1.   Eiropas integrēto robežu pārvaldību veido šādas sastāvdaļas:

2.   Pamattiesības, izglītība un apmācība, kā arī pētniecība un inovācija ir visaptverošas sastāvdaļas Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā.

1.   Aģentūru reglamentē ar šo regulu.

2.   Aģentūrā iekļauj 54. pantā minēto Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgo korpusu (“pastāvīgais korpuss”) ar kapacitāti līdz 10 000 operacionāliem darbiniekiem saskaņā ar I pielikumu.

3.   Lai nodrošinātu saskanīgu Eiropas integrēto robežu pārvaldību, Aģentūra sekmē un dara efektīvāku Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, jo īpaši Regulas (ES) 2016/399 piemērošanu, un Savienības pasākumu piemērošanu saistībā ar atgriešanu.

4.   Aģentūra dod ieguldījumu Savienības tiesību, tostarp Savienības acquis, kas attiecas uz pamattiesībām, jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”), nepārtrauktā un vienveidīgā piemērošanā pie ārējām robežām. Tās ieguldījums ietver arī apmaiņu ar paraugpraksi.

1.   Eiropas Robežu un krasta apsardze īsteno Eiropas integrēto robežu pārvaldību kā uzdevumu, par kuru atbildību kopīgi uzņemas Aģentūra un valsts iestādes, kas ir atbildīgas par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic jūras robežuzraudzības operācijas un jebkādus citus robežkontroles uzdevumus. Dalībvalstis saglabā galveno atbildību par savu ārējo robežu posmu pārvaldību.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma vai Aģentūras iniciatīvas un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, Aģentūra sniedz tehnisko un operacionālo palīdzību to pasākumu īstenošanā, kas attiecas uz atgriešanu, kā minēts šīs regulas 48. pantā. Vienīgi dalībvalstis ir atbildīgas par atgriešanas lēmumu izdošanu un par to pasākumu pieņemšanu, kuri attiecas uz atgriežamo personu aizturēšanu saskaņā ar Direktīvu 2008/115/EK.

3.   Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Aģentūru nodrošina savu ārējo robežu pārvaldību un atgriešanas lēmumu izpildi savās un visu dalībvalstu kopējās interesēs, pilnībā ievērojot Savienības tiesības, tostarp ievērojot pamattiesības, un saskaņā ar Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, kas minēts 8. pantā.

4.   Aģentūra atbalsta tādu Savienības pasākumu piemērošanu, kas saistīti ar ārējo robežu pārvaldību un atgriešanas lēmumu izpildi, nostiprinot, novērtējot un koordinējot dalībvalstu rīcību, un sniedzot tehnisko un operacionālo palīdzību minēto pasākumu īstenošanā un atgriešanas jautājumos. Aģentūra neatbalsta nekādus pasākumus un neiesaistās nekādās darbībās, kas attiecas uz pārbaudēm pie iekšējām robežām. Aģentūra pilnībā atbild un ir pārskatatbildīga par visiem lēmumiem, ko tā pieņem, un par visām darbībām, par kurām tā vienpersonīgi ir atbildīga saskaņā ar šo regulu.

5.   Dalībvalstis var sadarboties operacionālā līmenī ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, ja šāda sadarbība ir saderīga ar Aģentūras uzdevumiem. Dalībvalstis atturas veikt jebkādas darbības, kas varētu traucēt Aģentūras darbību vai tās mērķu sasniegšanu. Dalībvalstis ziņo Aģentūrai par šādu operacionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm vai trešām valstīm pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Izpilddirektors regulāri un vismaz reizi gadā informē valdi par šādiem jautājumiem.

1.   Komisija un Eiropas Robežu un krasta apsardze nodrošina Eiropas integrētās robežu pārvaldības efektivitāti, īstenojot Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, ko pieņem saskaņā ar 4. punktā izklāstīto procedūru.

2.   Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskajā politikā nosaka, kā saskaņotā, integrētā un sistemātiskā veidā risināt problēmsituācijas robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Tajā nosaka politikas prioritātes un sniedz stratēģiskās vadlīnijas pieciem gadiem saistībā ar 3. pantā izklāstītajām sastāvdaļām.

3.   Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas cikls sastāv no četriem posmiem, kā noteikts 4. līdz 7. punktā.

4.   Pamatojoties uz 29. panta 2. punktā minēto stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai, Komisija sagatavo politikas dokumentu, kurā izstrādā Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku. Komisija iesniedz minēto politikas dokumentu Eiropas Parlamentam un Padomei apspriešanai. Pēc minētās apspriešanas Komisija pieņem paziņojumu, ar kuru izveido Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku.

5.   Lai īstenotu Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, Aģentūra ar valdes lēmumu, kura pamatā ir izpilddirektora priekšlikums, kas sagatavots ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, izveido Eiropas integrētās robežu pārvaldības tehnisko un operacionālo stratēģiju. Aģentūra pamatotos gadījumos ņem vērā dalībvalstu īpašo situāciju, jo īpaši to ģeogrāfisko novietojumu. Tehniskā un operacionālā stratēģija atbilst 3. pantam un Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskajai politikai. Tā veicina un atbalsta Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanu visās dalībvalstīs.

6.   Lai īstenotu Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, dalībvalstis izstrādā valsts stratēģiju Eiropas integrētai robežu pārvaldībai, cieši sadarbojoties ar visām valsts iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu. Minētās valstu stratēģijas atbilst 3. pantam, Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskajai politikai un tehniskajai un operacionālajai stratēģijai.

7.   Četrus gadus pēc Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas pieņemšanas Komisija veic rūpīgu tās īstenošanas izvērtēšanu. Minētā izvērtējuma rezultātus ņem vērā, gatavojot nākamo daudzgadu stratēģiskās politikas ciklu. Dalībvalstis un Aģentūra savlaicīgi sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju minētā izvērtējuma veikšanai. Komisija paziņo minētā izvērtējuma rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

8.   Ja situācija pie ārējām robežām vai atgriešanas jomā prasa veikt izmaiņas politikas prioritātēs, Komisija groza Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku vai attiecīgas tās daļas saskaņā ar 4. punktā izklāstīto procedūru.

Ja Komisija groza daudzgadu stratēģisko politiku, kā paredzēts pirmajā daļā, tad vajadzības gadījumā pielāgo tehnisko un operacionālo stratēģiju un valstu stratēģijas.

1.   Pamatojoties uz Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, Eiropas Robežu un krasta apsardze izstrādā integrētu plānošanas procesu attiecībā uz robežu pārvaldību un atgriešanām, tostarp, operacionālo plānošanu, ārkārtas rīcības plānošanu un spēju pilnveides plānošanu. Minēto integrēt plānošanas procesu izstrādā saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu.

2.   Dalībvalstis un Aģentūra pieņem operacionālos plānus attiecībā uz robežu pārvaldību un atgriešanu. Dalībvalstu operacionālos plānus, kas attiecas uz robežas posmiem ar augstu un kritisku ietekmes līmeni, koordinē ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm un Aģentūru, lai īstenotu vajadzīgos pārrobežu pasākumus un paredzētu Aģentūras atbalstu. Attiecībā uz Aģentūras darbībām operacionālais plānošanas process nākamajam gadam tiek izklāstīts vienotā plānošanas dokumenta pielikumā, kas minēts 102. pantā. Attiecībā uz katru konkrēto operacionālo darbību operacionālā plānošanas procesa rezultātā pieņem operacionālos plānus, kas minēti 38. pantā un 74. panta 3. punktā. Operacionālos plānus vai to daļas var attiecīgā gadījumā noteikt kā klasificētus saskaņā ar 92. pantu.

3.   Katra dalībvalsts pieņem ārkārtas rīcības plānu savu robežu pārvaldībai un atgriešanai. Saskaņā ar valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģiju ārkārtas rīcības plānos apraksta visus pasākumus un resursus, kas vajadzīgi iespējamai spēju pastiprināšanai, arī loģistiku un atbalstu gan valsts līmenī, gan no Aģentūras.

Ārkārtas rīcības plānu daļu, kurai vajadzīgs papildu atbalsts no Eiropas Robežu un krasta apsardzes, kopīgi sagatavo attiecīgā dalībvalsts un Aģentūra, cieši sadarbojoties ar kaimiņos esošām dalībvalstīm.

4.   Dalībvalstis saskaņā ar savu valsts integrētās robežu pārvaldības stratēģiju pieņem valsts spēju pilnveides plānu attiecībā uz robežu pārvaldību un atgriešanu. Minētajā valsts spēju pilnveides plānā apraksta vidēja termiņa līdz ilgtermiņa valsts mēroga spēju attīstību robežu pārvaldības un atgriešanas jomā.

Valsts spēju pilnveides plāns pievēršas attīstībai katrā Eiropas integrētās robežu pārvaldības sastāvdaļā, jo īpaši robežsargu un atgriešanas speciālistu darbā pieņemšanas un apmācības politikai, aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, vajadzīgajām pētniecības un izstrādes darbībām, un atbilstošajām finansējuma vajadzībām un avotiem.

5.   Ārkārtas rīcības plānus un valsts spēju pilnveides plānus, kas minēti 3. un 4. punktā, balsta uz scenārijiem, kuri izriet no riska analīzes. Minētie scenāriji atspoguļo iespējamo situācijas attīstību pie ārējām robežām un nelikumīgas imigrācijas jomā, kā arī Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklā konstatētās problēmsituācijas. Minētos scenārijus izklāsta ārkārtas rīcības plānos un valsts spēju pilnveides plānos, uz kuriem tie attiecas.

6.   Metodiku un procedūru 3. un 4. punktā minēto plānu izveidei pieņem valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm.

7.   Aģentūra sagatavo valstu spēju pilnveides plānu pārskatu un daudzgadu stratēģiju 63. pantā minētajai Aģentūras aprīkojuma iegādei, kā arī daudzgadu plānojumu attiecībā uz pastāvīgā korpusa darbinieku specializāciju.

Aģentūra nosūta minēto pārskatu dalībvalstīm un Komisijai nolūkā konstatēt iespējamās sinerģijas un sadarbības iespējas dažādās jomās, uz kurām attiecas valstu spēju pilnveides plāni, tostarp kopīgu iepirkumu jomā. Pamatojoties uz konstatētajām sinerģijām, Aģentūra var uzaicināt dalībvalstis piedalīties turpmākos sadarbības pasākumos.

8.   Valde sanāk vismaz reizi gadā, lai apspriestu un apstiprinātu Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju ceļvedi. Spēju ceļvedi ierosina izpilddirektors, pamatojoties uz valstu spēju pilnveides plānu pārskatu cita starpā ņemot vērā riska analīzes un neaizsargātības novērtējumu, kas veikti saskaņā ar 29. un 32. pantu, rezultātus un Aģentūras daudzgadu plānus. Pēc tam, kad valde ir apstiprinājusi spēju ceļvedi, to pievieno 8. panta 5. punktā minētajai tehniskajai un operacionālajai stratēģijai.

1.   Aģentūra veic šādus uzdevumus:

2.   Aģentūra informē sabiedrību par jautājumiem, kas ietilpst tās pilnvarās. Tā laikus sniedz sabiedrībai precīzu, sīki izstrādātu, savlaicīgu un izsmeļošu informāciju par savām darbībām.

Šāda informēšana nedrīkst kaitēt šā panta 1. punktā minētajiem uzdevumiem, un jo īpaši izpaust operacionālo informāciju, kuras publiskošana apdraudētu operāciju mērķa sasniegšanu. Aģentūra informē sabiedrību, neskarot 92. pantu, saskaņā ar attiecīgajiem komunikācijas un izplatīšanas plāniem, kurus ir pieņēmusi valde, un attiecīgā gadījumā ciešā sadarbībā ar citām struktūrām, birojiem un aģentūrām.

1.   Lai veiktu uzdevumus, kas šajā regulā ir noteikti turpmāk minētajām iestādēm, Aģentūra, valsts iestādes, kas atbild par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardze, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, un par atgriešanu atbildīgās valsts iestādes saskaņā ar šo regulu un citiem attiecīgiem Savienības un dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz informācijas apmaiņu savlaicīgi un precīzi apmainās ar visu nepieciešamo informāciju.

2.   Aģentūra veic pienācīgus pasākumus, lai veicinātu tās informācijas, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, apmaiņu ar Komisiju un dalībvalstīm.

Ja informācija attiecas uz Aģentūras uzdevumu izpildi, Aģentūra apmainās ar minēto informāciju ar citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām nolūkā veikt riska analīzi, vākt statistikas datus, novērtēt situāciju trešās valstīs, veikt apmācību un sniegt atbalstu dalībvalstīm saistībā ar ārkārtas rīcības plānošanu. Minētajā nolūkā starp Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām tiek izveidoti vajadzīgie instrumenti un struktūras.

3.   Aģentūra veic visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu tādas informācijas apmaiņu ar Īriju un Apvienoto Karalisti, kura attiecas uz Aģentūras uzdevumiem, ja šī informācija saistīta ar pasākumiem, kuros tās piedalās saskaņā ar 70. pantu un 100. panta 5. punktu.

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts kontaktpunktu saziņai ar Aģentūru par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Aģentūras darbību, neskarot nacionālo koordinācijas centru lomu. Valsts kontaktpunkti ir pieejami jebkurā laikā, un tie nodrošina savlaicīgu visas no Aģentūras saņemtās informācijas izplatīšanu visām attiecīgās dalībvalsts atbilstīgajām iestādēm, jo īpaši valdes locekļiem un nacionālajam koordinācijas centram.

2.   Dalībvalstis var iecelt ne vairāk kā divus darbiniekus, kuri pārstāv savu valsts kontaktpunktu, lai tos norīkotu Aģentūrā kā sadarbības koordinatorus. Sadarbības koordinatori veicina saziņu starp valsts kontaktpunktu un Aģentūru un vajadzības gadījumā var piedalīties attiecīgās sanāksmēs.

3.   Aģentūra savā mītnē nodrošina vajadzīgās telpas un pienācīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem to pienākumu veikšanai. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru izvietošanu, sedz dalībvalsts. Valde precizē izvietošanas noteikumus un nosacījumus, kā arī noteikumus par nodrošināmo pienācīgo atbalstu.

1.   Aģentūra izveido un uztur sakaru tīklu, lai nodrošinātu sakarus un analītiskos instrumentus un ļautu ar nacionālajiem koordinācijas centriem un to starpā drošā veidā un gandrīz reāllaikā apmainīties ar sensitīvu neklasificētu informāciju un klasificētu informāciju.

Jebkura sistēma vai lietotne, kas izmanto sakaru tīklu, visā savā darbības ciklā atbilst Savienības tiesībām par datu aizsardzību.

Sakaru tīkls darbojas divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā un dod iespēju:

2.   Aģentūra sniedz tehnisku atbalstu un nodrošina, ka sakaru tīkls ir pastāvīgi pieejams un var atbalstīt Aģentūras pārvaldīto saziņas un informācijas sistēmu.

1.   Aģentūra var veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu ar Aģentūras uzdevumiem saistītās informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju un dalībvalstīm, un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības iestādēm un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām un ar 68. panta 1. punktā minētajām starptautiskajām organizācijām un 71. pantā minētajām trešām valstīm.

2.   Aģentūra izstrādā, izvērš un ekspluatē informācijas sistēmu, kas saskaņā ar 92. pantu nodrošina apmaiņu ar klasificētu informāciju un sensitīvu neklasificētu informāciju ar šā panta 1. punktā minētajiem dalībniekiem, un apmaiņu ar personas datiem, kuri minēti šīs regulas 86. līdz. 91. pantā,

3.   Aģentūra pēc vajadzības izvērš šā panta 2. punktā minētās informācijas sistēmas 14. pantā minētajā sakaru tīklā.

1.   EUROSUR izmanto robežpārbaudēm atļautās robežšķērsošanas vietās un ārējo sauszemes, jūras un gaisa robežuzraudzībai, tostarp lai uzraudzītu, atklātu, identificētu, izsekotu, novērstu un pārtvertu neatļautus robežu šķērsošanas gadījumus nolūkā atklāt, novērst un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību un sekmēt migrantu dzīvības aizsardzības un glābšanas nodrošināšanu.

2.   EUROSUR neizmanto juridiskiem vai administratīviem pasākumiem, kas veikti pēc tam, kad dalībvalsts kompetentās valsts iestādes ir pārtvērušas kriminālas pārrobežu darbības vai personas, kas bez atļaujas šķērso ārējās robežas.

1.   Dalībvalstis un aģentūra izmanto EUROSUR informācijas apmaiņai un sadarbībai robežkontroles jomā, ņemot vērā esošos informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismus. EUROSUR veido šādi komponenti:

2.   Nacionālie koordinācijas centri, izmantojot 14. pantā minēto sakaru tīklu un attiecīgās sistēmas, sniedz Aģentūrai informāciju no saviem valsts situācijas attēliem, kā arī vajadzības gadījumā no konkrētiem situācijas attēliem, kas ir nepieciešama, lai izveidotu un uzturētu Eiropas situācijas attēlu.

3.   Aģentūra, izmantojot sakaru tīklu, divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā sniedz nacionālajiem koordinācijas centriem neierobežotu piekļuvi konkrētiem situācijas attēliem un Eiropas situācijas attēlam.

1.   Katra dalībvalsts nozīmē nacionālo koordinācijas centru, kas koordinē un veic informācijas apmaiņu starp visām iestādēm, kas atbildīgas par ārējo robežu kontroli valsts līmenī, kā arī ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru, un uztur minēto centru un nodrošina tā darbību. Katra dalībvalsts paziņo par sava nacionālā koordinācijas centra izveidi Komisijai, kura nekavējoties par to informē pārējās dalībvalstis un Aģentūru.

2.   Neskarot 13. pantu un EUROSUR satvarā, nacionālais koordinācijas centrs ir vienīgais kontaktpunkts informācijas apmaiņai un sadarbībai ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru.

3.   Nacionālie koordinācijas centri:

4.   Dalībvalstis var uzticēt reģionālām, vietējām, funkcionālām vai citām iestādēm, kas var pieņemt operacionālus lēmumus, nodrošināt situācijas apzināšanos un reaģēšanas spējas to attiecīgajās kompetences jomās, tostarp uzdevumus un kompetences, kas minēti 3. punkta c), e) un f) apakšpunktā.

5.   Dalībvalsts lēmums sadalīt pienākumus saskaņā ar 4. punktu neskar nacionālā koordinācijas centra spēju sadarboties un veikt informācijas apmaiņu ar citiem nacionālajiem koordinācijas centriem un Aģentūru.

6.   Iepriekš valsts līmenī noteiktos gadījumos nacionālais koordinācijas centrs var pilnvarot 4. punktā minētu iestādi sazināties un veikt informācijas apmaiņu ar citas dalībvalsts reģionālajām iestādēm vai nacionālo koordinācijas centru, vai trešās valsts kompetentajām iestādēm ar nosacījumu, ka šāda pilnvarota iestāde regulāri informē savu nacionālo koordinācijas centru par šādu saziņu un informācijas apmaiņu.

7.   Nacionālais koordinācijas centrs darbojas divdesmit četras stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā.

1.   Komisija, cieši sadarbojoties ar Aģentūru un jebkuru citu attiecīgu Savienības struktūru, biroju vai aģentūru, pieņem un dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par EUROSUR īstenošanu un pārvaldību (“EUROSUR rokasgrāmata”). EUROSUR rokasgrāmatā sniedz tehniskas un operacionālas norādes, ieteikumus un paraugpraksi, tostarp attiecībā uz sadarbību ar trešām valstīm. Komisija pieņem EUROSUR rokasgrāmatu ieteikuma veidā.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un Aģentūru var nolemt noteikt EUROSUR rokasgrāmatas daļām klasifikāciju RESTREINT UE/EU RESTRICTED saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas reglamentā.

1.   Aģentūra un dalībvalstis nodrošina, lai būtu izstrādātas procedūras, ar ko uzrauga EUROSUR tehnisko un operacionālo darbību atbilstīgi mērķiem iegūt pienācīgu situācijas apzināšanos un attīstīt reaģēšanas spējas pie ārējām robežām.

2.   Aģentūra nepārtraukti uzrauga 14. pantā minētā sakaru tīkla piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un Eiropas situācijas attēlā kopīgoto datu kvalitāti.

3.   Aģentūra nosūta atbilstīgi 2. punktam veiktās uzraudzības laikā savākto informāciju nacionālajiem koordinācijas centriem un attiecīgajām komandvadības struktūrām, kuras izmanto Aģentūras darbībām, EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu kontekstā. Šādu informāciju klasificē kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

1.   Valsts situācijas attēli, Eiropas situācijas attēls un konkrētie situācijas attēli tiek veidoti, vācot, novērtējot, salīdzinot, analizējot, interpretējot, radot, vizualizējot un izplatot informāciju.

Pirmajā daļā minētajos situācijas attēlos ir šādi informācijas slāņi:

2.   Šā panta 1. punktā minētie situācijas attēli dod iespēju identificēt un izsekot notikumus, operācijas un attiecīgas analīzes, kas attiecas uz situācijām, kad ir apdraudēta cilvēku dzīvība.

3.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot situācijas attēlu informācijas slāņu elementus un konkrētu situācijas attēlu izveides noteikumus. Īstenošanas aktā precizē sniedzamās informācijas veidu, struktūras, kas atbildīgas par konkrētas informācijas apkopošanu, apstrādi, arhivēšanu un nosūtīšanu, ziņošanas maksimālos termiņus, datu drošības un datu aizsardzības noteikumus, un saistītos kvalitātes kontroles mehānismus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 122. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru,

1.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs izveido un uztur valsts situācijas attēlu, lai visām iestādēm, kas atbildīgas par ārējo robežu kontroli valsts līmenī, sniegtu efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju.

2.   Valsts situācijas attēlu veido no informācijas, kas savākta no šādiem avotiem:

3.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs katram incidentam valsts situācijas attēla notikumu slānī piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni no “zems” un “vidējs” līdz “augsts” un “ļoti augsts”. Par visiem incidentiem ziņo Aģentūrai.

4.   Katrs nacionālais koordinācijas centrs pēc kompetento valsts iestāžu pieteikuma var lemt par piekļuves ierobežošanu informācijai, kas ir saistīta ar valsts drošību, tostarp militārajiem aktīviem, balstoties uz informācijas vajadzības principu.

5.   Kaimiņos esošu dalībvalstu nacionālie koordinācijas centri tieši un gandrīz reāllaikā var dalīties ar situācijas attēlu par kaimiņos esošiem ārējās robežas posmiem, tostarp ar tādu pašu rīcībā esošu aktīvu pozīciju, statusu un veidu, kuri darbojas kaimiņos esošajos ārējās robežas posmos.

1.   Aģentūra izveido un uztur Eiropas situācijas attēlu, lai nacionālajiem koordinācijas centriem un Komisijai nodrošinātu efektīvu, precīzu un savlaicīgu informāciju un analīzi, kas aptver ārējās robežas, pierobežas zonu un neatļautas sekundārās kustības.

2.   Eiropas situācijas attēlu veido no informācijas, kas savākta no šādiem avotiem:

3.   Eiropas situācijas attēla notikumu slānis ietver informāciju, kas attiecas uz:

4.   Eiropas situācijas attēla operacionālais slānis ietver informāciju par kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas darbībām, ko koordinē Aģentūra, un par karstajiem punktiem, un ietver misijas uzdevumus, vietas, statusu, ilgumu, informāciju par dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem dalībniekiem, dienas un nedēļas situācijas ziņojumus, statistikas datus un informāciju plašsaziņas līdzekļiem.

5.   Informāciju par pašu rīcībā esošiem aktīviem Eiropas situācijas attēla operacionālajā slānī vajadzības gadījumā var klasificēt kā RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

6.   Aģentūra Eiropas situācijas attēlā ņem vērā ietekmes līmeņus, ko nacionālie koordinācijas centri noteikuši konkrētiem incidentiem valsts situācijas attēlos. Jebkuram incidentam pierobežas zonā Aģentūra piešķir atsevišķu indikatīvu ietekmes līmeni un informē par to nacionālos koordinācijas centrus.

1.   Aģentūra un dalībvalstis var izveidot un uzturēt konkrētus situācijas attēlus konkrētu operacionālo darbību atbalstam pie ārējām robežām vai lai apmainītos ar informāciju ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un 68. panta 1. punktā uzskaitītajām starptautiskajām organizācijām, vai ar trešām valstīm, kā paredzēts 75. pantā.

2.   Konkrētus situācijas attēlus veido no valsts un Eiropas situācijas attēlu informācijas apakškomplekta.

3.   Sīki izstrādātus noteikumus konkrēto situācijas attēlu izveides un apmaiņas kārtībai nosaka attiecīgo operacionālo darbību operacionālajā plānā un divpusējā vai daudzpusējā nolīgumā, ja konkrētais situācijas attēls ir izveidots saistībā ar divpusēju vai daudzpusēju sadarbību ar trešām valstīm. Jebkādu informācijas apmaiņu atbilstīgi šim punktam veic saskaņā ar principu par informācijas autora piekrišanu.

1.   Aģentūra koordinē EUROSUR sapludināšanas pakalpojumus, lai regulāri, uzticamā veidā un izmaksu ziņā lietderīgi nodrošinātu nacionālajiem koordinācijas centriem, Komisijai un sev informāciju par ārējām robežām un pierobežas zonu.

2.   Aģentūra pēc nacionālā koordinācijas centra pieprasījuma sniedz tam informāciju par tā piederības dalībvalsts ārējām robežām un pierobežas zonu, kuru var iegūt, pateicoties:

3.   Aģentūra var noraidīt nacionālā koordinācijas centra pieprasījumu tehnisku, finansiālu vai operacionālu iemeslu dēļ. Aģentūra nacionālajam koordinācijas centram laikus dara zināmus šāda noraidījuma iemeslus.

4.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas var izmantot 2. punktā minētos uzraudzības instrumentus, lai vāktu tādu informāciju par pierobežas zonu, kurai ir nozīme Eiropas situācijas attēlam.

1.   Aģentūra uzrauga migrācijas plūsmas Savienības virzienā un Savienības teritorijā attiecībā uz migrācijas tendencēm, apmēru un maršrutiem, un citas tendences vai iespējamās problēmas pie ārējām robežām un attiecībā uz atgriešanu. Minētajā nolūkā Aģentūra ar valdes lēmumu, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, izveido kopīgu integrētu riska analīzes modeli, ko piemēro gan Aģentūra, gan dalībvalstis. Vajadzības gadījumā šo kopīgo integrēto riska analīzes modeli izveido un atjaunina, pamatojoties uz Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas cikla īstenošanas izvērtējuma rezultātu, kas minēts 8. panta 7. punktā.

2.   Aģentūra sagatavo vispārēju ikgadēju riska analīzi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, piemērojot drošības noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 92. pantu, un īpašiem mērķiem paredzētu riska analīzi, ko izmanto operacionālās darbībās. Reizi divos gados Aģentūra, cieši apspriežoties ar dalībvalstīm, sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai stratēģisko riska analīzi Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai. Šādu stratēģisko riska analīzi ņem vērā, gatavojot Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu. Aģentūra sagatavo šādu vispārēju ikgadējo riska analīzi un stratēģisko riska analīzi, pamatojoties uz saņemto informāciju, tostarp informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. Šādos riska analīzes rezultātos personas datus anonimizē.

3.   Riska analīze, kas minēta 2. punktā, aptver visus aspektus, kas attiecas uz Eiropas integrēto robežu pārvaldību, nolūkā izstrādāt iepriekšējas brīdināšanas mehānismu.

4.   Aģentūra publicē visaptverošu informāciju par kopīgo integrēto riska analīzes modeli.

5.   Dalībvalstis sniedz Aģentūrai visu nepieciešamo informāciju par situāciju, tendencēm un iespējamiem apdraudējumiem pie ārējām robežām un atgriešanas jomā. Dalībvalstis regulāri vai pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz tai visu attiecīgo informāciju, piemēram, statistikas un operacionālos datus, kas savākti saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību un kas iekļauti obligātās informācijas un datu sarakstā, ar ko jāapmainās ar Aģentūru, kā minēts 100. panta 2. punkta e) apakšpunktā, kā arī informāciju no valsts situācijas attēlu analīzes slāņiem, kā noteikts 25. pantā.

6.   Riska analīzes rezultātus iesniedz valdei un tos savlaicīgi un precīzi nosūta dalībvalstu kompetentām iestādēm.

7.   Dalībvalstis ņem vērā riska analīzes rezultātus, plānojot savas operācijas un darbības pie ārējām robežām un savas darbības attiecībā uz atgriešanu.

8.   Aģentūra iekļauj kopīgā integrētā riska analīzes modeļa rezultātus savas kopējās apmācības pamatprogrammas izveidē, kā minēts 62. pantā.

1.   Aģentūra nodrošina visu dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības regulāru uzraudzību ar Aģentūras sadarbības koordinatoru starpniecību.

Aģentūra var izlemt, ka viens sadarbības koordinators aptver līdz četrām dalībvalstīm, kas ģeogrāfiski atrodas tuvu viena otrai.

2.   Izpilddirektors no štata darbiniekiem ieceļ ekspertus, kuri tiek izvietoti kā sadarbības koordinatori. Izpilddirektors, pamatojoties uz riska analīzi un pēc apspriešanās ar attiecīgajām dalībvalstīm, izsaka priekšlikumu par izvietošanas raksturu un noteikumiem, dalībvalsti vai reģionu, kurā var izvietot sadarbības koordinatoru, un iespējamiem uzdevumiem, kas nav iekļauti 3. punktā. Izpilddirektora priekšlikumam nepieciešams valdes apstiprinājums. Izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti par iecelšanu un kopā ar minēto dalībvalsti nosaka izvietošanas atrašanās vietu.

3.   Sadarbības koordinatori rīkojas Aģentūras vārdā, un viņu uzdevums ir veicināt sadarbību un dialogu starp Aģentūru un valsts iestādēm, kas atbildīgas par robežu pārvaldību, tostarp krasta apsardzi, ciktāl tā veic robežkontroles uzdevumus, kā arī par atgriešanu atbildīgajām valstu iestādēm. Sadarbības koordinatori jo īpaši:

4.   Ja 3. punkta i) apakšpunktā minētais sadarbības koordinatora ziņojums rada bažas par vienu vai vairākiem aspektiem, kas attiecas uz attiecīgo dalībvalsti, izpilddirektors nekavējoties informē minēto dalībvalsti.

5.   Piemērojot 3. punktu, sadarbības koordinators saskaņā ar valsts un Savienības drošības un datu aizsardzības noteikumiem:

6.   Sadarbības koordinatora ziņojums, kas minēts šā panta 3. punkta c) apakšpunktā, veido daļu no 32. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma. Ziņojumu nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

7.   Veicot savus pienākumus, sadarbības koordinatori saņem norādījumus tikai no Aģentūras.

1.   Aģentūra ar valdes lēmumu, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, kas ir sagatavots ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju, izveido kopēju neaizsargātības novērtējuma veikšanas metodiku. Minētā metodika ietver objektīvos kritērijus, ar kuru palīdzību Aģentūra veic neaizsargātības novērtējumu, šādu novērtējumu biežumu un to, kā veicami secīgi neaizsargātības novērtējumi un efektīvas sistēmas kārtība attiecībā uz 7. punktā minēto izpilddirektora ieteikumu īstenošanas uzraudzību.

2.   Aģentūra uzrauga un novērtē, vai robežkontrolei, kā tā minēta 3. panta 1.punkta a) apakšpunktā, ir pieejams nepieciešamais tehniskais aprīkojums, sistēmas, spējas, resursi, infrastruktūra un dalībvalstu darbinieki ar atbilstīgām prasmēm un apmācību. Minētajā kontekstā Aģentūra novērtē valsts spēju pilnveides plānus, kas minēti 9. panta 4. punktā, attiecībā uz spēju veikt robežkontroli, ņemot vērā to, ka dažas valsts mēroga spējas var daļēji izmantot citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Nākotnes plānošanas nolūkā Aģentūra veic šādu uzraudzību un novērtējumu kā preventīvu pasākumu, pamatojoties uz riska analīzi, kas sagatavota saskaņā ar 29. panta 2. punktu. Aģentūra veic šādu uzraudzību un novērtējumu vismaz reizi gadā, ja vien izpilddirektors nenolemj citādi, pamatojoties uz riska analīzi vai iepriekšēju neaizsargātības novērtējumu. Katrā gadījumā attiecībā uz katru dalībvalsti veic uzraudzību un novērtējumu vismaz reizi trijos gados.

3.   Neskarot 9. pantu, dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma sniedz informāciju par valsts līmenī pieejamo tehnisko aprīkojumu, darbiniekiem un, cik iespējams, pieejamajiem finanšu resursiem robežkontroles veikšanai. Dalībvalstis pēc Aģentūras pieprasījuma arī sniedz informāciju par saviem ārkārtas rīcības plāniem saistībā ar robežu pārvaldību.

4.   Neaizsargātības novērtējuma mērķis ir ļaut Aģentūrai: novērtēt dalībvalstu spēju un gatavību risināt esošas un turpmāk iespējamas problēmas pie ārējām robežām; identificēt – jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kuras saskaras ar konkrētām un nesamērīgi lielām problēmām, – iespējamas tūlītējas sekas pie ārējām robežām un turpmākas sekas attiecībā uz Šengenas zonas darbību; novērtēt to spēju dot ieguldījumu pastāvīgā korpusa un tehniskā aprīkojuma rezerves darbā, tostarp ātrās reaģēšanas rezerves darbā; un novērtēt dalībvalstu spēju uzņemt atbalstu no Eiropas Robežas un krasta apsardzes saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Minētais novērtējums neskar Šengenas izvērtēšanas mehānismu.

5.   Neaizsargātības novērtējumā Aģentūra kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā novērtē dalībvalstu spēju veikt visus robežu pārvaldības uzdevumus, tostarp to spēju tikt galā ar iespējamu liela personu skaita ierašanos to teritorijā.

6.   Neaizsargātības novērtējuma provizoriskos rezultātus iesniedz attiecīgajām dalībvalstīm. Attiecīgās dalībvalstis var sniegt komentārus par minēto novērtējumu.

7.   Ja nepieciešams, izpilddirektors, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, sniedz ieteikumu, kurā norādīti nepieciešamie pasākumi, kas attiecīgajai dalībvalstij jāveic, un termiņš, kurā šādi pasākumi jāīsteno. Izpilddirektors aicina attiecīgo dalībvalsti veikt nepieciešamos pasākumus, pamatojoties uz dalībvalsts rīcības plānu, kas izstrādāts apspriežoties ar izpilddirektoru.

8.   Izpilddirektors balsta attiecīgajām dalībvalstīm iesakāmos pasākumus uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem, ņemot vērā Aģentūras riska analīzi, attiecīgās dalībvalsts komentārus un Šengenas izvērtēšanas mehānisma rezultātus.

Ieteiktie pasākumi ir vērsti uz novērtējumā konstatētās neaizsargātības novēršanu, lai ļautu dalībvalstīm palielināt to gatavību risināt esošas un turpmāk paredzamas problēmas pie ārējām robežām, stiprinot vai uzlabojot to spējas, tehnisko aprīkojumu, sistēmas, resursus un ārkārtas rīcības plānus. Izpilddirektors var piedāvāt dalībvalstīm Aģentūras tehniskās zināšanas, lai atbalstītu ieteikto pasākumu īstenošanu.

9.   Izpilddirektors uzrauga ieteikto pasākumu īstenošanu, izmantojot regulārus ziņojumus, kas dalībvalstīm jāiesniedz, pamatojoties uz rīcības plāniem, kuri minēti 7. punktā.

Ja pastāv risks, ka dalībvalsts neīstenos ieteikto pasākumu termiņā, kas noteikts saskaņā ar 7. punktu, izpilddirektors nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts valdes locekli un Komisiju. Apspriežoties ar attiecīgās dalībvalsts valdes locekli, izpilddirektors noskaidro pie šīs dalībvalsts attiecīgajām iestādēm kavēšanās iemeslus, un piedāvā Aģentūras palīdzību, lai atvieglotu ieteiktā pasākuma īstenošanu.

10.   Ja dalībvalsts neīsteno ieteikumā norādītos nepieciešamos pasākumus termiņā, kas noteikts saskaņā ar šā panta 7. punktu, izpilddirektors nodod jautājumu valdei un paziņo Komisijai. Valde, balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem lēmumu, kurā izklāsta nepieciešamos pasākumus, kas jāveic attiecīgajai dalībvalstij, un termiņu, kurā šādi pasākumi jāīsteno. Valdes lēmums ir dalībvalstij saistošs. Ja dalībvalsts neīsteno pasākumus minētajā lēmumā paredzētajā termiņā, valde informē Padomi un Komisiju un saskaņā ar 42. pantu var tikt veikti turpmāki pasākumi.

11.   Neaizsargātības novērtējumu, tostarp detalizētu aprakstu par neaizsargātības novērtējuma iznākumu, informāciju par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, reaģējot uz neaizsargātības novērtējumu, un par to, kurā stadijā ir jebkādu iepriekš ieteiktu pasākumu īstenošana, regulāri un vismaz reizi gadā nosūta saskaņā ar 92. pantu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

1.   Sinerģija starp neaizsargātības novērtējumu un Šengenas izvērtēšanas mehānismu tiek maksimāli palielināta, lai radītu uzlabotu situācijas attēlu par Šengenas zonas darbību, cik vien iespējams izvairoties no dalībvalstu centienu dublēšanās un nodrošinot to attiecīgo Savienības finanšu instrumentu, kas atbalsta ārējo robežu pārvaldību, labāku koordinētu izmantošanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā Komisija un Aģentūra izstrādā nepieciešamo kārtību, lai regulāri, droši un savlaicīgi apmainītos ar visu informāciju, kas saistīta ar neaizsargātības novērtējumu un atbilstīgi Šengenas izvērtēšanas mehānisma ietvaros veikto izvērtējumu rezultātiem robežu pārvaldības jomā. Minētā informācijas apmaiņas kārtība attiecas uz ziņojumiem par neaizsargātības novērtējumiem un ziņojumiem par Šengenas izvērtēšanas apmeklējumiem, turpmākajiem ieteikumiem, rīcības plāniem un dalībvalstu iesniegto rīcības plānu īstenošanas atjauninājumiem.

3.   Šengenas izvērtēšanas mehānisma nolūkiem saistībā ar ārējo robežu pārvaldību Komisija apmainās ar neaizsargātības novērtējumu rezultātiem ar visiem Šengenas izvērtēšanas grupu dalībniekiem, kas piedalās attiecīgās dalībvalsts izvērtēšanā. Šādu informāciju uzskata par sensitīvu Regulas (ES) Nr. 1053/2013 nozīmē, un to attiecīgi apstrādā.

4.   Šā panta 2. punktā minētā kārtība attiecas uz izvērtēšanas, ka veikta atbilstīgi Šengenas izvērtēšanas mehānismam, rezultātiem atgriešanas jomā nolūkā nodrošināt pilnīgu Aģentūras izpratni par konstatētajiem trūkumiem, lai varētu ierosināt atbilstošus pasākumus attiecīgo dalībvalstu atbalstam minētajā jomā.

1.   Pamatojoties uz Aģentūras riska analīzi un neaizsargātības novērtējumu un vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, Aģentūra katram ārējās robežas posmam piešķir šādus ietekmes līmeņus vai maina šādus līmeņus:

2.   Lai pēc iespējas ātri risinātu krīzes situācijas konkrētā ārējās robežas posmā, ja Aģentūras riska analīze liecina, ka incidentiem, kuri saistīti ar nelikumīgu imigrāciju vai pārrobežu noziedzību, kas norisinās attiecīgajā ārējās robežas posmā, ir tik izšķiroša ietekme uz robežu drošību, ka tie rada risku Šengenas zonas darbībai, Aģentūra, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti, attiecīgajam ārējās robežas posmam uz laiku piešķir “kritisku” ietekmes līmeni.

3.   Ja starp attiecīgo dalībvalsti un Aģentūru nav panākta vienošanās par ietekmes līmeņa piešķiršanu ārējās robežas posmam, attiecīgajam robežas posmam iepriekš piešķirtais ietekmes līmenis paliek nemainīgs.

4.   Nacionālais koordinācijas centrs ciešā sadarbībā ar citām kompetentām valsts iestādēm un ņemot vērā informāciju, kas ietverta valsts situācijas attēlā, pastāvīgi izvērtē, vai kādam ārējās robežas posmam nepieciešams mainīt ietekmes līmeni, un attiecīgi informē Aģentūru.

5.   Aģentūra Eiropas situācijas attēlā norāda ietekmes līmeņus, kādi piešķirti ārējo robežu posmiem.

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pie ārējās robežas posmiem veiktā robežkontrole atbilst piešķirtajiem ietekmes līmeņiem šādā veidā:

2.   Nacionālie koordinācijas centri regulāri informē Aģentūru par pasākumiem, kas veikti valsts līmenī saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu.

3.   Ja ārējās robežas posmam, kas atrodas blakus citas dalībvalsts vai tādas trešās valsts robežas posmam, ar kuru noslēgti nolīgumi, vienošanās vai izveidoti reģionāli tīkli, kā minēts 72. un 73. pantā, ir piešķirts vidējs, augsts vai kritisks ietekmes līmenis, nacionālais koordinācijas centrs sazinās ar kaimiņos esošās dalībvalsts nacionālo koordinācijas centru vai kaimiņos esošās trešās valsts kompetento iestādi un cenšas kopā ar Aģentūru koordinēt vajadzīgos pārrobežu pasākumus.

4.   Aģentūra kopā ar attiecīgo dalībvalsti novērtē ietekmes līmeņu piešķiršanu un attiecīgos pasākumus, kas veikti valstu un Savienības līmenī. Minētais novērtējums sniedz ieguldījumu neaizsargātības novērtējumā, kas Aģentūrai jāveic saskaņā ar 32. pantu.

1.   Dalībvalsts var pieprasīt Aģentūrai palīdzību savu pienākumu īstenošanā attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Aģentūra veic arī pasākumus saskaņā ar 41. un 42. pantu.

2.   Aģentūra organizē atbilstošu tehnisko un operacionālo palīdzību uzņēmējai dalībvalstij, un tā rīkojoties saskaņā ar attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp neizraidīšanas principu, var veikt vienu vai vairākus šādus pasākumus:

3.   Aģentūra finansē vai līdzfinansē 2. punktā minētās darbības no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

4.   Ja Aģentūrai ir būtiskas papildu finansiālās vajadzības saistībā ar stāvokli pie ārējām robežām, tā nekavējoties par to informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

1.   Dalībvalsts var pieprasīt Aģentūrai uzsākt kopīgas operācijas, lai risinātu turpmāk iespējamas problēmas, tostarp nelikumīgu imigrāciju, esošus vai turpmāk iespējamus apdraudējumus pie tās ārējām robežām vai pārrobežu noziedzību, vai sniegt pastiprinātu tehnisko un operacionālo palīdzību, īstenojot tās pienākumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli. Veicot šādu pieprasījumu, dalībvalsts var arī norādīt attiecīgajai kopīgajai operācijai nepieciešamās operacionālo darbinieku specializācijas, tostarp attiecīgā gadījumā darbiniekus, kam ir izpildpilnvaras.

2.   Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kas saskaras ar īpašu un nesamērīgu problēmu, jo īpaši, ja noteiktās tās ārējo robežu vietās ierodas liels skaits trešo valstu valstspiederīgo, kuri neatļauti mēģina iekļūt minētās dalībvalsts teritorijā, Aģentūra uz ierobežotu laiku var minētās uzņēmējas dalībvalsts teritorijā izvietot ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

3.   Izpilddirektors izvērtē, apstiprina un koordinē dalībvalstu priekšlikumus kopīgu operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu veikšanai. Pirms kopīgām operācijām un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem veic rūpīgu, uzticamu un atjauninātu riska analīzi, ar to dodot Aģentūrai iespēju izkārtot prioritārā secībā kopīgo operāciju un ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu priekšlikumus, ņemot vērā saskaņā ar 34. pantu ārējo robežu posmiem piešķirtos ietekmes līmeņus un resursu pieejamību.

4.   Kopīgo operāciju vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu mērķus var sasniegt kā daļu no vairākmērķu operācijas. Šādas operācijas var ietvert krasta apsardzes funkcijas un pārrobežu noziedzības novēršanu, koncentrējoties uz cīņu pret migrantu kontrabandu vai cilvēku tirdzniecību, kā arī migrācijas pārvaldību, koncentrējoties uz identificēšanu, reģistrēšanu, iztaujāšanu un atgriešanu.

1.   Gatavojot kopīgu operāciju, izpilddirektors sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti sagatavo sarakstu, uzskaitot vajadzīgo tehnisko aprīkojumu, vajadzīgo personālu un personāla specializāciju, tostarp attiecīgā gadījumā tos darbiniekus, kuriem ir izpildpilnvaras un kuriem nepieciešama atļauja saskaņā ar 82. panta 2. punktu. Minēto sarakstu sagatavo, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts pieejamos resursus un uzņēmējas dalībvalsts pieprasījumu atbilstīgi 37. pantam. Uz šo elementu pamata Aģentūra definē tehniskā un operacionālā atbalsta kopumu, kā arī spēju palielināšanas pasākumus, kas jāiekļauj operacionālajā plānā.

2.   Izpilddirektors izstrādā operacionālo plānu kopīgām operācijām pie ārējām robežām. Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts, cieši un savlaicīgi apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, vienojas par operacionālo plānu, kurā sīki aprakstīti kopīgās operācijas organizatoriskie un procesuālie aspekti.

3.   Operacionālais plāns ir saistošs Aģentūrai, uzņēmējai dalībvalstij un iesaistītajām dalībvalstīm. Tas aptver visus tos aspektus, ko uzskata par nepieciešamiem kopīgās operācijas īstenošanai, tostarp šādu informāciju:

4.   Izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts pēc apspriešanās ar iesaistītajām dalībvalstīm vienojas par visiem grozījumiem vai pielāgojumiem operacionālajā plānā. Grozītā vai pielāgotā operacionālā plāna kopiju Aģentūra nekavējoties nosūta visām iesaistītajām dalībvalstīm.

5.   Šo pantu piemēro mutatis mutandis visām Aģentūras darbībām.

1.   Dalībvalsts pieprasījumā sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu ietver situācijas, iespējamo mērķu un plānoto vajadzību aprakstu, kā arī vajadzīgās darbinieku specializācijas, tostarp darbinieku, kam attiecīgā gadījumā ir izpildpilnvaras. Vajadzības gadījumā izpilddirektors var nekavējoties nosūtīt Aģentūras ekspertus situācijas novērtēšanai pie attiecīgās dalībvalsts ārējām robežām.

2.   Izpilddirektors nekavējoties informē valdi par dalībvalsts pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu.

3.   Lemjot par dalībvalsts pieprasījumu, izpilddirektors ņem vērā Aģentūras veiktās riska analīzes konstatējumus un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, kā arī 32. pantā minētā neaizsargātības novērtējuma rezultātus un jebkuru citu attiecīgu informāciju, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts vai kāda cita dalībvalsts.

4.   Izpilddirektors nekavējoties izvērtē iespējas dislocēt pastāvīgā korpusa pieejamos vienību dalībniekus, jo īpaši Aģentūras štata darbiniekus un dalībvalstu uz Aģentūru norīkotos darbiniekus, kas atrodas citās operāciju norises vietās. Izpilddirektors izvērtē arī papildu vajadzību izvietot operacionālos darbiniekus saskaņā ar 57. pantu un – pēc tam, kad darbinieki ar vajadzīgajām specializācijām ir izsmelti, – aktivizētu ātrās reaģēšanas rezervi saskaņā ar 58. pantu.

5.   Izpilddirektors pieņem lēmumu par pieprasījumu sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu divās darba dienās pēc pieprasījuma saņemšanas dienas. Izpilddirektors rakstveidā paziņo par lēmumu vienlaicīgi attiecīgajai dalībvalstij un valdei. Lēmumā norāda galvenos apsvērumus, kas ir tā pamatā.

6.   Pieņemot šā panta 5. punktā minēto lēmumu, izpilddirektors informē dalībvalstis par iespēju pieprasīt papildu operacionālos darbiniekus saskaņā ar 57. pantu un attiecīgā gadījumā – 58. pantu, norādot, kāds darbinieku iespējamais skaits un specializācijas jānodrošina katrai dalībvalstij.

7.   Ja izpilddirektors nolemj sākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, viņš izvieto pieejamās robežu pārvaldības vienības no pastāvīgā korpusa un aprīkojumu no tehniskā aprīkojuma rezerves saskaņā ar 64. pantu, un vajadzības gadījumā viņš lemj par tūlītēju pastiprināšanu ar vienu vai vairākām robežu pārvaldības vienībām saskaņā 57. pantu.

8.   Izpilddirektors kopā ar uzņēmēju dalībvalsti nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc lēmuma pieņemšanas dienas izstrādā un vienojas par operacionālo plānu kā minēts 38. panta 2. punktā.

9.   Tiklīdz par operacionālo plānu ir panākta vienošanās un tas iesniegts dalībvalstīm, izpilddirektors, izmantojot dislokāciju no citām operāciju norises vietām vai citiem pienākumiem, nekavējoties izvieto pieejamos operacionālos darbiniekus.

10.   Paralēli 9. punktā minētajai izvietošanai un lai vajadzības gadījumā nodrošinātu robežu pārvaldības vienību tūlītēju pastiprināšanu, dislocējot resursus no citām norises vietām vai pienākumiem, izpilddirektors no katras dalībvalsts pieprasa tā papildu personāla skaitu un specializāciju, kas tiks papildus izvietots no valsts sarakstiem īstermiņa izvietošanai, kā minēts 57. pantā.

11.   Ja rodas situācija, kurā šā panta 7. punktā minētās robežpārvaldības vienības un 10. punktā minētie darbinieki ir nepietiekami, izpilddirektors var aktivizēt ātrās reaģēšanas rezervi, katrai dalībvalstij pieprasot izvietot noteiktu skaitu un konkrētas specializācijas papildu darbiniekus, kā paredzēts 58. pantā..

12.   Informāciju, kas minēta 10. un 11. punktā, iesniedz rakstveidā valsts kontaktpunktiem, un tajā norāda datumu, kad jānotiek katras kategorijas darbinieku izvietošanai. Valsts kontaktpunktiem nodrošina arī operacionālā plāna eksemplāru.

13.   Dalībvalstis nodrošina, ka darbinieku skaits un specializācija tiek nekavējoties darīti pieejami Aģentūrai, lai garantētu pilnīgu izvietošanu saskaņā ar 57. pantu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 58. pantu.

14.   Pirmo robežu pārvaldības vienību izvietošanu, kas ir dislocētas no citām norises vietām un pienākumiem, veic ne vēlāk kā piecas darba dienas pēc dienas, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts vienojušies par operacionālo plānu. Vajadzības gadījumā robežu pārvaldības vienību papildu izvietošana notiek ne vēlāk kā divpadsmit darba dienas pēc dienas, kurā panākta vienošanās par operacionālo plānu.

15.   Ja ir jāveic ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, izpilddirektors, apspriežoties ar valdi, nekavējoties apsver prioritātes attiecībā uz notiekošajām un plānotajām Aģentūras kopīgajām operācijām pie citām ārējām robežām, lai nodrošinātu resursu iespējamu pārdali uz teritoriju pie ārējām robežām, kur visvairāk nepieciešama pastiprināta izvietošana.

1.   Ja dalībvalsts konkrētās tās ārējo robežu karsto punktu zonās saskaras ar nesamērīgām migrācijas problēmām, kam raksturīgs liels jauktu migrācijas plūsmu ieplūdums, minētā dalībvalsts var pieprasīt tehnisko un operacionālo pastiprinājumu no migrācijas pārvaldības atbalsta vienībām, kuras veido eksperti no attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kuras darbojas saskaņā ar savām pilnvarām.

Minētā dalībvalsts iesniedz Komisijai pastiprinājuma pieprasījumu un savu vajadzību novērtējumu. Pamatojoties uz minēto vajadzību novērtējumu, Komisija nosūta pieprasījumu attiecīgi Aģentūrai, EASO, Eiropolam un citām attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.   Attiecīgās Savienības struktūras, iestādes un aģentūras saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām izskata dalībvalsts pastiprinājuma pieprasījumu un tās vajadzību novērtējumu nolūkā noteikt visaptverošu pastiprinājuma paketi, ko veido dažādas darbības, kuras koordinē attiecīgās Savienības struktūras, iestādes un aģentūras un par kurām jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti. Komisija koordinē minēto procesu.

3.   Komisija sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti un attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, izstrādā noteikumus par sadarbību karstā punkta zonā un ir atbildīga par migrācijas pārvaldības atbalsta vienību darbību koordināciju.

4.   Tehniskais un operacionālais pastiprinājums, ko pilnībā ievērojot pamattiesības, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros nodrošina pastāvīgais korpuss, var ietvert:

5.   Vajadzības gadījumā migrācijas pārvaldības atbalsta vienībās iekļauj darbiniekus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības, cilvēku tirdzniecības, aizsardzības pret vajāšanu dzimuma dēļ vai pamattiesību jomā.

1.   Izpilddirektors, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem vai gadījumos, ja vienam vai vairākiem ārējās robežas posmiem ir piešķirts kritisks ietekmes līmenis, un ņemot vērā attiecīgos elementus dalībvalsts ārkārtas rīcības plānā, Aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, iesaka attiecīgajai dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot kopīgas operācijas, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, vai citas attiecīgas Aģentūras darbības, kā noteikts 36. pantā.

2.   Attiecīgā dalībvalsts sešu darba dienu laikā reaģē uz izpilddirektora ieteikumu, kas minēts 1. punktā. Ja par ierosinātajām darbībām tiek sniegta negatīva atbilde, dalībvalsts arī pamato minēto atbildi. Izpilddirektors nekavējoties informē valdi un Komisiju par ieteiktajām darbībām un negatīvās atbildes pamatojumu, lai novērtētu, vai var būt nepieciešama steidzama rīcība saskaņā ar 42. pantu.

1.   Ja ārējās robežas kontrole ir tik neefektīva, ka tiek radīts risks Šengenas zonas darbībai, jo:

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var ar īstenošanas aktu nekavējoties pieņemt lēmumu, lai noteiktu pasākumus minēto risku mazināšanai, kas jāīsteno Aģentūrai, un kurā attiecīgajai dalībvalstij prasa sadarboties ar Aģentūru minēto pasākumu īstenošanā. Komisija pirms priekšlikuma iesniegšanas apspriežas ar Aģentūru.

2.   Ja rodas situācija, kas prasa steidzamu rīcību, par minēto situāciju nekavējoties informē Eiropas Parlamentu, kā arī informē par jebkādiem turpmākiem pasākumiem un lēmumiem, kuri pieņemti, veicot atbildes pasākumus.

3.   Lai mazinātu risku, ka var tikt apdraudēta Šengenas zona, 1. punktā minētajā Padomes lēmumā nosaka vienu vai vairākus šādus pasākumus, kas jāveic Aģentūrai:

4.   Izpilddirektors divu darba dienu laikā pēc 1. punktā minētā Padomes lēmuma pieņemšanas:

5.   Izpilddirektors un attiecīgā dalībvalsts vienojas par 4. punkta b) apakšpunktā minēto operacionālo plānu trijās darba dienās pēc tā iesniegšanas dienas.

6.   Aģentūra nekavējoties un katrā ziņā piecās darba dienās pēc operacionālā plāna izveides izvieto nepieciešamos operacionālos darbiniekus no pastāvīgā korpusa 1. punktā minētajā Padomes lēmumā noteikto pasākumu praktiskai izpildei. Papildu vienības izvieto pēc vajadzības otrajā posmā, un katrā ziņā divpadsmit darba dienās pēc operacionālā plāna izveides.

7.   Aģentūra un dalībvalstis nekavējoties un katrā ziņā desmit darba dienās no operacionālā plāna izveides nosūta uz izvietošanas vietu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un kompetentos darbiniekus 1. punktā minētajā Padomes lēmumā noteikto pasākumu praktiskai izpildei.

Papildu tehnisko aprīkojumu izvieto pēc vajadzības otrajā posmā saskaņā ar 64. pantu.

8.   Attiecīgā dalībvalsts ievēro 1. punktā minēto Padomes lēmumu. Minētajā nolūkā tā nekavējoties sadarbojas ar Aģentūru un veic nepieciešamās darbības, lai sekmētu minētā lēmuma īstenošanu un minētajā lēmumā un operacionālajā plānā noteikto pasākumu praktisku izpildi, par ko panākta vienošanās ar izpilddirektoru, jo īpaši īstenojot 43., 82. un 83. pantā noteiktos pienākumus.

9.   Saskaņā ar 57. pantu un attiecīgos gadījumos saskaņā ar 39. pantu dalībvalstis dara pieejamus operacionālos darbiniekus, ko saskaņā ar šā panta 4. punktu noteicis izpilddirektors.

10.   Komisija uzrauga 1. punktā minētajā Padomes lēmumā noteikto pasākumu īstenošanu, un darbības, kuras Aģentūra veic šajā nolūkā. Ja attiecīgā dalībvalsts neievēro 1. punktā minēto Padomes lēmumu 30 dienās un nesadarbojas ar Aģentūru saskaņā ar šā panta 8. punktu, Komisija var iniciēt Regulas (ES) 2016/399 29. pantā noteikto procedūru.

1.   Robežu pārvaldības vienību, atgriešanas vienību un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanas laikā uzņēmēja dalībvalsts vai, ja saskaņā ar statusa nolīgumu notiek sadarbība ar trešo valsti, attiecīgā trešā valsts dod norādījumus vienībām saskaņā ar operacionālo plānu.

2.   Aģentūra ar sava koordinatora palīdzību var paziņot uzņēmējai dalībvalstij savu viedokli par vienībai sniegtajiem norādījumiem. Tādā gadījumā uzņēmēja dalībvalsts šo viedokli ņem vērā un pēc iespējas to ievēro.

3.   Gadījumos, kad vienībām sniegtie norādījumi neatbilst operacionālajam plānam, koordinators nekavējoties ziņo izpilddirektoram, kurš attiecīgā gadījumā var rīkoties saskaņā ar 46. panta 3. punktu.

4.   Veicot savus pienākumus un īstenojot pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības, tostarp patvēruma procedūru pieejamību, un cilvēka cieņu un pievērš īpašu uzmanību mazāk aizsargātām personām. Visiem pasākumiem, ko darbinieki veic, pildot pienākumus un īstenojot pilnvaras, jābūt samērīgiem ar šo pasākumu mērķiem. Pildot savus uzdevumus un īstenojot pilnvaras, viņi saskaņā ar Hartas 21. pantu nedrīkst diskriminēt personas, balstoties, piemēram, uz dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, izcelsmi, invaliditāti, vecumu vai dzimumorientāciju.

5.   Uz vienību dalībniekiem, kuri nav štata darbinieki, turpina attiekties viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi. Piederības dalībvalsts saskaņā ar savām valsts tiesībām attiecībā uz pamattiesību vai starptautiskas aizsardzības pienākumu pārkāpumiem, kas tiek konstatēti jebkuras Aģentūras operacionālas darbības gaitā, paredz atbilstīgus disciplinārus vai citus pasākumus.

6.   Štata darbinieki, kuri izvietoti kā vienību dalībnieki, piemēro disciplinārus pasākumus, kā noteikts Civildienesta noteikumos un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, un disciplināra rakstura pasākumus, kas noteikti 55. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajā uzraudzības mehānismā.

1.   Aģentūra nodrošina kopīgo operāciju, pilotprojektu vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu visu organizatorisko aspektu operacionālo īstenošanu, tostarp štata darbinieku klātbūtni.

2.   Neskarot 60. pantu, izpilddirektors norīko vienu vai vairākus ekspertus no štata darbiniekiem, kurus izvietot kā koordinatorus katrai kopīgajai operācijai vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam. Izpilddirektors paziņo uzņēmējai dalībvalstij par koordinatora norīkošanu.

3.   Koordinators rīkojas Aģentūras vārdā visos vienību izvietošanas aspektos. Koordinatora uzdevums ir veicināt uzņēmēju dalībvalstu un iesaistīto dalībvalstu sadarbību un koordināciju. Vismaz viens pamattiesību uzraudzības speciālists palīdz koordinatoram un konsultē viņu. Koordinators jo īpaši:

4.   Saistībā ar kopīgajām operācijām vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem izpilddirektors var atļaut koordinatoram palīdzēt risināt jebkādas domstarpības par operacionālā plāna izpildi un vienību izvietošanu.

1.   Aģentūra pilnībā sedz turpmāk minētās izmaksas, kas dalībvalstīm radušās, nodrošinot sava personāla pieejamību nolūkā tos izvietot no pastāvīgā korpusa kā vienības dalībniekus dalībvalstīs un trešās valstīs uz īsu termiņu saskaņā ar 57. pantu, vai dalībvalstīs, izmantojot ātrās reaģēšanas rezervi saskaņā ar 58. pantu:

2.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz to izmaksu atmaksāšanu, kas radušās personālam, kas izvietots uz īsu termiņu saskaņā ar 57. un 58. pantu, un vajadzības gadījumā atjaunina tos. Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam tiesiskajam regulējumam, izpilddirektors sagatavo šādu priekšlikumu pēc pozitīva Komisijas atzinuma saņemšanas. Sīki izstrādātus noteikumus pēc iespējas pamato ar vienkāršotām izmaksu iespējām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu. Vajadzības gadījumā valde nodrošina saskaņotību ar noteikumiem, kas piemērojami štata darbinieku komandējumu izdevumiem.

1.   Izpilddirektors izbeidz ikvienu Aģentūras darbību, ja vairs netiek izpildīti nosacījumi šo darbību veikšanai. Izpilddirektors pirms šādas izbeigšanas informē attiecīgo dalībvalsti.

2.   Dalībvalstis, kas piedalās Aģentūras operacionālajā darbībā, var pieprasīt izpilddirektoram izbeigt šo operacionālo darbību. Izpilddirektors par šādu pieprasījumu informē valdi.

3.   Izpilddirektors pēc tam, kad ir informējis attiecīgo dalībvalsti, var atsaukt darbības finansējumu vai arī to apturēt vai izbeigt, ja uzņēmēja dalībvalsts neievēro operacionālo plānu.

4.   Izpilddirektors pēc apspriešanās ar pamattiesību amatpersonu un pēc tam, kad ir informējis attiecīgo dalībvalsti, atsauc jebkuras Aģentūras darbības finansējumu, vai pilnībā vai daļēji aptur vai izbeidz jebkuru Aģentūras darbību, ja viņš uzskata, ka saistībā ar attiecīgo darbību notikuši pamattiesību vai starptautiskās aizsardzības pienākumu pārkāpumi, kas ir būtiski vai, visticamāk, būs ilgstoši.

5.   Izpilddirektors pēc apspriešanās ar pamattiesību speciālistu izlemj neuzsākt Aģentūras darbību, ja viņš uzskata, ka jau no paša darbības sākuma pastāvēs nopietni iemesli tās apturēšanai vai izbeigšanai, jo tā varētu izraisīt būtiskus pamattiesību vai starptautiskas aizsardzības pienākumu pārkāpumus. Par šo lēmumu izpilddirektors informē attiecīgo dalībvalsti.

6.   Lēmumi, kas minēti 4. un 5. punktā, balstās uz pienācīgi pamatotiem iemesliem. Pieņemot šādus lēmumus, izpilddirektors ņem vērā attiecīgo informāciju, piemēram, to reģistrēto sūdzību skaitu un saturu, ko valsts kompetentā iestāde nav atrisinājusi, ziņojumus par būtiskiem incidentiem, ziņojumus no sadarbības koordinatoriem, attiecīgām starptautiskajām organizācijām un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām jomās, uz kurām attiecas šī regula. Izpilddirektors par šādiem lēmumiem informē valdi un sniedz tai to pamatojumu.

7.   Ja izpilddirektors izlemj apturēt vai izbeigt Aģentūras veikto migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanu, viņš par minēto lēmumu informē pārējās attiecīgās struktūras, birojus un aģentūras, kuras darbojas karstā punkta zonā.

1.   Neiedziļinoties atgriešanas lēmumos pēc būtības, kas paliek vienīgi dalībvalstu atbildībā, un saskaņā ar pamattiesību ievērošanu, Savienības tiesību un starptautisko tiesību vispārējiem principiem, tostarp starptautisko aizsardzību, neizraidīšanas principa ievērošanu un bērnu tiesībām, Aģentūra attiecībā uz atgriešanu:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā tehniskā un operacionālā palīdzība ietver darbības, lai palīdzētu dalībvalstīm veikt atgriešanas procedūras, kuras īsteno kompetentās iestādes, jo īpaši sniedzot:

3.   Aģentūras mērķis ir izveidot sinerģijas un savienot Savienības finansētus tīklus un programmas atgriešanas jomā, cieši sadarbojoties ar Komisiju un ar attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp Eiropas migrācijas tīkla, atbalstu.

1.   Aģentūra saskaņā ar 48. panta 1. punkta d) apakšpunktu pārvalda un turpina attīstīt integrētu atgriešanas pārvaldības platformu, ar kuru apstrādā informāciju, tostarp personas datus, ko nosūta dalībvalstu atgriešanas pārvaldības sistēmas un kas Aģentūrai ir nepieciešami, lai tā varētu sniegt tehnisku un operacionālu palīdzību. Personas dati ietver tikai biogrāfiskos datus vai pasažieru sarakstus. Personas datus nosūta tikai tad, ja tie ir nepieciešami Aģentūrai, lai tā varētu palīdzēt koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas uz trešām valstīm, neatkarīgi no izmantotā transporta veida. Šādus personas datus nosūta platformai tikai tad, kad ir pieņemts lēmums sākt atgriešanas operāciju, un tos dzēš, tiklīdz operācija ir pabeigta.

Biogrāfiskos datus nosūta platformai tikai tad, ja vienību dalībnieki tiem nevar piekļūt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1860 (39) 17. panta 3. punktu.

Aģentūra var izmantot platformu arī, lai droši nosūtītu biogrāfiskos vai biometriskos datus, tostarp visu veidu dokumentus, ko var uzskatīt par pierādījumiem vai prima facie pierādījumiem par to trešo valstu valstspiederīgo valstspiederību, uz kuriem attiecas atgriešanas lēmumi, ja šādu personas datu nosūtīšana ir nepieciešama, lai Aģentūra pēc dalībvalsts pieprasījuma sniegtu palīdzību trešo valstu valstspiederīgo identitātes un valstspiederības apstiprināšanai konkrētos gadījumos. Šādus datus neglabā platformā, un tos dzēš tūlīt pēc saņemšanas apstiprinājuma.

2.   Aģentūra izstrādā, ievieš un pārvalda informācijas sistēmas un programmatūru, kas ļauj apmainīties ar informāciju atgriešanas nolūkā Eiropas Robežu un krasta apsardzes ietvaros un nolūkā apmainīties ar personas datiem.

3.   Personas datus apstrādā saskaņā ar attiecīgi 86., 87., 88. un 91. pantu.

1.   Neiedziļinoties atgriešanas lēmumos pēc būtības, kas paliek vienīgi dalībvalstu atbildībā, Aģentūra sniedz dalībvalstīm tehnisko un operacionālo palīdzību un nodrošina atgriešanas operāciju koordināciju vai organizēšanu, tostarp fraktējot gaisa kuģus šādu operāciju mērķim un organizējot atgriešanu ar regulārajiem lidojumiem, vai izmantojot citus transporta veidus. Aģentūra var pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu koordinēt vai organizēt atgriešanas operācijas.

2.   Dalībvalstis, izmantojot 49. panta 1. punktā minēto platformu, sniedz operacionālos datus par atgriešanu, kas nepieciešami, lai Aģentūra varētu izvērtēt atgriešanas vajadzības, un informē Aģentūru par to indikatīvo plānošanu attiecībā uz atgriežamo personu skaitu un atgriešanas trešām valstīm gan attiecībā uz attiecīgās valsts atgriešanas operācijām, gan to vajadzībām pēc Aģentūras palīdzības vai tās veiktas koordinēšanas. Aģentūra izstrādā un uztur ilgstošu operacionālo plānu, lai nodrošinātu pieprasītājām dalībvalstīm vajadzīgo operacionālo palīdzību un pastiprinājumu, tostarp sniedzot tehnisko aprīkojumu. Aģentūra var vai nu pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc kādas dalībvalsts pieprasījuma iekļaut ilgstošajā operacionālajā plānā to atgriešanas operāciju datumus un galamērķus, kuras tā uzskata par nepieciešamām, balstoties uz vajadzību izvērtējumu. Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, lemj par ilgstošā operacionālā plāna modus operandi. Attiecīgā dalībvalsts apstiprina Aģentūrai, ka uz visām atgriežamajām personām, uz kurām attiecas Aģentūras organizēta vai koordinēta atgriešanas operācija, attiecas izpildāms atgriešanas lēmums.

Kad vienību dalībnieki ir izvietoti, tie pirms jebkuras atgriežamās personas atgriešanas pārbauda informāciju Šengenas Informācijas sistēmā, lai pārbaudītu, vai atgriešanas lēmums, kas izdots attiecībā uz konkrētu atgriežamo personu, nav apturēts vai arī tā izpilde nav atlikta.

Ilgstošais operacionālais plāns ietver elementus, kas vajadzīgi, lai veiktu atgriešanas operāciju, tostarp elementus attiecībā uz pamattiesību ievērošanu, un tas cita starpā atsaucas uz attiecīgajiem rīcības kodeksiem un uzraudzības, ziņošanas un sūdzību izskatīšanas mehānisma procedūrām.

3.   Aģentūra var sniegt dalībvalstīm tehnisko un operacionālo palīdzību un var arī vai nu pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma nodrošināt koordinēšanu vai organizēšanu tādām atgriešanas operācijām, kurām transportlīdzekļus un atgriešanas eskortu dara pieejamus atgriešanas trešā valsts (“savākšanas atgriešanas operācijas”). Iesaistītās dalībvalstis un Aģentūra nodrošina, lai visas atgriešanas operācijas laikā tiktu garantēta pamattiesību ievērošana, neizraidīšanas princips, piespiešanas līdzekļu samērīga izmantošana un cieņa pret atgriežamo personu. Vismaz viens dalībvalsts pārstāvis un viens piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists no rezerves, kas izveidota saskaņā ar 51. pantu, vai no iesaistītās dalībvalsts uzraudzības sistēmas ir klāt visu atgriešanas operācijas laiku līdz ierašanās brīdim atgriešanas trešā valstī.

4.   Izpilddirektors nekavējoties izstrādā atgriešanas plānu savākšanas atgriešanas operācijām. Izpilddirektors un jebkura iesaistītā dalībvalsts vienojas par plānu, kurā sīki aprakstīti savākšanas atgriešanas operācijas organizatoriskie un procesuālie aspekti, ņemot vērā šādu operāciju ietekmi uz pamattiesībām un riskus. Jebkuram minētā plāna grozījumam vai pielāgojumam nepieciešama 3. punktā un šajā punktā minēto pušu piekrišana.

Atgriešanas plāns par savākšanas atgriešanas operācijām ir saistošs gan Aģentūrai, gan jebkurai iesaistītajai dalībvalstij. Tas aptver visus savākšanas atgriešanas operāciju veikšanai nepieciešamos pasākumus.

5.   Katru Aģentūras organizēto vai koordinēto atgriešanas operāciju uzrauga saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu. Piespiedu atgriešanas operāciju uzraudzību veic piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists, pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, visu atgriešanas operācijas laiku – no laikposma pirms aizbraukšanas līdz atgriežamo personu nodošanai atgriešanas trešai valstij. Piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālists iesniedz izpilddirektoram, pamattiesību amatpersonai un visu konkrētajā operācijā iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm ziņojumu par katru piespiedu atgriešanas operāciju. Vajadzības gadījumā attiecīgi izpilddirektors un valsts kompetentās iestādes nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus.

6.   Ja Aģentūrai ir bažas saistībā ar pamattiesību ievērošanu jebkurā atgriešanas operācijas posmā, tā par savām bažām paziņo iesaistītajām dalībvalstīm un Komisijai.

7.   Izpilddirektors izvērtē atgriešanas operāciju rezultātus un reizi sešos mēnešos nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valdei detalizētu novērtējuma ziņojumu par visām iepriekšējā pusgadā veiktajām atgriešanas operācijām, pievienojot arī pamattiesību amatpersonas novērojumus. Izpilddirektors veic minēto rezultātu vispusīgu salīdzinošo analīzi, lai uzlabotu atgriešanas operāciju kvalitāti, saskanību un efektivitāti. Izpilddirektors iekļauj minēto analīzi Aģentūras gada darbības pārskatā.

8.   Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas operācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem, piešķirot prioritāti tām operācijām, ko īsteno vairāk nekā viena dalībvalsts vai ko īsteno no karsto punktu zonām.

1.   Aģentūra, pienācīgi ņemot vērā pamattiesību amatpersonas atzinumu, no dalībvalstu kompetentajām struktūrām izveido to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu rezervi, kuri veic piespiedu atgriešanas uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktu un kuri ir apmācīti saskaņā ar šīs regulas 62. pantu.

2.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, nosaka to piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu specializāciju un skaitu, kuri jādara pieejami minētajai rezervei. Tādu pašu procedūru piemēro jebkādām turpmākām izmaiņām specializācijā un kopējā skaitā.

Dalībvalstis ir atbildīgas par rezerves papildināšanu, ieceļot noteiktajai specializācijai atbilstošus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus, neskarot attiecīgo uzraudzības speciālistu neatkarību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja valsts tiesību akti to paredz. Aģentūra arī dod ieguldījumu rezervē ar saviem pamattiesību uzraudzības speciālistiem, kā minēts 110. pantā. Rezervē iekļauj piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā.

3.   Dalībvalstu ieguldījumu piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistu nosūtīšanai atgriešanas operācijās un pasākumos nākamajam gadam plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem dalībvalstis dara pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus izvietošanai pēc Aģentūras pieprasījuma, ja vien tās nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Šādu pieprasījumu iesniedz vismaz 21 darba dienu pirms plānotās izvietošanas vai piecas darba dienas pirms ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācijas.

4.   Aģentūra pēc pieprasījuma dara piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus pieejamus iesaistītajām dalībvalstīm, lai tie dalībvalstu vārdā visā atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā uzraudzītu, vai tās tiek pareizi īstenotas. Visām atgriešanas operācijām, kurās ir iesaistīti bērni, tā dara pieejamus piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā.

5.   Uz piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem atgriešanas operāciju vai atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā aizvien attiecas viņu piederības dalībvalsts disciplinārie pasākumi. Štata darbiniekiem, kas ir izvietoti kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, piemēro Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā paredzētos disciplināros pasākumus.

1.   Aģentūra var izvietot atgriešanas vienības vai nu pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma. Aģentūra var izvietot šādas atgriešanas vienības atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību ietvaros vai pēc vajadzības, lai sniegtu papildu tehnisko un operacionālo palīdzību atgriešanas jomā. Vajadzības gadījumā atgriešanas vienībās ir amatpersonas ar specializētām zināšanām bērnu aizsardzības jomā.

2.   Šīs regulas 40. panta 2. līdz 5. punktu un 43., 44. un 45. pantu piemēro atgriešanas vienībām mutatis mutandis.

1.   Ja uz dalībvalsti gulstas slogs, īstenojot pienākumu atgriezt atgriežamās personas, Aģentūra vai nu pēc savas iniciatīvas un ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbilstīgu tehnisko un operacionālo palīdzību personu atgriešanas nodrošināšanas operācijas veidā. Šāda operācija var ietvert atgriešanas vienību izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kas sniedz palīdzību atgriešanas procedūru īstenošanā, un atgriešanas operāciju organizēšanu no uzņēmējas dalībvalsts.

Šīs regulas 50. pantu piemēro arī atgriešanas operācijām, ko Aģentūra organizē vai koordinē saistībā ar atgriešanas nodrošināšanas operācijām.

2.   Ja dalībvalsts saskaras ar īpašām un nesamērīgām problēmām, īstenojot savu pienākumu atgriezt atgriežamās personas, Aģentūra vai nu pēc savas iniciatīvas ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu vai pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma sniedz atbilstīgu tehnisko un operacionālo palīdzību ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācijas veidā. Ātrās reaģēšanas atgriešanas nodrošināšanas operācija var aptvert atgriešanas vienību ātru izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī, kas sniedz palīdzību atgriešanas procedūru īstenošanā, un atgriešanas operāciju organizēšanu no uzņēmējas dalībvalsts.

3.   Atgriešanas nodrošināšanas operāciju kontekstā izpilddirektors nekavējoties izstrādā operacionālo plānu, vienojoties ar uzņēmēju dalībvalsti un iesaistītajām dalībvalstīm. 38. panta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

4.   Izpilddirektors pieņem lēmumu par operacionālo plānu pēc iespējas drīzāk un – 2. punktā minētajā gadījumā – piecās darba dienās. Lēmumu rakstveidā nekavējoties paziņo attiecīgajām dalībvalstīm un valdei.

5.   Aģentūra finansē vai līdzfinansē atgriešanas nodrošināšanas operācijas no sava budžeta saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem.

1.   Eiropas Robežu un krasta apsardzes pastāvīgais korpuss ar I pielikumā noteiktajām spējām ir Aģentūras daļa.. Pastāvīgais korpuss sastāv no šādām četrām operacionālo darbinieku kategorijām saskaņā ar I pielikumā izklāstīto ikgadējo pieejamības shēmu:

2.   Aģentūra pastāvīgā korpusa dalībniekus izvieto kā robežu pārvaldības vienību dalībniekus, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību dalībniekus, atgriešanas vienību dalībniekus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas nodrošināšanas operācijās vai jebkādās citās attiecīgās operacionālās darbībās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Šādas darbības veic tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts atļauju. Faktiskais no pastāvīgā korpusa izvietoto darbinieku skaits ir atkarīgs no operacionālajām vajadzībām.

Pastāvīgā korpusa izvietošana papildina dalībvalstu centienus.

3.   Sniedzot dalībvalstīm atbalstu, pastāvīgā korpusa dalībnieki, kas tiek izvietoti kā vienību dalībnieki, var veikt robežkontroles vai atgriešanas uzdevumus, tostarp uzdevumus, kam nepieciešamas izpildpilnvaras, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos, vai – attiecībā uz štata darbiniekiem – uzdevumus, kam nepieciešamas izpildpilnvaras, kas noteiktas 55. panta 7. punktā.

Pastāvīgā korpusa dalībnieki atbilst specializētās apmācības un profesionalitātes prasībām, kā noteikts Regulas (ES) 2016/399 16. panta 1. punkta trešajā daļā vai citos attiecīgos instrumentos.

4.   Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, ņemot vērā Aģentūras riska analīzi, neaizsargātības novērtējuma rezultātus un Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, un pamatojoties uz Aģentūrai pieejamo štata darbinieku skaitu un specializāciju un uz esošajiem norīkojumiem, valde katru gadu līdz 31. martam pieņem lēmumu par:

5.   Tehniskā aprīkojuma darbinieku komandu, kas tiek nodrošināta saskaņā ar 64. pantu, ņem vērā kā to ieguldījumu daļu, kurus nākamajam gadam saskaņā ar 57. pantu dalībvalstis veic īstermiņa izvietošanai. Lai sagatavotu attiecīgo šā panta 4. punktā minēto valdes lēmumu, attiecīgā dalībvalsts līdz katra gada janvāra beigām informē Aģentūru par savu nodomu izvietot tehnisko aprīkojumu ar attiecīgo darbinieku komandu.

6.   Šīs regulas 73. panta nolūkā Aģentūra izstrādā un nodrošina komandvadības struktūras pastāvīgā korpusa efektīvai izvietošanai trešo valstu teritorijā.

7.   Atbalsta vai uzraudzības funkciju veikšanai pastāvīgā korpusa izveidē, korpusa operāciju plānošanai un pārvaldībai un Aģentūras pašas aprīkojuma iegādei Aģentūra var pieņemt darbā pietiekamu štata darbinieku skaitu, kas var veidot līdz 4 % no I pielikumā noteiktā pastāvīgā korpusa dalībnieku kopējā skaita,.

8.   Šā panta 7. punktā minētos darbiniekus un par ETIAS centrālās vienības darbību atbildīgos darbiniekus neizvieto kā vienību dalībniekus, tomēr I pielikuma nolūkiem viņus uzskaita kā 1. kategorijas darbiniekus.

1.   Aģentūra iegulda pastāvīgajā korpusā savus štata darbiniekus (1. kategorija), lai tos kā vienību dalībniekus izvietotu operāciju norises vietās ar uzdevumiem un pilnvarām, kas paredzētas 82. pantā, tostarp uzdevumu rīkoties ar Aģentūras pašas aprīkojumu.

2.   Pieņemot darbā darbiniekus, Aģentūra nodrošina, ka tiek atlasīti tikai tie kandidāti, kuri apliecina augsta līmeņa profesionalitāti, ievēro augstas ētikas vērtības un kuriem ir atbilstīgas valodu prasmes.

3.   Saskaņā ar 62. panta 2. punktu pēc to pieņemšanas darbā štata darbinieki, ko paredzēts izvietot kā vienību dalībniekus, iziet nepieciešamo robežsardzes vai ar atgriešanu saistītu apmācību, tostarp attiecībā uz pamattiesībām, atbilstoši darbinieku specializācijām, par ko valde izlēmusi saskaņā ar 54. panta 4. punktu, ņemot vērā viņu iepriekš iegūtās kvalifikācijas un profesionālo pieredzi attiecīgajās jomās.

Apmācību, kas minēta pirmajā daļā, īsteno īpašu mācību programmu ietvaros, ko izstrādājusi Aģentūra un kas, balstoties uz nolīgumiem ar atsevišķām dalībvalstīm, īstenotas to specializētajās mācību un izglītības iestādēs, tostarp dalībvalstīs esošajās Aģentūras partnerības akadēmijās. Katram darbiniekam pēc pieņemšanas darbā izstrādā piemērotu mācību plānu, lai nodrošinātu, ka tiem vienmēr ir vajadzīgā profesionālā kvalifikācija ar robežsardzi vai ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildei. Mācību plānus regulāri atjaunina. Mācību izmaksas pilnībā sedz Aģentūra.

Štata darbiniekiem, kuri tehnisko darbinieku komandas sastāvā rīkojas ar Aģentūras pašas aprīkojumu, nav jāiziet pilnas robežsardzes vai ar atgriešanu saistītas mācības.

4.   Aģentūra visā tās štata darbinieku nodarbinātības laikā nodrošina, ka tie pilda pienākumus kā vienību dalībnieki saskaņā ar visaugstākajiem standartiem un pilnībā ievērojot pamattiesības.

5.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu:

Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas a) punktā minētajiem noteikumiem Komisija saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu sniedz atzinumu par to atbilstību Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai. Par izpilddirektora priekšlikumu attiecībā uz minētajiem noteikumiem apspriežas ar pamattiesību amatpersonu.

6.   Aģentūras darbiniekus, kuri nav kvalificēti robežsardzes vai ar atgriešanu saistītiem uzdevumiem, kopīgu operāciju laikā izvieto vienīgi koordinācijas, pamattiesību uzraudzības un citu saistītu uzdevumu veikšanai. Viņi neietilpst vienību sastāvā.

7.   Štata darbinieki, kurus izvietos vienībās, saskaņā ar 82. pantu, atkarībā no darbinieku specializācijām un attiecīgajām mācībām, spēj veikt šādus uzdevumus, kuriem nepieciešamas izpildpilnvaras:

1.   Dalībvalstis iegulda pastāvīgajā korpusā, norīkojot uz Aģentūru operacionālos darbiniekus kā vienību dalībniekus (2. kategorija). Atsevišķu norīkojumu ilgums ir 24 mēneši. Ar piederības dalībvalsts un Aģentūras piekrišanu atsevišķus norīkojumus var vienreiz pagarināt vēl par 12 vai 24 mēnešiem. Lai atvieglotu 61. pantā minētās finanšu atbalsta sistēmas īstenošanu, norīkošana parasti sākas kalendārā gada sākumā.

2.   Katra dalībvalsts ir atbildīga par nepārtrauktu ieguldījuma nodrošināšanu, norīkojot operacionālos darbiniekus kā vienību dalībniekus saskaņā ar II pielikumu. Izmaksas, kas rodas darbiniekiem, kuri izvietoti saskaņā ar šo pantu, sedz saskaņā ar noteikumiem, ko pieņem, ievērojot 95. panta 6. punktu.

3.   Darbam Aģentūrā norīkotajiem operacionālajiem darbiniekiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar 82. pantu. Dalībvalsti, kura norīkojusi minētos operacionālos darbiniekus, uzskata par viņu piederības dalībvalsti. Norīkojuma laikā par vienību norīkoto dalībnieku atrašanās vietām un izvietošanas ilgumu lemj izpilddirektors atbilstoši operacionālajām vajadzībām. Aģentūra nodrošina, ka operacionālie darbinieki norīkojuma laikā tiek pastāvīgi apmācīti.

4.   Katra dalībvalsts līdz katra gada 30. jūnijam no saviem operacionālajiem darbiniekiem izvirza kandidātus norīkošanai atbilstoši konkrētam darbinieku skaitam un specializācijai, ko valde noteikusi nākamajam gadam, kā minēts 54. panta 4. punktā. Aģentūra pārbauda, vai operacionālie darbinieki, ko dalībvalsts piedāvājusi, atbilst noteiktajai darbinieku specializācijai un vai tiem ir vajadzīgās valodu prasmes. Aģentūra katru gadu līdz 15. septembrim pieņem piedāvātos kandidātus vai tos noraida gadījumā, ja tie neatbilst prasītajai specializācijai, ja tiem ir nepietiekamas valodu prasmes, ir konstatēts amatpārkāpums vai piemērojamo noteikumu pārkāpums iepriekšēju izvietojumu laikā, un prasa dalībvalstij piedāvāt norīkošanai citus kandidātus.

5.   Ja nepārvaramas varas dēļ atsevišķu operacionālo darbinieku nevar norīkot vai tas nevar turpināt pildīt norīkojumu, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka darbinieku aizstāj cits operacionālais darbinieks, kuram ir vajadzīgā specializācija.

1.   Papildus norīkojumiem atbilstīgi 56. pantam, katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iegulda pastāvīgajā korpusā, izvirzot robežsargus un citus attiecīgus darbiniekus iekļaušanai provizoriskajā valsts sarakstā, kurā ir uzskaitīti īstermiņa izvietošanai pieejamie operacionālie darbinieki (3. kategorija) saskaņā ar III pielikumā norādītajiem ieguldījumiem un saskaņā ar darbinieku konkrētu skaitu un specializāciju, ko valde noteikusi nākamajam gadam, kā minēts 54. panta 4. punktā. Izvirzīto operacionālo darbinieku provizoriskos valsts sarakstus dara zināmus Aģentūrai. Ikgadējā saraksta galīgo sastāvu Aģentūrai apstiprina pēc tam, kad līdz attiecīgā gada 1. decembrim ir pabeigtas ikgadējās divpusējās sarunas.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka izvirzītie operacionālie darbinieki ir pieejami pēc Aģentūras pieprasījuma saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību. Katrs darbinieks kalendārā gada griezumā ir pieejams uz laiku līdz četriem mēnešiem. Tomēr dalībvalstis var nolemt atsevišķu darbinieku izvietot ilgāk par četriem mēnešiem. Šādu pagarinājumu uzskata par atsevišķu šīs dalībvalsts ieguldījumu tai pašai specializācijai vai citai vajadzīgajai specializācijai, ja konkrētajam darbiniekam ir nepieciešamās prasmes. Izmaksas, kas rodas darbiniekiem, kuri izvietoti saskaņā ar šo pantu, sedz saskaņā ar noteikumiem, ko pieņem, ievērojot 45. panta 2. punktu.

3.   Saskaņā ar šo pantu izvietotajiem operacionālajiem darbiniekiem ir vienību dalībnieku uzdevumi un pilnvaras saskaņā ar 82. pantu.

4.   Aģentūra var pārbaudīt, vai operacionālie darbinieki, ko dalībvalstis izvirzījušas īstermiņa izvietošanai, atbilst noteiktajai darbinieku specializācijai un vai viņiem ir vajadzīgās valodu prasmes. Aģentūra noraida izvirzīto operacionālo darbinieku gadījumā, ja viņam ir nepietiekamas valodu prasmes, ir konstatēts amatpārkāpums vai piemērojamo noteikumu pārkāpums iepriekšēju izvietojumu laikā. Aģentūra noraida izvirzīto operacionālo darbinieku arī tad, ja viņš neatbilst prasītajai specializācijai, ja vien attiecīgais operacionālais darbinieks nav kvalificēts citai specializācijai, kas piešķirta attiecīgajai dalībvalstij. Ja Aģentūra noraida darbinieku attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka minētas darbinieks tiek aizstāts ar citu operacionālo darbinieku, kuram ir vajadzīgā specializācija.

5.   Aģentūra katru gadu līdz 31. jūlijam pieprasa, lai dalībvalstis iegulda konkrētus atsevišķus operacionālos darbiniekus izvietošanai kopīgās operācijās nākamajā gadā atbilstīgi prasītajam skaitam un specializācijām. Par atsevišķas izvietošanas laikposmiem lemj ikgadējās divpusējās sarunās un nolīgumos starp Aģentūru un dalībvalstīm.

6.   Pēc ikgadējām divpusējām sarunām dalībvalstis operacionālos darbiniekus no 1. punktā minētajiem valsts sarakstiem dara pieejamus konkrētiem izvietojumiem saskaņā ar Aģentūras pieprasījumā norādīto skaitu un specializācijām.

7.   Ja nepārvaramas varas dēļ atsevišķu operacionālo darbinieku nevar izvietot saskaņā ar nolīgumiem, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka šādu darbinieku aizstāj ar citu tādu darbinieku no saraksta, kuram ir vajadzīgā specializācija.

8.   Ja palielinās vajadzība pastiprināt noritošo kopīgo operāciju vai ir nepieciešamība uzsākt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu vai jaunu kopīgu operāciju, kas nav norādīta attiecīgajā gada darba programmā vai atbilstošo ikgadējo divpusējo sarunu iznākumā, izvietošanu veic, ievērojot III pielikumā paredzētos limitus. Izpilddirektors nekavējoties informē dalībvalstis par papildu vajadzībām, norādot operacionālo darbinieku iespējamo skaitu un specializāciju, kas jānodrošina katrai dalībvalstij. Pēc tam, kad izpilddirektors un uzņēmēja dalībvalsts ir vienojušies par grozītu operacionālo plānu vai – attiecīgā gadījumā – jaunu operacionālo plānu, izpilddirektors iesniedz oficiālu pieprasījumu par operacionālo darbinieku skaitu un specializāciju. Neskarot 39. pantu, vienības dalībniekus no katras dalībvalsts izvieto 20 darba dienu laikā no minētā oficiālā pieprasījuma dienas.

9.   Ja riska analīze vai jebkurš pieejamais neaizsargātības novērtējums liecina, ka kāda dalībvalsts saskaras ar situāciju, kas būtiski ietekmētu tās valsts uzdevumu izpildi, attiecīgā dalībvalsts nodrošina operacionālos darbiniekus saskaņā ar Aģentūras prasībām, kas minētas šā panta 5. vai 8. punktā. Tomēr minētie ieguldījumi kumulatīvi nepārsniedz pusi no minētās dalībvalsts ieguldījuma attiecīgajam gadam, ka noteikts III pielikumā. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, un šādu informāciju iekļauj 65. pantā minētajā ziņojumā.

10.   Izvietošanas ilgumu konkrētai operācijai nosaka piederības dalībvalsts, bet jebkurā gadījumā tas nav mazāks par 30 dienām, izņemot gadījumu, kad tādas operācijas ilgums, uz kuru attiecas izvietošana, ir īsāks par 30 dienām.

11.   Tehnisko darbinieku komandu, ko saskaņā ar 54. panta 5. punktu ņem vērā saistībā ar dalībvalstu ieguldījumu, izvieto tikai saskaņā ar nolīgumiem, kas izriet no ikgadējām divpusējām sarunām par attiecīgajām tehniskā aprīkojuma vienībām, kā minēts 64. panta 9. punktā.

Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis šā punkta pirmajā daļā minēto tehnisko darbinieku komandu to ikgadējos sarakstos iekļauj tikai pēc ikgadējo divpusējo sarunu beigām. Dalībvalstis var pielāgot attiecīgos ikgadējos sarakstus, ja attiecīgajā gadā tehnisko darbinieku komandā rodas jebkādas izmaiņas. Dalībvalstis par šīm izmaiņām paziņo Aģentūrai.

Šā panta 4. punktā minētā pārbaude neattiecas uz prasmēm, kas nepieciešamas rīcībai ar tehnisko aprīkojumu.

Komandas locekļus, kuriem ir tikai tehniski pienākumi, valsts ikgadējos sarakstos norāda tikai pēc to funkcijas.

Tehnisko darbinieku komandu izvietošanas ilgumu nosaka saskaņā ar 64. pantu.

1.   Dalībvalstis iegulda operacionālos darbiniekus pastāvīgajā korpusā ar ātrās reaģēšanas rezervi (4. kategorija), ko aktivizē nolūkā veikt ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus saskaņā ar 37. panta 2. punktu un 39. pantu, ar noteikumu, ka 1., 2. un 3. kategorijas operacionālie darbinieki jau ir pilnībā izvietoti attiecīgajam ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam.

2.   Katra dalībvalsts ir atbildīga par to, lai pēc Aģentūras pieprasījuma, ievērojot IV pielikumā paredzētos limitus un saskaņā ar šajā pantā noteikto kārtību, nodrošinātu operacionālo darbinieku pieejamību atbilstīgi skaitam un attiecīgām specializācijām, ko valde noteikusi nākamajam gadam, kā minēts 54. panta 4. punktā. Katrs operacionālais darbinieks kalendārā gada griezumā ir pieejams uz laiku līdz četriem mēnešiem.

3.   Īpaša izvietošana saistībā ar ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem no ātrās reaģēšanas rezerves notiek saskaņā ar 39. panta 11. un 13. punktu.

1.   Komisija, jo īpaši pamatojoties uz 62. panta 10. punktā un 65. pantā minētajiem ziņojumiem, līdz 2023. gada 31. decembrim sniedz Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par pastāvīgā korpusa kopējo skaitu un sastāvu, tostarp par katras dalībvalsts individuālā ieguldījuma apmēru pastāvīgajā korpusā, kā arī par pastāvīgā korpusa speciālajām zināšanām un profesionalitāti un apmācību, ko tas saņem. Pārskatā izvērtē arī to, vai ir nepieciešams saglabāt ātrās reaģēšanas rezervi kā daļu no pastāvīgā korpusa.

Pārskatā raksturo un ņem vērā pastāvīgā korpusa esošās un iespējamās operacionālās vajadzības, kas attiecas uz ātrās reaģēšanas spējām, būtiskus apstākļus, kas skar dalībvalstu spēju veikt ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, un štata darbinieku izmaiņas saistībā ar Aģentūras ieguldījumu pastāvīgajā korpusā.

2.   Komisija līdz 2024. gada 29. februārim vajadzības gadījumā iesniedz attiecīgus priekšlikumus, lai grozītu I, II, III un IV pielikumu. Ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā paskaidro šādas rīcības iemeslus.

1.   Ar uzņēmējas dalībvalsts piekrišanu vai nepārprotami iekļaujot šo iespēju ar uzņēmēju trešo valsti noslēgtajā statusa nolīgumā, Aģentūra var izveidot vietējos birojus minētās dalībvalsts vai trešās valsts teritorijā, lai veicinātu un uzlabotu operacionālo darbību koordināciju, tostarp atgriešanas jomā, ko Aģentūra organizē attiecīgajā dalībvalstī, kaimiņreģionā vai attiecīgajā trešā valstī, un lai nodrošinātu Aģentūras cilvēkresursu un tehnisko resursu efektīvu pārvaldību. Vietējos birojus izveido saskaņā ar operacionālajām vajadzībām laikposmam, kas vajadzīgs, lai Aģentūra varētu veikt būtiskas operacionālās darbības konkrētajā dalībvalstī, kaimiņreģionā vai konkrētajā trešā valstī. Vajadzības gadījumā šo laikposmu var pagarināt.

Pirms vietējā biroja izveides rūpīgi izvērtē un aprēķina jebkādu ietekmi uz budžetu un jau iepriekš budžetā paredz attiecīgās summas.

2.   Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts vai uzņēmēja trešā valsts, kurā izveidots vietējais birojs, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus apstākļus, kas vajadzīgi vietējam birojam uzticēto uzdevumu izpildei. Vietējos birojos nodarbināto darbinieku darba vietu nosaka saskaņā ar 95. panta 2. punktu.

3.   Attiecīgā gadījumā vietējie biroji:

4.   Katru vietējo biroju vada Aģentūras pārstāvis, kuru izpilddirektors iecēlis par vietējā biroja vadītāju. Vietējā biroja vadītājs pārrauga biroja vispārējo darbu un darbojas kā vienīgais biroja kontaktpunkts sakariem ar Aģentūras galveno biroju.

5.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, lemj par vietējā biroja izveidi, sastāvu, ilgumu un – vajadzības gadījumā – iespējamo vietējā biroja darbības pagarinājuma ilgumu, ņemot vērā Komisijas atzinumu un uzņēmējas dalībvalsts vai uzņēmējas trešās valsts piekrišanu.

6.   Uzņēmēja dalībvalsts sniedz Aģentūrai palīdzību, lai nodrošinātu operacionālo spēju.

7.   Izpilddirektors reizi ceturksnī ziņo valdei par vietējo biroju darbībām. Vietējo biroju darbības apraksta gada darbības pārskata atsevišķā iedaļā.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 125. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis ir tiesīgas ik gadu saņemt finansējumu kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, lai atbalstītu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt savu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, kā noteikts II, III un IV pielikumā. Minēto finansējumu maksā pēc attiecīgā gada beigām un pēc šā panta 3. un 4. punktā noteikto nosacījumu izpildes. Minētais finansējums balstās uz atsauces summu, kā noteikts šā panta 2. punktā, un attiecīgā gadījumā sasniedz:

2.   Atsauces summa ir vienāda ar III funkciju grupas 8. pakāpes 1. līmeņa līgumdarbinieka gada pamatalgu, kā noteikts Nodarbināšanas kārtības 93. pantā, un piemērojot attiecīgajā dalībvalstī piemērojamo korekcijas koeficientu.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās summas ikgadējais maksājums kļūst izpildāms tikai ar noteikumu, ka dalībvalstis attiecīgi palielina savu vispārējo valsts robežsardzes personālu, attiecīgajā laikposmā pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Ziņošanas nolūkā attiecīgo informāciju Aģentūrai sniedz ikgadējās divpusējās sarunās un pārbauda, izmantojot neaizsargātības novērtējumu nākamajā gadā. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās summas ikgadējais maksājums ir kļūst izpildāms pilnā apmērā attiecībā uz to darbinieku skaitu, kas četrus secīgus vai nesecīgus mēnešus ir faktiski izvietoti saskaņā ar 57. pantu, ievērojot III pielikumā noteikto limitu, un saskaņā ar 58. pantu, ievērojot IV pielikumā noteikto limitu. Maksājumus par šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem faktiskajiem izvietojumiem aprēķina proporcionāli, balstoties uz četru mēnešu atsauces periodu.

Aģentūra piešķir avansa maksājumu saistībā ar šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto summu ikgadējiem maksājumiem saskaņā ar īstenošanas aktu, kas minēts šā panta 4. punktā, pēc tam, kad dalībvalsts, kura veikusi ieguldījumu, ir iesniegusi konkrētu un pamatotu pieprasījumu.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par ikgadējā maksājuma kārtību un par šā panta 3. punktā paredzēto piemērojamo nosacījumu uzraudzību. Minētie noteikumi ietver kārtību avansa maksājumiem pēc šā panta 3. punktā izklāstīto nosacījumu izpildes, kā arī proporcionālo aprēķinu kārtību, tostarp gadījumos, kad tehnisko darbinieku komandas izvietošana izņēmuma kārtā pārsniedz valsts maksimālo ieguldījumu, kas izklāstīts III pielikumā. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 122. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Īstenojot finansiālo atbalstu saskaņā ar šo pantu, Aģentūra un dalībvalstis nodrošina līdzfinansēšanas un dubultas nefinansēšanas principu ievērošanu.

1.   Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 8. punktā minēto spēju ceļvedi, ja tāds ir pieejams, un sadarbojoties ar atbilstošajām dalībvalstu apmācību struktūrām un attiecīgā gadījumā EASO, FRA, Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu LISA) un Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) izstrādā specifiskus mācību rīkus, tostarp īpašas mācības par bērnu un citu mazāk aizsargātā stāvoklī esošu personu aizsardzību. Mācību saturā ņem vērā attiecīgos pētniecības rezultātus un paraugpraksi. Aģentūra sniedz robežsargiem, atgriešanas speciālistiem, atgriešanas eskortam un citiem attiecīgiem darbiniekiem, kuri ir pastāvīgā korpusa dalībnieki, kā arī piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistiem un pamattiesību uzraudzības speciālistiem, viņu uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai atbilstošu specializētu apmācību. Aģentūra veic regulārus treniņus ar šiem robežsargiem un citiem vienību dalībniekiem saskaņā ar specializētās apmācības grafiku, kas minēts Aģentūras gada darba programmā.

2.   Aģentūra nodrošina, ka visi štata darbinieki, kuri izvietojami kā vienību dalībnieki, pirms viņu pirmās izvietošanas Aģentūras organizētajās operacionālajās darbībās papildus 55. panta 3. punktā minētajai apmācībai ir saņēmuši atbilstīgu apmācību par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, vadlīnijām par tādu personu identificēšanu, kuras vēlas saņemt aizsardzību, un par to virzīšanu uz atbilstīgām procedūrām, vadlīnijām par bērnu, tostarp nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku tirdzniecības upuru, tādu personu, kam vajadzīga steidzama medicīniskā palīdzība, un citu sevišķi mazāk aizsargātu personu īpašo vajadzību nodrošināšanu un gadījumā, ja ir paredzēts, ka viņi piedalās jūras operācijās, – par meklēšanu un glābšanu.

Šādās mācībā aplūko arī spēka pielietošanu atbilstīgi V pielikumam.

3.   Aģentūra 2. punktā minētajā nolūkā, pamatojoties uz nolīgumiem ar atsevišķām dalībvalstīm, ievieš vajadzīgās mācību programmas minēto dalībvalstu specializētajās mācību un izglītības iestādēs, tostarp dalībvalstīs esošajās Aģentūras partnerības akadēmijās. Aģentūra nodrošina, ka mācību programmas pamatojas uz kopēju izglītības pamatsaturu, tās ir saskaņotas un veicina savstarpējo sapratni un kopīgu kultūru, kas balstās uz Līgumos nostiprinātajām vērtībām. Mācību izmaksas pilnībā sedz Aģentūra.

Pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas Aģentūra var izveidot Aģentūras mācību centru, lai turpmāk veicinātu kopējas Eiropas kultūras iekļaušanu sniegtajā apmācībā.

4.   Aģentūra īsteno nepieciešamās iniciatīvas, ar kurām nodrošina, ka visi dalībvalstu darbinieki, kas piedalās pastāvīgā korpusa vienībās, ir saņēmuši 2. punkta pirmajā daļā minēto apmācību.

5.   Aģentūra īsteno vajadzīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu apmācību darbiniekiem, kuri ir iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē un nozīmēti pastāvīgajā korpusā vai 51. pantā minētajā rezervē. Aģentūra nodrošina, ka tās štata darbinieki un visi darbinieki, kuri piedalās atgriešanas operācijās vai atgriešanas nodrošināšanas operācijās, pirms dalības Aģentūras organizētajās operacionālajās darbībās ir saņēmuši apmācību par attiecīgajām Savienības un starptautiskajām tiesībām, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un mazāk aizsargātu personu nosūtīšanu.

6.   Aģentūra izveido un turpmāk pilnveido robežsargu kopējo apmācības pamatprogrammu un Eiropas līmenī apmāca dalībvalstu robežsargu instruktorus, tostarp par pamattiesībām, piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai un attiecīgajām jūras tiesībām, kā arī izveido un pilnveido tādu darbinieku kopējo apmācības programmu, kuri ir iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē. Kopējās pamatprogrammas mērķis ir veicināt augstākos standartus un paraugpraksi, īstenojot Savienības tiesības robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Aģentūra izstrādā kopējo apmācības pamatprogrammu pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu, kas minēts 108. pantā (“konsultatīvais forums”), un pamattiesību amatpersonu. Dalībvalstis integrē kopējo pamatprogrammu apmācībā, ko tās sniedz saviem valsts robežsargiem un darbiniekiem, kuri iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē.

7.   Aģentūra arī piedāvā papildu apmācību kursus un seminārus par jautājumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli un trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, dalībvalstu un vajadzības gadījumā trešo valstu kompetento dienestu amatpersonām.

8.   Aģentūra var organizēt apmācību pasākumus sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm to teritorijā.

9.   Aģentūra izveido apmaiņas programmu, kas ļauj tās vienībās iesaistītajiem robežsargiem un darbiniekiem, kuri piedalās atgriešanas nodrošināšanas vienībās, apgūt zināšanas vai specifisku zinātību no ārvalstu pieredzes un paraugprakses, strādājot kopā ar robežsargiem un darbiniekiem, kas iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē, dalībvalstī, kura nav to piederības dalībvalsts.

10.   Aģentūra izveido un pastāvīgi pilnveido iekšēju kvalitātes kontroles mehānismu, lai augstā līmenī nodrošinātu štata darbinieku, jo īpaši Aģentūras operacionālajās darbībās iesaistīto štata darbinieku, apmācību, speciālās zināšanas un profesionalitāti. Pamatojoties uz kvalitātes kontroles mehānisma īstenošanu, Aģentūra sagatavo gada izvērtējuma ziņojumu, ko pievieno gada darbības pārskatam.

1.   Aģentūra saskaņā ar Aģentūrai piemērojamiem finanšu noteikumiem var pati vai kopīpašumā ar kādu dalībvalsti iegādāties vai nomāt tehnisko aprīkojumu, kas jāizvieto, veicot kopīgās operācijas, pilotprojektus, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus, darbības atgriešanas jomā, tostarp atgriešanas operācijas un atgriešanas nodrošināšanas operācijas, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu vai tehniskās palīdzības projektus.

2.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, pieņem visaptverošu daudzgadu stratēģiju attiecībā uz to, kā pilnveidot Aģentūras pašas tehniskās spējas, ņemot vērā Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu, tostarp 9. panta 8. punktā minēto spēju ceļvedi, ja tas ir pieejams, un budžeta resursus, kuri minētajam mērķim darīti pieejami daudzgadu finanšu shēmā. Lai nodrošinātu atbilstību piemērojamam tiesiskajam un finanšu regulējumam un politiskajam satvaram, izpilddirektors sagatavo priekšlikumu tikai pēc Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas.

Daudzgadu stratēģijai pievieno sīki izstrādātu īstenošanas plānu, kurā norādīts laika grafiks attiecībā uz iegādi vai nomu, iepirkumu plānošanu un riska mazināšanu. Ja valde, pieņemot stratēģiju un plānu, izlemj novirzīties no Komisijas atzinuma, tā sniedz Komisijai šādas rīcības pamatojumu. Pēc daudzgadu stratēģijas pieņemšanas īstenošanas plāns kļūst par 100. panta 2. punkta k) apakšpunktā minētā vienotā plānošanas dokumenta daudzgadu plāna komponenta daļu.

3.   Aģentūra var iegādāties tehnisko aprīkojumu ar izpilddirektora lēmumu, tam apspriežoties ar valdi, un saskaņā ar piemērojamajiem iepirkuma noteikumiem. Pirms jebkuras aprīkojuma iegādes vai nomas, kas saistīta ar ievērojamām izmaksām Aģentūrai, veic vajadzību, kā arī izmaksu un ieguvumu rūpīgu analīzi. Jebkādus ar šādu iegādi vai nomu saistītus izdevumus paredz Aģentūras budžetā, ko pieņem valde.

4.   Ja Aģentūra iegādājas vai nomā liela apjoma tehnisko aprīkojumu, piemēram, gaisa kuģus, dienesta transportlīdzekļus vai kuģus, piemēro šādus nosacījumus:

5.   Pamatojoties uz nolīguma paraugu, ko izstrādājusi Aģentūra un apstiprinājusi valde, reģistrācijas dalībvalsts un Aģentūra vienojas par noteikumiem, ar kādiem tiks nodrošināta aprīkojuma ekspluatējamība. Ja aktīvi ir iegādāti kopīpašumā, noteikumos arī nosaka laikposmus, kuros aktīvi ir pilnībā pieejami Aģentūrai, un nosaka minēto aktīvu izmantošanu, tostarp paredzot īpašus noteikumus par ātru izvietošanu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos un minēto aktīvu finansēšanu.

6.   Ja Aģentūrai nav vajadzīgo kvalificēto štata darbinieku, reģistrācijas dalībvalsts vai tehniskā aprīkojuma piegādātājs nodrošina vajadzīgos ekspertus un tehnisko darbinieku komandu, lai tehnisko aprīkojumu varētu ekspluatēt juridiski pareizā un drošā veidā saskaņā ar šā panta 5. punktā minēto nolīguma paraugu un plānu, kas balstīts uz 64. panta 9. punktā minētajām ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem. Šādā gadījumā tehnisko aprīkojumu, kas ir tikai Aģentūras īpašums, dara Aģentūrai pieejamu pēc tās pieprasījuma, un reģistrācijas dalībvalsts nevar atsaukties uz 64. panta 9. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Pieprasot dalībvalstij nodrošināt tehnisko aprīkojumu un darbiniekus, Aģentūra ņem vērā konkrētos operacionālos sarežģījumus, ar ko šī dalībvalsts saskaras pieprasījuma iesniegšanas brīdī.

1.   Aģentūra izveido un uztur centralizētu tā tehniskā aprīkojuma rezervē esošā tehniskā aprīkojuma reģistru, ko veido vai nu dalībvalstīm, vai Aģentūrai piederošs aprīkojums vai dalībvalstīm un Aģentūrai kopīpašumā piederošs aprīkojums, kas paredzēts tās operacionālajām darbībām.

2.   Vienīgi Aģentūrai piederošais aprīkojums ir pilnībā pieejams izvietošanai jebkurā laikā.

3.   Kopīpašumā esošais aprīkojums, no kura vairāk nekā 50 % pieder Aģentūrai, arī ir pieejams izvietošanai saskaņā nolīgumu starp dalībvalsti un Aģentūru, kas noslēgts saskaņā ar 63. panta 5. punktu.

4.   Aģentūra nodrošina tehniskā aprīkojuma rezervē uzskaitītā aprīkojuma saderību un sadarbspēju.

5.   Šā panta 4. punkta nolūkā Aģentūra ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju nosaka tehniskos standartus aprīkojuma izvietošanai Aģentūras darbībās, kad tas nepieciešams. Aprīkojumam, ko Aģentūra iegādājusies savā īpašumā vai kopīpašumā, un aprīkojumam, kas pieder dalībvalstīm un kas uzskaitīts tehniskā aprīkojuma rezervē, ir jāatbilst minētajiem standartiem.

6.   Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu un ņemot vērā Aģentūras riska analīzi un neaizsargātības novērtējuma rezultātus, valde katru gadu līdz 31. martam izlemj, kāds minimālais tehniskā aprīkojuma vienību skaits nepieciešams, lai nodrošinātu Aģentūras vajadzības nākamajā gadā, jo īpaši attiecībā uz kopīgo operāciju, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, darbību atgriešanas jomā, tostarp atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju, veikšanu. Aģentūras aprīkojumu iekļauj minimālajā tehniskā aprīkojuma vienību skaitā. Ar minēto lēmumu nosaka noteikumus, kas attiecas uz tehniskā aprīkojuma izvietošanu operacionālajās darbībās.

Ja ar minimālo tehniskā aprīkojuma vienību skaitu nepietiek, lai īstenotu operacionālo plānu, par kādu ir vienošanās šādām darbībām, Aģentūra pārskata minēto minimālo skaitu, balstoties uz pamatotām vajadzībām un vienošanos ar dalībvalstīm.

7.   Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver minimālo aprīkojuma vienību skaitu, kas identificēts kā Aģentūrai nepieciešams katram tehniskā aprīkojuma veidam. Tehniskā aprīkojuma rezervē ierakstīto aprīkojumu izvieto kopīgo operāciju, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanas, pilotprojektu, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, atgriešanas operāciju vai atgriešanas nodrošināšanas operāciju laikā.

8.   Tehniskā aprīkojuma rezerve ietver ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervi, kurā ietilpst ierobežots skaits aprīkojuma vienību, kāds vajadzīgs iespējamos ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos. Dalībvalstu ieguldījumu ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezervē plāno saskaņā ar ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem, kas minēti šā panta 9. punktā. Attiecībā uz minētajā rezervē iekļautajām aprīkojuma vienībām dalībvalstis nevar atsaukties uz šā panta 9. punktā minēto ārkārtas situāciju.

Attiecīgā dalībvalsts minētajā sarakstā iekļauto aprīkojumu ar nepieciešamajiem ekspertiem un tehnisko komandu nosūta uz galamērķi izvietošanai cik drīz vien iespējams un katrā ziņā ne vēlāk kā 10 dienās pēc dienas, kad panākta vienošanās par operacionālo plānu.

Aģentūra dod ieguldījumu šajā rezervē, piešķirot Aģentūras rīcībā esošo aprīkojumu, kā minēts 63. panta 1. punktā.

9.   Dalībvalstis dod ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē. Dalībvalstu ieguldījumu rezervē un tehniskā aprīkojuma izvietošanu konkrētās operācijās plāno, pamatojoties uz ikgadējām divpusējām sarunām un nolīgumiem starp Aģentūru un dalībvalstīm. Saskaņā ar minētajiem nolīgumiem un tādā mērā, kā tas veido daļu no minimālā tehniskā aprīkojuma vienību skaita konkrētam gadam, dalībvalstis savu tehnisko aprīkojumu dara pieejamu izvietošanai pēc Aģentūras pieprasījuma, ja vien tās nesaskaras ar ārkārtas situāciju, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, un šādas informācijas, saturu iekļauj 65. panta 1. punktā minētajā ziņojumā. Aģentūra iesniedz pieprasījumu vismaz 45 dienas pirms liela apjoma aprīkojuma paredzētās izvietošanas un 30 dienas pirms cita aprīkojuma paredzētās izvietošanas. Ieguldījumu tehniskā aprīkojuma rezervē pārskata katru gadu.

10.   Valde reizi gadā, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, lemj par noteikumiem attiecībā uz tehnisko aprīkojumu, tostarp par vajadzīgo minimālo vienību skaitu katram tehniskā aprīkojuma veidam, izvietošanu un izmaksu atlīdzināšanu, kā arī par ierobežotu skaitu tehniskā aprīkojuma vienību ātrās reaģēšanas rezervei. Budžeta apsvērumu dēļ valde šo lēmumu pieņem līdz katra gada 31. martam.

11.   Ja tiek veikts ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākums, attiecīgi piemēro 39. panta 15. punktu.

12.   Ja rodas neparedzēta vajadzība pēc tehniskā aprīkojuma kopīgai operācijai vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumam pēc tam, kad ir noteikts minimālais tehniskā aprīkojuma vienību skaits, un šo vajadzību nevar apmierināt no tehniskā aprīkojuma rezerves vai ātrās reaģēšanas aprīkojuma rezerves, dalībvalstis, ja ir iespējams, Aģentūrai pēc tās pieprasījuma ad hoc dara pieejamu nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.

13.   Izpilddirektors regulāri ziņo valdei par tehniskā aprīkojuma rezervē ietvertā aprīkojuma sastāvu un izvietošanu. Ja minimālais rezervē nepieciešamais tehniskā aprīkojuma vienību skaits nav sasniegts, izpilddirektors par to tūlīt informē valdi. Valde steidzami pieņem lēmumu par tehniskā aprīkojuma izvietošanas prioritātēm un veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu iztrūkumu. Valde informē Komisiju par iztrūkumu un par pasākumiem, ko tā veikusi. Komisija pēc tam par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi, darot zināmu arī savu vērtējumu.

14.   Dalībvalstis reģistrē tehniskā aprīkojuma rezervē visus transportlīdzekļus un darbības aprīkojumu, kas iegādāts atbilstīgi Iekšējās drošības fonda konkrētajām darbībām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014 (42) 7. panta 1. punktu vai attiecīgā gadījumā ar jebkuru citu turpmāko speciālo Savienības finansējumu, kas dalībvalstīm darīts pieejams ar skaidru mērķi, proti, palielināt Aģentūras operacionālās spējas. Minētais tehniskais aprīkojums ir daļa no minimālā tehniskā aprīkojuma vienību skaita konkrētam gadam.

Pēc pieprasījuma, ko Aģentūra izsaka ikgadējo divpusējo sarunu ietvaros, dalībvalstis dara Aģentūrai pieejamu izvietošanai tehnisko aprīkojumu, ko līdzfinansē atbilstīgi Iekšējās drošības fonda konkrētajām darbībām vai no jebkāda cita turpmākā īpašā Savienības finansējuma, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā. Katru aprīkojuma vienību dara pieejamu uz laiku līdz četriem mēnešiem, kā plānots ikgadējās divpusējās sarunās. Dalībvalstis var nolemt kādu aprīkojuma vienību izvietot ilgāk par četriem mēnešiem. Ja tiek veikta operacionālā darbība, kas minēta šīs regulas 39. vai 42. pantā, dalībvalstis nevar atsaukties uz šā panta 9. punktā minēto ārkārtas situāciju.

15.   Aģentūra pārvalda reģistru par tehniskā aprīkojuma rezervi šādi:

16.   Aģentūra 100 % apmērā finansē tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas veido daļu no tehniskā aprīkojuma vienību minimālā skaita un ko konkrēta dalībvalsts ir nodrošinājusi attiecīgajā gadā. Tā tehniskā aprīkojuma izvietošanu, kas neveido daļu no tehniskā aprīkojuma vienību minimālā skaita, Aģentūra līdzfinansē līdz pat 100 % apmērā no attiecināmajiem izdevumiem, ņemot vērā to dalībvalstu konkrētos apstākļus, kuras šādu tehnisko aprīkojumu izvieto.

1.   Pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, valde pieņem un Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Komisijai iesniedz gada ziņojumu par 51., 55., 56., 57., 58., 63. un 64. panta īstenošanu (“gada īstenošanas ziņojums”).

2.   Gada īstenošanas ziņojumā jo īpaši iekļauj:

3.   Gada īstenošanas ziņojumā uzskaita dalībvalstis, kas iepriekšējā gadā ir atsaukušās uz 57. panta 9. punktā un 64. panta 9. punktā minēto ārkārtas situāciju, un ietver attiecīgo dalībvalstu norādītos iemeslus un sniegto informāciju.

4.   Lai nodrošinātu pārredzamību, izpilddirektors reizi ceturksnī informē valdi par 2. punktā uzskaitītajiem elementiem attiecībā uz pašreizējo gadu.

1.   Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 8. punktā minēto spēju ceļvedi, proaktīvi uzrauga un dod ieguldījumu pētniecības un inovācijas darbībās, kas attiecas uz Eiropas integrēto robežu pārvaldību, tostarp attiecībā uz progresīvu robežkontroles tehnoloģiju izmantošanu. Aģentūra izplata minēto pētījumu rezultātus Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai saskaņā ar 92. pantu. Tā pēc vajadzības var izmantot minētos rezultātus kopīgajās operācijās, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumos, atgriešanas operācijās un atgriešanas nodrošināšanas operācijās.

2.   Aģentūra, ņemot vērā 9. panta 8. punktā minēto spēju ceļvedi, palīdz dalībvalstīm un Komisijai identificēt galvenās pētījumu tēmas. Aģentūra palīdz dalībvalstīm un Komisijai izstrādāt un īstenot attiecīgās Savienības pamatprogrammas attiecībā uz pētniecības un inovācijas darbībām.

3.   Aģentūra īsteno tās Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas daļas, kas attiecas uz robežu drošību. Šajā nolūkā un ja Komisija tai deleģējusi attiecīgas pilnvaras, Aģentūrai ir šādi uzdevumi:

4.   Aģentūra var plānot un īstenot pilotprojektus jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

5.   Aģentūra publisko informāciju par tās pētniecības projektiem, tostarp demonstrējuma projektiem, iesaistītajiem sadarbības partneriem un projektu budžetu.

1.   Aģentūra sadarbojas ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un var sadarboties ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu un izmanto esošo informāciju, resursus un sistēmas, kas pieejamas EUROSUR satvarā.

Saskaņā ar pirmo daļu Aģentūra jo īpaši sadarbojas ar:

Aģentūra var arī sadarboties ar šādām starptautiskajām organizācijām, ciktāl tās saistītas ar tās uzdevumiem, saskaņā ar to attiecīgo tiesisko regulējumu:

2.   Šā panta 1. punktā minētā sadarbība notiek ar 1. punktā minētajām vienībām noslēgto darba vienošanos satvarā. Šādām vienošanām nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Par ikvienu šādu vienošanos aģentūra informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Attiecībā uz klasificētas informācijas apstrādi 2. punktā minētās darba vienošanās paredz, ka attiecīgā Savienības struktūra, birojs, aģentūra vai starptautiskā organizācija ievēro drošības noteikumus un standartus, kas ir līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Aģentūra. Pirms vienošanās noslēgšanas veic novērtējuma apmeklējumu, un Komisiju informē par šā novērtējuma apmeklējuma rezultātu.

4.   Lai gan tas ir ārpus šīs regulas darbības jomas, Aģentūra sadarbojas arī ar Komisiju un attiecīgā gadījumā ar dalībvalstīm un EĀDD attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar muitas jomu, tostarp riska pārvaldību, ja minētās darbības atbalsta viena otru. Minētā sadarbība neskar Komisijas, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstu esošo kompetenci.

5.   Šā panta 1. punktā minētās Savienības iestādes, struktūras, biroji, aģentūras un starptautiskās organizācijas izmanto no Aģentūras saņemto informāciju tikai, ievērojot savu kompetenci, un tiktāl, ciktāl tās ievēro pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības.

Jebkuru Aģentūras apstrādāto personas datu tālāku nosūtīšanu citām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām atbilstīgi 87. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktam reglamentē īpašas darba vienošanās attiecībā uz personas datu apmaiņu.

Darba vienošanās, kas minētas otrajā daļā, ietver noteikumus, kuri nodrošina to, ka personas datus, ko Aģentūra nosūta Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, citiem mērķiem var apstrādāt tikai ar Aģentūras atļauju un ar nosacījumu, ka šāda apstrāde ir saderīga ar sākotnējo mērķi, kuram Aģentūra vāca un nosūtīja konkrētos datus. Minētās Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras rakstveidā reģistrē katrā atsevišķajā gadījumā veikto atbilstības novērtējumu.

Jebkura personas datu nosūtīšana starptautiskajām organizācijām, ko Aģentūra veic atbilstīgi 87. panta 1. punkta c) apakšpunktam, tiek veiktas saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem, kas izklāstīti IV pielikuma 2. nodaļā.

Aģentūra jo īpaši nodrošina, ka visas ar šādām starptautiskām organizācijām noslēgtās darba vienošanās par personas datu apmaiņu atbilstīgi 87. panta 1. punkta c) apakšpunktam atbilst Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļai un minētajā regulā paredzētajos gadījumos tām ir nepieciešama Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atļauja.

Aģentūra nodrošina, ka personas dati, ko nosūta starptautiskām organizācijām, tiek apstrādāti tikai tiem nolūkiem, kādiem tie tikuši nosūtīti.

6.   Informācijas apmaiņu starp Aģentūru un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem, aģentūrām un starptautiskajām organizācijām, kas minētas 1. punktā, veic, izmantojot 14. pantā minēto sakaru tīklu vai citas akreditētas informācijas apmaiņas sistēmas, kuras atbilst pieejamības, konfidencialitātes un integritātes kritērijiem.

1.   Neskarot EUROSUR, Aģentūra sadarbībā ar EFCA un EMSA atbalsta valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī un vajadzības gadījumā starptautiskā līmenī:

2.   Konkrētus veidus sadarbībai krasta apsardzes funkciju jomā starp Aģentūru, EFCA un EMSA nosaka ar darba vienošanos saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām un finanšu noteikumiem, ko piemēro minētajām aģentūrām. Šādu vienošanos apstiprina Aģentūras valde, EFCA Administratīvā padome un EMSA valde. Aģentūra, EFCA un EMSA izmanto saistībā ar to sadarbību saņemto informāciju tikai sava tiesiskā regulējuma robežās un ievērojot pamattiesības, tostarp datu aizsardzības prasības.

3.   Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, Aģentūru, EFCA un EMSA, dara pieejamu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Minētā rokasgrāmata ietver pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi informācijas apmaiņai. Komisija rokasgrāmatu pieņem ieteikuma veidā.

1.   Aģentūra veicina dalībvalstu operacionālo sadarbību ar Īriju un Apvienoto Karalisti konkrētās darbībās.

2.   EUROSUR vajadzībām informācijas apmaiņa un sadarbība ar Īriju un Apvienoto Karalisti var notikt, pamatojoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti attiecīgi starp Īriju vai Apvienoto Karalisti un vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, vai izmantojot reģionālus tīklus, kā pamatā ir minētie nolīgumi. Nacionālie koordinācijas centri ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai ar atbilstīgajām Īrijas un Apvienotās Karalistes iestādēm saistībā ar EUROSUR.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos nolīgumos nosaka, ka nacionālais koordinācijas centrs un atbilstīgā iestāde Īrijā vai Apvienotajā Karalistē apmainās tikai ar šādu informāciju:

4.   Informāciju, ko saistībā ar EUROSUR sniedz Aģentūra vai tāda dalībvalsts, kura nav 2. punktā minēta nolīguma puse, nevar darīt zināmu Īrijai vai Apvienotajai Karalistei, pirms nav saņemta Aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstīm un Aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju Īrijai vai Apvienotajai Karalistei.

5.   Saskaņā ar šo pantu sniegtu informāciju ir aizliegts nodot tālāk vai citādāk paziņot trešām valstīm vai citām trešām personām.

6.   Šā panta 2. punktā minētajos nolīgumos paredz noteikumus par finanšu izmaksām, kas rodas saistībā ar Īrijas vai Apvienotās Karalistes dalību minēto nolīgumu īstenošanā.

7.   Palīdzība, ko sniedz Aģentūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta n), o) un p) apakšpunktu, attiecas uz dalībvalstu īstenotajām atgriešanas operācijām, kurās piedalās arī Īrija vai Apvienotā Karaliste.

8.   Šīs regulas piemērošana Gibraltāra robežām tiek apturēta līdz laikam, kad būs panākta vienošanās par pasākumu piemērošanas jomu attiecībā uz personu pārvietošanos pāri dalībvalstu ārējām robežām.

1.   Dalībvalstis un Aģentūra sadarbojas ar trešām valstīm nolūkā īstenot Eiropas integrētu robežu pārvaldību un migrācijas politiku saskaņā ar 3. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

2.   Pamatojoties uz politikas prioritātēm, kas noteiktas saskaņā ar 8. panta 4. punktu, Aģentūra sniedz tehnisko un operacionālo palīdzību trešām valstīm, ievērojot Savienības ārējās darbības politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību un personas datu aizsardzību un attiecībā uz neizraidīšanas principu.

3.   Aģentūra un dalībvalstis ievēro Savienības tiesības, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa, tostarp ja sadarbība ar trešām valstīm notiek minēto trešo valstu teritorijā.

4.   Sadarbības izveide ar trešām valstīm sekmē Eiropas integrētās robežu pārvaldības standartu veicināšanu.

1.   Dalībvalstis var sadarboties operacionālā līmenī ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistība ar jomām, ko aptver šī regula. Šāda sadarbība var ietvert informācijas apmaiņu un notikt, balstoties uz divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem, citiem vienošanos veidiem vai izmantojot reģionālus tīklus, kas izveidoti pamatojoties uz minētajiem nolīgumiem.

2.   Noslēdzot šā panta 1. punktā minētos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus, dalībvalstis var iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām saskaņā ar 75. un 89. pantu.

3.   Divpusējos un daudzpusējos nolīgumos un citos vienošanos veidos, kas minēti 1. punktā, ievēro Savienības un starptautiskās tiesības par pamattiesībām un starptautisko aizsardzību, tostarp Hartu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu, tās 1967. gada protokolu, un jo īpaši neizraidīšanas principu. Īstenojot šādus nolīgumus un vienošanās, dalībvalstis regulāri vērtē un ņem vērā vispārīgo situāciju trešā valstī, un ņem vērā 8. pantu.

1.   Aģentūra, ciktāl tas vajadzīgs tās uzdevumu izpildei, var sadarboties ar trešo valstu iestādēm, kas ir kompetentas jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula. Sadarbojoties ar trešām valstīm, arī tad, ja šāda sadarbība notiek attiecīgo trešo valstu teritorijā, Aģentūra ievēro Savienības tiesības, tostarp normas un standartus, kas ir Savienības acquis daļa.

2.   Sadarbojoties ar trešo valstu iestādēm, kā minēts šā panta 1. punktā, Aģentūra ar Savienības delegāciju un attiecīgā gadījumā, ievērojot 68. panta 1. punkta otrās daļas j) apakšpunktu, ar KDAP misiju un operāciju atbalstu, un sadarbojoties ar tām, rīkojas saskaņā ar Savienības ārējās darbības politiku, tostarp attiecībā uz pamattiesību un personas datu aizsardzību, neizraidīšanas principu, patvaļīgas aizturēšanas aizliegumu un spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās un necilvēcīga vai pazemojoša soda aizliegumu.

3.   Apstākļos, kuros no pastāvīgā korpusa nepieciešama robežu pārvaldības vienību izvietošana trešā valstī, kur vienību dalībnieki īstenos izpildpilnvaras, Savienība, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, noslēdz ar attiecīgo trešo valsti statusa nolīgumu, kas sagatavots, balstoties uz 76. panta 1. punktā minēto statusa nolīguma paraugu. Statusa nolīgums aptver visus aspektus, kas vajadzīgi, lai veiktu minētās darbības. Tajā jo īpaši nosaka operācijas darbības jomu, noteikumus par civiltiesisko atbildību un kriminālatbildību, vienību dalībnieku uzdevumus un pilnvaras, pasākumus saistībā ar vietējā biroja izveidi un praktiskus pasākumus, kas saistīti ar pamattiesību ievērošanu. Ar statusa nolīgumu nodrošina, ka minēto operāciju laikā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības, un paredz sūdzību izskatīšanas mehānismu. Ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju apspriežas par statusa nolīguma noteikumiem, kas attiecas uz datu nosūtīšanu, ja minētie noteikumi ievērojami atšķiras no statusa nolīguma parauga.

4.   Aģentūra arī rīkojas, ievērojot darba vienošanās, ko noslēdz ar trešo valstu iestādēm, kas minētas šā panta 1. punktā, saskaņā ar Savienības tiesībām un politiku atbilstoši 76. panta 4. punktam, ja šādas vienošanās ir pieejamas.

Darba vienošanās, kas minētas šā punkta pirmajā daļā, paredz precīzi noteiktu sadarbības jomu, veidu un mērķi un attiecas uz operacionālās sadarbības vadību. Šādas darba vienošanās var iekļaut noteikumus par sensitīvas neklasificētas informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR satvarā saskaņā ar 74. panta 3. punktu.

Aģentūra nodrošina, trešās valstis, kurām informācija tiek nosūtīta, apstrādā minēto informāciju tikai tiem nolūkiem, kādiem tā tikusi nosūtīta. Visas darba vienošanās par apmaiņu ar klasificētu informāciju noslēdz saskaņā ar šīs regulas 76. panta 4. punktu. Aģentūra lūdz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja iepriekšēju atļauju, ja minētās darba vienošanās paredz personas datu nosūtīšanu un ja tas paredzēts Regulā (ES) 2018/1725.

5.   Aģentūra palīdz īstenot Savienības ārpolitiku atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā Savienības ārējās darbības politikas satvarā un jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula.

6.   Aģentūra var saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar to attiecīgo instrumentu noteikumiem, ar kuriem atbalsta trešās valstis un ar tām saistītās darbības. Jautājumos, uz kuriem attiecas šī regula, un saskaņā ar finanšu noteikumiem, kas piemērojami Aģentūrai, tā var uzsākt un finansēt tehniskās palīdzības projektus trešās valstīs. Šādus projektus iekļauj 102. pantā minētajā vienotajā plānošanas dokumentā.

7.   Aģentūra informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par darbībām, kas tiek veiktas, ievērojot šo pantu, un jo īpaši par darbībām, kuras saistītas ar tehnisko un operacionālo palīdzību robežu pārvaldības un atgriešanas jomā trešās valstīs un par sadarbības koordinatoru izvietošanu, un sniedz tiem detalizētu informāciju par pamattiesību ievērošanu. Aģentūra publisko visus nolīgumus, darba vienošanās, pilotprojektus un tehniskās palīdzības projektus ar trešām valstīm saskaņā ar 114. panta 2. punktu.

8.   Aģentūra izvērtējumu par sadarbību ar trešām valstīm iekļauj savos gada ziņojumos.

1.   Aģentūra var koordinēt operacionālo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm un sniegt tehnisko un operacionālo palīdzību trešām valstīm saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību.

2.   Aģentūra pēc vienošanās ar attiecīgo trešo valsti var trešās valsts teritorijā veikt pasākumus saistībā ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību.

3.   Operācijas trešās valsts teritorijā iekļauj gada darba programmā, kuru valde pieņem saskaņā ar 102. pantu, un veic, balstoties uz operacionālo plānu, par kuru vienojusies Aģentūra un attiecīgā trešā valsts, un apspriežoties ar iesaistītajām dalībvalstīm. Ja dalībvalsts vai dalībvalstis ir attiecīgās trešās valsts kaimiņos vai robežojas ar attiecīgās trešās valsts operācijas norises vietu, operacionālajam plānam un visiem tā grozījumiem ir nepieciešama minētās dalībvalsts vai minēto dalībvalstu piekrišana. Šīs regulas 38., 43., 46., 47., un 54. līdz 57. pantu mutatis mutandis piemēro izvietošanai trešās valstīs.

4.   Izpilddirektors nodrošina trešās valstīs izvietotā personāla drošību.

Pirmās daļas nolūkā dalībvalstis informē izpilddirektoru par visām bažām saistībā ar to valstspiederīgo drošību, ja tos paredzēts izvietot konkrētu trešo valstu teritorijā.

Ja kāda trešā valstī izvietota darbinieka drošību nevar garantēt, izpilddirektors veic atbilstīgus pasākumus, apturot vai izbeidzot attiecīgos tās tehniskās un operacionālās palīdzības aspektus, ko Aģentūra sniedz attiecīgajai trešai valstij.

5.   Neskarot pastāvīgā korpusa dalībnieku izvietošanu saskaņā ar 54. līdz 58. pantu, dalībvalstu iesaistīšanās operācijās trešo valstu teritorijā ir brīvprātīga.

Papildus 57. panta 9. punktā un šā panta 4. punktā minētajam atbilstīgajam mehānismam, ja iesaistīto darbinieku drošība nevar tikt garantēta tiktāl, ciktāl tas apmierinātu attiecīgo dalībvalsti, minētā dalībvalsts var nepiedalīties ar savu attiecīgo ieguldījumu operācijā attiecīgajā trešā valstī. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā Aģentūrai rakstveidā sniedz vispusīgu informāciju par iemesliem un situāciju, kuras saturu iekļauj 65. pantā minētajā ziņojumā. Šādu informāciju sniedz ikgadējo divpusējo sarunu laikā un ne vēlāk kā 21 dienu pirms izvietošanas. Saskaņā ar 56. pantu norīkotu darbinieku izvietošanai ir nepieciešama piederības dalībvalsts piekrišana, kas tiek paziņota pēc Aģentūras paziņojuma un ne vēlāk kā 21 dienu pirms izvietošanas.

6.   Operacionālajos plānos, kā minēts 3. punktā, var iekļaut noteikumus par informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām saskaņā ar 75. un 89. pantu.

1.   Nacionālie koordinācijas centri un attiecīgā gadījumā Aģentūra ir kontaktpunkti informācijas apmaiņai un sadarbībai ar trešām valstīm EUROSUR vajadzībām.

2.   Noteikumi par informācijas apmaiņu un sadarbību EUROSUR vajadzībām, kas ietverti 72. panta 2. punktā minētajos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, attiecas uz:

3.   Aģentūras vai dalībvalsts, kura nav 72. panta 1. punktā noteiktā nolīguma puse, saistībā ar EUROSUR sniegtu informāciju nevar darīt zināmu trešai valstij saskaņā ar minēto nolīgumu, pirms nav saņemta Aģentūras vai minētās dalībvalsts piekrišana. Dalībvalstij un Aģentūrai ir saistošs atteikums darīt zināmu minēto informāciju attiecīgajai trešai valstij.

1.   Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, Aģentūru, FRA un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, izstrādā statusa nolīguma paraugu darbībām, kas tiek īstenotas trešo valstu teritorijā.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un Aģentūru izstrādā paraugnoteikumus par informācijas apmaiņu EUROSUR satvarā saskaņā ar 70. panta 2. punktu un 72. panta 2. punktu.

Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru un citām attiecīgām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, tostarp FRA un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, izstrādā 73. panta 4. punktā minēto darba vienošanos paraugu. Minētajā paraugā ietver noteikumus par pamattiesībām un mehānismus datu aizsardzībai, pievēršoties praktiskiem pasākumiem.

3.   Pirms jauna 72. panta 1. punktā minēta divpusēja vai daudzpusēja nolīguma noslēgšanas attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai ar robežu pārvaldību un atgriešanu saistīto noteikumu projektus.

Attiecīgās dalībvalstis paziņo šādu esošu un jaunu divpusējo un daudzpusējo nolīgumu noteikumus, kas saistīti ar robežu pārvaldību un atgriešanu Komisijai, kas par tiem informē Padomi un Aģentūru.

4.   Pirms valde apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un trešo valstu kompetentajām iestādēm, Aģentūra par tām paziņo Komisijai, kas sniedz savu apstiprinājumu. Pirms jebkādas šādas darba vienošanās noslēgšanas Aģentūra sniedz Eiropas Parlamentam detalizētu informāciju par darba vienošanās pusēm un tās plānoto saturu.

5.   Aģentūra paziņo Komisijai par 74. panta 3. punktā minētajiem operacionālajiem plāniem. Jebkuram lēmumam izvietot sadarbības koordinatorus trešās valstīs saskaņā ar 77. pantu ir vajadzīgs Komisijas iepriekšējs atzinums. Par minētajām darbībām nekavējoties pilnībā informē Eiropas Parlamentu.

1.   Aģentūra var izvietot ekspertus no saviem štata darbiniekiem un citus ekspertus kā sadarbības koordinatorus, kuriem būtu jāparedz augstākā iespējamā aizsardzība laikā, kad viņi veic pienākumus trešās valstīs. Tie veido daļu no vietējiem vai reģionālajiem Savienības un dalībvalstu imigrācijas sadarbības koordinatoru un drošības ekspertu sadarbības tīkliem, tostarp no tīkla, kas izveidots atbilstīgi Regulai (ES)2019/1240. Pēc valdes lēmuma Aģentūra var paredzēt konkrētas sadarbības koordinatoru specializācijas atkarībā no operacionālajām vajadzībām attiecībā uz attiecīgo trešo valsti.

2.   Savienības ārējās darbības politikā prioritāti attiecībā uz sadarbības koordinatoru izvietošanu piešķir tām trešām valstīm, kuras, pamatojoties uz riska analīzi, uzskatāmas par nelikumīgas imigrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm. Aģentūra uz savstarpējības pamata var uzņemt sadarbības koordinatorus, ko nosūtījušas minētās trešās valstis. Valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, katru gadu pieņem prioritāšu sarakstu. Sadarbības koordinatoru izvietošanu apstiprina valde pēc Komisijas atzinuma saņemšanas.

3.   Aģentūras sadarbības koordinatoru uzdevumi ietver kontaktu izveidošanu un uzturēšanu ar kompetentajām iestādēm trešās valstīs, uz kurām tie ir nosūtīti, nolūkā dot ieguldījumu nelikumīgas imigrācijas novēršanā, tās apkarošanā un atgriežamo personu atgriešanā, tostarp sniedzot tehnisko palīdzību trešo valstu valstspiederīgo identificēšanā un ceļošanas dokumentu ieguvē. Šādus uzdevumus veic, pilnībā ievērojot Savienības tiesības un ievērojot pamattiesības. Aģentūras sadarbības koordinatori īsteno ciešu koordināciju ar Savienības delegācijām, ar dalībvalstīm saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1240 un attiecīgā gadījumā arī ar KDAP misijām un operācijām, kā izklāstīts 68. panta 1. punkta otrās daļas j) apakšpunktā. Ja iespējams, to biroji ir izvietoti tajās pašās ēkās, kurās atrodas Savienības delegācijas.

4.   Trešās valstīs, kurās Aģentūra neizvieto atgriešanas sadarbības koordinatorus, Aģentūra var atbalstīt dalībvalsti atgriešanas sadarbības koordinatora izvietošanā, lai tas sniegtu atbalstu dalībvalstīm, kā arī atbalstītu Aģentūras pasākumus saskaņā ar 48. pantu.

1.   Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt Savienības iestāžu, struktūru, biroju, aģentūru vai starptautisko organizāciju novērotājus un 68. panta 1. punkta otrās daļas j) apakšpunktā minēto KDAP misiju un operāciju novērotājus piedalīties tās darbībās, jo īpaši kopīgās operācijās un pilotprojektos, riska analīzē un apmācībā, tiktāl, ciktāl viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošumu un drošību. Šādi novērotāji var piedalīties riska analīzē un apmācībā tikai ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu. Lai novērotāji varētu piedalīties kopīgajās operācijās un pilotprojektos, ir jāsaņem uzņēmējas dalībvalsts piekrišana. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj operacionālajā plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās darbībās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra.

2.   Aģentūra ar attiecīgo dalībvalstu piekrišanu var uzaicināt novērotājus no trešām valstīm piedalīties tās darbībās pie ārējām robežām, atgriešanas operācijās, atgriešanas nodrošināšanas operācijās, un apmācībā, kā minēts 62. pantā, ja viņu klātbūtne atbilst minēto darbību mērķiem, var sekmēt sadarbības uzlabošanu un paraugprakses apmaiņu un neskar minēto darbību vispārējo drošību vai trešo valstu valstspiederīgo drošību. Sīki izstrādātus noteikumus par novērotāju dalību iekļauj operacionālajā plānā. Šie novērotāji pirms dalības minētajās darbībās saņem atbilstīgu apmācību, ko organizē Aģentūra. Piedaloties Aģentūras īstenotajās darbībās, tiem jāievēro Aģentūras rīcības kodeksi.

3.   Aģentūra nodrošina, ka novērotāju klātbūtne nerada nekādu risku saistībā ar pamattiesību ievērošanu.

1.   Eiropas Robežu un krasta apsardze, veicot savus uzdevumus atbilstīgi šai regulai, garantē pamattiesību aizsardzību saskaņā ar attiecīgajām Savienības tiesībām, jo īpaši Hartu un attiecīgajām starptautiskajām tiesībām, tostarp 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu, tās 1967. gada protokolu, Konvenciju par bērna tiesībām, un pienākumiem saistībā ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai, jo īpaši neizraidīšanas principu.

Šajā nolūkā Aģentūra, izmantojot pamattiesību amatpersonas ieguldījumu un ar viņa apstiprinājumu, izstrādā, īsteno un turpmāk pilnveido pamattiesību stratēģiju un rīcības plānu, tostarp efektīvu mehānismu, kā uzraudzīt pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

2.   Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardze nodrošina, ka nevienu personu, pārkāpjot neizraidīšanas principu, neizsēdina no transportlīdzekļa, nepiespiež iekāpt transportlīdzeklī, nepavada uz valsti vai citā veidā nenodod vai neatgriež valsts iestādēm, ja šī persona tādējādi inter alia tiktu pakļauta būtiskam nāvessoda, spīdzināšanas, vajāšanas vai citas necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda riskam vai ja šīs personas dzīvība vai brīvība tiktu apdraudēta tās rases, reliģiskās piederības, valstspiederības, seksuālās orientācijas, piederības konkrētai sociālajai grupai vai tās politisko uzskatu dēļ, vai ja pastāv risks, ka attiecīgo personu izraidīs, pārvietos, izdos vai liks tai atgriezties citā valstī, pārkāpjot neizraidīšanas principu.

3.   Veicot savus uzdevumus, Eiropas Robežu un krasta apsardze ņem vērā bērnu, nepavadītu nepilngadīgo, cilvēku ar invaliditāti, cilvēku tirdzniecības upuru, personu, kam nepieciešama medicīniskā palīdzība, personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, personu, kas jūrā atrodas briesmās, un citu īpaši mazāk aizsargātā stāvoklī esošu personu īpašās vajadzības un nodrošina minētās vajadzības savu pilnvaru robežās. Eiropas Robežu un krasta apsardze visās darbībās pievērš īpašu uzmanību bērnu tiesībām un nodrošina, ka tiek ievērotas bērna intereses.

4.   Veicot savus uzdevumus, attiecībās ar dalībvalstīm un sadarbībā ar trešām valstīm Aģentūra ņem vērā 108. pantā minētā konsultatīvā foruma ziņojumus un pamattiesību amatpersonas ziņojumus.

1.   Aģentūra sadarbībā ar konsultatīvo forumu izstrādā un turpmāk pilnveido rīcības kodeksu, ko piemēro visiem Aģentūras koordinētajiem robežkontroles pasākumiem un visām personām, kuras piedalās Aģentūras darbībās. Rīcības kodeksā nosaka procedūras, kuru mērķis ir garantēt tiesiskuma principus un pamattiesību ievērošanu, īpašu uzmanību pievēršot mazāk aizsargātām personām, tostarp bērniem, nepavadītiem nepilngadīgajiem un citām mazāk aizsargātā stāvoklī esošām personām, kā arī personām, kas meklē starptautisko aizsardzību.

2.   Aģentūra sadarbībā ar konsultatīvo forumu izstrādā un turpmāk pilnveido atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju rīcības kodeksu, ko piemēro visām Aģentūras koordinētām vai organizētām atgriešanas operācijām un atgriešanas nodrošināšanas operācijām. Rīcības kodeksā apraksta kopīgās standartizētās procedūras, lai vienkāršotu atgriešanas operāciju un atgriešanas nodrošināšanas operāciju organizēšanu, un tajā nodrošina atgriešanu humānā veidā un pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši principus, kuri attiecas uz cilvēka cieņu, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodu aizliegumu, tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz personas datu aizsardzību un nediskriminēšanu.

3.   Rīcības kodeksā atgriešanas jomā īpašu uzmanību pievērš dalībvalstu pienākumam paredzēt efektīvu piespiedu atgriešanas uzraudzības sistēmu, kā noteikts Direktīvas 2008/115/EK 8. panta 6. punktā, un pamattiesību stratēģijai.

1.   Vienību dalībniekiem ir spēja veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras robežu kontrolei un atgriešanai, kā arī tās, kas nepieciešamas Regulās (ES) Nr. 656/2014 un (ES) 2016/399 un Direktīvā 2008/115/EK noteikto mērķu īstenošanai.

2.   Lai vienību dalībnieki veiktu uzdevumus un īstenotu pilnvaras, jo īpaši tās, kurām nepieciešamas izpildpilnvaras, ir vajadzīga uzņēmējas dalībvalsts atļauja tās teritorijā un ir jāievēro piemērojamie Savienības, valsts vai starptautiskie tiesību akti, jo īpaši Regula (ES) Nr. 656/2014, kā aprakstīts 38. pantā minētajos operacionālajos plānos.

3.   Veicot uzdevumus un īstenojot pilnvaras, vienību dalībnieki pilnībā ievēro pamattiesības un Savienības un starptautiskās tiesības un uzņēmējas dalībvalsts tiesības.

4.   Neskarot 95. panta 1. punktu attiecībā uz štata darbiniekiem, vienību dalībnieki veic uzdevumus un īsteno pilnvaras tikai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts robežsargu vai ar atgriešanu saistītos uzdevumos iesaistītu darbinieku norādījumiem un parasti tikai viņu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts var vienību dalībniekus pilnvarot rīkoties tās vārdā.

5.   Uzņēmēja dalībvalsts ar koordinatora starpniecību var ziņot Aģentūrai par incidentiem, kas saistīti ar gadījumiem, kad vienības dalībnieki neievēro operacionālo plānu, tostarp saistībā ar pamattiesībām, lai veiktu iespējamus turpmākos pasākumus, kas var ietvert disciplinārus pasākumus.

6.   Štata darbinieki, kas ir vienību dalībnieki, uzdevumus veic un pilnvaras īsteno, ģērbti pastāvīgā korpusa formastērpos. Vienību dalībnieki, kas norīkoti no dalībvalstīm ilgtermiņā vai kas ir izvietoti īstermiņā, uzdevumus veic un pilnvaras īsteno, ģērbti paši savos formastērpos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, 54. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā valdes lēmumā norāda specializācijas, uz kurām operacionālās darbības specifikas dēļ nav attiecināms pienākums būt tērptam formastērpā.

Visi vienību dalībnieki pie formastērpa valkā redzamu personas identifikāciju un zilu rokas apsēju ar Savienības un Aģentūras atšķirības zīmēm, kas viņus identificē kā personas, kuras piedalās kopīgā operācijā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, atgriešanas operācijā vai atgriešanas nodrošināšanas operācijā. Identificēšanas nolūkos attiecībā pret uzņēmējas dalībvalsts valsts iestādēm vienību dalībniekiem vienmēr ir līdzi akreditācijas dokuments, ko viņi uzrāda pēc pieprasījuma.

Štata darbinieku formastērpu dizainu un specifikācijas nosaka ar valdes lēmumu, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu, ko iesniedz pēc Komisijas atzinuma saņemšanas.

7.   Darbiniekiem, kas norīkoti uz Aģentūru vai izvietoti no kādas dalībvalsts īstermiņā, spēju nēsāt un pielietot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu nosaka atbilstīgi piederības dalībvalsts tiesību aktiem.

To štata darbinieku spēju nēsāt un pielietot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, kuri tiek izvietoti kā vienību dalībnieki, nosaka atbilstīgi šajā pantā un V pielikumā izklāstītajam regulējumam un sīki izstrādātajiem noteikumiem.

Lai īstenotu šo punktu, atbilstīgi 55. panta 5. punkta b) apakšpunktam izpilddirektors var saskaņā ar valdes pieņemtajiem noteikumiem atļaut štata darbiniekiem nēsāt un pielietot ieročus.

8.   Vienību dalībniekiem, tostarp štata darbiniekiem, atļauju veikt uzdevumus tādā izvietošanā, kurā nepieciešams pielietot spēku, tostarp nēsāt un pielietot dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu, atbilstīgi attiecīgajām specializācijām sniedz uzņēmēja dalībvalsts un šiem vienību dalībniekiem ir nepieciešama vai nu viņu piederības dalībvalsts piekrišana vai – attiecībā uz štata darbiniekiem – Aģentūras piekrišana. Spēka pielietošana, tostarp dienesta ieroču, munīcijas un aprīkojuma nēsāšana un pielietošana notiek saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts robežsargu klātbūtnē. Uzņēmēja dalībvalsts ar piederības dalībvalsts vai attiecīgā gadījumā Aģentūras piekrišanu var atļaut vienību dalībniekiem pielietot spēku tās teritorijā, ja uzņēmējas dalībvalsts robežsargu nav klāt.

Uzņēmēja dalībvalsts var aizliegt nēsāt noteiktus dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu ar noteikumu, ka tās tiesību aktos tas pats aizliegums tiek piemērots pašas robežsargiem vai personālam, kad tie ir iesaistīti ar atgriešanu saistītu uzdevumu izpildē. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par atļautajiem dienesta ieročiem, munīciju un aprīkojumu, kā arī par to pielietošanas nosacījumiem. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm.

9.   Dienesta ieročus, munīciju un aprīkojumu var pielietot likumīgai pašaizsardzībai un likumīgai vienību dalībnieku vai citu personu aizsardzībai saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi attiecīgajiem starptautisko cilvēktiesību principiem un Hartai.

10.   Šīs regulas nolūkā uzņēmēja dalībvalsts atļauj vienību dalībniekiem piekļūt Savienības datubāzēm, piekļuve kurām ir vajadzīga, lai sasniegtu operacionālos mērķus, kas noteikti operacionālajā plānā par robežu pārbaudēm, robežuzraudzību un atgriešanu, attiecīgā gadījumā izmantojot savas valsts saskarnes vai citu piekļuves veidu, kas paredzēts Savienības tiesību aktos, ar kuriem izveido šādas datubāzes. Uzņēmēja dalībvalsts var ļaut arī vienību dalībniekiem piekļūt savām valsts datubāzēm, ja tas nepieciešams tādiem pašiem mērķiem. Dalībvalstis nodrošina, ka tās sniedz šādu piekļuvi datubāzēm efektīvā un iedarbīgā veidā. Vienību dalībnieki izmanto piekļuvi tikai tādiem datiem, kas ir noteikti nepieciešami to uzdevumu veikšanai un pilnvaru īstenošanai. Uzņēmēja dalībvalsts pirms vienību dalībnieku izvietošanas informē Aģentūru par tām valsts un Savienības datubāzēm, kurām var piekļūt. Aģentūra minēto informāciju dara pieejamu visām dalībvalstīm, kas piedalās izvietošanā.

Šādu piekļuvi veic saskaņā ar Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un uzņēmējas dalībvalsts datu aizsardzības tiesību aktiem.

11.   Lēmumus atteikt ieceļošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/399 14. pantu un lēmumus atteikt vīzu izsniegšanu pie robežas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 810/2009 35. pantu pieņem tikai uzņēmējas dalībvalsts robežsargi vai vienību dalībnieki, ja uzņēmēja dalībvalsts ir viņus pilnvarojusi rīkoties tās vārdā.

1.   Aģentūra sadarbībā ar uzņēmēju dalībvalsti vienību dalībniekiem izsniedz dokumentu uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā un vēl vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām, lai identificētu viņus un apliecinātu šāda dokumenta turētāja tiesības veikt uzdevumus un īstenot pilnvaras, kā minēts 82. pantā. Minētajā dokumentā ir iekļauti šādi dati par katru vienības dalībnieku:

2.   Katras kopīgās operācijas, migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma, atgriešanas operācijas vai atgriešanas nodrošināšanas operācijas beigās dokumentu nodod atpakaļ Aģentūrai.

1.   Neskarot 95. pantu, tad, ja vienību dalībnieki darbojas uzņēmējā dalībvalstī, šī dalībvalsts saskaņā ar tās tiesībām ir atbildīga par visiem kaitējumiem, ko šie dalībnieki nodarījuši, īstenojot pasākumus.

2.   Ja šāds kaitējums nodarīts dalībvalstu norīkoto vai izvietoto vienību dalībnieku rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt piederības dalībvalstij, lai tā atlīdzina jebkādas summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajām pusēm vai personām, kas pilnvarotas saņemt šādas summas cietušo pušu vārdā.

Ja šāds kaitējumu rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā nodara Aģentūras štata darbinieks, uzņēmēja dalībvalsts var prasīt Aģentūrai, lai tā atlīdzina jebkādas summas, ko uzņēmēja dalībvalsts ir izmaksājusi cietušajām pusēm vai personām, kas pilnvarotas saņemt šādas summas cietušo pušu vārdā. Minētais neskar nevienu prasību, kas pret Aģentūru iesniegta Eiropas Savienības Tiesā (“Tiesa”) saskaņā ar 98. pantu.

3.   Neskarot dalībvalstu tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, katra dalībvalsts atsakās no visām prasībām pret uzņēmēju dalībvalsti vai jebkuru citu dalībvalsti par radīto kaitējumu, izņemot kaitējumu, kas nodarīts rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

4.   Par jebkurām domstarpībām starp dalībvalstīm vai starp dalībvalsti un Aģentūru saistībā ar šā panta 2. un 3. punkta piemērošanu, kuras nevar atrisināt savstarpēju sarunu ceļā, dalībvalstis iesniedz pieteikumu Tiesā.

5.   Neskarot Aģentūras tiesību īstenošanu attiecībā uz trešām personām, tā sedz izmaksas, kuras radušās izvietojuma laikā sabojāta tās aprīkojuma dēļ, izņemot tos gadījumus, kad tas noticis rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

1.   Apstrādājot personas datus, Aģentūra piemēro Regulu (ES) 2018/1725.

2.   Valde pieņem iekšējos noteikumus par to, kā Aģentūrai jāpiemēro Regula (ES) 2018/1725, tostarp noteikumus attiecībā uz Aģentūras datu aizsardzības inspektoru.

Aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 25. pantu var pieņemt iekšējus noteikumus par minētās regulas 14. līdz 22. panta, 35. un 36. panta piemērošanas ierobežošanu. Jo īpaši Aģentūra tās uzdevumu veikšanai atgriešanas jomā var paredzēt iekšējus noteikumus, ar kuriem, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ierobežo minēto normu piemērošanu, ciktāl minēto normu piemērošanu radītu risku apdraudēt atgriešanas procedūras. Piemērojot šādus ierobežojumus ievēro pamattiesību un brīvību būtību, ierobežojumi ir nepieciešami un samērīgi attiecībā pret izvirzītajiem mērķiem un attiecīgā gadījumā tajos paredz īpašus noteikumus, kā minēts Regulas (ES) 2018/1725 25. panta 2. punktā.

3.   Aģentūra 49., 88. un 89. pantā minētos personas datus var nosūtīt trešai valstij vai starptautiskai organizācijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļu, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Aģentūras uzdevumu veikšanai. Aģentūra nodrošina, ka personas dati, ko nosūta trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, tiek apstrādāti tikai tiem nolūkiem, kādiem tie sniegti. Brīdī, kad personas dati tiek nosūtīti trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, Aģentūra vispārīgā vai konkrētā formā norāda jebkuru ierobežojumu piekļuvei minētajiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz to nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, Aģentūra attiecīgi informē trešo valsti vai starptautisko organizāciju. Aģentūra nodrošina, ka attiecīgā trešā valsts vai starptautiskā organizācija ievēro šādus ierobežojumus.

4.   Datu nosūtīšana trešām valstīm neskar starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju tiesības, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanu, un aizliegumu atklāt vai iegūt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (43) 30. pantā noteikto informāciju.

5.   Dalībvalstis un Aģentūra attiecīgi nodrošina, ka informācija, kas ir nosūtīta vai izpausta trešām valstīm saskaņā ar šo regulu, netiek nosūtīta tālāk citām trešām valstīm vai trešām personām. Noteikumus ar šādu saturu iekļauj visos ar trešo valsti noslēgtos nolīgumos vai vienošanās, kas paredz informācijas apmaiņu.

1.   Aģentūra var apstrādāt personas datus tikai šādiem mērķiem:

2.   Dalībvalstis un to tiesībaizsardzības iestādes, Komisija, EĀDD un tās Savienības struktūras, biroji, un aģentūras vai starptautiskās organizācijas, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā un kas sniedz personas datus Aģentūrai, nosaka minēto datu apstrādes nolūku vai nolūkus, kā minēts 1. punktā. Aģentūra var nolemt apstrādāt šādus personas datus citam nolūkam, kas arī ietilpst 1. punktā, tikai, katru gadījumu izskatot atsevišķi, pēc tam, kad ir konstatēts, ka šāda apstrāde ir savienojama ar sākotnējo nolūku, kādam dati tika savākti, un ja to atļauj personas datu sniedzējs. Aģentūra rakstveidā reģistrē katrā atsevišķajā gadījumā veikto atbilstības novērtējumu.

3.   Aģentūra, dalībvalstis un to tiesībaizsardzības iestādes, Komisija, EĀDD un tās Savienības struktūras, biroji un aģentūras un starptautiskās organizācijas, kas minētas 1. punkta c) un d) apakšpunktā, personas datu nosūtīšanas brīdī var vispārīgā vai konkrētā formā norādīt jebkuru ierobežojumu piekļuvei šādiem datiem vai to izmantošanai, tostarp attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja vajadzība pēc šādiem ierobežojumiem kļūst acīmredzama pēc personas datu nosūtīšanas, tad tās attiecīgi informē saņēmējus. Saņēmēji ievēro šādus ierobežojumus.

1.   Pirms katras kopīgās operācijas, atgriešanas operācijas, atgriešanas nodrošināšanas operācijas, pilotprojekta, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākuma vai migrācijas pārvaldības atbalsta vienības izvietošanas Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts pārredzamā veidā nosaka atbildību attiecībā uz datu aizsardzības pienākumu izpildi. Ja apstrādes nolūku un līdzekļus Aģentūra un uzņēmēja dalībvalsts nosaka kopīgi, tās, noslēdzot savstarpēju vienošanos, ir kopīgi pārziņi.

Nolūkiem, kas minēti 87. panta 1. punkta a), b), c) e) un f) apakšpunktā, Aģentūra apstrādā tikai šādu turpmāk minētu kategoriju personas datus, ko savākušas dalībvalstis, vienību dalībnieki, Aģentūras darbinieki vai EASO un kas Aģentūrai nosūtīti saistībā ar kopīgām operācijām, atgriešanas operācijām, atgriešanas nodrošināšanas operācijām, pilotprojektiem, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem un migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietojumiem:

2.   Personas datus, kas minēti 1. punktā, Aģentūra var apstrādāt šādos gadījumos:

1.   Ja valsts situācijas attēlam nepieciešama personas datu apstrāde, šos datus apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un – attiecīgā gadījumā – Direktīvu (ES) 2016/680. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas uzskatāma par pārzini Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7) punkta nozīmē vai Direktīvas (ES) 2016/680 3. panta 8) punkta nozīmē un kam ir galvenā atbildība par attiecīgās dalībvalsts veikto personas datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai informāciju par minēto iestādi.

2.   Kuģu un gaisa kuģu identifikācijas numuri ir vienīgie personas dati, kuriem ir atļauts piekļūt saistībā ar Eiropas situācijas attēlu un konkrētu situācijas attēlu un EUROSUR sapludināšanas pakalpojumiem.

3.   Ja informācijas apstrādei sistēmā EUROSUR izņēmuma kārtā nepieciešama tādu personas datu apstrāde, kas nav kuģu un lidaparātu identifikācijas numuri, jebkura šāda apstrāde ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams EUROSUR nolūkiem saskaņā ar 18. pantu.

4.   Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm EUROSUR satvarā ir stingri ierobežota, nepārsniedzot to, kas ir pilnīgi nepieciešams šīs regulas nolūkiem. Aģentūra to veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļu un dalībvalstis – saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu vai attiecīgā gadījumā Direktīvas (ES) 2016/680 V nodaļu un attiecīgiem valsts noteikumiem par datu aizsardzību, ar kuriem transponē minēto direktīvu.

5.   Ir aizliegta jebkāda informācijas apmaiņa saskaņā ar 72. panta 2. punktu, 73. panta 3. punktu un 74. panta 3. punktu, kuras rezultātā trešā valsts iegūst datus, ko varētu izmantot, lai identificētu personas vai personu grupas, kuru pieteikums starptautiskai aizsardzībai tiek izskatīts vai kuras ir pakļautas būtiskam spīdzināšanas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai soda, vai citu pamattiesību pārkāpuma riskam.

6.   Dalībvalstis un Aģentūra reģistrē apstrādes darbības saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2016/679 30. pantu, Direktīvas (ES) 2016/680 24. pantu un Regulas (ES) 2018/1725 31. punktu.

1.   Ja Aģentūra, veicot savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 10. panta 1. punkta q) apakšpunktu, apstrādā personas datus, kurus tā savākusi, uzraugot migrācijas plūsmas, veicot riska analīzes vai veicot darbības nolūkā identificēt aizdomās turētās personas par pārrobežu noziedzību, Aģentūra apstrādā šādus personas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 IX nodaļu. Minētajam nolūkam apstrādātie personas dati, tostarp automobiļu valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzekļu identifikācijas numuri, tālruņa numuri un kuģu vai gaisa kuģu identifikācijas numuri, attiecas uz fiziskām personām, par kurām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropolam, Eurojust, vai Aģentūrai ir pamatotas aizdomas, ka tās ir iesaistītas pārrobežu noziegumos. Šādi personas dati var ietvert cietušo vai liecinieku personas datus, ja minētie personas dati papildina tos aizdomās turēto personas datus, kurus Aģentūra apstrādā saskaņā ar šo pantu.

2.   Aģentūra ar šā panta 1. punktā minētajiem personas datiem apmainās tikai ar:

1.   Aģentūra dzēš personas datus, tiklīdz tie ir nosūtīti dalībvalstu kompetentajām iestādēm, citām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām un jo īpaši EASO, vai pārsūtīti trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, vai izmantoti riska analīzes sagatavošanai. Saglabāšanas ilgums nekādā gadījumā nepārsniedz 90 dienas pēc šādu datu savākšanas dienas. Riska analīzes rezultātos datus anonimizē.

2.   Personas datus, ko apstrādā nolūkā veikt ar atgriešanu saistītus uzdevumus, dzēš, tiklīdz ir sasniegts nolūks, kādam tie tika savākti, un tos dzēš ne vēlāk kā 30 dienas pēc tam, kad minētie uzdevumi ir pabeigti.

3.   Operacionālos personas datus, ko apstrādā 90. panta nolūkā, dzēš, tiklīdz Aģentūra ir sasniegusi nolūku, kādam tie tika savākti. Aģentūra pastāvīgi pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus, jo īpaši cietušo un liecinieku personas datus. Jebkurā gadījumā Aģentūra pārskata nepieciešamību glabāt šādus datus ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šādu datu sākotnējās apstrādes sākuma un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem. Aģentūra lemj par personas datu, jo īpaši cietušo un liecinieku personas datu, turpmāku glabāšanu līdz nākamajai pārskatīšanai tikai tad, ja šāda glabāšana joprojām ir nepieciešama Aģentūras uzdevumu veikšanai saskaņā ar 90. pantu.

4.   Šo pantu nepiemēro personas datiem, kas savākti FADO sistēmas kontekstā.

1.   Aģentūra pieņem pati savus drošības noteikumus, kuru pamatā ir principi un noteikumi, kas paredzēti Komisijas drošības noteikumos par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, tostarp inter alia noteikumos par šādas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, un šādas informācijas apstrādi un glabāšanu, kā noteikts Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (44) un (ES, Euratom) 2015/444 (45). Attiecībā uz jebkuru administratīvu vienošanos par klasificētas informācijas apmaiņu ar trešās valsts attiecīgajām iestādēm vai, ja tādas vienošanās nav, jebkuru ārkārtējo ESKI ad hoc izpaušanu minētajām iestādēm ir nepieciešams Komisijas iepriekšējs apstiprinājums.

2.   Valde pieņem Aģentūras drošības noteikumus pēc Komisijas apstiprinājuma. Izvērtējot sagatavotos drošības noteikumus, Komisija nodrošina, ka tie ir saderīgi ar Komisijas Lēmumiem (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444.

3.   Klasifikācija neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam. Veicot tādas informācijas un dokumentu nodošanu un apstrādi, kas atbilstīgi šai regulai nosūtīti Eiropas Parlamentam, ievēro noteikumus par klasificētas informācijas pārsūtīšanu un apstrādi, kuri piemērojami attiecībās starp Eiropas Parlamentu un Komisiju.

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir juridiska persona.

2.   Visās dalībvalstīs Aģentūrai ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar šo valstu tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3.   Aģentūra ir neatkarīga savu tehnisko un operacionālo pilnvaru īstenošanā.

4.   Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5.   Aģentūras mītne ir Varšavā, Polijā.

1.   Nepieciešamo kārtību attiecībā uz Aģentūrai paredzēto atrašanās vietu dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūras mītne, un telpām, kuru pieejamību nodrošina šī dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, kas šajā dalībvalstī piemērojami izpilddirektoram, izpilddirektora vietniekiem, valdes locekļiem, Aģentūras darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Aģentūru un dalībvalsti, kurā atrodas Aģentūras mītne.

2.   Mītnes nolīgumu noslēdz pēc valdes apstiprinājuma saņemšanas.

3.   Dalībvalsts, kurā atrodas Aģentūras mītne, nodrošina iespējami labākos apstākļus, lai sekmētu pienācīgu Aģentūras darbību, tostarp daudzvalodu eiropeiskas ievirzes izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

1.   Štata darbiniekiem piemēro Civildienesta noteikumus, Nodarbināšanas kārtību un noteikumus, kuri pieņemti, vienojoties Savienības iestādēm, lai minētie Civildienesta noteikumi un Nodarbināšanas kārtība būtu spēkā.

2.   Nodarbinātības vieta principā ir dalībvalstī, kurā atrodas Aģentūras mītne.

3.   Štata darbiniekus, uz kuriem attiecas Nodarbināšanas kārtība, parasti sākotnēji pieņem uz noteiktu piecu gadu laikposmu. Viņu līgumus principā var atjaunot tikai vienreiz uz noteiktu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Jebkura nākamā pagarināšana notiek uz nenoteiktu laiku.

4.   Nolūkā īstenot 31. pantu un 44. pantu sadarbības koordinatora vai koordinatora statusā var norīkot vienīgi štata darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtības II sadaļa. Nolūkā īstenot 55. pantu kā vienības dalībnieku var izvietot vienīgi štata darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi vai Nodarbināšanas kārtība.

5.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai, vienojoties ar Komisiju saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu.

6.   Pēc iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma valde pieņem noteikumus par dalībvalstu darbiniekiem, kurus norīko darbā Aģentūrā saskaņā ar 56. pantu, un vajadzības gadījumā šos noteikumus atjaunina. Minētie noteikumi jo īpaši ietver finanšu noteikumus attiecībā uz minētajiem norīkojumiem, tostarp apdrošināšanu, un apmācību. Minētajos noteikumos ņem vērā to, ka darbiniekus norīko, lai tos izvietotu kā vienību dalībniekus, un tiem tiks noteikti 82. pantā paredzētie uzdevumi un pilnvaras. Šādos noteikumos ietver normas par izvietošanas nosacījumiem. Attiecīgā gadījumā valde cenšas panākt saskaņotību ar noteikumiem, kas piemērojami štata darbinieku komandējumu izmaksu atmaksāšanai.

1.   Neskarot 84. un 85. pantu, Aģentūra ir atbildīga par visām darbībām, ko tā ir veikusi saskaņā ar šo regulu.

2.   Aģentūras līgumisko atbildību reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam līgumam.

3.   Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt spriedumu, ievērojot jebkuru šķīrējtiesas klauzulu, kas ietverta Aģentūras noslēgtā līgumā.

4.   Ja pastāv ārpuslīgumiskas saistības, Aģentūra saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesību sistēmām, novērš jebkādu kaitējumu, ko ir radījušas tās struktūrvienības vai tās darbinieki, pildot pienākumus, tostarp pienākumus, kuri saistīti ar izpildpilnvaru izmantošanu.

5.   Tiesas jurisdikcijā ir domstarpības, kas saistītas ar 4. punktā minētā kaitējuma atlīdzināšanu.

6.   Štata darbinieku personisko atbildību pret Aģentūru reglamentē noteikumi, kas izklāstīti tiem piemērojamajos Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

1.   Saskaņā ar LESD 263. pantu Tiesā var vērsties – ar prasību anulēt Aģentūras aktus, kas paredzēti, lai radītu tiesiskas sekas attiecībā pret trešām personām, un par bezdarbību – saskaņā ar LESD 265. pantu, par ārpuslīgumisku atbildību par Aģentūras radīto kaitējumu un – atbilstīgi šķīrējklauzulai – par līgumisko atbildību par kaitējumu, kādu radījuši Aģentūras akti – saskaņā ar LESD 340. pantu.

2.   Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumus.

1.   Valde ir atbildīga par Aģentūras stratēģisko lēmumu pieņemšanu saskaņā ar šo regulu.

2.   Valde:

Gada darbības ziņojumu, kas minēts j) apakšpunktā, publisko.

3.   Lai pieņemtu priekšlikumus 2. punktā minētajiem valdes lēmumiem par specifiskām Aģentūras darbībām, ko paredzēts veikt pie kādas dalībvalsts ārējām robežām vai to tiešā tuvumā, vai attiecībā uz 73. panta 4. punktā minēto darba vienošanos ar trešām valstīm noslēgšanu, ir vajadzīgs tā valdes locekļa labvēlīgs balsojums, kurš pārstāv attiecīgo dalībvalsti vai attiecīgā gadījumā dalībvalsti, kura robežojas ar attiecīgo trešo valsti.

4.   Valde var sniegt konsultācijas izpilddirektoram par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar ārējo robežu operacionālās pārvaldības attīstību un apmācību, tostarp ar pētniecību saistītām darbībām.

5.   Valde pieņem lēmumus par Īrijas vai Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties konkrētās darbībās.

Valde pieņem lēmumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi. Valde savos lēmumos apsver, vai Īrijas vai Apvienotās Karalistes dalība veicina attiecīgās darbības īstenošanu. Lēmumos norāda Īrijas vai Apvienotās Karalistes finansiālo ieguldījumu darbībā, par kuru pieprasīta līdzdalība.

6.   Katru gadu valde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei (“budžeta lēmējinstitūcija”) visu informāciju, kas saistīta ar Aģentūras veikto izvērtēšanas procedūru rezultātiem.

7.   Valde var izveidot izpildvaldi, kuras sastāvā ir ne vairāk kā četri valdes pārstāvji, tostarp tās priekšsēdētājs, un Komisijas pārstāvis, kas palīdzētu tai un izpilddirektoram sagatavot lēmumus, programmas un darbības, kuras valdei jāpieņem, un, ja nepieciešams, kas valdes vārdā pieņemtu atsevišķus steidzamus pagaidu lēmumus. Izpildvalde nepieņem lēmumus, kuru pieņemšanai valdē vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums. Valde var deleģēt izpildvaldei dažus skaidri definētus uzdevumus, jo īpaši tad, ja tas uzlabo Aģentūras efektivitāti. Tā nevar izpildvaldei deleģēt uzdevumus, kas saistīti ar lēmumiem, kuru pieņemšanai valdē ir vajadzīgs divu trešdaļu balsu vairākums.

8.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējiestādes pilnvaras un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk citai personai.

Īpašu izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējiestādes pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un personai, kurai tas tālāk deleģējis savas pilnvaras. Tā var pēc tam izpildīt šīs pilnvaras pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai štata darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

1.   Neskarot 3. punktu, valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un divi Komisijas pārstāvji, un katram no viņiem ir balsstiesības. Šim nolūkam katra dalībvalsts ieceļ valdes locekli, kā arī viņa aizstājēju, kas pārstāvēs valdes locekli viņa prombūtnes laikā. Komisija ieceļ divus locekļus un divus aizstājējus. Pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo pilnvaru termiņu var pagarināt.

2.   Valdes locekļus ieceļ, pamatojoties uz viņu attiecīgo augsta līmeņa pieredzi, viņu kompetenci operacionālajā sadarbībā robežu pārvaldības un atgriešanas jomā, un viņu attiecīgās pārvaldības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes. Dalībvalstis un Komisija tiecas panākt līdzsvarotu dzimumu pārstāvību valdē.

3.   Valstis, kas iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, piedalās Aģentūras darbā. Valdē tām katrai ir viens pārstāvis un viens aizstājējs. Piemēro vienošanās, kuras izstrādātas saskaņā ar to asociācijas nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem, ar kuriem nosaka veidu, apjomu un sīki izstrādātus noteikumus minēto valstu līdzdalībai Aģentūras darbā, tostarp noteikumus par finanšu iemaksām un personālu.

1.   Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem vienoto plānošanas dokumentu, kurā cita starpā ietverts Aģentūras daudzgadu plāns un gada plāns nākamajam gadam, kas pamatojas uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ko apstiprinājusi valde. Vienoto plānošanas dokumentu pieņem, ņemot vērā labvēlīgu Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu tas notiek pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Ja valde nolemj neņemt vērā Komisijas atzinuma elementus, tā nosūta detalizētu pamatojumu. Pienākums sniegt detalizētu pamatojumu attiecas arī uz elementiem, ko apspriešanās laikā izvirzījuši Eiropas Parlaments un Padome. Valde nekavējoties nosūta minēto dokumentu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

2.   Šā panta 1. punktā minētais dokuments kļūst galīgs pēc vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to atbilstīgi koriģē.

3.   Saskaņā ar Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģiskās politikas plānošanas ciklu daudzgadu plānā nosaka vispārējo stratēģisko vidējā termiņa un ilgtermiņa plānu, kas ietver mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus, kā arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu, personālu un Aģentūras spēju pilnveidošanu, tostarp indikatīvu daudzgadu plānojumu attiecībā uz pastāvīgā korpusa darbinieku specializāciju. Daudzgadu plānā nosaka reaģēšanas operāciju stratēģiskās jomas un izklāsta, kas ir jādara mērķu sasniegšanai. Tas ietver stratēģiskās darbības 80. panta 1. punkta minētās pamattiesību stratēģijas īstenošanai un stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī ar minēto stratēģiju saistītās darbības.

4.   Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmām un attiecīgā gadījumā atjaunina, ņemot vērā saskaņā ar 121. pantu veiktās izvērtēšanas rezultātus. Vajadzības gadījumā minēto izvērtējumu secinājumus atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

5.   Gada darba programmā ietver to darbību aprakstu, kas tiks finansētas, tostarp sīki aprakstītus mērķus un paredzamos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus. Tajā ietver norādi arī uz katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem saskaņā ar principiem, kuri raksturīgi uz darbībām balstīta budžeta izstrādei un pārvaldībai. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

6.   Gada darba programmu pieņem saskaņā ar Savienības leģislatīvo programmu attiecīgajās ārējo robežu pārvaldības un atgriešanu jomās.

7.   Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas Aģentūrai tiek uzticēts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

8.   Visus būtiskos grozījumus gada darba programmā, jo īpaši izmaiņas, kuru rezultātā pārdala budžeta līdzekļus vairāk nekā 2 % apmērā no gada budžeta, pieņem saskaņā ar to pašu procedūru, kāda piemērojama sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

1.   Valde ievēlē priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no tās balsstiesīgo locekļu vidus. Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks ex officio aizstāj priekšsēdētāju gadījumā, ja viņš nevar pildīt savus pienākumus.

2.   Priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad viņi attiecīgi vairs nav valdes locekļi. Ievērojot šo noteikumu, priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minēto pilnvaru termiņu var pagarināt vienu reizi.

1.   Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2.   Izpilddirektors piedalās apspriedē bez balsstiesībām.

3.   Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai pēc vismaz vienas trešdaļas valdes locekļu pieprasījuma. Ja nepieciešams, valde var rīkot kopīgas sanāksmes ar EASO valdi un Eiropolu valdi.

4.   Īriju aicina piedalīties valdes sanāksmēs.

5.   Apvienoto Karalisti aicina piedalīties valdes sanāksmēs, kas notiek pirms dienas, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei.

6.   Valdes sanāksmēs aicina piedalīties EASO un Eiropola pārstāvjus. FRA pārstāvi aicina piedalīties valdes sanāksmēs, ja darba kārtībā ir punkti, kuri attiecas uz pamattiesību aizsardzību.

7.   Valdes priekšsēdētājs var arī uzaicināt valdes sanāksmēs piedalīties ekspertu no Eiropas Parlamenta. Valde var uzaicināt arī pārstāvjus no citām attiecīgām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Valde saskaņā ar savu reglamentu savās sanāksmēs novērotāja statusā var aicināt piedalīties jebkuru citu personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

8.   Valdes locekļiem saskaņā ar reglamenta noteikumiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

9.   Aģentūra nodrošina valdes sekretariātu.

1.   Neskarot 100. panta 2. punkta c), d), k) un m) apakšpunktu, 103. panta 1. punktu un 107. panta 2. un 4. punktu, valde pieņem lēmumus ar visu tās balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds valdes loceklis sanāksmē nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs. Izpilddirektors nebalso.

3.   Reglamentā ietver sīkāk izstrādātu balsošanas kārtību. Minētajos noteikumos jo īpaši paredz nosacījumus, kā loceklis var balsot cita locekļa vārdā, kā arī prasības saistībā ar kvorumu.

4.   Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā iesaistīto valstu pārstāvjiem ir ierobežotas balsstiesības saskaņā ar to attiecīgo vienošanos. Lai ļautu asociētajām valstīm īstenot savas balsstiesības, Aģentūra sīki apraksta darba kārtību, norādot punktus attiecībā uz kuriem piešķirtas ierobežotas balsstiesības.

1.   Aģentūru vada izpilddirektors, kas savu pienākumu izpildē ir pilnīgi neatkarīgs. Neskarot attiecīgās Savienības iestāžu un valdes kompetences, izpilddirektors nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu uzdevumu izpildi. Tas ietver ziņošanu par Aģentūras darbībām, pamattiesību stratēģijas īstenošanu un uzraudzību, Aģentūras gada darbības pārskatu par iepriekšējo gadu, nākamā gada darba programmu un Aģentūras daudzgadu plānu un jebkuru citu jautājumu saistībā ar Aģentūras darbībām. Izpilddirektors arī sniedz paziņojumu Eiropas Parlamentam, ja viņam to pieprasa, un uz jebkādiem Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem rakstiski atbild 15 kalendāro dienu laikā no šādu jautājumu saņemšanas. Izpilddirektors regulāri ziņo Eiropas Parlamenta attiecīgajām struktūrām un komitejām.

3.   Izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēti konkrēti termiņi, izpilddirektors nodrošina, ka ziņojumi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam, Padomei vai Komisijai cik drīz vien iespējams, un katrā ziņā sešu mēnešu laikā pēc ziņošanas perioda beigām, izņemot, ja izpilddirektors kavēšanos pienācīgi pamato rakstveidā.

4.   Izpilddirektors ir atbildīgs par valdes pieņemto stratēģisko lēmumu sagatavošanu un īstenošanu, kā arī par tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar Aģentūras operacionālajām darbībām saskaņā ar šo regulu. Izpilddirektoram ir šādas funkcijas un pilnvaras:

5.   Izpilddirektors par savu darbību atskaitās valdei.

6.   Izpilddirektors ir Aģentūras likumīgais pārstāvis.

1.   Komisija izvirza vismaz trīs kandidātus izpilddirektora amatam un katra izpilddirektora vietnieka amatam, pamatojoties uz sarakstu, pēc vakances publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgā gadījumā citos preses izdevumos vai tīmekļa vietnēs.

2.   Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kā noteikts 1. punktā, valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā nopelnus un ar dokumentiem apliecinātas augsta līmeņa administratīvā un pārvaldības darba prasmes, tostarp attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Pirms iecelšanas amatā Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja vai komitejas uzaicina Komisijas ierosinātos kandidātus nākt klajā ar paziņojumu un atbildēt uz to locekļu jautājumiem.

Pēc šādiem paziņojumiem Eiropas Parlaments pieņem atzinumu, kurā izklāstīts tā viedoklis, un var norādīt kandidātu, kuram tas dod priekšroku.

Valde ieceļ izpilddirektoru, ņemot vērā minētos viedokļus. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Ja valde pieņem lēmumu iecelt citu kandidātu, nevis to, par kuru Eiropas Parlaments norādījis, ka dod tam priekšroku, valde rakstveidā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kādā veidā Eiropas Parlamenta atzinums tika ņemts vērā.

Pilnvaras atlaist izpilddirektoru ir valdei, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

3.   Izpilddirektoram palīdz trīs izpilddirektora vietnieki. Katram izpilddirektora vietniekam piešķir konkrētu atbildības jomu. Izpilddirektora prombūtnes vai aizņemtības laikā viņa pienākumus veic viens no izpilddirektora vietniekiem.

4.   Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kā minēts 1. punktā, valde ieceļ izpilddirektora vietniekus, ņemot vērā nopelnus un pienācīgas administratīvā un pārvaldības darba prasmes, tostarp attiecīgo profesionālo pieredzi vadošā amatā ārējo robežu pārvaldības un atgriešanas jomā. Izpilddirektors ir iesaistīts atlases procesā. Valde pieņem lēmumu ar divu trešdaļu balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Pilnvaras atlaist izpilddirektora vietniekus ir valdei saskaņā ar pirmajā daļā izklāstīto procedūru.

5.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu un Aģentūras turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

6.   Valde, pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 5. punktā minētais novērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

7.   Izpilddirektora vietnieku amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, var pagarināt minēto termiņu vienu reizi uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

8.   Izpilddirektoru un izpilddirektora vietniekus pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbiniekus saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

1.   Aģentūra izveido konsultatīvu forumu, lai tas tai palīdzētu, sniedzot ar neatkarīgas konsultācijas ar pamattiesībām saistītos jautājumos. Izpilddirektors un valde sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu, var apspriesties ar konsultatīvo forumu par visiem jautājumiem saistībā ar pamattiesībām.

2.   Aģentūra aicina piedalīties konsultatīvajā forumā EASO, FRA, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos un citas atbilstīgas organizācijas. Valde, pamatojoties uz pamattiesību amatpersonas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar izpilddirektoru, lemj par konsultatīvā foruma sastāvu un par kārtību, kādā konsultatīvajam forumam nodod informāciju. Konsultatīvais forums pēc apspriešanās ar valdi un izpilddirektoru nosaka savas darbības metodes un izstrādā darba programmu.

3.   Ar konsultatīvo forumu apspriežas par pamattiesību stratēģijas turpmāku pilnveidošanu un īstenošanu, sūdzību mehānisma darbību, ētikas kodeksiem un kopēju apmācības pamatprogrammu. Aģentūra informē konsultatīvo forumu par turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar tā ieteikumiem.

4.   Konsultatīvais forums sagatavo gada ziņojumu par savām darbībām. Minēto ziņojumu publisko.

5.   Neskarot pamattiesību amatpersonas uzdevumus, konsultatīvajam forumam savlaicīgi un efektīvi nodrošina efektīvu piekļuvi visai informācijai par pamattiesību ievērošanu, tostarp apmeklējot uz vietas kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumus ar iepriekšēju uzņēmējas dalībvalsts vai attiecīgajā gadījumā trešās valsts piekrišanu, apmeklējot uz vietas karsto punktu zonas un atgriešanas operācijas un atgriešanas nodrošināšanas operācijas, tostarp trešās valstīs. Ja uzņēmēja dalībvalsts nepiekrīt, ka konsultatīvā foruma pārstāvji uz vietas apmeklē kopīgās operācijas vai ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu, ko veic tās teritorijā, tā rakstveidā sniedz Aģentūrai pienācīgi pamatotus iemeslus.

1.   Valde pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu ieceļ pamattiesību amatpersonu, pamatojoties uz sarakstu ar trim kandidātiem. Pamattiesību amatpersonai ir atbilstīga kvalifikācija, speciālās zināšanas un profesionālā pieredze pamattiesību jomā.

2.   Pamattiesību amatpersona veic šādus uzdevumus:

Sekretariāts, kas minēts pirmās daļas h) apakšpunktā, saņem rīkojumus tieši no konsultatīvā foruma.

3.   Šā panta 2. punkta pirmās daļas j) apakšpunkta nolūkiem pamattiesību amatpersona jo īpaši:

Izpilddirektors atbild pamattiesību amatpersonai par to, kā bažas saistībā ar iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, kā minēts pirmās daļas e) apakšpunktā, ir risinātas.

Pamattiesību amatpersona jebkuru no 2. punkta pirmās daļas a) līdz i) un k) apakšpunktā noteiktajiem uzdevumiem var uzticēt kādam no pamattiesību uzraudzības speciālistiem.

4.   Valde paredz īpašus noteikumus, kas piemērojami pamattiesību amatpersonai, lai nodrošinātu, ka pamattiesību amatpersona un tās darbinieki savu pienākumu izpildē ir neatkarīgi. Pamattiesību amatpersona tieši atskaitās valdei un sadarbojas ar konsultatīvo forumu. Valde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi saistībā ar pamattiesību amatpersonas ieteikumiem. Turklāt pamattiesību amatpersona publicē gada ziņojumus par savām darbībām un to, kādā mērā Aģentūras darbībās ievērotas pamattiesības. Minētajos ziņojumos iekļauj informāciju par sūdzību mehānismu un pamattiesību stratēģijas īstenošanu.

5.   Aģentūra nodrošina, ka pamattiesību amatpersona spēj rīkoties autonomi un būt neatkarīga savu pienākumu izpildē. Pamattiesību amatpersonas rīcībā ir pietiekami un atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi, kas vajadzīgi tās uzdevumu veikšanai.

Pamattiesību amatpersona izvēlas savus darbiniekus, un minētie darbinieki atskaitās tikai pamattiesību amatpersonai.

6.   Pamattiesību amatpersonai palīdz pamattiesību amatpersonas vietnieks. Pamattiesību amatpersonas vietnieku ieceļ valde, pamatojoties uz pamattiesību amatpersonas iesniegtu sarakstu ar vismaz trim kandidātiem. Pamattiesību amatpersonas vietniekam ir atbilstīga kvalifikācija un pieredze pamattiesību jomā, un savu pienākumu izpildē viņš ir neatkarīgs. Ja pamattiesību amatpersona ir prombūtnē vai ir aizņemta, pamattiesību amatpersonas vietnieks uzņemas pamattiesību amatpersonas pienākumus un atbildību.

7.   Pamattiesību amatpersonai ir piekļuve visai informācijai attiecībā uz pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

1.   Pamattiesību uzraudzības speciālisti, kas pieņemti darbā kā štata darbinieki, pastāvīgi novērtē operacionālo darbību atbilstību pamattiesībām, sniedz konsultācijas un palīdzību minētajā sakarā un sekmē pamattiesību veicināšanu kā daļu no Eiropas integrētās robežu pārvaldības.

2.   Pamattiesību uzraudzības speciālisti veic šādus uzdevumus:

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem pamattiesību uzraudzības speciālists jo īpaši:

3.   Neskarot 4. punktu, pamattiesību amatpersona katrai operācijai nozīmē vismaz vienu pamattiesību uzraudzības speciālistu. Pamattiesību amatpersona var arī nolemt nozīmēt pamattiesību uzraudzības speciālistu jebkuras citas operacionālās darbības uzraudzībai pēc tās ieskata.

Pamattiesību uzraudzības speciālistam ir piekļuve visām vietām, kurās notiek Aģentūras operacionālā darbība, un visiem tās dokumentiem, kas attiecas uz konkrētās darbības īstenošanu.

4.   Pamattiesību amatpersona var izraudzīties pamattiesību uzraudzības speciālistus kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālistus 51. pantā minētajai rezervei. Ja pamattiesību uzraudzības speciālisti rīkojas kā piespiedu atgriešanas uzraudzības speciālisti, viņiem piemēro 50. panta 5. punktu un 51. pantu mutatis mutandis.

5.   Pamattiesību amatpersona ieceļ pamattiesību uzraudzības speciālistus, un viņi ir tās hierarhiskā pārraudzībā. Savu pienākumu izpildē pamattiesību uzraudzības speciālisti ir neatkarīgi. Kad pamattiesību uzraudzības speciālisti atrodas operācijas norises vietā, viņi valkā atšķirības zīmēm, kas ļauj viņus skaidri identificēt kā pamattiesību uzraudzības speciālistus.

6.   Aģentūra nodrošina, ka līdz 2020. gada 5. decembrim Aģentūra pieņem darbā vismaz 40 pamattiesību uzraudzības speciālistus. Izpilddirektors, apspriežoties ar pamattiesību amatpersonu, katru gadu izvērtē nepieciešamību palielināt pamattiesību uzraudzības specialistu skaitu. Pēc minētās izvērtēšanas izpilddirektors vajadzības gadījumā ierosina valdei palielināt pamattiesību uzraudzības speciālistu skaitu nākamajam gadam atkarībā no operacionālajām vajadzībām.

7.   Pamattiesību uzraudzības speciālisti pēc pieņemšanas darbā iziet padziļinātu apmācību par pamattiesībām, ņemot vērā iepriekš iegūto kvalifikāciju un profesionālo pieredzi attiecīgajās jomās. Aģentūra visā pamattiesību uzraudzības speciālistu nodarbinātības laikā nodrošina, ka viņi pilda savus pienākumus atbilstīgi visaugstākajiem standartiem. Katram pamattiesību uzraudzības speciālistam izstrādā piemērotu mācību plānu, kas nodrošina tiem pastāvīgu profesionālu attīstību, lai ļautu tiem pildīt pamattiesību uzraudzības speciālista uzdevumus.

1.   Aģentūra sadarbībā ar pamattiesību amatpersonu veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu un turpinātu attīstīt neatkarīgu un efektīvu sūdzību mehānismu saskaņā ar šo pantu nolūkā uzraudzīt un nodrošināt pamattiesību ievērošanu visās Aģentūras darbībās.

2.   Ikviena persona, kuru tieši skar kopīgajā operācijā, pilotprojektā, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumā, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanā, atgriešanas operācijā, atgriešanas nodrošināšanas operācijā vai trešā valstī notiekošā Aģentūras operacionālajā darbībā iesaistītu darbinieku darbības vai bezdarbība un ja šī persona uzskata, ka šo darbību vai bezdarbības rezultātā pārkāptas viņas pamattiesības, vai ikviena puse, kas pārstāv šādu personu, var iesniegt rakstveida sūdzību Aģentūrai.

3.   Pieņemamas ir tikai tās sūdzības, kas ir pamatotas un attiecas uz konkrētiem pamattiesību pārkāpumiem.

4.   Pamattiesību amatpersona ir atbildīga par Aģentūras saņemto sūdzību apstrādi saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību. Minētajā nolūkā pamattiesību amatpersona izskata sūdzības pieņemamību, reģistrē pieņemamās sūdzības, pārsūta visas reģistrētās sūdzības izpilddirektoram un sūdzības par vienību dalībniekiem pārsūta viņu piederības dalībvalstij, tostarp attiecīgajai dalībvalsts iestādei vai struktūrai, kuras kompetencē ir pamattiesības, lai tās turpmāk rīkotos saskaņā ar savām pilnvarām. Pamattiesību amatpersona arī reģistrē turpmākus pasākumus un nodrošina, ka Aģentūra vai attiecīgā dalībvalsts tos veic.

5.   Saskaņā ar tiesībām uz labu pārvaldību, ja sūdzība ir pieņemama, sūdzības iesniedzējus informē, ka sūdzība ir reģistrēta, ir sākts novērtējums un atbildi var gaidīt, tiklīdz tā būs pieejama. Ja sūdzība ir nosūtīta valsts iestādēm vai struktūrām, sūdzības iesniedzējam sniedz to kontaktinformāciju. Ja sūdzība ir atzīta par nepieņemamu, sūdzības iesniedzēju informē par iemesliem un, ja iespējams, – turpmākām iespējām risināt viņu bažas.

Aģentūra paredz atbilstīgu procedūru gadījumos, kad sūdzību atzīst par nepieņemamu vai nepamatotu.

Visus lēmumus noformē rakstveidā un argumentē. Pamattiesību amatpersona novērtē sūdzību no jauna, ja sūdzības iesniedzējs iesniedz jaunus pierādījumus gadījumos, kad sūdzība pirms tam atzīta par nepieņemamu vai nepamatotu.

6.   Ja ir reģistrēta sūdzība par kādu Aģentūras darbinieku, pamattiesību amatpersona iesaka izpilddirektoram veikt pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp disciplināros pasākumus, un attiecīgā gadījumā nodot lietu civiltiesiskas vai krimināltiesiskas procedūras uzsākšanai saskaņā ar šo regulu un valsts tiesību aktiem. Izpilddirektors nodrošina, ka tiek veikti pienācīgi turpmākie pasākumi, un noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem, disciplināro pasākumu īstenošanu un turpmākajiem pasākumiem, ko Aģentūra veic saistībā ar sūdzību.

Ja sūdzība ir saistīta ar datu aizsardzības jautājumiem, izpilddirektors pirms lēmuma pieņemšanas par sūdzību apspriežas ar Aģentūras datu aizsardzības inspektoru. Pamattiesību amatpersona un datu aizsardzības inspektors rakstveidā saprašanās memorandā nosaka savu uzdevumu savstarpējo sadalījumu un sadarbību attiecībā uz saņemtajām sūdzībām.

7.   Tādas reģistrētas sūdzības gadījumā, kura attiecas uz vienības dalībnieku no uzņēmējas dalībvalsts vai citas iesaistītās dalībvalsts, tostarp par norīkoto vienību dalībnieku vai norīkoto valsts ekspertu, piederības dalībvalsts nodrošina pienācīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārus pasākumus un lietas nodošanu civiltiesisku vai krimināltiesisku procedūru uzsākšanai, vai citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā un vajadzības gadījumā arī turpmāk regulāri ziņo pamattiesību amatpersonai par konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību. Ja no attiecīgās dalībvalsts nekāds ziņojums netiek saņemts, Aģentūra turpina izskatīt šo lietu.

Ja attiecīgā dalībvalsts noteiktā laikposmā nesniedz ziņojumu vai sniedz tikai nepārliecinošu atbildi, pamattiesību amatpersona par to informē izpilddirektoru un valdi.

8.   Ja konstatēts, ka vienības dalībnieks ir pārkāpis pamattiesības vai starptautiskās aizsardzības pienākumus, Aģentūra pieprasa dalībvalstij šo dalībnieku nekavējoties atsaukt no Aģentūras veiktās darbības vai pastāvīgā korpusa.

9.   Pamattiesību amatpersona savā gada ziņojumā iekļauj informāciju par sūdzību mehānismu, kā minēts 109. panta 4. punktā, tostarp konkrētas atsauces uz Aģentūras un dalībvalstu konstatējumiem un turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar sūdzībām.

10.   Pamattiesību amatpersona saskaņā ar 1. līdz 9. punktu un pēc apspriešanās ar konsultatīvo forumu izstrādā standartizētu sūdzības veidlapu, kurā tiek prasīta sīka un specifiska informācija par pamattiesību iespējamo pārkāpumu. Pamattiesību amatpersona vajadzības gadījumā izstrādā arī citus detalizētus noteikumus. Pamattiesību amatpersona iesniedz minēto veidlapu un citus šādus detalizētus noteikumus izpilddirektoram un valdei.

Aģentūra nodrošina, lai informācija par iespēju iesniegt sūdzību un procedūra par sūdzību iesniegšanu būtu viegli pieejama, tostarp arī mazāk aizsargātām personām. Standartizēto sūdzības veidlapu dara pieejamu Aģentūras tīmekļa vietnē un papīra formātā visu Aģentūras darbību laikā valodās, kuras trešo valstu valstspiederīgie saprot vai par kurām būtu pamatoti pieņemt, ka viņi tās saprot. Standartizētā sūdzības veidlapa ir viegli pieejama, tostarp izmantojot mobilās ierīces. Aģentūra nodrošina, ka sūdzību iesniedzējiem tiek sniegtas turpmākas norādes un palīdzība saistībā ar sūdzību izskatīšanas procedūru. Pamattiesību amatpersona izskata sūdzības, pat ja tās nav iesniegtas uz standartizētas sūdzības veidlapas.

11.   Visus sūdzībā ietvertos personas datus Aģentūra, tostarp pamattiesību amatpersona, apstrādā saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725 un dalībvalstis – saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu (ES) 2016/680.

Ja sūdzības iesniedzējs iesniedz sūdzību, tiek uzskatīts, ka minētās sūdzības iesniedzējs sniedz piekrišanu tādai savu personas datu apstrādei Regulas (ES) 2018/1725 5. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē, ko veiks Aģentūra un pamattiesību amatpersona.

Lai aizsargātu sūdzības iesniedzēju intereses, pamattiesību amatpersona saskaņā ar valsts un Savienības tiesībām sūdzību apstrādē ievēro pienācīgu konfidencialitāti, ja vien sūdzības iesniedzējs skaidri neatsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti. Ja sūdzības iesniedzējs atsakās no savām tiesībām uz konfidencialitāti, tiek uzskatīts, ka viņš piekrīt tam, ka pamattiesību amatpersona vai Aģentūra vajadzības gadījumā atklās kompetentajām iestādēm vai struktūrām viņa identitāti saistībā ar jautājumu, par kuru iesniegta sūdzība.

1.   Lai ņemtu vērā Eiropas Robežu un krasta apsardzes īpašo raksturu, proti, faktu, ka to veido valsts iestādes un Aģentūra, un nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments var efektīvi pārbaudīt Aģentūras darbu un valstu parlamenti var pārbaudīt savu attiecīgo valsts iestāžu darbu, kā noteikts Līgumos un valsts tiesību aktos, Eiropas Parlaments un valstu parlamenti var sadarboties atbilstoši LES un LESD pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 9. pantam.

2.   Izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs pēc Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu uzaicinājuma piedalās sanāksmēs saistībā ar 1. punktu.

3.   Aģentūra savu gada darbības ziņojumu nosūta valstu parlamentiem.

1.   Uz Aģentūru attiecas Regula Nr. 1 (46).

2.   Neskarot lēmumus, ko pieņem uz LESD 342. panta pamata, gada darbības pārskatu un darba programmu izstrādā visās Savienības oficiālajās valodās.

3.   Aģentūras darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

1.   Izskatot pieteikumus attiecībā uz piekļūšanu dokumentiem, kuru turētājs ir Aģentūra, uz Aģentūru attiecas Regula (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Aģentūra pēc savas iniciatīvas veic komunikāciju par jautājumiem, kas ietilpst tās darbības jomā. Tā publisko attiecīgo informāciju, tostarp gada darbības pārskatu, gada darba programmu, rīcības kodeksu, stratēģisko riska analīzi, un visaptverošu informāciju par jau īstenotām un pašreiz notiekošām kopīgām operācijām, ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumiem, pilotprojektiem, migrācijas pārvaldības atbalsta vienību izvietošanu, atgriešanas operācijām vai atgriešanas nodrošināšanas operācijām, tostarp trešās valstīs, un visaptverošu informāciju, kas skar darba vienošanās, un, neskarot 92. pantu, jo īpaši nodrošina, lai sabiedrībai un jebkurai ieinteresētajai personai tiktu ātri sniegta objektīva, sīki izklāstīta, visaptveroša, uzticama un viegli saprotama informācija par Aģentūras darbu. Tā to dara, neatklājot operacionālo informāciju, kuras publiskošana varētu kaitēt operāciju mērķu sasniegšanai.

3.   Valde paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punkta piemērošanai.

4.   Ikvienai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības vērsties pie Aģentūras rakstveidā jebkurā no Savienības oficiālajām valodām. Viņai ir tiesības saņemt atbildi tajā pašā valodā.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu pieņemti Aģentūras lēmumi var būt par pamatu, lai iesniegtu sūdzību Eiropas Ombudam vai celtu prasību Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

1.   Neskarot citus ienākumu veidus, Aģentūras ieņēmumus veido:

2.   Aģentūras izdevumus veido tās administratīvie, infrastruktūras, darbības un personāla izdevumi.

3.   Izpilddirektors sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un nosūta to valdei.

4.   Ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

5.   Valde, pamatojoties uz izpilddirektora izstrādāto tāmes projektu, pieņem Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisko tāmes projektu, tostarp provizorisko štatu sarakstu. Valde tos katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai kā daļu no vienotā plānošanas dokumenta projekta.

6.   Valde katru gadu līdz 31. martam nosūta Komisijai Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes galīgo projektu, ietverot provizorisku štatu sarakstu un provizorisku darba programmu.

7.   Komisija tāmi nosūta budžeta lēmējinstitūcijai kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu.

8.   Pamatojoties uz tāmi, Komisija Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un no vispārējā budžeta maksājamās iemaksas apjomu un iesniedz tās budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

9.   Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina Aģentūrai paredzētās iemaksas apropriācijas.

10.   Budžeta lēmējinstitūcija pieņem Aģentūras štatu sarakstu.

11.   Valde pieņem Aģentūras budžetu. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Eiropas Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

12.   Visiem budžeta grozījumiem, tostarp štatu saraksta grozījumiem, piemēro to pašu procedūru.

13.   Visiem nekustamā īpašuma projektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz Aģentūras budžetu, piemēro Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/715 (47) noteikumus.

14.   Lai finansētu ātrās reaģēšanas robežapsardzes pasākumu un atgriešanas nodrošināšanas operāciju īstenošanu, valdes pieņemtajā Aģentūras budžetā iekļauj finanšu operacionālo rezervi, kuras summa sasniedz vismaz 2 % no piešķīruma, kas kopīgi noteikts kopīgām operācijām pie ārējām robežām un operacionālajām darbībām atgriešanas jomā. Katra mēneša beigās izpilddirektors var nolemt pārdalīt summu, kas nepārsniedz vienu divpadsmito daļu no rezerves apropriācijām, citām Aģentūras operacionālajām darbībām. Šādā gadījumā izpilddirektors informē valdi.

15.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

1.   Izpilddirektors izpilda Aģentūras budžetu.

2.   Līdz N + 1 finanšu gada 1. martam Aģentūras grāmatvedis paziņo Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai provizoriskos pārskatus par N finanšu gadu. Komisijas grāmatvedis konsolidē iestāžu un decentralizēto struktūru provizoriskos pārskatus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 245. pantu.

3.   Aģentūra nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai līdz N + 1 gada 31. martam.

4.   Komisijas grāmatvedis līdz N + 1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Aģentūras provizorisko pārskatu par N gadu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

5.   Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par Aģentūras provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, izpilddirektors uz savu atbildību sagatavo Aģentūras galīgos pārskatus un iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

6.   Valde sniedz atzinumu par Aģentūras galīgajiem pārskatiem par N gadu.

7.   Līdz N + 1 gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgo pārskatu kopā ar valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

8.   Galīgos pārskatus par N gadu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

9.   Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim nosūta atbildi Revīzijas palātai par tās apsvērumiem. Izpilddirektors šo atbildi nosūta arī valdei.

10.   Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz tam visu informāciju, kas vajadzīga N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras raitai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 261. panta 3. punktu.

11.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, bez ierobežojumiem piemēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 noteikumus. Aģentūra pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un nekavējoties pieņem atbilstošos noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā noteikto paraugu.

2.   Revīzijas palātai ir pilnvaras veikt gan dokumentu revīzijas, gan pārbaudes uz vietas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Aģentūras saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (48), OLAF var veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kuru finansē Aģentūra, ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) var veikt Direktīvā (ES) 2017/1371 paredzēto izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par krāpšanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Savienības finanšu intereses.

5.   Neskarot 1. līdz 4. punktu, darba vienošanās ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, Aģentūras dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Revīzijas palātas, OLAF un EPPO pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

1.   Neskarot 59. pantu, Komisija līdz 2023. gada 5. decembrim un turpmāk reizi četros gados izvērtē šo regulu. Izvērtējumā jo īpaši novērtē:

Izvērtējumā iekļauj īpašu analīzi par to, kā, piemērojot šo regulu, ir ievērota Harta un citas attiecīgās Savienības tiesības.

2.   Izvērtējumā arī novērtē, cik pievilcīga Aģentūra ir kā darba devējs štata darbinieku pieņemšanai darbā, lai nodrošinātu kandidātu kvalitāti un ģeogrāfisko līdzsvaru.

3.   Veicot izvērtējumu, Komisija cenšas iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp konsultatīvo forumu un FRA.

4.   Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumus kopā ar saviem secinājumiem par ziņojumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Valde var Komisijai iesniegt ieteikumus par izmaiņām šajā regulā. Izvērtējuma ziņojumus un secinājumus par ziņojumiem publisko. Dalībvalstis un Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu izvērtējuma ziņojumu projektus. Vajadzības gadījumā izvērtējuma ziņojumiem pievieno tiesību akta priekšlikumus.

5.   Aģentūra līdz 2021. gada 1. decembrim un pēc tam katru otro gadu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par EUROSUR darbību.

Dalībvalstis sniedz Aģentūrai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu minētos ziņojumu projektus.

6.   Kā daļu no 1. punktā minētā izvērtējuma Komisija sniedz vispārēju EUROSUR izvērtējumu, kam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus tās darbības uzlabošanai.

Dalībvalstis un Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu pirmajā daļā minēto vispārējo izvērtējumu.

Veicot pirmajā daļā minēto vispārējo izvērtējumu, Komisija cenšas iesaistīt attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp konsultatīvo forumu un FRA.

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Eiropas Robežu un krasta apsardzes komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

1.   Regulu (ES) Nr. 1052/2013 atceļ, izņemot tās 9. panta 3., 5., 7. līdz 10. punktu un 10. panta 5. un 7. punktu, kurus atceļ no dienas, kad stājas spēkā šīs regulas 24. panta 3. punktā minētais īstenošanas akts.

2.   Regulu (ES) 2016/1624 atceļ, izņemot tās 20., 30. un 31. pantu, kurus atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

3.   Izvietošanu saskaņā ar 54. līdz 58. pantu sāk veikt no 2021. gada 1. janvāra.

4.   Attiecībā uz izvietošanu 2021. gadā valde pieņem 54. panta 4. punktā un 64. panta 6. punktā minētos lēmumus līdz 2020. gada 31. martam.

5.   Lai atbalstītu cilvēkresursu attīstību nolūkā nodrošināt dalībvalstu ieguldījumu pastāvīgajā korpusā, dalībvalstis ir tiesīgas 2020. gadā saņemt finansējumu saskaņā ar 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Regulas II pielikumā 2022. gadam norādītos skaitļus izmanto kā atsauci attiecīgajam finansējumam 2020. gadā.

6.   Lai efektīvi ieguldītu vajadzīgo štata darbinieku skaitu pastāvīgā korpusa pirmajām izvietošanām un ETIAS centrālās vienības izveidei, Aģentūra sākot ar 2019. gada 4. decembri saskaņā ar budžeta noteikumiem sāk vajadzīgos sagatavošanas darbus, tostarp pieņemšanu darbā un apmācību.

7.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 5. decembrim var sniegt informāciju EUROSUR par robežkontrolēm un gaisa robežas uzraudzību brīvprātīgi.

8.   Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas VI pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šīs regulas 79. pantu sāk piemērot no dienas, kad minētajā pantā norādītā sistēma ir faktiski nodota.

3.   Šīs regulas 12. panta 3. punktu, 70. pantu un 100. panta 5. punktu ciktāl tie attiecas uz sadarbību ar Apvienoto Karalisti, piemēro līdz dienai, kad saskaņā ar LES 50. panta 3. punktu Līgumi vairs nav piemērojami Apvienotajai Karalistei, vai, ja līdz minētajai dienai stājas spēkā izstāšanās nolīgums, kas noslēgts ar Apvienoto Karalisti saskaņā ar LES 50. panta 2. punktu, līdz minētajā izstāšanās nolīgumā noteiktā pārejas perioda beigām.