25.4.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 111/54


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/632

(2019. gada 17. aprīlis),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 952/2013, lai pagarinātu Savienības Muitas kodeksā paredzēto līdzekļu, kas nav elektroniskās datu apstrādes metodes, izmantošanu pagaidu kārtā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 33. un 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (2) (turpmāk “Kodekss”), visa informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

(2)

Kodeksā tomēr ļauts izmantot informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas tā 6. panta 1. punktā, pārejas periodā, ciktāl elektroniskās sistēmas, kas vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, vēl nedarbojas. Minētajam pārejas periodam jābeidzas vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)

Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai, un Komisijai ir jāizstrādā darba programma par minēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

(4)

Darba programma tika izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/578 (3). Tā ietver tādu 17 elektronisku sistēmu sarakstu, kuras jāizstrādā Kodeksa piemērošanai, un to veic pašas dalībvalstis (ja sistēmas tiks pārvaldītas valstu līmenī – “valstu sistēmas”) vai to veic, dalībvalstīm un Komisijai cieši sadarbojoties (Savienības mēroga sistēmas, dažas no kurām ietver gan Savienības mēroga komponentus, gan valstu komponentus – “transeiropas sistēmas”).

(5)

Darba programmā ir izklāstīts plānošanas grafiks minēto valstu un transeiropas sistēmu ieviešanai.

(6)

Pāreja uz elektronisko sistēmu pilnīgu izmantošanu mijiedarbībai starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī muitas dienestu starpā ļaus pilnībā izmantot Kodeksā paredzētos vienkāršojumus, kā rezultātā tiks panākta labāka informācijas apmaiņa starp dalībniekiem, efektīvāka preču atvešanas, tranzīta un izvešanas reģistrācija, centralizēta muitošana un saskaņota muitas kontrole visā Savienības muitas teritorijā, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas, birokrātiju, kļūdas un krāpšanu muitas deklarācijās un ievešanas punkta izraudzīšanos.

(7)

Veidojot elektroniskās sistēmas, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams saskaņot datu elementus, pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem datu modeļiem, kā noteikts Kodeksā, veikt ieguldījumus gan finansiālā ziņā, gan laika ziņā, un dažos gadījumos pilnībā pārprogrammēt esošās elektroniskās sistēmas. Dalībvalstis minēto elektronisko sistēmu izstrādi ir plānojušas atšķirīgi, un tas Savienībā ir radījis atšķirības minēto sistēmu īstenošanas grafikā. Tā kā elektroniskās sistēmas ir savstarpēji cieši saistītas, ir svarīgi tās ieviest pareizajā secībā. Tāpēc vienas sistēmas izstrādes aizkavēšanās nenovēršami aizkavēs citu sistēmu izstrādi. Kodekss (tostarp pārejas pasākumu beigu datums – 2020. gada 31. decembris) tika pieņemts 2013. gadā, bet noteikumi, ar ko to papildina un īsteno, proti, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (4), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (5) un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 (6), tika publicētas tikai 2015. un 2016. gadā. Tas aizkavēja elektronisko sistēmu izstrādei nepieciešamo funkcionālo un tehnisko specifikāciju noteikšanu.

(8)

Lai gan Kodeksa 278. pantā tika noteikts, ka 2020. gada 31. decembris ir vienots termiņš visu minētajā pantā norādīto sistēmu ieviešanai, un neraugoties uz Savienības un dažu dalībvalstu budžeta un darbības līmenī īstenotajiem centieniem pabeigt darbu noteiktajā termiņā, ir kļuvis skaidrs, ka dažas sistēmas līdz minētajam datumam var ieviest tikai daļēji. Tas nozīmē to, ka dažas līdzšinējās sistēmas tiks joprojām izmantotas pēc minētā datuma. Neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām.

(9)

Darbs pēc 2020. gada 31. decembra būtu jāturpina pie trim sistēmu grupām. Pirmajā grupā ietilpst valstu elektroniskās sistēmas, kas saistītas ar ierašanās paziņojumiem, uzrādīšanu, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām un Savienības muitas teritorijā ievesto preču muitas deklarācijām (tostarp īpašās procedūras, izņemot izvešanu pārstrādei) un kas jāatjaunina vai jāpārveido tā, lai varētu ņemt vērā konkrētas Kodeksa prasības, piemēram, minētajās sistēmās ievadāmo datu prasību saskaņošanu. Otrajā grupā ietilpst esošās elektroniskās sistēmas, kuras nepieciešams jaunināt, lai ņemtu vērā konkrētas Kodeksa prasības, piemēram, sistēmās ievadāmo datu prasību saskaņošanu. Šajā grupā ir trīs transeiropas sistēmas (sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, sistēma saistībā ar ārējo un iekšējo tranzītu un sistēma saistībā ar precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas), kā arī valstu eksporta kontroles sistēma (tostarp valstu īpašo procedūru sistēmas eksporta komponents). Trešajā grupā ietilpst trīs jaunas transeiropas elektroniskās sistēmas (sistēmas saistībā ar galvojumiem iespējamiem vai esošiem muitas parādiem, preču muitas statusu un centralizēto muitošanu). Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir izstrādājusi detalizētu grafiku, lai ieviestu minētās sistēmas laikposmā līdz 2025. gada beigām.

(10)

Saskaņā ar elektronisko sistēmu izstrādes jauno plānošanu Kodeksā paredzētais periods, kura laikā informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, attiecībā uz pirmo elektronisko sistēmu grupu arī būtu jāpagarina līdz 2022. gadam, savukārt attiecībā uz otro un trešo elektronisko sistēmu grupu – līdz 2025. gadam.

(11)

Attiecībā uz pārējām sistēmām, kas jāizveido, lai īstenotu Kodeksu, informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļu, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, izmantošanai būtu jāturpina piemērot vispārīgo beigu datumu, proti, 2020. gada 31. decembri.

(12)

Lai dotu iespēju Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt visu to elektronisko sistēmu ieviešanu, kas vajadzīgas Kodeksa 278. pantā minēto noteikumu piemērošanai, Komisijai būtu regulāri jāziņo par panākto progresu un par starpposma mērķu sasniegšanu plānotajā termiņā. Šajā nolūkā dalībvalstīm divas reizes gadā būtu jāsniedz Komisijai attiecīga informācija. Tiklīdz visas elektroniskās sistēmas sāk darboties, Komisijai būtu jānovērtē minēto sistēmu atbilstība paredzētajam mērķim, veicot atbilstības pārbaudi viena gada laikā pēc pirmās dienas, kad minētās sistēmas sāk darboties.

(13)

Tādēļ Kodekss būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 952/2013

Regulu (ES) Nr. 952/2013 groza šādi:

1)

regulas 278. pantu aizstāj ar šādu:

“278. pants

Pārejas pasākumi

1.   Vēlākais, līdz 2020. gada 31. decembrim tādus informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas tās elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, izņemot šā panta 2. un 3. punktā minētās sistēmas.

2.   Vēlākais, līdz 2022. gada 31. decembrim tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas šādu Kodeksa noteikumu piemērošanai:

a)

regulas 133., 139., 145. un 146. panta noteikumi par ierašanās paziņojumu, uzrādīšanu un pagaidu uzglabāšanas deklarācijām; un

b)

regulas 158., 162., 163., 166., 167., 170. – 174., 201., 240., 250., 254. un 256. panta noteikumi, kas saistīti ar Savienības muitas teritorijā ievesto preču muitas deklarāciju.

3.   Vēlākais, līdz 2025. gada 31. decembrim tādus līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, ja vēl nedarbojas elektroniskās sistēmas, kuras vajadzīgas šādu Kodeksa noteikumu piemērošanai:

a)

regulas 89. panta 2. punkta b) apakšpunkta un 89. panta 6. punkta noteikumi par galvojumiem iespējamam vai esošam muitas parādam;

b)

regulas 46., 47., 127., 128. un 129. panta noteikumi par ievešanas kopsavilkuma deklarācijām un riska analīzi;

c)

regulas 153. panta 2. punkta noteikumi par preču muitas statusu;

d)

regulas 179. panta noteikumi par centralizēto muitošanu;

e)

regulas 210. panta a) punkta, 215. panta 2. punkta, 226., 227., 233. un 234. panta noteikumi par tranzītu; un

f)

regulas 258., 259., 263., 267., 269., 270., 271., 272., 274. un 275. panta noteikumi par izvešanu pārstrādei, pirmsizvešanas deklarācijām, preču izvešanas formalitātēm, Savienības preču eksportu, ārpussavienības preču reeksportu, izvešanas kopsavilkuma deklarācijām tām precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas.”

2)

iekļauj šādu pantu:

“278.a pants

Ziņošanas pienākums

1.   Līdz 2019. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu līdz dienai, kad pilnībā sāk darboties 278. pantā minētās elektroniskās sistēmas, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz gada ziņojumu par panākto progresu minēto elektronisko sistēmu izstrādē.

2.   Gada ziņojumā novērtē Komisijas un dalībvalstu progresu, kas panākts, izstrādājot katru elektronisko sistēmu, un jo īpaši ņem vērā šādus pamatelementus:

a)

tehnisko specifikāciju, kas attiecas uz elektroniskās sistēmas ārējo saziņu, publicēšanas datums;

b)

atbilstības testēšanas laikposms uzņēmējiem; un

c)

paredzamie un faktiskie elektronisko sistēmu ieviešanas datumi.

3.   Ja novērtējums liecina, ka progress ir neapmierinošs, ziņojumā arī izklāsta seku mazināšanas pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu elektronisko sistēmu ieviešanu pirms piemērojamā pārejas periodu beigām.

4.   Dalībvalstis divas reizes gadā Komisijai iesniedz atjauninātu tabulu par savu progresu elektronisko sistēmu izstrādē un ieviešanā. Komisija šādu atjauninātu informāciju publicē savā tīmekļa vietnē.”

3)

Regulas 279. pantu aizstāj ar šādu:

“279. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 284. pantu, precizējot noteikumus attiecībā uz datu apmaiņu un uzglabāšanu 278. pantā minētajās situācijās.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbrūrā, 2019. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 9. aprīļa lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/578 (2016. gada 11. aprīlis), ar ko izveido darba programmu par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu (OV L 99, 15.4.2016., 6. lpp.).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(6)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 (2015. gada 17. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz pārejas noteikumiem, kurus paredz attiecībā uz konkrētiem Savienības Muitas Kodeksa noteikumiem, ja attiecīgās elektroniskās sistēmas vēl nedarbojas, un groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/2446 (OV L 69, 15.3.2016., 1. lpp.).


Eiropas Parlamenta un Padomes kopīgs paziņojums

Eiropas Parlaments un Padome atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 26/2018 “Kāpēc vairākkārt kavējās muitas IT sistēmu ieviešana?” un citus nesenus attiecīgus ziņojumus muitas jomā, jo tie abiem likumdevējiem ir nodrošinājuši labāku pārskatu par kavējumu iemesliem to IT sistēmu ieviešanā, kas ir nepieciešamas, lai uzlabotu muitas operācijas Eiropas Savienībā.

Eiropas Parlaments un Padome uzskata, ka Eiropas Revīzijas palātas jebkādas turpmākas revīzijas, novērtējot ziņojumus, ko Komisija sagatavojusi, pamatojoties uz Savienības Muitas kodeksa 278.a pantu, varētu sniegt ieguldījumu turpmāku kavējumu novēršanā.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā ņemt vērā šādas revīzijas.