23.7.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 195/2


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2019/1248

(2019. gada 22. jūlijs),

ar ko nosaka pasākumus ar mērķi samazināt nopietnu apdraudējumu mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pants paredz, ka tādu pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanas nopietnu apdraudējumu, Komisija var pieņemt ārkārtas pasākumus. Šādus ārkārtas pasākumus, kuru mērķis ir mazināt minēto apdraudējumu, Komisija var pēc pamatota dalībvalsts lūguma vai pēc savas ierosmes pieņemt, izmantojot tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, kas piemērojami ne ilgāk kā sešus mēnešus.

(2)

Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1139 (2) 5. panta 2. punkts paredz: ja zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka kāda krājuma, uz ko attiecas minētā regula, nārsta bara biomasa ir mazāka par references rādītāju, par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā spēja, jāpieņem korektīvie pasākumi. Minēto korektīvo pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).

(3)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātnisko ieteikumu mencas (Gadus morhua) krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā ir maza un nav ilgtspējīga un tam par iemeslu ir krājuma aizvien sliktāka papildināšanās, vidiskie faktori un ekosistēmas izmaiņas, kuru dēļ dabiskā mirstība ir augsta un zvejas izraisīta zivju mirstība, ņemot vērā krājuma stāvokli, ir pārmērīga. Krājuma stāvoklis ir smags, un paredzams, ka tā reproduktīvais potenciāls samazināsies. Krājuma papildināšanās 2017. gadā sasniedza zemāko punktu ICES laikrindās, un 2018. gadā papildināšanās bijusi, iespējams, vēl sliktāka. Nārsta bara biomasa ir sasniegusi vienu no vēsturiski zemākajiem reģistrētajiem līmeņiem, un komerciālu lielumu sasniegušu mencu biomasa patlaban ir mazākā, kāda reģistrēta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Turklāt ICES lēš, ka pat tad, ja zveja nenotiktu vispār, biomasa vidējā termiņā saglabāsies mazāka par ilgtspējības references rādītāju. Tāpēc ICES savā ieteikumā par krājumu 2020. gadā ir ieteikusi nulles apjoma nozvejas.

(4)

Mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājuma saglabāšana ir nopietni apdraudēta, jo pastāv risks, ka nārsta bara straujā samazināšanās var būtiski kaitēt minētā krājuma reproduktīvajai spējai. Turklāt ICES uzskata, ka jebkura līmeņa zvejā tiks zvejotas atlikušās nedaudzās komerciāla lieluma mencas un tāpēc vēl vairāk pasliktināsies krājuma struktūra un samazināsies krājuma reproduktīvais potenciāls, kas jau ir vēsturiski zemākajā līmenī. Turklāt mencas nārsta sezona Baltijas jūras austrumdaļā ilgst no maija līdz augustam. Tāpēc pastāv pienācīgi pamatoti, nenovēršami un steidzami iemesli pieņemt ārkārtas pasākumus: pirmkārt, mencas krājuma biomasa Baltijas jūras austrumdaļā ir tik bīstami maza, ka krājums vairs nespēj papildināties un tādēļ tam draud izsīkšana, otrkārt, jebkāda turpmāka zveja no šā krājuma palielina tā izsīkšanas risku un, treškārt, patlaban ir nārsta sezonas kulminācija.

(5)

Ārkārtas pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 13. pantu, nebūtu pietiekami situācijas labošanai, jo tie nenodrošina vienotu pieeju visos apgabalos, kur krājums sastopams. Turklāt patlaban ne visas dalībvalstis ir pieņēmušas vai plāno pieņemt šādus pasākumus. Visbeidzot, Baltijas jūras piekrastes dalībvalstu grupas (BaltFish) sanāksmē 2019. gada 4. jūnijā dalībvalstis nespēja vienoties par kopīgu pieeju.

(6)

Ņemot vērā to, ka dalībvalstu pasākumi nav pietiekami un ir steidzami jārīkojas, lai novērstu krājumu struktūras turpmāku pasliktināšanos un tā reproduktīvā potenciāla samazināšanos, ir lietderīgi, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu, paredzēt korektīvus pasākumus Savienības līmenī.

(7)

Baltijas jūras austrumdaļas mencas pārvaldības apgabalā ietilpst ICES 25.–32. apakšrajons. ICES 24. apakšrajonā ir gan mencas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma, gan mencas no Baltijas jūras rietumdaļas krājuma, taču lielākā daļa mencas nozveju tiek gūtas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma. Lai nodrošinātu Baltijas jūras austrumdaļas krājuma pienācīgu aizsardzību un izvairītos no tā, ka lielākā daļa mencas nozveju tiek gūtas no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma ICES 24. apakšrajonā, ir svarīgi, lai ārkārtas pasākumi aptvertu ICES 24. apakšrajonu.

(8)

Ņemot vērā zinātnisko ieteikumu, ir lietderīgi aizliegt līdz gada beigām zvejot no mencas Baltijas jūras austrumdaļas krājuma. Taču šim pasākumam ir jābūt arī samērīgam ar tā mērķi.

(9)

Saskaņā ar ICES informāciju mencas skaitliskums un nozvejas ICES 27.–32. apakšrajonā ir ļoti mazas. Šīs regulas pasākumu īstenošana rada ievērojamu slogu administrācijai un zvejniekiem, tāpēc nebūtu samērīgi šīs regulas darbības jomā iekļaut apgabalus, kuros Baltijas jūras austrumdaļas krājuma menca gandrīz nav sastopama.

(10)

Turklāt, tā kā 24. apakšrajona seklajos piekrastes apgabalos sastopama galvenokārt menca no Baltijas jūras rietumdaļas krājuma, ir lietderīgi 24. apakšrajonā aizliegumu nepiemērot mencas zvejai, ko kuģi, kuri garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri izmanto pasīvos zvejas rīkus, veic līdz sešu jūras jūdžu attālumā no krasta apgabalos, kur ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri.

(11)

Turklāt, ņemot vērā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, ko varētu radīt pilnīga zvejas apturēšana, ir lietderīgi pasākumus vērst uz specializēto mencas zveju, piemēram, specializēto zveju ar grunts trali, ar ko tiek nozvejota lielākā daļa mencu no Baltijas jūras austrumdaļas krājuma 24., 25. un 26. apakšrajonā. Turpretī, ņemot vērā turpmāk minēto zvejas darbību nelielo nozīmi kopējā mencas nozveju apjomā un grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaicīgi apzvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, ir lietderīgi no aizlieguma atbrīvot nenovēršamās piezvejas, kas gūtas zvejas darbībās, kur menca nav zvejas mērķsuga un kas 24., 25. un 26. apakšrajonā tiek veiktas ar aktīviem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 45 mm, vai ko veic kuģi, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar pasīviem zvejas rīkiem zvejo 25.–26. apakšrajonā vai 24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā no krasta apgabalos, kur ūdens dziļums ir lielāks par 20 metriem, un – neatkarīgi no ūdens dziļuma – tālāk par sešām jūras jūdzēm no krasta. ICES lēš, ka pirmās minētās zvejas darbības nodrošina aptuveni 1,5 % no Baltijas jūras austrumdaļas mencas gada kopējiem izkrāvumiem. Otro minēto zvejas darbību gadījumā piezvejas izkrāvumu apjoms ir neliels, taču precīzs daudzums nav zināms. Tāpēc piezveja būtu jāierobežo līdz 10 % no katrā zvejas reisā gūtās nozvejas izkrāvumiem.

(12)

To kuģu skaitam, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri izmanto pasīvus zvejas rīkus un gūst mencas piezvejas, nevajadzētu būt lielākam kā laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. jūnijam. Savienības kuģi, kas zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 45 mm, nevar zvejot mencu kā mērķsugu, tāpēc šo kuģu skaits nav jāierobežo.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tiks iesniegti Zvejniecības un akvakultūras komitejai, lai saņemtu tās atzinumu.

(14)

Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā noteikti ārkārtas pasākumi ar mērķi samazināt mencas (Gadus morhua) Baltijas jūras austrumdaļas krājuma nopietnu apdraudējumu.

2. pants

Ārkārtas pasākumi

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot mencu ICES 24., 25. un 26. apakšrajonā un paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī, apstrādāt uz kuģa vai izkraut šajā apgabalā nozvejotu mencu un no tās iegūtus zvejas produktus.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, aizliegums zvejot mencu neattiecas uz Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem vai ar grunts āķu rindām, āķu jedām (izņemot dreifējošas āķu jedas), rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai līdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem 24. apakšrajonā zvejo līdz sešu jūras jūdžu attālumā, mērot no bāzes līnijām apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri.

3.   Šā panta 2. punktā minētie kuģi nodrošina, ka to zvejas darbības var uzraudzīt jebkurā laikā. Šo kuģu gūtās mencas nozvejas reģistrē, izkrauj un uzskaita attiecībā pret attiecīgo kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, šādi Savienības zvejas kuģi izceļ un patur uz kuģa mencas piezvejas:

a)

Savienības kuģi, kas ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs nepārsniedz 45 mm, zvejo 24., 25. un 26. apakšrajonā;

b)

Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem vai ar grunts āķu rindām, āķu jedām (izņemot dreifējošas āķu jedas), rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai līdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo:

i)

25.–26. apakšrajonā; vai

ii)

24. apakšrajonā līdz sešu jūras jūdžu attālumā, mērot no bāzes līnijām apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir lielāks par 20 metriem, un – neatkarīgi no ūdens dziļuma – tālāk par sešām jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

5.   Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētie kuģi nodrošina, ka to zvejas darbības var uzraudzīt jebkurā laikā. Šo kuģu gūtās mencas nejaušās piezvejas neveido vairāk kā 10 % no visu jūras bioloģisko resursu kopējās nozvejas (dzīvsvars), ko izkrauj pēc katra zvejas reisa.

6.   Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe attiecas tikai uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 30. jūnijam ir reģistrējuši mencas nozvejas. Ja Savienības zvejas kuģis, uz kuru attiecas minētā atkāpe, tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam Savienības zvejas kuģim, kas atbilst 4. punkta b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

7.   Šā panta 4. punktā minētās piezvejas reģistrē, izkrauj un uzskaita attiecībā pret attiecīgo kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas periods

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2019. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 22. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Regula (ES) 2016/1139, ar kuru izveido daudzgadu plānu konkrētiem krājumiem Baltijas jūrā (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).