I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 321/2013 pielikumu groza šādi:

1)	pielikuma 1., 1.3., 3., 4.1., 4.2.1., 4.7., 5.1., 6.1.2.3. iedaļā atsauces uz Direktīvu 2008/57/EK aizstāj ar atsaucēm uz Direktīvu (ES) 2016/797 attiecīgajā locījumā;

2)	pielikuma 1.2. iedaļu aizstāj ar šādu: “1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visa Eiropas Savienības dzelzceļu sistēma, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. iedaļā, ņemot vērā ar sliežu ceļa platumu saistītos ierobežojumus, kas noteikti 2. pantā.”;

pielikuma 2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2. APAKŠSISTĒMAS DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJA

2.1. Darbības joma

Šī SITS piemērojama “kravas vagoniem, tostarp kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētiem ritekļiem”, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. iedaļā, ņemot vērā 2. pantā noteiktos ierobežojumus. Turpmāk šī ritošā sastāva apakšsistēmas daļa tiek saukta “kravas vagoni” un ietilpst apakšsistēmā “ritošais sastāvs”, kas noteikta Direktīvas 2016/797 II pielikumā.

Citi Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. iedaļā norādītie ritekļi šīs SITS darbības jomā neietilpst; tas it sevišķi attiecas uz:

a)	dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētajām mobilajām iekārtām;

ritekļiem, kas paredzēti, lai pārvadātu:

—	mehāniskos transportlīdzekļus, kuros ir pasažieri, vai

—	mehāniskos transportlīdzekļus, kuros nav pasažieru, bet kuri paredzēti iekļaušanai pasažieru vilcienos (vagoni automobiļu pārvadāšanai);

ritekļiem, kuriem

—	konfigurācijā ar kravu palielinās garums un

—	lietderīgā krava ir daļa no ritekļa konstrukcijas.

Piezīme. Skatīt arī 7.1. iedaļu par īpašajiem gadījumiem.

2.2. Definīcijas

Šajā SITS izmanto šādas definīcijas.

“Vienība” ir vispārējs termins ritošā sastāva apzīmēšanai. Tai piemēro šo SITS un tādējādi arī “EK” verificēšanas procedūru.

Vienība var būt:

—	“kravas vagons”, ko var ekspluatēt atsevišķi un kam ir atsevišķs rāmis, kurš uzmontēts uz sava riteņu komplekta, vai

—	pastāvīgi savienotu “elementu” grupa, turklāt šos elementus nevar ekspluatēt atsevišķi, vai

—	“atsevišķi dzelzceļa ratiņi, kas savienoti ar saderīgu(-iem) autotransporta līdzekli(-ļiem)”, veidojot ar dzelzceļu savietojamas sistēmas elementu grupu.

b)	“Vilciens” ir ekspluatējams formējums, kas sastāv no vairākām vienībām.

“Paredzētais ekspluatācijas stāvoklis” aptver visus nosacījumus, atbilstīgi kuriem paredzēts ekspluatēt vienību, un tās tehniskos ierobežojumus. Šis paredzētais ekspluatācijas stāvoklis var aptvert plašāku jomu nekā šī SITS, lai tīklā vienības kopā varētu izmantot vilcienā saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmu.”;

pielikuma 3. iedaļas 1. tabulas 4.2.3.6.6. rindu aizstāj ar šādu:

“4.2.3.6.6.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

1.1.1.,

1.1.2.,

1.1.3.

1.2.

1.5.”;

pielikuma 4.2.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.2.2.

Vienības virsbūves konstrukcijai, visiem aprīkojuma stiprinājumiem un celšanas un pacelšanas punktiem jābūt projektētiem tā, lai EN12663-2:2010 standarta 5. nodaļā noteiktajos slodzes režīmos nerastos plaisas, būtiska pastāvīga deformācija vai pārrāvumi.

Ja ir ar dzelzceļu savietojamas sistēmas elementu grupa, kura sastāv no atsevišķiem dzelzceļa ratiņiem, kas savienoti ar saderīgiem autotransporta līdzekļiem, slodzes režīmi bimodālās specifikācijas dēļ var atšķirties no iepriekšminētajiem; šādā gadījumā pretendents izklāsta apsvērtos slodzes režīmus, pamatojoties uz noteiktu specifikāciju kopumu, ņemot vērā īpašos lietošanas apstākļus attiecībā uz vilciena sastāvu, manevrēšanu un ekspluatāciju.

Atbilstības pierādīšana aprakstīta 6.2.2.1. punktā.

Celšanas un pacelšanas ierīču pievienošanas vietas atzīmē uz vienības. Zīmēm ir jāatbilst EN 15877-1:2012 standarta 4.5.14. punkta prasībām.

Piezīme. Savienošanas metodes uzskatāmas par piemērotām arī tad, ja pierādīta atbilstība saskaņā ar 6.2.2.1. punktu.”;

6)	pielikuma 4.2.3.1. iedaļas otrajā un trešajā daļā tekstu “EN 15273-2:2009” aizstāj ar “EN 15273-2:2013+A1:2016”;

7)	pielikuma 4.2.3.1. iedaļā tekstu “GIC1 vai GIC2” aizstāj ar “GI1 un GI2”;

8)	pielikuma 4.2.3.2. iedaļā tekstu “EN 15528:2008” aizstāj ar “EN 15528:2015”;

9)	pielikuma 4.2.3.3. iedaļā tekstu “Komisijas Lēmuma 2012/88/ES (1)” aizstāj ar “ERA/ERTMS/033281 rev. 4.0”;

10)	pielikuma 4.2.3.3. iedaļā zemsvītras piezīmi “(1) OV L 51, 23.2.2012., 1. lpp.” svītro;

11)

pielikuma 4.2.3.4. iedaļā tekstu “Borta iekārtu konstrukcijas un atbilstības novērtēšanas specifikācijas ir atklāts punkts šajā SITS.” aizstāj ar šādu:

“Ja paredzēts, ka jābūt iespējai veikt vienības monitoringu ar borta iekārtām, piemēro šādas prasības:

—	Šīs iekārtas spēj konstatēt jebkura vienības ass gultņa nodilumu.

—	Gultņu stāvokli novērtē, uzraugot vai nu to temperatūru, vai to dinamisko frekvenci, vai kādu citu piemērotu gultņu stāvokļa raksturlielumu.

—	Šāda detektēšanas sistēma ir pilnībā izvietota vienībā, un vienībā ir pieejami diagnostikas ziņojumi.

—	Nodotos diagnostikas ziņojumus un to, kā tie tiek darīti pieejami, apraksta šīs SITS 4.4. iedaļā noteiktajā ekspluatācijas dokumentācijā un tās 4.5. iedaļā aprakstītajos tehniskās apkopes noteikumos.”;

12)	pielikuma 4.2.3.5.2. iedaļā tekstu “EN 14363:2005 standarta 5. nodaļā” aizstāj ar “EN 14363:2016 standarta 4., 5. un 7. nodaļā”;

13)

pielikuma 4.2.3.6.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.3.6.6. Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Šo prasību piemēro vienībām, kas aprīkotas ar sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmu, kurai ir riteņu ass pozīcijas pārstatīšanas mehānisms, kas sekmē vienības savietojamību ar 1 435 mm platuma sliežu ceļa un cita platuma sliežu ceļu(-iem), kas ietilpst šīs SITS darbības jomā, šādā nolūkā izbraucot cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei.

Pārstatīšanas mehānismam jānodrošina riteņa bloķēšana pareizajā paredzētajā ass pozīcijā.

Pēc izbraukšanas cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei bloķēšanas sistēmas stāvokļa (bloķēta vai atbloķēta) un riteņu pozīcijas verificēšana tiek veikta, izmantojot vienu vai vairākus turpmāk minētos līdzekļus: vizuālā pārbaude, vadības borta iekārtu sistēma vai infrastruktūras/iekārtu vadības sistēma. Vadības borta iekārtu sistēmas gadījumā ir iespējams nepārtraukts monitorings.

Ja gaitas daļa ir aprīkota ar bremžu iekārtu, kuras pozīcija sliežu ceļa platuma nomainīšanas laikā tiek mainīta, sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma nodrošina, ka šī iekārta tiek novietota un droši bloķēta pareizajā pozīcijā vienlaicīgi ar riteņiem.

Riteņu un bremzēšanas iekārtas (attiecīgā gadījumā) pozīcijas bloķēšanas atteicei ekspluatācijas laikā piemīt tipisks un ticams potenciāls tieši izraisīt katastrofālu nelaimes gadījumu (prasot vairāku cilvēku dzīvības); ņemot vērā šo atteices seku smagumu, jāpierāda, ka risku kontrolē pieņemamā līmenī.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma ir noteikta kā savstarpējas izmantojamības komponents (5.3.4.b punkts) un ir daļa no savstarpējas izmantojamības komponenta “riteņpāris” (5.3.2. punkts). Atbilstības novērtēšanas procedūra ir norādīta šīs SITS 6.1.2.6. punktā (savstarpējas izmantojamības komponenta līmenis), 6.1.2.2. punktā (drošības prasības) un 6.2.2.4.a punktā (apakšsistēmas līmenis).

Sliežu ceļa platumu, ar kuru vienība ir savietojama, norāda tehniskajos dokumentos.

Apraksts par pārstatīšanu parastā režīmā, tostarp par sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) veidu(-iem), ar ko vienība ir savietojama, ir daļa no tehniskajiem dokumentiem (sk. arī šīs SITS 4.4. iedaļu).

Prasības un atbilstības novērtējumi, kas prasīti šīs SITS citās iedaļās, ir neatkarīgi piemērojami katrai riteņu pozīcijai, kura atbilst vienam sliežu ceļa platumam, un tie ir attiecīgi dokumentējami.”;

14)	pielikuma 4.2.4.2. iedaļā tekstu “Komisijas Regulu (EK) Nr. 352/2009 (1)” aizstāj ar tekstu “Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 402/2013 (1)”;

15)	pielikuma 4.2.4.2. iedaļā zemsvītras piezīmi “(1) OV L 108, 29.4.2009., 4. lpp.” aizstāj ar zemsvītras piezīmi “(1) OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.”;

16)	pielikuma 4.2.4.3.2.1. iedaļā tekstu “UIC atgādne 544-1 2013” un “UIC 544-1:2013” aizstāj ar “UIC 544-1:2014”;

17)	pielikuma 4.2.4.3.2.2. iedaļā tekstu “stāvbremžu minimālo efektivitāti” aizstāj ar “stāvbremžu minimālo spēku”;

18)	pielikuma 4.2.4.3.2.2. iedaļā tekstu “stāvbremžu minimālo efektivitāti norāda uz vienības. Marķējumam jāatbilst EN15877-1:2012 standarta 4.5.25. punkta prasībām” svītro;

19)	pielikuma 4.2.5. iedaļā tekstu “EN 50125-1:1999” aizstāj ar “EN 50125-1:2014”;

20)	pielikuma 4.2.6.2.1. iedaļā tekstu “EN 50153:2002” aizstāj ar “EN 50153:2014”;

21)	pielikuma 6.2.2.8.4. iedaļā tekstu “TS 45545-7:2009” aizstāj ar “EN 45545-7:2013”;

22)	pielikuma 4.2.6.2.2. iedaļā tekstu “EN 50153:2002” aizstāj ar “EN 50153:2014”;

23)	pielikuma 4.2.6.3. iedaļā tekstu “aprakstīts 1. nodaļā ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2012-04/INT 2013. gada 18. janvāra 1.2. redakcijā, kas publicēta ERA tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu)” aizstāj ar “attēlots EN 16116-2:2013 11. attēlā”;

24)	pielikuma 4.3.3. iedaļas 7. tabulas tekstu “Atsauce uz Komisijas Lēmuma 2012/88/ES A pielikuma A2. tabulas 77. indeksu” aizstāj ar “Atsauce uz ERA/ERTMS/033281 rev. 4.0”;

25)

pielikuma 4.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.4. Ekspluatācijas noteikumi

Ekspluatācijas noteikumi tiek izstrādāti saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmā. Šajos noteikumos ņem vērā ar ekspluatāciju saistītos dokumentus, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un noteikts tās IV pielikumā.

Drošībai būtiskajiem komponentiem (sk. arī 4.5. iedaļu) ekspluatācijas un tās izsekojamības īpašās prasības izstrādā projektētāji/ražotāji projektēšanas posmā un sadarbībā starp projektētājiem/ražotājiem un attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vai ar attiecīgo kravas vagonu turētāju pēc ritekļu nonākšanas ekspluatācijā.

Ar ekspluatāciju saistītajos dokumentos izklāsta vienības raksturlielumus saistībā ar paredzēto ekspluatācijas stāvokli, kas ņemami vērā, lai izstrādātu ekspluatācijas noteikumus parastā režīmā un dažādos pamatoti paredzamos traucētas darbības režīmos.

Ar ekspluatāciju saistītie dokumenti ir:

—

ekspluatācijas apraksts parastā režīmā, tostarp vienības ekspluatācijas raksturlielumi un ierobežojumi (piemēram, ritekļa gabarīts, maksimālais konstruktīvais ātrums, ass slodzes, bremzēšanas raksturlielumi, savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām, atļautie vides apstākļi, sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču), ar kurām vienība ir savietojama, veids(-i) un to ekspluatācija),

—	ekspluatācijas apraksts traucētas darbības režīmā (ja notikusi šajā SITS raksturoto iekārtu vai funkciju drošības atteice), ciktāl to iespējams pamatoti paredzēt, norādot attiecīgās pieļaujamās robežvērtības un iespējamos vienības ekspluatācijas apstākļus,

—	drošībai būtisko komponentu saraksts: drošībai būtisko komponentu sarakstā ietver īpašās ekspluatācijas un tās izsekojamības prasības.

Pretendents iesniedz ar ekspluatācijas noteikumiem saistīto dokumentu sākotnējo redakciju. Šajos dokumentos vēlāk var izdarīt grozījumus atbilstīgi attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā vienības esošos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļus. Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par ekspluatāciju ir iesniegti.”;

26)

pielikuma 4.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.5. Tehniskās apkopes noteikumi

Tehniskā apkope ir darbību kopums, ar kuru palīdzību saglabā vai atjauno darbojošos vienību tādā stāvoklī, kādā tā spēj pildīt tai paredzētās funkcijas.

Lai veiktu vienību tehnisko apkopi, nepieciešami turpmāk minētie dokumenti, kuri ir daļa no tehniskās dokumentācijas, kā prasīts Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un noteikts tās IV pielikumā:

—	vispārēja dokumentācija (4.5.1. punkts),

—	tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācija (4.5.2. punkts) un

—	tehniskās apkopes apraksta dokumentācija (4.5.3. punkts).

Pretendents iesniedz trīs dokumentus, kas raksturoti 4.5.1., 4.5.2. un 4.5.3. punktā. Šajos dokumentos vēlāk var izdarīt grozījumus atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem, ņemot vērā vienības esošos ekspluatācijas un tehniskās apkopes apstākļus. Paziņotā iestāde pārbauda tikai, vai dokumenti par tehnisko apkopi ir iesniegti.

Pretendents vai jebkura tā pilnvarota persona (piemēram, turētājs) iesniedz šos dokumentus par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, tiklīdz tai ir piešķirts šāds statuss.

Pamatojoties uz šiem trim dokumentiem, par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra izstrādā tehniskās apkopes plānu un atbilstošas tehniskās apkopes prasības tehniskās apkopes darbības līmenī, par ko ir atbildīga tikai šī struktūra (neietilpst novērtējumā par atbilstību šai SITS).

Dokumentācijā ietver drošībai būtisko komponentu sarakstu. Drošībai būtiski komponenti ir komponenti, kuru vienai atteicei piemīt ticams potenciāls tieši izraisīt smagu negadījumu, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/798 3. panta 12. punktā.

Drošībai būtiskos komponentus un to īpašo apkopi, tehnisko apkopi un tehniskās apkopes izsekojamības prasības nosaka projektētāji/ražotāji projektēšanas posmā un sadarbībā starp projektētājiem/ražotājiem un attiecīgajām par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām pēc ritekļu nonākšanas ekspluatācijā.

4.5.1. Vispārēja dokumentācija

Vispārējā dokumentācijā ietilpst:

—	vienības un tās komponentu rasējumi un apraksts,

—	visas tiesību aktos noteiktās prasības saistībā ar vienības tehnisko apkopi,

—	sistēmu rasējumi (elektriskās, pneimatiskās, hidrauliskās un vadības ķēdes shēmas),

—	papildu borta sistēmas (sistēmu apraksts, ietverot aprakstu par funkcionalitāti, saskarņu specifikāciju un datu apstrādi un protokoliem),

—	konfigurācijas dokumentācija katram riteklim (daļu un materiālu saraksts), kas dod iespēju (it sevišķi, bet ne tikai) nodrošināt izsekojamību tehniskās apkopes laikā.

4.5.2. Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācija

Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentācijā izskaidrots, kā tiek noteiktas un plānotas tehniskās apkopes darbības, lai ritošā sastāva darbmūža laikā nodrošinātu tā raksturlielumu saglabāšanu pieļaujamajās lietošanas robežvērtībās. Lai noteiktu pārbaudes kritērijus un tehniskās apkopes regularitāti, šajā dokumentācijā iekļauj ievaddatus. Tehniskās apkopes projekta pamatojuma dokumentāciju veido:

—	vienības tehniskās apkopes plānošanai izmantotie precedenti, principi un metodes,

—	precedenti, principi un metodes, ar kurām nosaka drošībai būtiskos komponentus un to īpašās ekspluatācijas, apkopes, tehniskās apkopes un izsekojamības prasības,

—	vienības parastā ekspluatācijas režīma ierobežojumi (piemēram, km/mēnesī, klimatiskie ierobežojumi, paredzamie kravu veidi utt.),

—	attiecīgie dati, kas izmantoti tehniskās apkopes plānošanai, un šo datu izcelsme (pieredzes nodošana),

—	testi, izmeklēšana un aprēķini, kas veikti tehniskās apkopes plānošanai.

4.5.3. Tehniskās apkopes apraksta dokumentācija

Tehniskās apkopes apraksta dokumentācijā aprakstīts, kā var veikt tehnisko apkopi. Tehniskā apkope cita starpā ietver pārbaudes, monitoringu, testus, mērījumus, daļu maiņu, regulēšanu un remontus.

Tehniskās apkopes darbības iedala šādi:

—	profilaktiska tehniskā apkope (notiek pēc grafika un kontrolēti) un

—	korektīva tehniskā apkope.

Tehniskās apkopes apraksta dokumentāciju veido:

—	komponentu hierarhijas un funkciju apraksts, kas nosaka ritošā sastāva robežas, norādot visas attiecīgā ritošā sastāva produkta struktūrai piederošās pozīcijas un izmantojot atbilstīgu atsevišķu līmeņu skaitu. Zemākā pozīcija hierarhijas sarakstā ir aizstājams komponents,

—

daļu saraksts ar rezerves daļu (aizstājamu detaļu) tehnisko un funkcionālo raksturojumu. Sarakstā iekļauj visas daļas, kuras paredzēts nomainīt atkarībā no to stāvokļa un kuras var būt jānomaina elektriskas vai mehāniskas atteices dēļ vai, iespējams, būs jānomaina nejauša bojājuma dēļ. Norāda savstarpējas izmantojamības komponentus un atsauci uz šo komponentu attiecīgo atbilstības deklarāciju,

—	drošībai būtisko komponentu saraksts: drošībai būtisko komponentu sarakstā ietver īpašās apkopes, tehniskās apkopes un apkopes/tehniskās apkopes izsekojamības prasības,

—	komponentu robežvērtības, ko ekspluatācijā nedrīkst pārsniegt. Pieļaujams noteikt ekspluatācijas ierobežojumus traucētas darbības režīmā (sasniegta robežvērtība),

—	saraksts ar atsaucēm uz Eiropas tiesiskajām saistībām, kuras attiecas uz komponentiem vai apakšsistēmām,

—

tehniskās apkopes plāns (*1), t. i., strukturēts uzdevumu kopums tehniskās apkopes veikšanai, ietverot darbības, procedūras un līdzekļus. Šā uzdevumu kopuma apraksts ietver šādu informāciju:

a)	aizstājamu daļu pareizai montāžai/demontāžai nepieciešamie demontāžas/montāžas instrukciju rasējumi;

b)	tehniskās apkopes kritēriji;

c)	pārbaudes un testi, kas veicami it sevišķi drošībai būtiskām daļām; tie ietver vizuālu pārbaudi un nesagraujošos testus (attiecīgā gadījumā, piemēram, lai konstatētu trūkumus, kas var kaitēt drošībai);

d)	uzdevuma veikšanai nepieciešamie instrumenti un materiāli;

e)	uzdevuma veikšanai nepieciešamie patērējamie materiāli;

f)	individuālie aizsarglīdzekļi,

—	nepieciešamie testi un procedūras, kas jāveic pēc katras tehniskās apkopes darbības pirms ritošā sastāva atkārtotas nodošanas ekspluatācijā.

(*1) Tehniskās apkopes plānā ņem vērā ERA Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas secinājumus (sk. Final report on the activities of the Task Force Freight Wagon Maintenance (“Nobeiguma ziņojums par Kravas vagonu tehniskās apkopes darba grupas darbību”), kas publicēts ERA tīmekļa vietnē http://www.era.europa.eu).”;"

27)	pielikuma 4.8. iedaļā tekstu “GIC1 un GIC2” aizstāj ar “GI1 un GI2”;

28)

pievieno šādu jaunu 4.9. iedaļu:

“4.9. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

Apakšsistēmas “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” parametri, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto maršruta savietojamības pārbaudes vajadzībām, ir raksturoti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 (*2) D1. papildinājumā.

(*2) Komisijas 2019. gada 16. maijs Īstenošanas regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;"

29)

pielikuma 5.3.1. iedaļā tekstu “Gaitas daļu projektē lietojuma diapazonam, izmantojuma jomai, un to definē ar šādiem parametriem:” aizstāj ar šādu:

“Gaitas daļu projektē visiem lietojuma diapazoniem, izmantošanas telpām, un to definē ar šādiem parametriem:

—	sliežu ceļa platums,”;

30)

pielikuma 5.3.2. iedaļā tekstu “Riteņpāri novērtē un projektē izmantojuma jomai, ko definē ar šādiem parametriem:” aizstāj ar šādu:

“Šajā SITS riteņpāri ietver galvenās daļas, kas nodrošina mehānisko saskarni ar sliežu ceļu (riteņi un savienojošie elementi: piemēram, šķērsass, neatkarīgā riteņa ass). Papildu daļas (ass gultņus, ass bukses un bremžu diskus) novērtē apakšsistēmas līmenī.

Riteņpārus novērtē un projektē izmantošanas telpai, ko definē ar šādiem parametriem:

—	sliežu ceļa platums,”;

31)

pielikuma 5.3.3. iedaļā tekstu “— maksimālais ātrums un darbmūžs, un” aizstāj ar šādu:

“—	maksimālais ātrums,

—	ekspluatācijas robežvērtības, un”;

32)

pēc 5.3.4.a iedaļas pievieno šādu jaunu 5.3.4.b iedaļu:

“5.3.4.b Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma

SIK “sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma” projektē un novērtē izmantošanas telpai, ko definē ar šādiem parametriem:

—	sliežu ceļa platumi, kuriem ir projektēta sistēma,

—	maksimālo statisko ass slodžu diapazons,

—	riteņu velšanās loka nominālo diametru diapazons,

—	vienības maksimālais konstruktīvais ātrums un

—	sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) veidi, kuriem ir projektēta sistēma, ietverot nominālo ātrumu izbraukšanai cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei(-cēm) un maksimālos aksiālos spēkus automātiskā pārstatīšanas procesa laikā.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma atbilst 4.2.3.6.6. punktā noteiktajām prasībām; šīs prasības novērtē SIK līmenī, kā noteikts 6.1.2.6. punktā.”;

33)

pielikuma 6.1.2. iedaļas 9. tabulā zem rindas “4.2.3.6.4. Ass” pievieno jaunu 4.2.3.6.6. rindu:

“4.2.3.6.6.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

X (*)

X (**)”;

34)

pēc 6.1.2. iedaļas pēdējās daļas pievieno šādu tekstu:

“Ja komponentam, kas definēts kā savstarpējas izmantojamības komponents šīs SITS 5.3. iedaļā, ir piemērojams īpašais gadījums, attiecīgā prasība var būt daļa no verificēšanas savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī tikai tad, ja komponents paliek atbilstīgs šīs SITS 4. un 5. nodaļai un ja īpašais gadījums neattiecas uz valsts noteikumu (t. i., papildu prasību, kas ir savietojama ar pamata SITS un pilnībā norādīta SITS).

Citos gadījumos verificēšanu veic apakšsistēmas līmenī; ja komponentam ir piemērojams valsts noteikums, attiecīgā dalībvalsts var definēt attiecīgās piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.”;

35)

pielikuma 6.1.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.1.2.1. Gaitas daļa

Gaitas dinamisko parametru atbilstības pierādīšana aprakstīta EN 16235:2013 standartā.

Vienības, kas aprīkotas ar kādu no EN 16235:2013 standarta 6. nodaļā aprakstītajiem gaitas daļas veidiem, uzskata par attiecīgajām prasībām atbilstīgām, ja gaitas daļu ekspluatē tai noteiktajā izmantošanas telpā.

Ratiņu rāmja stiprību novērtē, pamatojoties uz EN 13749:2011 standarta 6.2. punktu.”;

36)

pielikuma 6.1.2.2. iedaļā pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Izstrādā verificēšanas procedūru, ar ko mezgla montāžas posmā nodrošina, ka nekādi bojājumi nevar kaitēt drošībai, ja notiek jebkādas ass piemontēto daļu mehānisko raksturlielumu izmaiņas. Šajā procedūrā ietver traucējumu vērtības noteikšanu un iepresēta riteņpāra gadījumā – atbilstošu presēšanas diagrammu.”;

37)	pielikuma 6.1.2.5. iedaļā tekstu “ERA/TD/2013-02/INT 2014. gada XX.XX 2.0” četrās vietās aizstāj ar tekstu “ERA/TD/2013-02/INT 2015. gada 27. novembra 3.0”;

38)

pēc 6.1.2.5. iedaļas pievieno šādu jaunu 6.1.2.6. iedaļu:

“6.1.2.6. Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma

Novērtēšanas procedūra pamatojas uz validācijas plānu, kurā iekļauti visi 4.2.3.6.6. un 5.3.4.b punktā minētie aspekti.

Validācijas plānam ir jāatbilst 4.2.3.6.6. punktā noteiktajai drošības izpētei un jādefinē novērtējums, kas nepieciešams visos turpmākajos dažādajos posmos:

—	konstrukcijas pārskatīšana,

—	statiskie testi (stendpārbaudes un testi saistībā ar integrēšanu riteņpāros/vienībā),

—	ekspluatācijas apstākļiem reprezentatīva testēšana uz sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-cēm);

—	ekspluatācijas apstākļiem reprezentatīva testēšana uz sliežu ceļa.

Pieņēmumiem, kas izmantoti drošības izpētē par vienību, kurā ir paredzēts integrēt sistēmu, un pieņēmumiem par šīs vienības ekspluatācijas profilu ir jābūt skaidri dokumentētiem attiecībā uz atbilstības pierādīšanu 4.2.3.6.6. punktā prasītajam drošības līmenim.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmai var veikt piemērotības lietošanai novērtēšanu (CV modulis). Pirms ekspluatācijas testiem jāizmanto piemērots modulis (CB vai CH1) savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas sertificēšanai. Ekspluatācijas testus rīko pēc ražotāja pieprasījuma, kuram ir jāsaņem piekrišana no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, kas veicinās šādu novērtēšanu.

Par atbilstības novērtēšanu atbildīgās paziņotās iestādes izsniegtajā sertifikātā iekļauj gan 5.3.4.b punkta izmantošanas nosacījumus, gan sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) veidu(-us) un ekspluatācijas apstākļus, kuriem sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma ir novērtēta.”;

39)	pielikuma 6.2.2.1. iedaļā tekstu “Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 12663-2:2010 standarta 6. un 7. nodaļu.” aizstāj ar “Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 12663-2:2010 standarta 6. un 7. nodaļu vai alternatīvi ar EN 12663-1:2010+A1:2014 standarta 9.2. nodaļu.”;

40)	pielikuma 6.2.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu: “6.2.2.2. Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 14363:2016 standarta 4., 5. un 6.1. nodaļu.”;

41)

pielikuma 6.2.2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.2.2.3. Gaitas dinamiskie parametri

Testēšana uz sliežu ceļa

Atbilstību pierāda saskaņā ar EN 14363:2016 standarta 4., 5. un 7. nodaļu.

Vienībām, ko izmanto 1 668 mm platuma sliežu ceļa tīklā, aprēķinātās vērtības novērtēšanu normalizētajam rādiusa Rm = 350 m virzītājspēkam saskaņā ar EN 14363:2016 standarta 7.6.3.2.6. punkta 2. apakšpunktu nosaka atbilstoši šādai formulai:

Ya,nf,qst = Ya,f,qst – (11 550 m/Rm – 33) kN

Kvazistatiskā virzītājspēka Yj,a,qst robežvērtībai ir jābūt 66 kN.

Ārējās sliedes pacēluma deficīta vērtības var pielāgot 1 668 mm sliežu ceļa platumam, reizinot attiecīgās 1 435 mm parametru vērtības ar šādu konversijas koeficientu: 1 733/1 500.

Ziņojumā norāda lielākā ekvivalentā koniskuma un ātruma kombināciju, pie kuras vienība atbilst EN 14363:2016 standarta 4., 5. un 7. nodaļā noteiktajam stabilitātes kritērijam.”;

42)

pēc 6.2.2.4. iedaļas teksta pievieno šādu tekstu:

“Ir pieļaujams izmantot citus standartus iepriekšminētajai atbilstības pierādīšanai tad, ja EN standarti neaptver piedāvāto tehnisko risinājumu; šādā gadījumā paziņotā iestāde pārbauda, vai alternatīvie standarti ir daļa no tehniski savietojamu standartu kopuma gultņu projektēšanai, konstruēšanai un testēšanai.

Iepriekš minētā pierādījuma ietvaros drīkst atsaukties vienīgi uz publiskotiem standartiem.

Ja gultņi ir ražoti atbilstoši projektam, kurš izstrādāts un jau izmantots produktu laišanai tirgū vēl pirms šiem produktiem piemērojamo attiecīgo SITS stāšanās spēkā, pretendents drīkst atkāpties no iepriekšminētās atbilstības pierādīšanas un tā vietā atsaukties uz iepriekšējiem lietojumiem līdzīgos apstākļos veiktu konstrukcijas pārskatīšanu un tipa pārbaudi; šādus pierādījumus dokumentē, un tos uzskata par tāda paša līmeņa pierādījumu kā tipa pārbaude atbilstoši modulim SB vai projekta pārbaude atbilstīgi modulim SH1.”;

43)

pēc 6.2.2.4. iedaļas pievieno jaunu 6.2.2.4.a iedaļu:

“6.2.2.4.a Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

4.2.3.6.6. punktā noteikto un SIK līmenī veikto drošības izpēti konsolidē vienības līmenī; it sevišķi saskaņā ar 6.1.2.6. punktu izstrādātie pieņēmumi varētu būt jāpārskata, lai ņemtu vērā vienību un tās ekspluatācijas profilu.”;

44)	pielikuma 6.2.2.5. iedaļā tekstu “ratiņu vienībām: UIC atgādnes 430-1:2012 I pielikuma H pielikuma 18. punkts” aizstāj ar “ratiņu vienībām: UIC atgādnes 430-1:2012 H pielikuma 18. punkts un I pielikuma 19. un 20. punkts.”;

45)	pielikuma 6.2.2.8.1. iedaļā tekstu “EN 1363-1:1999” aizstāj ar “EN 1363-1:2012”;

46)

pielikuma 6.2.2.8.2. iedaļā tekstu “Materiālu uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašības testē saskaņā ar ISO 5658-2:2006/Am1:2011, attiecībā uz ko robežvērtība ir CFE ≥ 18 kW/m2. Uzskata, ka turpmāk norādītie materiāli un komponenti atbilst ugunsdrošības prasībām uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašību ziņā:” aizstāj ar “Materiālu uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašības testē saskaņā ar ISO 5658-2:2006/Am1:2011, attiecībā uz ko robežvērtība ir CFE ≥ 18 kW/m2.

Ratiņu gumijas detaļas testē saskaņā ar ISO 5660-1:2015, attiecībā uz ko robežvērtība ir MARHE ≤ 90 kW/m2 atbilstoši EN 45545-2:2013+A1:2015 standarta 6. tabulas T03.02 atsaucē noteiktajiem testēšanas apstākļiem.

Uzskata, ka turpmāk norādītie materiāli un komponenti atbilst ugunsdrošības prasībām uzliesmojamības un uguns izplatīšanas īpašību ziņā:

—	riteņpāri (ar pārklājumu vai bez pārklājuma),”;

47)	pielikuma 6.2.2.8.3. iedaļā tekstu “EN 50355:2003” aizstāj ar “EN 50355:2013”;

48)	pielikuma 6.2.2.8.3. iedaļā tekstu “EN 50343:2003” aizstāj ar “EN 50343:2014”;

49)

pielikuma 7.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.1. Atļauja laist tirgū

Šo SITS piemēro apakšsistēmai “Ritošais sastāvs – kravas vagoni”, kas laista tirgū pēc šīs SITS piemērošanas datuma, tās 1.1., 1.2. un 2.1. iedaļā noteiktajā darbības jomā.

Brīvprātīgā kārtā šo SITS var piemērot arī:

—	2.1. iedaļas a) punktā minētajām vienībām transporta (gaitas) konfigurācijā, ja tās atbilst šajā SITS definētajai “vienībai”, un

—	2.1. iedaļas c) punktā minētajām vienībām, ja tās ir tukšā konfigurācijā.

Ja pretendents izvēlas piemērot šo SITS, dalībvalstis atzīst attiecīgo “EK” verifikācijas deklarāciju.”;

50)

pielikuma 7.1.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.1.2. Pirmās atļaujas laist tirgū savstarpēja atzīšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 3. punkta b) apakšpunktu atļauju laist tirgū ritekli (kā noteikts šajā SITS) piešķir, pamatojoties uz:

—	saskaņā ar 21. panta 3. punkta a) apakšpunktu: “EK” verifikācijas deklarāciju, kā paredzēts tās pašas direktīvas 15. pantā, un

—	saskaņā ar 21. panta 3. punkta d) apakšpunktu: pierādījumiem par vienības un tīkla tehnisko savietojamību tās izmantošanas telpā, kas aptver ES tīklu.

Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkts nenosaka papildu prasības. Ritekļa un tīkla, uz kuru attiecas noteikumi (SITS vai valsts noteikumi), tehniskās savietojamības aspekts tiek ņemts vērā arī “EK” verifikācijas līmenī.

Līdz ar to nosacījumi izmantošanas telpai, kas neaprobežojas tikai ar konkrētiem valsts tīkliem, ir turpmāk noteikti kā papildu prasības, kuras aptveramas ritošā sastāva apakšsistēmas “EK” verifikācijā. Uzskata, ka šie nosacījumi papildina 4.2. iedaļas prasības un tie ir pilnībā jāievēro.

a)	Vienībai jābūt aprīkotai ar kaltiem un velmētiem riteņiem, kas novērtēti saskaņā ar 6.1.2.3. punkta a) apakšpunktu.

b)	Tehniskajā dokumentācijā jānorāda atbilstība/neatbilstība prasībām par ass gultņu stāvokļa monitoringu ar detektēšanas lauka iekārtām, kā noteikts 7.3.2.2. punkta a) apakšpunktā.

c)	Vienībai paredzētais references profils saskaņā ar 4.2.3.1. punktu jāattiecina uz kādu no mērķa references profiliem G1, GA, GB vai GC, ietverot apakšdaļas references profilus GI1 vai GI2.

d)	Vienībai jābūt savietojamai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļu elektrisko ķēžu bāzes, uz asu skaitītāju bāzes un uz induktīvās cilpas iekārtu bāzes, kā norādīts 4.2.3.3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

e)	Vienībai jābūt aprīkotai ar manuālu sakabes sistēmu saskaņā ar C papildinājuma 1. iedaļā noteiktajiem priekšrakstiem, ietverot 8. iedaļas ievērošanu, vai ar jebkādu pusautomātisku vai automātisku standartizētu sakabes sistēmu.

f)	Bremžu sistēmai jāatbilst C papildinājuma 9., 14. un 15. iedaļas nosacījumiem, ja tiek piemērots 4.2.4.2. punktā noteiktais references gadījums.

g)	Vienībai jābūt marķētai ar visām piemērojamām zīmēm saskaņā ar EN 15877-1:2012 standartu, izņemot tā 4.5.25. punkta b) apakšpunktā noteiktās zīmes.

Stāvbremžu spēku norāda atbilstoši 1. attēlam, 30 mm zem EN 15877-1 standarta 4.5.3. punktā noteiktās zīmes.

1. attēls

Stāvbremžu spēka zīme

Ja starptautiskā nolīgumā, kura puse ir Eiropas Savienība, paredzēti savstarpīguma principam atbilstīgi juridiski noteikumi, uzskata, ka vienības, kuras atļauts ekspluatēt saskaņā ar minēto starptautisko nolīgumu un kuras atbilst visām 4.2. iedaļā un šajā 7.1.2. punktā noteiktajām prasībām, ir atļauts laist tirgū Eiropas Savienības dalībvalstīs.”;

51)

pielikuma 7.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.2. Īstenošanas vispārīgie noteikumi

7.2.1. Komponentu aizstāšana

Šajā iedaļā ir iztirzāta komponentu aizstāšana, kā minēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. pantā.

Ir jāņem vērā turpmāk minētās kategorijas.

Sertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti: komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā un kam ir atbilstības sertifikāts.

Citi komponenti: jebkurš komponents, kas neatbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā.

Nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti: komponenti, kas atbilst savstarpējas izmantojamības komponentam 5. nodaļā, bet kam nav atbilstības sertifikāta un kas ir izgatavoti pirms 6.3. iedaļā minētā pārejas perioda beigām.

11. tabulā norādīti iespējamie apmaiņas varianti.

11. tabula

Apmaiņas tabula aizstāšanai

	… aizstāti ar …
	… sertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem	… citiem komponentiem	… nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem
Sertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti …	pārbaudīt	nav iespējams	pārbaudīt
Citi komponenti …	nav iespējams	pārbaudīt	nav iespējams
Nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti …	pārbaudīt	nav iespējams	pārbaudīt

Vārds “pārbaudīt” 11. tabulā nozīmē, ka par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra (TAAS) var uz savu atbildību aizstāt kādu komponentu ar citu komponentu, kam ir tādas pašas funkcijas un vismaz tādi paši raksturlielumi atbilstīgi attiecīgajām SITS prasībām, ja šie komponenti:

—	ir piemēroti, t. i., atbilst attiecīgajai(-ām) SITS,

—	tiek izmantoti to izmantošanas telpā,

—	ļauj nodrošināt savstarpēju izmantojamību,

—	atbilst pamatprasībām un

—	atbilst ierobežojumiem, kas norādīti tehniskajā dokumentācijā.

7.2.2. Esošas vienības vai esoša vienības tipa izmaiņas

7.2.2.1. Ievads

7.2.2. punkts nosaka principus, kas izmaiņu rīkotājiem un atļaujas piešķīrējām struktūrām jāpiemēro saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 21. panta 12. punktā un IV pielikumā aprakstīto “EK” verificēšanas procedūru. Šī procedūra ir sīkāk izstrādāta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 (*3) 13., 15. un 16. pantā un Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (*4).

7.2.2. punkts ir piemērojams, ja tiek veiktas esošas vienības vai vienības tipa izmaiņas, tostarp atjaunošana vai modernizācija. To nepiemēro gadījumā, ja izmaiņas:

—	nerada novirzi no tehniskās dokumentācijas, kas pievienota apakšsistēmu “EK” verifikācijas deklarācijām, ja tādas ir, un

—	neietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus, ja tādi ir.

Ritekļa tipa atļaujas turētājs ar samērīgiem nosacījumiem iesniedz izmaiņu rīkotājam informāciju, kas nepieciešama izmaiņu novērtēšanai.

7.2.2.2. Noteikumi par vienības vai vienības tipa izmaiņu pārvaldību

Vienības daļas un pamatparametri, ko izmaiņas neietekmē, ir atbrīvoti no novērtējuma par atbilstību šīs SITS noteikumiem.

Neskarot 7.2.2.3. punktu, atbilstība šai SITS vai Trokšņa SITS (Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (*5), sk. šīs SITS 7.2. punktu) ir nepieciešama tikai izmaiņu ietekmētajiem šīs SITS pamatparametriem.

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. un 16. pantu un Lēmumu 2010/713/ES un, piemērojot moduli SB, SD/SF vai SH1 “EK” verificēšanai, un attiecīgajā gadījumā – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 5. punktu izmaiņu rīkotājs informē paziņoto iestādi par visām izmaiņām, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām, prasot paziņotajai iestādei veikt jaunas pārbaudes. Izmaiņu rīkotājs sniedz šo informāciju kopā ar attiecīgajām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kas attiecas uz esošu “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu.

Neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasīto vispārējās drošības vērtējumu, tādu izmaiņu gadījumā, kuru dēļ vajadzīga 4.2.4.2. punktā bremžu sistēmai noteikto drošības prasību atkārtota novērtēšana, būs nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja, ja vien netiek izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:

—	pēc izmaiņām bremžu sistēma atbilst C papildinājuma C.9. un C.14. punkta nosacījumiem vai

—	gan sākotnējā, gan izmainītā bremžu sistēma atbilst 4.2.4.2. punktā noteiktajām drošības prasībām.

Valsts pārejas stratēģijas attiecībā uz citu SITS (piemēram, stacionāro iekārtu SITS) īstenošanu ņem vērā, nosakot, ciktāl ir piemērojamas uz ritošo sastāvu attiecināmās SITS.

Ritošā sastāva galvenie konstrukcijas raksturlielumi ir noteikti 11.a tabulā. Pamatojoties uz šīm tabulām un uz Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasīto drošības vērtējumu, izmaiņas klasificē šādi:

—

Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās izmaiņas, ja tās pārsniedz trešajā slejā noteiktās robežvērtības, bet nesasniedz ceturtajā slejā noteiktās robežvērtības, ja vien Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums neparedz tās klasificēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaiņas, vai

—

Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaiņas, ja tās pārsniedz ceturtajā slejā noteiktās robežvērtības, ja vien Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums neparedz tās klasificēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaiņas.

To, vai izmaiņas nesasniedz vai pārsniedz iepriekšminētās robežvērtības, nosaka, atsaucoties uz parametru vērtībām ritošā sastāva vai ritošā sastāva tipa pēdējās atļaujas izdošanas laikā.

Uzskata, ka iepriekšējā daļā neminētām izmaiņām nav ietekmes uz galvenajiem konstrukcijas raksturlielumiem, un tās tiks klasificētas kā Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā noteiktās izmaiņas, ja vien Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums neparedz tās klasificēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktās izmaiņas.

Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums aptver visas izmaiņas, kas attiecas uz 1. tabulā norādītajiem pamatparametriem, saistībā ar visām pamatprasībām, jo īpaši prasībām jomās “Drošība” un “Tehniskā savietojamība”.

Neskarot 7.2.2.3. punktu, visas izmaiņas atbilst piemērojamajām SITS neatkarīgi no to klasifikācijas.

Visa elementa nomaiņa pastāvīgi savienotu elementu grupā pēc smagiem bojājumiem nerada nepieciešamību veikt novērtējumu par atbilstību šīs SITS noteikumiem, ciktāl šis elements ir identisks nomaināmajam elementam. Šādam elementam ir jābūt izsekojamam un sertificētam atbilstoši jebkādiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai dzelzceļa nozarē vispāratzītam prakses kodeksam.

11.a tabula

Galvenie konstrukcijas raksturlielumi, kas saistīti ar Kravas vagonu SITS noteiktajiem pamatparametriem

1.	SITS punkts

2.	Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

3.	Izmaiņas, kas ietekmē galveno konstrukcijas raksturlielumu un nav klasificētas atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktam

4.	Izmaiņas, kas ietekmē galveno konstrukcijas raksturlielumu un ir klasificētas atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktam

4.2.2.1.1.

Gala sakabe

Gala sakabes veids

Gala sakabes veida maiņa

N. p.

4.2.3.1.

Gabarīta noteikšana

References profils

N. p.

References profila, kam atbilst riteklis, maiņa

Vertikālas izliektas līknes minimālais rādiuss

Ar vienību savietojamā vertikālas izliektas līknes minimālā rādiusa izmaiņas, kas pārsniedz 10 %

N. p.

Vertikālas ieliektas līknes minimālais rādiuss

Ar vienību savietojamā vertikālas ieliektas līknes minimālā rādiusa izmaiņas, kas pārsniedz 10 %

N. p.

4.2.3.2.

Savietojamība ar līniju nestspēju

Pieļaujamā lietderīgās kravas slodze dažādām līniju kategorijām

Jebkuru vertikālās slodzes raksturlielumu izmaiņas (1), kuras rada izmaiņas līniju kategorijā(-ās), ar ko ir savietojams kravas vagons

N. p.

4.2.3.3.

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

N. p.

Izmaiņas paziņotajā savietojamībā ar vienu vai vairākām no trijām vilcienu detektēšanas sistēmām:

Sliežu ceļu elektriskās ķēdes

Asu skaitītāji

Induktīvās cilpas iekārtas

4.2.3.4.

Ass gultņu stāvokļa monitorings

Detektēšanas borta iekārtu sistēma

N. p.

Detektēšanas borta iekārtu sistēmas montāža/noņemšana

4.2.3.5.

Kustības drošība

Maksimālā ātruma un maksimālā ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta kombinācija, attiecībā uz ko vienība novērtēta

N. p.

Maksimālā ātruma palielinājums par vairāk nekā 15 km/h vai maksimālā pieļaujamā ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta izmaiņas par vairāk nekā ± 10 %

Sliežu sānslīpums

N. p.

Sliežu sānslīpuma, kam atbilst riteklis (2), izmaiņas

4.2.3.6.2.

Riteņpāru raksturlielumi

Riteņpāra kontūra

N. p.

Izmaiņas sliežu ceļa platumā, ar kuru ir savietojams riteņpāris

4.2.3.6.3.

Riteņu raksturlielumi

Minimālais ekspluatācijā nepieciešamais riteņa diametrs

Minimālā ekspluatācijā nepieciešamā riteņa diametra izmaiņas par vairāk nekā 10 mm

N. p.

4.2.3.6.6.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Riteņpāra kontūras pārstatīšanas ierīce

Vienības izmaiņas, kuras rada izmaiņas pārstatīšanas ierīcē(-ēs), ar ko ir savietojams riteņpāris

Izmaiņas sliežu ceļa platumā, ar kuru ir savietojams riteņpāris

4.2.4.3.2.1.

Darba bremzes

Bremzēšanas ceļš

Bremzēšanas ceļa izmaiņas par vairāk nekā ± 10 %

Piezīme. Var izmantot arī bremzēšanas masas procentu (saukts arī “lambda” vai “bremzētās masas procents”) vai bremzēto masu, ko var aprēķināt (tieši vai ņemot vērā bremzēšanas ceļu), izmantojot palēninājuma diagrammas.

Pieļaujamās izmaiņas ir tādas pašas (± 10 %)

N. p.

Slodzes režīma “maksimālais ātrums normālā lietderīgās kravas režīmā ar maksimālo projektēto ātrumu” maksimālais palēninājums

Maksimālā vidējā bremzēšanas palēninājumā izmaiņas par vairāk nekā ± 10 %

N. p.

4.2.4.3.2.2.

Stāvbremzes

Stāvbremzes funkcijas uzstādīšana/noņemšana

N. p.

4.2.4.3.3.

Siltumietilpība

Siltumietilpība, kas izteikta ar

Ātrumu

Slīpumu

Bremzēšanas ceļu

N. p.

Paziņotais jaunais references gadījums

4.2.4.3.4.

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība (RPA)

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība

N. p.

RPA funkcijas montāža/noņemšana

4.2.5.

Vides apstākļi

Temperatūras diapazons

Temperatūras diapazona (T1, T2, T3) izmaiņas

N. p.

Sniega, ledus un krusas apstākļi

Sniega, ledus un krusas apstākļiem izraudzītā diapazona (nomināli vai bargi) izmaiņas

N. p.

Lai sagatavotu “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, izmaiņu rīkotāja izraudzītajai paziņotajai iestādei ir ļauts atsaukties uz:

sākotnējo “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, kas izdots neizmainītajām konstrukcijas daļām vai daļām, kuras ir izmainītas, taču neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ciktāl tas vēl ir spēkā (10 gadus ilgā B posma periodā);

“EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes papildu sertifikātu (ar kuru groza sākotnējo sertifikātu), kas izdots pārveidotajām konstrukcijas daļām, kuras ietekmē apakšsistēmas atbilstību SITS jaunākajai, tobrīd spēkā esošajai redakcijai.

Jebkurā gadījumā izmaiņu rīkotājs nodrošina, ka tehniskie dokumenti, kas attiecas uz “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ir attiecīgi atjaunināti.

Atjauninātie tehniskie dokumenti, kas attiecas uz “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ir minēti tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, kuru izmaiņu rīkotājs izdevis ritošajam sastāvam, kas ir atzīts par atbilstīgu pārveidotajam tipam.

7.2.2.3. Īpaši noteikumi esošām vienībām, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas un kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra

Esošām vienībām, kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra, papildus 7.1.2.2. punktam piemēro turpmākos noteikumus, ja izmaiņu joma ietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus.

Atbilstību šīs SITS tehniskajām prasībām uzskata par nodrošinātu, ja pamatparametrs ir uzlabots, lai tā raksturlielumus tuvinātu SITS noteiktajiem raksturlielumiem, un izmaiņu rīkotājs pierāda, ka attiecīgās pamatprasības ir izpildītas un drošības līmenis ir saglabāts vai, ja praktiski iespējams, uzlabots. Izmaiņu rīkotājs šādā gadījumā pamato SITS noteikto raksturlielumu nesasniegšanas iemeslus, ņemot vērā 7.2.2.2. iedaļā minētās citu SITS pārejas stratēģijas. Šis pamatojums ir pieejams tehniskajā dokumentācijā, ja tāda ir, vai arī vienības sākotnējos tehniskajos dokumentos.

Iepriekšējā daļā noteiktais īpašais noteikums nav piemērojams 11.b tabulā noteiktajām izmaiņām, kas ietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus un ir klasificētas atbilstoši 21. panta 12. punkta a) apakšpunktam. Šo izmaiņu gadījumā atbilstība SITS prasībām ir obligāta.

11.b tabula

Izmaiņas pamatparametros, kuriem atbilstība SITS prasībām ir obligāta attiecībā uz ritošo sastāvu, kam nav “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta

SITS punkts

Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

Izmaiņas, kas ietekmē galveno konstrukcijas raksturlielumu un ir klasificētas atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktam

4.2.3.1.

Gabarīta noteikšana

References profils

References profila, kam atbilst vienība, maiņa

4.2.3.3.

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

Izmaiņas paziņotajā savietojamībā ar vienu vai vairākām no trijām vilcienu detektēšanas sistēmām:

Sliežu ceļu elektriskās ķēdes

Asu skaitītāji

Induktīvās cilpas iekārtas

4.2.3.4.

Ass gultņu stāvokļa monitorings

Detektēšanas borta iekārtu sistēma

Detektēšanas borta iekārtu sistēmas montāža/noņemšana

4.2.3.6.2.

Riteņpāru raksturlielumi

Riteņpāra kontūra

Izmaiņas sliežu ceļa platumā, ar kuru ir savietojams riteņpāris

4.2.3.6.6.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Riteņpāra kontūras pārstatīšanas ierīce

Izmaiņas sliežu ceļa platumā, ar kuru ir savietojams riteņpāris

7.2.3. “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu noteikumi

7.2.3.1. Ritošā sastāva apakšsistēma

Šis punkts attiecas uz ritošā sastāva tipu (vienības tipu šajā SITS) – kā definēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 26. punktā –, kuram piemēro “EK” tipa vai konstrukcijas verifikācijas procedūru saskaņā ar šīs SITS 6.2. iedaļu. To piemēro arī “EK” tipa vai konstrukcijas verifikācijas procedūrai saskaņā ar Trokšņa SITS, kas atsaucas uz šo SITS piemērošanas jomā, kura attiecas uz kravas vienībām.

Novērtējuma pamats saskaņā ar SITS “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudei noteikts šīs SITS F papildinājuma slejās “Konstrukcijas pārskatīšana” un “Tipa tests” un Trokšņa SITS C papildinājumā.

7.2.3.1.1. A posms

A posms sākas brīdī, kad pretendents ir izvēlējies par “EK” verifikāciju atbildīgo paziņoto iestādi, un beidzas “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta izdošanas brīdī.

Tipa novērtējuma pamatu saskaņā ar SITS nosaka A posma periodam, kas nav ilgāks par četriem gadiem. A posma periodā nemaina novērtējuma pamatu, kuru paziņotā iestāde izmanto, lai veiktu “EK” verifikāciju.

Ja šīs SITS vai Trokšņa SITS redakcija stājas spēkā A posma periodā, pārskatīto(-ās) redakciju(-as) ir atļauts (bet nav obligāti) izmantot pilnībā vai noteiktām iedaļām, ja vien šo SITS redakcijā nav skaidri paredzēts citādi. Ja pieteikums attiecas uz konkrētām iedaļām, pretendentam ir jāpamato un jādokumentē, ka piemērojamās prasības joprojām ir konsekventas, un paziņotajai iestādei tas ir jāapstiprina.

7.2.3.1.2. B posms

B posma periods nosaka paziņotās iestādes izdota “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta derīguma termiņu. Šajā laikā vienībām var izdot “EK” sertifikātu, pamatojoties uz atbilstību tipam.

Apakšsistēmas “EK” verifikācijas “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāts ir derīgs 10 gadu ilgam B posma periodam pēc tā izdošanas datuma, pat ja stājas spēkā šīs SITS vai Trokšņa SITS redakcija, ja vien šo SITS redakcijā nav skaidri paredzēts citādi. Šajā derīguma periodā jaunu tā paša tipa ritošo sastāvu atļauts laist tirgū, pamatojoties uz “EK” verifikācijas deklarāciju, kurā dota norāde uz tipa verifikācijas sertifikātu.

Atjauninātie tehniskie dokumenti, kas attiecas uz “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, ir minēti tehniskajā dokumentācijā, ko pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, kuru pretendents izdevis ritošajam sastāvam, kas ir atzīts par atbilstīgu pārveidotajam tipam.

7.2.3.2. Savstarpējas izmantojamības komponenti

Šis punkts attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kuriem piemēro “EK” tipa pārbaudi (modulis CB), konstrukcijas pārbaudi (modulis CH1) vai piemērotības lietošanai pārbaudi (modulis CV) saskaņā ar šīs SITS 6.1. iedaļu.

“EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāts vai sertifikāts par piemērotību lietošanai ir derīgs 10 gadus. Šajā laikā jaunus tā paša tipa komponentus atļauts nodot ekspluatācijā, neveicot jaunu tipa novērtēšanu, ja vien šīs SITS redakcijā nav skaidri paredzēts citādi. Pirms 10 gadu perioda beigām komponentu novērtē saskaņā ar šīs SITS jaunāko, tobrīd spēkā esošo redakciju, pārbaudot tās prasības, kuras, salīdzinot ar sertifikācijas pamatu, ir mainītas vai ir jaunas.

(*3) Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.)."

(*4) Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.)."

(*5) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).”;"

52)	pielikuma 7.2.2.2. iedaļai pievieno jaunu zemsvītras piezīmi “(1) OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.” tajā pašā lapā, kurā ir teksts “Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (1)”;

53)

7.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Īpašos gadījumus, kas norādīti 7.3.2. punktā, klasificē šādi:

—	“P” gadījumi: pastāvīgi gadījumi,

—	“T” gadījumi: pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Visus īpašos gadījumus un to attiecīgos datumus atkārtoti pārskata SITS turpmākās pārskatīšanas gaitā, lai to tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu ierobežotu, pamatojoties uz novērtējumu par to ietekmi uz drošību, savstarpēju izmantojamību, pārrobežu pārvadājumiem, TEN-T koridoriem un par to saglabāšanas vai atcelšanas praktisko un ekonomisko ietekmi. Īpaši ņem vērā ES finansējuma pieejamību.

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.

Ja īpašais gadījums tiek piemērots komponentam, kas šīs SITS 5.3. iedaļā definēts kā savstarpējas izmantojamības komponents, atbilstības novērtēšana jāveic saskaņā ar 6.1.2. punktu.”;

54)

pievieno šādu 7.3.2.1.a iedaļu:

“7.3.2.1.a Gabarīta noteikšana (4.2.3.1. punkts)

Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

(“P”) Vienības augšējās un apakšējās daļas references profilu ir atļauts noteikt saskaņā ar valsts tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti šādam nolūkam.

Šis īpašais gadījums neliedz nekāda SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi, ciktāl tas ir savietojams arī ar IRL gabarītu (1 600 mm sliežu ceļa platuma sistēma).”;

55)

pielikuma 7.3.2.2. iedaļā svītro šādu tekstu:

“b Īpašais gadījums – Portugāle

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Portugāles dzelzceļa tīklā, jāatbilst 13. tabulā norādītajām mērķzonām un aizlieguma zonām.

13. tabula

Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt Portugālē

	YTA [mm]	WTA [mm]	LTA [mm]	YPZ [mm]	WPZ [mm]	LPZ [mm]
Portugāle	1 000	≥ 65	≥ 100	1 000	≥ 115	≥ 500”;

56)	pielikuma 7.3.2.3. iedaļā tekstu “EN14363:2005 standarta 4.1.3.4.1. punktā” aizstāj ar “EN 14363:2016 standarta 6.1.5.3.1. punktā”;

57)	pēc 7.3.2.3. iedaļas teksta pievieno šādu tekstu: “Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

58)

pielikuma 7.3.2.4. iedaļu “Gaitas dinamiskie parametri (4.2.3.5.2. punkts)” aizstāj ar:

“ Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija)

(“P”) Bāzes režīms vienkāršotai mērīšanas metodei, kas noteikta EN 14363:2016 standarta 7.2.2. punktā, būtu jāpaplašina līdz nominālajam statiskajam vertikālajam riteņpāra spēkam (PF0) līdz 250 kN. Tehniskai savietojamībai ar esošo tīklu ir atļauts izmantot valsts tehniskos noteikumus, ar kuriem groza EN 14363:2016 standartu un kuri paziņoti gaitas dinamisko parametru vajadzībām.

Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.

Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

(“P”) Tehniskai savietojamībai ar esošo 1 600 mm sliežu ceļa platuma tīklu ir atļauts izmantot valsts tehniskos noteikumus, kas paziņoti gaitas dinamisko parametru novērtēšanas vajadzībām.

Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

59)

pielikuma 7.3.2.5. iedaļu “Riteņpāru raksturlielumi (4.2.3.6.2. punkts)” aizstāj ar šādu:

“7.3.2.5. Riteņpāru, riteņu un asu raksturlielumi (4.2.3.6.2. un 4.3.2.6.3. punkts)

Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija)

(“P”) Vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai Lielbritānijas dzelzceļa tīklā, riteņpāru, riteņu un asu raksturlielumi var atbilst valsts tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti šādam nolūkam.

Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

60)	pielikuma 7.3.2.6. iedaļu “Riteņu raksturlielumi (4.2.3.6.3. punkts)” svītro;

61)

pielikuma 7.3.2.7. iedaļu pārnumurē par 7.3.2.6. iedaļu; iedaļas tekstu aizstāj ar šādu:

“Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums (4.2.6.3. punkts)

Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija)

(“P”) Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums vienībām, ko paredzēts ekspluatēt tikai satiksmē pa 1 600 mm platuma sliežu ceļu, atbilst valsts tehniskajiem noteikumiem, kas paziņoti šādam nolūkam.

Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

62)

pievieno šādu 7.3.2.7. iedaļu:

“7.3.2.7. Noteikumi par ritošā sastāva un ritošā sastāva tipa izmaiņu pārvaldību (7.2.2.2. punkts)

Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija)

(“P”) Visas izmaiņas ritekļa aplocē, kā noteikts gabarīta noteikšanas procesa vajadzībām paziņotajos valsts tehniskajos noteikumos (piemēram, kā aprakstīts RIS-2773-RST), kategorizē kā Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktās izmaiņas, nevis kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā noteiktās izmaiņas.”;

63)

pievieno šādu jaunu 7.6. iedaļu:

“7.6. Aspekti, kas jāņem vērā pārskatīšanas procesā vai citās Aģentūras darbībās

Šīs SITS izstrādāšanas procesa laikā veiktajā analīzē ir konstatēti konkrēti aspekti, kas tiek uzskatīti par svarīgiem ES dzelzceļu sistēmas turpmākai attīstībai.

Šie aspekti ir norādīti turpmāk tekstā.

7.6.1. Izmantošanas telpas paplašināšanas noteikumi esošajam ritošajam sastāvam, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 54. panta 2. un 3. punktu ritekļi, kam ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2016. gada 15. jūnija, saņem atļauju ritekli laist tirgū saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu, lai tos varētu ekspluatēt vienā tīklā vai vairākos tīklos, uz ko vēl neattiecas to atļauja. Šādiem ritekļiem tādējādi jābūt atbilstīgiem šai SITS vai jāizmanto šīs SITS nepiemērošana saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. panta 1. punktu.

Lai veicinātu ritekļu brīvu apriti, izstrādā noteikumus, kuros paredzēts elastīguma līmenis, ko varētu attiecināt uz šādiem ritekļiem, kā arī uz ritekļiem, uz kuriem neattiecās atļaujas piešķiršana, attiecībā uz atbilstību SITS prasībām, vienlaikus izpildot pamatprasības, saglabājot pienācīgu drošības līmeni un, ja praktiski iespējams, to uzlabojot.”;

64)	A papildinājumā visu tekstu aizstāj ar “Neizmanto”;

65)

C papildinājuma C.1. nosacījumā “Manuālā sakabes sistēma” tekstu “Sakabes āķa gabarīts atbilst 2. nodaļas prasībām ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2012-04/INT 2013. gada 18. janvāra 1.2. redakcijā, kas publicēta Aģentūras tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).” aizstāj ar “Sakabes āķa gabarīts atbilst EN 16116-2:2013 standarta 6.3.2. punktam.”;

66)

C papildinājuma C.1. nosacījumā “Manuālā sakabes sistēma” tekstu “Manevrēšanas personāla darbam paredzētā vieta atbilst 3. nodaļas prasībām ERA tehniskā dokumenta ERA/TD/2012-04/INT 2013. gada 18. janvāra 1.2. redakcijā, kas publicēta Aģentūras tīmekļa vietnē (http://www.era.europa.eu).” aizstāj ar “Manevrēšanas personāla darbam paredzētā vieta atbilst EN 16116-2:2013 standarta 6.2.1. punktam. Manuālajām sakabes sistēmām, kas aprīkotas ar 550 mm platiem buferiem, brīvo vietu var aprēķināt, pieņemot, ka sakabes daļas komponenti ir novietoti centriski sāniski (D = 0 mm, kā noteikts EN 16116-2:2013 standarta A pielikumā).”;

67)	C papildinājuma C.2. nosacījumu “ UIC kāpšļi un margas” aizstāj ar šādu: “2. UIC kāpšļi un margas Vienību aprīko ar kāpšļiem un margām saskaņā ar EN 16116-2:2013 standarta 4. un 5. nodaļas prasībām un ar gabarītiem saskaņā ar EN 16116-2:2013 standarta 6.2.2. punktu.”;

68)

C papildinājuma C.5. nosacījumā “Uz vienībām norādāmie apzīmējumi” svītro šādu tekstu:

“Attiecīgā gadījumā izmanto EN15877-1:2012 norādītos apzīmējumus. Vienmēr piemērojami šādi apzīmējumi:

—	4.5.2. Gabarīta apzīmējums

—	4.5.3. Ritekļa pašmasa

—	4.5.4. Ritekļa kravnesības tabula

—	4.5.5. Zīme, kas norāda garumu starp buferiem

—	4.5.12. Tehniskās apkopes datumu tabula

—	4.5.14. Zīmes celšanai un pacelšanai atpakaļ uz sliedēm

—	4.5.23. Attālumi starp gala asīm un ratiņu centriem

—	4.5.29. Bremzes pretsvars”;

69)	C papildinājuma C.6. nosacījumā “G1 gabarīts” tekstu “GIC1” aizstāj ar “GI1”;

70)	C papildinājuma C.8. nosacījumā “Garenvirziena spiedspēku iedarbības testēšana” tekstu “EN 15839:2012” aizstāj ar “EN 15839:2012+A1:2015”;

71)	C papildinājuma C.9. nosacījuma “ UIC bremzes” c) un e) apakšpunktā tekstu “UIC 540:2006” aizstāj ar “UIC 540:2014”;

72)	C papildinājuma C.9. nosacījumā “ UIC bremzes” tekstu “i) Pneimatiskais pussavienojums” aizstāj ar “i) Pneimatiskais pussavienojums un tā šļūtene”;

73)	C papildinājuma C.9. nosacījumā “ UIC bremzes” tekstu “k) Bremžu kluču turētāji atbilst UIC atgādnei 542:2010” aizstāj ar “k) Bremžu kluču turētāji atbilst UIC atgādnei 542:2015”;

74)

C papildinājuma C.9. nosacījuma “ UIC bremzes” m) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“m)

Atstarpes regulēšanas mehānismi atbilst EN 16241:2014 standarta 4. un 5. nodaļai. Atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar EN 16241:2014 standarta 6.3.2.–6.3.5. punktu. Papildus veic ekspluatācijas pārbaudi, lai pierādītu atstarpes regulēšanas mehānisma piemērotību darbam vienībā un pārbaudītu tehniskās apkopes prasības projektētajam kalpošanas ilgumam. Pārbaudi veic maksimālajā nominālās slodzes ciklā visā regulēšanas diapazonā.”;

75)	C papildinājuma C.9. nosacījuma “ UIC bremzes” C.3. tabulas rindā “Bremzēšanas režīms “G”” tekstu “UIC 544-1:2013” aizstāj ar “UIC 544-1:2014”;

76)	C papildinājuma C.9. nosacījuma “ UIC bremzes” C.3. tabulas (1) zemsvītras piezīmē tekstu “EN 14531-1:2005 5.11. iedaļu” aizstāj ar “EN 14531-1:2015 standarta 4. iedaļu”;

77)

C papildinājuma C.11. nosacījumu “Gaisa tvertņu, šļūteņu un smērvielu temperatūras diapazoni” aizstāj ar šādu:

“11. Gaisa tvertņu, šļūteņu un smērvielu temperatūras diapazoni

Uzskata, ka turpmāk minētās prasības atbilst jebkuram 4.2.5. punktā norādītajam temperatūras diapazonam.

—	Gaisa tvertnes projektētas temperatūras diapazonam no – 40 °C līdz + 70 °C.

—	Bremžu cilindri un bremžu savienojumi projektēti temperatūras diapazonam no – 40 °C līdz + 70 °C.

—	Pneimatisko bremžu un gaisa padeves šļūtenes norādītas temperatūras diapazonam no – 40 °C līdz + 70 °C.

Uzskata, ka turpmāk minētā prasība atbilst 4.2.5. punktā norādītajam diapazonam T1.

—	Rullīšu gultņa smērvielas norādītas apkārtējās vides temperatūrai līdz – 20 °C.”;

78)	C papildinājuma C.12. nosacījumu “Metināšana” aizstāj ar šādu: “Metināšanu veic saskaņā ar EN 15085-1:2007+A1:2013, EN 15085-2:2007, EN 15085- 3:2007, EN 15085-4:2007 un EN 15085-5:2007.”;

79)	C papildinājumā zem C.16. nosacījuma “Jūgkāši” teksta pievieno šādu tekstu: “Alternatīvie tehniskie risinājumi ir pieļaujami, ciktāl ir ievēroti UIC 535-2:2006 1.4.2.–1.4.9. punkta nosacījumi. Ja alternatīvajam risinājumam ir izvēlēts kabeļu uzmavas kronšteins, tā diametram jābūt vismaz 85 mm.”;

80)	C papildinājumam pievieno šādu C.19. nosacījumu: “19. Ass gultņu stāvokļa monitorings Jābūt iespējai veikt vienības ass gultņu stāvokļa monitoringu, izmantojot detektēšanas lauka iekārtas.”;

81)

D papildinājumu aizstāj ar šādu:

“D papildinājums

Šajā SITS minētie obligātie standarti vai normatīvie dokumenti

SITS		Standarts/dokuments
Vērtējamie raksturlielumi		Atsauces uz standartu vai dokumentu	Punkti
Konstrukcija un mehāniskās daļas	4.2.2.
Vienības izturība	4.2.2.2.	EN 12663-2:2010	5.
	4.2.2.2.	EN 15877-1:2012	4.5.14.
	6.2.2.1.	EN 12663-1:2010+A1:2014	9.2.
	6.2.2.1.	EN 12663-2:2010	6., 7.
Gabarīta noteikšana un mijiedarbība ar sliežu ceļu	4.2.3.
Gabarīta noteikšana	4.2.3.1.	EN 15273-2:2013	visi
Savietojamība ar līniju nestspēju	4.2.3.2.	EN 15528:2015	6.1., 6.2.
Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām	4.2.3.3.	ERA/ERTMS/033281 rev. 4.0	Sk. šīs SITS 7. tabulu.
Ass gultņu stāvokļa monitorings	4.2.3.4.	EN 15437-1:2009	5.1., 5.2.
Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa	4.2.3.5.1.	—	—
Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa	6.2.2.2.	EN 14363:2016	4., 5., 6.1.
Gaitas dinamiskie parametri	4.2.3.5.2.	EN 14363:2016	4., 5., 7.
	6.1.2.1.	EN 14363:2016	4., 5., 7.
	6.2.2.3.	EN 16235:2013	visi
	6.1.2.1.	EN 13749:2011	6.2.
Ratiņu rāmja uzbūve	4.2.3.6.1.	EN 13749:2011	6.2.
Ratiņu rāmja uzbūve	6.1.2.1.	EN 13749:2011	6.2.
Riteņpāru raksturlielumi	4.2.3.6.2.	—	—
Riteņpāru raksturlielumi	6.1.2.2.	EN 13260:2009+A1:2010	3.2.1.
Riteņu raksturlielumi	4.2.3.6.3.	—	—
Riteņu raksturlielumi	6.1.2.3.	EN 13979-1:2003+A1:2009 + A2:2011	7., 6.2.
Asu raksturlielumi	4.2.3.6.4.	—	—
Asu raksturlielumi	6.1.2.4.	EN 13103:2009+A2:2012	4., 5., 6., 7.
Ass bukses/gultņi	4.2.3.6.5.	—	—
	6.2.2.4.	EN 12082:2007+A1:2010	6.
Gaitas daļa manuāli maināmiem riteņpāriem	4.2.3.6.7.	—	—
	6.2.2.5.	UIC 430-1:2012	B, H, I pielikums
	6.2.2.5.	UIC 430-3:1995	7. pielikums
Bremzes	4.2.4.
Darba bremzes	4.2.4.3.2.1.	EN 14531-6:2009	visi
Darba bremzes	4.2.4.3.2.1.	UIC 544-1:2014	visi
Stāvbremzes	4.2.4.3.2.2.	EN 14531-6:2009	6.
Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm	4.2.4.3.5.	—	—
Berzes elements riteņu velšanās loka bremzēm	6.1.2.5.	ERA tehniskais dokuments ERA/TD/2013-02/INT 2015. gada 27. novembra redakcija 3.0	Visi
Vides apstākļi	4.2.5.
Vides apstākļi	4.2.5.	EN 50125-1:2014	4,7
Vides apstākļi	6.2.2.7.	—	—
Sistēmas aizsardzība	4.2.6.
Barjeras	4.2.6.1.2.1.	—	—
Barjeras	6.2.2.8.1.	EN 1363-1:2012	visi
Materiāli	4.2.6.1.2.2.	—	—
	6.2.2.8.2.	ISO 5658- 2:2006/Am1:2011	visi
		EN 13501-1:2007+A1:2009	visi
		EN 45545-2:2013+A1:2015	6. tabula
		ISO 5660-1:2015	visi
Kabeļi	6.2.2.8.3.	EN 50355:2013	visi
Kabeļi	6.2.2.8.3.	EN 50343:2014	visi
Viegli uzliesmojoši šķidrumi	6.2.2.8.4.	EN 45545-7:2013	visi
Aizsargpasākumi pret netiešu kontaktu (aizsargsavienojumi)	4.2.6.2. 1.	EN 50153:2014	6.4.
Aizsargpasākumi pret tiešu kontaktu	4.2.6.2. 2.	EN 50153:2014	5.
Astes daļas signālierīču piestiprināšanas aprīkojums	4.2.6.3.	EN 16116-2:2013	11. attēls

C papildinājuma papildu nosacījumos, kas nav obligāti, minētie standarti vai dokumenti

Papildu nosacījumi, kas nav obligāti, vienībām	C pap.	Standarts / UIC atgādne / dokuments
Manuālā sakabes sistēma	C.1.	EN 15566:2009+A1:2010	visi (izņemot 4.4.)
		EN 15551:2009+A1:2010	visi
		EN 16116-2:2013	6.2.1., 6.3.2.
		EN 15877-1:2012	75. attēls
UIC kāpšļi un margas	C.2.	EN 16116-2:2013	4., 5., 6.2.2.
Iespēja manevrēt, izmantojot šķirošanas uzkalnu	C.3.	EN 12663-2:2010	5., 8.
Garenvirziena spiedspēku iedarbības testēšana	C.8.	EN 15839:2012+A1:2015	visi
UIC bremzes	C.9.	EN 15355:2008+A1:2010	visi
		EN 15611:2008+A1:2010	visi
		UIC 540:2014	visi
		EN 14531-1:2015	4.
		EN 15624:2008+A1:2010	visi
		EN 15625:2008+A1:2010	visi
		EN 286-3:1994	visi
		EN 286-4:1994	visi
		EN 15807:2011	visi
		EN 14601:2005+A1:2010	visi
		UIC 544-1:2014	visi
		UIC 542:2015	visi
		UIC 541-4:2010	visi
		EN 16241:2014	4., 5., 6.3.2.–6.3.5.
		EN 15595:2009+A1:2011	visi
Metināšana	C.12.	EN 15085-1:2007+A1:2013 EN 15085-2:2007 EN 15085-3:2007 EN 15085-4:2007 EN 15085-5:2007	visi
Īpašas produkta iezīmes ritenim	C.15.	EN 13262:2004 + A1:2008+A2:2011	visi
Īpašas produkta iezīmes ritenim	C.15.	EN 13979-1:2003 + A1:2009+A2:2011	visi
Jūgkāši	C.16.	UIC 535-2:2006	1.4.
Aizsargierīces uz izvirzītām daļām	C.17.	UIC 535-2:2006	1.3.
Astes daļas signālierīču zīmju turētāji un piestiprināšanas aprīkojums	C.18.	UIC 575:1995	1.

;

82)

E papildinājumā tekstu “Lukturis izgaismo zonu, kuras diametrs ir vismaz 170 mm. Lukturis izgaismo zonu, kuras diametrs ir vismaz 170 mm. Atstarotāju sistēma projektējama tā, ka gaismas stiprums ir vismaz 15 kandelas sarkanas gaismas pa apgaismojamās virsmas asi atvēruma leņķim 15° horizontāli un 5° vertikāli. Intensitātei jābūt vismaz 7,5 kandelas sarkanas gaismas.” aizstāj ar “Aizmugurējie gabarītlukturi projektējami tā, ka to gaismas stiprums atbilst EN 15153-1:2013+A1:2016 standarta 8. tabulai.”;

83)	E papildinājumā tekstu “EN 15153-1:2013” aizstāj ar “EN 15153-1:2013+A1:2016”;

84)

F papildinājuma F.1. tabulas rindu “Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem” aizstāj ar:

“Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

4.2.3.6.6.

6.1.2.6./6.2.2.4.a”

(1) Slodzes raksturlielumu izmaiņas no jauna nenovērtē ekspluatācijas laikā (kravas vagona piekraušana/izkraušana).

(2) Kādam no turpmākajiem nosacījumiem atbilstošu ritošo sastāvu uzskata par savietojamu ar visiem sliežu sānslīpumiem:

—	saskaņā ar EN 14363:2016 standartu novērtēts ritošais sastāvs,

—	saskaņā ar EN 14363:2005 standartu (kas ir vai nav grozīts ar ERA/TD/2012-17/INT) vai UIC atgādni 518:2009 novērtēts ritošais sastāvs, kam novērtēšanas rezultātā nav noteikts ierobežojums, kas paredz tikai vienu sliežu sānslīpumu,

—

saskaņā ar EN 14363:2005 standartu (kas ir vai nav grozīts ar ERA/TD/2012-17/INT) vai UIC atgādni 518:2009 novērtēti ritekļi, kam novērtēšanas rezultātā ir noteikts ierobežojums, kas paredz tikai vienu sliežu sānslīpumu, un jaunais riteņu un sliežu saķeres testēšanas apstākļu novērtējums, kas pamatojas uz īstiem riteņu un sliežu profiliem un izmērītu sliežu ceļa platumu, pierāda atbilstību EN 14363:2016 standarta prasībām par riteņu un sliežu saķeres apstākļiem.

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1299/2014 pielikumu groza šādi:

pielikuma 1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.1. Tehniskā darbības joma

Šī SITS attiecas uz Savienības dzelzceļu sistēmas infrastruktūras apakšsistēmu un apkopes apakšsistēmas daļu atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 1. pantam.

Infrastruktūras apakšsistēma un apkopes apakšsistēma ir attiecīgi definētas Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.1. un 2.8. punktā.

Šīs SITS tehniskā darbības joma precīzāk ir noteikta šīs regulas 2. panta 1., 5. un 6. punktā.”;

pielikuma 1.3. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma (2. iedaļa);

b)	noteiktas pamatprasības infrastruktūras apakšsistēmai un apkopes apakšsistēmas daļai (3. iedaļa);

c)	noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuru izpilde nodrošināma attiecībā uz infrastruktūras apakšsistēmu un apkopes apakšsistēmas daļu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. iedaļa);

d)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz kuriem attiecināmas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. iedaļa);

e)	noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā izmantojamas, lai, no vienas puses, novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un, no otras puses, veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. iedaļa);

f)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija (7. iedaļa);

g)	norādīta attiecīgajam personālam nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības un drošības nosacījumi darbā, kuri ir nepieciešami infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. iedaļa);

h)	norādīti esošajai infrastruktūras apakšsistēmai piemērojamie noteikumi, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbi, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai;

norādīti infrastruktūras apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu noteikumi par īpašajiem gadījumiem norādīti 7. iedaļā.”;

pielikuma 2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.1. Infrastruktūras apakšsistēmas definīcija

Šī SITS aptver:

a)	infrastruktūras strukturālo apakšsistēmu;

b)	ar infrastruktūras apakšsistēmu saistīto apkopes funkcionālās apakšsistēmas daļu (t. i. mazgāšanas iekārtas vilcienu ārpuses tīrīšanai, ūdens krājumu atjaunošanas, degvielas uzpildes, stacionāras tualešu iztukšošanas un ārējās energoapgādes iekārtas).

Infrastruktūras apakšsistēmas elementi ir aprakstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.1. punktā.

Apkopes apakšsistēmas elementi ir aprakstīti Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.8. punktā.

Tāpēc šīs SITS darbības jomā ietilpst šādi infrastruktūras apakšsistēmas aspekti:

a)	līnijas plānojums;

b)	sliežu ceļa parametri;

c)	pārmijas un krustojumi;

d)	sliežu ceļa izturība pret slodzēm;

e)	konstrukciju izturība pret satiksmes slodzēm;

f)	tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem;

peroni;

h)	veselības aizsardzība, drošība un vides aizsardzība;

i)	ekspluatācijas nodrošinājums;

j)	stacionāras vilcienu apkopes iekārtas.

Papildu informācija izklāstīta šīs SITS 4.2.2. punktā.”;

4)	pielikuma 2.5. iedaļā atsauci “Direktīvā 2004/49/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīvā (ES) 2016/798”;

5)	pielikuma 3. iedaļā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797”;

pielikuma 3. iedaļā 1. tabulu aizstāj ar šādu:

“1. tabula

Pamatprasībām atbilstošie infrastruktūras apakšsistēmas pamatparametri

SITS punkts	SITS punkta nosaukums	Drošība	Drošums un darbgatavība	Veselība	Vides aizsardzība	Tehniskā savietojamība	Pieejamība
4.2.3.1.	Būvju tuvinājuma gabarīts	1.1.1., 2.1.1.				1.5.
4.2.3.2.	Attālums starp sliežu ceļu asīm	1.1.1., 2.1.1.				1.5.
4.2.3.3.	Maksimālie slīpumi	1.1.1.				1.5.
4.2.3.4.	Horizontālas līknes minimālais rādiuss	1.1.3.				1.5.
4.2.3.5.	Vertikālas līknes minimālais rādiuss	1.1.3.				1.5.
4.2.4.1.	Nominālais sliežu ceļa platums					1.5.
4.2.4.2.	Ārējās sliedes paaugstinājums	1.1.1., 2.1.1.				1.5.	1.6.1.
4.2.4.3.	Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts	1.1.1.				1.5.
4.2.4.4.	Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa	2.1.1.
4.2.4.5.	Ekvivalentais koniskums	1.1.1., 1.1.2.				1.5.
4.2.4.6.	Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils	1.1.1., 1.1.2.				1.5.
4.2.4.7.	Sliežu ieslīpums	1.1.1., 1.1.2.				1.5.
4.2.5.1.	Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				1.5.
4.2.5.2.	Kustīgu krusteņa seržu izmantojums	1.1.2., 1.1.3.
4.2.5.3.	Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums	1.1.1., 1.1.2.				1.5.
4.2.6.1.	Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				1.5.
4.2.6.2.	Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				1.5.
4.2.6.3.	Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm	1.1.1., 1.1.2., 1.1.3.				1.5.
4.2.7.1.	Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm	1.1.1., 1.1.3.				1.5.
4.2.7.2.	Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām	1.1.1., 1.1.3.				1.5.
4.2.7.3.	Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība	1.1.1., 1.1.3.				1.5.
4.2.7.4.	Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm	1.1.1., 1.1.3.				1.5.
4.2.8.1.	Tūlītējas rīcības robežvērtība lāgojumam	1.1.1., 1.1.2.	1.2.
4.2.8.2.	Tūlītējas rīcības robežvērtība garenprofila līmenim	1.1.1., 1.1.2.	1.2.
4.2.8.3.	Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam	1.1.1., 1.1.2.	1.2.
4.2.8.4.	Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa platumam kā izolētam defektam	1.1.1., 1.1.2.	1.2.
4.2.8.5.	Tūlītējas rīcības robežvērtība ārējās sliedes paaugstinājumam	1.1.1., 1.1.2.	1.2.
4.2.8.6.	Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem	1.1.1., 1.1.2.	1.2.			1.5.
4.2.9.1.	Perona lietderīgais garums	1.1.1., 2.1.1.				1.5.
4.2.9.2.	Perona augstums	1.1.1., 2.1.1.				1.5.	1.6.1.
4.2.9.3.	Perona nobīde	1.1.1., 2.1.1.				1.5.	1.6.1.
4.2.9.4.	Sliežu ceļu plānojums gar peroniem	1.1.1., 2.1.1.				1.5.	1.6.1.
4.2.10.1.	Maksimālās spiediena pārmaiņas tuneļos	1.1.1., 2.1.1.				1.5.
4.2.10.2.	Sānvēja ietekme	1.1.1., 2.1.1.	1.2.			1.5.
4.2.10.3.	Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu	1.1.1.	1.2.			1.5.
4.2.11.1.	Atrašanās vietas rādītāji	1.1.1.	1.2.
4.2.11.2.	Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā	1.1.1., 1.1.2.				1.5.
4.2.12.2.	Tualešu iztukšošana	1.1.5.	1.2.	1.3.1.		1.5.
4.2.12.3.	Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas		1.2.			1.5.
4.2.12.4.	Ūdens krājumu atjaunošana	1.1.5.	1.2.	1.3.1.		1.5.
4.2.12.5.	Degvielas uzpilde	1.1.5.	1.2.	1.3.1.		1.5.
4.2.12.6.	Ārējā energoapgāde	1.1.5.	1.2.			1.5.
4.4.	Ekspluatācijas noteikumi		1.2.
4.5.	Tehniskās apkopes noteikumi		1.2.
4.6.	Profesionālā kvalifikācija	1.1.5.	1.2.
4.7.	Veselības aizsardzības un drošības nosacījumi	1.1.5.	1.2.	1.3.	1.4.1.”;

7)	pielikuma 4.1. iedaļas 1. punktā atsauci “Direktīva 2008/57/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīva (ES) 2016/797”;

pielikuma 4.1. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Infrastruktūras apakšsistēmas un apkopes apakšsistēmas daļas un to saskarņu funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuras raksturotas 4.2. un 4.3. punktā, neliek izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas noteikti nepieciešams Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai.”;

9)	pielikuma 4.2. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “4.2. Infrastruktūras apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas”;

10)

pielikuma 4.2.1. iedaļas 1.–3. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.	Savienības dzelzceļu tīkla elementi ir noteikti Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā. Lai savstarpēja izmantojamība būtu rentabla, katram Savienības dzelzceļu tīkla elementam piešķir “SITS līnijas kategoriju”.

SITS līnijas kategorija ir pārvadājumu kodu kombinācija. Līniju, pa kurām notiek tikai viena veida satiksme (piemēram, līnija tikai kravu pārvadājumiem), veiktspējas aprakstīšanai var izmantot vienu kodu; jauktas satiksmes gadījumā kategorijas raksturojumam izmanto vienu vai vairākus kodus pasažieru un kravu pārvadājumiem. Pārvadājumu kodu kombinācija raksturo aplieci, kurā var izmantot vēlamo jauktās satiksmes veidu.

3.	Šīs SITS līnijas kategorijas izmanto esošo līniju klasifikācijai nolūkā noteikt mērķsistēmu tā, lai tiktu izpildīti attiecīgie veiktspējas parametri.”;

11)

pielikuma 4.2.1. iedaļas 7. punkta 3. tabulas piezīmi (*) aizstāj ar šādu:

“(*)	“Ass slodzi nosaka, pamatojoties uz konstrukcijas masu darba režīmā galvas vagoniem un lokomotīvēm, kā noteikts standarta EN 15663:2009+AC:2010 2.1. punktā, un konstrukcijas masu normālā lietderīgās kravnesības režīmā citiem ritekļiem atbilstoši standarta EN 15663:2009+AC:2010 6.3. punktam.”;

12)

pielikuma 4.2.1. iedaļas 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 7. punktu, kurš paredz, ka SITS neskar dalībvalstu lēmumus attiecībā uz infrastruktūru izmantošanu tādu ritekļu kustībai, uz ko neattiecas SITS, ir atļauts projektēt jaunas un modernizētas līnijas, kurās var izmantot:

—	lielākus gabarītus,

—	lielākas ass slodzes,

—	lielāku ātrumu,

—	lielāku perona lietderīgo garumu,

—	garākus vilcienus,

nekā noteikts 2. un 3. tabulā.”;

13)

pielikuma 4.2.2.1. iedaļas H. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu (4.2.10.3.)”;

14)

pielikuma 4.2.2.1. iedaļas K. punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“b)	tehniskās apkopes plāns (4.5.2.).”;

15)

pielikuma 4.2.4.2. iedaļas 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.	Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem projektētais ārējās sliedes paaugstinājums nepārsniedz 185 mm.”;

16)

pielikuma 4.2.4.4. iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

Šīs iedaļas 1. punkta vietā sistēmā ar 1 668 mm platiem sliežu ceļiem ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta straujas maiņas maksimālās projektētās vērtības ir šādas:

a)	150 mm – V ≤ 45 km/h;

b)	115 mm – 45 km/h < V ≤ 100 km/h;

c)	(399–V)/2,6 (mm) – 100 km/h < V ≤ 220 km/h;

d)	70 mm – 220 km/h < V ≤ 230 km/h;

e)	ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta strauja maiņa nav pieļaujama, ja ātrums pārsniedz 230 km/h.”;

17)

pielikuma 4.2.4.5. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.	Projektēto sliežu ceļa platumu, sliedes galviņas profilu un sliežu ieslīpumu vienlaidu sliežu ceļam izvēlas, lai nepārsniegtu 10. tabulā norādītās ekvivalentā koniskuma robežvērtības.”;

18)	pielikuma 4.2.4.6. iedaļā 1. attēlu aizstāj ar šādu: “1. attēls Sliedes galviņas profils 1:∞ līdz 1:16 1 sliedes augšmala 2 pieskares punkts 3 sānslīpums 4 sliedes galviņas vertikālā ass 5 gabarīta stūris ”

19)

pielikuma 4.2.4.7.1. iedaļā 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Sliežu ceļiem, pa kuriem ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 60 km/h, sliežu ieslīpumu noteiktam maršrutam izvēlas diapazonā no 1/20 līdz 1/40.”;

20)

pielikuma 4.2.6.2.2. iedaļā 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Noteikumus par induktīvo bremžu sistēmas izmantošanu uz sliežu ceļa nosaka infrastruktūras pārvaldītājs ekspluatācijas līmenī, pamatojoties uz sliežu ceļa, tostarp pārmiju un krustojumu, parametriem. Šīs bremžu sistēmas izmantošanas nosacījumus reģistrē saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/777 (*1).

(*1) Komisijas 2019. gada 16. maijs Īstenošanas regula (ES) 2019/777 par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).”;"

21)

pielikuma 4.2.7.1.1. iedaļā 11. tabulu aizstāj ar šādu:

“11. tabula

Koeficients alfa (α) jaunu konstrukciju projektiem

Satiksmes veids	Koeficienta alfa (α) minimālā vērtība
P1, P2, P3, P4	1,0
P5	0,91
P6	0,83
P 1520	1
P 1600	1,1
F1, F2, F3	1,0
F4	0,91
F 1520	1,46
F 1600	1,1”;

22)

pielikuma 4.2.10.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.10.3. Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu

Aerodinamiskā mijiedarbība starp ritošo sastāvu un infrastruktūru var izraisīt balasta akmeņu pacelšanu un aizpūšanu no sliežu ceļa pamatnes vienlaidu sliežu ceļā, pārmijās un krustojumos (Balasta pacelšana). Šo risku mazina.

Prasības infrastruktūras apakšsistēmai, kuru mērķis ir mazināt balasta pacelšanas risku, attiecas tikai uz līnijām, pa kurām ir paredzēts pārvietoties ar ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h.

Šīs iedaļas 2. punkta prasības ir atklāts punkts.”;

23)	pielikuma 4.2.12.2. iedaļu aizstāj ar šādu: “4.2.12.2. Tualešu iztukšošana Stacionāras tualešu iztukšošanas iekārtas atbilst uzkrājējtualešu sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.”;

24)

pielikuma 4.2.12.4. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Stacionāras ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas atbilst ūdensapgādes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.”;

25)	pielikuma 4.2.12.5. iedaļu aizstāj ar šādu: “4.2.12.5. Degvielas uzpilde Degvielas uzpildes iekārtas atbilst degvielas uzpildes sistēmas raksturlielumiem, kuri norādīti Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.”;

26)	pielikuma 4.2.12.6. iedaļu aizstāj ar šādu: “4.2.12.6. Ārējā energoapgāde Ārējai energoapgādei attiecīgos gadījumos izmanto vienu vai vairākas energoapgādes sistēmas, kuras norādītas Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS.”;

27)

pielikuma 4.3.1. iedaļas 15. tabulu aizstāj ar šādu:

“15. tabula

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmas SITS “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”

Saskarne

Atsauce uz Infrastruktūras SITS

Atsauce uz SITS “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”

Sliežu ceļa platums

4.2.4.1.

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.5.1.

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

4.2.8.6.

Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

4.2.3.5.2.1.

Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

4.2.3.5.2.3.

Riteņpāri ar pārstatāmu attālumu starp riteņiem

Gabarīts

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.9.3.

Perona nobīde

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

Ass slodze un attālums starp asīm

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.7.2.

Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām

4.2.7.4.

Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.2.10.

Slodzes režīmi un masas raksturojumi

4.2.3.2.1.

Ass slodzes parametri

Braukšanas raksturlielumi

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.4.

Sānsvārstību spēki

4.2.3.4.2.1.

Drošas braukšanas robežvērtības

4.2.3.4.2.2.

Sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības

Braukšanas stabilitāte

4.2.4.4.

Ekvivalentais koniskums

4.2.4.6.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

4.2.11.2.

Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

4.2.3.4.3.

Ekvivalentais koniskums

4.2.3.5.2.2.

Riteņu mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

Garenvirziena slodžu ietekme

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme

4.2.4.5.

Bremzēšanas veiktspēja

Minimālais horizontālas līknes rādiuss

4.2.3.4.

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

4.2.3.6.

Līkuma minimālais rādiuss

A pielikums, A.1. Buferi

Gaitas dinamiskie parametri

4.2.4.3.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts

4.2.3.4.2.

Gaitas dinamiskie parametri

Maksimālais ātruma samazinājums

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas ietekme

4.2.4.5.

Bremzēšanas veiktspēja

Aerodinamiskā ietekme

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.7.3.

Pāri vai blakus sliežu ceļam būvējamu jaunu konstrukciju izturība

4.2.10.1.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.10.3.

Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu

4.2.6.2.1.

Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales

4.2.6.2.2.

Vilciena galvas radītais spiediena vilnis

4.2.6.2.3.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.6.2.5.

Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu

Sānvējš

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

4.2.6.2.4.

Sānvējš

Vilcienu apkopes iekārtas

4.2.12.2.

Tualešu iztukšošana

4.2.12.3.

Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas

4.2.12.4.

Ūdens krājumu atjaunošana

4.2.12.5.

Degvielas uzpilde

4.2.12.6.

Ārējā energoapgāde

4.2.11.3.

Tualešu iztukšošanas sistēma

4.2.11.2.2.

Vilcienu ārpuses tīrīšana ar mazgāšanas iekārtām

4.2.11.4.

Ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas

4.2.11.5.

Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne

4.2.11.7.

Degvielas uzpildes aprīkojums

4.2.11.6.

Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai”;

28)

pielikuma 4.3.1. iedaļas 16. tabulu aizstāj ar šādu:

“16. tabula

Saskarnes ar ritošā sastāva apakšsistēmas SITS “Kravas vagoni”

Saskarne

Atsauce uz Infrastruktūras SITS

Atsauce uz SITS “Kravas vagoni”

Sliežu ceļa platums

4.2.4.1.

Nominālais sliežu ceļa platums

4.2.4.6.

Vienlaidu sliežu ceļa sliedes galviņas profils

4.2.5.1.

Pārmiju un krustojumu projektētā ģeometrija

4.2.8.6.

Tūlītējas rīcības robežvērtības pārmijām un krustojumiem

4.2.3.6.2.

Riteņpāru raksturlielumi

4.2.3.6.3.

Riteņu raksturlielumi

Gabarīts

4.2.3.1.

Būvju tuvinājuma gabarīts

4.2.3.2.

Attālums starp sliežu ceļu asīm

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.9.3.

Perona nobīde

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

Ass slodze un attālums starp asīm

4.2.6.1.

Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm

4.2.6.3.

Sliežu ceļa izturība pret sānvirziena slodzēm

4.2.7.1.

Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.7.2.

Ekvivalents vertikāls jaunu zemes klātņu noslogojums un grunts spiediena ietekme uz jaunām konstrukcijām

4.2.7.4.

Pastāvošu tiltu un zemes klātņu izturība pret satiksmes slodzēm

4.2.3.2.

Savietojamība ar līniju nestspēju

Gaitas dinamiskie parametri

4.2.8.

Tūlītējas rīcības robežvērtības attiecībā uz sliežu ceļa ģeometrijas defektiem

4.2.3.5.2.

Gaitas dinamiskie parametri

Garenvirziena slodžu ietekme

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.7.1.5.

Vilces un bremzēšanas (garenvirziena slodžu) ietekme

4.2.4.3.2.

Bremzēšanas efektivitāte

Minimālais līknes rādiuss

4.2.3.4.

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

4.2.2.1.

Mehāniska saskarne

Vertikāla līkne

4.2.3.5.

Vertikālas līknes minimālais rādiuss

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana”;

29)

pielikuma 4.3.4. iedaļas 19. tabulu aizstāj ar šādu:

“19. tabula

Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne

Atsauce uz Infrastruktūras SITS

Atsauce uz Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS

Braukšanas stabilitāte

4.2.11.2.

Ekvivalentais koniskums ekspluatācijā

4.2.3.4.4.

Ekspluatācijas kvalitāte

Induktīvo bremžu izmantošana

4.2.6.2.

Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm

4.2.2.6.2.

Bremzēšanas veiktspēja

Sānvējš

4.2.10.2.

Sānvēja ietekme

4.2.3.6.3.

Rezerves pasākumi vajadzības gadījumā

Ekspluatācijas noteikumi

4.4.	Ekspluatācijas noteikumi

4.2.1.2.2.2.

Maršruta aprakstā iekļautās informācijas grozījumi

4.2.3.6.

Traucēts ekspluatācijas režīms

Personāla kompetence

4.6.	Profesionālā kompetence

2.2.1.

Personāls un vilcieni”;

30)	pielikuma 4.4. iedaļas 1. punktā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā un noteikts tās VI pielikumā (I.2.4. punkts)” aizstāj ar “Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā un noteikts tās IV pielikumā (2.4. punkts)”;

31)

pielikuma 4.5.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.5.2. Tehniskās apkopes plāns

Infrastruktūras pārvaldītājam ir tehniskās apkopes plāns, kas aptver 4.5.1. punktā minētos aspektus un vismaz šādus aspektus:

a)	iejaukšanās un trauksmes robežvērtību kopumu;

b)	ziņas par darba metodēm, personāla profesionālo kompetenci un izmantojamiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

c)	noteikumus, kuri jāpiemēro to personu aizsardzībai, kuras strādā uz sliežu ceļa vai tā tuvumā;

d)	līdzekļus, ko izmanto, lai pārbaudītu ekspluatācijas robežvērtību ievērošanu;

e)	pasākumus, kuri jāveic attiecībā uz ātrumu, kas pārsniedz 250 km/h, lai mazinātu balasta pacelšanas risku.”;

32)

pielikuma 4.7. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Personāla veselības aizsardzības un drošības nosacījumi, kuri jāievēro infrastruktūras apakšsistēmas ekspluatācijā un tehniskajā apkopē, atbilst attiecīgajiem Eiropas un valsts tiesību aktiem.”;

33)

pielikuma 5.3.2. iedaļas 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

sliežu stiprinājumu izturība pret tipiskas slodzes 3 000 000 ciklu iedarbību asā līkumā ir tāda, ka sliežu piestiprināšanas sistēmas veiktspējas izmaiņas nepārsniedz:

—	20 % no iespīlēšanas spēka,

—	25 % no vertikālā stinguma,

—	garenvirziena ierobežojuma samazinājumu vairāk nekā 20 % apmērā.

Tipiskā slodze atbilst:

—	maksimālajai ass slodzei, kādai sliežu piestiprināšanas sistēma ir paredzēta,

—	sliežu, sliežu ieslīpuma, zemsliežu pamata un gulšņu tipa kombinācijai, ar kuru drīkst izmantot sliežu piestiprināšanas sistēmu.”;

34)

pielikuma 6.1.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.1.4.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti, uz kuriem attiecas citas Eiropas Savienības direktīvas

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 10. panta 3. punktu gadījumā, ja uz savstarpējas izmantojamības komponentiem attiecas citi Savienības tiesību akti, kas skar citus jautājumus, “EK” atbilstības vai piemērotības lietošanai deklarācijā norāda, ka šie savstarpējas izmantojamības komponenti atbilst arī minēto citu tiesību aktu prasībām.

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/250 (*2) I pielikumu “EK” deklarācijā par atbilstību vai piemērotību lietošanai iekļauj izmantošanas nosacījumu un ierobežojumu sarakstu.

(*2) Komisijas 2019. gada 12. februāra Īstenošanas regula (ES) 2019/250 par dzelzceļa savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu “EK” deklarāciju un sertifikātu veidnēm, par paraugu deklarācijai par atbilstību atļautajam dzelzceļa ritekļa tipam un par apakšsistēmu “EK” verifikācijas procedūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 201/2011 (OV L 42, 13.2.2019., 9. lpp.).”;"

35)	pielikuma 6.2.1. iedaļas 1. punktā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 18. pantu” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu”;

36)

pielikuma 6.2.1. iedaļas 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6.	Pieteikuma iesniedzējs sagatavo infrastruktūras apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantu.”;

37)	pielikuma 6.2.4. iedaļai pēc 6.2.4.14. punkta pievieno šādu punktu: “6.2.4.15. Savietojamības ar bremzēšanas sistēmām novērtēšana 4.2.6.2.2. punkta 2. apakšpunktā noteikto prasību novērtējums nav vajadzīgs.”;

38)

pielikuma 6.4. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.	Paziņotā iestāde atsauci uz šīs SITS 4.5.1. punktā prasīto tehniskās apkopes dokumentāciju iekļauj tehniskajā dokumentācijā, kas minēta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā.”;

39)	pielikuma 6.5.2. iedaļas 2. punktā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu”;

40)

pielikuma 7. iedaļā pirmo daļu pirms 7.1. iedaļas aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstis izstrādā valsts plānu šīs SITS īstenošanai, ņemot vērā visas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas saskaņotību. Šajā plānā iekļauj visus projektus, kas attiecas uz jaunu infrastruktūras apakšsistēmu, infrastruktūras apakšsistēmas atjaunošanu un modernizāciju, atbilstīgi 7.1.–7.7. punktā minētajai informācijai.”;

41)

pielikuma 7.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.3.1. Līnijas modernizācija vai atjaunošana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 14. punktu “modernizācija” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli pārveidošanas darbi, kā rezultātā rodas izmaiņas tehniskajā dokumentācijā, kuru pievieno “EK” verifikācijas deklarācijai, ja minētā tehniskā dokumentācija pastāv, un kas uzlabo apakšsistēmas vispārējo darbību.

Šajā SITS līnijas infrastruktūras apakšsistēmu uzskata par modernizētu, ja vismaz 4.2.1. punktā noteiktie veiktspējas parametri – ass slodze vai gabarīts ir mainīti, lai atbilstu cita pārvadājumu koda prasībām.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 15. punktu “atjaunošana” ir apakšsistēmas vai tās daļas lieli nomaiņas darbi, kas nemaina apakšsistēmas vispārējo darbību.

Šajā kontekstā lieli nomaiņas darbi interpretējami kā projekts, ko īsteno, lai sistemātiski nomainītu līnijas vai līnijas posma elementus. Atjaunošana atšķiras no 7.3.3. punktā minētās nomaiņas, ko veic saistībā ar tehnisko apkopi, jo tā dod iespēju panākt līnijas atbilstību SITS. Atjaunošana arī ir modernizācija, tikai tā nemaina veiktspējas parametrus.

Infrastruktūras apakšsistēmas modernizācijas vai atjaunošanas darbības jomā var ietilpt visa apakšsistēma noteiktā līnijā vai tikai dažas apakšsistēmas daļas. Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 18. panta 6. punktu valsts drošības iestāde izskata šo projektu un pieņem lēmumu par to, vai ir vajadzīga jauna ekspluatācijas atļauja.

Ja ir vajadzīga jauna atļauja, jānodrošina infrastruktūras apakšsistēmas daļu, uz kurām attiecas modernizācija vai atjaunošana, atbilstība šai SITS un uz tām attiecas Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantā noteiktā procedūra, ja vien nav piešķirta atļauja SITS nepiemērošanai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantu.

Ja jauna ekspluatācijas atļauja nav vajadzīga, ir ieteicams panākt atbilstību šai SITS. Ja atbilstību nav iespējams panākt, līgumslēdzējs subjekts par neatbilstības iemesliem informē dalībvalsti.”;

42)	pielikuma 7.3.2. iedaļu svītro;

43)

pielikuma 7.3.3. iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	Šādos gadījumos jāņem vērā, ka katrs no minētajiem elementiem atsevišķi nevar nodrošināt visas apakšsistēmas atbilstību. Apakšsistēmas atbilstību var apliecināt tikai tad, ja visi elementi atbilst SITS.”;

44)

pielikuma 7.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.6. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

Piemērojamā procedūra un infrastruktūras apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizmanto, lai pārbaudītu savietojamību ar maršrutu, ir aprakstīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 (*3) pielikuma 4.2.2.5. punktā un D1. papildinājumā.

(*3) Komisijas 2019. gada 16. maijs Īstenošanas regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 5. lpp.)”;"

45)

pielikuma 7.7. iedaļā pēc b) punkta un pirms 7.7.1. iedaļas pievieno šādu daļu:

“Visus īpašos gadījumus un to attiecīgos datumus atkārtoti pārskata SITS turpmākās pārskatīšanas gaitā, lai to tehnisko un ģeogrāfisko darbības jomu ierobežotu, pamatojoties uz novērtējumu par to ietekmi uz drošību, savstarpēju izmantojamību, pārrobežu pārvadājumiem, TEN-T koridoriem un par to saglabāšanas vai atcelšanas praktisko un ekonomisko ietekmi. Īpaši ņem vērā ES finansējuma pieejamību.

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.”;

46)	pielikuma 7.7.2.1. iedaļas otro daļu aizstāj ar šādu: “Ja perona augstums ir 550 mm un 760 mm, perona nobīdes standarta vērtību bq0 aprēķina atbilstīgi šādām formulām:”;

47)	pielikuma 7.7.8.1. iedaļā virsrakstu “Perona augstums (4.2.9.3.)” aizstāj ar “Perona augstums (4.2.9.2.)”;

48)	pielikuma 7.7.11.1. iedaļas 2. punktu svītro;

49)

pielikuma 7.7.13.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.7.13.5. Perona augstums (4.2.9.2.)

“P” gadījumi

Modernizētiem vai atjaunotiem peroniem sistēmā ar sliežu ceļiem, kuru nominālais platums ir 1 668 mm, perona pieļaujamais nominālais augstums attiecīgi ir 685 mm (vispārlietojams) vai 900 mm (pilsētas vai piepilsētas satiksme) virs velšanās virsmas, ja rādiuss ir vairāk nekā 300 m vai 350 m.”;

50)

A papildinājumā 36. tabulu aizstāj ar šādu:

“36. tabula

Savstarpējas izmantojamības komponentu novērtēšana “EK” atbilstības deklarācijas vajadzībām

Vērtējamie raksturlielumi

Novērtēšanas posmi

Projektēšanas un izstrādes posms

Ražošanas posms

Ražošanas process + ražojuma testēšana

Projekta pārbaude

Ražošanas procesa pārbaude

Tipa testēšana

Ražojuma

(sērijas) kvalitāte

5.3.1.

Sliedes

5.3.1.1.

Sliedes galviņas profils

n. p.

5.3.1.2.

Sliežu tērauds

5.3.2.

Sliežu piestiprināšanas sistēmas

n. p.

5.3.3.

Sliežu ceļa gulšņi

n. p.

X”;

51)

B papildinājuma 37. tabulā rindu “Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm” aizstāj ar šādu:

Vērtējamie raksturlielumi

Projekta pārbaude

Samontēti ražojumi pirms nodošanas ekspluatācijā

Īpašas novērtēšanas procedūras

“Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena slodzēm (4.2.6.2.)

n. p.

6.2.5.

6.2.4.15.”;

52)

C.2. papildinājuma c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

balsts”;

53)

E papildinājumu groza šādi:

a)	otro daļu aizstāj ar šādu: “EN līniju kategorija ir ass slodzes un ar attālumu starp asīm saistītu ģeometrisku aspektu funkcija. EN līniju kategorijas ir norādītas standarta EN 15528:2015 A pielikumā.”;

papildinājuma 38. tabulu aizstāj ar šādu:

“38. tabula

EN līniju kategorija – atbilstošais ātrums (1) (6) (km/h) – pasažieru pārvadājumi

Pārvadājumu kods	Pasažieru ritošais sastāvs (tostarp pasažieru vagoni, bagāžas vagoni un vagoni automobiļu pārvadāšanai) un vieglie kravas vagoni (2) (3)	Lokomotīves un galvas vagoni (2) (4)	Elektrovilces vai dīzeļvilces motorvienības, motorvagoni un automotrises (2) (3)
P1	n. p. (12)	n. p. (12)	Atklāts punkts
P2	n. p. (12)	n. p. (12)	Atklāts punkts
P3a (> 160 km/h)	A – 200 B1 – 160	D2 – 200 (11)	Atklāts punkts
P3b (≤ 160 km/h)	B1 – 160	D2 – 160	C2 (8) – 160 D2 (9) – 120
P4a (> 160 km/h)	A – 200 B1 – 160	D2 – 200 (11)	Atklāts punkts
P4b (≤ 160 km/h)	A – 160 B1 – 140	D2 – 160	B1 (7) – 160 C2 (8) – 140 D2 (9) – 120
P5	B1 – 120	C2 – 120 (5)	B1 (7) – 120
P6	a12
P 1520	Atklāts punkts
P 1600	Atklāts punkts”;

tabulas (1) piezīmi aizstāj ar šādu:

“(1)	Tabulā norādītais ātrums ir maksimālā prasība līnijai, un tas var būt mazāks atbilstīgi 4.2.1. punkta 12. apakšpunkta prasībām. Pārbaudot atsevišķas konstrukcijas uz līnijas, var ņemt vērā ritekļa veidu un vietējo pieļaujamo ātrumu.”;

tabulas (2) piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)

Pasažieru ritošā sastāva (tostarp pasažieru vagonu, bagāžas vagonu un vagonu automobiļu pārvadāšanai), citu ritekļu, lokomotīvju, galvas vagonu, elektrovilces un dīzeļvilces motorvienību, motorvagonu un automotrišu definīcijas ir atrodamas Lokomotīvju un pasažieru vagonu SITS. Vieglos kravas vagonus definē kā bagāžas vagonus, izņemot to, ka tos var iekļaut formējumos, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai.”;

e)	tabulas (10) piezīmi svītro;

pievieno šādu (12) piezīmi:

“(12)

Ņemot vērā ekspluatācijas jauninājumus, nav nepieciešams noteikt harmonizētas prasības, lai panāktu pienācīgu sasvstarpējas izmantojamības līmeni šim ritekļu tipam attiecībā uz pārvadājumu kodiem P1 un P2.”;

54)

F papildinājumu groza šādi:

papildinājuma 40. tabulu aizstāj ar šādu:

“40. tabula

Maršruta pieejamības numurs – atbilstošais ātrums (1) (5) (jūdzes stundā) – pasažieru pārvadājumi

Pārvadājumu kods	Pasažieru ritošais sastāvs (tostarp pasažieru vagoni, bagāžas vagoni un vagoni automobiļu pārvadāšanai) un vieglie kravas vagoni (2) (3) (6)	Lokomotīves un galvas vagoni (2) (4)	Elektrovilces vai dīzeļvilces motorvienības, motorvagoni un automotrises (2) (3) (6)
P1	n. p. (11)	n. p. (11)	Atklāts punkts
P2	n. p. (11)	n. p. (11)	Atklāts punkts
P3a (> 160 km/h)	RA1 – 125 RA2 – 90	RA7 – 125 (7) RA8 – 110 (7) RA8 – 100 (8) RA5 – 125 (9)	Atklāts punkts
P3b (≤ 160 km/h)	RA1 – 100 RA2 – 90	RA8 – 100 (8) RA5 – 100 (9)	RA3 – 100
P4a (> 160 km/h)	RA1 – 125 RA2 – 90	RA7 – 125 (7) RA7 – 100 (8) RA4 – 125 (9)	Atklāts punkts
P4b (≤ 160 km/h)	RA1 – 100 RA2 – 90	RA7 – 100 (8) RA4 – 100 (9)	RA3 – 100
P5	RA1 – 75	RA5 – 75 (8) (10) RA4 – 75 (9) (10)	RA3 – 75
P6	RA1
P 1600	Atklāts punkts”;

tabulas (1) piezīmi aizstāj ar šādu:

“(1)	Tabulā norādītais ātrums ir maksimālā prasība līnijai, un tas var būt mazāks atbilstīgi 4.2.1. punkta 12. apakšpunkta prasībām. Pārbaudot atsevišķas konstrukcijas uz līnijas, var ņemt vērā ritekļa veidu un vietējo pieļaujamo ātrumu.”;

tabulas (2) piezīmi aizstāj ar šādu:

“(2)

pievieno šādu (11) piezīmi:

“(11)

55)	K papildinājuma ceturto daļu tieši pirms 45. tabulas svītro;

56)	L papildinājumu svītro;

57)	P papildinājuma P.3. punkta otro daļu groza ar šādu (parastajā šriftā): “Vertikālās līknes rādiuss Rv ir ierobežots līdz 500 m. Augstums, kas nepārsniedz 80 mm, tiek uzskatīts par nulli rādiusā Rv no 500 m līdz 625 m.”;

58)

Q papildinājuma 47. tabulu aizstāj ar šādu:

“47. tabula

Paziņotie valsts tehniskie noteikumi attiecībā uz Apvienotās Karalistes Lielbritānijas tīkla īpašajiem gadījumiem

Īpašais gadījums	SITS punkts	Prasība	Valsts tehnisko noteikumu numurs	Valsts tehnisko noteikumu nosaukums
7.7.17.1.	4.2.1.: 2. un 3. tabula	Līniju kategorijas gabarīts	GI/RT7073	Prasības attiecībā uz infrastruktūras izvietojumu un attāluma definēšanu un ievērošanu
			GE/RT8073	Prasības attiecībā uz standarta ritekļa gabarītu piemērošanu
			GI/RT7020	GB prasības attiecībā uz perona augstumu, perona nobīdi un perona platumu
7.7.17.2. un 7.7.17.9.	4.2.3.1. un 6.2.4.1.	Būvju tuvinājuma gabarīts	GI/RT7073	Prasības attiecībā uz infrastruktūras izvietojumu un attāluma definēšanu un ievērošanu
			GE/RT8073	Prasības attiecībā uz standarta ritekļa gabarītu piemērošanu
			GI/RT7020	GB prasības attiecībā uz perona augstumu, perona nobīdi un perona platumu
7.7.17.3. un 7.7.17.10.	4.2.3.2.: 4. tabula un 6.2.4.2.	Attālums starp sliežu ceļu asīm	GI/RT7073	Prasības attiecībā uz infrastruktūras izvietojumu un attāluma definēšanu un ievērošanu
7.7.17.4.	4.2.5.3. un J papildinājums	Stacionāru dubulto krustenisko pāreju maksimālais nevadāmais garums	GC/RT5021	Sliežu ceļu sistēmas prasības
7.7.17.4.	4.2.5.3. un J papildinājums		GM/RT2466	Dzelzceļa riteņpāri
7.7. 17.6.	4.2.9.2.	Perona augstums	GI/RT7020	GB prasības attiecībā uz perona augstumu, perona nobīdi un perona platumu
7.7. 17.7. un 7.7. 17.11.	4.2.9.3. un 6.2.4.11.	Perona nobīde	GI/RT7020	GB prasības attiecībā uz perona augstumu, perona nobīdi un perona platumu
7.7. 17.7. un 7.7. 17.11.	4.2.9.3. un 6.2.4.11.	Perona nobīde	GI/RT7073	Prasības attiecībā uz infrastruktūras izvietojumu un attāluma definēšanu un ievērošanu”;

59)

R papildinājumu aizstāj ar šādu:

“R papildinājums

Atklāto punktu saraksts

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem lāgojumā, ja ātrums pārsniedz 300 km/h (4.2.8.1.).

Tūlītējas rīcības robežvērtības izolētiem defektiem garenprofila līmenī, ja ātrums pārsniedz 300 km/h (4.2.8.2.).

Minimālais pieļaujamais attālums starp sliežu ceļu asīm vienotajam būvju tuvinājuma gabarītam IRL 3 ir atklāts punkts (7.7.18.2.).

EN līniju kategorija – atbilstošais ātrums (km/h) pārvadājumu kodam P1 (motorvienības), P2 (motorvienības), P3a (motorvienības), P4a (motorvienības), P 1520 (visi ritekļi), P 1600 (visi ritekļi), F 1520 (visi ritekļi) un F 1600 (visi ritekļi) E papildinājuma 38. un 39. tabulā.

Maršruta pieejamības numurs – atbilstošais ātrums (jūdzes stundā) – pārvadājumu kodam P1 (motorvienības), P2 (motorvienības), P3a (motorvienības), P4a (motorvienības), P 1600 (visi ritekļi) un F 1600 (visi ritekļi) F papildinājuma 40. un 41. tabulā.

Noteikumi un rasējumi attiecībā uz gabarītiem IRL 1, IRL 2 un IRL 3 ir atklāts punkts (O papildinājums).

Prasības attiecībā uz balasta pacelšanas riska novēršanu ātrumam, kas pārsniedz 250 km/h.

;

60)

S papildinājuma 48. tabulu aizstāj ar šādu:

“48. tabula

Termini

Definētais termins	SITS punkts	Definīcija
Faktiskais punkts (RP) / Actual point (RP) / Praktischer Herzpunkt / Pointe de coeur	4.2.8.6.	Krustojuma serdes fiziskais galējais punkts. Sk. 2. attēlu, kurā redzama attiecība starp faktisko punktu (RP) un krustpunktu (IP).
Trauksmes robežvērtība / Alert limit / Auslösewert / Limite d'alerte	4.5.2.	Vērtība, kuru pārsniedzot, jāizvērtē sliežu ceļa ģeometrijas stāvoklis, un tas jāņem vērā regulāri plānotajos tehniskās apkopes pasākumos.
Ass slodze / Axle load / Achsfahrmasse / Charge à l'essieu	4.2.1., 4.2.6.1.	Ar gravitācijas paātrinājumu dalīta riteņu statisko vertikālo spēku summa, ar kādu riteņpāris vai divi atsevišķi riteņi iedarbojas uz sliežu ceļu.
Bremzēšanas sistēmas, kuras nav atkarīgas no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem	4.2.6.2.2.	“Bremzēšanas sistēmas, kuras nav atkarīgas no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem” attiecas uz visām ritošā sastāva bremzēšanas sistēmām, kuras var radīt sliedei piemērojamu bremzēšanas spēku neatkarīgi no riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem (piemēram, magnētiskās bremžu sistēmas un induktīvo bremžu sistēmas).
Ārējās sliedes paaugstinājums / Cant / Überhöhung / Dévers de la voie	4.2.4.2. 4.2.8.5.	Sliežu galviņu ass līnijā mērāma augstuma starpība attiecībā pret horizontāli starp viena sliežu ceļa divām sliedēm konkrētā vietā.
Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts / Cant deficiency / Überhöhungsfehlbetrag / Insuffisance de devers	4.2.4.3.	Starpība starp piemēroto ārējās sliedes paaugstinājumu un augstāku ārējās sliedes līdzsvara paaugstinājumu.
Vienkāršs krustenis / Common crossing / Starres Herzstück / Coeur de croisement	4.2.8.6.	Konstrukcija, kas nodrošina pārmiju vai šaurleņķa krustojumu divu pretēju darba šķautņu krustošanos un kurai ir viena krustojuma serde un divas spārnsliedes.
Sānvējš / Crosswind / Seitenwind / Vents traversiers	4.2.10.2.	Spēcīgs vējš, kas ir šķērsenisks līnijai un var negatīvi ietekmēt vilcienu kustības drošību.
Projektētā vērtība / Design value / Planungswert / Valeur de conception	4.2.3.4., 4.2.4.2., 4.2.4.5., 4.2.5.1., 4.2.5.3.	Teorētiska vērtība bez ražošanas, būvniecības un tehniskās apkopes pielaidēm.
Projektētais sliežu ceļa platums / Design track gauge / Konstruktionsspurweite / Ecartement de conception de la voie	5.3.3.	Viena vērtība, ko iegūst, ja visi sliežu ceļa komponenti precīzi atbilst projektētajiem izmēriem vai to vidējiem projektētajiem izmēriem, ja ir noteikts diapazons.
Attālums starp sliežu ceļu asīm / Distance between track centres / Gleisabstand / Entraxe de voies	4.2.3.2.	Attālums starp divu aplūkojamo sliežu ceļu ass līniju punktiem, kuru mēra paralēli atsauces sliežu ceļa (t. i., sliežu ceļa ar mazāko ārējās sliedes paaugstinājumu) velšanās virsmai.
Dinamiskais sānspēks / Dynamic lateral force / Dynamische Querkraft / Effort dynamique transversal	4.2.6.3.	Dinamisko spēku summa, ar kādu riteņpāris sānvirzienā iedarbojas uz sliežu ceļu.
Zemes klātnes / Earthworks / Erdbauwerke / Ouvrages en terre	4.2.7.2., 4.2.7.4.	Grunts konstrukcijas un grunts noturēšanas konstrukcijas, uz kurām iedarbojas dzelzceļa satiksmes noslogojums.
EN līniju kategorija / EN Line Category / EN Streckenklasse / EN Catégorie de ligne	4.2.7.4., E papildinājums	Standarta EN 15528:2015 A pielikumā izklāstītā klasifikācijas procesa rezultāts, kas minētajā standartā apzīmēts ar nosaukumu “Līniju kategorija”. Tā atspoguļo infrastruktūras spēju izturēt vertikālās slodzes, ar kādām parastos ekspluatācijas apstākļos uz līniju vai līnijas posmu iedarbojas ritekļi.
Ekvivalentais koniskums / Equivalent conicity / Äquivalente Konizität / Conicité équivalente	4.2.4.5., 4.2.11.2.	Konusa leņķa tangenss riteņpārim ar koniskiem riteņiem, kuru sānvirziena kustībai ir tāds pats kinemātiskais viļņa garums kā attiecīgajam riteņpārim taisnā sliežu ceļa posmā un līkumos ar lielu rādiusu.
Stacionāras serdes aizsargs / Fixed nose protection / Leitweite / Cote de protection de pointe	4.2.5.3., J papildinājums	Attālums starp krustojuma serdi un pretsliedi (sk. 10. attēla 2. izmēru).
Uzmalu vadotnes dziļums / Flangeway depth / Rillentiefe / Profondeur d'ornière	4.2.8.6.	Attālums starp velšanās virsmu un uzmalu vadotnes dibenu (sk. 10. attēla 6. izmēru).
Uzmalu vadotnes platums / Flangeway width / Rillenweite / Largeur d'ornière	4.2.8.6.	Attālums starp gaitas sliedi un blakus esošu pretsliedi vai spārnsliedi (sk. 10. attēla 5. izmēru).
Brīvā riteņa pāreja pretsliedes/spārnsliedes ieejā / Free wheel passage at check rail/wing rail entry / Freier Raddurchlauf im Radlenker-Einlauf/Flügelschienen-Einlauf / Côte d'équilibrage du contre-rail	4.2.8.6.	Attālums starp krustojuma pretsliedes vai spārnsliedes darba šķautni un pretējās gaitas sliedes gabarīta šķautni, ko mēra pāri sliežu ceļa gabarītam attiecīgi pretsliedes vai spārnsliedes ieejā (sk. 10. attēla 4. izmēru). Pretsliedes vai spārnsliedes ieeja ir punkts, kurā ir pieļaujams riteņa kontakts ar pretsliedi vai spārnsliedi.
Brīvā riteņa pāreja krustojuma serdē / Free wheel passage at crossing nose / Freier Raddurchlauf im Bereich der Herzspitze / Cote de libre passage dans le croisement	4.2.8.6.	Attālums starp krustojuma spārnsliedes un pretējās pretsliedes darba šķautni, ko mēra pāri gabarītam (sk. 10. attēla 3. izmēru).
Brīvā riteņa pāreja pārmijās / Free wheel passage in switches / Freier Raddurchlauf im Bereich der Zungen-vorrichtung / Côte de libre passage de l'aiguillage	4.2.8.6.	Attālums starp vienas pārmiju sliedes gabarīta šķautni un pretējās pārmiju sliedes aizmugures malu (sk. 10. attēla 1. izmēru).
Gabarīts / Gauge / Begrenzungslinie / Gabarit	4.2.1. 4.2.3.1.	Noteikumu kopums, ieskaitot atsauces kontūru un tā aprēķināšanas noteikumus, ritekļa ārējo izmēru un no infrastruktūras atbrīvojamās telpas noteikšanai.
HBW/HBW/HBW	5.3.1.2.	SI sistēmā neietilpstoša tērauda cietības vienība, kas definēta standartā EN ISO 6506-1:2005 “Metāliskie materiāli. Brinela cietības tests” Testēšanas metode.
Pretsliedes augstums / Height of check rail / Radlenkerüberhöhung / Surélévation du contre rail	4.2.8.6. J papildinājums	Pretsliedes augstums virs velšanās virsmas (sk. 14. attēla 7. izmēru).
Tūlītējas rīcības robežvērtība / Immediate Action Limit / Soforteingriffsschwelle / Limite d'intervention immédiate	4.2.8., 4.5.	Vērtība, kuru pārsniedzot, jāveic pasākumi, lai līdz pieņemamam līmenim samazinātu vilcienu noskriešanas no sliedēm risku.
Infrastruktūras pārvaldītājs / Infrastructure Manager / Betreiber der Infrastruktur / Gestionnaire de l'Infrastructure	4.2.5.1., 4.2.8.3., 4.2.8.6., 4.2.11.2 4.4., 4.5.2., 4.6., 4.7., 6.2.2.1., 6.2.4., 6.4.	Kā definēts 2001. gada 26. februāra Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju (OV L 75, 15.3.2001., 29. lpp.) 2. panta h) punktā.
Ekspluatācijas vērtība / In service value / Wert im Betriebszustand / Valeur en exploitation	4.2.8.5., 4.2.11.2.	Vērtība, kas mērīta jebkurā laikā pēc infrastruktūras nodošanas ekspluatācijā.
Krustpunkts (KP) / Intersection point (IP) / Theoretischer Herzpunkt / Point d'intersection théorique	4.2.8.6.	Darba šķautņu teorētiskais krustpunkts krustojuma centrā (sk. 2. attēlu).
Iejaukšanās robežvērtība / Intervention Limit / Eingriffsschwelle / Valeur d'intervention	4.5.2.	Vērtība, kuru pārsniedzot, jāveic ārpuskārtas tehniskās apkopes pasākumi, lai pirms nākamās pārbaudes netiktu sasniegts tūlītējas rīcības robežlīmenis.
Izolēts defekts / Isolated defect / Einzelfehler / Défaut isolé	4.2.8.	Sliežu ceļa ģeometrijas izolēta nepilnība.
Līnijas ātrums / Line speed / Streckengeschwindigkeit / Vitesse de la ligne	4.2.1.	Maksimālais ātrums, kādam līnija projektēta.
Tehniskās apkopes dokumentācija / Maintenance file / Instandhaltungsdossier / Dossier de maintenance	4.5.1.	Tehniskās dokumentācijas elementi, kuri attiecas uz lietošanas nosacījumiem un robežvērtībām, un norādījumiem par tehnisko apkopi.
Tehniskās apkopes plāns / Maintenance plan / Instandhaltungsplan / Plan de maintenance	4.5.2.	Dokumentācija, kurā izklāstītas infrastruktūras pārvaldītāja pieņemtās infrastruktūras tehniskās apkopes procedūras.
Daudzsliežu dzelzceļš / Multi-rail track / Mehrschienengleis / Voie à multi écartement	4.2.2.2.	Sliežu ceļš ar vairāk nekā divām sliedēm, ja vismaz divus attiecīgu sliežu pārus ir paredzēts ekspluatēt kā atdalītus sliežu ceļus (ar vienādu vai atšķirīgu platumu).
Nominālais sliežu ceļa platums / Nominal track gauge / Nennspurweite / Ecartement nominal de la voie	4.2.4.1.	Viena vērtība, ar ko apzīmē sliežu ceļa platumu, bet kas var atšķirties no projektētā sliežu ceļa platuma.
Parasta ekspluatācija / Normal service / Regelbetrieb / Service régulier	4.2.2.2. 4.2.9.	Dzelzceļa ekspluatācija saskaņā ar plānotu kustības grafiku.
Pasīvs nodrošinājums / Passive provision / Vorsorge für künftige Erweiterungen / Réservation pour extension future	4.2.9.	Nodrošinājums būves fiziskai paplašināšanai nākotnē (piemēram, perona pagarināšanai).
Veiktspējas parametrs / Performance Parameter / Leistungskennwert / Paramètre de performance	4.2.1.	Parametrs, kas raksturo SITS līniju kategoriju un ko izmanto kā pamatu infrastruktūras apakšsistēmas elementu projektēšanai un kā norādi uz līnijas veiktspējas līmeni.
Vienlaidu sliežu ceļš / Plain line / Freie Strecke / Voie courante	4.2.4.5. 4.2.4.6. 4.2.4.7.	Sliežu ceļa posms bez pārmijām un krustojumiem.
Punkta retrakcija / Point retraction / Spitzenbeihobelung / Dénivelation de la pointe de cœur	4.2.8.6.	Stacionāra vienkārša krustojuma atsauces līnija var novirzīties no teorētiskās atsauces līnijas. Zināmā attālumā no krustojuma serdes punkta atsauces līniju atkarībā no konstrukcijas var atvilkt no šīs teorētiskās līnijas un no riteņa uzmalas, lai novērstu abu elementu kontaktu. Šī situācija attēlota 2. attēlā.
Sliežu ieslīpums / Rail inclination / Schienenneigung / Inclinaison du rail	4.2.4.5. 4.2.4.7.	Leņķis, kas norāda sliežu ceļā iemontētas sliedes galviņas ieslīpumu attiecībā pret sliežu plakni (velšanās virsmu) un ir vienāds ar leņķi starp sliežu simetrijas asi (vai līdzvērtīgu simetrisku sliedi ar tādu pašu sliedes galviņas profilu) un perpendikulu attiecībā pret sliežu plakni.
Zemsliežu pamats / Rail pad / Schienenzwischenlage / Semelle sous rail	5.3.2.	Elastīgs slānis, kas atrodas starp sliedi un atbalsta gulsni vai balsta plāksni.
Pretējas līknes / Reverse curve / Gegenbogen / Courbes et contre-courbes	4.2.3.4.	Divas blakuslīknes, kuras ir pretēji izliektas vai pretējas.
Būvju tuvinājuma gabarīts / Structure gauge / Lichtraum / Gabarit des obstacles	4.2.3.1.	Nosaka telpu attiecībā pret atsauces sliežu ceļu, kurai jābūt brīvai no visiem objektiem vai konstrukcijām un satiksmes uz blakusesošiem sliežu ceļiem, lai garantētu atsauces sliežu ceļa drošu ekspluatāciju. To nosaka, pamatojoties uz atsauces kontūru un piemērojot ar to saistītos noteikumus.
Kustīga serde	4.2.5.2.	“Vienkārša krusteņa ar kustīgu serdi” kontekstā termins “kustīga serde” nosaka krusteņa daļu, kura veido serdi un tiek pārvietota, lai radītu vienlaidu darba šķautni galvenajai dzelzceļa līnijai vai pievedceļam.
Pārmija / Switch / Zungenvorrichtung / Aiguillage	4.2.8.6.	Sliežu ceļa mezgls, ko veido divas stacionāras sliedes (rāmjsliedes) un divas kustīgas sliedes (pārmiju sliedes) un ko izmanto, lai novirzītu ritekļus no viena sliežu ceļa uz citu.
Pārmijas un krustojumi / Switches and crossings / Weichen und Kreuzungen / Appareil de voie	4.2.4.5., 4.2.4.7., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8.6., 5.2., 6.2.4.4., 6.2.4.8., 6.2.5.2., 7.3.3, C un D papildinājums	Sliežu ceļa konstrukcija ar pārmijām un atsevišķiem krustojumiem un sliedēm, kas tos savieno.
Tiešs maršruts / Through route / Stammgleis / Voie directe	D papildinājums	Pārmijās un krustojumos – maršruts, kurā ir saglabāts sliežu ceļa vispārīgais lāgojums.
Sliežu ceļa projekts / Track design	4.2.6., 6.2.5., C un D papildinājums	Sliežu ceļa projektā ietilpst šķērsgriezums, ar ko nosaka pamatizmērus un sliežu ceļa komponentus (piemēram, sliedes, stiprinājumi, gulšņi, balasts), ko kopā izmanto atbilstīgi ekspluatācijas apstākļiem, ja spēka ietekme ir saistīta ar 4.2.6. punktu, piemēram, ass slodzi, ātrumu un horizontālas līknes rādiusu.
Sliežu ceļa platums / Track gauge / Spurweite / Ecartement de la voie	4.2.4.1., 4.2.4.5., 4.2.8.4., 5.3.3., 6.1.5.2., 6.2.4.3., H papildinājums	Mazākais attālums starp velšanās virsmai perpendikulārām līnijām, kuras šķērso katras sliedes galviņas profilu 0–14 mm zem velšanās virsmas.
Sliežu ceļa nošķiebums / Track twist / Gleisverwindung / Gauche	4.2.7.1.6 4.2.8.3., 6.2.4.9.	Sliežu ceļa nošķiebumu definē kā algebrisko starpību starp diviem šķērsslīpumiem, kuri ņemti noteiktā attālumā viens no otra, un parasti izsaka kā slīpumu starp diviem punktiem, kuros mēra šķērsslīpumu.
Vilciena garums / Train length / Zuglänge / Longueur du train	4.2.1.	Tāda vilciena garums, kas parastas ekspluatācijas apstākļos var braukt pa noteiktu līniju.
Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas nevadāmais garums / Unguided length of an obtuse crossing / Führungslose Stelle / Lacune dans la traversée	4.2.5.3., J papildinājums	Stacionāras dubultās krusteniskās pārejas daļa, kurā riteni nevada, standartā EN 13232-3:2003 raksturota kā “nevadāmais attālums”.
Perona lietderīgais garums / Usable length of a platform / Bahnsteignutzlänge / Longueur utile de quai	4.2.1., 4.2.9.1.	Tās perona daļas maksimālais vienlaidu garums, pie kuras vilcienam parastos ekspluatācijas apstākļos paredzēts apstāties, lai uzņemtu vai izlaistu pasažierus, nodrošinot atbilstošas apstāšanās pielaides. Parasti ekspluatācijas apstākļi nozīmē, ka dzelzceļš darbojas netraucētā darbības režīmā (piemēram, sliežu un riteņu saķere ir normāla, signāli un viss pārējais darbojas, kā plānots).”;

61)

T papildinājuma 49. tabulas 4. numuru aizstāj ar šādu:

“4.

EN 13848-1

Sliežu ceļa ģeometrijas kvalitāte. 1. daļa. Sliežu ceļa ģeometrijas raksturojums

(ar grozījumu A1:2008)

2003

A1:2008

Tūlītējas rīcības robežvērtība sliežu ceļa nošķiebumam (4.2.8.3.)”;

62)

T papildinājuma 49. tabulas 9. numuru aizstāj ar šādu:

“9.

EN 15528

Dzelzceļa aprīkojums. Līniju kategorijas saderībai starp ritekļu slodzes ierobežojumiem un infrastruktūru

2015

Prasības attiecībā uz konstrukciju spēju atbilstoši pārvadājumu kodam (E papildinājums)”.

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1302/2014 pielikumu groza šādi:

pielikuma 1.1. iedaļu groza šādi:

a)	atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 1. pantā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 1. pantā”;

b)	atsauci “Direktīvas 2008/57/EK II pielikuma 2.7. iedaļā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikuma 2.7. iedaļā”;

c)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.2. un 2.2. iedaļā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. iedaļā”;

d)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 1. panta 3. punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. un 4. punktā”;

pielikuma 1.2.–1.3. iedaļu aizstāj ar šādām:

“1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Savienības dzelzceļu sistēma, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikumā, izņemot Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. un 4. punktā minētos gadījumus.”;

1.3. Šīs SITS saturs

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu šajā SITS:

a)	norādīta tās paredzētā darbības joma (2. nodaļa);

b)	noteiktas pamatprasības ritošā sastāva apakšsistēmai “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (3. nodaļa);

c)	noteiktas funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kuru izpilde nodrošināma attiecībā uz apakšsistēmu un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām (4. nodaļa);

d)	noteikti savstarpējas izmantojamības komponenti un saskarnes, uz ko jāattiecina Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kuri vajadzīgi, lai panāktu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5. nodaļa);

e)	noteikts, kādas procedūras katrā attiecīgā gadījumā izmantojamas, lai, no vienas puses, novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un, no otras puses, veiktu apakšsistēmu “EK” verifikāciju (6. nodaļa);

f)	norādīta šīs SITS īstenošanas stratēģija (7. nodaļa);

g)	norādīta attiecīgajam personālam nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, kā arī veselības un drošības nosacījumi darbā, kuri nepieciešami apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskajai apkopei, kā arī šīs SITS īstenošanai (4. nodaļa);

h)	norādīti esošajai ritošā sastāva apakšsistēmai piemērojamie noteikumi, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbi, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai;

norādīti ritošā sastāva apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt.

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu noteikumi par īpašajiem gadījumiem norādīti 7. nodaļā.”;

3)	pielikuma 2.1. iedaļā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797”;

4)	pielikuma 2.2. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 2. panta c) apakšpunktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 3. punktā”;

pielikuma 2.2.2. iedaļas tekstu aizstāj ar šādu:

“2.2.2. Ritošais sastāvs

Turpmāk norādītās definīcijas ir ietvertas trīs grupās, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. iedaļā.

Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļvilces vai elektrovilces vienības, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni un pasažieru vagoni

1. Dīzeļvilces vai elektrovilces vienības

“Lokomotīve” ir vilces riteklis (vai vairāku ritekļu kopums), kas nav paredzēts lietderīgās kravas pārvadāšanai un ko normālas ekspluatācijas apstākļos var atkabināt no vilciena un ekspluatēt neatkarīgi.

“Manevru lokomotīve” ir vilces vienība, ko paredzēts izmantot vienīgi šķirotavās, stacijās un depo.

Vilcienu var vilkt arī motorizēts riteklis ar mašīnista kabīni vai bez tās, un šādu ritekli normālas ekspluatācijas apstākļos nav paredzēts atkabināt no vilciena. Vispārīgā nozīmē šādu ritekli dēvē par “motorvienību” (vai “motorvagonu”) vai par “galvas vagonu”, ja tas atrodas vienā vilciena sekcijas galā un ir aprīkots ar mašīnista kabīni.

2. Pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni

“Vilciena sekcija” ir pastāvīgs formējums, ko var ekspluatēt kā vilcienu un ko pēc definīcijas nav paredzēts pārkonfigurēt; to var pārkonfigurēt tikai darbnīcā. Tas sastāv vai nu tikai no motorizētiem, vai arī no motorizētiem un nemotorizētiem ritekļiem.

“Elektrovilciens un/vai dīzeļvilciens” ir vilciena sekcija, kuras visi ritekļi ir piemēroti lietderīgās kravas (pasažieru vai bagāžas/pasta sūtījumu vai kravas) pārvadāšanai.

“Automotrise” ir riteklis, ko var ekspluatēt autonomi un kas ir piemērots lietderīgās kravas (pasažieru vai bagāžas/pasta sūtījumu vai kravas) pārvadāšanai.

“Tramvajvilciens” ir riteklis, kas paredzēts kombinētai izmantošanai gan vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, gan smagā dzelzceļa infrastruktūrā.

3. Pasažieru vagoni un citi līdzīgi vagoni

“Pasažieru vagons” ir riteklis bez vilces pastāvīga vai mainīga formējuma vilcienā, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai (šajā SITS noteiktās prasības pasažieru vagoniem attiecīgi paredzēts piemērot arī restorānvagoniem, guļamvagoniem, kupeju vagoniem utt.).

“Bagāžas vagons” ir riteklis bez vilces, ar kuru nepārvadā pasažierus, bet kas ir piemērots citas lietderīgās kravas, piemēram, bagāžas vai pasta sūtījumu, pārvadāšanai un kuru iekļauj pasažieru pārvadāšanai paredzētā pastāvīgā vai mainīgā formējumā.

“Vadības piekabvagons” ir riteklis bez vilces, kas aprīkots ar mašīnista kabīni.

Pasažieru vagonu var aprīkot ar mašīnista kabīni. Šādu pasažieru vagonu sauc par “vadības vagonu”.

Bagāžas vagonu var aprīkot ar mašīnista kabīni. Šādu bagāžas vagonu sauc par “vadības bagāžas vagonu”.

“Vagons automobiļu pārvadāšanai” ir riteklis bez vilces, kas paredzēts pasažieru motorizēto transportlīdzekļu pārvadāšanai bez pasažieriem tajos un ko iekļauj pasažieru vilciena sastāvā.

“Nedalāms pasažieru vagonu sastāvs” ir formējums, kurā “puspastāvīgi” sakabināti vairāki pasažieru vagoni vai kuru var pārkonfigurēt, tikai pārtraucot ekspluatāciju.

B.	Kravas vagoni, tostarp visam tīklam paredzētie zemās grīdas ritekļi un kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētie ritekļi Šīs SITS darbības jomā šie ritekļi nav iekļauti. Tiem piemēro Regulu (ES) Nr. 321/2013 (“kravas vagonu” SITS).

Specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas

“Sliežu ceļa mašīnas (SCM)” ir īpaši konstruēti ritekļi, kas paredzēti sliežu ceļu un infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei. SCM lieto dažādos režīmos: darba režīmā, transporta režīmā kā pašgājēju ritekli, transporta režīmā kā velkamu ritekli.

“Infrastruktūras kontroles ritekļi” tiek izmantoti infrastruktūras stāvokļa uzraudzībai. Tos ekspluatē tāpat kā kravas vai pasažieru vilcienus, nenošķirot transporta režīmu no darba režīma.”;

pielikuma 2.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.3.1. Ritošā sastāva veidi

Turpmāk ir izklāstīta šīs SITS darbības joma attiecībā uz ritošo sastāvu, kas iedalīts trīs grupās, kā noteikts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. iedaļā.

Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļvilces vai elektrovilces vienības, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni un pasažieru vagoni

1. Dīzeļvilces vai elektrovilces vienības

Šajā kategorijā iekļauti vilces ritekļi, kas nav piemēroti lietderīgās kravas pārvadāšanai, piemēram, dīzeļlokomotīves vai elektrolokomotīves vai motorvienības.

Attiecīgie vilces ritekļi ir paredzēti kravas vai/un pasažieru pārvadāšanai.

Izslēgšana no darbības jomas

Šīs SITS darbības jomā nav iekļautas manevru lokomotīves (kā definēts 2.2. iedaļā). Ja tās paredzēts ekspluatēt Savienības dzelzceļu tīklā (kustība starp šķirotavām, stacijām un depo), piemēro Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2. Pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni

Šajā kategorijā iekļauti visi vilcieni ar pastāvīgu vai iepriekšnoteiktu formējumu, ko veido ritekļi, kuri paredzēti pasažieru pārvadāšanai, un/vai ritekļi, kuri nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai.

Dažos vilciena ritekļos ir uzstādīts dīzeļvilces vai elektrovilces aprīkojums, un vilciens ir aprīkots ar mašīnista kabīni.

Izslēgšana no darbības jomas

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. punktu, 1. panta 4. punkta d) apakšpunktu un 1. panta 5. punktu no SITS darbības jomas izslēdz šādu ritošo sastāvu:

—	ritošais sastāvs, ko paredzēts ekspluatēt vietējos, pilsētas vai piepilsētas tīklos, kuri funkcionāli ir nošķirti no pārējās dzelzceļu sistēmas,

—	ritošais sastāvs, ko galvenokārt izmanto vieglā dzelzceļa infrastruktūrā, bet kas aprīkots ar dažiem smagā dzelzceļa komponentiem, kas nepieciešami, lai ļautu veikt tranzītu caur norobežotu un ierobežotu smagā dzelzceļa infrastruktūras posmu tikai savienojamības nolūkā,

—	tramvajvilcieni.

3. Pasažieru vagoni un citi līdzīgi vagoni

Pasažieru vagoni

Šajā kategorijā iekļauti ritekļi bez vilces, kuros pārvadā pasažierus (pasažieru vagoni, kā definēts 2.2. iedaļā) un kurus ekspluatē mainīgā formējumā ar ritekļiem no iepriekš norādītās kategorijas “dīzeļvilces vai elektrovilces vienības”, lai nodrošinātu vilces funkciju.

Ritekļi, kas nav paredzēti pasažieru pārvadāšanai un kas iekļauti pasažieru vilcienā

Šajā kategorijā iekļauti ritekļi bez vilces, kas iekļauti pasažieru vilcienos (piemēram, bagāžas vai pasta vagoni, vagoni automobiļu pārvadāšanai, pakalpojumu nodrošināšanas ritekļi utt.); tie iekļauti šīs SITS darbības jomā kā ritekļi, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumiem.

Kravas vagoni, tostarp visam tīklam paredzētie zemās grīdas ritekļi un kravas automobiļu pārvadāšanai paredzētie ritekļi

Šīs SITS darbības jomā nav iekļauti kravas vagoni; pat ja šie vagoni ir iekļauti pasažieru vilciena sastāvā (šādā gadījumā vilciena sastāva veidošana ir ekspluatācijas aspekts), tiem piemēro “kravas vagonu” SITS.

Šīs SITS darbības jomā nav iekļauti ritekļi, kas paredzēti motorizēto autotransporta līdzekļu pārvadāšanai (ja šajos autotransporta līdzekļos atrodas cilvēki).

Specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas

Šīs kategorijas ritošais sastāvs iekļauts šīs SITS darbības jomā vienīgi tad, ja:

1)	kustībai tas izmanto pats savus dzelzceļa riteņus; un

2)	tas konstruēts tā, lai satiksmes vadības vajadzībām to varētu uztvert ar sliežu ceļos izvietotu vilcienu detektēšanas sistēmu palīdzību; un

3)	SCM gadījumā tas darbojas transporta (kustības) režīmā kā pašgājējs riteklis vai kā velkams riteklis.

Izslēgšana no šīs SITS darbības jomas

SCM gadījumā darba režīma konfigurācija neietilpst šīs SITS darbības jomā.”;

7)	pielikuma 3. nodaļā atsauces uz Direktīvas 2008/57/EK III pielikumu aizstāj ar atsaucēm uz Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumu attiecīgajā locījumā;

pielikuma 3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.1. Ritošā sastāva apakšsistēmas elementu un pamatprasību atbilstība

Šajā tabulā norādītas pamatprasības, kuras noteiktas un numurētas atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 III pielikumam un kuru izpildi nodrošina šīs SITS 4. nodaļā noteiktās specifikācijas.

Ritošā sastāva apakšsistēmas elementu un pamatprasību atbilstība

Piezīme. Norādīti tikai tie 4.2. iedaļas punkti, kuros ietvertas prasības.

Atsauce uz punktu	Ritošā sastāva apakšsistēmas elements	Drošība	Drošums un darbgatavība	Veselība	Vides aizsardzība	Tehniskā savietojamība
4.2.2.2.2.	Iekšējā sakabe	3.1.1. 1.4.2.
4.2.2.2.3.	Gala sakabe	3.1.1. 1.4.2.
4.2.2.2.4.	Avārijas sakabe		2.4.2.			2.5.3.
4.2.2.2.5.	Personāla piekļuve sakabināšanai un atkabināšanai	5.1.1.		2.5.1.		2.5.3.
4.2.2.3.	Pārejas	5.1.1.
4.2.2.4.	Ritekļa konstrukcijas stiprība	3.1.1. 1.4.2.
4.2.2.5.	Pasīvā drošība	1.4.2.
4.2.2.6.	Celšana un pacelšana ar domkratu					2.5.3.
4.2.2.7.	Ierīču piestiprināšana pie vagona korpusa konstrukcijas	3.1.1.
4.2.2.8.	Durvis uz personāla un kravas telpām	5.1.1. 1.4.2.
4.2.2.9.	Stiklu mehāniskie raksturlielumi	1.4.2.
4.2.2.10.	Slodzes režīmi un masas raksturojumi	3.1.1.
4.2.3.1.	Gabarītu noteikšana					3.4.2.
4.2.3.2.1.	Ass slodzes parametrs					3.4.2.
4.2.3.2.2.	Riteņa slodze	3.1.1.
4.2.3.3.1.	Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamības raksturlielumi	1.1.1.				3.4.2. 2.3.2.
4.2.3.3.2.	Ass gultņu stāvokļa monitorings	1.1.1.	1.2.
4.2.3.4.1.	Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.4.2.	Gaitas dinamiskie parametri	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.4.2.1.	Drošas braukšanas robežvērtības	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.4.2.2.	Sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības					3.4.2.
4.2.3.4.3.	Ekvivalentais koniskums	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.4.3.1.	Jaunu riteņu profilu projektētās vērtības	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.4.3.2.	Riteņpāru ekvivalentā koniskuma ekspluatācijas vērtības	2.1.1.	1.2.			3.4.2.
4.2.3.5.1.	Ratiņu rāmja uzbūve	1.1.1. 2.1.1.
4.2.3.5.2.1.	Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.5.2.2.	Riteņu mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi	1.1.1. 2.1.1.
4.2.3.5.3.	Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas	1.1.1. 1.1.2., 1.1.3.	1.2.			1.5.
4.2.3.6.	Līkuma minimālais rādiuss	1.1.1. 2.1.1.				3.4.2.
4.2.3.7.	Ritekļa aizsardzības sistēma (sliežu ceļa attīrītāji)	1.1.1.
4.2.4.2.1.	Funkcionālās prasības bremzēšanai	1.1.1. 1.4.2.	2.4.2.			1.5.
4.2.4.2.2.	Drošības prasības bremzēšanai	1.1.1.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.3.	Bremžu sistēmas tips					3.4.2.
4.2.4.4.1.	Avārijas bremzēšanas vadība	1.4.2.				3.4.2.
4.2.4.4.2.	Darba bremzēšanas vadība					3.4.2.
4.2.4.4.3.	Tiešās bremzēšanas vadība					3.4.2.
4.2.4.4.4.	Dinamiskās bremzēšanas vadība	3.1.1.
4.2.4.4.5.	Stāvbremzes vadība					3.4.2.
4.2.4.5.1.	Bremzēšanas veiktspēja – vispārīgas prasības	1.1.1. 1.4.2.	2.4.2.			1.5.
4.2.4.5.2.	Avārijas bremzēšana	2.1.1. 1.4.2.				3.4.2.
4.2.4.5.3.	Darba bremzēšana					3.4.2.
4.2.4.5.4.	Siltumietilpības aprēķini	1.4.2.				3.4.2.
4.2.4.5.5.	Stāvbremze	1.4.2.				3.4.2.
4.2.4.6.1.	Riteņa un sliedes saķeres profila robežvērtība	1.4.2.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.6.2.	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma	1.4.2.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.7.	Dinamiskās bremzes – ar vilces sistēmu saistīta dinamiskās bremzēšanas sistēma	1.4.2.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.8.1.	No saķeres apstākļiem neatkarīga bremzēšanas sistēma – vispārīgi noteikumi	1.4.2.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.8.2.	Magnētiskās sliežu ceļa bremzes					3.4.2.
4.2.4.8.3.	Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes					3.4.2.
4.2.4.9.	Bremžu stāvokļa un bojājumu indikācija	1.1.1.	1.2. 2.4.2.
4.2.4.10.	Prasības bremzēšanai glābšanas vajadzībām		2.4.2.
4.2.5.1.	Sanitārās sistēmas				1.4.1.
4.2.5.2.	Akustiska sakaru sistēma	1.4.2.
4.2.5.3.	Trauksmes signāls pasažieriem	1.4.2.
4.2.5.4.	Pasažieriem paredzētas sakaru ierīces	1.4.2.
4.2.5.5.	Ārdurvis – piekļuve ritošajam sastāvam un izeja no tā	1.4.2.
4.2.5.6.	Ārdurvis – sistēmas uzbūve	3.1.1. 1.4.2.
4.2.5.7.	Starpvagonu durvis	5.1.1.
4.2.5.8.	Gaisa kvalitāte iekštelpās			2.3.1.
4.2.5.9.	Sānu logi	5.1.1.
4.2.6.1.	Vides apstākļi		2.4.2.
4.2.6.2.1.	Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales	1.1.1.		1.3.1.
4.2.6.2.2.	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis					3.4.2.
4.2.6.2.3.	Maksimālās spiediena svārstības tuneļos					3.4.2.
4.2.6.2.4.	Sānvējš	1.1.1.
4.2.6.2.5.	Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu	1.1.1.				3.4.2.
4.2.7.1.1.	Galvenie lukturi					3.4.2.
4.2.7.1.2.	Gabarītlukturi	1.1.1.				3.4.2.
4.2.7.1.3.	Aizmugurējie gabarītlukturi	1.1.1.				3.4.2.
4.2.7.1.4.	Lukturu vadība					3.4.2.
4.2.7.2.1.	Taure (akustiska brīdinājuma ierīce) – vispārīgi noteikumi	1.1.1.				3.4.2. 3.6.2.
4.2.7.2.2.	Brīdinājuma taures skaņas signāla spiediena līmeņi	1.1.1.		1.3.1.
4.2.7.2.3.	Aizsardzība					3.4.2.
4.2.7.2.4.	Taures skaņas signālu vadība	1.1.1.				3.4.2.
4.2.8.1.	Vilces veiktspēja					3.4.2. 3.6.2.
4.2.8.2. 4.2.8.2.1. līdz 4.2.8.2.9.	Elektroapgāde					1.5. 3.4.2. 2.2.3.
4.2.8.2.10.	Vilciena elektriskā aizsardzība	1.4.2.
4.2.8.3.	Dīzeļdzinēja un citas siltumdzinēja vilces sistēmas	1.4.2.				1.4.1.
4.2.8.4.	Elektrodrošība	1.4.2.
4.2.9.1.1.	Mašīnista kabīne – vispārīgi noteikumi	—	—	—	—	—
4.2.9.1.2.	Piekļuve un izeja	5.1.1.				3.4.2.
4.2.9.1.3.	Ārējā redzamība	1.1.1.				3.4.2.
4.2.9.1.4.	Iekštelpas plānojums	5.1.1.
4.2.9.1.5.	Mašīnista sēdeklis			1.3.1.
4.2.9.1.6.	Mašīnista vadības pults ergonomika	5.1.1.		1.3.1.
4.2.9.1.7.	Klimata kontrole un gaisa kvalitāte			1.3.1.
4.2.9.1.8.	Iekšējais apgaismojums					3.6.2.
4.2.9.2.1.	Vējstikla mehāniskās īpašības	1.4.2.
4.2.9.2.2.	Vējstikla optiskās īpašības					3.4.2.
4.2.9.2.3.	Vējstikla aprīkojums					3.4.2.
4.2.9.3.1.	Mašīnista darbības uzraudzības funkcija	1.1.1.				3.6.2.
4.2.9.3.2.	Ātruma rādītājs	5.1.1.
4.2.9.3.3.	Mašīnista displejs un ekrāni	5.1.1.
4.2.9.3.4.	Vadības ierīces un indikatori	5.1.1.
4.2.9.3.5.	Apzīmējumi					3.6.2.
4.2.9.3.6.	Personālam paredzēta radio tālvadības funkcija manevrēšanai	1.1.1.
4.2.9.4.	Borta instrumenti un portatīvās iekārtas	1.4.2.				3.4.2. 3.6.2.
4.2.9.5.	Personālam paredzēts nodalījums personīgo mantu glabāšanai	—	—	—	—	—
4.2.9.6.	Datu reģistrēšanas ierīce					4.4.2.
4.2.10.2.	Ugunsdrošības profilakses pasākumi	4.1.1.		2.3.1.	1.4.2.
4.2.10.3.	Pasākumi ugunsgrēka atklāšanai/kontrolēšanai	4.1.1.
4.2.10.4.	Prasības, kas attiecas uz avārijas situācijām	1.4.2.
4.2.10.5.	Prasības, kas attiecas uz evakuāciju	1.4.2.
4.2.11.2.	Vilciena tīrīšana no ārpuses					1.5.
4.2.11.3.	Tualešu iztukšošanas sistēmas pieslēgumi					1.5.
4.2.11.4.	Ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas			1.3.1.
4.2.11.5.	Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne					1.5.
4.2.11.6.	Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai					1.5.
4.2.11.7.	Degvielas uzpildes aprīkojums					1.5.
4.2.11.8.	Vilciena iekštelpu tīrīšana – elektroapgāde					2.5.3.
4.2.12.2.	Vispārēja dokumentācija					1.5.
4.2.12.3.	Tehniskās apkopes dokumentācija	1.1.1.				2.5.1. 2.5.2. 1.6.2. 2.6.2.
4.2.12.4.	Ekspluatācijas dokumentācija	1.1.1.				2.4.2. 1.6.2. 2.6.2.
4.2.12.5.	Pacelšanas shēma un instrukcijas					2.5.3.
4.2.12.6.	Glābšanas instrukcijas		2.4.2.			2.5.3.”;

9)	pielikuma 4.1. iedaļā tekstu “Direktīva 2008/57/EK” aizstāj ar tekstu “Direktīva (ES) 2016/797”;

10)	pielikuma 4.2.1.1. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 8. punktu” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 8. punktu”;

11)

pielikuma 4.2.1.2. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 6. punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 6. punktā”;

b)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 6. punktu un 17. panta 3. punktu” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 6. punktu un 13. panta 2. punktu”;

12)

pielikuma 4.2.2.2.3. iedaļas b-2) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b-2) Vienību savstarpējā savietojamība

Vienībām, kas aprīkotas ar UIC tipa neautomātisko (manuālo) sakabes sistēmu (kā aprakstīts 5.3.2. punktā) un ar pneimatisko bremžu sistēmu, kura ir savietojama ar UIC tipu (kā aprakstīts 4.2.4.3. punktā), piemēro turpmāk uzskaitītās prasības:

1)	buferus un skrūves sakabi uzstāda saskaņā ar J-1. papildinājuma 110. rindā minētās specifikācijas 5. un 6. punktu;

2)	bremžu gaisa cauruļu un šļūteņu, sakabju un krānu izmēri un konstrukcija atbilst prasībām, kas noteiktas J-1. papildinājuma 110. rindā minētās specifikācijas 7. un 8. punktā.”;

13)

pielikuma 4.2.2.5. iedaļas 5.–9. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.

Pasīvās drošības sistēmas papildina aktīvos drošības pasākumus gadījumos, kad visi pārējie pasākumi ir neveiksmīgi. Tādēļ sadursmes gadījumā ritekļu mehāniskajai konstrukcijai jānodrošina cilvēku aizsardzība:

—	ierobežojot palēninājumu,

—	zonās, kurās atrodas cilvēki, saglabājot izdzīvošanas telpu un konstrukcijas integritāti,

—	samazinot pāri pārbraukšanas risku,

—	samazinot no sliedēm nobraukšanas risku,

—	ierobežojot trieciena sekas pēc vilciena sadursmes ar šķērsli uz sliedēm.

Lai izpildītu šīs funkcionālās prasības, ja turpmāk nav norādīts citādi, vienībām jāatbilst J-1. papildinājuma 8. rindā minētajā specifikācijā noteiktajām detalizētajām prasībām attiecībā uz C-I kategorijas konstrukciju triecienizturību sadursmē (atbilstīgi J-1. papildinājuma 8. rindā minētās specifikācijas 5. iedaļas 1. tabulai).

Ņem vērā šādus četrus sadursmes scenārijus:

—	1. scenārijs – divu identisku vienību frontāla sadursme,

—	2. scenārijs – frontāla sadursme ar kravas vagonu,

—	3. scenārijs – vienības sadursme ar lielu autotransporta līdzekli uz pārbrauktuves,

—	4. scenārijs – vienības sadursme ar zemu šķērsli (piemēram, vieglo automobili uz pārbrauktuves, dzīvnieku, akmeni u. c.).

6.	Šie scenāriji ir aprakstīti J-1. papildinājuma 8. rindā minētās specifikācijas 5. iedaļas 3. tabulā.

Šajā SITS ir noteiktas tās darbības jomā piemērojamās prasības attiecībā uz triecienizturību sadursmē; tāpēc nepiemēro J-1. papildinājuma 8. rindā minētās specifikācijas A pielikumu. J-1. papildinājuma 8. rindā minētās specifikācijas 6. iedaļā noteiktās prasības piemēro attiecībā uz iepriekšminētajiem sadursmes scenārijiem.

8.	Lai mazinātu sekas, vilcienam saduroties ar šķērsli uz sliedēm, lokomotīves, galvas vagonu, vadības vagonu un vilciena sekciju velkošajos galos uzstāda šķēršļu vairogus. Šķēršļu vairogiem piemērojamās prasības noteiktas J-1. papildinājuma 8. rindā minētās specifikācijas 6.5. iedaļā.”;

14)	pielikuma 4.2.2.10. iedaļas 1. punktā atsauci “2.1. punktā” aizstāj ar atsauci “4.5. punktā”;

15)

pēc 4.2.3.3.2.2. iedaļas 2. punkta pievieno jaunu 2.a punktu šādā redakcijā:

“2.a

Vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai 1 668 mm sistēmā, ritošā sastāva zona uztveršanai ar lauka iekārtām ir 1. tabulā noteiktā zona attiecībā uz J-1. papildinājuma 15. rindā minētās specifikācijas parametriem.

1. tabula

Mērķzona un aizlieguma zona vienībām, ko paredzēts ekspluatēt 1 668 mm tīklā

Sliežu ceļa platums (mm)	YTA (mm)	WTA (mm)	LTA (mm)	YPZ (mm)	WPZ (mm)	LPZ (mm)
1 668	1 176 ± 10	≥ 55	≥ 100	1 176 ± 10	≥ 110	≥ 500”;

16)

pielikuma 4.2.3.3.2.2. iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Attiecībā uz vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai uz citiem sliežu ceļiem, kuru platums nav 1 435 mm vai 1 668 mm, pēc vajadzības paziņo īpašu gadījumu (attiecīgajam tīklam pieejams harmonizētais noteikums).”;

17)

pielikuma 4.2.3.4.2. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Vienība nodrošina drošu braukšanu un sliežu ceļa noslogojumu pieņemamā līmenī, ja to ekspluatē, nepārsniedzot ātruma un ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta kombinācijas(-ju) noteiktās robežvērtības apstākļos, kas noteikti J-1. papildinājuma 16. rindā minētajā specifikācijā.

To novērtē, pārbaudot, vai ir ievērotas turpmāk šīs SITS 4.2.3.4.2.1. un 4.2.3.4.2.2. punktā noteiktās robežvērtības. Atbilstības novērtēšanas procedūra ir aprakstīta šīs SITS 6.2.3.4. punktā.”;

18)

pielikuma 4.2.3.4.2. iedaļas 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.

Gaitas dinamisko parametru testa ziņojumu (tostarp izmantošanas robežvērtības un sliežu ceļa noslogojuma parametrus) ietver šīs SITS 4.2.12. punktā aprakstītajā tehniskajā dokumentācijā.

Reģistrējamie sliežu ceļa noslogojuma parametri (tostarp attiecīgā gadījumā papildparametri Ymax, Bmax un Bqst) ir noteikti J-1. papildinājuma 16. rindā minētajā specifikācijā.”;

19)

pielikuma 4.2.3.4.2.1. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Vienības drošas braukšanas robežvērtības ir noteiktas J-1. papildinājuma 17. rindā minētajā specifikācijā.”;

20)

pielikuma 4.2.3.4.2.2. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Vienības sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības (novērtējot ar parasto metodi) ir noteiktas J-1. papildinājuma 19. rindā minētajā specifikācijā.”;

21)	pielikuma 4.2.3.5.2.3. iedaļu svītro;

22)

pēc 4.2.3.5.2.2. iedaļas pievieno 4.2.3.5.3. iedaļu šādā redakcijā:

“4.2.3.5.3. Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Šo prasību piemēro vienībām, kurām uzstādīta sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma, kam ir riteņu ass pozīcijas pārstatīšanas mehānisms un kas nodrošina vienības savietojamību ar 1 435 mm sliežu ceļa platumu un citu(-iem) sliežu ceļa platumu(-iem) šīs SITS darbības jomā, izbraucot cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei.

Pārstatīšanas mehānisms nodrošina riteņa nostiprināšanu pareizajā paredzētajā ass pozīcijā.

Pēc izbraukšanas cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei pārbauda nostiprināšanas sistēmas stāvokli (nostiprināta vai nenostiprināta) un riteņu pozīciju, izmantojot vienu vai vairākus no šiem līdzekļiem – vizuālu kontroli, borta vadības sistēmu vai infrastruktūras/ierīces vadības sistēmu. Borta vadības sistēmas gadījumā ir iespējama pastāvīga uzraudzība.

Ja gaitas daļa ir aprīkota ar bremžu iekārtu, kuras pozīcija var mainīties sliežu ceļa platuma maiņas laikā, sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma nodrošinās šīs iekārtas pozīciju un drošu nostiprināšanu pareizā stāvoklī vienlaicīgi ar riteņiem.

Riteņu un bremžu iekārtas (attiecīgā gadījumā) pozīcijas nostiprināšanas atteicei ekspluatācijas laikā piemīt tipisks un ticams potenciāls tieši izraisīt katastrofālu nelaimes gadījumu (ar daudziem letāliem gadījumiem). Ņemot vērā šo atteices seku smagumu, jāpierāda, ka risks tiek kontrolēts pieņemamā līmenī.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmu definē kā savstarpējas izmantojamības komponentu (5.3.4. punkta b) apakšpunkts). Atbilstības novērtēšanas procedūra ir noteikta šīs SITS 6.1.3.1.a punktā (SIK līmenis), 6.2.3.5. punktā (drošības prasība) un 6.2.3.7.b punktā (apakšsistēmas līmenis).

Ar vienību savietojamo sliežu ceļa platumu reģistrē tehniskajā dokumentācijā. Tehniskajā dokumentācijā iekļauj arī pārstatīšanas parastā režīma aprakstu, norādot arī ar vienību savietojamās(-o) sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) tipu(-us) (skatīt arī šīs SITS 4.2.12.4. punkta 1. apakšpunktu).

Citās šīs SITS iedaļās noteiktās prasības un atbilstības novērtējumus neatkarīgi piemēro katrai vienam sliežu ceļa platumam atbilstošai riteņa pozīcijai un atbilstīgi dokumentē.”;

23)

pielikuma 4.2.4.8.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.4.8.2. Magnētiskās sliežu ceļa bremzes

Atsauce uz prasībām magnētiskajām bremzēm, kas noteiktas savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes, norādīta šīs SITS 4.2.3.3.1.2. iedaļas 10. punktā.

Magnētiskās sliežu ceļa bremzes avārijas bremzēšanai atļauts izmantot atbilstīgi INF SITS 4.2.6.2.2. punktā minētajiem noteikumiem.

Ģeometriskie izmēri magnēta gala elementiem, kuri saskaras ar sliedi, atbilst vienam no noteiktajiem tipiem, kas aprakstīti J-1. papildinājuma 31. rindā minētajā specifikācijā.

Magnētiskās sliežu ceļa bremzes neizmanto, ja ātrums pārsniedz 280 km/h.

Šīs SITS 4.2.4.5.2. punktā norādīto vienības bremzēšanas veiktspēju nosaka ar magnētisko sliežu ceļa bremžu izmantošanu un bez tās.”;

24)

pielikuma 4.2.4.8.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.4.8.3. Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes

Šis punkts attiecas tikai uz tādām virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm, kas rada bremzēšanas spēku starp vienību un sliedi.

Atsauce uz prasībām virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm, kas noteiktas savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmu uz asu skaitītāju bāzes, sliežu ceļa elektriskajām ķēdēm, riteņu detektoriem un ritekļu detektoriem uz induktīvo cilpu bāzes norādīta šīs SITS 4.2.3.3.1.2. iedaļas 10. punktā.

Ja virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm ir nepieciešams pārvietot to magnētus bremžu izmantošanas laikā, pierāda, ka šādu magnētu kustība starp stāvokļiem “bremzes atlaistas” un “bremzes iedarbinātas” ir netraucēta, tālab izmantojot aprēķinus saskaņā ar J-1. papildinājuma 14. rindā minēto specifikāciju.

Šīs SITS 4.2.12. punktā minētajā tehniskajā dokumentācijā tiks reģistrēts maksimālais attālums starp virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm un sliežu ceļu, kas atbilst stāvoklim “bremzes atlaistas”.

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes nedarbojas, ja nav sasniegta noteikta ātruma robežvērtība.

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremžu izmantošanas nosacījumi attiecībā uz tehnisko savietojamību ar sliežu ceļu nav harmonizēti (īpaši attiecībā uz bremžu ietekmi uz sliežu uzsilšanu un vertikālo spēku) un ir “atklāts punkts”.

Infrastruktūras reģistrā katrai sliežu ceļa sekcijai norāda, vai šīs bremzes atļauts izmantot, un tādā gadījumā paredz to izmantošanas nosacījumus:

—	maksimālais attālums starp virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm un sliežu ceļu, kas atbilst 4. punktā minētajam stāvoklim “bremzes atlaistas”,

—	noteikta ātruma robežvērtība, kas minēta 5. punktā,

—	vertikālais spēks kā vilciena ātruma funkcija gadījumā, kad virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes tiek izmantotas pilnībā (avārijas bremzēšana) vai ierobežoti (darba bremzēšana),

—	bremzēšanas spēks kā vilciena ātruma funkcija gadījumā, kad virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes tiek izmantotas pilnībā (avārijas bremzēšana) vai ierobežoti (darba bremzēšana).

Šīs SITS 4.2.4.5.2. un 4.2.4.5.3. punktā norādīto vienības bremzēšanas veiktspēju nosaka ar virpuļstrāvas sliežu ceļa bremžu izmantošanu un bez tās.”;

25)

pielikuma 4.2.6.2. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Šā punkta prasības piemēro visam ritošajam sastāvam. Ja ritošā sastāva, ko ekspluatē 1 520 mm un 1 600 mm sliežu ceļa platuma sistēmās, maksimālais ātrums pārsniedz 4.2.6.2.1.–4.2.6.2.5. punktā norādītās robežvērtības, piemēro inovatīvu risinājumu procedūru.”;

26)

pielikuma 4.2.6.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.6.2.1. Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales

Vienības ar maksimālo konstruktīvo ātrumu vtr, max > 160 km/h, kuras brīvā dabā pārvietojas ar references ātrumu vtr,ref, nedrīkst nevienā mērījumu punktā, kas definēts 4.2.2.1. punktā un J-1. papildinājuma 108. rindā minētās specifikācijas 5. tabulā, radīt gaisa ātrumu, kas pārsniedz J-1. papildinājuma 108. rindā minētās specifikācijas 5. tabulā noteikto u95 %,max vērtību.

Vienībām, kuras paredzēts ekspluatēt tīklos ar sliežu ceļa platumu 1 524 mm un 1 668 mm, piemēro atbilstīgās 4. tabulā norādītās vērtības attiecība uz J-1. papildinājuma 108. rindā minētās specifikācijas parametriem.

4. tabula

Robežkritēriji

Sliežu ceļa platums (mm)	Maksimālais konstruktīvais ātrums vtr,max (km/h)	Mērījuma vieta		Maksimālais pieļaujamais gaisa ātrums pie sliežu ceļa (u95 %,max robežvērtības (m/s))	References ātrums vtr,ref (km/h)
Sliežu ceļa platums (mm)	Maksimālais konstruktīvais ātrums vtr,max (km/h)	Mērījums attiecīgajā augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa	Mērījums attiecīgajā attālumā no sliežu ceļa ass līnijas		References ātrums vtr,ref (km/h)
1 524	160 < vtr,max < 250	0,2 m	3,0 m	22,5	Maksimālais konstruktīvais ātrums
1 524	160 < vtr,max < 250	1,4 m	3,0 m	18	200 km/h vai maksimālais konstruktīvais ātrums atkarībā no tā, kas ir mazāks
1 668	160 < vtr,max < 250	0,2 m	3,1 m	20	Maksimālais konstruktīvais ātrums
	160 < vtr,max < 250	1,4 m	3,1 m	15,5	200 km/h vai maksimālais konstruktīvais ātrums atkarībā no tā, kas ir mazāks
	250 ≤ vtr,max	0,2 m	3,1 m	22	300 km/h vai maksimālais konstruktīvais ātrums atkarībā no tā, kas ir mazāks
	250 ≤ vtr,max	1,4 m	3,1 m	15,5	200 km/h

Testējamais vilciena formējums pastāvīgiem/iepriekšnoteiktiem formējumiem un vienībām, ko novērtē vispārējai ekspluatācijai, ir norādīts attiecīgi J-1. papildinājuma 108. rindā minētās specifikācijas 4.2.2.2. un 4.2.2.4. punktā. Atsevišķas vienības, kas aprīkotas ar mašīnista kabīni, testē formējumā, kas atbilst J-1. papildinājuma 108. rindā minētās specifikācijas 4.2.2.3. punkta prasībām.

Atbilstības novērtēšanas procedūra ir aprakstīta šīs SITS 6.2.3.13. punktā.”;

27)

pielikuma 4.2.6.2.2. iedaļu groza šādi:

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Divi garāmbraucoši vilcieni rada aerodinamisko slodzi, kas ietekmē abus vilcienus. Prasība attiecībā uz vilciena galvas radīto spiediena vilni brīvā dabā ļauj noteikt robežvērtības aerodinamiskajai slodzei, ko rada ritošais sastāvs brīvā dabā, pieņemot attālumu starp sliežu ceļa ass līnijām sliežu ceļam, uz kura ir paredzēts ekspluatēt vilcienu.

Attālums starp sliežu ceļa ass līnijām ir atkarīgs no ātruma un līnijas sliežu ceļa platuma. Attāluma starp sliežu ceļa ass līnijām minimālās vērtības atkarībā no ātruma un sliežu ceļa platuma ir noteiktas saskaņā ar INF SITS.”;

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Vienības, kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir virs 160 km/h, braucot brīvā dabā pa 1 435 mm platuma sliežu ceļu ar references ātrumu vtr,ref, nedrīkst radīt maksimālo dubulto spiedienu, kas pārsniedz maksimālās pieļaujamās spiediena izmaiņas, kuras noteiktas J-1. papildinājuma 109. rindā minētās specifikācijas 2. tabulā un novērtētas J-1. papildinājuma 109. rindā minētās specifikācijas 4.1.2. punktā noteiktajās mērījumu pozīcijās.”;

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Vienībām, kuras paredzēts ekspluatēt tīklos ar sliežu ceļa platumu 1 524 mm un 1 668 mm, piemēro atbilstīgās 4.a tabulā norādītās vērtības attiecībā uz J-1. papildinājuma 109. rindā minētās specifikācijas parametriem.

4.a tabula

Robežkritēriji

Sliežu ceļa platums	Maksimālais konstruktīvais ātrums vtr,max (km/h)	Mērījuma vieta		Pieļaujamās spiediena izmaiņas (Δp95 %,max)	References ātrums vtr,ref (km/h)
Sliežu ceļa platums	Maksimālais konstruktīvais ātrums vtr,max (km/h)	Mērījums attiecīgajā augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa	Mērījums attiecīgajā attālumā no sliežu ceļa ass līnijas	Pieļaujamās spiediena izmaiņas (Δp95 %,max)	References ātrums vtr,ref (km/h)
1 524 mm	160 < vtr,max < 250	starp 1,5 un 3,0 m	2,5 m	1 600 Pa	Maksimālais konstruktīvais ātrums
1 668 mm	160 < vtr,max < 250	starp 1,5 un 3,0 m	2,6 m	800 Pa	Maksimālais konstruktīvais ātrums
1 668 mm	250 ≤ vtr,max	starp 1,5 un 3,0 m	2,6 m	800 Pa	250 km/h”;

28)

pielikuma 4.2.6.2.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.6.2.5. Aerodinamiskā ietekme uz balastētiem sliežu ceļiem

Šo prasību piemēro vienībām ar maksimālo konstruktīvo ātrumu virs 250 km/h.

Prasība par vilcienu aerodinamisko ietekmi uz balastētiem sliežu ceļiem, lai ierobežotu balasta izsviešanas (balasta pacelšanas) radītos riskus, ir atklāts punkts.”;

29)

pielikuma 4.2.7.1. iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Šo prasību nepiemēro lukturiem, kuru gaismas stiprums nepārsniedz 100 cd un kuri ietverti pasažieru durvju vadības pogās (un nav nepārtraukti iedegti).”;

30)

pēc 4.2.8.2.9.1.1. iedaļas 4) punkta pievieno jaunu 5) punktu šādā redakcijā:

“5)	no 3 920 mm līdz 5 700 mm virs sliežu galviņas augšas līmeņa elektrovilces vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai 1 500 V līdzstrāvas sistēmā atbilstīgi IRL gabarītam (1 600 mm sliežu ceļa platuma sistēma).”;

31)

pielikuma 4.2.8.2.9.2. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Elektrovilces vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai cita sliežu ceļa platuma sistēmās, kas nav 1 520 mm vai 1 600 mm sistēma, vismaz viena uzstādāmā pantogrāfa galvas ģeometrijas tipam jāatbilst vienai no divām specifikācijām, kuras norādītas turpmāk 4.2.8.2.9.2.1. un 4.2.8.2.9.2.2. punktā.”;

32)

pēc 4.2.8.2.9.2. iedaļas 2. punkta pievieno jaunu 2.a punktu šādā redakcijā:

“2.a	Elektrovilces vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai tikai 1 600 mm sistēmā, vismaz viena uzstādāmā pantogrāfa galvas ģeometrijas tipam jāatbilst specifikācijām, kuras norādītas turpmāk 4.2.8.9.2.3.a punktā.”;

33)	pielikuma 4.2.8.2.9.3. iedaļu pārnumurē par 4.2.8.2.9.3.a iedaļu;

34)

pēc 4.2.8.2.9.2.3. iedaļas pievieno 4.2.8.2.9.3. iedaļu šādā redakcijā:

“4.2.8.2.9.3. 1 800 mm tipa pantogrāfa galvas ģeometrija

Pantogrāfa galvas profilam ir jābūt šādam:

”;

35)

pielikuma 4.2.11.6. iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	vienpola elektroapgādes līniju (1 kV maiņstrāvas, 1,5 kV maiņstrāvas/līdzstrāvas, 3 kV līdzstrāvas) saskaņā ar J-1. papildinājuma 111. rindā minēto specifikāciju;”;

36)	pielikuma 4.2.12.1. iedaļā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK VI pielikuma 2.4. punktā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 IV pielikuma 2.4. punkta a) apakšpunktā”;

37)

pielikuma 4.2.12.1. iedaļā 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Šo dokumentāciju, kas ietilpst tehniskajā dokumentācijā, apkopo pieteikuma iesniedzējs, un tā jāpievieno “EK” verifikācijas deklarācijai. Pieteikuma iesniedzējs to glabā visu apakšsistēmas ekspluatācijas laiku.”;

38)

pēc 4.2.12.1. iedaļas 2. punkta pievieno jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3.

Pieteikuma iesniedzējs vai jebkura pieteikuma iesniedzēja pilnvarota struktūra (piemēram, turētājs) šīs dokumentācijas daļu, kas vajadzīga Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 (*1) 14. panta 3. punkta b) apakšpunktā noteiktajai apkopes dokumentācijas pārvaldībai, iesniedz par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai, tiklīdz tā ir norīkota konkrētās vienības tehniskās apkopes nodrošināšanai.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).”;"

39)

pielikuma 4.2.12.1. iedaļas 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	Dokumentācijā ietver arī drošībai būtisko komponentu sarakstu. Drošībai būtiski komponenti ir komponenti, kuru vienai atteicei piemīt ticams potenciāls tieši izraisīt smagu negadījumu, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/798 3. panta 12. punktā.

5.	Dokumentācijas saturs aprakstīts turpmākajos punktos.”;

40)

pēc 4.2.12.2. iedaļas 3) punkta pievieno jaunu 3.a) punktu šādā redakcijā:

“3.a)

par vienībām, kas projektētas un novērtētas vispārējai ekspluatācijai, iekļauj vienību elektrisko saskarņu aprakstu un saziņas protokolu aprakstu kopā ar atsauci uz piemērotajiem standartiem vai citiem normatīvajiem dokumentiem. Saziņas protokoliem (ja ir izmantoti) ir jāatbilst J-1. papildinājuma 112. rindā minētajai specifikācijai;”;

41)

pēc 4.2.12.2. iedaļas 9) punkta pievieno jaunu 9.a) punktu šādā redakcijā:

“9.a)

maksimālais attālums starp virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzēm un sliežu ceļu, kas atbilst stāvoklim “bremzes atlaistas”, noteikta ātruma robežvērtība, vertikālais spēks un bremzēšanas spēks kā vilciena ātruma funkcija gadījumā, kad virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes tiek izmantotas pilnībā (avārijas bremzēšana) vai ierobežoti (darba bremzēšana), atbilst 4.2.4.8.3. punkta prasībām;”;

42)

pielikuma 4.2.12.3. iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Tehniskās apkopes plāna pamatojuma dokumentācija, kur izskaidrotas tehniskās apkopes darbību noteikšanas un plānošanas metodes, ar ko ritošā sastāva ekspluatācijas laikā nodrošina tā raksturlielumu saglabāšanu pieļaujamās izmantošanas robežās.

Lai noteiktu pārbaudes kritērijus un tehniskās apkopes regularitāti, tehniskās apkopes plāna pamatojuma dokumentācijā iekļauj ievaddatus.”;

43)

pielikuma 4.2.12.3. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.	Tehniskās apkopes apraksta dokumentācija, kur izskaidrots, kā ieteicams veikt tehnisko apkopi.”;

44)

pēc 4.2.12.3.1. iedaļas 1. punkta pievieno jaunu 1.a punktu šādā redakcijā:

“1.a	drošībai būtisko komponentu un to īpašo ekspluatācijas, apkalpošanas, tehniskās apkopes un izsekojamības prasību noteikšanai izmantotie precedenti, principi un metodes;”;

45)

pēc 4.2.12.3.2. iedaļas 6. punkta pievieno jaunu 6.a punktu šādā redakcijā:

“6.a	Drošībai būtisko komponentu saraksts: drošībai būtisko komponentu sarakstā iekļauj īpašās prasības attiecībā uz apkalpošanu, tehnisko apkopi un apkalpošanas/tehniskās apkopes izsekojamību.”;

46)

pielikuma 4.2.12.4. iedaļas 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

ekspluatācijas apraksts parastā režīmā, tostarp vienības ekspluatācijas raksturlielumi un ierobežojumi (piemēram, ritekļa gabarīts, maksimālais konstruktīvais ātrums, ass slodzes, bremzēšanas veiktspēja, ar vienību savietojamās(-o) sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) tips(-i) un ekspluatācija u. c.);”;

47)

pēc 4.2.12.4. iedaļas 3) punkta pievieno jaunu 3.a) punktu šādā redakcijā:

“3.a)

drošībai būtisko komponentu saraksts: drošībai būtisko komponentu sarakstā iekļauj īpašās prasības attiecībā uz ekspluatāciju un izsekojamību;”;

48)

pielikuma 4.3.2. iedaļas 7. tabulu aizstāj ar šādu:

“7. tabula

Saskarne ar Infrastruktūras apakšsistēmu

Atsauce uz LOC un PAS SITS		Atsauce uz Infrastruktūras SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Ritošā sastāva kinemātiskais gabarīts	4.2.3.1.	Būvju gabarīts	4.2.3.1.
		Attālums starp sliežu ceļu asīm	4.2.3.2.
		Vertikālas līknes minimālais rādiuss	4.2.3.5.
Ass slodzes parametrs	4.2.3.2.1.	Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm	4.2.6.1.
		Sliežu ceļa izturība pret sānspēkiem Jaunu tiltu izturība pret satiksmes slodzēm	4.2.6.3. 4.2.7.1.
		Jaunu uzbērumu un zemes spiediena ietekmes ekvivalentā vertikālā slodze	4.2.7.2.
		Esošo tiltu un uzbērumu izturība pret satiksmes slodzēm	4.2.7.4.
Gaitas dinamiskie parametri	4.2.3.4.2.	Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīts	4.2.4.3.
Sliežu ceļa noslogojuma gaitas dinamiskās robežvērtības	4.2.3.4.2.2.	Sliežu ceļa izturība pret vertikālām slodzēm	4.2.6.1.
Sliežu ceļa noslogojuma gaitas dinamiskās robežvērtības	4.2.3.4.2.2.	Sliežu ceļa izturība pret sānspēkiem	4.2.6.3.
Ekvivalentais koniskums	4.2.3.4.3.	Ekvivalentais koniskums	4.2.4.5.
Riteņpāra ģeometriskie raksturlielumi	4.2.3.5.2.1.	Nominālais sliežu ceļa platums	4.2.4.1.
Riteņu ģeometriskie raksturlielumi	4.2.3.5.2.2.	Sliedes galviņas profils līdzenam sliežu ceļam	4.2.4.6.
Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas	4.2.3.5.3.	Pārmiju un krustojumu ekspluatācijas ģeometrija	4.2.5.3.
Līkuma minimālais rādiuss	4.2.3.6.	Horizontālas līknes minimālais rādiuss	4.2.3.4.
Maksimālais vidējais palēninājums	4.2.4.5.1.	Sliežu ceļa izturība pret garenvirziena spēkiem Vilces un bremzēšanas ietekme	4.2.6.2.
Maksimālais vidējais palēninājums	4.2.4.5.1.		4.2.7.1.5.
Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība	4.2.6.2.1.	Tādu jaunu struktūru izturība, kuras atrodas pāri vai blakus sliežu ceļiem	4.2.7.3.
Vilciena galvas radītais spiediena vilnis	4.2.6.2.2.	Maksimālās spiediena svārstības tuneļos	4.2.10.1.
Maksimālās spiediena svārstības tuneļos	4.2.6.2.3.	Attālums starp sliežu ceļu asīm	4.2.3.2.
Sānvējš	4.2.6.2.4.	Sānvēja ietekme	4.2.10.2.
Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu	4.2.6.2.5.	Balasta pacelšana	4.2.10.3.
Tualešu iztukšošanas sistēma	4.2.11.3.	Tualešu iztukšošana	4.2.12.2.
Vilcienu ārpuses tīrīšana ar mazgāšanas iekārtām	4.2.11.2.2.	Vilcienu ārpuses tīrīšanas iekārtas	4.2.12.3.
Ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne	4.2.11.4. 4.2.11.5.	Ūdens krājumu atjaunošana	4.2.12.4.
Degvielas uzpildes aprīkojums	4.2.11.7.	Degvielas uzpilde	4.2.12.5.
Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai	4.2.11.6.	Stacionāras energoapgādes iekārtas	4.2.12.6.”;

49)

pēc 4.4. iedaļas 3. punkta pievieno jaunu 3.a punktu šādā redakcijā:

“3.a	Drošībai būtiskajiem komponentiem īpašās prasības attiecībā uz ekspluatāciju un izsekojamību projektētāji/ražotāji izstrādā projektēšanas posmā un, projektētājiem/ražotājiem sadarbojoties ar attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, pēc ritekļu nodošanas ekspluatācijā.”;

50)

pielikuma 4.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.5. Tehniskās apkopes noteikumi

Ņemot vērā 3. nodaļā minētās pamatprasības, šīs SITS darbības jomā iekļautā ritošā sastāva tehniskās apkopes noteikumi ir izklāstīti:

—	4.2.11. punktā “Apkalpošana”,

—	4.2.12. punktā “Ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentācija”.

Citos 4.2. iedaļas punktos (4.2.3.4. un 4.2.3.5. punktā) noteiktas konkrētu raksturlielumu robežvērtības, kuras verificējamas tehniskās apkopes procesā.

2.a

Drošībai būtiskos komponentus un to īpašās prasības attiecībā uz apkalpošanu, tehnisko apkopi un apkalpošanas/tehniskās apkopes izsekojamību projektētāji/ražotāji nosaka projektēšanas posmā un, projektētājiem/ražotājiem sadarbojoties ar attiecīgajām par tehnisko apkopi atbildīgajām struktūrām, pēc ritekļu nodošanas ekspluatācijā.

Ņemot vērā iepriekšminēto informāciju un informāciju, kas sniegta 4.2. punktā, tehniskās apkopes darbības līmenī par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras (nav iekļautas šajā SITS paredzētā novērtējuma darbības jomā) nosaka atbilstīgas pielaides un intervālu, lai nodrošinātu ritošā sastāva atbilstību pamatprasībām visā tā ekspluatācijas laikā, un vienpersoniski uzņemas par to atbildību; tostarp veic šādas darbības:

—	nosaka ekspluatācijas vērtības, ja tādas nav noteiktas šajā SITS vai ja ekspluatācijas apstākļu dēļ pieļaujams izmantot no šajā SITS noteiktajām atšķirīgas ekspluatācijas robežvērtības,

—	pamato ekspluatācijas vērtības, sniedzot 4.2.12.3.1. punktā “Tehniskās apkopes plāna pamatojuma dokumentācija” prasītajai informācijai līdzvērtīgu informāciju.

Pamatojoties uz šajā punktā minēto informāciju, tehniskās apkopes darbības līmenī par tehnisko apkopi atbildīgās struktūras (nav iekļautas šajā SITS paredzētā novērtējuma darbības jomā) nosaka tehniskās apkopes plānu, kurā paredz detalizētu tehniskās apkopes uzdevumu kopumu, iekļaujot tajā tehniskās apkopes darbības, testus un procedūras, līdzekļus, tehniskās apkopes kritērijus, regularitāti un tehniskās apkopes uzdevumu veikšanai vajadzīgo darba laika ilgumu, un vienpersoniski uzņemas par to atbildību.

Attiecībā uz borta iekārtu programmatūru projektētājs/ražotājs katrai borta iekārtu programmatūras modifikācijai norāda visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (tostarp iekārtu darbības uzraudzību, diagnostiku, testēšanas metodes un rīkus, kā arī vajadzīgo profesionālo kompetenci), kas nepieciešamas šīs SITS obligātajās prasībās minēto pamatprasību un vērtību sasniegšanai visā darbmūža laikā (uzstādīšana, normāla ekspluatācija, atteices, remonta pasākumi, pārbaude un tehniskā apkope, izņemšana no ekspluatācijas utt.).”;

51)	pielikuma 4.7. iedaļā atsauci “Direktīvā 2008/57/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīvā (ES) 2016/797”;

52)	pielikuma 4.8. iedaļā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 34. panta 2.a punktu” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 48. panta 3. punkta a) apakšpunktu”;

53)

pēc 4.8. iedaļas 3. punkta pievieno jaunu 4.9. iedaļu šādā redakcijā:

“4.9. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

Apakšsistēmas “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” parametri, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmanto maršruta savietojamības pārbaudes vajadzībām, ir raksturoti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 (*2) D1. papildinājumā.

54)	pielikuma 5.1. iedaļā atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 2. panta f) punktā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 7. punktā”;

55)

pēc 5.3.4. iedaļas pievieno jaunu 5.3.4a iedaļu šādā redakcijā:

“5.3.4a. Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

SIK “sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma” projektē un novērtē izmantošanas telpai, ko nosaka atbilstīgi:

—	sliežu ceļa platumam, kam sistēma ir projektēta,

—	maksimālo statisko ass slodžu diapazonam (atbilst šīs SITS 4.2.2.10. punktā noteiktajai konstrukcijas masai normālā lietderīgās kravnesības režīmā),

—	riteņu velšanās loka nominālo diametru diapazonam,

—	maksimālajam konstruktīvajam vienības ātrumam,

—	sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) tipam(-iem), kam sistēma ir projektēta, norādot nominālo ātrumu izbraukšanai cauri sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīcei(-ēm) un maksimālos aksiālos spēkus automātiskās sliežu ceļa platuma pārstatīšanas procesa laikā.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmai jāatbilst 4.2.3.5.2.3. punktā izklāstītajām prasībām, un šīs prasības novērtē SIK līmenī atbilstīgi 6.1.3.1.a punkta noteikumiem.”;

56)	pielikuma 6.1.1. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 1. punktā un IV pielikumā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 10. pantā”;

57)

pēc 6.1.1. iedaļas 2. punkta pievieno jaunu 3. punktu šādā redakcijā:

“3.

Ja uz komponentu, kas šīs SITS 5.3. iedaļā definēts kā savstarpējas izmantojamības komponents, attiecas īpašais gadījums, attiecīgā prasība var būt daļa no verifikācijas savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī tikai tad, ja šis komponents saglabā atbilstību šīs SITS 4. un 5. nodaļai un ja īpašais gadījums neattiecas uz valsts noteikumu (t. i., papildprasība, kas savietojama ar SITS pamatu un ir pilnībā norādīta SITS).

Citos gadījumos verifikāciju veic apakšsistēmas līmenī. Ja komponentam piemēro valsts noteikumu, attiecīgā dalībvalsts var noteikt attiecīgās piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.”;

58)

pielikuma 6.1.2. iedaļas otrajā tabulā zem rindas “5.3.4. Ritenis” pievieno jaunu rindu šādā redakcijā:

“5.3.4.a

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

X (*)

X”;

59)

pēc 6.1.3.1. iedaļas 8. punkta pievieno jaunu 6.1.3.1.a iedaļu šādā redakcijā:

“6.1.3.1.a Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma (5.3.4.a punkts)

Novērtēšanas procedūra jāpamato ar validēšanas plānu, kur iekļauti visi 4.2.3.5.3. un 5.3.4.a punktā minētie aspekti.

Validēšanas plānam jāsaskan ar 4.2.3.5.3. punktā prasīto drošības analīzi un jādefinē novērtējums, kas nepieciešams visos šādos atšķirīgajos posmos:

—	konstrukcijas pārskatīšana,

—	statiskie testi (testi uz stenda un integrēšanas gaitas daļā/vienībā testēšana),

—	ekspluatācijas apstākļiem reprezentatīva testēšana uz sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-cēm),

—	ekspluatācijas apstākļiem reprezentatīva testēšana uz sliežu ceļa.

Attiecībā uz atbilstības 4.2.3.5.3. punkta 5. apakšpunktam pierādīšanu skaidri jādokumentē pieņēmumi, kas apsvērti drošības analīzei saistībā ar ritekli, kurā ir paredzēts integrēt šo sistēmu, un ar šī ritekļa uzdevuma profilu.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmai var būt nepieciešams veikt piemērotības lietošanai novērtējumu (CV modulis, skatīt arī 6.1.6. punktu).

Par atbilstības novērtēšanu atbildīgās paziņotās iestādes izdotajā sertifikātā norāda gan izmantošanas nosacījumus atbilstīgi 5.3.4.a punkta 1. apakšpunktam, gan sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-ču) tipu(-us) un ekspluatācijas apstākļus, kam sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma ir novērtēta.”;

.(60)

pielikuma 6.1.6. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Piemērotības lietošanai novērtēšanu saskaņā ar tipa validēšanas procedūru, pamatojoties uz ekspluatācijas pieredzi (CV modulis), var ietvert novērtēšanas procedūrā attiecībā uz šādiem savstarpējas izmantojamības komponentiem:

—	riteņi (skatīt 6.1.3.1. punktu),

—	sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma (skatīt 6.1.3.1.a punktu),

—	riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma (skatīt 6.1.3.2. punktu),

—	ieliktņi (skatīt 6.1.3.8. punktu).”;

61)	pielikuma 6.2.1. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 18. pantā un VI pielikumā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 15. pantā un IV pielikumā”;

62)

pielikuma 6.2.3.3. iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Atbilstību apliecina saskaņā ar vienu no metodēm, kas noteiktas J-1. papildinājuma 83. rindā minētajā specifikācijā.”;

63)

pielikuma 6.2.3.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.2.3.4. Gaitas dinamiskie parametri – tehniskās prasības (4.2.3.4.2.a punkts)

Vienībām, kas paredzētas ekspluatēšanai 1 435 mm vai 1 524 mm, vai 1 668 mm sistēmā, atbilstību apliecina saskaņā ar J-1. papildinājuma 84. rindā minētās specifikācijas 7. punktu.

4.2.3.4.2.1. un 4.2.3.4.2.2. punktā minētos parametrus novērtē, izmantojot kritērijus, kas noteikti J-1. papildinājuma 84. rindā minētajā specifikācijā.”;

64)

pielikuma 6.2.3.5. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Atbilstību 4.2.3.4.2., 4.2.3.5.3., 4.2.4.2.2., 4.2.5.3.5., 4.2.5.5.8. un 4.2.5.5.9. punktā noteiktajām drošības prasībām attiecībā uz bīstamu atteiču scenāriju smaguma/seku pakāpi pierāda, izmantojot vienu no divām turpmāk nosauktajām metodēm:

saskaņota pieļaujamā riska kritērija piemērošana attiecībā uz 4.2. punktā noteikto smagumu (piemēram, “letāli gadījumi” avārijas bremzēšanas scenārijā).

Pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties izmantot šo metodi ar nosacījumu, ka ir pieejams saskaņots pieļaujamā riska kritērijs, kas noteikts kopīgā drošības metodē riska novērtēšanai (CSM riska novērtēšanai) un tās grozījumos (Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 (*3)).

Pieteikuma iesniedzējs atbilstību saskaņotajam kritērijam pierāda, piemērojot CSM riska novērtēšanai I pielikuma 3. punktu. Pierādījumus var balstīt uz šādiem principiem (un to kombinācijām): līdzība references sistēmai(-ām), prakses kodeksu piemērošana un riska precīza noteikšana (piemēram, varbūtīguma pieeja).

Pieteikuma iesniedzējs izraugās iestādi, kas novērtē tā sniegto pierādījumu. Šo uzdevumu veic vai nu paziņotā iestāde, kas atbild par ritošā sastāva apakšsistēmas verificēšanu, vai novērtēšanas iestāde, kas definēta CSM riska novērtēšanai.

Visas dalībvalstis atzīst šo pierādījumu; vai

riska noteikšana un novērtēšana saskaņā ar CSM riska novērtēšanai, lai noteiktu izmantojamo pieļaujamā riska kritēriju un pierādītu atbilstību šim kritērijam.

Pieteikuma iesniedzējs var jebkurā gadījumā izvēlēties šo metodi.

Pieteikuma iesniedzējs izraugās novērtēšanas iestādi, kas definēta CSM riska novērtēšanai un kas novērtē tā iesniegtos pierādījumus.

Iesniedz drošības novērtējuma ziņojumu saskaņā ar CSM riska novērtēšanai un tās grozījumu prasībām.

Atļaujas piešķīrējai struktūrai jāņem vērā drošības novērtējuma ziņojums, kā noteikts CSM riska novērtēšanai I pielikuma 2.5.6. iedaļā un 15. panta 2. punktā.

(*3) Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK 6. panta 3. punkta a) apakšpunktam (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.).”;"

65)	pielikuma 6.2.3.6. iedaļas 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Ekvivalentā koniskuma novērtēšana ir izklāstīta J-1. papildinājuma 107. rindā minētajā specifikācijā.”;

66)

pēc 6.2.3.7. iedaļas pievieno jaunu 6.2.3.7.a iedaļu šādā redakcijā:

“6.2.3.7.a Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēma

Drošības analīzi, kas pieprasīta 4.2.3.5.3. punkta 5. apakšpunktā un veikta SIK līmenī, konsolidē vienības (ritekļa) līmenī – lai ņemtu vērā ritekli un tā uzdevuma profilu, var būt nepieciešams pārskatīt īpaši tos pieņēmumus, kas izdarīti atbilstīgi 6.1.3.1.a punkta 3. apakšpunktam.

Novērtējums par SIK integrēšanu gaitas daļā/vienībā un tehnisko savietojamību ar sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīci ietver:

—	verificēšanu, kas attiecas uz atbilstību 5.3.4.a punkta 1. apakšpunktā definētajai izmantošanas telpai,

—	verificēšanu, kas attiecas uz SIK pareizu integrēšanu gaitas daļā/vienībā, ieskaitot tās borta vadības/monitoringa sistēmas (ja tāda ir) pareizu veiktspēju, un

—	ekspluatācijas apstākļiem reprezentatīvu testēšanu uz sliežu ceļa, tostarp uz sliežu ceļa platuma pārstatīšanas ierīces(-cēm).”;

67)

pielikuma 6.2.3.13. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.2.3.13. Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales (4.2.6.2.1. punkts)

Atbilstību šīs SITS 4.2.6.2.1. punktā minētajai maksimālā pieļaujamā gaisa ātruma pie sliežu ceļa robežvērtībai pierāda, pamatojoties uz tādu vispusīgu testu rezultātiem, kuri veikti uz taisna sliežu ceļa saskaņā ar J-1. papildinājuma 94. rindā minētās specifikācijas 6.2.2.1. punkta prasībām.

Tā vietā, lai veiktu iepriekšminēto pilno novērtēšanu, ritošo sastāvu drīkst novērtēt vienkāršoti, ja tā konstrukcija ir līdzīga tāda ritošā sastāva konstrukcijai, kuram ir veikts pilns šajā SITS definētais novērtējums. Šādos gadījumos vienkāršotā atbilstības novērtēšana, kas noteikta J-1. papildinājuma 94. rindā minētās specifikācijas 4.2.4. punktā, ir iespējama, ja konstrukcijas atšķirības nepārsniedz J-1. papildinājuma 94. rindā minētās specifikācijas 7. tabulā norādītās robežvērtības.”;

68)

pielikuma 6.2.3.14. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.2.3.14. Vilciena galvas radītais spiediena vilnis (4.2.6.2.2. punkts)

Atbilstību novērtē, pamatojoties uz vispusīgu testu rezultātiem apstākļos, kas noteikti J-1. papildinājuma 95. rindā minētās specifikācijas 6.1.2.1. punktā. Atbilstības novērtēšanai var izmantot arī vai nu J-1. papildinājuma 95. rindā minētās specifikācijas 6.1.2.4. punktā izklāstīto validēto plūsmu dinamikas datorizēto (CFD) modelēšanas metodi, vai kā alternatīvu atbilstības novērtējumu ir atļauts izmantot modelēšanu ar kustīgiem objektiem, kā noteikts J-1. papildinājuma 95. rindā minētās specifikācijas 6.1.2.2. punktā.

Tā vietā, lai veiktu iepriekšminēto pilno novērtēšanu, ritošo sastāvu drīkst novērtēt vienkāršoti, ja tā konstrukcija ir līdzīga tāda ritošā sastāva konstrukcijai, kuram ir veikts pilns šajā SITS definētais novērtējums. Šādos gadījumos vienkāršotā atbilstības novērtēšana, kas noteikta J-1. papildinājuma 95. rindā minētās specifikācijas 4.1.4. punktā, ir iespējama, ja konstrukcijas atšķirības nepārsniedz J-1. papildinājuma 95. rindā minētās specifikācijas 4. tabulā norādītās robežvērtības.”;

69)	pielikuma 6.2.6. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 18. panta 3. punktā” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 4. punktā”;

70)

pēc 6.2.7. iedaļas pievieno jaunu 6.2.7.a iedaļu šādā redakcijā:

“6.2.7.a Neobligātas papildu prasības vispārējai ekspluatācijai paredzētām vienībām

Atbilstība 2.–9. punktā paredzētajam nosacījumu kopumam nav obligāta, un tās mērķis ir tikai vienkāršot vispārējai ekspluatācijai paredzētu vienību apmaiņu. Atbilstība šiem noteikumiem negarantē vienību pilnīgu savstarpēju aizstājamību un neatbrīvo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu no tā 6.2.7. punktā minētajiem pienākumiem attiecībā uz šo vienību izmantošanu vilciena formējumā. Ja pieteikuma iesniedzējs izvēlas šo iespēju, paziņotajai iestādei jānovērtē atbilstība “EK” verificēšanas procedūras gaitā. Tas jānorāda sertifikātā un tehniskajā dokumentācijā.

Vienību aprīko ar neautomātisko (manuālo) sakabes sistēmu, kā noteikts 4.2.2.2.3. punkta b) apakšpunktā un 5.3.2. punktā.

Vienību aprīko ar EN-UIC bremzēšanas sistēmu, kā noteikts J-1. papildinājuma 22. rindā minētajā specifikācijā.

Vienībai jāatbilst šīs SITS prasībām vismaz T1 temperatūras diapazonā (no – 25 °C līdz + 40 °C; nominālais diapazons), kā noteikts šīs SITS 4.2.6.1. punktā un J-1. papildinājuma 34. rindā minētajā specifikācijā.

Pielikuma 4.2.7.1. punktā prasītos aizmugurējos gabarītlukturus nodrošina, izmantojot stacionārus aizmugurējos lukturus.

Ja vienību aprīko ar pārejām, tām jāatbilst J-1. papildinājuma 113. rindā minētajai specifikācijai.

Elektroapgādei jāatbilst 4.2.11.6. punkta 4. apakšpunkta prasībām.

Vienību fiziskā saskarne signālu pārraidīšanai nodrošina, ka kabelis un vismaz vienas līnijas spraudnis ir savietojami ar 18 vadītāju kabeli, kā noteikts J-1. papildinājuma 114. rindā minētās specifikācijas 2. plāksnē.

Vienību apzīmē ar vismaz vienu no šādiem apzīmējumiem saskaņā ar J-1. papildinājuma 115. rindā minēto specifikāciju:

—	garums virs buferiem,

—	elektroapgāde.”;

71)	pielikuma 6.3.2. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu”;

72)	pielikuma 7.1.1.1. iedaļas 1. punktā tekstu “sliežu ceļa mašīnām (SCM)” aizstāj ar tekstu “specializētajiem ritekļiem, piemēram, sliežu ceļa mašīnām”;

73)	pielikuma 7.1.1.2.1. iedaļas 1. punktā tekstu “saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punkta f) apakšpunktu” aizstāj ar tekstu “saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punkta f) apakšpunktu”;

74)

pielikuma 7.1.1.2.1. iedaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Ritošajam sastāvam, uz kuru attiecas viens no iepriekšminētajiem trim gadījumiem, nav obligāti jāpiemēro šī SITS, ja izpildīts viens no šādiem nosacījumiem.

—

Tāda ritošā sastāva gadījumā, kas ietverts 2008. gada ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS vai 2011. gada parasto dzelzceļu sistēmas lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS darbības jomā, piemēro attiecīgo(-ās) SITS, tostarp īstenošanas noteikumus un “tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta” derīguma periodu (7 gadi). Šis noteikums neattiecas uz ritekļiem, kas neatbilst 2008. gada ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS vai 2011. gada parasto dzelzceļu sistēmas lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS un kas laisti tirgū pēc 2017. gada 31. maija.

—	Ja ritošais sastāvs nav ietverts ne 2008. gada ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS, ne 2011. gada parasto dzelzceļu sistēmas lokomotīvju un pasažieru ritošā sastāva SITS darbības jomā, ekspluatācijas atļauju izdod pārejas periodā, kas beidzas 2020. gada 31. decembrī.”;

75)	pielikuma 7.1.1.2.1. iedaļas 4. punktā tekstu “ekspluatācijas atļauju atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 22.–25. pantam” aizstāj ar tekstu “atļauju laist tirgū ritekli atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantam”;

76)	pielikuma 7.1.1.2.2. iedaļas 1. punktā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 2. panta t) punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 23. punktā”;

77)	pielikuma 7.1.1.3. iedaļas virsrakstu “Piemērošana dzelzceļa infrastruktūras būvei un apkopei paredzētām mobilām iekārtām” aizstāj ar virsrakstu “Piemērošana specializētajiem ritekļiem, piemēram, sliežu ceļa mašīnām”;

78)	pielikuma 7.1.1.3. iedaļas 3. punktā tekstu “atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 24. vai 25. pantam” aizstāj ar tekstu “atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantam saskaņā ar valsts noteikumiem attiecībā uz šīs SITS pamatparametriem”;

79)	pielikuma 7.1.1.4. iedaļas 3. punktā tekstu “atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 24. vai 25. pantam” aizstāj ar tekstu “atbilstīgi Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantam saskaņā ar valsts noteikumiem attiecībā uz šīs SITS pamatparametriem”;

80)	pielikuma 7.1.1.4.a. iedaļā atsauci “4.2.8.2.8.” aizstāj ar atsauci “4.2.8.2.8.4.”;

81)	pielikuma 7.1.1.5. iedaļas 1. punktā tekstu “pēc trīs gadiem pēc šīs SITS piemērošanas sākuma datuma” aizstāj ar tekstu “2018. gada 1. janvārī”;

82)

pielikuma 7.1.1. iedaļā pēc 7.1.1.7. iedaļas pievieno jaunu 7.1.1.8. iedaļu šādā redakcijā:

“7.1.1.8. Pārejas pasākums attiecībā uz pasīvās drošības prasību

4.2.2.5. punkta 6. apakšpunktā noteiktās prasības pārejas periodā, kas beidzas 2022. gada 1. janvārī, nav obligātas attiecībā uz lokomotīvēm ar vienu centrālo kabīni, kuras 2019. gada 27. maijā ir projekti izstrādes beigu posmā, uz kurām attiecas spēkā esoši līgumi un kuras ir esoša projekta ritošais sastāvs, kā noteikts šīs SITS 7.1.1.2. punktā.

Ja 4.2.2.5. punkta 6. apakšpunktā noteiktās prasības netiek piemērotas, kā alternatīvu metodi atbilstības apliecināšanai saskaņā ar 4.2.2.5. punkta 5. apakšpunktā minētā 3. scenārija prasībām ir atļauts izmantot šādus kritērijus:

—	lokomotīves rāmis ir projektēts saskaņā ar J-1. papildinājuma 7. rindā minētās specifikācijas L kategoriju (kā jau ir noteikts šīs SITS 4.2.2.4. punktā),

—	attālums starp buferiem un kabīnes vējstiklu ir vismaz 2,5 m.”;

83)

pielikuma 7.1.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.1.2. Esošā ritošā sastāva vai ritošā sastāva tipa izmaiņas

7.1.2.1. Ievads

Šajā 7.1.2. punktā ir noteikti principi, kurus piemēro izmaiņu rīkotāji un atļaujas piešķīrējas struktūras, saskaņā ar “EK” verifikācijas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 21. panta 12. punktā un IV pielikumā. Šī procedūra ir sīkāk izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 (*4) 13., 15. un 16. pantā un Komisijas Lēmumā 2010/713/EK (*5).

Šo 7.1.2. punktu piemēro visos gadījumos, kad tiek veiktas jebkādas esošā ritošā sastāva vai ritošā sastāva tipa izmaiņas, tostarp atjaunošana vai modernizācija. To nepiemēro gadījumā, ja izmaiņas:

—	nerada novirzi no tehniskās dokumentācijas, kas pievienota apakšsistēmu “EK” verifikācijas deklarācijām, ja tādas ir, un

—	neietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus, ja tādi ir.

Ritekļa tipa atļaujas turētājs ar samērīgiem nosacījumiem iesniedz izmaiņu rīkotājam informāciju, kas nepieciešama izmaiņu novērtēšanai.

7.1.2.2. Noteikumi par ritošā sastāva vai ritošā sastāva tipa izmaiņu pārvaldību

Ritošā sastāva daļas un pamatparametrus, ko neietekmē veiktās izmaiņas, neiekļauj novērtējumā par atbilstību šīs SITS noteikumiem.

Neskarot 7.1.2.2.a punktu, atbilstība šīs SITS, Trokšņa SITS (Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014, skatīt šīs SITS 7.2. punktu) un PRM SITS (Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (*6), skatīt šīs SITS 7.2.3. punktu) prasībām ir nepieciešama tikai attiecībā uz tiem šajā SITS noteiktajiem pamatparametriem, kurus varētu būt ietekmējušas izmaiņas.

Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. un 16. pantu un Lēmumu 2010/713/ES un, piemērojot “EK” verifikācijas SB, SD/SF vai SH1 moduļus, un nepieciešamības gadījumā arī saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 5. punktu, izmaiņu rīkotājs informē paziņoto iestādi par visām izmaiņām, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām un kuru dēļ paziņotajai iestādei ir jāveic jaunas pārbaudes. Šo informāciju izmaiņu rīkotājs sniedz, iekļaujot atbilstīgas atsauces uz tehnisko dokumentāciju, kas saistīta ar esošo “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu.

Neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasīto vispārējās drošības vērtējumu, ja izmaiņu gadījumā ir nepieciešama 4.2.3.4.2., 4.2.3.5.3., 4.2.4.2.2., 4.2.5.3.5., 4.2.5.5.8. un 4.2.5.5.9. punktā noteikto drošības prasību atkārtota novērtēšana, piemēro 6.2.3.5. punktā noteikto procedūru. 17. tabulā noteikti gadījumi, kad ir nepieciešama jauna atļauja.

17. tabula

Riteklis sākotnēji novērtēts saskaņā ar ...
		6.2.3.5. punkta 3. apakšpunktā minēto pirmo metodi	6.2.3.5. punkta 3. apakšpunktā minēto otro metodi	Nav piemērota CSM riska novērtēšanai
Izmaiņas novērtētas saskaņā ar...	6.2.3.5. punkta 3. apakšpunktā minēto pirmo metodi	Jauna atļauja nav nepieciešama	Pārbaudīt (*7)	Jauna atļauja nav nepieciešama
	6.2.3.5. punkta 3. apakšpunktā minēto otro metodi	Pārbaudīt (*7)	Pārbaudīt (*7)	Pārbaudīt (*7)
	Nav piemērota CSM riska novērtēšanai	Nav iespējams	Nav iespējams	Nav iespējams

4.a

Neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasīto vispārējās drošības vērtējumu, gadījumā, kad ir veiktas izmaiņas, kas ietekmē 4.2.4.9., 4.2.9.3.1. un 4.2.10.3.4. punktā noteiktās prasības, un tāpēc ir vajadzīgs jauns drošuma pētījums, tiek prasīta jauna atļauja ritekli laist tirgū, ja vien paziņotā iestāde nav secinājusi, ka ar drošību saistītās prasības, kuras aptver drošuma pētījums, ir uzlabotas vai paturētas spēkā. Paziņotā iestāde savā vērtējumā vajadzības gadījumā ņems vērā pārskatīto tehniskās apkopes un ekspluatācijas dokumentāciju.

Valstu pārejas stratēģijas, kas saistītas ar citu SITS (piemēram, SITS, kas attiecas uz stacionārām iekārtām) īstenošanu, ņem vērā, nosakot, kādā mērā jāpiemēro SITS, kas attiecas uz ritošo sastāvu.

Ritošā sastāva galvenie konstrukcijas raksturlielumi ir noteikti 17.a tabulā un 17.b tabulā. Pamatojoties uz šīm tabulām un Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasīto vispārējās drošības vērtējumu, izmaiņas kategorizē šādi:

Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas, ja tās pārsniedz 3. slejā noteiktās robežvērtības un ir zemākas nekā 4. slejā noteiktās robežvērtības, ja vien Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums neparedz tās kategorizēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās izmaiņas; vai

Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās izmaiņas, ja tās pārsniedz 4. slejā noteiktās robežvērtības vai ja Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums paredz tās kategorizēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās izmaiņas.

Uzskata, ka izmaiņas, uz kurām neattiecas 7.1.2.2. iedaļas 6. punkts, neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus, un tās var kategorizēt kā Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās izmaiņas, ja vien Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums neparedz tās kategorizēt kā 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās izmaiņas.

Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā prasītais drošības vērtējums aptver izmaiņas, kas attiecas uz 3.1. iedaļas tabulā norādītajiem pamatparametriem, saistībā ar visām pamatprasībām, jo īpaši prasībām jomās “Drošība” un “Tehniskā savietojamība”.

Neskarot 7.1.2.2.a punktu, visām izmaiņām neatkarīgi no klasifikācijas jāsaglabā atbilstība piemērojamajām SITS.

10.

Ja pastāvīgā formējumā pēc nopietniem bojājumiem aizvieto vienu vai vairākus ritekļus, nav nepieciešams veikt novērtējumu par atbilstību šai SITS, ja vienība vai riteklis(-ļi) tehnisko parametru un funkcijas ziņā ir identiski tiem, kurus aizvieto. Šādām vienībām jābūt izsekojamām un sertificētām saskaņā ar visiem valsts vai starptautiskiem noteikumiem vai jebkuru dzelzceļa nozarē vispāratzītu prakses kodeksu.

17.a tabula

Ar LOC un PAS SITS noteiktajiem pamatparametriem saistītie galvenie konstrukcijas raksturlielumi

1.	SITS punkts

2.	Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

3.	Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas nav klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.	Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.2.2.2.3.

Gala sakabe

Gala sakabes tips

Gala sakabes tipa izmaiņas

N/P

4.2.2.10.

Slodzes režīmi un masas raksturojumi

4.2.3.2.1.

Ass slodzes parametrs

Konstrukcijas masa darba režīmā

Jebkura atbilstīgā galvenā konstrukcijas raksturlieluma izmaiņas, kas rada ar ritekli savietojamās(-o) līnijas(-u) kategorijas(-u) izmaiņas

N/P

Konstrukcijas masa normālā lietderīgās kravnesības režīmā

Konstrukcijas masa ārkārtējā lietderīgās kravnesības režīmā

Maksimālais projektētais ātrums (km/h)

Statiskā ass slodze darba režīmā

Statiskā ass slodze ārkārtējā lietderīgās kravnesības režīmā

Ritekļa garums

Statiskā ass slodze normālā lietderīgās kravnesības režīmā

Asu izvietojums vienības korpusā (attālums starp asīm)

Ritekļa kopējā masa (katram vienības riteklim)

Jebkura atbilstīgā galvenā konstrukcijas raksturlieluma izmaiņas, kas rada ar ritekli savietojamās(-o) līnijas(-u) kategorijas(-u) izmaiņas

Izmaiņas par vairāk nekā ± 10 %

Masa uz riteni

Jebkura atbilstīgā galvenā konstrukcijas raksturlieluma izmaiņas, kas rada ar ritekli savietojamās(-mo) līnijas(-ju) kategorijas(-ju) izmaiņas, vai

Izmaiņas par vairāk nekā ± 10 %

N/P

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

References profils

N/P

Riteklim atbilstīgā references profila izmaiņas

Vertikālas izliektas līknes minimālais rādiuss

Ar ritekli savietojamā vertikālas izliektas līknes minimālā rādiusa izmaiņas, kas pārsniedz 10 %

N/P

Vertikālas ieliektas līknes minimālais rādiuss

Ar ritekli savietojamā vertikālas ieliektas līknes minimālā rādiusa izmaiņas, kas pārsniedz 10 %

N/P

4.2.3.3.1.

Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamības raksturlielumi

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

N/P

Izmaiņas deklarētajā savietojamībā ar vienu vai vairākām no šādām trīs vilcienu detektēšanas sistēmām:

—	sliežu ceļa elektriskās ķēdes

—	asu skaitītāji

—	cilpas iekārta

4.2.3.3.2.

Ass gultņu stāvokļa monitorings

Detektēšanas borta iekārtu sistēma

Detektēšanas borta iekārtu sistēmas uzstādīšana

Deklarētās detektēšanas borta iekārtu sistēmas demontāža

4.2.3.4.

Ritošā sastāva dinamiskās īpašības

Maksimālā ātruma un maksimālā ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta kombinācija, attiecībā uz kuru riteklis ticis novērtēts

N/P

Maksimālā ātruma palielinājums par vairāk nekā 15 km/h vai izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 % no maksimālā pieļaujamā ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta

Sliežu sānslīpums

N/P

Riteklim atbilstīgā(-o) sliežu sānslīpuma(-u) izmaiņas (*8)

4.2.3.5.2.1.

Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

Riteņpāra kontūra

N/P

Ar riteņpāri savietojamā sliežu ceļa platuma izmaiņas

4.2.3.5.2.2.

Riteņu raksturlielumi

Minimālā nepieciešamā riteņa diametra ekspluatācijas robežvērtība

Minimālās nepieciešamās riteņa diametra ekspluatācijas robežvērtības izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 mm

N/P

4.2.3.5.2.3.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Riteņpāra kontūras pārstatīšanas ierīce

Ritekļa izmaiņas, kuras izraisa ar riteņpāri savietojamās(-o) pārstatīšanas ierīces(-ču) izmaiņas

Ar riteņpāri savietojamā(-o) sliežu ceļa platuma(-u) izmaiņas

4.2.3.6.

Līkuma minimālais rādiuss

Horizontālas līknes minimālais rādiuss

Horizontālas līknes minimālā rādiusa palielinājums, kas pārsniedz 5 m

N/P

4.2.4.5.1.

Bremzēšanas veiktspēja – vispārīgas prasības

Maksimālais vidējais palēninājums

Izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 % no maksimālā vidējā bremzēšanas palēninājuma

N/P

4.2.4.5.2.

Bremzēšanas veiktspēja – avārijas bremzēšana

Bremzēšanas ceļš un palēninājuma diagramma katram slodzes režīmam atbilstoši maksimālajam konstruktīvajam ātrumam

Bremzēšanas ceļa izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 %

Pieļaujamās izmaiņas ir tādas pašas (± 10 %)

N/P

4.2.4.5.3.

Bremzēšanas veiktspēja – darba bremzēšana

Bremzēšanas ceļš un maksimālais palēninājums slodzes režīmam “konstrukcijas masa normālā lietderīgās kravnesības režīmā” pie maksimālā konstruktīvā ātruma

Bremzēšanas ceļa izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 %

N/P

4.2.4.5.4.

Bremzēšanas veiktspēja – siltumietilpība

Maksimālā bremzēšanas siltumietilpība

N/P

Maksimālās bremzēšanas siltumenerģijas izmaiņas ≥ 10 %

vai

Siltumietilpība attiecībā uz līnijas maksimālo slīpumu, attiecīgo garumu un ekspluatācijas ātrumu

Izmaiņas attiecībā uz maksimālo slīpumu, attiecīgo garumu vai ekspluatācijas ātrumu, kam paredzēta bremzēšanas sistēma, saistībā ar bremzēšanas siltumietilpību

4.2.4.5.5.

Bremzēšanas veiktspēja – stāvbremzes

Maksimālais slīpums, kādā vienība ir noturama nekustīga tikai ar stāvbremzi (ja riteklis ar to aprīkots)

Deklarētā maksimālā slīpuma izmaiņas, kas pārsniedz ± 10 %

N/P

4.2.4.6.2.

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma

N/P

RPA funkcijas uzstādīšana/demontāža

4.2.4.8.2.

Magnētiskās sliežu ceļa bremzes

N/P

Magnētisko sliežu ceļa bremžu funkcijas uzstādīšana/demontāža

Iespēja neizmantot magnētiskās sliežu ceļa bremzes

N/P

Bremžu vadības, kas ļauj aktivēt/deaktivēt magnētiskās sliežu ceļa bremzes, uzstādīšana/demontāža

4.2.4.8.3.

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes

N/P

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremžu funkcijas uzstādīšana/demontāža

Iespēja neizmantot virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes

N/P

Bremžu vadības, kas ļauj aktivēt/deaktivēt virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes, uzstādīšana/demontāža

4.2.6.1.1.

Temperatūra

Temperatūras diapazons

Temperatūras diapazona (T1, T2, T3) izmaiņas

N/P

4.2.6.1.2.

Sniegs, ledus un krusa

Sniega, ledus un krusas apstākļi

Sniega, ledus un krusas apstākļiem izraudzītā diapazona (nomināli vai bargi) izmaiņas

N/P

4.2.8.2.2.

Ekspluatācija sprieguma un frekvenču diapazonā

Energoapgādes sistēma (spriegums un frekvence)

N/P

Energoapgādes sistēmas

(25 kV 50 Hz maiņstrāvas, 15 kV 16,7 Hz maiņstrāvas, 3 kV līdzstrāvas, 1,5 kV līdzstrāvas, 750 V līdzstrāvas, trešā sliede, cits) sprieguma(-u)/frekvences(-ču) izmaiņas

4.2.8.2.3.

Reģeneratīvā bremzēšana, novadot enerģiju gaisvadu kontakttīklā

Reģeneratīvā bremzēšana

N/P

Reģeneratīvās bremzēšanas funkcijas uzstādīšana/demontāža

Iespēja neizmantot reģeneratīvo bremzēšanu, ja tāda uzstādīta

Iespējas neizmantot reģeneratīvo bremzēšanu uzstādīšana/demontāža

N/P

4.2.8.2.4.

Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla

Attiecas tikai uz elektrovilces vienībām, kuru jauda pārsniedz 2 MW:

Jaudas vai strāvas ierobežošanas funkcija

Jaudas vai strāvas ierobežošanas funkcija uzstādīta/demontēta

N/P

4.2.8.2.5.

Maksimālā strāva līdzstrāvas sistēmās stāvēšanas laikā

Maksimālā strāva stāvēšanas laikā uz katru pantogrāfu katrai līdzstrāvas sistēmai, kurai riteklis aprīkots

Maksimālās strāvas vērtības izmaiņas par 50 A, nepārsniedzot SITS noteikto robežvērtību

N/P

4.2.8.2.9.1.1.

Saskares augstums ar kontaktvadiem (ritošā sastāva līmenis)

Pantogrāfa saskares augstums ar kontaktvadiem (virs sliežu augšas līmeņa)

Saskares augstuma izmaiņas, kas nodrošina/liedz mehānisku kontaktu ar vienu no kontaktvadiem augstumā virs sliežu galviņas augšas līmeņa, robežās starp:

4 800 mm un 6 500 mm

4 500 mm un 6 500 mm

5 550 mm un 6 800 mm

5 600 mm un 6 600 mm

N/P

4.2.8.2.9.2.

Pantogrāfa galvas ģeometrija (SIK līmenis)

Pantogrāfa galvas ģeometrija

N/P

Pantogrāfa galvas ģeometrijas izmaiņas uz kādu vai no kāda no 4.2.8.2.9.2.1., 4.2.8.2.9.2.2. vai 4.2.8.2.9.2.3. punktā definētajiem tipiem

4.2.8.2.9.4.2.

Ieliktņu materiāls

Jauns ieliktnis saskaņā ar 4.2.8.2.9.4.2. punkta 3. apakšpunktu

N/P

4.2.8.2.9.6.

Pantogrāfa kontaktspēks un dinamiskie raksturlielumi

Vidējā kontaktspēka līkne

Izmaiņas, kuru dēļ jāveic jauna pantogrāfa dinamisko raksturlielumu novērtēšana

N/P

4.2.8.2.9.7.

Pantogrāfu izvietojums (ritošā sastāva līmenis)

Pantogrāfu skaits un īsākais attālums starp diviem pantogrāfiem

N/P

Ja novērtējamās vienības pastāvīgos vai iepriekšnoteiktos formējumos attālums starp diviem secīgiem pantogrāfiem ir samazināts, atvienojot ritekli

4.2.8.2.9.10.

Pantogrāfa nolaišana (ritošā sastāva līmenis)

Automātiskas nolaišanas iekārta (ADD)

Automātiskas nolaišanas iekārtas (ADD) funkcija uzstādīta/demontēta

N/P

4.2.10.1.

Vispārīgi noteikumi un kategorijas

Ugunsdrošības kategorija

N/P

Ugunsdrošības kategorijas izmaiņas

4.2.12.2.

Vispārēja dokumentācija – vienību skaits kopējai ekspluatācijai

Vilciena sekciju vai lokomotīvju, kas sakabinātas kopā kopējai ekspluatācijai, maksimālais skaits

N/P

Vilciena sekciju vai lokomotīvju, kas sakabinātas kopā kopējai ekspluatācijai, maksimālā pieļaujamā skaita izmaiņas

4.2.12.2.

Vispārēja dokumentācija – ritekļu skaits vienībā

Tikai pastāvīgiem formējumiem:

ritekļi, kas veido pastāvīgo formējumu

N/P

Ritekļu, kas veido pastāvīgo formējumu, skaita izmaiņas

17.b tabula

Ar PRM SITS noteiktajiem pamatparametriem saistītie galvenie konstrukcijas raksturlielumi

1.	SITS punkts

2.	Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

3.	Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas nav klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.	Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.2.2.11.

Pakāpienu novietojums iekāpšanai riteklī un izkāpšanai no tā

Peronu augstumi, kādiem riteklis paredzēts

N/P

Ar ritekli savietojamā perona augstuma izmaiņas

11.

Lai izdotu “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu, izmaiņu rīkotāja izraudzītā paziņotā iestāde drīkst atsaukties uz:

—	sākotnējo “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās nav izdarītas izmaiņas vai arī izdarītās izmaiņas neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ar noteikumu, ka šis sertifikāts vēl ir spēkā (B posma 7 gadu periodā),

—	“EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes papildu sertifikātu (ar kuru groza sākotnējo sertifikātu), kas izdots pārveidotajām konstrukcijas daļām, kuras ietekmē apakšsistēmas atbilstību šīs SITS jaunākajai, tobrīd spēkā esošajai redakcijai.

12.

Jebkurā gadījumā izmaiņu rīkotājs nodrošina, ka tehniskā dokumentācija saistībā ar “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu tiek attiecīgi atjaunināta.

13.

Atjaunināto tehnisko dokumentāciju saistībā ar “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu norāda tehniskajā dokumentācijā, kas pievienota izmaiņu rīkotāja izdotajai “EK” verifikācijas deklarācijai attiecībā uz ritošo sastāvu, kas deklarēts kā atbilstīgs pārveidotajam tipam.

7.1.2.2.a Īpaši noteikumi esošam ritošajam sastāvam, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas un kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra

Esošam ritošajam sastāvam, kam pirmā ekspluatācijas atļauja izdota pirms 2015. gada 1. janvāra, papildus 7.1.2.2. punktam piemēro turpmākos noteikumus, ja izmaiņu joma ietekmē “EK” deklarācijā neiekļautus pamatparametrus (ja tādi ir).

Atbilstību šīs SITS tehniskajām prasībām uzskata par nodrošinātu, ja pamatparametrs ir uzlabots, lai tā raksturlielumus tuvinātu SITS noteiktajiem raksturlielumiem, un izmaiņu rīkotājs pierāda, ka attiecīgās pamatprasības ir izpildītas un drošības līmenis ir saglabāts vai, ja praktiski iespējams, uzlabots. Izmaiņu rīkotājs šajā gadījumā pamato iemeslus, kādēļ SITS noteiktie raksturlielumi nav nodrošināti, ņemot vērā 7.1.2.2. iedaļas 3. punktu. Šo pamatojumu iekļauj tehniskajā dokumentācijā, ja tāda ir, vai ritekļa sākotnējā tehniskajā dokumentācijā.

Šīs iedaļas 2. punktā izklāstītais īpašais noteikums nav piemērojams pamatparametru izmaiņām, kas 17.c un 17.d tabulā klasificētas kā 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas. Šo izmaiņu gadījumā atbilstība SITS prasībām ir obligāta.

17.c tabula

Pamatparametru izmaiņas, kuru gadījumā atbilstība SITS prasībām ir obligāta ritošajam sastāvam bez “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta

SITS punkts

Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.2.3.1.

Gabarītu noteikšana

References profils

Riteklim atbilstīgā references profila izmaiņas

4.2.3.3.1.

Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamības raksturlielumi

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

Izmaiņas deklarētajā savietojamībā ar vienu vai vairākām no šādām trīs vilcienu detektēšanas sistēmām:

—	sliežu ceļa elektriskās ķēdes

—	asu skaitītāji

—	cilpas iekārta

4.2.3.3.2.

Ass gultņu stāvokļa monitorings

Detektēšanas borta iekārtu sistēma

Deklarētās detektēšanas borta iekārtu sistēmas uzstādīšana/demontāža

4.2.3.5.2.1.

Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

Riteņpāra kontūra

Ar riteņpāri savietojamā sliežu ceļa platuma izmaiņas

4.2.3.5.2.3.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

Riteņpāra kontūras pārstatīšanas ierīce

Ar riteņpāri savietojamā(-o) sliežu ceļa platuma(-u) izmaiņas

4.2.8.2.3.

Reģeneratīvā bremzēšana, novadot enerģiju gaisvadu kontakttīklā

Reģeneratīvā bremzēšana

Reģeneratīvās bremzēšanas funkcijas uzstādīšana/demontāža

17.d tabula

PRM SITS pamatparametru izmaiņas, kuru gadījumā atbilstība SITS prasībām ir obligāta ritošajam sastāvam bez “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta

SITS punkts

Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

Galveno konstrukcijas raksturlielumu ietekmējošās izmaiņas, kas klasificētas kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas

4.2.2.11.

Pakāpienu novietojums iekāpšanai riteklī un izkāpšanai no tā

Peronu augstumi, kādiem riteklis paredzēts

Ar ritekli savietojamā perona augstuma izmaiņas

7.1.2.2.b Īpaši noteikumi ritekļiem, kas pārveidoti, lai ierobežotu laikposmu testētu tehnoloģiju jauninājumu veiktspēju vai drošumu

Gadījumā, ja viens atļautais riteklis pārveidots, lai ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz 1 gadu, testētu tehnoloģiju jauninājumu veiktspēju un drošumu, papildus 7.1.2.2. punktam piemēro turpmākos noteikumus. Tos nepiemēro, ja tādi paši pārveidojumi veikti vairākiem ritekļiem.

Atbilstību šīs SITS tehniskajām prasībām uzskata par nodrošinātu, ja pamatparametrs nav mainīts vai ir uzlabots, lai tā raksturlielumus tuvinātu SITS noteiktajiem raksturlielumiem, un izmaiņu rīkotājs pierāda, ka attiecīgās pamatprasības ir izpildītas un drošības līmenis ir saglabāts vai, ja praktiski iespējams, uzlabots.

(*4) Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.)."

(*5) Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.)."

(*6) Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).”;"

84)	pielikuma 7.1.3. iedaļas nosaukumu “Tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu noteikumi” aizstāj ar ““EK”tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikātu noteikumi”;

85)

pielikuma 7.1.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.1.3.1. Ritošā sastāva apakšsistēma

Šis punkts attiecas uz ritošā sastāva tipu (vienības tipu šajā SITS), kas definēts Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 26) punktā un kuram atbilstīgi šīs SITS 6.2. iedaļai piemēro “EK” tipa vai konstrukcijas verifikācijas procedūru. To piemēro arī “EK” tipa vai konstrukcijas verifikācijas procedūrai saskaņā ar Trokšņa SITS (Komisijas Regula (ES) Nr. 1304/2014 (*9)) un PRM SITS (Regula (ES) Nr. 1300/2014), kas atsaucas uz šo SITS apakšsistēmas “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” piemērošanas jomā.

“EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes novērtējuma pamats saskaņā ar SITS noteikts šīs SITS H papildinājuma 2. un 3. slejā (“Konstrukcijas pārskatīšana” un “Tipa tests”).

A posms

A posms sākas brīdī, kad pieteikuma iesniedzējs ir izvēlējies par “EK” verifikāciju atbildīgo paziņoto iestādi, un beidzas “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta izdošanas brīdī.

Tipa novērtējuma pamatu saskaņā ar SITS nosaka A posma periodam, kas nav ilgāks par septiņiem gadiem. A posma periodā nemaina novērtējuma pamatu, kuru paziņotā iestāde izmanto, lai veiktu “EK” verifikāciju.

Ja A posma periodā stājas spēkā šīs SITS, Trokšņa SITS vai PRM SITS pārskatīta redakcija, ir atļauts – bet nav obligāti – izmantot pārskatīto redakciju vai nu pilnībā, vai konkrētas tās iedaļas, ja vien šo SITS pārskatītajās redakcijās nav skaidri norādīts citādi. Ja pieteikums attiecas uz konkrētām iedaļām, pieteikuma iesniedzējam jāpamato un jādokumentē, ka piemērojamās prasības joprojām ir konsekventas, un paziņotajai iestādei tas jāapstiprina.

B posms

B posma periods nosaka paziņotās iestādes izdota “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāta derīguma ilgumu. Šajā laikā vienībām var izdot “EK” sertifikātu, pamatojoties uz atbilstību tipam.

Šis apakšsistēmas “EK” verifikācijas “EK” tipa vai konstrukcijas pārbaudes sertifikāts ir spēkā B posma septiņu gadu periodā no tā izdošanas datuma, pat ja stājas spēkā šīs SITS, Trokšņa SITS vai PRM SITS pārskatīta redakcija, ja vien šo SITS pārskatītajās redakcijās nav skaidri norādīts citādi. Šajā derīguma periodā jaunu tā paša tipa ritošo sastāvu atļauts laist tirgū, pamatojoties uz “EK” verifikācijas deklarāciju, kurā dota norāde uz tipa verifikācijas sertifikātu.

(*9) Komisijas 2014. gada 26. novembra Regula (ES) Nr. 1304/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz apakšsistēmu “ritošais sastāvs – troksnis”, ar ko groza Lēmumu 2008/232/EK un atceļ Lēmumu 2011/229/ES (OV L 356, 12.12.2014., 421. lpp.).”;"

86)

pielikuma 7.2. iedaļu groza šādi:

a)	atsauci “Direktīvas 2008/57/EK 34. pantu” aizstāj ar atsauci “Direktīvas (ES) 2016/797 48. pantu”;

tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 35. pantu un Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/633/ES” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 48. pantu un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/777 (*).

(*)	Komisijas 2019. gada 16. maijs Īstenošanas regula (ES) 2019/777 par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).”;

87)

pielikuma 7.3.1. iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Īpašos gadījumus iedala šādi:

—	“P” gadījumi – pastāvīgi gadījumi,

—	“T0” gadījumi – nenoteikta ilguma pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz datumā, kas vēl jānosaka,

—	“T1” gadījumi – pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz 2025. gada 31. decembrim,

—	“T2” gadījumi – pagaidu gadījumi, kad mērķsistēma jāsasniedz līdz 2035. gada 31. decembrim.

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.”;

88)

pēc 7.3.1. iedaļas 5. punkta pievieno jaunu 6. punktu šādā redakcijā:

“6.	Ja īpašais gadījums tiek piemērots komponentam, kas šīs SITS 5.3. iedaļā definēts kā savstarpējas izmantojamības komponents, atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar 6.1.1. punkta 3. apakšpunktu.”;

89)

pielikuma 7.3.2.3. iedaļā svītro šādu tekstu:

“Īpašais gadījums – Portugāle (“P”)

Vienībām, kuras paredzēts ekspluatēt Portugāles dzelzceļa tīklā (1 668 mm platuma sliežu ceļš) un kuru ass gultņu stāvokļa monitoringam izmanto lauka iekārtas, mērķzonai, kam jāpaliek brīvai, lai netraucētu HABD lauka iekārtu veiktās pārbaudes, un tās pozīcijai attiecībā pret ritekļa ass līniju jābūt:

—	YTA = 1 000 mm (mērķzonas centra sānu pozīcija attiecībā pret ritekļa ass līniju),

—	WTA ≥ 65 mm (mērķzonas platums sānvirzienā),

—	LTA ≥ 100 mm (mērķzonas garums garenvirzienā),

—	YPZ = 1 000 mm (aizlieguma zonas centra sānu pozīcija attiecībā pret ritekļa ass līniju),

—	WPZ ≥ 115 mm (aizlieguma zonas platums sānvirzienā),

—	LPZ ≥ 500 mm (aizlieguma zonas garums garenvirzienā).

Īpašais gadījums – Spānija (“P”)

Ritošajam sastāvam, kuru paredzēts ekspluatēt Spānijas dzelzceļa tīklā (1 668 mm platuma sliežu ceļš) un kura ass gultņu stāvokļa monitoringam izmanto lauka iekārtas, ritošā sastāva zonai, kas redzama lauka iekārtai, jābūt EN 15437-1:2009 5.1. un 5.2. punktā noteiktajai zonai, dotās vērtības aizvietojot ar šādām:

—	YTA = 1 176 ± 10 mm (mērķzonas centra sānu pozīcija attiecībā pret ritekļa ass līniju),

—	WTA ≥ 55 mm (mērķzonas platums sānvirzienā),

—	LTA ≥ 100 mm (mērķzonas garums garenvirzienā),

—	YPZ = 1 176 ± 10 mm (aizlieguma zonas centra sānu pozīcija attiecībā pret ritekļa ass līniju),

—	WPZ ≥ 110 mm (aizlieguma zonas platums sānvirzienā),

—	LPZ ≥ 500 mm (aizlieguma zonas garums garenvirzienā).”;

90)	pielikuma 7.3.2.3. iedaļā tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T1”)”;

91)

pielikuma 7.3.2.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.3.2.4. Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa (4.2.3.4.1. punkts)

Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) (“P”)

Attiecībā uz visām vienībām un gadījumiem ir atļauts izmantot EN14363:2016 6.1.5.3.1. punktā noteikto 3. metodi.

Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

92)

pielikuma 7.3.2.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.3.2.5. Gaitas dinamiskie parametri (4.2.3.4.2. un 6.2.3.4. punkts)

Īpašais gadījums – Somija (“P”)

Riteklim, ko paredzēts izmantot tikai Somijas 1 524 mm tīklā, piemēro šādas SITS gaitas dinamisko parametru punktu izmaiņas:

—	4. testa zona nav piemērojama gaitas dinamiskajai testēšanai,

—	3. testa zonā veicot gaitas dinamisko testēšanu, visu sliežu ceļa sekciju līkuma rādiusa vidējā vērtība ir 550 ± 50 metri,

—	sliežu ceļa kvalitātes parametri gaitas dinamiskajai testēšanai atbilst RATO 13 (sliežu ceļa pārbaude),

—	mērījumu metodes atbilst EN 13848:2003+A1.

Īpašais gadījums – Īrija un Apvienotā Karaliste (Ziemeļīrija) (“P”)

Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu, novērtējot gaitas dinamiskos parametrus, ir atļauts izmantot paziņotus valsts tehniskos noteikumus.

Īpašais gadījums – Spānija (“P”)

Ritošā sastāva, ko paredzēts ekspluatēt uz 1 668 mm platuma sliežu ceļa, kvazistatiskā virzītājspēka Yqst robežvērtības nosaka līkumiem ar rādiusu:

250 m ≤ Rm < 400 m.

Robežvērtība ir: (Yqst)lim = 66 kN.

Lai normalizētu aplēsto vērtību rādiusam Rm = 350 m saskaņā ar EN 14363:2016 7.6.3.2.6. punkta 2. apakšpunktu, formulu “Ya,nf,qst = Ya,f,qst – (10 500 m/Rm – 30) kN” aizstāj ar “Ya,nf,qst = Ya,f,qst – (11 550 m/Rm – 33) kN”.

Ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta robežvērtības ir iespējams pielāgot 1 668 mm platuma sliežu ceļam, reizinot attiecīgās 1 435 mm parametra vērtības ar šādu pārrēķināšanas koeficientu: 1733/1500.

Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) (“P”)

Lai nodrošinātu tehnisko savietojamību ar esošo tīklu, ir atļauts izmantot valsts tehniskos noteikumus, ar ko groza EN 14363 prasības un kas ir paziņoti gaitas dinamisko parametru vajadzībām. Šis īpašais gadījums neliedz SITS atbilstīga ritošā sastāva piekļuvi valsts tīklam.”;

93)

pielikuma 7.3.2.6. iedaļas 21. tabulu aizstāj ar šādu:

	“Apzīmējums	Riteņa diametrs D (mm)	Minimālā vērtība (mm)	Maksimālā vērtība (mm)
1 600 mm	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm apmērā)	690 ≤ D ≤ 1 016	137	139
	Uzmalas biezums (Sd)	690 ≤ D ≤ 1 016	26	33
	Uzmalas augstums (Sh)	690 ≤ D ≤ 1 016	28	38
	Uzmalas virsma (qR)	690 ≤ D ≤ 1 016	6,5	–”;

94)

pielikuma 7.3.2.6. iedaļas 22. tabulu aizstāj ar šādu:

	“Apzīmējums	Riteņa diametrs D (mm)	Minimālā vērtība (mm)	Maksimālā vērtība (mm)
1 600 mm	Attālums starp riteņpāra riteņu ārējām šķautnēm (SR) SR = AR + Sd, kreisais ritenis + Sd, labais ritenis	690 ≤ D ≤ 1 016	1 573	1 593,3
	Attālums starp riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm (AR)	690 ≤ D ≤ 1 016	1 521	1 527,3
	Loka platums (BR) (ar maksimālo riteņa paplašināšanos 5 mm apmērā)	690 ≤ D ≤ 1 016	127	139
	Uzmalas biezums (Sd)	690 ≤ D ≤ 1 016	24	33
	Uzmalas augstums (Sh)	690 ≤ D ≤ 1 016	28	38
	Uzmalas virsma (qR)	690 ≤ D ≤ 1 016	6,5	–”;

95)	pielikuma 7.3.2.6. iedaļā zem 22. tabulas 7.3.2.6. punkta tekstu “Īpašais gadījums – Spānija (“P”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Spānija (1 668 mm platuma sliežu ceļš) (“P”)”;

96)	pēc 7.3.2.6. iedaļas pievieno jaunu 7.3.2.6.a iedaļu šādā redakcijā: “7.3.2.6a Līkuma minimālais rādiuss (4.2.3.6. punkts) Īpašais gadījums – Īrija (“P”) 1 600 mm platuma sliežu ceļa sistēmā izbraucamais līkuma minimālais rādiuss ir 105 m visām vienībām.”;

97)	pielikuma 7.3.2.10. iedaļā tekstu “7.4.2.8.1. punktā” aizstāj ar tekstu “7.4.2.9.1. punktā”;

98)

pielikuma 7.3.2.11. iedaļu groza šādi:

—	tekstu “Īpašais gadījums – Igaunija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Igaunija (“T1”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T2”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Latvija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Latvija (“T1”)”;

99)	pielikuma 7.3.2.11. iedaļā tekstu “7.4.2.3.1. punktā” aizstāj ar tekstu “7.4.2.4.1. punktā”;

100)	pielikuma 7.3.2.12. iedaļā tekstu “(“T”)” aizstāj ar tekstu “(“T1”)”;

101)

pielikuma 7.3.2.14. iedaļu groza šādi:

—	tekstu “Īpašais gadījums – Horvātija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Horvātija (“T1”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Somija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Somija (“T1”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T2”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Itālija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Itālija (“T0”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Portugāle (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Portugāle (“T0”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Slovēnija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Slovēnija (“T0”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T1”)”;

102)

pielikuma 7.3.2.16. iedaļu groza šādi:

—	tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Francija (“T2”)”,

—	tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Zviedrija (“T1”)”;

103)	pielikuma 7.3.2.20. iedaļā tekstu “Īpašais gadījums – Itālija (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Itālija (“T0”)”;

104)

pielikuma 7.3.2.20. iedaļā pievieno šādu daļu:

“Pārskatīšanas klauzula

Ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. jūlijam dalībvalsts iesniedz Komisijai ziņojumu par iepriekšminēto papildu specifikāciju iespējamajām alternatīvām nolūkā novērst vai ievērojami mazināt ierobežojumus, ko ritošajam sastāvam rada tuneļu neatbilstība SITS.”;

105)	pielikuma 7.3.2.21. iedaļā tekstu “Īpašais gadījums – Lamanša tunelis (“T”)” aizstāj ar tekstu “Īpašais gadījums – Lamanša tunelis (“P”)”;

106)

pēc 7.3.2.26. iedaļas pievieno jaunu 7.3.2.27. iedaļu šādā redakcijā:

“7.3.2.27. Noteikumi par ritošā sastāva vai ritošā sastāva tipa izmaiņu pārvaldību (7.1.2.2. punkts)

Īpašais gadījums – Apvienotā Karaliste (Lielbritānija) (“P”)

Visas izmaiņas ritekļa aplocē, kā noteikts gabarīta noteikšanas procesa vajadzībām paziņotajos valsts tehniskajos noteikumos (piemēram, kā aprakstīts RIS-2773-RST), kategorizē kā Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas, nevis kā Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta a) apakšpunktā minētās izmaiņas.”;

107)

pēc 7.5.1.2. iedaļas pievieno jaunu 7.5.1.3. iedaļu šādā redakcijā:

“7.5.1.3. Aerodinamiskā ietekme uz balastētiem sliežu ceļiem (4.2.6.2.5. punkts)

Prasības, kas attiecas uz aerodinamisko ietekmi uz balastētiem sliežu ceļiem, ir noteiktas vienībām, kuru maksimālais konstruktīvais ātrums pārsniedz 250 km/h.

Tā kā esošajā situācijā nav iespējams noteikt harmonizētas prasības vai novērtēšanas metodiku, SITS ļauj piemērot valsts noteikumus.

Šis noteikums būs jāpārskata, lai ņemtu vērā turpmāk minēto:

—	balasta pacelšanas gadījumu pētījumu un attiecīgo ietekmi uz drošību (ja tāda ir),

—	ES teritorijā piemērojamas harmonizētas un izmaksu ziņā lietderīgas metodikas izstrādi.”;

108)

pēc 7.5.2.1. iedaļas pievieno jaunu 7.5.2.2. iedaļu šādā redakcijā:

“7.5.2.2. Nosacījumi, kas jāizpilda, lai saņemtu atļauju ritekli laist tirgū, kuras darbības joma neaprobežojas ar konkrētiem tīkliem

Lai veicinātu lokomotīvju un pasažieru vagonu brīvu apriti, ERA2015. gada 17. decembra ieteikuma ERA-REC-111-2015-REC sagatavošanas laikā ir izstrādāti nosacījumi, kas jāizpilda, lai saņemtu atļauju ritekli laist tirgū, kuras darbības joma neaprobežojas ar konkrētiem tīkliem.

Šie noteikumi būtu jāizstrādā sīkāk, lai tos pielāgotu Direktīvai (ES) 2016/797 un lai ņemtu vērā valstu tehnisko noteikumu sakārtošanu, sevišķu uzmanību pievēršot pasažieru vagoniem.”;

109)

pēc 7.5.2.2. iedaļas pievieno jaunu 7.5.2.3. iedaļu šādā redakcijā:

“7.5.2.3. Izmantošanas telpas paplašināšanas noteikumi esošajam ritošajam sastāvam, kam nav “EK” verifikācijas deklarācijas

110)

pielikuma 7.5.3.1. iedaļu groza šādi:

a)	atsauci “Direktīvā 2008/57/EK” aizstāj ar atsauci “Direktīvā (ES) 2016/797”;

b)	tekstu “saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 17. pantu vai iekļaujot tos tās pašas direktīvas 35. pantā minētajā Infrastruktūras reģistrā” aizstāj ar tekstu “saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 14. pantu vai iekļaujot tos tās pašas direktīvas 49. pantā minētajā Infrastruktūras reģistrā”;

111)	pēc 7. nodaļas sarakstā “PAPILDINĀJUMI” tekstu “A papildinājums. Buferi un vilces iekārta” aizstāj ar “A papildinājums. Ar nolūku svītrots”;

112)	A papildinājuma tekstu aizstāj ar frāzi “Ar nolūku svītrots”;

113)

C papildinājuma C.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“C.3. Gaitas dinamiskie parametri

Gaitas raksturlielumus atļauts noteikt, veicot gaitas testus vai salīdzināšanai izmantojot līdzīgu apstiprināta tipa mašīnu, kā norādīts šīs SITS 4.2.3.4.2. punktā, vai izmantojot modelēšanas metodi.

Piemēro šādas papildu atkāpes no J-1. papildinājuma 16. rindā minētās specifikācijas:

—	šāda veida mašīnām vienmēr izmanto testēšanu kā vienkāršotu metodi,

—

ja gaitas testi atbilstīgi J-1. papildinājuma 16. rindā minētajai specifikācijai ir veikti ar jauna riteņa profilu, testa rezultāti ir spēkā maksimālajam nobraukumam 50 000 km. Pēc 50 000 km:

—	vai nu jāmaina riteņu profils,

—	vai jāpārrēķina nodiluša profila ekvivalentais koniskums un jāpārbauda, vai šī atšķirība nepārsniedz 50 % no J-1. papildinājuma 16. rindā minētajā specifikācijā noteiktās testa vērtības (maksimālā atšķirība 0,05),

—	vai jāveic jauns tests ar nodilušu riteņa profilu saskaņā ar J-1. papildinājuma 16. rindā minēto specifikāciju,

—	kopumā nav nepieciešams veikt J-1. papildinājuma 16. rindā minētās specifikācijas 5.3.1. punktā noteiktos stacionāros testus, lai noteiktu gaitas daļas raksturlielumu parametrus,

—	ja mašīna pati nevar sasniegt testam vajadzīgo ātrumu, testēšanas laikā mašīna jāvelk.

Gaitas parametrus var pierādīt, izmantojot J-1. papildinājuma 16. rindā minētajā specifikācijā izklāstītos modelēšanas testus (ar iepriekšminētajiem izņēmumiem), ja ir pieejams validēts reprezentatīvā sliežu ceļa modelis un mašīnas ekspluatācijas apstākļi.

Gaitas raksturlielumu modelēšanas testā izmantojamo mašīnas modeli validē, salīdzinot modelēšanas rezultātus ar gaitas testu rezultātiem pie vienādiem sliežu ceļa ievadraksturlielumiem.

Validēts modelis ir modelēšanas testā izmantojams modelis, kas verificēts faktiskā gaitas testā, kurā piekare tiek pietiekami noslogota, un ja ir cieša korelācija starp gaitas testa rezultātiem un prognozētajiem modelēšanas testa rezultātiem uz tā paša testēšanai izmantotā sliežu ceļa.”;

114)

H papildinājumu aizstāj ar šādu:

“H papildinājums

Ritošā sastāva apakšsistēmas novērtēšana

H.1. Darbības joma

Šajā papildinājumā norādīta ritošā sastāva apakšsistēmas atbilstības novērtēšana.

H.2. Raksturlielumi un moduļi

Dažādos projektēšanas, izstrādes un ražošanas posmos vērtējamie apakšsistēmas raksturlielumi H.1. tabulā atzīmēti ar “X”. Krustiņš H.1. tabulas 4. slejā norāda, ka attiecīgo raksturlielumu verificē, testējot katru atsevišķu apakšsistēmu.

H.1. tabula

Ritošā sastāva apakšsistēmas novērtēšana

Vērtējamie raksturlielumi, kas noteikti šīs SITS 4.2. punktā

Projektēšanas un izstrādes posms

Ražošanas posms

Īpaša novērtēšanas procedūra

Konstrukcijas pārskatīšana

Tipa tests

Regulārā testēšana

Ritošā sastāva apakšsistēmas elements

Punkts

Uzbūve un mehāniskās daļas

4.2.2.

Iekšējā sakabe

4.2.2.2.2.

n. p.

—

Gala sakabe

4.2.2.2.3.

n. p.

—

SIK automātiskā centra bufera sakabe

5.1.3.

—

SIK neautomātiska (manuāla) gala sakabe

5.2.3.

—

Avārijas sakabe

4.2.2.2.4.

n. p.

—

SIK avārijas sakabe

5.3.3.

Personāla piekļuve sakabināšanai un atkabināšanai

4.2.2.2.5.

n. p.

—

Pārejas

4.2.2.3.

n. p.

—

Ritekļa konstrukcijas stiprība

4.2.2.4.

n. p.

—

Pasīvā drošība

4.2.2.5.

n. p.

—

Celšana un pacelšana ar domkratu

4.2.2.6.

n. p.

—

Ierīču piestiprināšana pie vagona korpusa konstrukcijas

4.2.2.7.

n. p.

—

Durvis uz personāla un kravas telpām

4.2.2.8.

n. p.

—

Stiklu mehāniskie raksturlielumi

4.2.2.9.

n. p.

—

Slodzes režīmi un masas raksturojumi

4.2.2.10.

6.2.3.1.

Mijiedarbība ar sliežu ceļu un gabarītu noteikšana

4.2.3.

Gabarītu noteikšana

4.2.3.1.

n. p.

—

Riteņa slodze

4.2.3.2.2.

n. p.

6.2.3.2.

Ritošā sastāva un vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamības raksturlielumi

4.2.3.3.1.

—

Ass gultņu stāvokļa monitorings

4.2.3.3.2.

n. p.

—

Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa

4.2.3.4.1.

n. p.

6.2.3.3.

Gaitas dinamisko parametru prasības

4.2.3.4.2. punkta a) apakšpunkts

n. p.

6.2.3.4.

Drošības prasības aktīvajām sistēmām

4.2.3.4.2. punkta b) apakšpunkts

n. p.

6.2.3.5.

Drošas braukšanas robežvērtības

4.2.3.4.2.1.

n. p.

6.2.3.4.

Sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības

4.2.3.4.2.2.

n. p.

6.2.3.4.

Ekvivalentais koniskums

4.2.3.4.3.

n. p.

—

Jaunu riteņu profilu projektētās vērtības

4.2.3.4.3.1.

n. p.

6.2.3.6.

Riteņpāru ekvivalentā koniskuma ekspluatācijas vērtības

4.2.3.4.3.2.

—

Ratiņu rāmja uzbūve

4.2.3.5.1.

n. p.

—

Riteņpāru mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

4.2.3.5.2.1.

6.2.3.7.

Riteņu mehāniskie un ģeometriskie raksturlielumi

4.2.3.5.2.2.

—

Riteņi (SIK)

5.2.3.

6.1.3.1.

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas

4.2.3.5.3.

6.2.3.7.a

Sliežu ceļa platuma automātiskas pārstatīšanas sistēmas (SIK)

5.3.4.a

6.1.3.1.a

Līkuma minimālais rādiuss

4.2.3.6.

n. p.

—

Ritekļa aizsardzības sistēma (sliežu ceļa attīrītāji)

4.2.3.7.

n. p.

—

Bremzēšana

4.2.4.

Funkcionālās prasības

4.2.4.2.1.

n. p.

—

Drošības prasības

4.2.4.2.2.

n. p.

6.2.3.5.

Bremžu sistēmas tips

4.2.4.3.

n. p.

—

Bremzēšanas vadība

4.2.4.4.

Avārijas bremzēšana

4.2.4.4.1.

—

Darba bremzēšana

4.2.4.4.2.

—

Tiešās bremzēšanas vadība

4.2.4.4.3.

—

Dinamiskās bremzēšanas vadība

4.2.4.4.4.

n. p.

—

Stāvbremzes vadība

4.2.4.4.5.

—

Bremzēšanas veiktspēja

4.2.4.5.

Vispārīgas prasības

4.2.4.5.1.

n. p.

—

Avārijas bremzēšana

4.2.4.5.2.

6.2.3.8.

Darba bremzēšana

4.2.4.5.3.

6.2.3.9.

Siltumietilpības aprēķini

4.2.4.5.4.

n. p.

—

Stāvbremzes

4.2.4.5.5.

n. p.

—

Riteņa un sliedes saķeres profila robežvērtība

4.2.4.6.1.

n. p.

—

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma

4.2.4.6.2.

n. p.

6.2.3.10.

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma (SIK)

5.5.3.

6.1.3.2.

Saskarne ar vilci – ar vilci saistītas bremzēšanas sistēmas (elektriskas, hidrodinamiskas)

4.2.4.7.

—

No saķeres apstākļiem neatkarīga bremzēšanas sistēma

4.2.4.8.

Vispārīgi noteikumi

4.2.4.8.1.

n. p.

—

Magnētiskās sliežu ceļa bremzes

4.2.4.8.2.

n. p.

—

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes

4.2.4.8.3.

n. p.

—

Bremžu stāvokļa un bojājumu indikācija

4.2.4.9.

—

Prasības bremzēšanai glābšanas vajadzībām

4.2.4.10.

n. p.

—

Pasažieriem paredzētais aprīkojums

4.2.5.

Sanitārās sistēmas

4.2.5.1.

n. p.

6.2.3.11.

Akustiska sakaru sistēma

4.2.5.2.

—

Trauksmes signāls pasažieriem

4.2.5.3.

—

Drošības prasības attiecībā uz trauksmes signālu pasažieriem

4.2.5.3.

n. p.

6.2.3.5.

Pasažieriem paredzētas sakaru ierīces

4.2.5.4.

—

Ārdurvis – iekļūšana ritošajā sastāvā un izeja no tā

4.2.5.5.

—

Drošības prasības attiecībā uz ārdurvīm

4.2.5.5.

n. p.

6.2.3.5.

Ārdurvju sistēmas uzbūve

4.2.5.6.

n. p.

—

Starpvagonu durvis

4.2.5.7.

n. p.

—

Gaisa kvalitāte iekštelpās

4.2.5.8.

n. p.

6.2.3.12.

Sānu logi

4.2.5.9.

—

Vides apstākļi un aerodinamiskā ietekme

4.2.6.

Vides apstākļi

4.2.6.1.

Temperatūra

4.2.6.1.1.

n. p. X (1)

n. p.

—

Sniegs, ledus un krusa

4.2.6.1.2.

n. p. X (1)

n. p.

—

(1)	Pieteikuma iesniedzēja noteiktā tipa pārbaude (ja vajadzīga).

Aerodinamiskā ietekme

4.2.6.2.

Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība uz pasažieriem, kas atrodas uz perona, un uz strādniekiem, kuri atrodas uz sliežu ceļa nomales

4.2.6.2.1.

n. p.

6.2.3.13.

Vilciena galvas radītais spiediena vilnis

4.2.6.2.2.

n. p.

6.2.3.14.

Maksimālās spiediena svārstības tuneļos

4.2.6.2.3.

n. p.

6.2.3.15.

Sānvējš

4.2.6.2.4.

n. p.

6.2.3.16.

Ārējie lukturi un vizuāla un akustiska brīdinājuma signālierīces

4.2.7.

Ārējie priekšējie un aizmugurējie lukturi

4.2.7.1.

Galvenie lukturi

SIK

4.2.7.1.1.

5.6.3.

n. p.

– 6.1.3.3.

Gabarītlukturi

SIK

4.2.7.1.2.

5.7.3.

n. p.

– 6.1. 3.4.

Aizmugurējie gabarītlukturi

SIK

4.2.7.1.3.

5.8.3.

n. p.

– 6.1.3.5.

Lukturu vadība

4.2.7.1.4.

n. p.

—

Taure

4.2.7.2.

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz brīdinājuma signālu

SIK

4.2.7.2.1.

5.9.3.

n. p.

– 6.1.3.6.

Brīdinājuma taures skaņas signāla spiediena līmeņi

4.2.7.2.2.

5.9.3.

n. p.

6.2.3.17.

6.1.3.6.

Aizsardzība

4.2.7.2.3.

n. p.

—

Vadība

4.2.7.2.4.

n. p.

—

Vilces iekārtas un elektroiekārtas

4.2.8.

Vilces veiktspēja

4.2.8.1.

Vispārīgi noteikumi

4.2.8.1.1.

Prasības veiktspējai

4.2.8.1.2.

n. p.

—

Energoapgāde

4.2.8.2.

Vispārīgi noteikumi

4.2.8.2.1.

n. p.

—

Ekspluatācija sprieguma un frekvenču diapazonā

4.2.8.2.2.

n. p.

—

Reģeneratīvā bremzēšana, novadot enerģiju gaisvadu kontakttīklā

4.2.8.2.3.

n. p.

—

Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla

4.2.8.2.4.

n. p.

6.2.3.18.

Maksimālā strāva stāvēšanas laikā līdzstrāvas sistēmās

4.2.8.2.5.

n. p.

—

Jaudas koeficients

4.2.8.2.6.

n. p.

6.2.3.19.

Sistēmas energoapgādes traucējumi

4.2.8.2.7.

n. p.

—

Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas funkcija

4.2.8.2.8.

n. p.

—

Ar pantogrāfu saistītās prasības

4.2.8.2.9.

n. p.

6.2.3.20. un 6.2.3.21.

Pantogrāfs (SIK)

5.3.10.

6.1.3.7.

Ieliktņi (SIK)

5.3.11.

6.1.3.8.

Vilciena elektriskā aizsardzība

(SIK) Galvenais jaudas slēdzis

4.2.8.2.10.

5.3.12.

n. p.

—

Dīzeļdzinēja un citas siltumdzinēja vilces sistēmas

4.2.8.3.

—

Cita direktīva

Elektrodrošība

4.2.8.4.

n. p.

—

Mašīnista kabīne un ekspluatācija

4.2.9.

Mašīnista kabīne

4.2.9.1.

n. p.

—

Vispārīgi noteikumi

4.2.9.1.1.

n. p.

—

Piekļuve un izeja

4.2.9.1.2.

n. p.

—

Piekļuve un izeja ekspluatācijas apstākļos

4.2.9.1.2.1.

n. p.

—

Mašīnista kabīnes avārijas izeja

4.2.9.1.2.2.

n. p.

—

Ārējā redzamība

4.2.9.1.3.

n. p.

—

Priekšējā redzamība

4.2.9.1.3.1.

n. p.

—

Aizmugures un sānu redzamība

4.2.9.1.3.2.

n. p.

—

Iekštelpas plānojums

4.2.9.1.4.

n. p.

—

Mašīnista sēdeklis

SIK

4.2.9.1.5.

5.3.13.

n. p.

—

Mašīnista vadības pults ergonomika

4.2.9.1.6.

n. p.

—

Klimata kontrole un gaisa kvalitāte

4.2.9.1.7.

n. p.

6.2.3.12.

Iekšējais apgaismojums

4.2.9.1.8.

n. p.

—

Vējstikla mehāniskās īpašības

4.2.9.2.1.

n. p.

6.2.3.22.

Vējstikla optiskās īpašības

4.2.9.2.2.

n. p.

6.2.3.22.

Vējstikla aprīkojums

4.2.9.2.3.

n. p.

—

Mašīnista un mašīnas saskarne

4.2.9.3.

Mašīnista darbības uzraudzības funkcija

4.2.9.3.1.

—

Ātruma rādītājs

4.2.9.3.2.

—

Mašīnista displejs un ekrāni

4.2.9.3.3.

n. p.

—

Vadības ierīces un indikatori

4.2.9.3.4.

n. p.

—

Apzīmējumi

4.2.9.3.5.

n. p.

—

Personālam paredzēta radio tālvadības funkcija manevrēšanai

4.2.9.3.6.

n. p.

—

Borta instrumenti un portatīvās iekārtas

4.2.9.4.

n. p.

—

Personālam paredzēts nodalījums personīgo mantu glabāšanai

4.2.9.5.

n. p.

—

Datu reģistrēšanas ierīce

4.2.9.6.

—

Ugunsdrošība un evakuācija

4.2.10.

Vispārīgi noteikumi un kategorijas

4.2.10.1.

n. p.

—

Ugunsdrošības profilakses pasākumi

4.2.10.2.

n. p.

—

Pasākumi ugunsgrēka atklāšanai/kontrolēšanai

4.2.10.3.

n. p.

—

Prasības, kas attiecas uz avārijas situācijām

4.2.10.4.

n. p.

—

Prasības, kas attiecas uz evakuāciju

4.2.10.5.

n. p.

—

Apkalpošana

4.2.11.

Mašīnista kabīnes vējstikla tīrīšana

4.2.11.2.

n. p.

—

Tualešu iztukšošanas sistēmas pieslēgumi

SIK

4.2.11.3.

5.3.14.

n. p.

—

Ūdens krājumu atjaunošanas iekārtas

4.2.11.4.

n. p.

—

Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne

SIK

4.2.11.5.

5.3.15.

n. p.

—

Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai

4.2.11.6.

n. p.

—

Degvielas uzpildes aprīkojums

4.2.11.7.

n. p.

—

Vilciena iekštelpu tīrīšana – energoapgāde

4.2.11.8.

n. p.

—

Ekspluatācijas un tehniskās apkopes dokumentācija

4.2.12.

Vispārīgi noteikumi

4.2.12.1.

n. p.

—

Vispārēja dokumentācija

4.2.12.2.

n. p.

—

Tehniskās apkopes dokumentācija

4.2.12.3.

n. p.

—

Tehniskās apkopes plāna pamatojuma dokumentācija

4.2.12.3.1.

n. p.

—

Tehniskās apkopes dokumentu kopums

4.2.12.3.2.

n. p.

—

Ekspluatācijas dokumentācija

4.2.12.4.

n. p.

—

Pacelšanas shēma un instrukcijas

4.2.12.4.

n. p.

—

Glābšanas instrukcijas

4.2.12.5.

n. p.

—

;

115)

I papildinājumu aizstāj ar šādu:

“I papildinājums

Aspekti, kam nav pieejama tehniskā specifikācija

(atklāti punkti)

Atklātie punkti, kas attiecas uz ritekļa un dzelzceļu tīkla tehnisko savietojamību

Ritošā sastāva apakšsistēmas elements	Šīs SITS punkts	Šajā SITS neiekļautie tehniskie aspekti	Piezīmes
Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām	4.2.3.3.1.	Skatīt J-2. papildinājuma 1. rindā minēto specifikāciju	Atklātie punkti ir noteikti arī CCS SITS
Gaitas dinamiskie parametri 1 520 mm sliežu ceļa platuma sistēmai	4.2.3.4.2. 4.2.3.4.3.	Gaitas dinamiskie parametri. Ekvivalentais koniskums	SITS minēto normatīvo dokumentu pamatā ir pieredze, kas gūta saistībā ar 1 435 mm sistēmu
No saķeres apstākļiem neatkarīga bremzēšanas sistēma	4.2.4.8.3.	Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes	Neobligāts aprīkojums. Elektromagnētiskā savietojamība ar attiecīgo tīklu
Aerodinamiskā ietekme uz balastētu sliežu ceļu ritošajam sastāvam ar konstruktīvo ātrumu > 250 km/h	4.2.6.2.5.	Robežvērtība un atbilstības novērtēšana, lai ierobežotu balasta izsviešanas radītos riskus	Turpinās darbs ar CEN. Atklātais punkts arī INF SITS

Atklātie punkti, kas neattiecas uz ritekļa un dzelzceļu tīkla tehnisko savietojamību

Ritošā sastāva apakšsistēmas elements	Šīs SITS punkts	Šajā SITS neiekļautie tehniskie aspekti	Piezīmes
Ugunsgrēka ierobežošanas un kontroles sistēmas	4.2.10.3.4.	FCCS, kas nav pilnīgi atdalošas šķērssienas, atbilstības novērtēšana	Uguns un dūmu izplatīšanās kontroles efektivitātes novērtēšanas procedūra, kuru izstrādājusi CEN pēc ERA iesniegta standartu izstrādes pieprasījuma

;

116)

J papildinājumu aizstāj ar šādu:

“J papildinājums

Šajā SITS minētās tehniskās specifikācijas

J.1. Standarti vai normatīvie dokumenti

	SITS		Normatīvais dokuments
Rindas Nr.	Novērtējamais raksturlielums	Punkts	Dokumenta Nr.	Obligātie punkti
1	Iekšējā sakabe šarnīrvienībām	4.2.2.2.2.	EN 12663-1:2010+A1:2014	6.5.3., 6.7.5.
2	Gala sakabe – UIC tipa neautomātiskā (manuālā) – cauruļu saskarne	4.2.2.2.3.	EN 15807:2011	Attiecīgais punkts (1)
3	Gala sakabe – UIC tipa neautomātiskā (manuālā) – gala krāni	4.2.2.2.3.	EN 14601:2005+ A1:2010	Attiecīgais punkts (1)
4	Gala sakabe – UIC tipa neautomātiskā (manuālā) – bremžu gaisa cauruļu un krānu novietojums šķērsvirzienā	4.2.2.2.3.	UIC 648:Sept 2001	Attiecīgais punkts (1)
5	Avārijas sakabe – saskarne ar glābšanas vienību	4.2.2.2.4.	UIC 648:Sept 2001	Attiecīgais punkts (1)
6	Personāla piekļuve sakabināšanai un atkabināšanai – telpa manevrēšanas personālam	4.2.2.2.5.	EN 16839:2017	4
7	Ritekļa konstrukcijas stiprība – vispārīgi noteikumi	4.2.2.4.	EN 12663-1:2010+A1:2014	Attiecīgais punkts (1)
	Ritekļa konstrukcijas stiprība – ritošā sastāva kategorijas			5.2.
	Ritekļa konstrukcijas stiprība – verifikācijas metode			9.2.
	Ritekļa konstrukcijas stiprība – alternatīvas prasības SCM	C papildinājums C.1. iedaļa		6.1.–6.5.
8	Pasīvā drošība – vispārīgi noteikumi	4.2.2.5.	FprEN 15227:2017	Attiecīgais punkts (1) Izņemot A pielikumu
	Pasīvā drošība – kategorijas			5–1. tabula
	Pasīvā drošība – scenāriji			5–3. tabula, 6.
	Pasīvā drošība – šķēršļu vairogs			6.5.
9	Celšana un pacelšana ar domkratu – pastāvīgi iebūvētu un pārvietojamu punktu ģeometrija	4.2.2.6.	EN 16404:2016	5.2., 5.3.
10	Celšana un pacelšana ar domkratu – apzīmējumi	4.2.2.6.	EN 15877-2:2013	4.5.17.
11	Celšana un pacelšana ar domkratu – stiprības verificēšanas metode	4.2.2.6.	EN 12663-1:2010+A1:2014	6.3.2., 6.3.3., 9.2.
12	Ierīču piestiprināšana pie vagona korpusa konstrukcijas	4.2.2.7.	EN 12663-1:2010+A1:2014	6.5.2.
13	Slodzes režīmi un masas raksturojumi – slodzes režīmi slodzes režīmu hipotēze	4.2.2.10.	EN 15663:2009 /AC:2010	2.1. Attiecīgais punkts (1)
14	Gabarītu noteikšana – metode, references kontūras	4.2.3.1.	EN 15273-2:2013+A1:2016	Attiecīgais punkts (1)
	Gabarītu noteikšana – metode, references kontūras virpuļstrāvas sliežu ceļa bremžu verificēšana pantogrāfa gabarītu verificēšana	4.2.4.8.3. punkta 3. apakšpunkts		A.3.12.
	Gabarītu noteikšana – metode, references kontūras virpuļstrāvas sliežu ceļa bremžu verificēšana pantogrāfa gabarītu verificēšana	4.2.3.1.		Attiecīgais punkts (1)
15	Ass gultņa stāvokļa monitorings – zona uztveršanai ar lauka iekārtām	4.2.3.3.2.2.	EN 15437-1:2009	5.1., 5.2.
16	Gaitas dinamiskie parametri	4.2.3.4.2. C papildinājums	EN 14363:2016	Attiecīgais punkts (1)
17	Gaitas dinamiskie parametri – drošas braukšanas robežvērtības	4.2.3.4.2.1.	EN 14363:2016	7.5.
18	NEIZMANTO
19	Gaitas dinamiskie parametri – sliežu ceļa noslogojuma robežvērtības	4.2.3.4.2.2.	EN 14363: 2016	7.5.
20	Ratiņu rāmja uzbūve	4.2.3.5.1.	EN 13749:2011	6.2., C pielikums
21	Ratiņu rāmja uzbūve – korpusa un ratiņu savienojums	4.2.3.5.1.	EN 12663-1:2010+A1:2014	Attiecīgais punkts (1)
22	Bremzēšana – bremžu sistēmas tips, UIC bremžu sistēma	4.2.4.3. 6.2.7.a	EN 14198:2016	5.4.
23	Bremzēšanas veiktspēja – aprēķini – vispārīgi nosacījumi	4.2.4.5.1.	EN 14531-1:2005 vai EN 14531-6:2009	Attiecīgais punkts (1)
24	Bremzēšanas veiktspēja – berzes koeficients	4.2.4.5.1.	EN 14531-1:2005	5.3.1.4.
25	Avārijas bremzēšanas veiktspēja – atbildes reakcijas laiks/kavējuma laiks	4.2.4.5.2.	EN 14531-1:2005	5.3.3.
25	Avārijas bremzēšanas veiktspēja – bremzēšanas masas procents	4.2.4.5.2.	EN 14531-1:2005	5.12.
26	Avārijas bremzēšanas veiktspēja – aprēķini	4.2.4.5.2.	EN 14531-1:2005 vai EN 14531-6:2009	Attiecīgais punkts (1)
27	Avārijas bremzēšanas veiktspēja – berzes koeficients	4.2.4.5.2.	EN 14531-1:2005	5.3.1.4.
28	Darba bremzēšanas veiktspēja – aprēķini	4.2.4.5.3.	EN 14531-1:2005 vai EN 14531-6:2009	Attiecīgais punkts (1)
29	Stāvbremžu veiktspēja – aprēķini	4.2.4.5.5.	EN 14531-1:2005 vai EN 14531-6:2009	Attiecīgais punkts (1)
30	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma – konstrukcija	4.2.4.6.2.	EN 15595:2009+A1:2011	4
	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma – verifikācijas metode			5., 6.
	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma – riteņu rotācijas monitoringa sistēma			4.2.4.3.
31	Magnētiskās sliežu ceļa bremzes	4.2.4.8.2.	EN 16207:2014	C pielikums
32	Šķēršļu noteikšana durvīs – jutīgums	4.2.5.5.3.	EN 14752:2015	5.2.1.4.1.
32	Šķēršļu noteikšana durvīs – maksimālais spēks	4.2.5.5.3.	EN 14752:2015	5.2.1.4.2.2.
33	Durvju atvēršana ārkārtas gadījumos – durvju neautomātiskai (manuālai) atvēršanai vajadzīgais spēks	4.2.5.5.9.	EN 14752:2015	5.5.1.5.
34	Vides apstākļi – temperatūra	4.2.6.1.1.	EN 50125-1:2014	4.3.
35	Vides apstākļi – sniega, ledus un krusas apstākļi	4.2.6.1.2.	EN 50125-1:2014	4.7.
36	Vides apstākļi – šķēršļu vairogs	4.2.6.1.2.	EN 15227:2008 +A1:2011	Attiecīgais punkts (1)
37	Aerodinamiskā ietekme – sānvēja verifikācijas metode	4.2.6.2.4.	EN 14067-6:2010	5
38	Galvenie lukturi – krāsa tālās gaismas galveno lukturu gaismas stipruma izlīdzināšana	4.2.7.1.1.	EN 15153-1:2013+A1:2016	5.3.3. 5.3.5.
	Galvenie lukturi – tuvās gaismas galveno lukturu gaismas stiprums			5.3.4. punkta 2. tabulas pirmā rinda
	Galvenie lukturi – tālās gaismas galveno lukturu gaismas stiprums			5.3.4. punkta 2. tabulas pirmā rinda
	Galvenie lukturi – izlīdzināšana			5.5.3.
39	Gabarītlukturi – krāsa	4.2.7.1.2.	EN 15153-1:2013+A1:2016	5.4.3.1. punkta 4. tabula
	Gabarītlukturi – gaismas spektrālais sadalījums			5.4.3.2.
	Gabarītlukturi – gaismas stiprums			5.4.4. punkta 6. tabula
40	Aizmugurējie gabarītlukturi – krāsa	4.2.7.1.3.	EN 15153-1:2013+A1:2016	5.5.3. punkta 7. tabula
40	Aizmugurējie gabarītlukturi – gaismas stiprums	4.2.7.1.3.	EN 15153-1:2013+A1:2016	5.5.4. punkta 8. tabula
41	Brīdinājuma taures skaņas signāla spiediena līmeņi	4.2.7.2.2.	EN 15153-2:2013	5.2.2.
42	Reģeneratīvā bremzēšana, novadot enerģiju gaisvadu kontakttīklā	4.2.8.2.3.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	12.1.1.
43	Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla – strāvas automātiska regulēšana	4.2.8.2.4.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	7.2.
44	Jaudas koeficients – verifikācijas metode	4.2.8.2.6.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	6
45	Maiņstrāvas sistēmu energoapgādes traucējumi – harmonikas un dinamiskie efekti	4.2.8.2.7.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	10.1.
45	Maiņstrāvas sistēmu energoapgādes traucējumi – savietojamības pētījums	4.2.8.2.7.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	10.3. 5. tabula D pielikums 10.4.
46	Pantogrāfa augstuma darba diapazons (SIK līmenis) – raksturlielumi	4.2.8.2.9.1.2.	EN 50206-1:2010	4.2., 6.2.3.
47	Pantogrāfa galvas ģeometrija	4.2.8.2.9.2.	EN 50367:2012 un EN 50367:2012/AC:2013	5.3.2.2.
48	Pantogrāfa galvas ģeometrija – 1 600 mm tips	4.2.8.2.9.2.1.	EN 50367:2012 un EN 50367:2012/AC:2013	A.2. pielikums A.6. attēls
49	Pantogrāfa galvas ģeometrija – 1 950 mm tips	4.2.8.2.9.2.2.	EN 50367:2012 un EN 50367:2012/AC:2013	A.2. pielikums A.7. attēls
50	Pantogrāfa strāvas jauda (SIK līmenis)	4.2.8.2.9.3.	EN 50206-1:2010	6.13.2.
51	Pantogrāfa nolaišana (ritošā sastāva līmenis) – pantogrāfa nolaišanas laiks	4.2.8.2.9.10.	EN 50206-1:2010	4.7.
51	Pantogrāfa nolaišana (ritošā sastāva līmenis) – ADD	4.2.8.2.9.10.	EN 50206-1:2010	4.8.
52	Pantogrāfa nolaišana (ritošā sastāva līmenis) – dinamiskās izolācijas attālums	4.2.8.2.9.10.	EN 50119:2009 un EN 50119:2009/A1:2013	2. tabula
53	Vilciena elektriskā aizsardzība – aizsardzības koordinēšana	4.2.8.2.10.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	11
54	Elektrodrošība	4.2.8.4.	EN 50153:2014	Attiecīgais punkts (1)
55	Vējstikls – mehāniskās īpašības	4.2.9.2.1.	EN 15152:2007	4.2.7., 4.2.9.
56	Vējstikls – leņķis starp primāro un sekundāro attēlu	4.2.9.2.2.	EN 15152:2007	4.2.2.
	Vējstikls – attēla deformācija			4.2.3.
	Vējstikls – gaismas izkliede			4.2.4.
	Vējstikls – gaismas caurlaidība			4.2.5.
	Vējstikls – krāsainība			4.2.6.
57	Datu reģistrēšanas ierīce – funkcionālās prasības	4.2.9.6.	EN/IEC 62625-1:2013	4.2.1., 4.2.2., 4.2.3., 4.2.4.
	Datu reģistrēšanas ierīce – reģistrēšanas veiktspēja			4.3.1.2.2.
	Datu reģistrēšanas ierīce – integritāte			4.3.1.4.
	Datu reģistrēšanas ierīce – datu integritātes aizsardzība			4.3.1.5.
	Datu reģistrēšanas ierīce – aizsardzības līmenis			4.3.1.7.
58	Ugunsdrošības profilakses pasākumi – prasības attiecībā uz materiāliem	4.2.10.2.1.	EN 45545-2:2013+A1:2015	Attiecīgais punkts (1)
59	Īpaši pasākumi attiecībā uz uzliesmojošiem šķidrumiem	4.2.10.2.2.	EN 45545-2:2013+A1:2015	5. tabula
60	Uguns izplatīšanās aizsardzības pasākumi pasažieru ritošajam sastāvam – šķērssienu testēšana	4.2.10.3.4.	EN 1363-1:2012	Attiecīgais punkts (1)
61	Uguns izplatīšanās aizsardzības pasākumi pasažieru ritošajam sastāvam – šķērssienu testēšana	4.2.10.3.5.	EN 1363-1:2012	Attiecīgais punkts (1)
62	Avārijas apgaismojums – apgaismojuma līmenis	4.2.10.4.1.	EN 13272:2012	5.3.
63	Kustības spēja	4.2.10.4.4.	EN 50553:2012 un EN 50553:2012/AC:2013	Attiecīgais punkts (1)
64	Ūdens krājumu atjaunošanas saskarne	4.2.11.5.	EN 16362:2013	4.1.2. 1. attēls
65	Īpašas prasības, ja vilciens novietots stāvēšanai – vietējais ārējais energoapgādes papildu avots	4.2.11.6.	EN/IEC 60309-2:1999 un grozījumi EN 60309-2:1999/A11:2004, A1: 2007 un A2:2012	Attiecīgais punkts (1)
66	Automātiskā centra bufera sakabe – 10. tips	5.1.3.	EN 16019:2014	Attiecīgais punkts (1)
67	Neautomātiska (manuāla) gala sakabe – UIC tips	5.2.3.	EN 15551:2017	Attiecīgais punkts (1)
68	Neautomātiska (manuāla) gala sakabe – UIC tips	5.2.3.	EN 15566:2016	Attiecīgais punkts (1)
69	Avārijas sakabe	5.3.3.	EN 15020:2006 +A1:2010	Attiecīgais punkts (1)
70	Galvenais jaudas slēdzis – aizsardzības koordinēšana	5.3.12.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	11
71	Riteņi – verifikācijas metode izvēles kritēriji	6.1.3.1.	EN 13979-1:2003 +A2:2011	7.2.1., 7.2.2. 7.2.3.
	Riteņi – verifikācijas metode Papildu verifikācijas metode			7.3.
	Riteņi – verifikācijas metode Termomehāniskās īpašības			6
72	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība – verifikācijas metode	6.1.3.2.	EN 15595:2009+A1:2011	5
72	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība – testēšanas programma	6.1.3.2.	EN 15595:2009+A1:2011	tikai 6.2.3. punkts no 6.2. iedaļas
73	Galvenie lukturi – krāsa	6.1.3.3.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.3.
73	Galvenie lukturi – gaismas stiprums	6.1.3.3.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.4.
74	Gabarītlukturi – krāsa	6.1.3.4.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.3.
74	Gabarītlukturi – gaismas stiprums	6.1.3.4.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.4.
75	Aizmugurējie gabarītlukturi – krāsa	6.1.3.5.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.3.
75	Aizmugurējie gabarītlukturi – gaismas stiprums	6.1.3.5.	EN 15153-1:2013+A1:2016	6.4.
76	Taure – signāla tonis	6.1.3.6.	EN 15153-2:2013	6
76	Taure – skaņas spiediena līmenis	6.1.3.6.	EN 15153-2:2013	6
77	Pantogrāfs – statiskais kontaktspēks	6.1.3.7.	EN 50367:2012 un EN 50367:2012/AC:2013	7.2.
78	Pantogrāfs – robežvērtība	6.1.3.7.	EN 50119:2009 un EN 50119:2009/A1:2013	5.1.2.
79	Pantogrāfs – verifikācijas metode	6.1.3.7.	EN 50206-1:2010	6.3.1.
80	Pantogrāfs – dinamiskās īpašības	6.1.3.7.	EN 50318:2002	Attiecīgais punkts (1)
81	Pantogrāfs – mijiedarbības raksturlielumi	6.1.3.7.	EN 50317:2012 un EN 50317:2012/AC:2012	Attiecīgais punkts (1)
82	Ieliktņi – verifikācijas metode	6.1.3.8.	EN 50405:2015	7.2., 7.3. 7,4., 7,6. 7.7.
83	Drošība pret nobraukšanu no sliedēm uz līkumota sliežu ceļa	6.2.3.3.	EN 14363:2016	4., 5., 6.1.
84	Gaitas dinamiskie parametri – verifikācijas metode kritēriju novērtēšana novērtēšanas apstākļi	6.2.3.4.	EN 14363:2016	4., 5., 7.
85	Ekvivalentais koniskums – sliežu ceļa sekciju definīcijas	6.2.3.6.	EN 13674-1:2011	Attiecīgais punkts (1)
86	Ekvivalentais koniskums – riteņa profilu definīcijas	6.2.3.6.	EN 13715:2006+A1:2010	Attiecīgais punkts (1)
87	Riteņpāris – mezgls	6.2.3.7.	EN 13260:2009 +A1:2010	3.2.1.
88	Riteņpāris – asis, verifikācijas metode	6.2.3.7.	EN 13103:2009 +A1:2010 +A2:2012	4., 5., 6.
88	Riteņpāris – asis, izvēles kritēriji	6.2.3.7.	EN 13103:2009 +A1:2010 +A2:2012	7
89	Riteņpāris – asis, verifikācijas metode	6.2.3.7.	EN 13104:2009 +A1:2010	4., 5., 6.
89	Riteņpāris – asis, izvēles kritēriji	6.2.3.7.	EN 13104:2009 +A1:2010	7
90	Ass bukses/gultņi	6.2.3.7.	EN 12082:2007+A1:2010	6
91	Avārijas bremzēšanas veiktspēja	6.2.3.8.	EN 14531-1:2005	5.11.3.
92	Darba bremzēšanas veiktspēja	6.2.3.9.	EN 14531-1:2005	5.11.3.
93	Riteņu pretslīdēšanas aizsardzība, veiktspējas verifikācijas metode	6.2.3.10.	EN 15595:2009+A1:2011	6.4.
94	Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība – vispusīgi testi	6.2.3.13.	EN 14067-4:2013	6.2.2.1.
94	Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība – vienkāršota novērtēšana	6.2.3.13.	EN 14067-4:2013	4.2.4. punkts un 7. tabula
95	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis – verifikācijas metode	6.2.3.14.	EN 14067-4:2013	6.1.2.1.
	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis – CFD			6.1.2.4.
	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis – modelēšana ar kustīgiem objektiem			6.1.2.2.
	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis – vienkāršotas novērtēšanas metode			4.1.4. punkts un 4. tabula
96	Maksimālās spiediena svārstības – attālums xp starp ieejas portālu un mērījuma vietu, ΔpFr, ΔpN un ΔpT definīcijas, minimālais tuneļa garums	6.2.3.15.	EN 14067-5:2006 +A1:2010	Attiecīgais punkts (1)
97	Taure – skaņas spiediena līmenis	6.2.3.17.	EN 15153-2:2013+A1:2016	5
98	Maksimālā jauda un maksimālā strāva no gaisvadu kontakttīkla – verifikācijas metode	6.2.3.18.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	15.3.
99	Jaudas koeficients – verifikācijas metode	6.2.3.19.	EN 50388:2012 un EN 50388:2012/AC:2013	15.2.
100	Strāvas noņemšanas dinamiskās īpašības – dinamiskā testēšana	6.2.3.20.	EN 50317:2012 un EN 50317:2012/AC:2012	Attiecīgais punkts (1)
101	Vējstikls – raksturlielumi	6.2.3.22.	EN 15152:2007	6.2.1.–6.2.7.
102	Konstrukcijas stiprība	C papildinājums C.1. iedaļa.	EN 12663-2:2010	5.2.1.–5.2.4.
103	NEIZMANTO
104	NEIZMANTO
105	NEIZMANTO
106	NEIZMANTO
107	Jaunu riteņu profilu projektētās vērtības – ekvivalentā koniskuma novērtēšana	6.2.3.6.	EN 14363:2016	O un P pielikums
108	Pazemināta gaisa spiediena zonas iedarbība – prasības	4.2.6.2.1.	EN 14067-4:2013	4.2.2.1., 4.2.2.2., 4.2.2.3. un 4.2.2.4.
109	Vilciena galvas radītais spiediena vilnis – prasības	4.2.6.2.2.	EN 14067-4:2013	4.1.2.
110	Gala sakabe – vienību savstarpējā savietojamība – UIC tipa neautomātiskā (manuālā)	4.2.2.2.3.	EN 16839:2017	5., 6. 7., 8.
111	Vienpola elektroapgādes līnija	4.2.11.6.	CLC/TS 50534:2010	A pielikums
112	Saziņas protokoli	4.2.12.2.	IEC 61375-1:2012	Attiecīgais punkts (1)
113	Pārejas – uzmalas savienojumu pieslēgumi	6.2.7.a	EN 16286-1:2013	A un B pielikums
114	Vienību fiziskā saskarne signālu pārraidīšanai	6.2.7.a	UIC 558:1996. gada janvāris	2. plāksne
115	Marķējums: garums virs bufera un elektroapgāde	6.2.7.a	EN 15877-2:2013	4.5.5.1. 4.5.6.3.
116	Atrašanās vietas noteikšanas borta funkcija – prasības	4.2.8.2.8.1.	EN 50463-3:2017	4.4.
117	Elektroenerģijas mērīšanas funkcija – aktīvās elektroenerģijas mērījumu precizitāte	4.2.8.2.8.2.	EN 50463-2:2017	4.2.3.1. un 4.2.3.4.
	Elektroenerģijas mērīšanas funkcija – kategorijas	4.2.8.2.8.2.		4.3.3.4., 4.3.4.3. un 4.4.4.2.
	Elektroenerģijas mērīšanas funkcija – novērtēšana	6.2.3.19.b		5.4.3.4.1., 5.4.3.4.2., 5.4.4.3.1., 3. tabula, 5.4.3.4.3.1. un 5.4.4.3.2.1.
118	Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas funkcija: patēriņa punkta noteikšana – definēšana	4.2.8.2.8.3.	EN 50463-1:2017	4.2.5.2.
119	Elektroenerģijas borta mēraparātu sistēmas (EMS) un stacionāras enerģijas datu apkopošanas sistēmas (DCS) saskarnes protokoli – prasības	4.2.8.2.8.4.	EN 50463-4:2017	4.3.3.1., 4.3.3.3., 4.3.4., 4.3.5., 4.3.6. un 4.3.7.
120	Elektroenerģijas patēriņa mērīšanas funkcija: katras ierīces vidējais temperatūras koeficients – novērtēšanas metodika	6.2.3.19.b	EN 50463-2:2017	5.4.3.4.3.2. un 5.4.4.3.2.2.
121	Datu apkopošana un apstrāde datu apstrādes sistēmā – novērtēšanas metodika	6.2.3.19.b	EN 50463-3:2017	5.4.8.3., 5.4.8.5. un 5.4.8.6.
122	Elektroenerģijas borta mēraparātu sistēma – testēšana	6.2.3.19.b	EN 50463-5:2017	5.3.3. un 5.5.4.

J.2. Tehniskie dokumenti (pieejami ERA tīmekļa vietnē)

	SITS		ERA tehniskais dokuments
Rindas Nr.	Novērtējamais raksturlielums	Punkts	Obligātā atsauces dokumenta Nr.	Punkts
1	Saskarne starp vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu un citām apakšsistēmām	4.2.3.3.1.	ERA/ERTMS/033281 rev 4.0	3.1. un 3.2.
2	Riteņu velšanās loka bremžu berzes elementi kravas vagoniem	7.1.4.2.	ERA/TD/2013-02/INT v.3.0	Visi

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).”;

(*7) 17. tabulā vārds “Pārbaudīt” nozīmē, ka pieteikuma iesniedzējs piemēros CSM riska novērtēšanai I pielikumu, lai pierādītu, ka izmainītā ritekļa drošības līmenis ir līdzvērtīgs vai augstāks. Šo pierādījumu neatkarīgi novērtē novērtēšanas iestāde, kas definēta CSM riska novērtēšanai. Ja šī iestāde secina, ka jaunais drošības novērtējums liecina par zemāku drošības līmeni, vai ja rezultāts nav skaidrs, pieteikuma iesniedzējs pieprasa atļauju ritekli laist tirgū.

(*8) Uzskatāms, ka ritošais sastāvs, kas atbilst vienam no turpmākajiem nosacījumiem, ir savietojams ar visiem sliežu sānslīpumiem:

—	ritošais sastāvs, kas novērtēts saskaņā ar EN 14363:2016,

—	ritošais sastāvs, kas novērtēts saskaņā ar EN 14363:2005 (ar vai bez ERA/TD/2012-17/INT paredzētajiem grozījumiem) vai UIC 518:2009, kā rezultātā nav ierobežojuma līdz vienam sliežu sānslīpumam,

—

ritošais sastāvs ir novērtēts saskaņā ar EN 14363:2005 (ar vai bez ERA/TD/2012-17/INT paredzētajiem grozījumiem) vai UIC 518:2009, kā rezultātā konstatēts, ka ir ierobežojums līdz vienam sliežu sānslīpumam, un jauns riteņa un sliedes saķeres testēšanas apstākļu novērtējums, kas balstīts uz reāliem riteņu un sliežu profiliem un izmērīto sliežu ceļa platumu, liecina, ka ritošais sastāvs atbilst EN 14363:2016 prasībām par riteņa un sliedes saķeres nosacījumiem.

(1) Standarta punkti, kas ir tieši saistīti ar 3. slejā norādītajā SITS punktā noteiktajām prasībām.

VI PIELIKUMS

Regulas (ES) 2016/919 pielikumu groza šādi:

pielikuma 1.1. iedaļu groza šādi:

a)	otrajā daļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK I pielikuma 1.2. un 2.2. punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 2. punktā”;

iedaļas 1) līdz 4) punktu aizstāj ar šādiem:

“1)	lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs, tostarp dīzeļvilces vai elektrovilces vienības, pašgājēji pasažieru dīzeļvilcieni vai elektrovilcieni un pasažieru vagoni, ja tie ir aprīkoti ar mašīnista kabīni;

2)	specializētie ritekļi, piemēram, sliežu ceļa mašīnas, ja tie ir aprīkoti ar mašīnista kabīni un paredzēti izmantošanai transporta režīmā uz saviem riteņiem.

Šajā ritekļu sarakstā iekļauj ritekļus, kuri ir īpaši projektēti, lai tos ekspluatētu dažādu tipu ātrgaitas līnijās, kas aprakstītas 1.2. punktā (Ģeogrāfiskā darbības joma).”;

pielikuma 1.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma

Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir visas dzelzceļu sistēmas tīkls, kas aprakstīts Direktīvas (ES) 2016/797 I pielikuma 1. punktā, un neietver infrastruktūras gadījumus, kas minēti Direktīvas (ES) 2016/797 1. panta 3. un 4. punktā.

Šo SITS piemēro tīkliem ar 1 435 mm, 1 520 mm, 1 524 mm, 1 600 mm un 1 668 mm sliežu ceļa platumu. Tomēr to nepiemēro īsām robežu šķērsojošām līnijām ar 1 520 mm sliežu ceļa platumu, kuras ir savienotas ar trešo valstu tīklu.”;

pielikuma 1.3. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 3. punktu” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 3. punktu”;

pēc 7) punkta pievieno 8) un 9) punktu šādā redakcijā:

“8)

norāda esošajām apakšsistēmām piemērojamos noteikumus, jo īpaši modernizācijas un atjaunošanas gadījumā, un šādos gadījumos – pārveidošanas darbus, kam vajadzīgs pieteikums jaunai atļaujai attiecībā uz ritekli vai lauka iekārtu apakšsistēmu – 7. nodaļa (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu SITS īstenošana);

norāda apakšsistēmu parametrus, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāpārbauda, un procedūras, kas piemērojamas minēto parametru pārbaudei pēc tam, kad piešķirta atļauja ritekli laist tirgū, un pirms ritekļa pirmās izmantošanas reizes, lai nodrošinātu savietojamību starp ritekļiem un maršrutiem, kuros tos paredzēts ekspluatēt – 4. nodaļa (Apakšsistēmu raksturojums).”;

c)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 5. panta 5. punktu” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 4. panta 5. punktu”;

pielikuma 2.1. iedaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas ir definētas Direktīvas (ES) 2016/797 II pielikumā šādi:

a)	vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtas kā “visas stacionārās lauka iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”;

b)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas kā “visas borta iekārtas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu vilcienu satiksmes drošību un kontrolētu to vilcienu kustību, kuriem atļauts izmantot attiecīgo tīklu”.”;

pielikuma 2.2. iedaļu groza šādi:

pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (CCS) apakšsistēmas SITS nosaka tikai tās prasības, kuras nepieciešamas, lai nodrošinātu Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un atbilstību pamatprasībām (*1).

(*1) Patlaban CCS SITS nav noteiktas savstarpējas izmantojamības prasības attiecībā uz centralizācijas sistēmām, pārbrauktuvēm un dažiem citiem CCS elementiem.”;"

tekstu “B klases sistēmas Eiropas dzelzceļu sistēmas tīklā ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības mantoto sistēmu kopums, kuras Eiropas dzelzceļu tīklā tika izmantotas pirms 2001. gada 20. aprīļa” aizstāj ar tekstu “B klases sistēmas Eiropas dzelzceļu sistēmas tīklā ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības un balss radiosakaru mantoto sistēmu kopums, kuras Eiropas dzelzceļu tīklā jau tika izmantotas pirms 2001. gada 20. aprīļa”;

tekstu “B klases sistēmas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citās daļās ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības mantoto sistēmu kopums, kuras minētajā tīklā tika izmantotas pirms 2015. gada 1. jūlija” aizstāj ar tekstu “B klases sistēmas Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas tīkla citās daļās ir ierobežots tādu vilcienu aizsardzības un balss radiosakaru mantoto sistēmu kopums, kuras minētajos tīklos jau tika izmantotas pirms 2015. gada 1. jūlija”;

tekstu “B klases sistēmu saraksts ir noteikts Eiropas Dzelzceļa aģentūras tehniskajos dokumentos “CCS B klases sistēmu saraksts”, ERA/TD/2011-11, versija 3.0.” aizstāj ar tekstu “B klases sistēmu saraksts ir noteikts Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tehniskajā dokumentā “CCS B klases sistēmu saraksts”, ERA/TD/2011-11, versija 4.0.”;

e)	pielikuma 2.2. iedaļas beigās pievieno tekstu “Visas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, pat ja tās nav norādītas šajā SITS, novērtē atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulai (ES) Nr. 402/2013.”;

pielikuma 2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.3. Lauka iekārtu lietojuma līmeņi (ETCS)

Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka līdzekļus datu pārraidei uz vilcieniem un (vajadzības gadījumā) no tiem. ETCS specifikācijas, kas norādītas šajā SITS, nosaka lietojuma līmeņus, no kuriem īstenošanai lauka iekārtās var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus.

Šajā SITS ir noteiktas visiem lietojuma līmeņiem piemērojamās prasības.

ETCS lietojuma līmeņu tehnisko definīciju skatīt A pielikuma 4.1. punkta c) apakšpunktā.”;

pielikuma 3.1. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “Direktīvā 2008/57/EK” aizstāj ar tekstu “Direktīvā (ES) 2016/797”;

pēc 5) punkta pievieno jaunu 6) punktu šādā redakcijā:

“6)	pieejamība.”;

pielikuma 3.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.2.1. Drošība

Katrā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu projektā īsteno pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka negadījuma iespējamības riska pakāpe vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu darbības jomā nav augstāka par pakalpojuma mērķi.

Lai nodrošinātu, ka drošības panākšanai veiktie pasākumi neapdraud savstarpēju izmantojamību, ņem vērā pamatparametra prasības, kas noteiktas 4.2.1. punktā (Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai).

ETCS A klases sistēmas drošības mērķis vienlīdz attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu un lauka iekārtu apakšsistēmu. Pamatparametra prasības ir sīki izklāstītas 4.2.1. punktā (Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai). Šī drošības prasība jāizpilda kopā ar darbgatavības prasībām, kas noteiktas 3.2.2. punktā (Drošums un darbgatavība).

Attiecībā uz ETCS A klases sistēmu:

a)	dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju veiktās izmaiņas pārvalda atbilstoši to drošības pārvaldības sistēmas procesiem un procedūrām;

citu dalībnieku (piemēram, ražotāju vai citu piegādātāju) veiktās izmaiņas pārvalda saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 (*2) I pielikumā izklāstīto riska pārvaldības procesu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/798 (*3) 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Turklāt Regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā izklāstītā riska pārvaldības procesa pareizu piemērošanu, kā arī šīs piemērošanas rezultātu atbilstību neatkarīgi novērtē kopīgās drošības metodes (CSM) novērtēšanas iestāde saskaņā ar minētās regulas 6. pantu. CSM novērtēšanas iestāde ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 402/2013 II pielikuma prasībām tādās jomās kā “Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas” un “Droša sistēmu integrācija”, kā norādīts ERADIS novērtēšanas iestāžu datubāzes ieraksta 5. punktā “klasifikācija”.

A pielikuma A3. tabulā minēto specifikāciju piemērošana ir atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa ievērošanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu projektēšanu, īstenošanu, ražošanu, uzstādīšanu un validāciju (tai skaitā drošības akceptēšanu). Ja piemēro specifikācijas, kas nav A pielikuma 3. tabulā minētās specifikācijas, nepieciešams pierādīt vismaz to līdzvērtību A pielikuma 3. tabulas specifikācijām.

Ja A pielikuma A3. tabulā minētās specifikācijas tiek izmantotas kā atbilstošs līdzeklis pilnvērtīgai riska pārvaldības procesa ievērošanai, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumā, lai izvairītos no nevajadzīgas neatkarīgās novērtēšanas darba dublēšanās, neatkarīgās drošības novērtēšanas darbības, kas paredzētas A pielikuma A3. tabulā minētajās specifikācijās, veic novērtēšanas iestāde, kas ir akreditēta vai atzīta saskaņā ar iepriekš minēto iedaļu, nevis neatkarīgs drošības novērtētājs saskaņā ar Cenelec.

(*2) Komisijas 2013. gada 30. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 402/2013 par kopīgo drošības metodi riska noteikšanai un novērtēšanai un par Regulas (EK) Nr. 352/2009 atcelšanu (OV L 121, 3.5.2013., 8. lpp.)."

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).”;"

9)	pielikuma 3.2.2. iedaļas otro daļu aizstāj ar šādu: “Uzrauga apakšsistēmā izmantoto komponentu kalpošanas ilguma un nolietojuma radīto riska pakāpi. Ievēro 4.5. punktā norādītās tehniskās apkopes prasības.”;

10)	pielikuma 3.2.5.2. iedaļu svītro;

11)	pievieno jaunu 3.2.6. iedaļu šādā redakcijā: “3.2.6. Pieejamība CCS apakšsistēmām nav izvirzītas nekādas prasības attiecībā uz pamatprasību “pieejamība”.”;

12)

pielikuma 4.1.1. iedaļu groza šādi:

a)	[grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā];

iedaļai pievieno šādu jaunu 17) punktu:

“17)	ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība (4.2.17. punkts).”;

13)	pielikuma 4.1.2. iedaļā tekstu “neierobežojot SITS atbilstošu borta iekārtu apakšsistēmu darbību” aizstāj ar tekstu “neierobežojot tādu ritekļu kustību, kuros ir SITS atbilstīgas borta iekārtu apakšsistēmas.”;

14)

pielikuma 4.1.3. iedaļas 4.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“4.1. tabula

Apakšsistēma	Daļa	Pamatparametri
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.1., 4.2.2., 4.2.5., 4.2.6., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.12., 4.2.14., 4.2.16., 4.2.17.
	Balss radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.2., 4.2.5.1., 4.2.13., 4.2.16., 4.2.17.
	Datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4.1., 4.2.4.3., 4.2.5.1., 4.2.6.2., 4.2.16., 4.2.17.
Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma	Vilcienu aizsardzība	4.2.1., 4.2.3., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.8., 4.2.9., 4.2.15., 4.2.16., 4.2.17.
	Balss radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16., 4.2.17.
	Datu radiosakari	4.2.1.2., 4.2.4., 4.2.5.1., 4.2.7., 4.2.16., 4.2.17.
	Vilcienu detektēšana	4.2.10., 4.2.11., 4.2.16.”;

15)	pielikuma 4.2.1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “Ar drošumu, darbgatavību un drošību saistīti vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu raksturlielumi, kas ir būtiski savstarpējai izmantojamībai”;

16)

pielikuma 4.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.2. ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

Pamatparametrs, kas attiecas uz ETCS borta iekārtu funkcionalitāti, nosaka visas funkcijas, kas nepieciešamas, lai droši vadītu vilcienu. Galvenā funkcija ir nodrošināt automātisku vilciena aizsardzību un signalizāciju kabīnē, proti:

1)	vilciena raksturlielumu (piemēram, vilciena maksimālā ātruma, bremzēšanas veiktspējas) noteikšanu;

2)	uzraudzības režīma izvēli, pamatojoties uz informāciju no lauka iekārtām;

3)	nobrauktā attāluma mērīšanas funkciju veikšanu;

4)	vilciena pozicionēšanu koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām;

5)	ātruma dinamiskā profila aprēķināšanu vilciena gaitai, pamatojoties uz vilciena raksturlielumiem un informāciju no lauka iekārtām;

6)	ātruma dinamiskā profila uzraudzību vilciena gaitas laikā;

7)	iejaukšanās funkcijas nodrošināšanu.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.2.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.2.a punkta prasībām.

Prasības testiem norādītas A pielikuma 4.2.2.c punktā.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.2.a un 4.2.2.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu:

a)	Eurobalise datu pārraide. Skatīt 4.2.5.2. punktu (Eurobalise sakari ar vilcienu);

Euroloop datu pārraide. Skatīt 4.2.5.3. punktu (Euroloop sakari ar vilcienu); Borta iekārtu sistēmā šī funkcionalitāte nav obligāta, izņemot gadījumus, kad 1. līmeņa ETCS lauka iekārtās ir uzstādīta Euroloop un palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzībai bīstamos punktos);

datu radiopārraide uz papildu radiosakaru (infill) iekārtu. Skatīt A pielikuma 4.2.2.d punktu, 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. punktu (GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Borta iekārtu sistēmā šī funkcionalitāte nav obligāta, izņemot gadījumus, kad 1. līmeņa ETCS lauka iekārtās ir uzstādīta datu radiopārraide uz papildu radiosakaru iekārtu un palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzībai bīstamos punktos);

datu radiopārraide. Skatīt 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.6.2. punktu (GSM-R datu radiosakaru un ETCS saskarne) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Šī datu radiopārraides funkcionalitāte nav obligāta, izņemot gadījumus, kad ekspluatācija notiek 2. līmeņa vai 3. līmeņa ETCS līnijā;

2)	sakari ar mašīnistu. Skatīt A pielikuma 4.2.2.e punktu un 4.2.12. punktu (ETCS DMI);

sakari ar īpašo pārraides moduli (STM). Skatīt 4.2.6.1. punktu (ETCS un STM saskarne). Šajā funkcijā ietilpst:

a)	STM izvades pārvaldība;

b)	STM izmantojamo datu nodrošināšana;

c)	STM pārslēgšanās pārvaldība;

4)	informācijas par vilciena pilnīgumu (vilciena veselumu) pārvaldība – nodrošina borta iekārtu apakšsistēmai informāciju par vilciena veselumu; funkcionalitāte nav obligāta, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams lauka iekārtām;

iekārtu darbības uzraudzība un atbalsts traucētas darbības režīmā. Šajā funkcijā ietilpst:

a)	ETCS borta iekārtu funkcionalitātes inicializēšana;

b)	atbalsta nodrošināšana traucētas darbības režīmā;

c)	ETCS borta iekārtu funkcionalitātes izolēšana;

6)	datu ierakstīšanas atbalsts regulatīvām vajadzībām. Skatīt 4.2.14. punktu (Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām);

informācijas/rīkojumu nodošana un informācijas saņemšana par ritošā sastāva stāvokli:

a)	uz DMI. Skatīt 4.2.12. punktu (ETCS DMI);

b)	uz vilciena saskarnes bloku un no tā. Skatīt A pielikuma 4.2.2.f punktu.”;

17)

pielikuma 4.2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.2.3. ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte

Šis pamatparametrs nosaka ETCS lauka iekārtu funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu.

Galvenā funkcionalitāte ir:

1)	konkrēta vilciena pozicionēšana koordinātu sistēmā, pamatojoties uz Eurobalise atrašanās vietām (2. līmenis un 3. līmenis);

2)	lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas standarta formātā;

3)	kustības atļauju nosūtīšana, tostarp sliežu ceļa apraksts un rīkojumi konkrētam vilcienam.

Šīs funkcijas īsteno saskaņā ar A pielikuma 4.2.3.b punkta prasībām, un to darbība atbilst A pielikuma 4.2.3.a punkta prasībām.

Galveno funkcionalitāti atbalsta citas funkcijas, uz kurām arī attiecas A pielikuma 4.2.3.a un 4.2.3.b punkta prasības kopā ar turpmāk norādītajām papildu specifikācijām:

sakari ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu. Tostarp:

a)	Eurobalise datu pārraide. Skatīt 4.2.5.2. punktu (Eurobalise sakari ar vilcienu) un 4.2.7.4. punktu (Eurobalise/sliežu ceļu elektroniskais bloks (LEU));

b)	Euroloop datu pārraide. Skatīt 4.2.5.3. punktu (Euroloop sakari ar vilcienu) un 4.2.7.5. punktu (Euroloop/LEU). Euroloop attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tā nav obligāta;

datu radiopārraide uz papildu radiosakaru (infill) iekārtu. Skatīt A pielikuma 4.2.3.d punktu, 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. punktu (GSM-R/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Papildu radiosakaru iekārta attiecas tikai uz 1. līmeni, kurā tā nav obligāta;

d)	datu radiopārraide. Skatīt 4.2.5.1. punktu (Radiosakari ar vilcienu), 4.2.7.3. punktu (GSM-R/ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte) un 4.2.8. punktu (Šifratslēgu pārvaldība). Datu radiopārraide attiecas tikai uz 2. līmeni un 3. līmeni;

ETCS borta iekārtām paredzētās informācijas/rīkojumu ģenerēšana, piemēram, informācijas, kas saistīta ar gaisa vārstu atvēršanu/aizvēršanu, pantogrāfa nolaišanu/pacelšanu, galvenā energoapgādes slēdža atvēršanu/aizvēršanu, pāreju no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. Šīs funkcionalitātes īstenošana lauka iekārtās nav obligāta; tomēr tā var būt prasīta citās piemērojamās SITS vai valstu noteikumos, vai, piemērojot riska izvērtēšanu un novērtēšanu, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju;

3)	pārslēgšanās nodrošināšana starp zonām, kuras uzrauga dažādi radiobloku centri (RBC) (attiecas tikai uz 2. līmeni un 3. līmeni). Skatīt 4.2.7.1. punktu (Funkcionālā saskarne starp RBC) un 4.2.7.2. punktu (Tehniskā saskarne starp RBC).”;

18)	pielikuma 4.2.6.3. iedaļā svītro atsauci “4.2.6.f punkta”;

19)	pielikuma 4.2.11. iedaļā tekstu “vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu” aizstāj ar tekstu “vilcienu vadības un signalizācijas vilcienu detektēšanas iekārtu”;

20)	pielikuma 4.2.16. iedaļā tekstu “Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām” aizstāj ar tekstu “Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām”;

21)

pievieno šādu jaunu 4.2.17. iedaļu šādā redakcijā:

“4.2.17. ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība

Sakarā ar dažādajām īstenošanas iespējām un situāciju pārejā uz pilnībā atbilstīgām CCS apakšsistēmām veic pārbaudes, kuru mērķis ir pierādīt tehnisko savietojamību starp CCS borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām. Šo pārbaužu nepieciešamību uzskata par pasākumu CCS apakšsistēmu tehniskās savietojamības uzticamības palielināšanai. Paredzams, ka šīs pārbaudes tiks samazinātas, līdz tiks sasniegts 6.1.2.1. punktā minētais princips.

4.2.17.1. ETCS sistēmu savietojamība

ETCS sistēmu savietojamību (ESC) reģistrē kā CCS apakšsistēmu ETCS borta iekārtu daļas un ETCS lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību konkrētā izmantošanas telpā.

ESC tips ir vērtība, kas piešķirta, lai reģistrētu ETCS borta iekārtu tehnisko savietojamību ar konkrētu izmantošanas telpas posmu. Visiem Savienības tīkla posmiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums ESC pierādīšanai, ir vienāds ESC tips.

4.2.17.2. Radiosakaru sistēmu savietojamība

Radiosakaru sistēmu savietojamību (RSC) reģistrē kā CCS apakšsistēmu balss vai datu radiosakaru borta iekārtu daļas un GSM-R lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību.

RSC tips ir vērtība, kas piešķirta, lai reģistrētu balss vai datu radiosakaru tehnisko savietojamību ar konkrētu izmantošanas telpas posmu. Visiem Savienības tīkla posmiem, kuriem nepieciešams viens un tas pats pārbaužu kopums RSC pierādīšanai, ir vienāds RSC tips.”;

22)

pielikuma 4.3. iedaļu groza šādi:

a)	[grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā];

pielikuma 4.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.3.1. Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu

Saskarne ar Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (1)
Parametrs	Punkts	Parametrs	Punkts
Ekspluatācijas noteikumi (normālos un traucētas darbības apstākļos)	4.4.	Procedūru rokasgrāmata Ekspluatācijas noteikumi	4.2.1.2.1. 4.4.
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.	Gar dzelzceļa līniju izvietoto signālu un zīmju saskatāmība	4.2.2.8.
Vilciena bremzēšanas veiktspēja un tās raksturlielumi	4.2.2.	Bremzēšanas veiktspēja	4.2.2.6.
Smiltnīcas izmantošana Uzmalas eļļošana vilcienā Kompozītmateriālu bremžu kluču izmantošana	4.2.10.	Procedūru rokasgrāmata	4.2.1.2.1.
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšana vilcienā	4.2.3.5.
ETCS DMI	4.2.12.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.
GSM-R DMI	4.2.13.	Vilciena kustības numurs	4.2.3.2.1.
Šifratslēgu pārvaldība	4.2.8.	Vilciena darbgatavības nodrošināšana	4.2.2.7.
Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas	4.9.	Parametri ritekļa un vilciena savietojamībai ar maršrutu, ko paredzēts izmantot	D.1. papildinājums

pielikuma 4.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.3.2. Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu

Saskarne ar Ritošā sastāva SITS
Atsauce uz CCS SITS		Atsauce uz Ritošā sastāva SITS
Parametrs	Punkts	Parametrs			Punkts
Savietojamība ar vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmām: ritekļa konstrukcija	4.2.10.	Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļa elektrisko ķēžu bāzes	HS RS SITS (2)	riteņpāru novietojums	4.2.7.9.2.
				slodze uz ass	4.2.3.2.
				smiltnīcas izmantošana	4.2.3.10.
				elektriskā pretestība starp riteņiem	4.2.3.3.1.
			CR RS SITS (3)		4.2.3.3.1.1.
			LOC & PAS SITS (4)		4.2.3.3.1.1.
			Kravas vagonu SITS (5)		4.2.3.2.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz asu skaitītāju bāzes	HS RS SITS	riteņpāra ģeometrija	4.2.7.9.2.
				riteņi	4.2.7.9.3.
			CR RS SITS		4.2.3.3.1.2.
			LOC & PAS SITS		4.2.3.3.1.2.
			Kravas vagonu SITS		4.2.3.3.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar induktīvās cilpas iekārtām	HS RS SITS		Nav
			CR RS SITS		4.2.3.3.1.3.
			LOC & PAS SITS		4.2.3.3.1.3.
			Kravas vagonu SITS		4.2.3.3.
Ritošā sastāva un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība	4.2.11.	Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz sliežu ceļa elektrisko ķēžu bāzes	HS RS SITS		4.2.6.6.1.
			CR RS SITS		4.2.3.3.1.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.3.3.1.1.
			Kravas vagonu SITS		4.2.3.3.
		Ritošā sastāva raksturlielumi savietojamībai ar vilcienu detektēšanas sistēmām uz asu skaitītāju bāzes	HS RS SITS		4.2.6.6.1.
			CR RS SITS		4.2.3.3.1.2.
			LOC & PAS SITS		4.2.3.3.1.2.
			Kravas vagonu SITS		4.2.3.3.
Vilciena bremzēšanas veiktspēja un tās raksturlielumi	4.2.2.	Avārijas bremzēšanas veiktspēja	HS RS SITS	avārijas bremzēšana	4.2.4.1.
				darba bremzēšana	4.2.4.4.
			CR RS SITS	avārijas bremzēšana	4.2.4.5.2.
				darba bremzēšana	4.2.4.5.3.
			LOC & PAS SITS	avārijas bremzēšana	4.2.4.5.2.
				darba bremzēšana	4.2.4.5.3.
			Kravas vagonu SITS		4.2.4.1.2.
Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu antenu novietojums	4.2.2.	Gabarīta kontūra	HS RS SITS		4.2.3.1.
			CR RS SITS		4.2.3.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.3.1.
			Kravas vagonu SITS		Nav
ETCS borta iekārtu funkcionalitātes izolēšana	4.2.2.	Ekspluatācijas noteikumi	HS RS SITS		4.2.7.9.1.
			CR RS SITS		4.2.12.3.
			LOC & PAS SITS		4.2.12.3.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Datu saskarnes	4.2.2.	Uzraudzības un diagnostikas koncepcijas	HS RS SITS		4.2.7.10.
			CR RS SITS		4.2.1.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.1.1.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu lauka objektu redzamība	4.2.15.	Ārējā redzamība Galvenie lukturi	HS RS SITS		4.2.7.4.1.1.
			CR RS SITS		4.2.7.1.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.7.1.1.
			Kravas vagonu SITS		Nav
		Mašīnista ārējais redzeslauks	HS RS SITS	tiešās redzamības līnija	4.2.2.6.b
				vējstikls	4.2.2.7.
			CR RS SITS	tiešās redzamības līnija	4.2.9.1.3.1.
				vējstikls	4.2.9.2.
			LOC & PAS SITS	tiešās redzamības līnija	4.2.9.1.3.1.
				vējstikls	4.2.9.2.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Saskarne ar datu reģistrēšanas ierīci regulatīvām vajadzībām	4.2.14.	Datu reģistrēšanas ierīce	HS RS SITS		4.2.7.10.
			CR RS SITS		4.2.9.6.
			LOC & PAS SITS		4.2.9.6.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Komandas ritošā sastāva iekārtām	4.2.2. 4.2.3.	Fāžu atdalīšana	HS RS SITS		4.2.8.3.6.7.
			CR RS SITS		4.2.8.2.9.8.
			LOC & PAS SITS		4.2.8.2.9.8.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Avārijas bremzēšanas vadība	4.2.2.	Avārijas bremzēšanas vadība	HS RS SITS		Nav
			CR RS SITS		4.2.4.4.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.4.4.1.
			Kravas vagonu SITS		Nav
Iekārtu konstrukcija	4.2.16.	Prasības attiecībā uz materiāliem	HS RS SITS		4.2.7.2.2.
			CR RS SITS		4.2.10.2.1.
			LOC & PAS SITS		4.2.10.2.1.
			Kravas vagonu SITS		Nav

d)	pielikuma 4.3.4. iedaļā tekstu “Fāzu atdalīšanas sekcijas” aizstāj ar tekstu “Fāžu atdalīšanas sekcijas”;

23)	[grozījums neattiecas uz tekstu latviešu valodā];

24)	pielikuma 4.5.1. iedaļas 1) punkta beigās pievieno šādu tekstu: “Attiecībā uz iekārtu kļūdu labojumiem skatīt 6.5. punktu;”

25)

pielikuma 4.8. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.8. Reģistri

Informācija, kas jāsniedz Direktīvas (ES) 2016/797 48. un 49. pantā norādītajiem reģistriem, ir informācija, kas norādīta Komisijas Īstenošanas lēmumā 2011/665/ES (*4) un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/777 (*5).

(*4) Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.)."

(*5) Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/777 par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām un par Īstenošanas lēmuma 2014/880/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 312. lpp.).”;"

26)

pēc 4.8. iedaļas pievieno jaunu 4.9. iedaļu šādā redakcijā:

“4.9. Maršruta savietojamības pārbaudes pirms atļauto ritekļu izmantošanas

CCS borta iekārtu apakšsistēmas parametri, kas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāizmanto, lai pārbaudītu savietojamību ar maršrutu, ir aprakstīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/773 (*6) D1. papildinājumā.

(*6) Komisijas 2019. gada 16. maija Īstenošanas regula (ES) 2019/773 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu, un Lēmuma 2012/757/ES atcelšanu (OV L 139 I, 27.5.2019., 5. lpp.).”;"

27)

pielikuma 5.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“5.1. Definīcija

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 2. panta 7. punktu savstarpējas izmantojamības komponenti ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga dzelzceļu sistēmas savstarpēja izmantojamība, aptverot gan materiālas lietas, gan nemateriālas lietas.”;

28)	pielikuma 5.2.2. iedaļas beigās pievieno jaunu daļu šādā redakcijā: “SIK grupas iekšējo saskarņu atbilstība 4. nodaļas pamatparametriem nav jāpārbauda. SIK grupas ārējo saskarņu atbilstība jāpārbauda, lai pierādītu atbilstību pamatparametriem, kas saistīti ar šo ārējo saskarņu prasībām.”;

29)

pielikuma 5.3. iedaļu groza šādi:

iedaļas 5.1.a tabulu aizstāj ar šādu:

“5.1.a tabula

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmā

Nr.

Savstarpējas izmantojamības komponents (SIK)

Raksturlielumi

Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu

ETCS borta iekārtas

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS borta iekārtu funkcionalitāte (izņemot nobrauktā attāluma mērīšanu)

4.2.2.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

—	RBC (datu radiopārraide nav obligāta)

—	Papildu radiosakaru iekārta (funkcionalitāte nav obligāta)

—	Eurobalise gaisa sprauga

—	Euroloop gaisa sprauga (funkcionalitāte nav obligāta)

4.2.5.

4.2.5.1.

4.2.5.2.

4.2.5.3.

Saskarnes

—	STM (K saskarnes īstenošana nav obligāta)

—	GSM-R ETCS tikai datu radiopārraide

—	Nobrauktā attāluma mērīšana

—	Šifratslēgu pārvaldības sistēma

—	ETCS-ID pārvaldība

—	ETCS mašīnista un mašīnas saskarne

—	Vilciena saskarne

—	Datu reģistrēšanas borta ierīce

4.2.6.1.

4.2.6.2.

4.2.6.3.

4.2.8.

4.2.9.

4.2.12.

4.2.2.

4.2.14.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS borta iekārtu funkcionalitāte: tikai nobrauktā attāluma mērīšana

4.2.2.

Saskarnes

—	ETCS borta iekārtas

4.2.6.3.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Ārējā STM saskarne

Saskarnes

—	ETCS borta iekārtas

4.2.6.1.

GSM-R balss radiosakari kabīnē

Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējās izmantojamības komponenta daļas

Drošums, darbgatavība, remontējamība (RAM)

4.2.1.2.

4.5.1.

Sakaru pamatfunkcijas

4.2.4.1.

Balss un operatīvo sakaru lietojumi

4.2.4.2.

Saskarnes

—	GSM-R gaisa sprauga

—	GSM-R mašīnista un mašīnas saskarne

4.2.5.1.

4.2.13.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

GSM-R ETCS tikai datu radiopārraide

Piezīme: SIM karte, antena, savienojošie kabeļi un filtri nav šā savstarpējās izmantojamības komponenta daļas

Drošums, darbgatavība, remontējamība (RAM)

4.2.1.2.

4.5.1.

Sakaru pamatfunkcijas

4.2.4.1.

ETCS datu sakaru lietojumi

4.2.4.3.

Saskarnes

—	ETCS borta iekārtas

—	GSM-R gaisa sprauga

4.2.6.2.

4.2.5.1.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

GSM-R SIM karte

Piezīme: GSM-R tīkla operators ir atbildīgs par GSM-R termināliekārtā ievietojamo SIM karšu piegādi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem

Sakaru pamatfunkcijas

4.2.4.1.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.”;

iedaļas 5.1.b tabulu aizstāj ar šādu:

“5.1.b tabula

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas

(Šī tabula ir piemērs, kurā parādīta struktūra. Ir iespējamas citas grupas.)

Nr.

Savstarpējas izmantojamības komponentu grupa

Raksturlielumi

Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu

ETCS borta iekārtas

Nobrauktā attāluma mērīšanas iekārta

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

4.2.2.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes

—	RBC (datu radiopārraide nav obligāta)

—	Papildu radiosakaru iekārta (funkcionalitāte nav obligāta)

—	Eurobalise gaisa sprauga

—	Euroloop gaisa sprauga (funkcionalitāte nav obligāta)

4.2.5.

4.2.5.1.

4.2.5.2.

4.2.5.3.

Saskarnes

—	STM (K saskarnes īstenošana nav obligāta)

—	GSM-R ETCS tikai datu radiopārraide

—	Šifratslēgu pārvaldības sistēma

—	ETCS-ID pārvaldība

—	ETCS mašīnista un mašīnas saskarne

—	Vilciena saskarne

—	Datu reģistrēšanas borta ierīce

4.2.6.1.

4.2.6.2.

4.2.8.

4.2.9.

4.2.12.

4.2.2.

4.2.14.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.”;

iedaļas 5.2.a tabulu aizstāj ar šādu:

“5.2.a tabula

Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā

Nr.

Savstarpējas izmantojamības komponents (SIK)

Raksturlielumi

Īpašās prasības, kas jānovērtē, ar norādi uz 4. nodaļu

RBC

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, papildu radiosakaru iekārtu un Euroloop)

4.2.3.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu

4.2.5.1.

Saskarnes

—	Blakusesošie RBC

—	Datu radiosakari

—	Šifratslēgu pārvaldības sistēma

—	ETCS-ID pārvaldība

4.2.7.1., 4.2.7.2.

4.2.7.3.

4.2.8.

4.2.9.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Papildu radiosakaru iekārta

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot Eurobalise, Euroloop un 2. līmeņa un 3. līmeņa funkcionalitāti)

4.2.3.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai radiosakari ar vilcienu

4.2.5.1.

Saskarnes

—	Datu radiosakari

—	Šifratslēgu pārvaldības sistēma

—	ETCS-ID pārvaldība

—	Centralizācijas sistēma un LEU

4.2.7.3.

4.2.8.

4.2.9.

4.2.3.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Eurobalise

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Eurobalise sakari ar vilcienu

4.2.5.2.

Saskarnes

—	LEU – Eurobalise

4.2.7.4.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Euroloop

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS un GSM-R gaisa spraugas saskarnes: tikai Euroloop sakari ar vilcienu

4.2.5.3.

Saskarnes

—	LEU – Euroloop

4.2.7.5.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

LEU Eurobalise

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radiosakaru iekārtu, Euroloop un 2. līmeņa un 3. līmeņa funkcionalitāti)

4.2.3.

Saskarnes

—	LEU – Eurobalise

4.2.7.4.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

LEU Euroloop

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

4.2.1.

4.5.1.

ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte (izņemot sakarus, izmantojot papildu radiosakaru iekārtu, Eurobalise un 2. līmeņa un 3. līmeņa funkcionalitāti)

4.2.3.

Saskarnes

—	LEU – Euroloop

4.2.7.5.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.

Asu skaitītājs

Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas (tikai parametri, kas attiecas uz asu skaitītājiem)

4.2.10.

Elektromagnētiskā savietojamība (tikai parametri, kas attiecas uz asu skaitītājiem)

4.2.11.

Iekārtu konstrukcija

4.2.16.”;

30)

pielikuma 6.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.1. Ievads

6.1.1. Vispārīgi principi

6.1.1.1. Atbilstība pamatparametriem

Šīs SITS 3. nodaļā noteikto pamatprasību izpildi nodrošina, panākot atbilstību 4. nodaļā noteiktajiem pamatparametriem.

Šo atbilstību pierāda:

1)	novērtējot 5. nodaļā norādīto savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību (skatīt 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4. punktu);

2)	verificējot apakšsistēmas (skatīt 6.3. un 6.4. punktu).

6.1.1.2. Pamatprasības, ko izpilda atbilstīgi valstu noteikumiem

Noteiktos gadījumos dažu pamatprasību izpildi var nodrošināt, panākot atbilstību valstu noteikumiem, ar šādu pamatojumu:

1)	B klases sistēmu izmantošana;

2)	SITS atklātie punkti;

3)	SITS nepiemērošana (izņēmumi) atbilstoši Direktīvas (ES) 2016/797 7. pantam;

4)	īpašie gadījumi, kas aprakstīti 7.6. punktā.

Šādos gadījumos attiecīgo dalībvalstu atbildībā ir novērtēt atbilstību minētajiem noteikumiem saskaņā ar paziņotajām procedūrām. Skatīt 6.4.2. punktu.

6.1.1.3. Daļēja SITS prasību izpilde

Attiecībā uz pārbaudi, vai ir izpildītas pamatprasības, nodrošinot atbilstību pamatparametriem, un neskarot šīs SITS 7. nodaļā noteiktos pienākumus, vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponentiem un apakšsistēmām, kas nenodrošina visas funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, kā noteikts 4. nodaļā (tostarp specifikācijās, kas minētas A pielikumā), var piešķirt “EK” atbilstības sertifikātus vai attiecīgi verifikācijas sertifikātus, ievērojot šādus sertifikātu izdošanas un izmantošanas nosacījumus:

vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas pieteikuma iesniedzēja atbildībā ir izlemt, kuras funkcijas, darbības parametri un saskarnes jānodrošina, lai sasniegtu pakalpojuma mērķus un lai nodrošinātu, ka no prasībām, kas ir pretrunā ar SITS vai pārsniedz SITS, neizriet nekādas prasības vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām;

ja ekspluatē vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, kas nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, uz to var attiekties izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi saistībā ar savietojamību un/vai drošu integrāciju ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām. Neskarot paziņotās iestādes uzdevumus, kas aprakstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos un saistītajos dokumentos, “EK” verifikācijas pieteikuma iesniedzēja atbildībā ir nodrošināt, ka tehniskajā dokumentācijā ietilpst visa informācija (*7), kas ekspluatantam vajadzīga, lai identificētu šādus izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus;

pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ atļaujas piešķīrēja struktūra var atteikt ekspluatācijas atļauju vai atļauju ritekli laist tirgū vai noteikt izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus ekspluatācijā vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām, kas nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes.

Ja vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu savstarpējas izmantojamības komponents vai apakšsistēma nenodrošina visas šajā SITS norādītās funkcijas, darbības parametrus un saskarnes, piemēro 6.4.3. punkta noteikumus.

6.1.2. ETCS un GSM-R testēšanas principi

6.1.2.1. Princips

Princips ir tāds, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, spēj darboties jebkurā vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmā, kam ir “EK” verifikācijas deklarācija, saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem un bez papildu verifikācijas.

Šā principa izpildi atvieglo:

1)	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmu projektēšanas un uzstādīšanas noteikumi;

2)	specifikācijas testiem, ar ko pierāda, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmas atbilst šīs SITS prasībām un ir savstarpēji savietojamas.

6.1.2.2. Darbības testa scenāriji

Šajā SITS “darbības testa scenārijs” ir secīgi notikumi uz lauka un vilcienā, kas saistīti ar vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmām vai ietekmē tās (piemēram, ziņojumu nosūtīšana/saņemšana, ātruma ierobežojuma pārsniegšana, operatoru darbības), un konkrēta laika norādīšana starp tiem, lai testētu dzelzceļa sistēmas ieplānoto darbību situācijās, kas attiecas uz ETCS un GSM-R (piemēram, vilciena iebraukšana aprīkotā zonā, vilciena aktivēšana, signāla bloķēšana pieturvietā).

Darbības testu scenāriji ir balstīti uz projekta vajadzībām pieņemtajiem inženiertehniskajiem noteikumiem.

Pārbaudīt reālas īstenošanas atbilstību darbības testa scenārijam ir iespējams, vācot informāciju ar viegli pieejamu saskarņu (vēlams ar šajā SITS noteiktu standarta saskarņu) palīdzību.

6.1.2.3. Darbības testa scenāriju prasības

Ar inženiertehnisko noteikumu kopumu attiecībā uz ETCS un GSM-R lauka daļām un saistītiem darbības testa scenārijiem attiecībā uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu jāpietiek, lai aprakstītu visas plānotās sistēmas darbības, kas attiecas uz vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmu normālas darbības un identificētās traucētas darbības situācijās, un:

1)	tiem jābūt saskanīgiem ar šajā SITS minētajām specifikācijām;

2)	tajos jāpieņem, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu, kas mijiedarbojas ar lauka iekārtu apakšsistēmu, funkcijas, saskarnes un darbības parametri atbilst šīs SITS prasībām;

tiem jābūt tādiem, ko izmanto vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijā, lai pārbaudītu, ka nodrošinātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri spēj garantēt, ka tiek ievērota paredzētā sistēmas darbība apvienojumā ar attiecīgajiem režīmiem un pārslēgšanos starp vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmu līmeņiem un režīmiem.

6.1.2.4. ETCS sistēmu savietojamības prasības

Aģentūra tehniskā dokumentā nosaka un pārvalda pārbaužu kopumu, kura mērķis ir pierādīt borta iekārtu apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar lauka iekārtu apakšsistēmu.

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri to tīklam piegādā ETCS, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 16. janvārim iesniedz Aģentūrai savā tīklā nepieciešamo pārbaužu definīciju (kā noteikts 4.2.17. punktā).

Infrastruktūras pārvaldītāji ETCS līnijas klasificē saskaņā ar ESC tipiem RINF.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai visas minēto pārbaužu izmaiņas savā tīklā. Aģentūra atjaunina tehnisko dokumentu piecu darbdienu laikā.

6.1.2.5. Radiosakaru sistēmu savietojamības prasības

Aģentūra tehniskā dokumentā nosaka un pārvalda pārbaužu kopumu, kura mērķis ir pierādīt borta iekārtu apakšsistēmas tehnisko savietojamību ar lauka iekārtu apakšsistēmu.

Infrastruktūras pārvaldītāji ar to piegādātāju atbalstu, kuri to tīklam piegādā GSM-R, ne vēlāk kā līdz 2020. gada 16. janvārim iesniedz Aģentūrai savā tīklā nepieciešamo pārbaužu definīciju (kā noteikts 4.2.17. punktā).

Infrastruktūras pārvaldītāji klasificē savas līnijas atbilstīgi RSC balss radiosakaru un, attiecīgā gadījumā, ETCS datu radiosakaru tipiem RINF.

Infrastruktūras pārvaldītāji paziņo Aģentūrai visas minēto pārbaužu izmaiņas savā tīklā. Aģentūra atjaunina tehnisko dokumentu piecu darbdienu laikā.

(*7) Šīs informācijas sniegšanai izmantojamā veidne tiks noteikta piemērošanas rokasgrāmatā.”;"

31)

pielikuma 6.2. iedaļu groza šādi:

a)	pielikuma 6.2.1. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 13. panta 1. punktu un IV pielikumu” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 9. panta 2. punktu un 10. panta 1. punktu”;

iedaļas 6.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“6.1. tabula

Atbilstības novērtēšanas prasības savstarpējas izmantojamības komponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai

Nr.

Aspekts

Kas jānovērtē

Apstiprinoši pierādījumi

Funkcijas, saskarnes un darbības parametri

Pārbauda, vai visas obligātās funkcijas, saskarnes un darbības parametri, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir īstenoti un atbilst šīs SITS prasībām

Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā

Pārbauda, kuras izvēles funkcijas un saskarnes, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, ir īstenotas un vai tās atbilst šīs SITS prasībām

Projekta dokumentācija un testu gadījumu un testu secības izpilde, kā noteikts pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā

Pārbauda, kuras papildu funkcijas un saskarnes (kas nav norādītas šajā SITS) ir īstenotas un vai tās nav pretrunā ar īstenotajām šajā SITS norādītajām funkcijām

Ietekmes analīze

Iekārtu konstrukcija

Pārbauda atbilstību obligātajiem nosacījumiem, ja tie norādīti pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā

Dokumentācija par izmantotajiem materiāliem un vajadzības gadījumā testi nolūkā nodrošināt, ka ir izpildītas 5. nodaļas attiecīgajā tabulā norādīto pamatparametru prasības

Papildus pārbauda, vai savstarpējas izmantojamības komponents pareizi darbojas vides apstākļos, kādiem tas projektēts

Testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja specifikācijām

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

Pārbauda atbilstību drošības prasībām, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā, t. i.,:

1.	Vai nejaušas atteices gadījumu izraisītā pieļaujamā atteices intensitāte (THR) atbilst kvantitatīvajiem rādītājiem?

2.	Vai izstrādes procesā ir iespējams konstatēt un novērst sistemātiskas atteices?

Nejaušas atteices gadījumu izraisītas THR aprēķins, pamatojoties uz drošuma datiem.

2.1.	Ražotāja kvalitātes un drošības pārvaldība visā projektēšanas, ražošanas un testēšanas procesā atbilst atzītam standartam (skatīt piezīmi).

2.2.	Programmatūras izstrādes cikls, aparatūras izstrādes cikls, kā arī aparatūras un programmatūras integrācija ir veikta saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi).

2.3.	Drošības verifikācijas un validācijas process ir veikts saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi), un ir ievērotas drošības prasības, kas noteiktas pamatparametros, uz kuriem izdarīta atsauce 5. nodaļas attiecīgajā tabulā.

2.4.	Funkcionālās un tehniskās drošības prasības (pareiza darbība darbderīgā stāvoklī, atteices un ārējo faktoru ietekmes sekas) ir verificētas saskaņā ar atzītu standartu (skatīt piezīmi).

Piezīme. Standartam jāatbilst vismaz šādām prasībām:

1.	Tam jāatbilst prakses kodeksa prasībām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikuma 2.3.2. punktā.

2.	Tam ir jābūt plaši atzītam dzelzceļa nozarē. Ja tā nav, standarta atbilstība jāpamato un jānodrošina, lai to atzītu paziņotā iestāde.

3.	Tam jābūt tādam standartam, kas attiecas uz to risku pārvaldību, kuri tiek aplūkoti, veicot sistēmas novērtējumu.

4.	Tam jābūt publiski pieejamam visiem dalībniekiem, kuri vēlas to izmantot.

Pārbauda, vai ir sasniegts pieteikuma iesniedzēja norādītais drošuma kvantitatīvais mērķis (kas saistīts ar nejaušām atteicēm)

Aprēķini

Sistemātisku atteiču novēršana

Iekārtu testi (visam savstarpējas izmantojamības komponentam vai tā atsevišķiem mezgliem) darbības apstākļos, veicot remontu, ja tiek konstatēti bojājumi.

Sertifikātam pievieno dokumentus, kuros norādīts, kāda veida verifikācijas ir veiktas, kādi standarti ir piemēroti un kādi kritēriji ir pieņemti, lai uzskatītu testus par pabeigtiem (atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja lēmumiem).

Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.1. punkts

Dokumentu pārbaude”;

pielikuma 6.2.4.1. iedaļas 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	šie testi ir veikti laboratorijā, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 (*8) un A pielikuma A4. tabulā minētajiem standartiem akreditēta testu veikšanai, izmantojot A pielikuma 4.2.2.c punktā norādīto testu arhitektūru un procedūru.

(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).”;"

d)	pielikuma 6.2.5. un 6.2.6. iedaļu svītro;

32)

pielikuma 6.3. iedaļu groza šādi:

pielikuma 6.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.3.1. Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu novērtēšanas procedūras

Šajā nodaļā sniegts izklāsts par vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma paziņotā iestāde saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 IV pielikumu veic vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikāciju.

Pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 1. punktu un 15. panta 9. punktu sagatavo vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarāciju.

“EK” verifikācijas deklarācijas saturam jāatbilst Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktam.

Novērtēšanas procedūru veic, izmantojot moduļus, kas norādīti 6.3.2. punktā (Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu moduļi).

Uzskata, ka vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas un vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas deklarācijas kopā ar atbilstības sertifikātiem pietiekamā mērā nodrošina, ka apakšsistēmas ir savietojamas saskaņā ar šajā SITS norādītajiem nosacījumiem.”;

pielikuma 6.3.2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.3.2.3. Nosacījumi moduļu izmantošanai borta iekārtu un lauka iekārtu apakšsistēmām

Atsaucoties uz SB moduļa (tipa pārbaude) 4.2. punktu, jāveic projekta pārskatīšana.

Atsaucoties uz SH1 moduļa (visaptveroša kvalitātes vadības sistēma ar projekta pārbaudi) 4.2. punktu, jāveic papildu tipa tests.”;

pielikuma 6.3.3. iedaļas 6.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“6.2. tabula

Borta iekārtu apakšsistēmas atbilstības novērtēšanas prasības

Nr.

Aspekts

Kas jānovērtē

Apstiprinoši pierādījumi

Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana

Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir “EK” atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts.

Apakšsistēma jāpārbauda ar SIM karti, kas atbilst šīs SITS prasībām. SIM kartes nomaiņa uz citu SIM karti, kas atbilst SITS, nav apakšsistēmas modifikācija.

Dokumentu esība un saturs

Pārbauda savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, ņemot vērā apakšsistēmas un vides raksturlielumus.

Analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm

Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši CCS SITS redakcijai, kura atšķiras no redakcijas, kas tika piemērota apakšsistēmas “EK” verifikācijai, un/vai atbilstoši specifikāciju kopumam, kurš atšķiras no specifikāciju kopuma, kas tika piemērots apakšsistēmas “EK” verifikācijai, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina apakšsistēmas atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.

Ietekmes analīze, ko veic, pamatojoties uz dokumentu pārbaudēm

Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā

Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.6. pamatparametrs

Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām

Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS), neietekmē obligātās funkcijas

Ietekmes analīze

Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs

Projekta specifikāciju pārbaude

Integrācija ar ritošo sastāvu

Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.2., 4.2.4., 4.2.14. pamatparametrs un ražotāja norādītie iekārtas uzstādīšanas nosacījumi

Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja uzstādīšanas noteikumiem)

Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēma ir savietojama ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs

Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)

Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (piemēram, bremzēšanas parametri) un vai tie ir atļautajās robežās

Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību ritošā sastāva raksturlielumiem)

Integrācija ar B klases iekārtām

Pārbauda, vai ārējais STM ir savienots ar ETCS borta iekārtām ar SITS atbilstošām saskarnēm

Nekas nav jātestē, ja: ir standarta saskarne, kas jau testēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī. Tās darbība jau ir testēta, kad tika pārbaudīta savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā

Pārbauda, vai ETCS borta iekārtu sistēmā iestrādātās B klases funkcijas – 4.2.6.1. pamatparametrs – pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai

Nekas nav jātestē, ja: viss jau ir testēts savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī.

Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas nav savienota ar ETCS borta iekārtu – 4.2.6.1. pamatparametrs –, pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai

Nekas nav jātestē, ja: nav saskarnes (6)

Pārbauda, vai atsevišķa B klases iekārta, kas savienota ar ETCS borta iekārtu, izmantojot (daļēji) SITS neatbilstošas saskarnes – 4.2.6.1. pamatparametrs –, pārslēgšanās dēļ nerada papildu prasības vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmai. Pārbauda arī to, vai nav ietekmētas ETCS funkcijas

Ietekmes analīze

Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām

Pārbauda, vai var izlasīt Eurobalise telegrammas (šis tests aprobežojas ar pārbaudi, vai antena ir uzstādīta pareizi. Savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī jau veiktie testi nav jāatkārto) – 4.2.5. pamatparametrs

Tests, izmantojot sertificētu Eurobalise: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums

Pārbauda, vai var izlasīt Euroloop telegrammas (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs

Tests, izmantojot sertificētu Euroloop: spēja pareizi nolasīt telegrammu ir apstiprinošs pierādījums

Pārbauda, vai iekārta var apstrādāt GSM-R balss izsaukumu un datu pieprasījumu (attiecīgā gadījumā) – 4.2.5. pamatparametrs

Tests, izmantojot sertificētu GSM-R tīklu. Spēja izveidot, uzturēt un atvienot savienojumu ir apstiprinošs pierādījums

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

Pārbauda, vai iekārta atbilst drošības prasībām – 4.2.1. pamatparametrs

Izmanto kopīgajā drošības metodē riska noteikšanai un novērtēšanai norādītās procedūras

Pārbauda, vai ir sasniegts kvantitatīvais drošuma mērķis – 4.2.1. pamatparametrs

Aprēķini

Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. punkts

Dokumentu pārbaude

Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmām un citām apakšsistēmām:

testi apstākļos, kas atbilst paredzētajai darbībai

Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos apstākļos, kas atbilst paredzētajai darbībai, cik praktiski iespējams (piemēram, dzelzceļa līnijas slīpums, vilciena ātrums, vibrācijas, vilces jauda, laika apstākļi, vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcionalitātes projekts). Testā jāgūst apliecinājums par:

1.	nobrauktā attāluma mērīšanas funkciju pareizu izpildi – 4.2.2. pamatparametrs;

2.	vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar ritošā sastāva vidi – 4.2.16. pamatparametrs.

Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība, ka nebūs sistemātisku atteiču.

Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti citos posmos: ņem vērā savstarpējas izmantojamības komponentiem veiktos testus un testus, kas apakšsistēmai veikti simulētā vidē.

GSM-R balss sakaru borta iekārtai nav vajadzīgi testi vides apstākļos.

Piezīme: sertifikātā norāda, kādi apstākļi ir testēti un kādi standarti piemēroti.

Ziņojumi par testa braucieniem

pēc 6.2. tabulas pievieno jaunu 6.3.3.1. iedaļu šādā redakcijā:

“6.3.3.1. ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaudes

Īpašu uzmanību pievērš tam, lai novērtētu CCS borta iekārtu apakšsistēmas atbilstību 4.2.17. punktā minētajam pamatparametram, kas attiecas uz ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamību.

Neatkarīgi no moduļa, kas izvēlēts borta iekārtu apakšsistēmas iepriekšējai “EK” verifikācijas procedūrai, paziņotā iestāde pārbauda:

a)	tehniskās savietojamības pārbaužu rezultātu pieejamību attiecībā uz izvēlēto ritekļa izmantošanas telpu;

b)	ka tehniskās savietojamības pārbaudes ir veiktas saskaņā ar Aģentūras publicēto tehnisko dokumentu, kas minēts 6.1.2.4. un 6.1.2.5. punktā;

c)	pamatojoties uz pārbaužu ziņojumu – ka tehniskās savietojamības pārbaužu rezultāti norāda uz visām neatbilstībām un kļūdām, kas konstatētas tehniskās savietojamības pārbaužu laikā.

Paziņotā iestāde atkārtoti nepārbauda tos aspektus, kuri jau tika aptverti borta iekārtu apakšsistēmai veiktajā “EK” verifikācijas procedūrā.

Paziņotā iestāde, kas veic šīs pārbaudes, var nebūt paziņotā iestāde, kas veic borta iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas procedūru.

Šo pārbaužu veikšana arī savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī var samazināt pārbaužu apjomu vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas līmenī.”;

pielikuma 6.3.4. iedaļas 6.3. tabulu aizstāj ar šādu:

“6.3. tabula

Lauka iekārtu apakšsistēmas atbilstības novērtēšanas prasības

Nr.

Aspekts

Kas jānovērtē

Apstiprinoši pierādījumi

Savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošana

Pārbauda, vai visiem savstarpējas izmantojamības komponentiem, kurus paredzēts integrēt apakšsistēmā, ir “EK” atbilstības deklarācija un attiecīgais sertifikāts.

Dokumentu esība un saturs

Pārbauda savstarpējas izmantojamības komponentu izmantošanas nosacījumus un ierobežojumus, ņemot vērā apakšsistēmas un vides raksturlielumus.

Ietekmes analīze, kas veikta, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi

Attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponentiem, kas sertificēti atbilstoši vilcienu vadības un signalizācijas SITS redakcijai, kura atšķiras no redakcijas, kas tika piemērota apakšsistēmas “EK” verifikācijai, un/vai atbilstoši specifikāciju kopumam, kurš atšķiras no specifikāciju kopuma, kas tika piemērots apakšsistēmas “EK” verifikācijai, pārbauda, vai sertifikāts joprojām nodrošina apakšsistēmas atbilstību pašlaik spēkā esošās SITS prasībām.

Ietekmes analīze, salīdzinot specifikācijas, kas norādītas SITS, un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikātus

Savstarpējas izmantojamības komponentu integrācija apakšsistēmā

Pārbauda, vai apakšsistēmas iekšējās saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi – 4.2.5., 4.2.7. pamatparametrs un ražotāja norādītie nosacījumi

(Neattiecas uz SIK “asu skaitītājs”)

Pārbaudes saskaņā ar specifikācijām

Pārbauda, vai papildu funkcijas (kas nav norādītas šajā SITS), neietekmē obligātās funkcijas

Ietekmes analīze

Pārbauda, vai ETCS ID vērtības ir atļautajās robežās un, ja tas pieprasīts šajā SITS, vai vērtības ir unikālas – 4.2.9. pamatparametrs

(Neattiecas uz SIK “asu skaitītājs”)

Projekta specifikāciju pārbaude

Attiecībā (tikai) uz SIK “asu skaitītājs”:

jāpārbauda SIK integrācija apakšsistēmā:

pārbauda tikai indeksa 77 dokumenta 3.1.2.1., 3.1.2.4. un 3.1.2.5. punktu;

pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta, kā arī ražotāja un/vai infrastruktūras pārvaldītāja norādīto nosacījumu izpildi.

Dokumentu pārbaude

Vilcienu vadības iekārtu lauka objektu redzamība

Pārbauda, vai ir izpildītas šajā SITS norādītās prasības signālzīmēm (raksturlielumi, savietojamība ar infrastruktūras prasībām (gabarīti, …), savietojamība ar mašīnista redzeslauku) – 4.2.15. pamatparametrs

Projekta dokumentācija, testu rezultāti vai testa braucieni ar SITS atbilstošu ritošo sastāvu

Integrācija ar infrastruktūru

Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta – 4.2.3., 4.2.4. pamatparametrs un ražotāja norādītie uzstādīšanas nosacījumi

Pārbaužu rezultāti (saskaņā ar pamatparametros norādītajām specifikācijām un ražotāja norādītajiem uzstādīšanas noteikumiem)

Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas iekārtas ir savietojamas ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs

Dokumentu pārbaude (savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti un iespējamās integrācijas metodes, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu raksturlielumiem)

Integrācija ar signalizācijas lauka iekārtām

Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3. pamatparametrs

Dokumentu pārbaude (pieteikuma iesniedzēja projekta specifikācija un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāti)

Pārbauda, vai ir pareizi konfigurēti parametri (Eurobalise telegrammas, RBC ziņojumi, signālzīmju izvietojums utt.)

Dokumentu pārbaude (parametru vērtības, kas pārbaudītas attiecībā uz atbilstību lauka apstākļu un signalizācijas sistēmu raksturlielumiem)

Pārbauda, vai saskarnes ir ierīkotas pareizi un darbojas pareizi

Projekta verifikācija un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai

Pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēma darbojas pareizi atbilstoši informācijai saskarnēs ar signalizācijas lauka iekārtām (piemēram, LEU pareizi ģenerē Eurobalise telegrammas vai RBC – ziņojumus)

Projekta verifikācija un testi atbilstoši pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai

Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām un ritošo sastāvu

Pārbauda GSM-R pārklājumu – 4.2.4. pamatparametrs

Mērījumi darba apstākļos

Pārbauda, vai visas funkcijas, kas nepieciešamas lietojumam, ir īstenotas saskaņā ar šajā SITS norādītajām specifikācijām – 4.2.3., 4.2.4. un 4.2.5. pamatparametrs

Ziņojumi par 6.1.2. punktā norādītajiem darbības testa scenārijiem, izmantojot vismaz divas sertificētas vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas no atšķirīgiem piegādātājiem. Ziņojumā norāda, kādi darbības testa scenāriji ir testēti, kādas borta iekārtas ir izmantotas un to, vai testi ir veikti laboratorijās, testa līnijās vai reālos ekspluatācijas apstākļos

Vilcienu detektēšanas sistēmu savietojamība

(izņemot asu skaitītājus)

Pārbauda, vai vilcienu detektēšanas sistēmas atbilst šīs SITS prasībām – 4.2.10. un 4.2.11. pamatparametrs

Pārbauda, vai iekārta ir pareizi uzstādīta, kā arī ražotāja un/vai infrastruktūras pārvaldītāja norādīto nosacījumu izpildi

Pierādījumi par iekārtu savietojamību, kas iegūti no jau uzstādītajām iekārtām (sistēmām, kas jau tiek izmantotas); jauniem tipiem veic testus saskaņā ar standartiem.

Mērījumi uz vietas nolūkā apliecināt iekārtu uzstādīšanas pareizību.

Dokumentu pārbaude attiecībā uz iekārtu pareizu uzstādīšanu

Drošums, darbgatavība, remontējamība, drošība (RAMS)

(izņemot vilcienu detektēšanu)

Pārbauda atbilstību drošības prasībām – 4.2.1.1. pamatparametrs

Izmanto kopīgajā drošības metodē riska noteikšanai un novērtēšanai norādītās procedūras

Pārbauda, vai ir sasniegti kvantitatīvie drošuma mērķi – 4.2.1.2. pamatparametrs

Aprēķini

Pārbauda atbilstību tehniskās apkopes prasībām – 4.5.2. punkts

Dokumentu pārbaude

Integrācija ar vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmām un ritošo sastāvu: testi apstākļos, kas atbilst paredzētajai darbībai

Testē apakšsistēmas darbības parametrus tik daudzos atšķirīgos apstākļos, kas atbilst paredzētajai darbībai, cik praktiski iespējams (piemēram, vilciena ātrums, vilcienu skaits līnijā, laika apstākļi). Testā jāgūst apliecinājums par:

1.	vilcienu detektēšanas sistēmu veiktspēju – 4.2.10., 4.2.11. pamatparametrs;

2.	vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas savietojamību ar lauka vidi – 4.2.16. pamatparametrs.

Šiem testiem arī jāpalielina pārliecība par to, ka nebūs sistemātisku atteiču.

Šajā testu sērijā neietver testus, kas jau veikti citos posmos: ņem vērā testus, kas veikti savstarpējas izmantojamības komponentu līmenī, un testus, kas apakšsistēmai veikti simulētā vidē.

Piezīme: sertifikātā norāda, kādi apstākļi ir testēti un kādi standarti piemēroti.

Ziņojumi par testa braucieniem

10.

ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamība

Nepieciešamās ESC un RSC pārbaudes definīciju dara pieejamu Aģentūrai – 4.2.17. pamatparametrs.

ESC un RSC tehniskās savietojamības pārbaudes publicē un informāciju uztur Aģentūra”;

33)

pielikuma 6.4. iedaļu aizstāj šādi:

pielikuma 6.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.4.1. Vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmu daļu novērtēšana

Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 7. punktu paziņotā iestāde var izdot verifikācijas sertifikātus noteiktām apakšsistēmas daļām, ja tas atļauts saskaņā ar attiecīgo SITS.

Kā norādīts šīs SITS 2.2. punktā (Darbības joma), vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu un borta iekārtu apakšsistēmām ir 4.1. punktā (Ievads) norādītās daļas.

Verifikācijas sertifikātu var izdot katrai šajā SITS norādītajai daļai vai šo daļu kombinācijai; paziņotā iestāde pārbauda tikai to, vai šī konkrētā daļa atbilst SITS prasībām.

Neatkarīgi no izvēlētā moduļa paziņotā iestāde pārbauda, vai:

1)	attiecīgā apakšsistēmas daļa atbilst SITS prasībām; un

2)	joprojām tiek izpildītas SITS prasības, kas jau novērtētas attiecībā uz citām tās pašas apakšsistēmas daļām.”;

b)	pielikuma 6.4.2. iedaļā tekstu “sertifikātā” aizstāj ar tekstu “EK sertifikātā”;

pielikuma 6.4.3.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.4.3.3. Sertifikātu saturs

Jebkurā gadījumā paziņotās iestādes darba grupā, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/796 24. pantu, saskaņo ar Aģentūru to, kā savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu izmantošanas nosacījumi un ierobežojumi tiek pārvaldīti attiecīgajos sertifikātos un tehniskajā dokumentācijā.”;

pielikuma 6.4.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.4.4. Verifikācijas starpposma apliecinājums

Ja atbilstību novērtē apakšsistēmu daļām, kuras norādījis pieteikuma iesniedzējs un kuras atšķiras no šīs SITS 4.1. tabulā atļautajām daļām, vai ja ir veikti tikai daži verifikācijas procedūras posmi, var izsniegt tikai verifikācijas starpposma apliecinājumu.”;

34)

pielikuma 6.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“6.5. Kļūdu pārvaldība

Ja testu laikā vai apakšsistēmas darbmūža laikā ir konstatētas novirzes no paredzētajām funkcijām un/vai darbības parametriem, pieteikuma iesniedzēji un/vai ekspluatanti nekavējoties informē Aģentūru un atļaujas piešķīrēju struktūru, kura attiecīgajām lauka iekārtu apakšsistēmām vai ritekļiem ir izdevusi atļaujas, lai uzsāktu procedūras, kas paredzētas Direktīvas (ES) 2016/797 16. pantā. Minētās direktīvas 16. panta 3. punkta piemērošanas rezultātā:

ja novirze ir radusies sakarā ar šīs SITS nepareizu piemērošanu vai kļūdām iekārtu konstrukcijā vai uzstādīšanā, attiecīgo sertifikātu pieteikuma iesniedzējs veic vajadzīgās korektīvās darbības un tiek atjaunināti attiecīgie (savstarpējas izmantojamības komponentu un/vai apakšsistēmu) sertifikāti un/vai atbilstīgā tehniskā dokumentācija kopā ar atbilstīgajām “EK” deklarācijām;

2)	ja novirze ir radusies sakarā ar kļūdām šajā SITS vai tajā minētajās specifikācijās, uzsāk Direktīvas (ES) 2016/797 6. pantā paredzēto procedūru.

Aģentūra organizē efektīvu visas saņemtās informācijas apstrādi nolūkā atvieglot izmaiņu kontroles pārvaldības procesu specifikāciju, tostarp testu specifikāciju, uzlabošanas/turpmākas izstrādāšanas vajadzībām.”;

35)

pielikuma 7.2. iedaļu groza šādi:

pēc 7.2.1. iedaļas pievieno divas jaunas 7.2.1.a un 7.2.1.b iedaļas šādā redakcijā:

“7.2.1.a Esošas borta iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

Šajā punktā ir definēti principi, kurus piemēro izmaiņu rīkotāji un atļaujas piešķīrējas struktūras, saskaņā ar “EK” verifikācijas procedūru, kas aprakstīta Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 9. punktā, 21. panta 12. punktā un IV pielikumā. Šī procedūra ir sīkāk izklāstīta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 (1*) 13., 15. un 16. pantā, kā arī Komisijas Lēmumā 2010/713/ES (2*).

Šis punkts attiecas uz jebkādām esošas borta iekārtu apakšsistēmas vai borta iekārtu apakšsistēmas tipa izmaiņām, tai skaitā arī uz to atjaunošanu vai modernizāciju. Tas neattiecas uz izmaiņām, uz kurām attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

7.2.1.a.1. Noteikumi izmaiņu pārvaldībai CCS borta iekārtu apakšsistēmās

Borta iekārtu apakšsistēmas daļas, kas noteiktas šīs SITS 4.1. tabulā, un pamatparametrus, ko neietekmē veicamās izmaiņas, neiekļauj novērtējumā par atbilstību šajā SITS noteiktajām prasībām.- To daļu un pamatparametru sarakstu, ko ietekmē izmaiņas, iesniedz izmaiņu rīkotājs.

Jauns novērtējums par atbilstību attiecīgajai SITS ir nepieciešams tikai tiem pamatparametriem, kurus var būt ietekmējušas izmaiņas.

Izmaiņu rīkotājs informē paziņoto iestādi par visām izmaiņām, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām, prasot jaunas pārbaudes, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. un 16. pantu un Lēmumu 2010/713/ES, kā arī, piemērojot SB, SD/SF vai SH1 moduļus “EK” verifikācijai, un nepieciešamības gadījumā Direktīvas (ES) 2016/797 15. panta 5. punktu. Šo informāciju sniedz izmaiņu rīkotājs ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kas attiecas uz esošo “EK” sertifikātu.

Izmaiņu rīkotājam jāpamato un jādokumentē, ka piemērojamās prasības apakšsistēmas līmenī joprojām ir konsekventas, un tas jāizvērtē paziņotajai iestādei.

Izmaiņas, kas ietekmē borta iekārtu apakšsistēmas galvenos konstrukcijas raksturlielumus, ir noteiktas 7.1. tabulā. “Galvenie konstrukcijas raksturlielumi”, un tās klasificē atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktam vai 15. panta 1. punkta d) apakšpunktam, bet saskaņā ar 7.1. tabulu “Galvenie konstrukcijas raksturlielumi” izmaiņas, kas ir saistītas ar galvenajiem konstrukcijas raksturlielumiem, bet tos neietekmē, izmaiņu rīkotājs klasificē atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

Izmaiņas, uz kurām neattiecas 7.2.1.a.1. punkta 5. apakšpunkts, uzskata par tādām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus. Tās izmaiņu rīkotājs klasificē atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai 15. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

Piezīme. 7.2.1.a.1. punkta 5. apakšpunktā un 7.2.1.a.1. punkta 6. apakšpunktā minēto izmaiņu klasifikāciju veic izmaiņu rīkotājs, neskarot Direktīvas (ES) 2016/797 21. panta 12. punkta b) apakšpunktā noteikto drošības vērtējumu.

Visas izmaiņas atbilst piemērojamajām SITS (3*) neatkarīgi no to klasifikācijas.

7.1. tabula

Galvenie konstrukcijas raksturlielumi

1.	SITS punkts

2.	Saistītais(-ie) galvenais(-ie) konstrukcijas raksturlielums(-i)

3.	Izmaiņas, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus, saskaņā ar Regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu

4.	Izmaiņas, kas ietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus, bet iekļaujas pieņemamā parametru diapazonā, un tāpēc klasificējamas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu

5.	Izmaiņas, kas ietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus un neiekļaujas pieņemamā parametru diapazonā, un tāpēc klasificējamas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/545 15. panta 1. punkta d) apakšpunktu

4.2.2.

ETCS borta iekārtu funkcionalitāte

A pielikuma specifikāciju kopums

Neattiecas

Izmanto citu A pielikuma specifikāciju kopumu

ETCS īstenošana borta iekārtās

Visi 7.2.1.a.2. punkta nosacījumi ir izpildīti (realizācijas izmaiņas)

Neattiecas

Visi 7.2.1.a.2. punkta nosacījumi nav izpildīti (funkcionālas izmaiņas)

Informācijas par vilciena pilnīgumu pārvaldība

Neattiecas

Vilciena veseluma uzraudzības pievienošana vai noņemšana

Neattiecas

4.2.17.1.

ETCS sistēmu savietojamība

Neattiecas

ESC paziņojumu pievienošana vai noņemšana pēc tam, kad tos pārbaudījusi paziņotā iestāde

Neattiecas

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R

4.2.4.2.

Balss un operatīvo sakaru lietojums

GSM-R bāzlīnija

Izmanto citu bāzlīniju, kas atbilst visiem 7.2.1.a.3. punkta nosacījumiem

Neattiecas

Izmanto citu bāzlīniju, kas neatbilst visiem 7.2.1.a.3. punkta nosacījumiem

Balss un operatīvo sakaru īstenošana

Visi 7.2.1.a.3. punkta nosacījumi ir izpildīti (realizācijas izmaiņas)

Neattiecas

Visi 7.2.1.a.3. punkta nosacījumi nav izpildīti (funkcionālas izmaiņas)

SIM kartes atbalsts grupas 555 ID funkcijai

Neattiecas

Maina SIM kartes atbalstu grupas 555 ID funkcijai

Neattiecas

4.2.17.2.

Radiosakaru sistēmu savietojamība

Balss radiosakaru sistēmu savietojamība

Neattiecas

RSC paziņojumu pievienošana vai noņemšana pēc tam, kad tos pārbaudījusi paziņotā iestāde

Neattiecas

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R

4.2.4.3.

ETCS datu sakaru lietojumi

GSM-R bāzlīnija

Izmanto citu bāzlīniju, kas atbilst visiem 7.2.1.a.3. punkta nosacījumiem

Neattiecas

Izmanto citu bāzlīniju, kas neatbilst visiem 7.2.1.a.3. punkta nosacījumiem

ETCS datu sakaru īstenošana

Visi 7.2.1.a.3. punkta nosacījumi ir izpildīti (realizācijas izmaiņas)

Neattiecas

Visi 7.2.1.a.3. punkta nosacījumi nav izpildīti (funkcionālas izmaiņas)

4.2.17.2.

Radiosakaru sistēmu savietojamība

Datu radiosakaru sistēmu savietojamība

Neattiecas

RSC paziņojumu pievienošana vai noņemšana pēc tam, kad tos pārbaudījusi paziņotā iestāde

Neattiecas

4.2.4.

Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R

4.2.4.1.

Sakaru pamatfunkcija

SIM kartes GSM-R vietējais sakaru tīkls

Neattiecas

SITS atbilstošas GSM-R SIM kartes nomaiņa pret citu SITS atbilstošu GSM-R SIM karti ar citu GSM-R vietējo sakaru tīklu

Neattiecas

4.2.6.1.

ETCS un B klases vilcienu aizsardzība

B klases vilcienu aizsardzības mantotā sistēma

Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Pievieno vai noņem B klases vilcienu aizsardzības sistēmas.

Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

4.2.5.1.

Radiosakari ar vilcienu

B klases radiosakaru mantotā sistēma

Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Pievieno vai noņem B klases radiosakaru mantotās sistēmas.

Par prasībām B klases sistēmai ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.

Lai izdotu “EK” sertifikātu, paziņotā iestāde drīkst atsaukties uz:

—	sākotnējo “EK” sertifikātu attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās nav veiktas izmaiņas vai kurās ir veiktas izmaiņas, bet tās neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ar noteikumu, ka šis sertifikāts vēl ir spēkā,

—	grozījumiem sākotnējā “EK” sertifikātā attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota “EK” verifikācijas procesā.

Jebkurā gadījumā izmaiņu rīkotājs nodrošina, ka tehniskie dokumenti saistībā ar “EK” sertifikātu tiek attiecīgi atjaunināti.

10.

Atjauninātie tehniskie dokumenti, kas saistīti ar “EK” sertifikātu, ir norādīti tehniskajā dokumentācijā, kura pievienota “EK” verifikācijas deklarācijai, ko izmaiņu rīkotājs izdevis borta iekārtu apakšsistēmai, kura deklarēta kā atbilstīga izmainītajam tipam.

11.

“Sistēmas identifikators” ir numerācijas shēma, kuras mērķis ir identificēt CCS apakšsistēmas sistēmas versiju un nošķirt funkcionālo identifikatoru no realizācijas identifikatora. “Funkcionālais identifikators” ir sistēmas identifikatora daļa, kas ir skaitlis (vai skaitļi), ko nosaka individuālās konfigurācijas pārvaldības ietvaros, un kas ir norāde uz CCS apakšsistēmā īstenotajiem CCS galvenajiem konstrukcijas raksturlielumiem. “Realizācijas identifikators” ir sistēmas identifikatora daļa, kas ir skaitlis (vai skaitļi), ko nosaka piegādātāja individuālās konfigurācijas pārvaldības ietvaros, un kas ir īpaša CCS apakšsistēmas konfigurācija (piemēram, HW un SW). Sistēmas identifikatoru, funkcionālo identifikatoru un realizācijas identifikatoru nosaka katrs piegādātājs.

7.2.1.a.2. Nosacījumi borta iekārtu ETCS funkcionalitātes izmaiņām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

Mērķa funkcionalitāte (4*) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Saskarnes, kas attiecas uz drošību un tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Drošības vērtējuma rezultāts (piemēram, drošības analīze saskaņā ar EN 50126) paliek nemainīgs.

Izmaiņu dēļ nav pievienoti nekādi jauni ar drošību saistīti piemērošanas nosacījumi vai savstarpējas izmantojamības ierobežojumi.

Novērtēšanas iestāde (CSM RA), kā norādīts 3.2.1. punktā, ir neatkarīgi novērtējusi pieteikuma iesniedzēja riska novērtējumu un tajā ietverto apliecinājumu, ka izmaiņām nav nelabvēlīgas ietekmes uz drošību. Pieteikuma iesniedzēja apliecinājumā ietver pierādījumus, ka izmaiņas faktiski novērš funkcionalitātes sākotnējās novirzes cēloņus.

Izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās iestādes apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu (piemēram, saskaņā ar moduļiem CH1, SH1, CD, SD). Attiecībā uz citiem moduļiem (piemēram, CF, SF) jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (5*).

“Sistēmas identifikators” (kas definēts 7.2.1.a.1.11. punktā) ir noteikts individuālajā konfigurācijas pārvaldībā, un funkcionālā daļa pēc izmaiņu veikšanas nav mainīta.

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas paredzēta Regulas (ES) 2018/545 5. pantā.

7.2.1.a.3. Nosacījumi dzelzceļa mobilo sakaru borta iekārtu funkciju izmaiņām, kas neietekmē galvenos konstrukcijas raksturlielumus

Mērķa funkcionalitāte (6*) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Saskarnes, kas attiecas uz tehnisko savietojamību, paliek nemainīgas vai ir iestatītas uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas paredzēta Regulas (ES) 2018/545 5. pantā.

7.2.1.b Esošas lauka iekārtu apakšsistēmas izmaiņas

7.2.1.b.1. Noteikumi izmaiņu pārvaldībai CCS lauka iekārtu apakšsistēmās

Gadījumos, kad tiek modernizētas vai atjaunotas vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu apakšsistēmas, kurām ir izdots “EK” verifikācijas sertifikāts, piemēro šādus noteikumus.

Izmaiņām nepieciešama jauna atļauja, ja tās ietekmē 7.2. tabulā norādītos pamatparametrus.

7.2. tabula

Lauka iekārtu pamatparametru modifikācijas, kurām nepieciešama jauna atļauja

Pamatparametrs		Modifikācija, kam nepieciešama jauna atļauja
4.2.3.	ETCS lauka iekārtu funkcionalitāte	Visi 7.2.1.b.2. punkta nosacījumi nav izpildīti
4.2.4.	Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R	Visi 7.2.1.b.3. punkta nosacījumi nav izpildīti
4.2.4.2.	Balss un operatīvo sakaru lietojums	Visi 7.2.1.b.3. punkta nosacījumi nav izpildīti
4.2.4.	Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R	Visi 7.2.1.b.3. punkta nosacījumi nav izpildīti
4.2.4.3.	ETCS datu sakaru lietojumi	Visi 7.2.1.b.3. punkta nosacījumi nav izpildīti

Izmaiņas var tikt izskatītas, tikai atkārtoti novērtējot tās modifikācijas, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota “EK” verifikācijas procesā. Izmaiņu rīkotājam jāpamato un jādokumentē, ka piemērojamās prasības apakšsistēmas līmenī joprojām ir konsekventas, un tas jāizvērtē paziņotajai iestādei.

Izmaiņu rīkotājs informē paziņoto iestādi par visām izmaiņām, kas var ietekmēt apakšsistēmas atbilstību attiecīgās(-o) SITS prasībām vai sertifikāta spēkā esības nosacījumiem.

Šo informāciju sniedz izmaiņu rīkotājs ar atbilstošām atsaucēm uz tehniskajiem dokumentiem, kas attiecas uz esošo “EK” sertifikātu.

Lai izdotu “EK” sertifikātu, paziņotā iestāde drīkst atsaukties uz:

—	sākotnējo “EK” sertifikātu attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās nav veiktas izmaiņas vai kurās ir veiktas izmaiņas, bet tās neietekmē apakšsistēmas atbilstību, ar noteikumu, ka šis sertifikāts vēl ir spēkā,

—	papildu “EK” sertifikātu (ar kuru tiek grozīts sākotnējais sertifikāts) attiecībā uz konstrukcijas daļām, kurās ir veiktas izmaiņas, kas ietekmē apakšsistēmas atbilstību tai SITS redakcijai, kas izmantota “EK” verifikācijas procesā.

5.	Jebkurā gadījumā izmaiņu rīkotājs nodrošina, ka tehniskie dokumenti saistībā ar “EK” sertifikātu tiek attiecīgi atjaunināti.

“Konfigurācijas pārvaldība” ir sistemātisks organizatorisks, tehnisks un administratīvas process, kura mērķis ir nodrošināt dokumentu konsekvences un izmaiņu izsekojamības iedibināšanu un uzturēšanu tā, lai:

a)	ir izpildītas attiecīgo Savienības tiesību aktu un valsts noteikumu prasības;

b)	izmaiņas tiek vadītas un ir dokumentētas tehniskajā dokumentācijā vai dokumentācijā, kas pievienota piešķirtajai atļaujai;

c)	informācija un dati tiek pastāvīgi atjaunināti un ir precīzi;

d)	attiecīgās personas vajadzības gadījumā tiek informētas par izmaiņām.

7.2.1.b.2. Lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes izmaiņu nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja

Mērķa funkcionalitāte (8*) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Drošības vērtējuma rezultāts (piemēram, drošības analīze saskaņā ar EN 50126) paliek nemainīgs.

Izmaiņu dēļ nav pievienoti nekādi jauni ar drošību saistīti piemērošanas nosacījumi vai savstarpējas izmantojamības ierobežojumi.

Ja tas prasīts 3.2.1. punktā, novērtēšanas iestāde (CSM RA) ir neatkarīgi novērtējusi pieteikuma iesniedzēja riska novērtējumu un tajā ietverto apliecinājumu, ka izmaiņām nav nelabvēlīgas ietekmes uz drošību. Pieteikuma iesniedzēja apliecinājumā ietver pierādījumus, ka izmaiņas faktiski novērš funkcionalitātes sākotnējās novirzes cēloņus.

Izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās iestādes apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu (piemēram, saskaņā ar moduļiem CH1, SH1, CD, SD). Attiecībā uz citiem moduļiem (piemēram, CF, SF, SG) jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (9*).

“Sistēmas identifikators” (kas definēts 7.2.1.b.1.6. punktā) ir noteikts individuālajā konfigurācijas pārvaldībā, un funkcionālā daļa pēc izmaiņu veikšanas nav mainīta.

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas definēta 7.2.1.b.1.7. punktā.

7.2.1.b.3. Lauka iekārtu dzelzceļa mobilo sakaru funkciju izmaiņu nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā nepieciešama jauna ekspluatācijas atļauja

Mērķa funkcionalitāte (10*) paliek nemainīga vai ir iestatīta uz stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

Izmaiņas veic saskaņā ar paziņotās iestādes apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu (piemēram, saskaņā ar moduļiem CH1, SH1, CD, SD). Attiecībā uz citiem moduļiem (piemēram, CF, SF, SG) jāpamato, ka veiktā verifikācija paliek spēkā (11*).

Izmaiņas ietilpst konfigurācijas pārvaldībā, kas definēta 7.2.1.b.1.7. punktā.

7.2.1.b.4. Ietekme uz CCS apakšsistēmu borta iekārtu daļas un lauka iekārtu daļas tehnisko savietojamību

Infrastruktūras pārvaldītāji nodrošina, ka izmaiņas esošā lauka iekārtu apakšsistēmā ļauj turpināt SITS atbilstošu (12*) borta iekārtu apakšsistēmu darbību līnijās, uz kurām attiecas izmaiņas.

Šī prasība nav piemērojama gadījumā, kad izmaiņas izraisa jauna līmeņa lietojuma īstenošana lauka iekārtās, ievērojot prasības, kas noteiktas 7.2.6. punkta 1) un 3) apakšpunktā, vai šīs SITS A pielikumā minēta specifikāciju kopuma nesaderīga piemērošana, ja par šādām izmaiņām ir paziņots vismaz 3 gadus iepriekš, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas veic pārvadājumus pa attiecīgajiem sliežu ceļiem, nav vienojušies par īsāku laikposmu (13*).

(1*)

1*	Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).

(2*)

Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (OV L 319, 4.12.2010., 1. lpp.).

(3*)

3*	Saskaņā ar Aģentūras Ieteikumu 2017/3 gadījumā, ja nav nepieciešama jauna atļauja, piemērojamā SITS atbilst tai, kas izmantota sākotnējā sertifikācijā. Ja ir nepieciešama jauna atļauja, piemērojamā SITS atbilst jaunākajai SITS.

(4*)

Mērķa funkcionalitāte attiecas uz ETCS funkcionalitāti, kas ir tikusi novērtēta apakšsistēmas “EK” sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi, kas labo kļūdas SITS, nosaka funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(5*)

5*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(6*)

Mērķa funkcionalitāte attiecas uz mobilo sakaru funkcionalitāti, kas ir tikusi novērtēta apakšsistēmas “EK” sertifikātā. Uzskata, ka Aģentūras publicētie tehniskie atzinumi, kas labo kļūdas SITS, nosaka funkcionalitātes stāvokli, kas jau ir bijis paredzēts sākotnējā sertifikācijas vai atļaujas piešķiršanas procesā.

(7*)

7*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(8*)

(9*)

9*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(10*)

10*

(11*)

11*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(12*)

12*	Borta iekārtu apakšsistēmas ar izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem vai neatklātiem trūkumiem netiek uzskatītas par atbilstošām šim punktam.

(13*)

13*	Jaukta veida satiksmei izmantotu sliežu ceļu modernizācija līdz ETCS 3. līmenim veicama tikai tad, ja pasažieru un kravas vilcieni saglabā piekļuvi šiem sliežu ceļiem.”;

b)	pielikuma 7.2.3. iedaļā tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā”;

pielikuma 7.2.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.2.6. Noteikumi attiecībā uz obligātajām un izvēles funkcijām

Vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas “EK” verifikācijas pieteikuma iesniedzējs pārbauda, vai vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu funkcijas, kas šajā SITS definētas kā “izvēles” funkcijas, ir prasītas citās SITS vai valsts noteikumos, vai risku izvērtēšanā un novērtēšanā, lai nodrošinātu apakšsistēmu drošu integrāciju.

Ja lauka iekārtās īsteno valsts noteiktās vai izvēles funkcijas, tas nedrīkst traucēt izmantot šo infrastruktūru vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta iekārtu sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām borta iekārtu izvēles funkcijām:

1)	ETCS 3. līmeņa lauka iekārtu lietojumam nepieciešama borta iekārtu spēja apstiprināt vilciena veselumu;

2)	ETCS 1. līmeņa lauka iekārtu lietojumam ar papildu funkcionalitāti nepieciešama atbilstīga borta iekārtu datu pārraides (Euroloop vai radiosakaru) papildu funkcionalitāte, ja palaišanas ātrums iestatīts uz nulli drošības apsvērumu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos);

3)	ja ETCS ir vajadzīga datu pārraide pa radio, ir nepieciešama datu radiosakaru daļa, kā norādīts šajā SITS.

Ja borta iekārtu apakšsistēmā ietilpst KER STM, dažkārt var būt jāuzstāda “K” saskarne.”;

36)

pielikuma 7.3.2. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “punkts” aizstāj ar tekstu “posms”;

b)	tekstu “jau tiek ekspluatēta” aizstāj ar tekstu “jau ir tirgū”;

37)

pielikuma 7.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.4.1. Lauka iekārtas

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 (*9) 1. un 2. pantu un I pielikumu piemēro atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*10) 47. pantam.

Lauka iekārtās neuzstāda un neekspluatē Euroloop un papildu radiosakaru iekārtu datu pārraidei, izņemot gadījumus, kad jau pastāv iekārtas vai ir plānoti projekti, kuros izmantota šāda datu pārraide. Par šādiem plānotiem projektiem Eiropas Komisijai paziņo līdz 2020. gada 30. jūnijam.

7.4.1.1. Ātrgaitas dzelzceļu tīkls

ETCS lauka iekārtu uzstādīšana ir obligāta, ja:

1)	pirmo reizi tiek uzstādīta vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa (ar B klases sistēmu vai bez tās); vai

tiek modernizēta jau esoša vilcienu vadības un signalizācijas lauka iekārtu apakšsistēmas vilcienu aizsardzības daļa un tas mainītu esošas mantotās sistēmas funkcijas, veiktspēju un/vai savstarpējai izmantojamībai būtiskas saskarnes (gaisa spraugas). Tas neattiecas uz modifikācijām, kas uzskatāmas par nepieciešamām, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās.

(*9) Komisijas 2017. gada 5. janvāra Īstenošanas regula (ES) 2017/6 attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas Eiropas stratēģisko izvēršanas plānu (OV L 3, 6.1.2017., 6. lpp.)."

(*10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.”;"

38)

pielikuma 7.4.2.1. iedaļu groza šādi:

“7.4.2.1. Jauni ritekļi

Lai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797 21. pantu laistu tirgū (*11) jaunus ritekļus, tostarp ritekļus, kuriem piešķirta atļauja, kas pamatojas uz atbilstību tipam, tos aprīko ar ETCS atbilstīgi šīs SITS A pielikumam un tiem jāatbilst A pielikuma A2. tabulā minētajam 2. vai 3. specifikāciju kopumam.

Prasība par aprīkošanu ar ETCS neattiecas uz:

1)	jaunām dzelzceļa infrastruktūras būvei un tehniskajai apkopei paredzētām mobilajām iekārtām;

2)	jaunām manevrēšanas lokomotīvēm;

citiem jauniem ritekļiem, kas nav paredzēti ekspluatācijai ātrgaitas līnijās:

ja tie ir paredzēti vienīgi ekspluatācijai valsts satiksmē ārpus koridoriem, kuri definēti Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 I pielikumā, un ārpus dzelzceļa līnijām, kas nodrošina savienojumus ar Īstenošanas regulas (ES) 2017/6 2. panta 1. punktā definētajām galvenajām Eiropas ostām, šķirotavām, kravas termināļiem un kravas transporta zonām; vai

b)	ja tie ir paredzēti ekspluatācijai ārpus TEN pārrobežu satiksmē, t. i., satiksmē līdz pirmajai stacijai kaimiņvalstī vai līdz pirmajai stacijai, kur ir tālāki savienojumi kaimiņvalstī, izmantojot tikai ārpus TEN esošas līnijas.

Visas ritekļa tipa atļaujas, kas piešķirtas, pamatojoties uz atbilstību šīs SITS A pielikuma A2. tabulā minētajam 1. specifikāciju kopumam, nav derīgas nolūkā piešķirt atļauju jauniem ritekļiem, kas atbilst šiem ritekļa tipiem (neskarot 7.4.2.3. punkta piemērošanu). Tas neskar visus tos ritekļus, kuriem jau ir piešķirtas atļaujas atbilstoši šiem ritekļa tipiem.

(*11) Vai nodotu ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, ja Direktīva (ES) 2016/797 vēl nav piemērojama.”;"

39)

pievieno jaunu 7.4.2.3. iedaļu šādā redakcijā:

“7.4.2.3. SITS prasību piemērošana jauniem ritekļiem pārejas perioda laikā

Atsevišķu tādu projektu vai līgumu dēļ, kuru īstenošana sākta pirms šīs SITS piemērošanas sākuma datuma, var tikt iesniegti pieteikumi atļaujai laist tirgū (*12) tādus jaunus ritekļus, kuri aprīkoti ar ETCS, kas atbilst šīs SITS A pielikuma A2.1. tabulā minētajai 1. specifikācijai, taču pilnībā neatbilst šīs SITS 7.4.2.1. iedaļai. Ritekļiem, uz ko attiecas minētie projekti vai līgumi, saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/797/EK 4. panta 3. punkta f) apakšpunktu ir noteikts pārejas periods, kurā šīs SITS 7.4.2.1. iedaļas piemērošana nav obligāta.

Šis pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim attiecas uz jauniem ritekļiem, kuriem pirms 2019. gada 1. janvāra kādā dalībvalstī, pamatojoties uz atbilstību šīs SITS A pielikuma A2.1. tabulā minētajam 1. specifikāciju kopumam, piešķirta atļauja, kas pamatojas uz atbilstību tipam (*13).

Pārejas periods ir:

a)	līdz 2020. gada 31. decembrim: lai saskaņā ar Direktīvas 2016/797/EK 21. pantu laistu tirgū (*12) jaunos ritekļus, kas minēti 2. punktā, tos aprīko ar ETCS atbilstīgi šīs SITS A pielikuma A2. tabulā minētajam 1., 2. vai 3. specifikāciju kopumam;

b)	ja izmanto 1. specifikāciju kopumu, atļaujā šos ritekļus laist tirgū (*12) ietver izmantošanas nosacījumu, kas paredz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam nodrošināt atbilstību 2. vai 3. specifikāciju kopumam.

(*12) Vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, ja Direktīva (ES) 2016/797 vēl nav piemērojama."

(*13) Uzskata, ka ritekļa tipa variantiem vai versijām ir piešķirta atļauja, kas pamatojas uz atbilstību esošam atļautam tipam. Ja piemērojams Direktīvā 2008/57/EK paredzētais režīms, izmaiņas, kuru rezultātā ritekļa tipa varianti vai versijas rastos saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2018/545, arī uzskatāmas par balstītām uz esošu atļautu ritekļa tipu.”;"

(*12) Vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, ja Direktīva (ES) 2016/797 vēl nav piemērojama."

40)	pielikuma 7.4.3. iedaļā tekstu “ekspluatācijas atļauja” aizstāj ar tekstu “atļauja laist tirgū”;

41)

pielikuma 7.4.4. iedaļu groza šādi:

a)	pirmajā daļā tekstu “šo dzelzceļa līniju aprīkošanai ar ETCS un B klases sistēmu izņemšanai no ekspluatācijas” aizstāj ar tekstu “šo dzelzceļa līniju aprīkošanai ar ETCS un A klases radiosistēmām un B klases sistēmu izņemšanai no ekspluatācijas”;

iedaļas 1) punktā tekstu “vispārējo un konteksta aprakstu, tostarp faktus un skaitļus par esošajām vilcienu aizsardzības sistēmām, piemēram, jaudu, drošību, darbības drošumu, uzstādīto iekārtu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un ETCS ieviešanas izmaksu un ieguvumu analīzi” aizstāj ar tekstu “vispārējo un konteksta aprakstu, iekļaujot:

1)	faktus un skaitļus par esošajām vilcienu aizsardzības sistēmām, piemēram, jaudu, drošību, darbības drošumu;

2)	uzstādīto iekārtu atlikušo lietderīgās lietošanas laiku un ETCS, kā arī A klases radiosistēmu īstenošanas izmaksu un ieguvumu analīzi;

3)	valstu prasības, kas attiecas uz 3. bāzlīnijas borta iekārtām;

4)	informāciju par sakaru sistēmām starp borta iekārtām un lauka iekārtām (piemēram, radiosakaru ķēžu komutāciju vai pakešu komutāciju, ETCS papildu funkcionalitātes iespējām; B klases sakaru sistēmām);”;

c)	iedaļas 4. punkta i) apakšpunktā tekstu “ETCS ieviešanas datumus” aizstāj ar tekstu “ETCS un A klases radiosistēmu ieviešanas datumus”;

d)	iedaļas 4. punkta iii) apakšpunktā tekstu “vai citās tīkla daļās” aizstāj ar tekstu “vai citās tīkla daļās, tostarp apkalpes iekārtās”;

trešajā daļā tekstu “vismaz reizi piecos gados” aizstāj ar tekstu “vismaz ik pēc pieciem gadiem. Atjauninot valstu īstenošanas plānus, ņem vērā nākamās paaudzes sakaru sistēmas(-u) ieviešanu, tostarp, bet ne tikai, ekspluatācijas uzsākšanas datumu un attiecīgā gadījumā datumu, kurā GSM-R tiek izņemts no ekspluatācijas tīklā (vai tā daļās).”;

f)	tekstu “Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktā” aizstāj ar tekstu “Direktīvas (ES) 2016/797 51. panta 1. punktā”;

42)

pēc 7.4.4. iedaļas pievieno jaunu 7.4.a iedaļu šādā redakcijā:

“7.4.a ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības pārbaužu īstenošanas noteikumi

Esošos ritekļus uzskata par savietojamiem ar ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības tipiem tīklos, kuros tie darbojas līdz 2020. gada 16. janvārim, un tiem nenosaka nekādas papildu pārbaudes, saglabājot esošos izmantošanas ierobežojumus vai nosacījumus.

Jebkādas turpmākas ritekļu vai infrastruktūras modifikācijas attiecībā uz tehnisko vai maršruta savietojamību pārvalda saskaņā ar ETCS un radiosakaru sistēmu savietojamības prasībām.”;

43)	pielikuma 7.5. iedaļas ceturto daļu aizstāj ar šādu: “Ieviest šīs SITS prasībām atbilstošu vilcienu detektēšanas sistēmu var neatkarīgi no ETCS vai GSM-R uzstādīšanas.”;

44)	pielikuma 7.6.1. iedaļā tekstu “punktos, būtu jāskata kopā” aizstāj ar tekstu “punktos, jāskata kopā”;

45)

pielikuma 7.6.1. iedaļas beigās pievieno jaunu daļu šādā redakcijā:

Īpašos gadījumus attiecina tikai uz maršrutu vai tīklu, kur tie ir noteikti vajadzīgi, un ņem vērā, izmantojot maršruta savietojamības procedūras.”;

46)

pielikuma 7.6.2.1. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “riteklim ir jābūt” aizstāj ar tekstu “riteklim jābūt”;

b)	tekstu “Indekss 77, 3.1.2.4. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.2.3. punkts”;

c)	tekstu “Indekss 77, 3.1.8. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.7. punkts”;

47)

pielikuma 7.6.2.2. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “Indekss 77, 3.1.2.4. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.2.3. punkts”;

48)	tabulas trešās slejas pēdējās divās rindās tekstu “2. specifikāciju kopumu” aizstāj ar tekstu “2. vai 3. specifikāciju kopumu”;

49)

pielikuma 7.6.2.3. iedaļu groza šādi:

a)	tekstu “Indekss 77, 3.1.2.4. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.2.3. punkts”;

b)	tekstu “Indekss 77, 3.1.8. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.7. punkts”;

c)	tabulas otrās slejas pirmajā rindā tekstu “T3” aizstāj ar tekstu “P”;

d)	tabulas trešās slejas pirmajā rindā tekstu “Šis īpašais gadījums ir saistīts ar TVM izmantošanu” aizstāj ar tekstu “Šis īpašais gadījums ir saistīts ar tādu sliežu ceļa elektrisko ķēžu izmantošanu, kurās pielietoti elektriskie savienojumi”;

e)	tabulas pirmās slejas trešajā rindā tekstu “riteklim ir jābūt” aizstāj ar tekstu “riteklim jābūt”;

tabulas beigās pievieno šādu jaunu rindu:

“4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Indekss 77, 3.1.4.1. punkts

Papildus SITS prasībām pieļaujamais maksimālais smilšu daudzums uz vienību un uz sliedi 30 sekunžu laikā ir: 750 g

Šis īpašais gadījums ir saistīts ar tādu sliežu ceļa elektrisko ķēžu izmantošanu, kurām ir paaugstināta jutība attiecībā uz izolācijas slāni starp riteņiem un sliedēm, ņemot vērā smiltnīcu izmantošanu Francijas tīklā.”;

50)

pielikuma 7.6.2.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“7.6.2.6. Zviedrija

Īpašais gadījums	Kategorija	Piezīmes
4.2.4. Mobilo sakaru funkcijas dzelzceļiem – GSM-R Indekss 33, 4.2.3. paziņojums: ir atļauts laist tirgū vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtu apakšsistēmas, kurās iekļauti 2 vatu GSM-R kabīnes balss radio un ETCS radio tikai datu pārraidei. Apakšsistēmām jāspēj darboties tīklos ar –82 dBm.	P	Nav ietekmes uz savstarpējo izmantojamību.
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.1. punkts: maksimālais attālums starp divām asīm ≤ 17,5 m (atbilstoši 3.1.2.1. punkta 1. attēlam).	P
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.1.2.3. punkts: minimālais attālums starp pirmo un pēdējo asi ≥ 4,5 m (L-b1-b2 atbilstoši 3.1.2.3. punkta 1. attēlam).	P
4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas Indekss 77, 3.2.2.5. punkts: Frekvenču diapazons: 0,0–2,0 Hz Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 25,0 A Novērtēšanas metode: zemfrekvences filtrs Novērtēšanas parametri: (lieluma samazināšana līdz 1 kHz, kam seko) 2,0 Hz 4. kārtas Butterworth zemfrekvences filtrs, kam seko ideāls taisngriezis absolūtās vērtības iegūšanai. Dzelzceļa riteklim maksimālā traucējumu strāvas vērtība nedrīkst pārsniegt 25,0 A frekvenču diapazonā 0,0–2,0 Hz. Izsitienstrāva var pārsniegt 45,0 A ne ilgāk par 1,5 sekundi un 25 A ne ilgāk par 2,5 sekundēm.	P”;

51)	pielikuma 7.6.2.7. iedaļā tekstu “Indekss 77, 3.1.2.4. punkts” aizstāj ar tekstu “Indekss 77, 3.1.4.1. punkts”;

52)

pielikuma 7.6.2.8. iedaļā tabulas beigās pievieno šādu jaunu rindu:

“4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Indekss 77, 3.2.2.5. punkts:

Frekvenču diapazons: 93–110 Hz

Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]:

2,8 A (ietekmētājai vienībai)

2 A (vilces vienībai)

Novērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri

Novērtēšanas parametri:

—

frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi:

—	centrālās frekvences: 95, 96, 98, 100, 104, 106 un 108 Hz

—	3 dB joslas platums: 4 Hz

—	Butterworth, 6. kārta

—

vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins:

—	integrācijas laiks: 0,5 s

—	laika daļēja pārklāšanās: 50 %

Šis īpašais gadījums ir nepieciešams, jo šīs sliežu ceļa elektriskās ķēdes var tikt modificētas, izmainot centrālo frekvenci no 100 Hz uz 106,7 Hz. Šādā gadījumā ar ritekli saistītais valsts tehniskais noteikums, kurā prasīta 100 Hz monitoringa sistēma, vairs nebūtu spēkā.”;

53)

pēc 7.6.2.8. iedaļas pievieno jaunu 7.6.2.9. iedaļu šādā redakcijā:

“7.6.2.9. Itālija

Īpašais gadījums

Kategorija

Piezīmes

4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Indekss 77, 3.2.2.4. un 3.2.2.6. punkts:

Frekvenču diapazons: 82–86 Hz

Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1 125 A

Novērtēšanas metode: Ātrā Furjē transformācija

Novērtēšanas parametri: laika logs 1 s, Hanninga logs, 50 % pārklāšanās, vidēji 6 secīgos logos

P”;

54)

pēc 7.6.2.9. iedaļas pievieno jaunu 7.6.2.10. iedaļu šādā redakcijā:

“7.6.2.10. Čehija

Īpašais gadījums

Kategorija

Piezīmes

4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Indekss 77, 3.2.2.4. un 3.2.2.6. punkts:

Frekvenču diapazons: 70,5–79,5 Hz

Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1 A

Novērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri

Novērtēšanas parametri:

—

frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi:

—	centrālās frekvences: 73, 75, 77 Hz (nepārtraukta josla)

—	3 dB joslas platums: 5 Hz

—	Butterworth, 2*4. kārta

—

vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins:

—	integrācijas laiks: 0,5 s

—	laika daļēja pārklāšanās: vismaz 75 %

—	Frekvenču diapazons: 271,5–278,5 Hz

—	Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 0,5 A

Novērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri

Novērtēšanas parametri:

—

frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi:

—	centrālās frekvences: 274, 276 Hz (nepārtraukta josla)

—	3 dB joslas platums: 5 Hz

—	Butterworth, 2*4. kārta

—

vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins:

—	integrācijas laiks: 0,5 s

—	laika daļēja pārklāšanās: vismaz 75 %

Šis īpašais gadījums ir nepieciešams tik ilgi, kamēr tiek izmantotas EFCP tipa sliežu ceļa elektriskās ķēdes.”;

55)

pēc 7.6.2.10. iedaļas pievieno jaunu 7.6.2.11. iedaļu šādā redakcijā:

“7.6.2.11. Nīderlande

Īpašais gadījums

Kategorija

Piezīmes

4.2.10. Vilcienu detektēšanas lauka iekārtu sistēmas

Indekss 77, 3.2.2.6. punkts:

Frekvenču diapazons: 65–85 Hz

(ATBEG robežvērtība)

Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 0,5 A

Novērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri

Novērtēšanas parametri:

—

frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi:

—	centrālā frekvence: 75 Hz

—	3 dB joslas platums: 20 Hz

—	20 dB joslas platums: 40 Hz

—

vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins

—	integrācijas laiks: 5 s

—	laika daļēja pārklāšanās: 80 % Pārejas fāzi, kas īsāka par 1 s un pārsniedz tikai ATBEG robežvērtību, bet nepārsniedz GRS robežvērtību, var ignorēt.

—	Frekvenču diapazons: 65–85 Hz (GRS TC robežvērtība)

—	Traucējumu strāvas robežvērtība [vidējā kvadrātiskā vērtība]: 1,7 A

Novērtēšanas metode: frekvenču joslu caurlaides filtri

Novērtēšanas parametri:

—

frekvenču joslu caurlaides filtru raksturlielumi:

—	centrālā frekvence: 75 Hz

—	3 dB joslas platums: 20 Hz

—	20 dB joslas platums: 40 Hz

—

vidējās kvadrātiskās vērtības aprēķins

—	integrācijas laiks: 1,8 s

—	laika daļēja pārklāšanās: 80 %

Šis īpašais gadījums ir nepieciešams B klases sistēmas ATBEG kontekstā.”;

56)

A pielikumu aizstāj ar šādu:

“A PIELIKUMS

Atsauces

Tabulā norādītas katrai atsaucei, kas izdarīta pamatparametros (šīs SITS 4. nodaļa), atbilstošās obligātās specifikācijas, šim nolūkam izmantojot A2. tabulā (A2.1. tabulā, A2.2. tabulā, A2.3. tabulā) iekļauto indeksu.

A1. tabula

Atsauce 4. nodaļā	Indeksa Nr. (skatīt A2. tabulu)
4.1.
4.1.a	Ar nolūku svītrots
4.1.b	Ar nolūku svītrots
4.1.c	3.

4.2.1.
4.2.1.a	27., 78.


4.2.2.
4.2.2.a	14.
4.2.2.b	1., 4., 13., 15., 60.
4.2.2.c	31., 37.b, c, d
4.2.2.d	18., 20.
4.2.2.e	6.
4.2.2.f	7., 81., 82.

4.2.3.
4.2.3.a	14.
4.2.3.b	1., 4., 13., 15., 60.
4.2.3.c	Ar nolūku svītrots
4.2.3.d	18., 21.

4.2.4.
4.2.4.a	64., 65.
4.2.4.b	66.
4.2.4.c	67.
4.2.4.d	68.
4.2.4.e	73., 74.
4.2.4.f	32., 33.
4.2.4.g	48.
4.2.4.h	69., 70.
4.2.4.j	71., 72.
4.2.4.k	75., 76.

4.2.5.
4.2.5.a	64., 65.
4.2.5.b	10., 39., 40.
4.2.5.c	19., 20.
4.2.5.d	9., 43.
4.2.5.e	16., 50.

4.2.6.
4.2.6.a	8., 25., 26., 36.c, 49., 52.
4.2.6.b	29., 45.
4.2.6.c	46.
4.2.6.d	34.
4.2.6.e	20.
4.2.6.f	Ar nolūku svītrots

4.2.7.
4.2.7.a	12.
4.2.7.b	62., 63.
4.2.7.c	34.
4.2.7.d	9.
4.2.7.e	16.

4.2.8.
4.2.8.a	11., 79., 83.

4.2.9.
4.2.9.a	23.

4.2.10.
4.2.10.a	77 (3.1. punkts)

4.2.11.
4.2.11.a	77 (3.2. punkts)

4.2.12.
4.2.12.a	6., 51.

4.2.13.
4.2.13.a	32., 33., 51., 80.

4.2.14.
4.2.14.a	5.

4.2.15.
4.2.15.a	38.

Specifikācijas

Lauka iekārtu apakšsistēmai piemēro vienu no trim tabulām šā pielikuma A2. tabulā (A2.1. tabula, A2.2. tabula, A2.3. tabula). Borta iekārtu apakšsistēmai piemēro A2.2. tabulu vai A2.3. tabulu pēc 7.4.2.3. punktā minētā pārejas perioda.

Ja A2. tabulā minētajā dokumentā, iekopējot vai veicot attiecīgu atsauci, ir iekļauts skaidri identificējams cita dokumenta punkts, šo punktu un tikai to uzskata par daļu no A2. tabulā minētā dokumenta.

Šīs SITS vajadzībām, ja A2. tabulā minētajā dokumentā ir veikta atsauce “obligāts” vai “normatīvs” uz dokumentu, kas nav minēts A2. tabulā, tad dokumentu, uz kuru ir veikta atsauce, vienmēr uzskata par pieņemamu līdzekli, ar ko nodrošina atbilstību pamatparametriem (ko var izmantot savstarpējas izmantojamības komponentu un apakšsistēmu sertifikācijai un kas neprasa SITS papildu pārskatīšanu), nevis par obligātu specifikāciju.

Piezīme: specifikācijas, kas A2. tabulā apzīmētas ar “Rezervēts”, ir iekļautas arī G pielikuma atklāto punktu sarakstā, ja ir nepieciešama valsts noteikumu paziņošana, lai slēgtu norādītos atklātos punktus. Rezervētie dokumenti, kas nav iekļauti atklāto punktu sarakstā, paredzēti sistēmas uzlabošanai.

A2.1. tabula

Obligāto specifikāciju saraksts

Indeksa Nr.	1. specifikāciju kopums (tikai lauka iekārtu apakšsistēmām. Borta iekārtu apakšsistēmām nepiemēro pēc 7.4.2.3. punktā minētā pārejas perioda.) (ETCS 2. bāzlīnija un GSM-R 1. bāzlīnija)
Indeksa Nr.	Atsauce	Specifikācijas nosaukums	Versija	Piezīmes
1.	ERA/ERTMS/003204	ERTMS/ETCS funkcionālo prasību specifikācija	5.0.
2.	Ar nolūku svītrots
3.	APAKŠGRUPA-023	Terminu un saīsinājumu skaidrojošā vārdnīca	2.0.0.
4.	APAKŠGRUPA-026	Sistēmas prasību specifikācija	2.3.0.
5.	APAKŠGRUPA-027	Juridiskas informācijas ierakstīšanas un lejupielādes rīka FFFIS	2.3.0.	1. piezīme
6.	APAKŠGRUPA-033	FIS mašīnista un mašīnas saskarnei	2.0.0.
7.	APAKŠGRUPA-034	FIS vilciena saskarnei	2.0.0.
8.	APAKŠGRUPA-035	Īpašā pārraides moduļa FFFIS	2.1.1.
9.	APAKŠGRUPA-036	Eurobalise FFFIS	2.4.1.
10.	APAKŠGRUPA-037	EuroRadio FIS	2.3.0.
11.	APAKŠGRUPA-038	Bezsaistes šifratslēgu pārvaldības FIS	2.3.0.
12.	APAKŠGRUPA-039	RBC/RBC nodošanas FIS	2.3.0.
13.	APAKŠGRUPA-040	Izmēru noteikšanas un inženiertehniskie noteikumi	2.3.0.
14.	APAKŠGRUPA-041	Darbības rādītājiem piemērojamās prasības savstarpējai izmantojamībai	2.0.1.
15.	APAKŠGRUPA-108	Ar savstarpēju izmantojamību saistīta SITS A pielikuma dokumentu konsolidācija	1.2.0.
16.	APAKŠGRUPA-044	Euroloop FFFIS	2.3.0.
17.	Ar nolūku svītrots
18.	APAKŠGRUPA-046	Papildu radiosakaru iekārtas FFFS	2.0.0.
19.	APAKŠGRUPA-047	Lauka iekārtu un vilciena FIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	2.0.0.
20.	APAKŠGRUPA-048	Vilciena FFFIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	2.0.0.
21.	APAKŠGRUPA-049	Papildu radiosakaru iekārtas FIS ar LEU/centralizācijas sistēmu	2.0.0.
22.	Ar nolūku svītrots
23.	APAKŠGRUPA-054	Pienākumi un noteikumi vērtību piešķiršanai ETCS mainīgajiem lielumiem	2.0.1.
24.	Ar nolūku svītrots
25.	APAKŠGRUPA-056	STM FFFIS drošs laika slānis	0.2.2.
26.	APAKŠGRUPA-057	STM FFFIS drošs savienojuma slānis	0.2.2.
27.	APAKŠGRUPA-091	Drošības prasības ETCS tehniskai savstarpējai izmantojamībai 1. un 2. līmenī	2.5.0.
28.	Ar nolūku svītrots
29.	APAKŠGRUPA-102	Testa specifikācija “K” saskarnei	1.0.0.
30.	Ar nolūku svītrots
31.	APAKŠGRUPA-094	Funkcionālās prasības borta iekārtas references testa iekārtai	2.2.0.
32.	EIRENE FRS	GSM-R funkcionālo prasību specifikācija	8.0.0.	10. piezīme
33.	EIRENE SRS	GSM-R sistēmas prasību specifikācija	16.0.0.	10. piezīme
34.	A11T6001	(MORANE) radiopārraides FFFIS EuroRadio vajadzībām	13.0.0.
35.	Ar nolūku svītrots
36.a	Ar nolūku svītrots
36.b	Ar nolūku svītrots
36.c	APAKŠGRUPA-074-2	FFFIS STM testa gadījumu dokuments	1.0.0.
37.a	Ar nolūku svītrots
37.b	APAKŠGRUPA-076-5-2	Testa gadījumi, kas attiecas uz noteiktām pazīmēm	2.3.3.
37.c	APAKŠGRUPA-076-6-3	Testu secība	2.3.3.
37.d	APAKŠGRUPA-076-7	Testa specifikāciju darbības joma	1.2.0.
37.e	Ar nolūku svītrots
38.	06E068	ETCS signālplāksnes definīcija	2.0.
39.	APAKŠGRUPA-092-1	ERTMS EuroRadio atbilstības prasības	2.3.0.
40.	APAKŠGRUPA-092-2	ERTMS EuroRadio testa gadījumu drošības slānis	2.3.0.
41.	Ar nolūku svītrots
42.	Ar nolūku svītrots
43.	APAKŠGRUPA-085	Eurobalise FFFIS testa specifikācija	2.2.2.
44.	Ar nolūku svītrots
45.	APAKŠGRUPA-101	Saskarnes “K” specifikācija	1.0.0.
46.	APAKŠGRUPA-100	Saskarnes “G” specifikācija	1.1.0.
47.	Ar nolūku svītrots
48.	Rezervēts	GSM-R mobilās iekārtas testa specifikācija		4. piezīme
49.	APAKŠGRUPA-059	STM darbības prasības	2.1.1.
50.	APAKŠGRUPA-103	Euroloop testa specifikācija	1.0.0.
51.	Rezervēts	Mašīnista un mašīnas saskarnes (DMI) ergonomiskie aspekti
52.	APAKŠGRUPA-058	FFFIS STM lietojuma slānis	2.1.1.
53.	Ar nolūku svītrots
54.	Ar nolūku svītrots
55.	Ar nolūku svītrots
56.	Ar nolūku svītrots
57.	Ar nolūku svītrots
58.	Ar nolūku svītrots
59.	Ar nolūku svītrots
60.	Ar nolūku svītrots
61.	Ar nolūku svītrots
62.	Rezervēts	RBC-RBC testa specifikācija drošu sakaru saskarnei
63.	APAKŠGRUPA-098	RBC-RBC drošu sakaru saskarne	1.0.0.
64.	EN 301 515	Globālā mobilo sakaru sistēma (GSM); prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	2.3.0.	2. piezīme
65.	TS 102 281	Sīki izklāstītas prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	3.0.0.	3. piezīme
66.	TS 103 169	ASCI izvēles iespējas savstarpējai izmantojamībai	1.1.1.
67.	(MORANE) P 38 T 9001	GSM-R SIM karšu FFFIS	5.0.	10. piezīme
68.	ETSI TS 102 610	Dzelzceļa telesakari; GSM; UUIE izmantošana GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	1.3.0.
69.	(MORANE) F 10 T 6002	FFFS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
70.	(MORANE) F 12 T 6002	FIS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
71.	(MORANE) E 10 T 6001	FFFS funkcionālai adresācijai	4.1.
72.	(MORANE) E 12 T 6001	FIS funkcionālai adresācijai	5.1.
73.	(MORANE) F 10 T6001	FFFS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	4.
74.	(MORANE) F 12 T6001	FIS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	3.
75.	(MORANE) F 10 T 6003	FFFS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
76.	(MORANE) F 12 T 6003	FIS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
77.	ERA/ERTMS/033281	CCS lauka iekārtu apakšsistēmas un citu apakšsistēmu saskarnes	4.0.	7. piezīme
78.	Rezervēts	Drošības prasības ETCS DMI funkcijām
79.	Neattiecas	Neattiecas
80.	Neattiecas	Neattiecas
81.	Neattiecas	Neattiecas
82.	Neattiecas	Neattiecas

A2.2. tabula

Obligāto specifikāciju saraksts

Indeksa Nr.	2. specifikāciju kopums (ETCS 3. bāzlīnijas 1. uzturēšanas izlaidums un GSM-R 1. bāzlīnija)
Indeksa Nr.	Atsauce	Specifikācijas nosaukums	Versija	Piezīmes
1.	Ar nolūku svītrots
2.	Ar nolūku svītrots
3.	APAKŠGRUPA-023	Terminu un saīsinājumu skaidrojošā vārdnīca	3.1.0.
4.	APAKŠGRUPA-026	Sistēmas prasību specifikācija	3.4.0.
5.	APAKŠGRUPA-027	Juridiskas informācijas ierakstīšanas rīka FIS	3.1.0.
6.	ERA_ERTMS_015560	ETCS mašīnista un mašīnas saskarne	3.4.0.
7.	APAKŠGRUPA-034	FIS vilciena saskarnei	3.1.0.
8.	APAKŠGRUPA-035	Īpašā pārraides moduļa FFFIS	3.1.0.
9.	APAKŠGRUPA-036	Eurobalise FFFIS	3.0.0.
10.	APAKŠGRUPA-037	EuroRadio FIS	3.1.0.
11.	APAKŠGRUPA-038	Bezsaistes šifratslēgu pārvaldības FIS	3.0.0.
12.	APAKŠGRUPA-039	RBC/RBC nodošanas FIS	3.1.0.
13.	APAKŠGRUPA-040	Izmēru noteikšanas un inženiertehniskie noteikumi	3.3.0.
14.	APAKŠGRUPA-041	Darbības rādītājiem piemērojamās prasības savstarpējai izmantojamībai	3.1.0.
15.	Ar nolūku svītrots
16.	APAKŠGRUPA-044	Euroloop FFFIS	2.4.0.
17.	Ar nolūku svītrots
18.	Ar nolūku svītrots
19.	APAKŠGRUPA-047	Lauka iekārtu un vilciena FIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	3.0.0.
20.	APAKŠGRUPA-048	Vilciena FFFIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	3.0.0.
21.	Ar nolūku svītrots
22.	Ar nolūku svītrots
23.	APAKŠGRUPA-054	Pienākumi un noteikumi vērtību piešķiršanai ETCS mainīgajiem lielumiem	3.0.0.
24.	Ar nolūku svītrots
25.	APAKŠGRUPA-056	STM FFFIS drošs laika slānis	3.0.0.
26.	APAKŠGRUPA-057	STM FFFIS drošs savienojuma slānis	3.0.0.
27.	APAKŠGRUPA-091	Drošības prasības ETCS tehniskai savstarpējai izmantojamībai 1. un 2. līmenī	3.4.0.
28.	Ar nolūku svītrots
29.	APAKŠGRUPA-102	Testa specifikācija “K” saskarnei	2.0.0.
30.	Ar nolūku svītrots
31.	APAKŠGRUPA-094	Funkcionālās prasības borta iekārtas references testa iekārtai	3.0.0.
32.	EIRENE FRS	GSM-R funkcionālo prasību specifikācija	8.0.0.	10. piezīme
33.	EIRENE SRS	GSM-R sistēmas prasību specifikācija	16.0.0.	10. piezīme
34.	A11T6001	(MORANE) radiopārraides FFFIS EuroRadio vajadzībām	13.0.0.
35.	Ar nolūku svītrots
36.a	Ar nolūku svītrots
36.b	Ar nolūku svītrots
36.c	APAKŠGRUPA-074-2	FFFIS STM testa gadījumu dokuments	3.0.0.
37.a	Ar nolūku svītrots
37.b	APAKŠGRUPA-076-5-2	Testa gadījumi, kas attiecas uz noteiktām pazīmēm	3.2.0.
37.c	APAKŠGRUPA-076-6-3	Testu secība	3.1.0.
37.d	APAKŠGRUPA-076-7	Testa specifikāciju darbības joma	3.2.0.
37.e	Ar nolūku svītrots
38.	06E068	ETCS signālplāksnes definīcija	2.0.
39.	APAKŠGRUPA-092-1	ERTMS EuroRadio atbilstības prasības	3.0.0.
40.	APAKŠGRUPA-092-2	ERTMS EuroRadio testa gadījumu drošības slānis	3.0.0.
41.	Ar nolūku svītrots
42.	Ar nolūku svītrots
43.	APAKŠGRUPA-085	Eurobalise FFFIS testa specifikācija	3.0.0.
44.	Ar nolūku svītrots
45.	APAKŠGRUPA-101	Saskarnes “K” specifikācija	2.0.0.
46.	APAKŠGRUPA-100	Saskarnes “G” specifikācija	2.0.0.
47.	Ar nolūku svītrots
48.	Rezervēts	GSM-R mobilās iekārtas testa specifikācija		4. piezīme
49.	APAKŠGRUPA-059	STM darbības prasības	3.0.0.
50.	APAKŠGRUPA-103	Euroloop testa specifikācija	1.1.0.
51.	Ar nolūku svītrots
52.	APAKŠGRUPA-058	FFFIS STM lietojuma slānis	3.1.0.
53.	Ar nolūku svītrots
54.	Ar nolūku svītrots
55.	Ar nolūku svītrots
56.	Ar nolūku svītrots
57.	Ar nolūku svītrots
58.	Ar nolūku svītrots
59.	Ar nolūku svītrots
60.	APAKŠGRUPA-104	ETCS sistēmas versijas pārvaldība	3.2.0.
61.	Ar nolūku svītrots
62.	Ar nolūku svītrots
63.	APAKŠGRUPA-098	RBC-RBC drošu sakaru saskarne	3.0.0.
64.	EN 301 515	Globālā mobilo sakaru sistēma (GSM); prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	2.3.0.	2. piezīme
65.	TS 102 281	Sīki izklāstītas prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	3.0.0.	3. piezīme
66.	TS 103 169	ASCI izvēles iespējas savstarpējai izmantojamībai	1.1.1.
67.	(MORANE) P 38 T 9001	GSM-R SIM karšu FFFIS	5.0.	10. piezīme
68.	ETSI TS 102 610	Dzelzceļa telesakari; GSM; UUIE izmantošana GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	1.3.0.
69.	(MORANE) F 10 T 6002	FFFS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
70.	(MORANE) F 12 T 6002	FIS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
71.	(MORANE) E 10 T 6001	FFFS funkcionālai adresācijai	4.1.
72.	(MORANE) E 12 T 6001	FIS funkcionālai adresācijai	5.1.
73.	(MORANE) F 10 T6001	FFFS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	4.
74.	(MORANE) F 12 T6001	FIS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	3.
75.	(MORANE) F 10 T 6003	FFFS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
76.	(MORANE) F 12 T 6003	FIS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
77.	ERA/ERTMS/033281	CCS lauka iekārtu apakšsistēmas un citu apakšsistēmu saskarnes	4.0.	7. piezīme
78.	Ar nolūku svītrots			6. piezīme
79.	APAKŠGRUPA-114	KMC-ETCS vienības bezsaistes šifratslēgu pārvaldības FIS	1.0.0.
80.	Ar nolūku svītrots			5. piezīme
81.	Rezervēts	FFFIS vilciena saskarnei
82.	Rezervēts	FFFIS TI – drošības analīze

A2.3. tabula

Obligāto specifikāciju saraksts

Indeksa Nr.	3. specifikāciju kopums (ETCS 3. bāzlīnijas 2. izlaidums un GSM-R 1. bāzlīnija)
Indeksa Nr.	Atsauce	Specifikācijas nosaukums	Versija	Piezīmes
1.	Ar nolūku svītrots
2.	Ar nolūku svītrots
3.	APAKŠGRUPA-023	Terminu un saīsinājumu skaidrojošā vārdnīca	3.3.0.
4.	APAKŠGRUPA-026	Sistēmas prasību specifikācija	3.6.0.
5.	APAKŠGRUPA-027	Juridiskas informācijas ierakstīšanas rīka FIS	3.3.0.
6.	ERA_ERTMS_015560	ETCS mašīnista un mašīnas saskarne	3.6.0.
7.	APAKŠGRUPA-034	FIS vilciena saskarnei	3.2.0.
8.	APAKŠGRUPA-035	Īpašā pārraides moduļa FFFIS	3.2.0.
9.	APAKŠGRUPA-036	Eurobalise FFFIS	3.1.0.
10.	APAKŠGRUPA-037	EuroRadio FIS	3.2.0.
11.	APAKŠGRUPA-038	Bezsaistes šifratslēgu pārvaldības FIS	3.1.0.
12.	APAKŠGRUPA-039	RBC/RBC nodošanas FIS	3.2.0.
13.	APAKŠGRUPA-040	Izmēru noteikšanas un inženiertehniskie noteikumi	3.4.0.
14.	APAKŠGRUPA-041	Darbības rādītājiem piemērojamās prasības savstarpējai izmantojamībai	3.2.0.
15.	Ar nolūku svītrots
16.	APAKŠGRUPA-044	Euroloop FFFIS	2.4.0.
17.	Ar nolūku svītrots
18.	Ar nolūku svītrots
19.	APAKŠGRUPA-047	Lauka iekārtu un vilciena FIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	3.0.0.
20.	APAKŠGRUPA-048	Vilciena FFFIS, kas paredzēta papildu radiosakaru iekārtai	3.0.0.
21.	Ar nolūku svītrots
22.	Ar nolūku svītrots
23.	APAKŠGRUPA-054	Pienākumi un noteikumi vērtību piešķiršanai ETCS mainīgajiem lielumiem	3.0.0.
24.	Ar nolūku svītrots
25.	APAKŠGRUPA-056	STM FFFIS drošs laika slānis	3.0.0.
26.	APAKŠGRUPA-057	STM FFFIS drošs savienojuma slānis	3.1.0.
27.	APAKŠGRUPA-091	Drošības prasības ETCS tehniskai savstarpējai izmantojamībai 1. un 2. līmenī	3.6.0.
28.	Ar nolūku svītrots
29.	APAKŠGRUPA-102	Testa specifikācija “K” saskarnei	2.0.0.
30.	Ar nolūku svītrots
31.	APAKŠGRUPA-094	Funkcionālās prasības borta iekārtas references testa iekārtai	3.1.0.
32.	EIRENE FRS	GSM-R funkcionālo prasību specifikācija	8.0.0.	10. piezīme
33.	EIRENE SRS	GSM-R sistēmas prasību specifikācija	16.0.0.	10. piezīme
34.	A11T6001	(MORANE) radiopārraides FFFIS EuroRadio vajadzībām	13.0.0.
35.	Ar nolūku svītrots
36.a	Ar nolūku svītrots
36.b	Ar nolūku svītrots
36.c	APAKŠGRUPA-074-2	FFFIS STM testa gadījumu dokuments	3.1.0.
37.a	Ar nolūku svītrots
37.b	APAKŠGRUPA-076-5-2	Testa gadījumi, kas attiecas uz noteiktām pazīmēm	3.3.0.
37.c	APAKŠGRUPA-076-6-3	Testu secība	3.2.0.
37.d	APAKŠGRUPA-076-7	Testa specifikāciju darbības joma	3.3.0.
37.e	Ar nolūku svītrots
38.	06E068	ETCS signālplāksnes definīcija	2.0.
39.	APAKŠGRUPA-092-1	ERTMS EuroRadio atbilstības prasības	3.1.0.
40.	APAKŠGRUPA-092-2	ERTMS EuroRadio testa gadījumu drošības slānis	3.1.0.
41.	Ar nolūku svītrots
42.	Ar nolūku svītrots
43.	APAKŠGRUPA-085	Eurobalise FFFIS testa specifikācija	3.0.0.
44.	Ar nolūku svītrots
45.	APAKŠGRUPA-101	Saskarnes “K” specifikācija	2.0.0.
46.	APAKŠGRUPA-100	Saskarnes “G” specifikācija	2.0.0.
47.	Ar nolūku svītrots
48.	Rezervēts	GSM-R mobilās iekārtas testa specifikācija		4. piezīme
49.	APAKŠGRUPA-059	STM darbības prasības	3.1.0.
50.	APAKŠGRUPA-103	Euroloop testa specifikācija	1.1.0.
51.	Ar nolūku svītrots
52.	APAKŠGRUPA-058	FFFIS STM lietojuma slānis	3.2.0.
53.	Ar nolūku svītrots
54.	Ar nolūku svītrots
55.	Ar nolūku svītrots
56.	Ar nolūku svītrots
57.	Ar nolūku svītrots
58.	Ar nolūku svītrots
59.	Ar nolūku svītrots
60.	APAKŠGRUPA-104	ETCS sistēmas versijas pārvaldība	3.3.0.
61.	Ar nolūku svītrots
62.	Ar nolūku svītrots
63.	APAKŠGRUPA-098	RBC-RBC drošu sakaru saskarne	3.0.0.
64.	EN 301 515	Globālā mobilo sakaru sistēma (GSM); prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	2.3.0.	2. piezīme
65.	TS 102 281	Sīki izklāstītas prasības GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	3.0.0.	3. piezīme
66.	TS 103 169	ASCI izvēles iespējas savstarpējai izmantojamībai	1.1.1.
67.	(MORANE) P 38 T 9001	GSM-R SIM karšu FFFIS	5.0.	10. piezīme
68.	ETSI TS 102 610	Dzelzceļa telesakari; GSM; UUIE izmantošana GSM ekspluatācijai uz dzelzceļiem	1.3.0.
69.	(MORANE) F 10 T 6002	FFFS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
70.	(MORANE) F 12 T 6002	FIS prioritāru izsaukumu apstiprināšanai	5.0.
71.	(MORANE) E 10 T 6001	FFFS funkcionālai adresācijai	4.1.
72.	(MORANE) E 12 T 6001	FIS funkcionālai adresācijai	5.1.
73.	(MORANE) F 10 T6001	FFFS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	4.
74.	(MORANE) F 12 T6001	FIS no atrašanās vietas atkarīgai adresācijai	3.
75.	(MORANE) F 10 T 6003	FFFS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
76.	(MORANE) F 12 T 6003	FIS funkcionālo numuru uzrādīšanai izsauktajām personām un personām, kuras veic izsaukumu	4.
77.	ERA/ERTMS/033281	CCS lauka iekārtu apakšsistēmas un citu apakšsistēmu saskarnes	4.0.	7. piezīme
78.	Ar nolūku svītrots			6. piezīme
79.	APAKŠGRUPA-114	KMC-ETCS vienības bezsaistes šifratslēgu pārvaldības FIS	1.1.0.
80.	Ar nolūku svītrots			5. piezīme
81.	Rezervēts	FFFIS vilciena saskarnei
82.	Rezervēts	FFFIS TI – drošības analīze
83.	APAKŠGRUPA-137	FFFIS šifratslēgu pārvaldībai tiešsaistē	1.0.0.

1. piezīme: obligāts ir tikai ierakstīšanai paredzētās informācijas funkcionālais apraksts, nevis saskarnes tehniskie raksturlielumi.

2. piezīme: standarta EN 301 515 2.1. punktā norādīto specifikāciju punkti, kas indeksā 32 un indeksā 33 minēti kā “MI”, ir obligāti.

3. piezīme: specifikācijas TS 102 281 1. un 2. tabulā norādītie izmaiņu pieprasījumi (CR), kuri ietekmē punktus, kas indeksā 32 un indeksā 33 minēti kā “MI”, ir obligāti.

4. piezīme: indekss 48 attiecas tikai uz GSM-R mobilo iekārtu testu gadījumiem. Pagaidām tas paliek “rezervēts”. Kad tiks panākta vienošanās turpmākajā SITS pārskatīšanā, šajās tabulās tiks ietverts pieejamo saskaņoto testu gadījumu katalogs mobilo iekārtu un tīklu novērtēšanai saskaņā ar soļiem, kas norādīti šīs SITS 6.1.2. punktā.

5. piezīme: ražojumi, kas ir tirgū, jau ir pielāgoti dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vajadzībām, kuras saistītas ar GSM-R mašīnista un mašīnas saskarni, un pilnībā sadarbspējīgi, tāpēc nav nepieciešams CCS SITS standarts.

6. piezīme: informācija, kas bija paredzēta indeksam 78, tagad iekļauta indeksā 27 (APAKŠGRUPA-091).

7. piezīme: šis dokuments nav atkarīgs no ETCS un GSM-R bāzlīnijas.

8. piezīme: ar nolūku svītrota.

9. piezīme: ar nolūku svītrota.

10. piezīme: tikai (MI) prasības ir obligātas CCS SITS.

11. piezīme: ar nolūku svītrota.

12. piezīme: ar nolūku svītrota.

13. piezīme: ar nolūku svītrota.

14. piezīme: ar nolūku svītrota.

A3. tabula

Obligāto standartu saraksts

Tabulā tālāk uzskaitīto standartu versijas un to turpmāko grozījumu, kas publicēti kā harmonizēti standarti, piemērošana sertifikācijas procesā ir uzskatāma par piemērotu līdzekli, ar ko pilnībā izpilda riska pārvaldības procesa nosacījumus atbilstoši Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 402/2013 I pielikumam, neskarot šīs SITS 4. un 6. nodaļas noteikumus.

Nr.	Atsauce	Dokumenta nosaukums un piebildes	Versija	Piezīme
A1	EN 50126-1	Dzelzceļa aprīkojums – Drošuma, darbgatavības, remontējamības un drošības (RAMS) specifikācija un demonstrācija – 1. daļa: RAMS vispārīgais process	2017.
A1	EN 50126-1		1999.	1., 2.
A2	EN 50128	Dzelzceļa aprīkojums – Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas – Dzelzceļa vadības un aizsardzības sistēmu programmatūra	2011.
A3	EN 50129	Dzelzceļa aprīkojums – Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas – Ar drošību saistītas elektroniskās signalizācijas sistēmas	2003.	1.
A4	EN 50159	Dzelzceļa aprīkojums – Sakaru, signalizācijas un datu apstrādes sistēmas	2010.	1.
A5	EN 50126-2	Dzelzceļa aprīkojums – Drošuma, darbgatavības, remontējamības un drošības (RAMS) specifikācija un demonstrācija – 2. daļa: Sistēmpieeja drošības jautājumiem	2017.	3.

1. piezīme: šis standarts ir harmonizēts, skatīt Komisijas paziņojumu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta redakcija) īstenošanu (OV C 435, 15.12.2017.), kur ir norādīti arī publicētie redakcionālie labojumi.

2. piezīme: šo standarta versiju var izmantot pārejas periodā, kas noteikts standarta atjauninātajā versijā.

3. piezīme: izmantojams kopā ar EN 50126-1 (2017).

A4. tabula

Obligāto standartu saraksts akreditētajām laboratorijām

Nr.	Atsauce	Dokumenta nosaukums un piebildes	Versija	Piezīme
A6	ISO/IEC 17025	Vispārīgas prasības testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetencei	2017.;

57)

G pielikumu aizstāj ar šādu:

“G PIELIKUMS

Atklātie punkti

Atklātais punkts

Piezīmes

Bremzēšanas aspekti

Tas attiecas tikai uz ETCS 2. bāzlīniju (skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksu 15).

Atrisināts ETCS 3. bāzlīnijai (skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksus 4 un 13).

Drošuma/darbgatavības prasības

Bieži traucētas darbības gadījumi, ko rada vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu atteices, samazinās sistēmas drošību.

Uz sliežu ceļiem lietotās smilts raksturlielumi

Skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksu 77

Šis nav atklātais punkts 1 520 mm.

Uzmalas eļļotāju raksturlielumi

Skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksu 77

Manevrēšanas pretestību ietekmējošu ritošā sastāva raksturlielumu kombinācija

Skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksu 77

Novadītie traucējumi:

—	Ritekļa pilnā pretestība

—	Apakšstacijas pilnā pretestība (tikai līdzstrāvas tīkliem)

—	Ārpusjoslas robežvērtības

—	Traucējumu strāvas robežvērtības, kas attiecas uz apakšstacijām un uz ritošo sastāvu

—	Mērīšanas, testēšanas un novērtēšanas specifikācija

Skatīt A pielikuma A2. tabulas indeksu 77

(*1) Patlaban CCS SITS nav noteiktas savstarpējas izmantojamības prasības attiecībā uz centralizācijas sistēmām, pārbrauktuvēm un dažiem citiem CCS elementiem.”;

(*3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/798 par dzelzceļa drošību (OV L 138, 26.5.2016., 102. lpp.).”;

(*4) Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru (OV L 264, 8.10.2011., 32. lpp.).

(*7) Šīs informācijas sniegšanai izmantojamā veidne tiks noteikta piemērošanas rokasgrāmatā.”;

(1*)

1*	Komisijas 2018. gada 4. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2018/545, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/797 nosaka dzelzceļa ritekļa atļaujas un dzelzceļa ritekļa tipa atļaujas piešķiršanas procesa praktisko kārtību (OV L 90, 6.4.2018., 66. lpp.).

(2*)

(3*)

3*	Saskaņā ar Aģentūras Ieteikumu 2017/3 gadījumā, ja nav nepieciešama jauna atļauja, piemērojamā SITS atbilst tai, kas izmantota sākotnējā sertifikācijā. Ja ir nepieciešama jauna atļauja, piemērojamā SITS atbilst jaunākajai SITS.

(4*)

(5*)

5*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(6*)

(7*)

7*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(8*)

(9*)

9*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(10*)

10*

(11*)

11*	Visām darbībām, kas nepieciešamas, lai veiktu modifikācijas ārpus paziņotās iestādes apstiprinātas kvalitātes vadības sistēmas tvēruma, var tikt prasītas papildu pārbaudes vai testi, ko veic paziņotā iestāde.

(12*)

12*	Borta iekārtu apakšsistēmas ar izmantošanas nosacījumiem un ierobežojumiem vai neatklātiem trūkumiem netiek uzskatītas par atbilstošām šim punktam.

(13*)

13*	Jaukta veida satiksmei izmantotu sliežu ceļu modernizācija līdz ETCS 3. līmenim veicama tikai tad, ja pasažieru un kravas vilcieni saglabā piekļuvi šiem sliežu ceļiem.”;

(*11) Vai nodotu ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, ja Direktīva (ES) 2016/797 vēl nav piemērojama.”;

(*12) Vai nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvu 2008/57/EK, ja Direktīva (ES) 2016/797 vēl nav piemērojama.

(1) Komisijas 2015. gada 8. jūnija Regula (ES) 2015/995, ar ko izdara grozījumus Lēmumā 2012/757/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas “satiksmes nodrošināšanas un vadības” apakšsistēmu (OV L 165, 30.6.2015., 1. lpp.).”;

(2) HS RS SITS ir Komisijas 2008. gada 21. februāra Lēmums 2008/232/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmai.

(3) CR RS SITS ir Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Lēmums 2011/291/ES par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”.

(4) LOC & PAS SITS ir Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1302/2014 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs”.

(5) Kravas vagonu SITS ir Komisijas 2013. gada 13. marta Regula (ES) Nr. 321/2013 par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļa sistēmas apakšsistēmu “Ritošais sastāvs – kravas vagoni” un par Komisijas Lēmuma 2006/861/EK atcelšanu.”;

(6) Šajā gadījumā pārslēgšanās vadības novērtēšanu veic atbilstoši valsts specifikācijām.”;

VIII PIELIKUMS

Lēmuma 2011/665/ES II pielikumu aizstāj ar šādu:

“II PIELIKUMS

REĢISTRĒJAMIE DATI UN TO FORMĀTS

Par katru ritekļa tipu, kam piešķirta atļauja, EARTR iekļauj šādus datus:

a)	tipa identifikācija;

ražotājs;

c)	atbilstība SITS;

d)	atļaujas, tostarp vispārīga informācija par šīm atļaujām, atļauju statuss, to parametru saraksts, kuru atbilstība valsts noteikumiem ir pārbaudīta;

e)	tehniskie raksturlielumi.

Datiem, ko reģistrē EARTR par katru ritekļa tipu, un to formātam jābūt, kā norādīts 2. tabulā. Reģistrējamie dati ir atkarīgi no ritekļa kategorijas, kā norādīts 2. tabulā.

Vērtības, kas parametriem norādītas saistībā ar tehniskajiem raksturlielumiem, ir pieteikumam pievienotajā dokumentācijā norādītās vērtības.

Gadījumos, kad iespējamās parametra vērtības aprobežojas ar iepriekšdefinētu sarakstu, šos sarakstus uztur un atjaunina Aģentūra.

Attiecībā uz ritekļu tipiem, kas neatbilst visām attiecīgajām spēkā esošajām SITS, valsts drošības iestāde, kura piešķīrusi tipa atļauju, var ierobežot informāciju, kas sniedzama par turpmāk 4. iedaļā norādītajiem tehniskajiem raksturlielumiem, aprobežojoties ar parametriem, kuri ir pārbaudīti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

Ja parametrs ir definēts piemērojamajā SITS, šim parametram norāda verifikācijas procedūrā novērtēto vērtību.

Iepriekšdefinētos sarakstus Aģentūra uztur un regulāri atjaunina saskaņā ar spēkā esošajām SITS, tostarp SITS, ko var piemērot pārejas periodā.

Parametriem, kas apzīmēti kā “atklāts punkts”, nenorāda nekādus datus, līdz šis atklātais punkts netiek izklāstīts attiecīgajā SITS.

Parametriem, kas apzīmēti kā parametri “pēc izvēles”, datus norāda pēc tipa atļaujas pieteikuma iesniedzēja lēmuma.

10.

Laukus no 0.1. līdz 0.4. aizpilda Aģentūra.

2. tabula

EARTR parametri

Parametrs

Datu formāts

Piemērojamība ritekļu kategorijām (jā, nē, pēc izvēles, atklāts punkts)

Parametri tehniskajai savietojamībai starp ritekli un izmantošanas telpas tīklu(-iem)

1.	Vilces ritekļi

2.	Velkami pasažieru ritekļi

3.	Kravas vagoni

4.	Specializētie ritekļi

Tipa identifikācija

Virsraksts (nav datu)

0.1.

Tipa numurs (saskaņā ar III pielikumu)

[numurs] XX-XXX-XXXX-X

Jā

0.2.

Šajā tipā iekļautais variants

(atbilstīgi Regulas (ES) 2018/545 2. panta 13. punktam)

[burtciparu kods] ZZZ

Jā

0.4.

Šajā tipā iekļautās versijas

(atbilstīgi Regulas (ES) 2018/545 2. panta 14. punktam)

[burtciparu kods] VVV

Jā

0.3.

Reģistrācijas datums EARTR

[datums] GGGGMMDD

Jā

Vispārīga informācija

Virsraksts (nav datu)

1.1.

Tipa nosaukums

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes)

Pēc izvēles

1.2.

Alternatīvs tipa nosaukums

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes)

Pēc izvēles

1.3.

Ražotāja nosaukums

Virsraksts (nav datu)

1.3.1.

Ražotāja identifikācijas dati

Virsraksts (nav datu)

1.3.1.1.

Organizācijas nosaukums

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes)

Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta, iespēja pievienot jaunas organizācijas

Jā

1.3.1.2.

Numurs komercreģistrā

Teksts

Pēc izvēles

1.3.1.3.

Organizācijas kods

Burtciparu kods

Pēc izvēles

1.3.2.

Ražotāja kontaktinformācija

Virsraksts (nav datu)

1.3.2.1.

Organizācijas adrese: iela un numurs

Teksts

Pēc izvēles

1.3.2.2.

Pilsēta

Teksts

Pēc izvēles

1.3.2.3.

Valsts kods

Kods, kā definēts ES Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā

Pēc izvēles

1.3.2.4.

Pasta indekss

Burtciparu kods

Pēc izvēles

1.3.2.5.

E-pasta adrese

E-pasts

Pēc izvēles

1.4.

Kategorija

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (saskaņā ar III pielikumu)

Jā

1.5.

Apakškategorija

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (saskaņā ar III pielikumu)

Jā

Atbilstība SITS

Virsraksts (nav datu)

2.1.

Atbilstība SITS

Katrai SITS:

[rakstzīmju virkne] Jā/nē/daļēji/neattiecas. Izvēle no iepriekšdefinēta ar ritekļiem saistītu SITS saraksta (spēkā esošu un agrāk spēkā bijušu) (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

2.2.

“EK” verifikācijas sertifikāts

Atsauce uz “EK tipa pārbaudes sertifikātiem” (ja izmanto SB moduli) un/vai “EK konstrukcijas pārbaudes sertifikātiem” (ja izmanto SH1 moduli)

[rakstzīmju virkne] (iespēja norādīt vairākus sertifikātus, piemēram, sertifikātu ritošā sastāva apakšsistēmai, sertifikātu CCS u. c.)

Jā

2.3.

Piemērojamie īpašie gadījumi (īpašie gadījumi, atbilstība kuriem ir novērtēta)

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles), pamatojoties uz SITS (katrai SITS, kas apzīmēta ar “jā” vai “daļēji”)

Jā

2.4.

Neatbilstība SITS iedaļām

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles), pamatojoties uz SITS (katrai SITS, kas apzīmēta ar “daļēji”)

Jā

Atļaujas

Virsraksts (nav datu)

3.0.

Izmantošanas telpa

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles) Dalībvalsts – tīkls

Jā

3.1.

Dalībvalsts, kurā piešķirta atļauja

Virsraksts (nav datu)

3.1.1.

Dalībvalsts, kurā piešķirta atļauja

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

3.1.2.

Pašreizējais statuss

Virsraksts (nav datu)

3.1.2.1.

Statuss

[rakstzīmju virkne] + [datums] Iespējamās izvēles: derīga, apturēta GGGGMMDD, atsaukta GGGGMMDD, atjaunināma GGGGMMDD

Jā

3.1.2.2.

Atļaujas derīguma termiņš (ja ir noteikts)

[datums] GGGGMMDD

Jā

3.1.2.3.

Izmantošanas nosacījumi un citi ierobežojumi ar kodu

[rakstzīmju virkne] Kods, ko piešķir Aģentūra

Jā

3.1.2.4.

Izmantošanas nosacījumi un citi ierobežojumi bez koda

[rakstzīmju virkne]

Jā

3.1.3.

Vēsturiskie dati

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.1.

Sākotnējā atļauja

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.1.1.

Sākotnējās atļaujas datums

[datums] GGGGMMDD

Jā

3.1.3.1.2.

Atļaujas turētājs

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.1.2.1.

Atļaujas turētāja identifikācijas dati

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.1.2.1.1.

Organizācijas nosaukums

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes)

Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta, iespēja pievienot jaunas organizācijas

Jā

3.1.3.1.2.1.2.

Numurs komercreģistrā

Teksts

Jā

3.1.3.1.2.1.3.

Organizācijas kods

Burtciparu kods

Pēc izvēles

3.1.3.1.2.2.

Atļaujas turētāja kontaktinformācija

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.1.2.2.1.

Organizācijas adrese: iela un numurs

Teksts

Jā

3.1.3.1.2.2.2.

Pilsēta

Teksts

Jā

3.1.3.1.2.2.3.

Valsts kods

Kods, kā definēts ES Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā

Jā

3.1.3.1.2.2.4.

Pasta indekss

Burtciparu kods

Jā

3.1.3.1.2.2.5.

E-pasta adrese

E-pasts

Jā

3.1.3.1.3.

Atsauce uz atļaujas dokumentu

[rakstzīmju virkne] (EIN)

Jā

3.1.3.1.4.

Verifikācijas sertifikāts:

atsauce uz tipa pārbaudi vai konstrukcijas pārbaudes veidu

[rakstzīmju virkne]

(iespēja norādīt vairākus sertifikātus, piemēram, sertifikātu ritošā sastāva apakšsistēmai, sertifikātu vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmai u. c.)

Jā

3.1.3.1.5.

Parametri, kuru atbilstība piemērojamajiem valsts noteikumiem ir novērtēta

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles), pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2015/2299/ES

Jā

3.1.3.1.6.

Piezīmes

[rakstzīmju virkne] (maks. 1 024 rakstzīmes)

Pēc izvēles

3.1.3.1.7.

Atsauce uz rakstisko deklarāciju, ko sagatavojis priekšlikuma iesniedzējs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 402/2013 3. panta 11. punktā

[rakstzīmju virkne]

Jā

3.1.3.X.

Atļaujas grozījums

Virsraksts (nav datu) (X ir skaitlis no 2 uz augšu un norāda, cik reizes veikti tipa atļaujas grozījumi)

Jā

3.1.3.X.1.

Grozījuma veids

[rakstzīmju virkne] Teksts no iepriekšdefinēta saraksta

Jā

3.1.3.X.2.

Datums

[datums] GGGGMMDD

Jā

3.1.3.X.3.

Atļaujas turētājs (ja ir)

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes) Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta, iespēja pievienot jaunas organizācijas

Jā

3.1.3.X.3.1.

Atļaujas turētāja identifikācijas dati

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.X.3.1.1.

Organizācijas nosaukums

[rakstzīmju virkne] (maks. 256 rakstzīmes)

Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta, iespēja pievienot jaunas organizācijas

Jā

3.1.3.X.3.1.2.

Numurs komercreģistrā

Teksts

Jā

3.1.3.X.3.1.3.

Organizācijas kods

Burtciparu kods

Pēc izvēles

3.1.3.X.3.2.

Atļaujas turētāja kontaktinformācija

Virsraksts (nav datu)

3.1.3.X.3.2.1.

Organizācijas adrese: iela un numurs

Teksts

Jā

3.1.3.X.3.2.2.

Pilsēta

Teksts

Jā

3.1.3.X.3.2.3.

Valsts kods

Kods, kā definēts ES Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā

Jā

3.1.3.X.3.2.4.

Pasta indekss

Burtciparu kods

Jā

3.1.3.X.3.2.5.

E-pasta adrese

E-pasts

Jā

3.1.3.X.4.

Atsauce uz atļaujas grozījuma dokumentu

[rakstzīmju virkne]

Jā

3.1.3.X.5.

Verifikācijas sertifikāts:

atsauce uz tipa pārbaudi vai konstrukcijas pārbaudes veidu

[rakstzīmju virkne]

(iespēja norādīt vairākus sertifikātus, piemēram, sertifikātu ritošā sastāva apakšsistēmai, sertifikātu CCS u. c.)

Jā

3.1.3.X.6.

Piemērojamie valsts noteikumi (ja ir)

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles), pamatojoties uz Komisijas Lēmumu 2015/2299/ES

Jā

3.1.3.X.7.

Piezīmes

[rakstzīmju virkne] (maks. 1 024 rakstzīmes)

Pēc izvēles

3.1.3.X.8.

Atsauce uz rakstisko deklarāciju, ko sagatavojis priekšlikuma iesniedzējs, kas minēts Regulas (ES) Nr. 402/2013 3. panta 11. punktā

[rakstzīmju virkne]

Jā

3.X.

Dalībvalsts, kurā piešķirta atļauja

Virsraksts (nav datu) (X ir skaitlis ar soli viena vienība no 2 uz augšu un norāda, cik reizes piešķirta šā tipa atļauja) Šajā iedaļā ir tādi paši lauki kā 3.1. iedaļā

Jā

Ritekļa tehniskie raksturlielumi

Virsraksts (nav datu)

4.1.

Vispārīgi tehniskie raksturlielumi

Virsraksts (nav datu)

4.1.1.

Vadītāja kabīņu skaits

[skaitlis] 0/1/2

Jā

Nē

4.1.2.

Ātrums

Virsraksts (nav datu)

4.1.2.1.

Maksimālais projektētais ātrums

[skaitlis] km/h

Jā

Nē

4.1.3.

Riteņpāra kontūra

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta

Jā

4.1.5.

Maksimālais vilciena sekciju vai lokomotīvju skaits, kas sakabinātas kopā kopējai ekspluatācijai

[skaitlis]

Jā

Nē

4.1.11.

Riteņpāra kontūras pārstatīšanas ierīce

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta

Jā

4.1.12.

Pastāvīgu formējumu veidojošo ritekļu skaits (tikai pastāvīgam formējumam)

[skaitlis]

Jā

Nē

4.2.

Ritekļa gabarīts

Virsraksts (nav datu)

4.2.1.

References profils

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles) (saraksts atšķirsies dažādām kategorijām atkarībā no piemērojamās SITS)

Jā

4.3.

Vides apstākļi

Virsraksts (nav datu)

4.3.1.

Temperatūras diapazons

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

4.3.3.

Sniega, ledus un krusas apstākļi

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

4.4.

Ugunsdrošība

Virsraksts (nav datu)

4.4.1.

Ugunsdrošības kategorija

[rakstzīmju virkne] Izvēle no iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

4.5.

Konstrukcijas masa un slodzes

Virsraksts (nav datu)

4.5.1.

Pieļaujamā lietderīgā kravnesība dažādām līniju kategorijām

[skaitlis] t katrai līnijas kategorijai [rakstzīmju virkne]

Atklāts punkts

Jā

Atklāts punkts

Jā

4.5.2.

Konstrukcijas masa

Virsraksts (nav datu)

4.5.2.1.

Konstrukcijas masa darba režīmā

[skaitlis] kg

Jā

Pēc izvēles

Jā

4.5.2.2.

Konstrukcijas masa normālā lietderīgās kravnesības režīmā

[skaitlis] kg

Jā

Pēc izvēles

Jā

4.5.2.3.

Konstrukcijas masa ārkārtējā lietderīgās kravnesības režīmā

[skaitlis] kg

Jā

Nē

Jā

4.5.3.

Statiskā ass slodze

Virsraksts (nav datu)

4.5.3.1.

Statiskā ass slodze darba režīmā

[skaitlis] kg

Jā

Pēc izvēles

Jā

4.5.3.2.

Statiskā ass slodze normālā lietderīgās kravnesības režīmā

[skaitlis] kg

Jā

4.5.3.3.

Statiskā ass slodze ārkārtējā lietderīgās kravnesības režīmā

[skaitlis] kg

Jā

Nē

Jā

4.5.3.4.

Asu izvietojums vienības korpusā (attālums starp asīm):

a: attālums starp asīm

b: attālums no gala ass līdz tuvākā sakabes mehānisma galam

c: attālums starp divām iekšējām asīm

a [skaitlis] m

b [skaitlis] m

c [skaitlis] m

Jā

4.5.5.

Ritekļa kopējā masa (katram vienības riteklim)

[skaitlis] kg

Jā

4.6.5.

Masa uz riteni

[skaitlis] kg

Jā

4.6.

Ritošā sastāva dinamiskie parametri

Virsraksts (nav datu)

4.6.4.

Maksimālā ātruma un maksimālā ārējās sliedes paaugstinājuma deficīta kombinācija, attiecībā uz ko riteklis novērtēts

[skaitlis] km/h – [skaitlis] mm

Jā

4.6.5.

Sliežu ieslīpums

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

4.7.

Bremzēšana

Virsraksts (nav datu)

4.7.1.

Maksimālais vidējais palēninājums

[skaitlis] m/s2

Jā

Nē

Jā

Nē

4.7.2.

Siltumietilpība

Virsraksts (nav datu)

4.7.2.1.

Bremzēšanas efektivitāte lielos slīpumos normālā lietderīgās kravnesības režīmā

Virsraksts (nav datu)

4.7.2.1.1.

SITS references gadījums

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

4.7.2.1.2.

Ātrums (ja nav norādīts references gadījums)

[skaitlis] km/h

Jā

Nē

4.7.2.1.3.

Slīpums (ja nav norādīts references gadījums)

[skaitlis] ‰ (mm/m)

Jā

Nē

4.7.2.1.4.

Ceļš (ja nav norādīts references gadījums)

[skaitlis] km

Jā

Nē

4.7.2.1.5.

Laiks (ja nav norādīts ceļš) (ja nav norādīts references gadījums)

[skaitlis] min

Jā

Nē

4.7.2.1.6.

Maksimālā bremzēšanas siltumietilpība

[skaitlis] kW

Jā

Nē

4.7.3.

Stāvbremzes

Virsraksts (nav datu)

4.7.3.3.

Maksimālais slīpums, kādā vienība ir noturama nekustīga tikai ar stāvbremzēm (ja riteklis ar tām aprīkots)

[skaitlis] ‰ (mm/m)

Jā

Nē

4.7.3.4.

Stāvbremzes

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Nē

Jā

Nē

4.7.4.

Bremzēšanas sistēmas, kas uzstādītas riteklī

Virsraksts (nav datu)

4.7.4.1.

Virpuļstrāvas bremzes

Virsraksts (nav datu)

4.7.4.1.1.

Virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes uzstādītas

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.4.1.2.

Iespēja neizmantot virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes (tikai ja virpuļstrāvas sliežu ceļa bremzes ir uzstādītas)

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.4.2.

Magnētiskās bremzes

Virsraksts (nav datu)

4.7.4.2.1.

Magnētiskās sliežu ceļa bremzes uzstādītas

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.4.2.2.

Iespēja neizmantot magnētiskās sliežu ceļa bremzes (tikai ja magnētiskās bremzes ir uzstādītas)

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.4.3.

Reģeneratīvā bremzēšana (tikai ritekļiem ar elektrisko vilci)

Virsraksts (nav datu)

4.7.4.3.1.

Reģeneratīvā bremzēšana uzstādīta

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.4.3.2.

Iespēja neizmantot reģeneratīvo bremzēšanu (tikai ja reģeneratīvā bremzēšana ir uzstādīta)

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.7.5.

Avārijas bremzēšana: bremzēšanas ceļš un palēninājuma profils katrā slodzes režīmā maksimālajā konstruktīvajā ātrumā

[skaitlis] m

[skaitlis] m/s2

Jā

Nē

Jā

Nē

4.7.6.

Vispārējai ekspluatācijai:

bremzēšanas masas procents (lambda) vai bremzētā masa

Lambda (%)

[skaitlis] tonnas

Jā

Nē

4.7.7.

Darba bremzēšana:

Pie maksimālās darba bremzēšanas: bremzēšanas ceļš un maksimālais palēninājums slodzes režīmā “konstrukcijas masa normālā lietderīgās kravnesības režīmā” maksimālajā konstruktīvajā ātrumā

[skaitlis] m

[skaitlis] m/s2

Jā

Nē

4.7.8.

Riteņu pretslīdēšanas aizsardzības sistēma

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

4.8.

Ģeometriskie raksturlielumi

Virsraksts (nav datu)

4.8.1.

Ritekļa garums

[skaitlis] m

Jā

Nē

4.8.2.

Minimālais ekspluatācijā nepieciešamais riteņa diametrs

[skaitlis] mm

Jā

4.8.4.

Minimālais horizontālas līknes rādiuss

[skaitlis] m

Jā

Nē

Jā

4.8.5.

Minimālais vertikālas izliektas līknes rādiuss

[skaitlis] m

Jā

Nē

4.8.6.

Minimālais vertikālas ieliektas līknes rādiuss

[skaitlis] m

Jā

Nē

4.9.

Aprīkojums

Virsraksts (nav datu)

4.9.1.

Gala sakabes tips

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

4.9.2.

Ass gultņu stāvokļa monitorings (sakarsušu bukšu detektēšana)

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

4.10.

Energoapgāde

Virsraksts (nav datu)

4.10.1.

Energoapgādes sistēma (spriegums un frekvence)

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.10.4.

Maksimālā strāva stāvēšanas laikā uz katru pantogrāfu (norāda katrai līdzstrāvas sistēmai, kurai riteklis aprīkots)

[skaitlis] A [spriegumam, kas iepriekš automātiski iestatīts]

Jā

Nē

Jā

Nē

4.10.5.

Pantogrāfa saskares augstums ar kontaktvadiem (virs sliežu augšas līmeņa) (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis aprīkots)

[skaitlis] no [m] līdz [m] (ar divām decimālzīmēm)

Jā

Nē

Jā

4.10.6.

Pantogrāfa galvas ģeometrija (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis aprīkots)

[rakstzīmju virkne] [energoapgādes sistēmai, kas iepriekš automātiski iestatīta]

No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.10.7.

Pantogrāfu skaits, kas atrodas saskarē ar gaisvadu kontakttīklu (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis aprīkots)

[skaitlis]

Jā

Nē

Jā

4.10.8.

Īsākais attālums starp diviem pantogrāfiem, kas atrodas saskarē ar gaisvadu kontakttīklu (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis aprīkots; norāda atsevišķai un vajadzības gadījumā arī kopējai ekspluatācijai) (tikai, ja pacelto pantogrāfu skaits ir lielāks par 1)

[skaitlis] [m]

Jā

Nē

Jā

4.10.10.

Pantogrāfa strāvas noņēmēja ieliktņa materiāls, ar ko riteklis var būt aprīkots (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis ir aprīkots)

[rakstzīmju virkne] [energoapgādes sistēmai, kas iepriekš automātiski iestatīta]

No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.10.11.

Automātiskas nolaišanas ierīce (ADD) uzstādīta (norāda katrai energoapgādes sistēmai, kurai riteklis aprīkots)

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.10.14.

Elektrovilces vienības aprīkotas ar jaudas vai strāvas ierobežošanas funkciju

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.10.15.

Vidējais kontaktspēks

[skaitlis] [N]

Jā

Nē

Jā

4.12.

Ar pasažieriem saistītie raksturlielumi

Virsraksts (nav datu)

4.12.3.1.

Peronu augstumi, kādiem riteklis paredzēts

[skaitlis] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.13.

Vilcienu vadības un signalizācijas borta iekārtas (tikai ritekļiem ar vadītāja kabīni)

Virsraksts (nav datu)

4.13.1.

Signalizācija

Virsraksts (nav datu)

4.13.1.1.

ETCS borta iekārtas un CCS SITS A pielikuma specifikāciju kopums

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

4.13.1.5.

Uzstādītās B klases vai citas vilciena aizsardzības, kontroles un brīdināšanas sistēmas (sistēma un, attiecīgā gadījumā, versija)

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.13.1.7.

ETCS borta iekārtu ieviešana

[rakstzīmju virkne]

Jā

Nē

Jā

4.13.1.8.

ETCS sistēmu savietojamība

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

Nē

4.13.1.9.

Informācijas par vilciena veselumu pārvaldība

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

4.13.2.

Radiosakari

Virsraksts (nav datu)

4.13.2.1.

GSM-R balss radiosakaru borta iekārta un tās bāzlīnija

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

4.13.2.3.

Uzstādītās B klases vai citas radiosakaru sistēmas (sistēma un, attiecīgā gadījumā, versija)

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

4.13.2.5.

Balss radiosakaru sistēmu savietojamība

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

Nē

4.13.2.6.

Balss un operatīvo sakaru īstenošana

[rakstzīmju virkne]

Jā

Nē

Jā

4.13.2.7.

GSM-R datu radiosakaru borta iekārta un tās bāzlīnija

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

4.13.2.8.

Datu radiosakaru sistēmu savietojamība

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

Nē

Jā

Nē

4.13.2.9.

ETCS datu sakaru lietojuma ieviešana

[rakstzīmju virkne]

Jā

Nē

Jā

4.13.2.10.

Balss sakaru SIM kartes GSM-R vietējais sakaru tīkls

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

Nē

4.13.2.11.

Datu sakaru SIM kartes GSM-R vietējais sakaru tīkls

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta

Jā

Nē

Jā

Nē

4.13.2.12.

Balss sakaru SIM kartes atbalsts grupas 555 ID funkcijai

[loģiskā vērtība] Jā/nē

Jā

Nē

Jā

Nē

4.14.

Savietojamība ar vilcienu detektēšanas sistēmām

Virsraksts (nav datu)

4.14.1.

Vilcienu detektēšanas sistēmas tips, kurai riteklis paredzēts un novērtēts

[rakstzīmju virkne] No iepriekšdefinēta saraksta (iespējamas vairākas izvēles)

Jā

”