(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (1) nosaka, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3)

Regula (ES) Nr. 1380/2013 paredz, ka KZP mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu izmantošanas pakāpi sasniegt līdz 2015. gadam, kur tas iespējams, un – pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka uz pieejamo zinātnisko ieteikumu pamata, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) ir izveidots daudzgadu plāns mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2020. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt saskaņā ar plāna mērķiem.

(6)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļā reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā vēl aizvien ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kuru nesasniedzot var samazināties krājuma reproduktīvā spēja. Tāpēc gadskārtējā zinātniskajā ieteikumā, kas izdots 2019. gada 29. maijā, ICES iesaka no šā krājuma nezvejot. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu būtu jāpieņem visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Turklāt minētais noteikums prasa pieņemt turpmākus korektīvos pasākumus. Šajā nolūkā ir nepieciešams ņemt vērā vispārīgi KZP mērķu un konkrēti plāna mērķu sasniegšanas grafiku un pieņemto korektīvo pasākumu gaidāmo ietekmi, vienlaikus ievērojot mērķi nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 4. punktu un 5. panta 2. punktu ir lietderīgi zvejas iespējas reņģei Baltijas jūras rietumu daļā noteikt mazākas par zvejas izraisītas zivju mirstības diapazoniem, lai šādi ņemtu vērā biomasas samazinājumu.

(7)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES pirmo reizi pēc vairāku gadu pārtraukuma ir varējusi sniegt analītisku novērtējumu. ICES lēš, ka šā krājuma biomasa ir mazāka par Blim un vidējā termiņā tāda arī paliks pat tad, ja no krājuma netiks zvejots vispār. Tāpēc ICES zinātniskais ieteikums 2020. gadam iesaka nulles apjoma nozveju. Tomēr zvejas izraisītās zivju mirstības diapazonus ICES noteikt nevarēja. Pamatojoties uz krājuma novērtējumu un lai rīkotos pēc iespējas ātrāk, Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2019/1248 (3), ar ko nosaka ārkārtas pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai. Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktu 2020. gada zvejas iespējas jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY.

(8)

Ja Baltijas jūras austrumdaļas mencas zvejas iespējas tiktu noteiktas zinātniskajā ieteikumā norādītajā apjomā, pienākums izkraut visas jauktu sugu zvejniecībās gūtās Baltijas jūras austrumdaļas mencas nozvejas un piezvejas izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp to, lai ļautu zvejniecību turpināšanu, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, no vienas puses, un vajadzību panākt labu minētā krājuma bioloģisko stāvokli, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot MSY, no otras puses, ir lietderīgi noteikt īpaši Baltijas jūras austrumdaļas mencas piezvejām paredzētu KPN. Tomēr zvejas darbības, kuras tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnīgā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 (4) 25. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, mencu zvejošanai būtu jāatļauj. Šī KPN būtu jānosaka tādā apjomā, kas nepalielinātu zivju mirstību un dotu stimulu uzlabot selektivitāti un nevēlamas nozvejas novēršanu.

(9)

Paredzams, ka 2019. gada novembrī ICES izdos ieteikumu par Baltijas jūras austrumdaļas mencas nenovēršamās piezvejas apjomu zvejniecībās, kas nezvejo Baltijas jūras austrumdaļas mencu. Ja ICES ieteiktais apjoms atšķirsies no šajā regulā paredzētā apjoma, Baltijas jūras austrumdaļas mencas KPN būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka to nosaka atbilstoši ICES ieteikumam un ka tā attiecas tikai uz nenovēršamām minētā krājuma piezvejām citās zvejniecībās.

(10)

Turklāt Regulas (ES) 2016/1139 5. panta 2. punktā teikts, ka jāveic turpmāki korektīvie pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu attiecīgā krājuma drīzu atgriešanos virs līmeņa, kurš spēj nodrošināt MSY. Zinātniskajā atzinumā ir norādīts, ka tieši ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams, – piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies. Ņemot vērā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma stāvokli, ir lietderīgi paplašināt attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas mencas nārstošanas periodu noteiktā vasaras zvejas aizlieguma darbības jomu un ilgumu. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zvejā gūtais relatīvi lielais daudzums Baltijas jūras austrumdaļas mencu ir saistīts ar KPN līmeni. Ņemot vērā ļoti būtisko KPN samazinājumu, atpūtas zvejā nozvejotie daudzumi uzskatāmi par būtiskiem. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt mencas atpūtas zveju ICES 25. un 26. apakšrajonā, kur Baltijas jūras austrumdaļas mencu ir visvairāk.

(11)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē šā krājuma kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību. Ņemot vērā minētā krājuma pašreizējo stāvokli un KPN samazināšanu, ir lietderīgi samazināt dienas individuālo limitu vienam zvejniekam. Tas neskar relatīvās stabilitātes principu, ko piemēro komerciālas zvejas darbībām. Turklāt zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ICES 24. apakšrajonā sastopamas gan Baltijas jūras rietumdaļas, gan austrumdaļas krājuma mencas. Lai aizsargātu austrumdaļas mencas krājumu un nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma pārvaldības apgabalā, ir lietderīgi ICES 24. apakšrajonā KPN noteikt tikai mencas piezvejām, izņemot zvejas darbības, kuras tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un pilnīgā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Turklāt, tā kā seklajos piekrastes ūdeņos ir sastopamas pārsvarā rietumdaļas krājuma mencas, būtu jāparedz izņēmums piekrastes mazapjoma zvejniekiem, kuri ar pasīviem zvejas rīkiem zvejo līdz sešu jūras jūdžu attālumā, mērot no bāzes līnijām, apgabalos, kur ūdens dziļums ir mazāks par 20 metriem. Attiecīgi un lai nodrošinātu tādus pašus konkurences apstākļus kā ICES 25. un 26. apakšrajonā, būtu jāaizliedz tālāk par sešām jūras jūdzēm, mērot no bāzes līnijām, notiekoša mencas atpūtas zveja ICES 24. apakšrajonā. Visbeidzot, ņemot vērā krājuma nestabilo stāvokli un to, ka zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi var krājumam dot papildu labumu, kuru tikai ar KPN sasniegt nav iespējams (piemēram, netraucēti nārstojis, krājums labāk papildināsies), ir lietderīgi no jauna ieviest ar nārstošanas periodu saistītu ziemas zvejas aizliegumu komerciālas zvejas darbībām.

(12)

Lai garantētu, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, ir lietderīgi dalībvalstīm, kas to lūgušas, attiecībā uz lasi ieviest ierobežotu elastību starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu.

(13)

Saskaņā ar ICES ieteikumu 32 % no lašu nozvejas tiek nepareizi atspoguļoti, proti, tos nosauc par taimiņiem. Tā kā lielākā daļa taimiņu Baltijas jūrā tiek nozvejoti piekrastes zonās, ir lietderīgi aizliegt taimiņu nozveju tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežot taimiņu piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņu un lašu nozvejas, lai šādi palīdzētu novērst nepareizu ziņošanu par lašu nozveju, nosaucot tos par taimiņiem.

(14)

Tā kā brētliņu nārsta bara biomasas apjoms pārsniedz MSY Btrigger (nārsta bara biomasa), ir lietderīgi KPN noteikt saskaņā ar Fmsy augšējo diapazonu, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 5. punkta c) apakšpunktu ierobežotu zvejas iespēju variācijas secīgos gados.

(15)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (5) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistīto datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(16)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (6) tika ieviesti ikgadējas KPN pārvaldības papildu nosacījumi, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un radītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(17)

Turklāt, tā kā Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājuma biomasas apjoms ir mazāks par Blim un ņemot vērā, ka 2020. gadā ir atļauta tikai piezveja un zveja zinātniskos nolūkos, dalībvalstis ir apņēmušās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu šim krājumam 2020. gadā nepiemērot, lai nozvejas 2020. gadā nepārsniegtu noteikto KPN.

(18)

Pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu, būtu jānosaka Esmarka mencas sākotnējā KPN ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā laikposmam no 2019. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim.

(19)

ICES2019. gada 1. oktobrī izdeva pārskatītu ieteikumu par parasto jūrasmēli (Solea solea) ICES 7.f un 7.g rajonā (Bristoles līcis, Ķeltu jūra). Pamatojoties uz minēto ieteikumu, KPN minētajam krājumam varētu palielināt. Palielinājumam nevajadzētu pārsniegt 20 %, lai ņemtu vērā minētā krājuma zvejas kapacitāti līdz 2019. gada beigām.

(20)

Zvejas iespēju tabulā attiecībā uz ilkņzivi SPRFMO konvencijas apgabalā saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2019/124 (7) būtu jālabo ziņošanas kods.

(21)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2020. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā un Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. oktobrim. KPN parastajai jūrasmēlei ICES 7.f un 7.g rajonā un KPN ilkņzivij SPRFMO konvencijas apgabalā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/124 piemēro no 2019. gada 1. janvāra. Tāpēc parastās jūrasmēles KPN palielinājums un ziņošanas koda maiņa attiecībā uz ilkņzivi būtu jāpiemēro, sākot ar minēto datumu. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo zvejas iespējas pārsniedz tās, kas sākotnēji noteiktas ar Regulu (ES) 2019/124. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,