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 46. panta 2. punktu, kam attiecīgā gadījumā pievienots leģislatīva akta priekšlikums.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2021. gada 26. jūnija.

3.   Neatkarīgi no 2. punkta: