21.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 133/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/807

(2019. gada 13. marts),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (1) un jo īpaši tās 26. panta 2. punkta ceturto daļu,

tā kā:

(1)

Netiešas zemes izmantojuma maiņas (ILUC) sakarībā Direktīva (ES) 2018/2001 prasa Komisijai pieņemt deleģēto aktu, ar kuru nosaka kritērijus, pēc kuriem identificēt augsta ILUC riska izejvielas, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas. Šāda akta noteikumiem būtu jāpapildina Eiropas Parlamentam un Padomei iesniegtais ziņojums par stāvokli attiecībā uz attiecīgo izejvielu audzēšanas izplešanos pasaulē (“ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos”).

(2)

ILUC var rasties, ja zemi, kur iepriekš audzēta pārtika un barība, sāk izmantot biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai. Šādā gadījumā daļa no pārtikas un barības pieprasījuma paliek neapmierināta, un rezultātā lauksaimniecības zemes var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums (tādi ir, piemēram, meži, mitrāji un kūdrāji), un radīt papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/28/EK (2) un Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji ILUC emisijas neaptver.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1513 (3) ne tikai atzīts, ka ILUC emisijas pastāv, bet arī apliecināts, ka, neraugoties uz to aprēķināšanas grūtībām, ar ILUC saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms spēj daļēji vai pilnībā neitralizēt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko radītu individuālas minētajā direktīvā definētās biodegvielas un arī bioloģiskie šķidrie kurināmie. Tāpēc attiecībā uz šādiem kurināmajiem/degvielām, ja tās ražotas no graudaugiem un citiem cieti bagātīgi saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem un no kultūraugiem, kuri lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenā kultūra un paredzēti galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, ir ierobežots kopējais daudzums, kuru drīkst ieskaitīt virzībā uz Direktīvā 2009/28/EK noteikto mērķrādītāju sasniegšanu. Šādu kurināmo/degvielu maksimālais īpatsvars enerģijas galapatēriņā dzelzceļa un autotransporta nozarē katrā atsevišķā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt 7 %.

(5)

Direktīvā (ES) 2018/2001 ierobežojums attiecībā uz transporta nozarē patērētajām biodegvielām un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, ir paturēts un nostiprināts, ieviešot īpašas valsts līmeņa robežvērtības attiecībā uz šo kurināmo/degvielu kopējo pienesumu virzībā uz 2030. gadam noteiktā Savienības atjaunojamās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu. Šīs robežvērtības noteiktas, pamatojoties uz minēto kurināmo/degvielu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā dzelzceļa un autotransporta transporta nozarē katrā dalībvalstī 2020. gadā un paredzot iespēju tās palielināt par vienu procentpunktu maksimāli līdz 7 %.

(6)

Direktīva (ES) 2018/2001 turklāt aicina to biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu, kuras ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, kas rada augstu ILUC risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, ierobežot katras dalībvalsts konkrētajā 2019. gada patēriņa līmenī. Sākot no 2023. gada 31. decembra, to pienesums vēlākais līdz 2030. gadam būtu pakāpeniski jāsamazina līdz 0 %.

(7)

Lai gan ir vispāratzīts, ka pārtikas un barības kultūraugu izmantošana kurināmo/degvielu ražošanā rada ar ILUC saistītus riskus, zinātniskā literatūra liecina, ka ILUC emisiju reālo apjomu ietekmējošie faktori ir daudzveidīgi, piemēram, atjaunojamās degvielas ražošanai izmantotās izejvielas, papildu pieprasījums pēc izejvielām, kura pamatā ir biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izmantošana, un tas, cik lielā mērā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums.

(8)

Zinātniskā literatūra apliecina arī to, ka ILUC ietekme uz biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu spēju panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu īpaši izteikta ir attiecībā uz eļļas kultūraugiem. Tāpēc valda vispārīgs uzskats, ka no šādām izejvielām ražotas atjaunojamās degvielas rada augstāku ILUC risku. Tas atspoguļots gan Direktīvas 2009/28/EK, gan Direktīvas (ES) 2018/2001 VIII pielikuma A daļā. Ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos ietver jaunākos un labākos pieejamos zinātniskos datus par to, kā pasaulē notiek pārtikas un barības kultūraugu produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un apstiprina, ka lielā vairākumā gadījumu tieši eļļas kultūraugi ir tie, kuru dēļ šī pasaules mērogā konstatētā parādība rodas.

(9)

Ziņojumā par izejvielu audzēšanas izplešanos turklāt atzīmēts, ka tas, kā eļļas kultūraugu produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, ietekmē biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu spēju panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Lai Direktīvas (ES) 2018/2001 vajadzībām noteiktu, cik liela ir šādas izplešanās pakāpe, minēto faktoru vidū izšķirīga nozīme ir tam, kāda (salīdzinājumā ar attiecīgo kultūraugu kopējo produktīvo platību) ir absolūtā un relatīvā zemes platību izplešanās kopš kāda konkrēta atskaites gada, tam, cik daudz no šīs izplešanās ir noticis uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un tam, kāds ir pēdējo minēto platību tips. Tāpēc, nosakot kritērijus, pēc kuriem identificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kuras ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem, kas rada augstu ILUC risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, minētie faktori, kā arī konkrētie katras kultūraugu grupas produktivitātes faktori būtu jāņem vērā.

(10)

Ievērojot visus iepriekš minētos apsvērumus, to vidū visu attiecīgo zinātnisko informāciju un pētījumus, dažādo izejvielu atšķirības, preču tirgu globālo raksturu un veidu, kādā tie darbojas, ar to saistīto neparedzētas vai neproduktīvas novirzes vai novirzīšanās ietekmi, relatīvi vieglo pilnīgu datu pieejamību, šo datu periodisku un biežu pārskatīšanu, kā arī Eiropas Savienības attiecīgās starptautiskās saistības, šajā regulatīvā procesa posmā par vispiemērotāko, objektīvāko un līdzsvarotāko metodiku tiek uzskatīta tāda, kas pamatojas uz katras konkrētās izejvielas stāvokli visā pasaulē, un nevis pieeja, kurā tiktu diferencētas konkrētas valstis. Ņemot vērā konkurējošos, tomēr savstarpēji papildinošos mērķus, kuri būtu jāsasniedz ar šo regulu, šāda regulatīvā pieeja būtu labākā, kas ir reāli sasniedzama. Vēl labāk to izlīdzsvarotu zema ILUC riska sertifikācijas iespēja.

(11)

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 26. panta 2. punktu dalībvalstīm šajā regulā noteiktie kritēriji jāpiemēro, lai identificētu izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tas būtu jādara, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pielikumā, kurš pārskatāms saskaņā ar šo regulu. Ziņojums par izejvielu audzēšanas izplešanos Komisijai būtu regulāri jāpārskata, ņemot vērā apstākļu attīstību un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus. Attiecīgā gadījumā pielikums būtu jāgroza.

(12)

Noteiktos apstākļos ILUC ietekmi, ko izraisa tādas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kuras parasti tiek saistītas ar augstu ILUC risku, ir iespējams novērst, un attiecīgo izejvielu audzēšana var izrādīties pat labvēlīga konkrētajām produktīvajām platībām. Tālab jānosaka kritēriji, kas ļauj identificēt un sertificēt zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas. Ja sertificētas zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem attiecīgajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, tās būtu jāatbrīvo no robežvērtību un pakāpeniskās samazināšanas prasības, kura noteikta augsta ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražotas no pārtikas un barības kultūraugiem.

(13)

Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas par tādām, kas rada zemu ILUC risku, būtu jāuzskata tikai tad, ja to ražošanā izmantoto izejvielu audzēšana ir tādu pienācīgi verificējamu pasākumu piemērošanas rezultāts, kuri ražīgumu palielina vairāk, nekā būtu iespējams pēc ierastās darbības scenārija. Šiem pasākumiem turklāt būtu jānodrošina izejvielu ilgtspēja, ņemot vērā visas prasības, kas Direktīvā 2009/28/EK vai Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu mērķrādītājiem.

(14)

Lai vēl labāk garantētu zema ILUC riska sertifikācijas pozitīvo ietekmi, papildu izejvielas, kas izmantojamas zema ILUC riska kurināmajiem/degvielām, būtu jāņem vērā tikai tad, ja tās ir ierobežotam kategoriju skaitam atbilstošu pasākumu rezultāts. Pēc analoģijas ar finansiālās papildināmības kritērijiem, kurus piemēro saskaņā ar Kioto protokola Tīrās attīstības mehānismu, konkrēti būtu jāapsver tikai pasākumi, kuru finansiālās pievilcības pamatā ir iespēja saņemt šādas sertifikācijas ietverto finansiālo labumu.

(15)

Turklāt ir lietderīgi finansiālās papildināmības kritēriju nepiemērot papildu izejvielām, ko audzē uz pamestas vai stipri degradētas zemes vai ko audzē neatkarīgi mazie lauksaimnieki. Ņemot vērā ievērojamo produktivitātes uzlabojumu potenciālu un investīciju finansējuma ceļā esošos šķēršļus, faktiski tas radītu pārmērīgu administratīvo slogu. Tāpēc, neskarot prasību ražot papildu izejvielas un ievērot ilgtspējas kritērijus, uz pasākumiem, kurus veic uz pamestas vai stipri degradētas zemes vai kurus veic neatkarīgi mazie lauksaimnieki, nebūtu jāattiecina prasība pierādīt atbilstību finansiālās papildināmības kritērijiem. Ņemot vērā vairāku statistisko analīžu rezultātus, to vidū FAO mazo lauksaimnieku datu profilu, šādā kontekstā par mazām būtu jāuzskata saimniecības, kuru platība ir mazāka par 2 hektāriem.

(16)

Būtu jāņem vērā tikai faktiskais produktivitātes pieaugums esošos vai jaunos projektos, kuri ir uz papildu ražas iegūšanu vērstu pasākumu īstenošanas rezultāts. Tāpēc būtu jānosaka saprātīgs sertifikācijas perioda termiņš un tvērums, kas ļauj pilnībā amortizēt attiecīgās investīcijas un iedibināt pārdomātu sertifikācijas rezultativitātes uzraudzības kārtību.

(17)

Lai nodrošinātu sertifikācijas procesa vienmērīgumu attiecībā uz zema ILUC riska biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz pārdomātiem un uzticamiem sertifikācijas noteikumiem. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā brīvprātīgo valsts vai starptautisko shēmu nozīme, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu (pārstrādātajā redakcijā), kas salīdzinājumā ar attiecīgajiem Direktīvas 2009/28/EK noteikumiem pastiprina veicamās verifikācijas pamatīgumu. Papildus valsts shēmām, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 6. punktu, brīvprātīgajās shēmās zema ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas var sertificēt tādā pašā veidā, kā tiek sertificēta atbilstība Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.

(18)

Lai nodrošinātu uzņēmēju sniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, uzticamību un aizsargātību pret krāpšanu, būtu jāievieš visaptveroši noteikumi par to, kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, un tajos būtu jāparedz pienācīga neatkarīga revīzija, kura ļauj pārbaudīt uzņēmēju apgalvojumus. Šādus noteikumus, arī attiecībā uz grupas sertifikāciju, var sīkāk precizēt un saskaņot, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 8. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka kritērijus, kuri izmantojami, lai identificētu augsta ILUC riska izejvielas, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un lai sertificētu zemas ILUC riska biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“eļļas kultūraugi” ir pārtikas un barības kultūraugi, piemēram, rapsis, eļļas palmas, soja un saulespuķes, kuri nav cieti bagātīgi saturoši vai cukura kultūraugi un kurus parasti izmanto par izejvielu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanā;

2)

“neizmantota zeme” ir platības, kas vismaz piecus secīgus gadus pirms to izejvielu audzēšanas sākuma, kuras tiek izmantotas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, nav lietotas ne pārtikas un barības kultūraugu, ne citu enerģētisko kultūraugu audzēšanai, ne arī kaut cik ievērojamai ganību dzīvnieku barības ieguvei;

3)

“pamesta zeme” ir neizmantota zeme, kur reiz audzēti pārtikas un barības kultūraugi, bet vēlāk biofizikālu un sociālekonomisku ierobežojumu dēļ to audzēšana ir pārtraukta;

4)

“stipri degradēta zeme” ir Direktīvas (ES) 2018/2001 V pielikuma C daļas 9. punktā definētā zeme;

5)

“papildināmības pasākums” ir jebkāds lauksaimniecības prakses uzlabojums, kas ilgtspējīgā veidā noved pie biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētu pārtikas un barības kultūraugu ražas pieauguma zemes platībā, kas jau tiek lietota pārtikas un barības kultūraugu audzēšanai, un jebkāda rīcība, kas padara iespējamu šādu pārtikas un barības kultūraugu audzēšanu uz neizmantotas zemes, tai skaitā uz pamestas zemes;

6)

“papildu izejvielas” ir pārtikas un barības kultūraugu papilddaudzums, kas skaidri norobežotā apgabalā izaudzēts salīdzinājumā ar dinamisko ražas bāzes vērtību un kas ir tiešs papildināmības pasākuma piemērošanas rezultāts;

7)

“dinamiskā ražas bāzes vērtība” ir vidējā raža, kas skaidri norobežotā apgabalā, kurā veic papildināmības pasākumu, izaudzēta triju gadu laikposmā, kas ir tieši pirms gada, kurā papildināmības pasākums piemērots; šo vērtību aprēķina, ņemot vērā vidējo ražības pieaugumu, kas konkrētajai izejvielai konstatēts iepriekšējos desmit gados (ilggadīgajiem stādījumiem – ražīguma līknes visā dzīves ciklā), bet neņemot vērā ražas svārstības;

8)

“zemes platība ar lielu oglekļa uzkrājumu” ir mitrāji (arī kūdrāji) un pastāvīgas mežaudzes Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunkta nozīmē;

9)

“mazie lauksaimnieki” ir lauksaimnieki, kuru lauksaimnieciskā darbība ir neatkarīga un norisinās saimniecībā, kuras lauksaimnieciskā platība ir mazāka par 2 hektāriem un attiecībā uz kuru tiem ir īpašumtiesības, zemes lietošanas tiesības vai jebkādas līdzvērtīgas tiesības, kas tiem piešķir kontroli pār zemi, un kuri nav nodarbināti kādā uzņēmumā, izņemot kooperatīvu, kura biedri tie ir kopā ar citiem mazajiem lauksaimniekiem, ja šādu kooperatīvu nekontrolē trešā persona;

10)

“ilggadīgie stādījumi” ir kultūraugi, kurus neaudzē augu sekā, kuri nav ilggadīgie zālāji un pastāvīgās ganības un kuri attiecīgajā zemes platībā aug piecus gadus vai vairāk un atkārtoti dod ražu.

3. pants

Kritēriji, kuri izmantojami, lai identificētu izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums

Lai identificētu izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, piemēro šādus kumulatīvus kritērijus:

a)

gada vidējā izejvielas produktīvās platības izplešanās pasaulē kopš 2008. gada pārsniedz 1 % un ietekmē vairāk nekā 100 000 hektāru;

b)

izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, pārsniedz 10 %, rēķinot pēc šādas formulas:

Formula

kur

xhcs = izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums;

xf = izplešanās uz Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto zemes platību rēķina;

xp = izplešanās uz Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto zemes platību rēķina;

PF = produktivitātes koeficients.

PF vērtība ir 1,7 (kukurūzai), 2,5 (eļļas palmām), 3,2 (cukurbietēm), 2,2 (cukurniedrēm) vai 1 (visiem pārējiem kultūraugiem).

Šā panta a) un b) punkta kritēriju piemērošana notiek, pamatojoties uz pielikumā iekļauto informāciju, kas pārskatīta saskaņā ar 7. pantu.

4. pants

Vispārīgi kritēriji, kuri izmantojami, lai sertificētu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku

1.   Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas sertificēt kā tādas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, var tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

a)

biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem;

b)

biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas ir ražotas no papildu izejvielām, kas izaudzētas, īstenojot papildināmības pasākumus, kuri atbilst 5. pantā noteiktajiem īpašajiem kritērijiem;

c)

attiecīgie uzņēmēji pienācīgi apkopo un rūpīgi dokumentē pierādījumus, kas vajadzīgi, lai identificētu papildu izejvielas un pamatotu apgalvojumus par papildu izejvielu audzēšanu.

2.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie pierādījumi ietver vismaz informāciju par papildināmības pasākumiem, kas veikti, lai papildu izejvielas izaudzētu, norobežotajām platībām, kurās šie pasākumi piemēroti, un vidējām ražām, kas triju gadu laikposmā tieši pirms gada, kurā sākts piemērot papildināmības pasākumu, iegūtas no zemes platībām, kurās minētie pasākumi piemēroti.

5. pants

Papildināmības pasākumi

1.   Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas sertificēt kā tādas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, var tikai tad, ja:

a)

papildināmības pasākumi, kas piemēroti, lai izaudzētu papildu izejvielas, atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

i)

tie kļūst finansiāli pievilcīgi vai arī to īstenošanas ceļā šķēršļu nav tikai tāpēc, ka no papildu izejvielām saražotās biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas varēs ieskaitīt virzībā uz Direktīvā 2009/28/EK vai Direktīvā (ES) 2018/2001 noteikto atjaunojamās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanu;

ii)

tie padara iespējamu pārtikas un barības kultūraugu audzēšanu uz pamestas vai stipri degradētas zemes;

iii)

to piemērotāji ir mazie lauksaimnieki;

b)

papildināmības pasākumi ir veikti ne senāk kā 10 gadus pirms biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertificēšanas par tādām, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku.

6. pants

Revīzijas un verifikācijas prasības attiecībā uz tādu biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu sertificēšanu, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku

1.   Lai sertificētu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku, uzņēmēji:

a)

savus apgalvojumus pamato ar uzticamu informāciju un nodrošina, ka tiek pienācīgi izpildītas visas 4. un 5. panta prasības;

b)

nodrošina pienācīgu un neatkarīgu iesniegtās informācijas revīziju un pienācīgu pārredzamības līmeni, kas atspoguļo vajadzību rūpīgi pārbaudīt revīzijas pieeju ar publiskās kontroles līdzekļiem;

c)

sniedz pierādījumus par to, ka revīzija ir veikta.

2.   Revīzijas procesā verificē, ka uzņēmēju iesniegtā informācija ir precīza, uzticama un aizsargāta pret krāpšanu.

3.   Lai pierādītu, ka sūtījums uzskatāms par zema netiešās zemes izmantošanas maiņas riska biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu, uzņēmēji izmanto Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 1. punktā paredzēto masas bilances sistēmu. Lai pierādītu atbilstību 4.–6. panta kritērijiem, var izmantot brīvprātīgās shēmas; tas darāms saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantu.

7. pants

Uzraudzība un pārskatīšana

Komisija līdz 2021. gada 30. jūnijam pārskata visus attiecīgos izejvielu audzēšanas izplešanās ziņojuma aspektus, jo īpaši datus par izejvielu audzēšanas izplešanos, kā arī pierādījumus par faktoriem, kuri pamato 5. panta 1. punkta noteikumu par mazajiem lauksaimniekiem, un vajadzības gadījumā groza šo regulu. Pārskatīto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tas kļūst par 3. panta kritēriju piemērošanas pamatu.

Pēc tam Komisija ziņojumā iekļautos datus pārskata, ņemot vērā apstākļu attīstību un jaunākos pieejamos zinātniskos pierādījumus.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1513, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (OV L 239, 15.9.2015., 1. lpp.).


PIELIKUMS

 

Gada vidējā produktīvās platības izplešanās kopš 2008. gada (kha)

Gada vidējā produktīvās platības izplešanās kopš 2008. gada (%)

Izplešanās uz Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto zemes platību rēķina

Izplešanās uz Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 4. punkta a) apakšpunktā minēto zemes platību rēķina

Graudaugi

 

 

 

 

Kvieši

– 263,4

– 0,1 %

1 %

Kukurūza

4 027,5

2,3 %

4 %

Cukura kultūraugi

 

 

 

 

Cukurniedres

299,8

1,2 %

5 %

Cukurbietes

39,1

0,9 %

0,1 %

Eļļas kultūraugi

 

 

 

 

Rapsis

301,9

1,0 %

1 %

Eļļas palmas

702,5

4,0 %

45 %

23 %

Soja

3 183,5

3,0 %

8 %

Saulespuķes

127,3

0,5 %

1 %