PADOMES REGULA (ES) 2019/796

(2019. gada 17. maijs),

par ierobežojošiem pasākumiempret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/797 2019. gada 17. maijā par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Eiropadome 2018. gada 18. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros tika pausts aicinājums, ņemot vērā Padomes 2017. gada 19. jūnija secinājumus, turpināt strādāt pie spējas reaģēt uz kiberuzbrukumiem un nepieļaut tos, izmantojot Savienības ierobežojošos pasākumus.

(2)

Padome 2019. gada 17. maijā pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2019/797. Ar Lēmumu (KĀDP) 2019/797 izveido sistēmu mērķtiecīgiem ierobežojošiem pasākumiem, ar ko nepieļauj tādus kiberuzbrukumus ar būtisku ietekmi, kas ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm, un reaģē uz tiem. Personas, vienības un struktūras, kurām tiek piemēroti ierobežojošie pasākumi, ir uzskaitītas minētā lēmuma pielikumā.

(3)	Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību, taisnīgu tiesu un personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām.

(4)	Padomei būtu jāīsteno pilnvaras izveidot un grozīt šīs regulas I pielikumā iekļauto sarakstu, lai nodrošinātu atbilstību procesam, ar ko izveido, groza un pārskata Lēmuma (KĀDP) 2019/797 pielikumu.

(5)

Šīs regulas īstenošanai un lai nodrošinātu maksimālu juridisko noteiktību Savienībā, būtu jādara publiski zināmi to fizisko personu vārdi un uzvārdi un juridisko personu, vienību un struktūru nosaukumi un citas nozīmīgas ziņas, kuru naudaslīdzekļi un saimnieciskie resursi ir jāiesaldē saskaņā ar šo regulu. Personas datu apstrādei būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2) un (EK) Nr. 2018/1725 (3).

(6)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu savstarpēji jāsniedz informācija par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un cita būtiska informācija, kura ir to rīcībā saistībā ar šo regulu.

(7)	Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Šo regulu piemēro kiberuzbrukumiem ar būtisku ietekmi, tostarp kiberuzbrukumu mēģinājumiem ar potenciāli būtisku ietekmi, kuri ir ārējs apdraudējums Savienībai vai tās dalībvalstīm.

2. Kiberuzbrukumi, kas ir ārējs apdraudējums, ietver tādus,

a)	kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus Savienības;

b)	kuros izmanto infrastruktūru ārpus Savienības;

c)	kurus veic jebkāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas ārpus Savienības; vai

d)	kurus veic ar jebkādas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas darbojas ārpus Savienības, atbalstu, tās vadībā vai kontrolē.

3. Šajā nolūkā kiberuzbrukumi ir darbības, kas ietver jebko no turpmāk minētā:

a)	piekļuvi informācijas sistēmām;

b)	iejaukšanos informācijas sistēmā;

c)	iejaukšanos datos vai

d)	datu pārtveršanu,

ja šādas darbības nav pienācīgi pilnvarojis īpašnieks vai cits sistēmas vai datu vai to daļas tiesību turētājs, vai tās nav atļautas saskaņā ar Savienības vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

4. Kiberuzbrukumi, kas ir apdraudējums dalībvalstīm, ietver tos, kuri ietekmē informācijas sistēmas, kas cita starpā ir saistītas ar:

a)	kritisko infrastruktūru, tostarp zemūdens kabeļiem un kosmosā palaistiem objektiem, kura ir būtiska vitālo sabiedrisko funkciju uzturēšanai, veselības, drošuma, drošības, cilvēku ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai;

pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi būtisku sabiedrisko un/vai ekonomisko darbību uzturēšanai, jo īpaši enerģētikas (elektrība, nafta un gāze); transporta (gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransports); banku; finanšu tirgus infrastruktūru; veselības aprūpes (veselības aprūpes sniedzēji, slimnīcas un privātās klīnikas); dzeramā ūdens piegādes un izplatīšanas; digitālās infrastruktūras nozarēs; un jebkurā citā nozarē, kas ir būtiska attiecīgajai dalībvalstij;

c)	kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, tostarp saistībā ar publiskām vēlēšanām vai balsošanas procesu, saimnieciskās un civilās infrastruktūras darbība, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību;

d)	klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi; vai

e)	valdības vienībām reaģēšanai uz apdraudējumiem.

5. Pie kiberuzbrukumiem, kas apdraud Savienību, pieder tie, kas tiek veikti pret Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, tās delegācijām trešās valstīs vai starptautiskām organizācijām, tās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijām un misijām un tās īpašajiem pārstāvjiem.

6. Ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu attiecīgajos Līguma par Eiropas Savienību 21. panta noteikumos minēto Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) mērķu sasniegšanai, ierobežojošos pasākumus saskaņā ar šo regulu var arī piemērot, reaģējot uz būtiskas ietekmes kiberuzbrukumiem pret trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

7. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“informācijas sistēmas” ir ierīces vai savstarpēji savienotu vai saistītu ierīču kopums, no kurām viena vai vairākas ierīces saskaņā ar programmu automātiski apstrādā digitālos datus, kā arī digitālie dati, ko minētās ierīces vai ierīču kopums glabā, apstrādā, izgūst vai sūta, lai nodrošinātu savu darbību, izmantošanu, aizsargāšanu un uzturēšanu;

b)	“iejaukšanās informācijas sistēmā” ir informācijas sistēmas darbības kavēšana vai pārtraukšana, ievadot, sūtot, bojājot, dzēšot, pasliktinot, pārveidojot vai slāpējot digitālos datus vai padarot šādus datus nepieejamus;

c)	“iejaukšanās datos” ir digitālo datu dzēšana, bojāšana, pasliktināšana, mainīšana vai slāpēšana informācijas sistēmā vai darbība, padarot šādus datus nepieejamus; tajā ietilpst arī datu, naudaslīdzekļu, saimniecisko resursu vai intelektuālā īpašuma tiesību zādzība;

d)	“datu pārtveršana” ir tas, ka ar tehniskiem līdzekļiem pārtver uz informācijas sistēmu, no tās vai tās ietvaros nepubliski sūtītus digitālos datus, tostarp šādus digitālos datus saturošu elektromagnētisko starojumu no informācijas sistēmas.

8. Šajā regulā piemēro šādas papildu definīcijas:

“prasījums” ir jebkurš prasījums, kas izvirzīts (tiesvedībā vai ārpus tās) pirms vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas un kas izriet no līguma vai darījuma, jo īpaši:

i)	prasījums par tādu saistību izpildi, kuras izriet no līguma vai darījuma;

ii)	prasījums par obligācijas, finansiāla galvojuma vai jebkādas atlīdzības samaksu vai attiecīgi izsniegšanu;

iii)	prasījums par atlīdzību (kompensāciju) saistībā ar līgumu vai darījumu;

iv)	pretprasījums;

v)	prasījums atzīt un izpildīt, tai skaitā ar exequatur procedūru, kādu spriedumu, šķīrējtiesas nolēmumu vai līdzvērtīgu lēmumu neatkarīgi no tā, kur tas pieņemts vai pasludināts;

“līgums” jeb “darījums” neatkarīgi no tā, kuri tiesību akti tam piemērojami, ir jebkāda veida darījums, kas sastāv no viena vai vairākiem līgumiem vai tamlīdzīgām saistībām starp vienām un tām pašām pusēm vai dažādām pusēm; šīm vajadzībām “līgums” var būt arī obligācija, galvojums vai atlīdzība, piemēram, finansiāls galvojums vai finansiāla atlīdzība, un juridiski neatkarīgs vai atkarīgs kredīts, kā arī jebkurš saistīts noteikums, kas izriet no darījuma vai ir ar to saistīts;

c)	“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs;

d)	“saimnieciskie resursi” ir jebkādi materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav naudaslīdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu naudaslīdzekļus, preces vai pakalpojumus;

e)	“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu naudaslīdzekļus, preces vai pakalpojumus jebkādā veidā, tai skaitā (bet ne tikai) šos resursus pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot;

“naudaslīdzekļu iesaldēšana” ir liegums veikt naudaslīdzekļu pārvietošanu, pārskaitīšanu, pārveidošanu, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt ar tiem tirdzniecības darījumus, kā rezultātā mainītos to apjoms, apmērs, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, būtiskās iezīmes vai galamērķis vai tiktu radītas jebkādas citas pārmaiņas, kas dotu iespēju izmantot šos naudaslīdzekļus, tai skaitā veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību;

“naudaslīdzekļi” ir jebkādi finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp (bet ne tikai):

i)	nauda, čeki, naudas prasījumi, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi maksāšanas instrumenti;

ii)	noguldījumi finanšu iestādēs vai citās iestādēs, kontu bilances, parādi un parādsaistības;

iii)	publiski vai privāti (slēgti) tirgojami vērtspapīri un parāda instrumenti, tostarp akcijas un pamatkapitāla daļas, vērtspapīru apliecības, obligācijas, parādzīmes, iespējas līgumi (opcijas) un atvasināto instrumentu līgumi;

iv)	procentu maksājumi, dividendes vai citi ienākumi no aktīviem vai to uzkrātā vai radītā vērtība;

v)	kredīti, ieskaita tiesības, galvojumi, saistību izpildes garantijas vai citas finansiālas apņemšanās;

vi)	kredītvēstules (akreditīvi), kravaszīmes un pārdošanas rēķini; un

vii)	dokumenti, kas apliecina dalību naudaslīdzekļos un finansiālos resursos;

h)	“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorijas, uz kurām attiecas Līgums saskaņā ar Līguma nosacījumiem, tai skaitā to gaisa telpa.

2. pants

Starp faktoriem, kas nosaka, vai kiberuzbrukumam ir 1. panta 1. punktā minētā ievērojamā ietekme, ir jebkurš no turpmāk minētajiem::

a)	kiberuzbrukuma joma, mērogs ietekme vai tā radīto traucējumu smaguma pakāpe, tostarp ekonomiskajām un sabiedriskajām darbībām, pamatpakalpojumiem, kritiskajām valsts funkcijām, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai;

b)	skarto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru skaits;

c)	attiecīgo dalībvalstu skaits;

d)	izraisīto ekonomisko zaudējumu apjoms, kas radies, piemēram, liela apjoma līdzekļu, ekonomisko resursu vai intelektuālā īpašuma zādzības dēļ; vai

e)	saimnieciskais ieguvums, ko likumpārkāpējs saņēmis pats vai kas nodrošināts citiem, vai

f)	nozagto datu daudzums vai būtība vai datu aizsardzības pārkāpumu mērogs; vai

g)	to komerciāli sensitīvo datu veids, kuriem ir piekļūts.

3. pants

1. Iesaldē visus naudaslīdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas jebkuras I pielikumā uzskaitītās fiziskās personas, juridiskās personas vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2. Nevienai no I pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām nedz tieši, nedz netieši tās interesēs nedara pieejamus nedz naudaslīdzekļus, nedz saimnieciskos resursus.

3. Kā to noteikusi Padome saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2019/797 5. panta 1. punktu, šīs regulas I pielikumā iekļauj:

a)	fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas ir atbildīgas par kiberuzbrukumiem vai kiberuzbrukumu mēģinājumiem;

fiziskās personas vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos, tostarp tos plānojot, sagatavojot, tajos piedaloties, tos vadot, palīdzot vai mudinot tos veikt, vai ar darbību vai bezdarbību atvieglojot to veikšanu;

c)	fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras ir saistītas ar šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām.

4. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētus naudaslīdzekļus vai saimnieciskos resursus vai darīt tos pieejamus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās konstatējušas, ka attiecīgie naudaslīdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	nepieciešami, lai segtu I pielikumā uzskaitīto fizisko personu un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtiku, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar sniegtiem juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi komisijas maksām vai apkalpošanas maksām par iesaldēto naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu;

d)	nepieciešami ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir informējusi par pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir speciāla atļauja; vai

paredzēti tam, lai veiktu maksājumus uz diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai tādas starptautiskas organizācijas kontu, kurai ir starptautiskajās tiesībās noteikta imunitāte, vai lai veiktu maksājumus no šādas pārstāvniecības vai organizācijas konta – ciktāl šie maksājumi ir paredzēti izmantošanai šīs diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai starptautiskās organizācijas oficiālajām vajadzībām.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

5. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

uz naudaslīdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas pieņemts pirms dienas, kad 3. pantā minētā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra iekļauta I pielikuma sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas nolēmums vai administratīvs lēmums vai tiesas nolēmums, kas izpildāms attiecīgajā dalībvalstī;

naudaslīdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kuri izriet no šāda nolēmuma vai kuri ar šādu nolēmumu atzīti par spēkā esošiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tādu personu tiesības, kam ir šādi prasījumi;

c)	nolēmums nav pieņemts par labu kādai I pielikumā minētai fiziskai personai, juridiskai personai vai struktūrai un

d)	šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

6. pants

1. Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta un ar noteikumu, ka I pielikumā minētai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai ir jāveic maksājums saskaņā ar līgumu vai vienošanos, ko attiecīgā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra noslēgusi (vai no saistībām, kas tai radušās) pirms dienas, kad minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto naudaslīdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka:

a)	naudaslīdzekļi vai saimnieciskie resursi tiks izmantoti tam, lai I pielikumā minēta fiziska persona, juridiska persona vai struktūra veiktu maksājumu; un

b)	maksājums nav pretrunā 3. panta 2. punktam.

2. Attiecīgā dalībvalsts pārējās dalībvalstis un Komisiju informē par ikvienu atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, divās nedēļās no atļaujas piešķiršanas.

7. pants

1. Šīs regulas 3. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, kas saņem naudaslīdzekļus, kurus trešās personas pārskaita uz sarakstā minētas fiziskas personas, juridiskas personas vai struktūras kontu, kreditēt iesaldētos kontus, ar noteikumu, ka tiek iesaldēti arī visi šādu kontu papildinājumi. Finanšu iestāde vai kredītiestāde nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi par ikvienu šādu darījumu.

2. Šīs regulas 3. panta 2. punktu nepiemēro iesaldēto kontu papildinājumiem, kas sastāv no:

a)	procentiem vai citiem ienākumiem no šiem kontiem;

b)	maksājumiem, kuri veicami saskaņā ar līgumu vai vienošanos, kas noslēgta (vai saistībām, kas radušās) pirms dienas, kad 3. panta 1. punktā minētā fiziskā persona, juridiskā persona vai struktūra tika iekļauta I pielikumā; vai

c)	maksājumiem, kas jāmaksā saskaņā ar dalībvalstī pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem,

ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 3. panta 1. punktā paredzētie pasākumi.

8. pants

1. Neskarot piemērojamos noteikumus par pārskatu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:

nekavējoties sniedz informāciju, kura veicinātu šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, kas iesaldēti saskaņā ar 3. panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuru rezidenti tās ir vai kurā tās atrodas, un tieši vai ar dalībvalsts starpniecību nosūta šādu informāciju Komisijai; un

b)	sadarbojas ar kompetento iestādi saistībā ar a) apakšpunktā minētās informācijas pārbaudīšanu.

2. Papildu informāciju, ko Komisija saņem tieši, tā dara pieejamu dalībvalstīm.

3. Informāciju, ko sniedz vai saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto vienīgi nolūkiem, kuriem tā sniegta vai saņemta.

9. pants

Ir aizliegta apzināta un tīša dalība darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 3. pantā minētos pasākumus.

10. pants

1. Labticīga naudaslīdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikums darīt tos pieejamus, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību nedz fiziskai personai, juridiskai personai vai struktūrai, kas to veic, nedz tās pārvaldes institūciju amatpersonām un darbiniekiem, ja vien netiek pierādīts, ka naudaslīdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.

2. Fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras rīcība nerada tai nekādu atbildību, ja tā nezināja un tai nebija pamatota iemesla uzskatīt, ka ar tās rīcību tiktu pārkāpti šajā regulā noteiktie pasākumi.

11. pants

1. Prasījumus saistībā ar līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ir ietekmējuši pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, tostarp prasījumus par atlīdzināšanu vai jebkādus citus tamlīdzīgus prasījumus, piemēram, prasījumus par kompensāciju vai ar galvojumu nodrošinātus prasījumus, jo īpaši prasījumus izsniegt vai veikt maksājumu saistībā ar jebkādu galvojumu, garantiju vai atlīdzību, jo īpaši finansiālu galvojumu vai finansiālu atlīdzību, neizpilda, ja tos izvirza:

a)	norādītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras uzskaitītas I pielikumā;

b)	fiziska persona, juridiska persona vai struktūra, kas rīkojas ar a) apakšpunktā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās uzdevumā.

2. Tiesvedībā par prasījuma izpildi pienākums pierādīt, ka 1. punkts neaizliedz šāda prasījuma apmierināšanu, ir fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas pieprasa šāda prasījuma izpildi.

3. Šis pants neskar 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru tiesības vērsties tiesā, lai tā saskaņā ar šo regulu izskatītu līgumsaistību neizpildes likumību.

12. pants

1. Komisija un dalībvalstis savstarpēji informē cita citu par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un apmainās ar visu pārējo nozīmīgo, to rīcībā esošo informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši ar informāciju par:

a)	naudaslīdzekļiem, kas iesaldēti saskaņā ar 3. pantu, un atļaujām, kuras piešķirtas saskaņā ar 4., 5., un 6. pantu;

b)	pārkāpumiem, izpildes problēmām un valsts tiesu pasludinātiem spriedumiem.

2. Dalībvalstis nekavējoties informē cita citu un Komisiju par visu pārējo to rīcībā esošo nozīmīgo informāciju, kas varētu ietekmēt šīs regulas iedarbīgu īstenošanu.

13. pants

1. Ja Padome nolemj fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai piemērot 3. pantā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza I pielikumu.

2. Padome 1. punktā minēto lēmumu, tai skaitā pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot minētajai fiziskajai vai juridiskajaii personai, vienībai vai struktūrai iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minēto lēmumu un informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru par pārskatīšanas rezultātiem.

4. Regulas I pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata.

5. Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.

14. pants

1. Regulas I pielikumā iekļauj pamatojumu par attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļaušanu sarakstā.

2. Regulas I pielikumā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, ja tāda ir pieejama. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert: vārdu, uzvārdu un pieņemtos vārdus; dzimšanas datumu un vietu; valstspiederību; pases un personas apliecības numuru; dzimumu; adresi, ja tā zināma; un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumu, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbībasdarbības vietu.

15. pants

1. Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas normu pārkāpšanu, un veic visus pasākumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par 1. punktā minētajiem noteikumiem un informē to par visiem turpmākiem grozījumiem.

16. pants

1. Komisija apstrādā personas datus, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Šie uzdevumi ir:

a)	pievienot I pielikuma saturu publiski pieejamā elektroniskā konsolidētā sarakstā ar fiziskām personām, juridiskām personām, grupām un struktūrām, uz kurām attiecas Savienības finansiālās sankcijas, un publiski pieejamā interaktīvā sankciju kartē;

b)	apstrādāt informāciju par šīs regulas pasākumu ietekmi, piemēram, iesaldēto naudaslīdzekļu vērtību, un informāciju par kompetento iestāžu piešķirtajām atļaujām.

2. Šajā regulā Komisijas dienests, kas minēts II pielikumā, tiek izraudzīts par “pārzini” Komisijai Regulas (ES) 2018/1725 3. panta 8. punkta nozīmē, lai nodrošinātu, ka attiecīgās fiziskās personas var izmantot savas tiesības saskaņā ar minēto regulu.

17. pants

1. Dalībvalstis izraugās šajā regulā minētās kompetentās iestādes un norāda tās II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis paziņo Komisijai par visām II pielikumā minēto tīmekļa vietņu adrešu izmaiņām.

2. Pēc šīs regulas stāšanās spēkā dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par savām kompetentajām iestādēm, tai skaitā par šo kompetento iestāžu kontaktinformāciju, un informē to arī par visām turpmākajām izmaiņām šajā informācijā.

3. Ja šī regula ietver prasību informēt Komisiju vai citādi sazināties ar to, šādai saziņai izmanto II pielikumā norādīto adresi un pārējo kontaktinformāciju.

18. pants

Šo regulu piemēro:

a)	Savienības teritorijā, tai skaitā tās gaisa telpā;

b)	dalībvalstu jurisdikcijā esošos gaisa kuģos un uz to jurisdikcijā esošiem kuģiem;

c)	attiecībā uz visām fiziskajām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie;

d)	visām juridiskajām personām, vienībām un struktūrām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras dibinātas (izveidotas) saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)	visām juridiskajām personām vai struktūrām saistībā ar jebkādu komercdarbību, kas pilnā apmērā vai daļēji tiek veikta Savienībā.

19. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 17. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E.O. TEODOROVICI

(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 13 lappusi.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39 lpp.).