(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (4) nosaka pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgos principus un prasības, lai izveidotu kopīgu pamatu pasākumiem, kas reglamentē pārtikas aprites tiesību aktus gan Savienības, gan valstu līmenī. Minētajā regulā cita starpā ir paredzēts, ka pārtikas aprites tiesību aktiem jābalstās uz riska analīzi, izņemot gadījumus, kad apstākļu vai pasākuma rakstura dēļ tas nav lietderīgi.

(2)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 riska analīze ir definēta kā process, ko veido trīs savstarpēji saistītas daļas: riska novērtējums, riska pārvaldība un riska paziņošana. Riska novērtēšanai Savienības līmenī ar minēto regulu izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (“Iestāde”), kura ir par Savienības riska novērtēšanu pārtikas un barības nekaitīguma jautājumos atbildīgā iestāde.

(3)

Riska paziņošana ir būtiska riska analīzes procesa daļa. Vispārīgās pārtikas aprites regulas (Regula (EK) Nr. 178/2002) 2018. gada izvērtējumā (“Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaude”) ir konstatēts, ka riska paziņošana kopumā netiek uzskatīta par pietiekami rezultatīvu. Tas ietekmē patērētāju uzticēšanos riska analīzes procesa rezultātiem.

(4)

Tāpēc visā riska analīzes gaitā ir jānodrošina pārredzama, pastāvīga un iekļaujoša riska paziņošana, iesaistot Savienības un nacionālos riska novērtētājus un riska pārvaldītājus. Šādai riska paziņošanai būtu jāpalielina iedzīvotāju uzticēšanās tam, ka riska analīzes pamatā ir mērķis nodrošināt cilvēku veselības un patērētāju interešu aizsardzību augstā līmenī. Lai nodrošinātu, ka visā riska analīzes procesā tiek ņemta vērā sabiedrības interešu prevalence un precizitāte, visaptveramība, pārredzamība, konsekvence un pārskatatbildība, minētajai riska paziņošanai vajadzētu arī spēt sekmēt uz līdzdalību vērstu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

(5)

Riska paziņošanā īpaša uzmanība būtu jāvelta tam, lai precīzi, skaidri, visaptveroši, saskaņoti, piemēroti un savlaicīgi izskaidrotu ne tikai pašus riska novērtēšanas konstatējumus, bet arī to, kā šādi konstatējumi attiecīgā gadījumā kopā ar citiem vērā ņemamiem faktoriem tiek izmantoti, lai palīdzētu pieņemt pārdomātus riska pārvaldības lēmumus. Būtu jāsniedz informācija par to, kā tika pieņemti riska pārvaldības lēmumi, un par faktoriem, kas nav riska novērtēšanas rezultāti un ko riska pārvaldītāji ņēma vērā, kā arī par to, kā minētie faktori tika izvērtēti attiecībā cits pret citu.

(6)

Tā kā sabiedrībā nav viennozīmīgas izpratnes par to, kāda ir atšķirība starp apdraudējumu un risku, riska paziņošanā būtu jācenšas skaidrot šo atšķirību un tādējādi būtu jānodrošina, ka sabiedrība šo atšķirību labāk saprot.

(7)

Ja ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka pārtika vai barība var radīt risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai tādas neatbilstības dēļ, kas izriet no piemērojamu Savienības tiesību aktu tīšiem pārkāpumiem, kuri izdarīti ar krāpniecisku vai maldinošu praksi, valsts iestādēm pēc iespējas drīz būtu atbilstoši jāinformē sabiedrība, cik vien plaši iespējams apzinot attiecīgos produktus un risku, ko tie var radīt.

(8)

Ir jānosaka vispārīgi riska paziņošanas mērķi un principi, ņemot vērā attiecīgās riska novērtētāju un pārvaldītāju funkcijas un vienlaikus garantējot viņu neatkarību.

(9)

Pamatojoties uz vispārējiem mērķiem un principiem un cieši sadarbojoties ar Iestādi un dalībvalstīm, pēc attiecīgas sabiedriskas apspriešanas būtu jāizstrādā vispārīgs riska paziņošanas plāns. Minētajam vispārīgajam plānam būtu jāveicina integrēta riska paziņošanas sistēma visiem riska novērtētājiem un riska pārvaldītājiem Savienības un valstu līmenī attiecībā uz visiem jautājumiem saistībā ar pārtikas apriti. Tajā būtu arī jāparedz vajadzīgais elastīgums, un tajā nevajadzētu skart situācijas, uz kurām konkrēti attiecas vispārīgais krīzes pārvarēšanas plāns.

(10)

Vispārīgajā riska paziņošanas plānā būtu jāapzina galvenie faktori, kas jāņem vērā, kad apsver nepieciešamo riska paziņošanas pasākumu veidu un pakāpi, piemēram, atšķirīgie riska līmeņi, riska veids un tā potenciālā ietekme uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un attiecīgā gadījumā vidi, tas, kādas personas vai lietas risks tieši vai netieši skar, apdraudējuma ekspozīcijas līmeņi, steidzamības pakāpe un spēja risku kontrolēt un citi faktori, kuri iespaido priekšstatu par riskiem, ieskaitot piemērojamo tiesisko regulējumu un attiecīgo tirgus kontekstu.

(11)

Vispārīgajā riska paziņošanas plānā būtu arī jānosaka izmantojamie rīki un kanāli un būtu jāizveido piemēroti mehānismi riska analīzes procesā iesaistīto riska novērtētāju un riska pārvaldītāju koordinācijai un sadarbībai Savienības un valstu līmenī, jo īpaši gadījumos, kad vairākas Savienības aģentūras sniedz zinātnisku devumu par vienu un to pašu tematu vai par savstarpēji saistītiem tematiem, lai nodrošinātu saskaņotu riska paziņošanu un atklātu dialogu starp visām ieinteresētajām personām.

(12)

Riska novērtēšanas procesa pārredzamība palīdz Iestādei, kad tā veic savus pienākumus, gūt lielāku leģitimitāti patērētāju un sabiedrības acīs, palielina viņu uzticēšanos Iestādes darbam un demokrātiskas sistēmas ietvaros nodrošina lielāku Iestādes atbildību Savienības iedzīvotāju priekšā. Tādēļ ir būtiski palielināt sabiedrības un citu ieinteresēto personu uzticēšanos attiecīgo Savienības tiesību aktu pamatā esošajam riska analīzes procesam un jo īpaši riska novērtēšanai, ieskaitot tās pārredzamību, kā arī Iestādes organizāciju, darbību un neatkarību.

(13)

Ir lietderīgi palielināt dalībvalstu lomu, kā arī visu Iestādes valdē (“valde”) iesaistīto personu centienus un iesaisti.

(14)

Pieredze liecina, ka valde galvenokārt nodarbojas ar administratīviem un finanšu aspektiem un neietekmē Iestādes veiktā zinātniskā darba neatkarību. Tāpēc ir lietderīgi valdē iekļaut pārstāvjus no visām dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta un Komisijas, kā arī no pilsoniskās sabiedrības un nozares organizācijām, vienlaikus paredzot, ka minētajiem pārstāvjiem vajadzētu būt pieredzei un speciālām zināšanām ne tikai pārtikas aprites tiesību aktu un politikas jomā, tai skaitā riska novērtēšanā, bet arī vadības, administrācijas, finanšu un juridiskajos jautājumos, un nodrošinot, lai tie rīkotos neatkarīgi sabiedrības interesēs.

(15)

Valdes locekļi būtu jāizraugās un jāieceļ tā, lai nodrošinātu visaugstākos kompetences standartus un visplašāko attiecīgo pieredzi, kāda ir pieejama.

(16)

Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaudē tika konstatēti daži trūkumi attiecībā uz Iestādes spēju ilgtermiņā saglabāt savu augsto zinātniskās lietpratības līmeni. Konkrētāk, ir samazinājies to kandidātu skaits, kuri pretendē uz vietu Iestādes zinātnes ekspertu grupās. Tādēļ sistēma būtu jāstiprina un dalībvalstīm būtu tajā aktīvāk jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka ir pieejami pietiekami daudzi eksperti, kuri atbilst Savienības riska novērtēšanas sistēmas vajadzībām attiecībā uz augsta līmeņa zinātnisko lietpratību, neatkarību un daudznozaru speciālajām zināšanām.

(17)

Lai saglabātu riska novērtēšanas neatkarību no riska pārvaldības un citām Savienības līmeņa interesēm, ir lietderīgi, ka Iestādes zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu atlase, ko veic Iestādes izpilddirektors, un viņu iecelšana amatā, ko veic valde, balstās uz stingriem kritērijiem, kas nodrošina ekspertu izcilību un neatkarību, vienlaikus arī nodrošinot prasītās daudznozaru speciālās zināšanas katrā zinātnes ekspertu grupā. Šajā sakarībā ir būtiski, lai minēto zinātnes ekspertu atlasē loma būtu izpilddirektoram, kura pienākums ir aizstāvēt Iestādes intereses un jo īpaši tās speciālo zināšanu neatkarību. Valdei būtu jācenšas pēc iespējas lielākā mērā nodrošināt, lai par zinātnes ekspertu grupu locekļiem ieceltie eksperti būtu zinātnieki, kuri arī aktīvi veic pētījumus un publicē savu pētījumu rezultātus zinātniski recenzētos zinātniskajos žurnālos, ar noteikumu, ka viņi atbilst stingrajiem izcilības un neatkarības kritērijiem. Būtu jānodrošina, ka eksperti saņem pienācīgu finansiālo kompensāciju. Būtu arī jāievieš papildu pasākumi, ar ko nodrošina, ka zinātniskajiem ekspertiem ir līdzekļi neatkarīgai darbībai.

(18)

Ir būtiski nodrošināt Iestādes efektīvu darbību un uzlabot tās speciālo zināšanu ilgtspēju. Tādēļ ir jāpastiprina Iestādes un dalībvalstu sniegtais atbalsts zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu darbam. Konkrēti, Iestādei būtu jāorganizē sagatavošanās darbs zinātnes ekspertu grupu uzdevumu izpildes atbalstam, tostarp jāprasa, lai Iestādes darbinieki vai nacionālās zinātniskās organizācijas, kas sadarbojas ar Iestādi, izstrādātu sākotnējus zinātniskos atzinumus, kurus pēc tam zinātniski recenzē un pieņem minētās zinātnes ekspertu grupas. Tam nevajadzētu skart Iestādes zinātnisko novērtējumu neatkarību.

(19)

Atļaujas procedūru pamatā ir princips, ka pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka pieteikuma vai paziņojuma priekšmets atbilst Savienības prasībām. Minētais princips balstās uz pieņēmumu, ka cilvēku veselība, dzīvnieku veselība un attiecīgā gadījumā vide tiek labāk aizsargātas, ja pierādīšanas slogs gulstas uz pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju, jo pirms laišanas tirgū tam ir jāpierāda sava pieteikuma vai paziņojuma priekšmeta drošums, nevis publiskām iestādēm, lai kāda priekšmeta apriti tirgū varētu aizliegt, jāpierāda, ka minētais priekšmets ir nedrošs. Saskaņā ar šo principu un piemērojamām regulatīvajām prasībām pieteikuma iesniedzējiem vai paziņojuma iesniedzējiem pieteikumi vai paziņojumi saskaņā ar Savienības nozares tiesību aktiem ir jāpamato, iesniedzot attiecīgus pētījumus, tostarp testus, lai pierādītu priekšmeta drošumu un dažos gadījumos – iedarbīgumu.

(20)

Savienības tiesību akti nosaka pieteikumu vai paziņojumu saturu. Lai Iestāde varētu nodrošināt vislabākās kvalitātes zinātnisko novērtējumu, ir svarīgi, lai riska novērtēšanas vajadzībām Iestādei iesniegtais pieteikums vai paziņojums atbilstu piemērojamām specifikācijām. Pieteikuma iesniedzēji vai paziņojuma iesniedzēji un jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi ne vienmēr skaidri izprot minētās specifikācijas. Tāpēc ir lietderīgi, ka gadījumos, kad Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, tai pēc pieprasījuma būtu jāsniedz konsultācijas potenciālajam pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam, pirms tiek oficiāli iesniegts pieteikums vai paziņojums. Šādām konsultācijām pirms iesniegšanas vajadzētu būt saistītām ar pieteikumam vai paziņojumam piemērojamajiem noteikumiem un to, kādam jābūt to saturam, bet tajās nebūtu jāaplūko iesniedzamo pētījumu izstrāde, par ko joprojām atbild pieteikuma iesniedzējs.

(21)

Gadījumos, kad Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, tās rīcībā vajadzētu būt zināšanām par visiem pētījumiem, ko pieteikuma iesniedzējs ir veicis, lai pamatotu pieteikumu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šajā nolūkā ir vajadzīgi un lietderīgi, lai gadījumos, kad uzņēmēji pasūta vai veic pētījumus pieteikuma vai paziņojuma iesniegšanai, viņi par minētajiem pētījumiem paziņotu Iestādei. Pienākums paziņot par šādiem pētījumiem būtu jāpiemēro arī laboratorijām un citām testēšanas infrastruktūras iestādēm, kas tos veic. Informācija par paziņotajiem pētījumiem būtu jāpublisko tikai pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamiem pārredzamības noteikumiem ir publicēts attiecīgais pieteikums. Lai nodrošinātu minētā pienākuma efektīvu īstenošanu, ir lietderīgi paredzēt dažas procesuālas sekas gadījumā, ja tas netiek ievērots. Iestādei būtu šajā sakarā jānosaka praktiskā kārtība minētā pienākumu īstenošanai, tai skaitā procedūras tam, kā pieprasīt un publiskot pamatojumus šā pienākumu nepildīšanai.

(22)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES (5) testi ar dzīvniekiem būtu jāaizstāj, jāsamazina vai jāpilnveido. Tādēļ šīs regulas darbības jomā, cik vien iespējams, būtu jāizvairās no tā, ka testi ar dzīvniekiem dublējas.

(23)

Ja pieteikumus vai paziņojumus iesniedz atļaujas vai apstiprinājuma atjaunināšanai, atļautā vai apstiprinātā viela vai produkts vairākus gadus jau ir bijis tirgū. Tādējādi par minēto vielu vai produktu jau ir uzkrāta pieredze un zināšanas. Ja Iestādei var prasīt sniegt zinātnisku devumu, ir lietderīgi, ka pētījumi, kas plānoti atjaunināšanas pieprasījumu pamatošanai, tostarp informācija par ierosināto izstrādi, un par ko pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs ir paziņojis Iestādei, konsultāciju nolūkos tiek iesniegti trešām personām. Iestādei sistemātiski būtu jāsniedz pieteikuma iesniedzējiem vai paziņojuma iesniedzējiem konsultācijas par iecerētā atjaunināšanas pieteikuma vai paziņojuma saturu, kā arī par pētījumu izstrādi, ņemot vērā saņemtos komentārus.

(24)

Sabiedrībā pastāv bažas par to, ka Iestādes novērtējumi atļauju piešķiršanas procedūru jomā galvenokārt balstās uz nozares pētījumiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka Iestāde pēta zinātnisko literatūru, lai varētu ņemt vērā citus esošos datus un pētījumus par attiecīgo atļaujas procedūras priekšmetu, kas tai iesniegts novērtēšanai. Lai sniegtu papildu garantijas, ar ko nodrošina, ka Iestāde var piekļūt visiem svarīgajiem zinātniskajiem datiem un pētījumiem, kas pieejami par atļaujas vai atļaujas vai apstiprinājuma atjaunināšanas pieteikuma vai paziņojuma priekšmetu, ir lietderīgi paredzēt apspriešanos ar trešajām personām, lai apzinātu, vai ir pieejami citi svarīgi zinātniskie dati vai pētījumi. Lai palielinātu apspriešanās efektivitāti, tai būtu jānotiek tūlīt pēc tam, kad saskaņā ar piemērojamiem pārredzamības noteikumiem ir publiskoti pētījumi, kurus nozare iesniegusi kopā ar pieteikumu vai paziņojumu. Ja pastāv risks, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātus nevar pienācīgi apsvērt piemērojamo termiņu dēļ, ir lietderīgi minētajiem termiņiem paredzēt nelielu pagarinājumu.

(25)

Pārtikas nekaitīgums ir sensitīvs jautājums, kas skar visus Savienības iedzīvotājus. Saglabājot principu, saskaņā ar kuru slogs pierādīt atbilstību Savienības prasībām gulstas uz nozari, vienlaikus ir svarīgi izveidot papildu verifikācijas rīku, proti, papildu pētījumu pasūtīšanu nolūkā verificēt riska novērtēšanā izmantotos pierādījumus, ko varētu izmantot konkrētos gadījumos ar lielu sabiedrisku nozīmi, kad pastāv nopietnas pretrunas vai pretrunīgi rezultāti. Ņemot vērā, ka minētie verificēšanas pētījumi tiktu finansēti no Savienības budžeta un ka šā ārkārtas verifikācijas rīka izmantošanā būtu jāsaglabā samērīgums, par šādu verifikācijas pētījumu pasūtīšanas ierosināšanu vajadzētu būt atbildīgai Komisijai, kas ņemtu vērā Eiropas Parlamenta un dalībvalstu paustos viedokļus. Turklāt būtu jāievēro, ka dažos konkrētos gadījumos pasūtīto verificēšanas pētījumu tvērums var būt plašāks par konkrētajiem pierādījumiem (piemēram, gadījumos, kad kļūst pieejami jauni zinātniski fakti).

(26)

Vispārīgās pārtikas aprites regulas atbilstības pārbaudē atklājās – kaut arī Iestāde attiecībā uz pārredzamību ir panākusi ievērojamu uzlabojumu, riska novērtēšanas process, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecības un pārtikas ķēdē paredzēto atļauju piešķiršanas procedūrām, ne vienmēr tiek uzskatīts par pilnīgi pārredzamu. Daļēji tas ir saistīts arī ar atšķirīgajiem pārredzamības un konfidencialitātes noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 178/2002 un citos Savienības nozaru tiesību aktos. Mijiedarbība starp minētajiem aktiem var ietekmēt to, kā sabiedrība uztver riska novērtēšanu.

(27)

Eiropas pilsoņu iniciatīva “Aizliegt glifosātu un aizsargāt no kaitīgiem pesticīdiem gan cilvēkus, gan vidi” vēlreiz apstiprināja bažas par pārredzamību attiecībā uz pētījumiem, kurus pasūta nozare un iesniedz atļaujas pieteikuma procedūrā.

(28)

Tādēļ ir proaktīvi jāstiprina riska novērtēšanas pārredzamība. Būtu proaktīvi jānodrošina, ka riska novērtēšanas procesā pēc iespējas agrīnā posmā visi zinātniskie dati un informācija, ar ko pamato pieprasījumus dot Savienības tiesību aktos paredzētas atļaujas vai apstiprinājumus, kā arī citi pieprasījumi pēc zinātniska devuma ir publiski pieejami un tiem var viegli piekļūt. Tomēr šādai publiskošanai nebūtu jāskar nekādi noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām un nekādas Savienības tiesību aktu normas, kas aizsargā ieguldījumus, kurus veikuši novatori tās informācijas un to datu vākšanā, ar kuriem pamato attiecīgus pieteikumus vai paziņojumus. Būtu jānodrošina, ka šādu publiskošanu neuzskata par turpmākas izmantošanas un ekspluatēšanas atļauju, neapdraudot publiskošanas proaktīvo raksturu un vieglo piekļuvi publiskotajiem datiem un informācijai.

(29)

Lai nodrošinātu riska novērtēšanas pārredzamību, būtu jāpublisko pirmsiesniegšanas konsultāciju kopsavilkums tikai tad, kad saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem par pārredzamību ir publiskots attiecīgais pieteikums vai paziņojums.

(30)

Ja Iestādei saistībā ar pieteikumiem vai paziņojumiem, kas ir iesniegti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tiek prasīts atzinums un ņemot vērā tās pienākumu nodrošināt, lai visa pamatojošā informācija, kas attiecas uz Iestādes zinātniskā devuma nodrošināšanu, būtu publiski pieejama, Iestādei vajadzētu būt pienākumam novērtēt konfidencialitātes pieprasījumus.

(31)

Lai noteiktu, kāds proaktīvas publiskošanas līmenis ir vispiemērotākais, sabiedrības tiesības uz riska novērtēšanas procesa pārredzamību būtu jāizvērtē salīdzinājumā ar pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju tiesībām, ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 178/2002 mērķus.

(32)

Attiecībā uz pieteikumu vai paziņojumu iesniegšanas procedūrām, kas paredzētas Savienības tiesību aktos, līdzšinējā pieredze liecina, ka noteikti informācijas elementi parasti tiek uzskatīti par sensitīviem un attiecībā uz tiem konfidencialitāte būtu jāsaglabā visās dažādajās nozaru procedūrās. Tāpēc ir lietderīgi Regulā (EK) Nr. 178/2002 iekļaut horizontālu sarakstu ar informācijas elementiem, kuru publiskošana, kā uzrādījis pieteikuma iesniedzējs vai paziņojuma iesniedzējs, ievērojamā mērā potenciāli kaitēs attiecīgajām komercinteresēm un kuri tāpēc nebūtu jāpublisko. Starp minētajiem elementiem būtu jāiekļauj izgatavošanas un ražošanas process, tai skaitā tā metodes un inovatīvie aspekti, kā arī tehniskas un rūpnieciskas specifikācijas, piemēram, piemaisījumi, kas minētajam procesam ir raksturīgi, izņemot informāciju, kura ir svarīga nekaitīguma novērtēšanai. Šāda informācija būtu jāpublisko tikai ļoti nedaudzos un ārkārtas apstākļos, kas saistīti ar paredzamu ietekmi uz veselību vai, ja saskaņā ar Savienības nozares tiesību aktiem tiek prasīts vides novērtējums, ar ietekmi uz vidi, vai gadījumos, kad attiecīgās iestādes ir konstatējušas steidzamu vajadzību aizsargāt cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

(33)

Skaidrības un lielākas juridiskās noteiktības labad ir jānosaka konkrētas procedūras prasības, kas pieteikuma iesniedzējam vai paziņojuma iesniedzējam ir jāievēro attiecībā uz pieprasījumu konfidenciāli apstrādāt informāciju, kura iesniegta pieteikuma vai paziņojuma pamatošanai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(34)

Tāpat riska novērtēšanas procesa pārredzamības labad ir jānosaka konkrētas prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību un konfidencialitāti, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (6) un (ES) 2016/679 (7). Tādējādi saskaņā ar šo regulu nebūtu jāpublisko nekādi personas dati, izņemot, ja tas ir nepieciešami un samērīgi, lai nodrošinātu riska novērtēšanas procesa pārredzamību, neatkarību un ticamību, vienlaikus novēršot interešu konfliktus. Jo īpaši, lai nodrošinātu pārredzamību un izvairītos no interešu konfliktiem, ir jāpublisko dažu Iestādes sanāksmju dalībnieku un novērotāju vārdi.

(35)

Lai uzlabotu pārredzamību un nodrošinātu, ka Iestādes saņemtie pieprasījumi pēc zinātniska devuma tiek apstrādāti sekmīgi, būtu jāizstrādā standartizēti datu formāti.

(36)

Ņemot vērā, ka Iestādei būtu jāglabā zinātniski dati, tostarp konfidenciāli un personas dati, ir jānodrošina, ka dati tiek glabāti atbilstoši augstiem drošības standartiem.

(37)

Turklāt, lai novērtētu, cik rezultatīvi un efektīvi ir dažādi tiesību aktu noteikumi, kas piemērojami Iestādei, ir arī lietderīgi paredzēt, ka Komisija veic Iestādes izvērtēšanu. Šādā izvērtēšanā jo īpaši būtu jāpārskata zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu atlases procedūras attiecībā uz to, cik lielā mērā tās ir pārredzamas, izmaksu ziņā lietderīgas un piemērotas, lai nodrošinātu neatkarību un kompetenci un novērstu interešu konfliktus.

(38)

Pētījumi, tostarp testi, ko uzņēmēji iesnieguši pieteikumu pamatošanai, parasti tiek veikti, ievērojot starptautiski atzītus principus, kuri nodrošina vienotu pamatu to kvalitātei, it īpaši attiecībā uz rezultātu reproducējamību. Tomēr dažos gadījumos var rasties jautājumi par atbilstību piemērojamiem standartiem, piemēram, tiem, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/10/EK (8), vai tiem, ko izstrādājusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija, un tāpēc darbojas starptautiskās un nacionālās sistēmas, kuras šādu atbilstību pārbauda. Tādēļ ir lietderīgi, ka Komisija veic faktu vākšanas misijas, lai novērtētu, kā laboratorijas un citas testēšanas infrastruktūras iestādes piemēro attiecīgos standartus to testu un pētījumu veikšanai, kuri Iestādei ir iesniegti kā daļa no pieteikuma. Minētās faktu vākšanas misijas ļautu Komisijai sistēmās apzināt un censties labot iespējamās vājās vietas un neatbilstību un nodrošināt papildu garantijas, ar ko sabiedrībai sniedz lielāku pārliecību par pētījumu kvalitāti. Balstoties uz šādu faktu vākšanas misiju secinājumiem, Komisija varētu ierosināt atbilstīgus leģislatīvus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot atbilstību attiecīgajiem standartiem.

(39)

Lai nodrošinātu konsekvenci ar ierosinātajiem pielāgojumiem Regulā (EK) Nr. 178/2002, būtu jāgroza noteikumi par publisku piekļuvi konfidenciālai informācijai un tās aizsardzību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1829/2003 (9), (EK) Nr. 1831/2003 (10), (EK) Nr. 2065/2003 (11), (EK) Nr. 1935/2004 (12), (EK) Nr. 1331/2008 (13), (EK) Nr. 1107/2009 (14), (ES) 2015/2283 (15) un Direktīvā 2001/18/EK (16).

(40)

Lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā nozares īpatnības attiecībā uz konfidenciālu informāciju, sabiedrības attiecīgās tiesības uz riska novērtēšanas procesa pārredzamību ir jāvērtē salīdzinājumā ar pieteikuma iesniedzēju vai paziņojuma iesniedzēju tiesībām, ņemot vērā Savienības nozaru tiesību aktu konkrētos mērķus, kā arī gūto pieredzi. Tātad, lai papildus Regulā (EK) Nr. 178/2002 minētajiem konfidenciālajiem elementiem noteiktu vēl citus šādus elementus, ir jāizdara īpaši grozījumi Regulās (EK) Nr. 1829/2003, (EK) Nr. 1831/2003, (EK) Nr. 1935/2004, (EK) Nr. 1331/2008, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) 2015/2283 un Direktīvā 2001/18/EK.

(41)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (17) noteiktās tiesības piekļūt dokumentiem un, ja tas attiecas uz informāciju par vidi, tiesības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1367/2006 (18) un Direktīvā 2003/4/EK (19). Minētajos aktos paredzētās tiesības nevajadzētu nekādā veidā ierobežot ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem par proaktīvu informācijas izplatīšanu un attiecīgo konfidencialitātes pieprasījuma novērtējumu.

(42)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 178/2002 īstenošanai attiecībā uz vispārīga riska paziņošanas plāna pieņemšanu un standarta datu formātu pieņemšanu, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (20).

(43)

Lai Komisijai, dalībvalstīm, Iestādei un uzņēmējiem ļautu pielāgoties šajā regulā noteiktajām jaunajām prasībām, vienlaikus nodrošinot, ka Iestādes darbība turpinās bez traucējumiem, attiecībā uz šīs regulas piemērošanu ir jānosaka pārejas pasākumi.

(44)

Tā kā zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu iecelšana ir atkarīga no tā, kad sāks darboties jaunā valde, ir jāparedz konkrēti pārejas pasākumi, kas ļautu pagarināt amatā esošo zinātniskās komitejas un zinātnes ekspertu grupu locekļu pilnvaru termiņu.

(45)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (21) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,