1)

“metināšanas aparāts” ir stacionārs vai pārvietojams ražojums, ko izmanto manuālai, automātiskai vai pusautomātiskai metināšanai, cietlodēšanai, mīkstlodēšanai vai griešanai (vai visām minētajām darbībām), izmantojot lokmetināšanu un radniecīgus procesus, un kas sastāv no saistītām daļām vai detaļām, no kurām vismaz viena ir kustīga un kuras tiek savienotas nolūkā metālus neizjaucami savienot, vai nu sakarsējot tos līdz metināšanas temperatūrai (pieliekot vai nepieliekot spiedienu), vai pieliekot tikai spiedienu, izmantojot vai neizmantojot piedevmetālus, izmantojot vai neizmantojot aizsarggāzes, un izmantojot piemērotus instrumentus un paņēmienus, kā rezultātā tiek iegūts noteiktas ģeometrijas ražojums;

2)

“manuāla lokmetināšana” ir lokmetināšanas process ar pārklātu elektrodu, kura laikā operators ar roku kontrolē metināšanas operācijas ātrumu un to, cik ātri elektrods tiek padots elektriskā loka zonā;

3)

“lokmetināšana ar segtu elektrodu” ir lokmetināšanas process, kur neizjaucamo savienojumu rada, izmantojot siltumu no elektroloka starp segtu metāla elektrodu un sagatavi un apstrādājamo zonu. Aizsardzību nodrošina elektroda seguma sadalīšanās. Netiek pielikts spiediens, un piedevmetāls nāk no paša elektroda;

4)

“metināšana ar pulverstiepli bez aizsarggāzes” ir metināšana ar stiepli, kur dobu vienlaidu stieples elektrodu ar metināšanas pistoles palīdzību ievada metināšanas šuvē, taču nav nepieciešams izmantot ārēju aizsarggāzi, lai šķidrā metāla vanniņu pasargātu no kontaminācijas. Ārējās aizsarggāzes vietā tiek izmantots dobajā pulverstieplē iepresētais pildījums, kas reakcijā ar metināšanas loku veido aizsarggāzi, kura pasargā šķidrā metāla vanniņu;

5)

“lokmetināšana ar pulverstiepli” ir metināšanas process, kur izmanto saliktus dobus elektrodus no piedevmetāla, kas sastāv no metāla čaulas un dažādu pulverveida materiālu serdes; šajā procesā uz šuves valnīša veidojas plaša sārņu kārtiņa; Var būt un var nebūt vajadzīga aizsarggāzu izmantošana;

6)

“metināšana inertas aizsarggāzes vidē” ir lokmetināšanas process gāzes vidē, kur neizjaucamo savienojumu rada, izmantojot siltumu no elektroloka starp vienlaidu (kūstošu) piedevmetāla elektrodu un apstrādājamo sagatavi. Aizsardzību pilnībā nodrošina ārēji padota inerta gāze vai inerts gāzu maisījums;

7)

“metināšana aktīvas aizsarggāzes vidē” ir lokmetināšanas process gāzes vidē, kur neizjaucamo savienojumu rada, izmantojot siltumu no elektroloka starp vienlaidu (kūstošu) piedevmetāla elektrodu un apstrādājamo sagatavi. Aizsardzību pilnībā nodrošina ārēji padota aktīva gāze vai aktīvs gāzu maisījums;

8)

“metināšana ar volframa elektrodu inertas gāzes vidē” ir lokmetināšanas process gāzes vidē, kur neizjaucamo savienojumu rada, izmantojot siltumu no elektroloka starp atsevišķu (nekūstošu) volframa elektrodu un apstrādājamo sagatavi. Aizsardzību nodrošina gāze vai gāzu maisījums. Var pielikt vai nepielikt spiedienu, izmantot vai neizmantot piedevmetālu;

9)

“plazmas lokgriešana” ir lokgriešanas process, kurā izmanto saspiesto loku, bet izkausētais metāls tiek aizvadīts ar jonizētās gāzes (plazmas gāzes) strūklu, kas veidojas sprauslā. Plazmas lokgriešana ir process, kur izmanto līdzstrāvas tiešo polaritāti;

10.

“plazmas gāze” (arī “plazmu veidojoša gāze”, “griešanas gāze”) ir gāze, ko ievada deglī un kas apņem elektrodu, kuru jonizē elektriskais loks, tā veidojot plazmu, un kas izplūst pa degļa sprauslu kā plazmas strūkla;

11)

“aizsarggāze” (reizēm arī “sekundārā gāze”) ir gāze, kas neplūst cauri sprauslas atverei, bet gan apņem sprauslu un tādējādi pasargā elektrisko loku;

12)

“lokmetināšana zem kušņiem” ir lokmetināšanas process, kur izmanto loku vai lokus, kuru strāvas stiprums starp kailu metāla elektrodu un šķidrā metāla vanniņu pārsniedz 600 A. Loku un šķidro metālu pasargā granulētu kušņu kārta uz sagatavēm. Netiek pielikts spiediens; procesā tiek izmantots piedevmetāls no paša elektroda vai reizēm no papildu avota, piemēram, piedevu stieņa, kušņiem vai metāla granulām;

13)

“ierobežotas noslodzes lokmetināšana” ir lokmetināšana un radniecīgi procesi, ko neizmanto rūpnieciskām un profesionālām vajadzībām un:

14)

“kontaktmetināšana” ir termoelektrisks process, kurā siltumu sametināmo daļu saskares vietā rada, detaļām laižot cauri elektrisko strāvu precīzi kontrolētu laika sprīdi un zem kontrolēta spiediena. Nav vajadzīgi nekādi palīgmateriāli, piemēram, piedevu stieņi vai aizsarggāzes;

15)

“tapmetināšana” ir metināšanas process, kura laikā metāla tapa vai līdzīga daļa tiek (manuāli, automatizēti vai pusautomatizēti) savienota ar apstrādājamo sagatavi, abu daļu uzkarsēšanai izmantojot elektrisko loku;

16)

“ekvivalents modelis” ir modelis, kuram saistībā ar attiecīgo sniedzamo tehnisko informāciju ir tādi paši tehniskie parametri, bet kuru tas pats ražotājs vai pilnvarotais pārstāvis, vai importētājs laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā kā citu modeli ar atšķirīgu modeļa identifikatoru;

17)

“modeļa identifikators” ir kods, parasti burtciparu, ar kuru konkrētu ražojuma modeli atšķir no citiem modeļiem ar tādu pašu preču zīmi vai tādu pašu ražotāja, importētāja vai pilnvarotā pārstāvja nosaukumu.

a)

stingrākas robežvērtības attiecībā uz barošanas avota efektivitāti un jaudas izmantojumu dīkstāvē;

b)

emisijas gaisā saistībā ar metināšanas aparātu izmantošanu;

c)

papildu resursefektivitātes prasību noteikšana ražojumiem atbilstoši aprites ekonomikas mērķiem;

d)

ražojumi, kuros izmanto lokmetināšanu zem kušņiem, ierobežotas noslodzes lokmetināšanu, kontaktmetināšanu un tapmetināšanu.

1)

“barošanas avota efektivitāte” ir procentuāli izteikta attiecība starp izejas jaudu metināšanas standartapstākļos un pie metināšanas slodzes standartspriegumiem un barošanas avota lielāko jaudas izmantojumu;

2)

“dīkstāve” ir darbības stāvoklis, kurā jauda ir pieslēgta, bet metināšanas ķēdei netiek pievadīta enerģija;

3)

“jaudas izmantojums dīkstāvē” ir dīkstāvē pieprasītā jauda (W);

4)

“barošanas avots” ir ierīce, kas vai nu izmanto maiņstrāvu, lai darbinātu vienu vai vairākas maiņstrāvas izejas, vai kas maiņstrāvas ieejas jaudu pārveido vienā vai vairākās līdzstrāvas izejās, tādējādi nodrošinot metināšanas aparāta barošanu;

5)

“vadības pults” ir kopējā darbināšanas saskarne starp lietotāju un metināšanas aparātu, kurā ir izvietotas vadības ierīces un indikatori;

6)

“aparāta korpuss” ir ražojuma aizsargapvalks, paredzēts ražojuma aizsargāšanai pret apkārtējās vides iedarbību, tostarp apkārtnes mitrumu un iespējamiem triecieniem;

7)

“akumulators” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/66/EK (1) 3. pantā definētā ierīce; ar to jāsaprot arī tajā pašā pantā minētā “bateriju pakete” un “rūpniecībā izmantojama baterija vai akumulators”;

8)

“metināšanas deglis” ir ierīce, ar kuru elektrodam pievada strāvu (te ietilpst arī strāvas pārnese uz kūstošo elektrodu, ja tādu izmanto), bet elektriskā loka laukam – aizsarggāzi (ja tādu izmanto);

9)

“gāzes padeves šļūtene” ir padeves šļūtene, kas īpaši paredzēta metināšanā izmantoto deggāzu (piem., acetilēna), saspiesta gaisa un aizsarggāzu padevei; parasti tā sastāv no caurules un aizsargapvalka, kas bieži vien ir pielāgots izmantotajai gāzei un reizēm ari ekspluatācijas apstākļiem;

10)

“gāzes padeves regulators” ir ierīce, kas padoto saspiesto gāzu augsto spiedienu pazemina līdz līmenim, ko var droši izmantot metināšanas aparātā; tas bieži vien ir aprīkots ar mērvārstu vai plūsmas mērītāju, lai varētu mērīt un/vai kontrolēt gāzes plūsmu;

11)

“metināšanas stieples padeves mehānisms” ir ierīce, ko izmanto metināšanas stieples vai piedevmateriāla padošanai; tas var būt bīdītāja tipa, vilcēja tipa vai kombinēts;

12)

“ventilators” ir rotējoša ierīce ar lāpstiņām, ko izmanto, lai uzturētu caurplūstošās gāzes – parasti gaisa – nepārtrauktu plūsmu, un kas darbojas kā barošanas avota iekšējā dzeses sistēma;

13)

“elektropadeves kabelis” ir elektroenerģijas padeves kabelis, kas atbilst starptautiski atzītos metināšanas kabeļu standartos noteiktām veiktspējas un drošības prasībām;

14)

“profesionāls remontētājs” ir operators vai uzņēmums, kas nodrošina metināšanas aparātu remonta un profesionālas tehniskās apkopes pakalpojumus;

15)

“rezerves daļa” ir atsevišķa daļa, ar ko var nomainīt daļu, kurai metināšanas aparātā ir tāda pati vai līdzīga funkcija.

a)

Rezerves daļu pieejamība

b)

Piekļuve remonta un tehniskās apkopes informācijai

Ne vēlāk kā divus gadus pēc modeļa pirmās vienības laišanas tirgū un līdz a) apakšpunkta 1. punktā minētā perioda beigām ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis profesionāliem remontētājiem nodrošina piekļuvi metināšanas aparāta remonta un tehniskās apkopes informācijai, ievērojot šādus nosacījumus.

c)

Rezerves daļu maksimālais piegādes laiks

Šā punkta a) apakšpunkta 1. punktā minētajā periodā ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis metināšanas aparātu rezerves daļu piegādi profesionāliem remontētājiem nodrošina 15 darbdienu laikā pēc pasūtījuma saņemšanas.

Šādu pieejamību drīkst ierobežot, proti, nodrošināt tikai tiem profesionālajiem remontētājiem, kas reģistrējušies saskaņā ar b) apakšpunktu.

d)

Informācija metināšanas aparāta displejā

Ja metināšanas aparāts ir aprīkots ar displeju, tas rāda metināšanās stieples vai piedevmateriāla patēriņu (g/min. vai līdzvērtīga standartizēta mērvienība).

e)

Prasības attiecībā uz demontāžu materiālu atgūšanas un reciklēšanas nolūkā, vienlaikus izvairoties no piesārņojuma

Ražotāji nodrošina, ka metināšanas aparāti ir konstruēti tā, lai Direktīvas 2012/19/ES VII pielikumā minētos materiālus un sastāvdaļas varētu noņemt, izmantojot plaši pieejamus darbarīkus.

Ražotāji izpilda Direktīvas 2012/19/ES 15. panta 1. punktā noteiktos pienākumus.

a)

ražojuma veids;

b)

ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums un reģistrēta adrese saziņai ar ražotāju;

c)

ražojuma modeļa identifikators;

d)

barošanas avota efektivitāte (%);

e)

jaudas izmantojums dīkstāvē (W);

f)

ekvivalento modeļu saraksts;

g)

informācija par reciklēšanu vai utilizēšanu aprites cikla beigās;

h)

saraksts ar kritiski svarīgajām izejvielām, kuru indikatīvā masa pārsniedz 1 g komponentu līmenī (ja tādas ir), un norāde par to, kuru komponentu sastāvā šīs kritiski svarīgās izejvielas ir;

i)

indikatīvais aizsarggāzu patēriņš, ja izmanto reprezentatīvus metināšanas plānus un programmas;

j)

indikatīvais metināšanas stieples vai piedevmateriāla patēriņš, ja izmanto reprezentatīvus metināšanas plānus un programmas.

a)

ražošanas gads.

1.

Dalībvalsts iestādes verificē vienu modeļa vienību.

2.

Modeli uzskata par atbilstīgu piemērojamām prasībām, ja izpildīti šādi nosacījumi:

3.

Ja netiek iegūti 2. punkta a), b), c) vai d) apakšpunktā minētie rezultāti, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošiem.

4.

Ja netiek iegūts 2. punkta e) apakšpunktā minētais rezultāts, dalībvalsts iestādes testēšanai izraugās vēl trīs tā paša modeļa vienības. Tomēr šīs trīs papildu vienības drīkst izvēlēties arī no viena vai vairākiem ekvivalentiem modeļiem.

5.

Uzskata, ka modelis atbilst piemērojamajām prasībām, ja minētajām trim iekārtām noteikto vērtību vidējā aritmētiskā vērtība atbilst attiecīgajām verifikācijas pielaidēm, kas norādītas 2. tabulā.

6.

Ja netiek iegūti 5. punktā minētie rezultāti, modeli un visus ekvivalentos modeļus uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošiem.

7.

Kad saskaņā ar 3. vai 6. punktu ir pieņemts lēmums par modeļa neatbilstību, dalībvalsts iestādes nekavējoties sniedz visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai.

Dalībvalstu iestādes izmanto III pielikumā dotās mērījumu un aprēķinu metodes.

Attiecībā uz šajā pielikumā minētajām prasībām dalībvalstu iestādes piemēro tikai 2. tabulā noteiktās verifikācijas pielaides un izmanto tikai 1. līdz 7. punktā aprakstīto procedūru. Attiecībā uz 2. tabulā noteiktajiem parametriem nepiemēro nekādas citas verifikācijas pielaides, piemēram, pielaides, kas noteiktas harmonizētajos standartos vai jebkādās citās mērīšanas metodēs.

2. tabula.

Verifikācijas pielaides