(1)

2017. gada 29. martā Apvienotā Karaliste, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 50. pantu, iesniedza Eiropadomei paziņojumu par nodomu izstāties no Savienības. 2019. gada 21. martā Eiropadome piekrita pagarināt LES 50. panta 3. punktā paredzēto laikposmu līdz 2019. gada 22. maijam – ar nosacījumu, ka Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta apstiprina Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“Izstāšanās līgums”). Gadījumā, ja Apvienotās Karalistes Pārstāvju palāta neapstiprina Izstāšanās līgumu, Eiropadome piekrita pagarinājumam līdz 2019. gada 12. aprīlim.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (3) Savienības pilsoņiem ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, tostarp tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā bez vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm.

(3)

Tā kā Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības, Līgumi un Direktīva 2004/38/EK, kā arī tiesības ieceļot dalībvalstu teritorijā bez vīzas vai līdzvērtīgām formalitātēm vairs nebūs piemērojami Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ir Lielbritānijas pilsoņi. Tāpēc Apvienotā Karaliste ir jāiekļauj vienā no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1806 (4) pielikumiem. Minētās regulas I pielikumā uzskaitītas trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai, un II pielikumā uzskaitītas trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas.

(4)

Gibraltārs nav Apvienotās Karalistes sastāvdaļa. Savienības tiesības Gibraltārā ir bijušas piemērojamas tādā apmērā, kā paredzēts 1972. gada Pievienošanās aktā, vienīgi pamatojoties uz LESD 355. panta 3. punktu. Apvienotās Karalistes pievienošana Regulas (ES) 2018/1806 II pielikuma 1. daļai neattieksies uz Lielbritānijas aizjūras teritoriju pilsoņiem, kas pilsonību ieguvuši no saiknes ar Gibraltāru. Tādēļ Gibraltārs būtu jāuzskaita līdz ar citām Lielbritānijas aizjūras teritorijām Regulas (ES) 2018/1806 II pielikuma 3. daļā.

(5)

Kritēriji, kas būtu jāņem vērā, uz katra atsevišķā novērtējuma pamata nosakot trešās valstis, kuru valstspiederīgajiem ir jābūt vīzai, vai trešās valstis, uz kuru valstspiederīgajiem šī prasība neattiecas, ir noteikti Regulas (ES) 2018/1806 1. pantā. Minētie kritēriji ietver nelikumīgo imigrāciju, sabiedrisko kārtību un drošību, ekonomisko ieguvumu, jo īpaši tūrisma un ārējās tirdzniecības jomā, kā arī Savienības ārējās attiecībās ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši tajās ņemot vērā arī apsvērumus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, kā arī sekas, kas tiks radītas attiecībā uz reģionālo vienotību un savstarpību.

(6)

Ņemot vērā visus kritērijus, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2018/1806 1. pantā, ir lietderīgi atbrīvot no vīzas prasības Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kas ir Lielbritānijas pilsoņi, ja viņi ceļo uz dalībvalstu teritoriju. Ņemot vērā ģeogrāfisko tuvumu, saikni starp ekonomikām, tirdzniecības līmeni un to, cik lielā apmērā starp Apvienoto Karalisti un Savienību notiek personu īstermiņa pārvietošanās darījumdarbības, atpūtas vai citos nolūkos, bezvīzu ceļošanai būtu jāveicina tūrisms un saimnieciskā darbība, tādējādi sniedzot labumu Savienībai.

(7)

Tāpēc Apvienotā Karaliste būtu jāiekļauj Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem.

(8)

Šī regula balstās uz to, ka tiek sagaidīts, ka ciešu attiecību saglabāšanas interesēs Apvienotā Karaliste visu dalībvalstu valstspiederīgajiem nodrošinās pilnīgu vīzu savstarpējību. Ja Apvienotā Karaliste turpmāk ieviesīs vīzas prasību vismaz vienas dalībvalsts valstspiederīgajiem, būtu jāpiemēro savstarpības mehānisms, kas paredzēts Regulas (ES) 2018/1806 7. pantā. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās būtu jārīkojas, piemērojot savstarpības mehānismu. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga savstarpības principa ievērošana un nekavējoties jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par jebkādiem notikumiem, kas varētu apdraudēt minētā principa ievērošanu.

(9)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (6) 1. panta B punktā.

(10)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(11)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(12)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (11); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(13)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (12); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(14)

Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā.

(15)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad Savienības tiesību akti Apvienotajai Karalistei vairs nav piemērojami.

(16)

Tāpēc būtu jāgroza Regula (ES) 2018/1806,