I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļu groza šādi:

daļas 1.1.2.2.2. iedaļas 1.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“1.1. tabula

Vispārējās robežvērtības

Bīstamības klase

Vispārējās robežvērtības, kas jāņem vērā

Akūta toksicitāte

—	1.–3. kategorija

0,1 %

—	4. kategorija

1 %

Ādas korozija [“kodīgs ādai”]/ādas kairinājums

1 % (1)

Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums

1 % (2)

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (vienreizēja ekspozīcija [“iedarbība”]), 3. kategorija.

1 % (3)

Aspiratīva toksicitāte [“Toksisks ieelpojot”]

1 %

Bīstamība ūdensvidei

—	Akūts, 1. kategorija

0,1 % (4)

—	Hronisks, 1. kategorija

0,1 % (4)

—	Hronisks, 2.–4. kategorija

1 %”;

daļas 1.1.3.7. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.1.3.7. Aerosoli

Attiecībā uz tādu maisījumu klasificēšanu, uz kuriem attiecas 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.8. un 3.9. iedaļa, maisījumu aerosola formā klasificē tajā pašā bīstamības kategorijā kā testētu maisījumu, kas nav aerosola formā, ja vien izsmidzinātā aerosola bīstamās īpašības neietekmē pievienotais propelents.”;

daļas 1.3.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.3.2.1.

Ja propānu, butānu un sašķidrinātu naftas gāzi vai šādas vielas saturošu maisījumu, kas klasificēts atbilstoši šā pielikuma kritērijiem, saskaņā ar EN 417 tirgū laiž slēgtos atkārtoti uzpildāmos balonos vai neuzpildāmās kasetnēs kā gāzveida kurināmo, ko atbrīvo tikai sadedzināšanai (EN 417 pašreizējais izdevums Non-refillable metallic gas cartridges for liquefied petroleum gases, with or without a valve, for use with portable appliances; construction, inspection, testing and marking (“Atkārtoti neuzpildāmi vārsta vai bezvārsta metāliski baloni ar sašķidrinātu naftas gāzi pārnēsājamām iekārtām. Izgatavošana, inspekcija, testēšana un marķēšana”), netiek prasīts vairāk kā šos balonus vai kasetnes marķēt ar attiecīgo piktogrammu un ar tādiem bīstamības apzīmējumiem un drošības prasību apzīmējumiem, kas attiecas uz spēju uzliesmot.”;

pielikuma 2. daļu groza šādi:

daļas 2.1.1.1. iedaļas c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)	augstāk a) un b) neminētas vielas, maisījumus un izstrādājumus, kas ražoti, lai faktiski radītu sprādzienu vai pirotehnisku efektu.”;

daļas 2.1.2.2. iedaļas f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

1.6. apakšgrupa – ārkārtīgi mazjutīgi izstrādājumi, kam nepiemīt masveida sprādziena bīstamība:

—	izstrādājumi, kuru saturā galvenokārt ir ārkārtīgi mazjutīgas vielas vai maisījumi,

—	un kuri apliecinājuši nebūtisku nejaušas aizdegšanās vai izplatīšanās varbūtību.”;

daļas 2.1.4.1. iedaļas trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Dažu sprādzienbīstamu vielu un maisījumu sprādzienbīstamību nomāc, tos samitrinot ar ūdeni vai spirtu, atšķaidot ar citām vielām vai izšķīdinot vai suspendējot ūdenī vai citās šķidrās vielās. Tās var būt kandidātes klasificēšanai par desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem (sk. 2.17. sadaļu).”;

daļas 2.1.4.1. iedaļas 2.1.3. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.1.3. attēls

Sprādzienbīstamu materiālu klases apakšgrupas (1. klase attiecībā uz pārvadāšanu): iedalīšanas procedūra

Vai galvenā bīstamība ir siltumstarojums un/vai spēcīga degšana, taču ne masveida sprādziena bīstamība vai izmetbīstamība?

1.4. APAKŠGRUPA

Citas atbilstības grupas, kas nav S

1.4.APAKŠGRUPA

Atbilstības grupa S

Vai produkts ir pēc definīcijas izslēgts izstrādājums? (Sk. 2.1.1.1 (b))

1.6. APAKŠGRUPA

1.3. APAKŠGRUPA

1.1. APAKŠGRUPA

1.5. APAKŠGRUPA

1.2. APAKŠGRUPA

NAV SPRĀDZIENBĪSTAMS MATERIĀLS

Vai tas ir ārkārtīgimazjutīga sprādzienbīstama viela/maisījums, kam piemīt masveida sprādziena bīstamība?

Nē

Vai ir bīstama ietekme ārpus iepakojuma?

Vai bīstamība kavētu uguns dzēšanu tiešā tuvumā?

Vai šis ir ārkārtīgi mazjutīgs izstrādājums?

Vai rezultāts ir masveida sprādziens?

Vai šī viela/maisījums kandidē uz 1.5. apakšgrupu?

Vai izstrādājums kandidē uz 1.6. apakšgrupu?

Vai viela/maisījums vai izstrādājums ir ražots, lai faktiski radītu sprādzienu vai pirotehnisku efektu?

Vai ir piemērojams īpašais noteikums Nr. 347?(1)

Vai galvenā bīstamība ir izmetbīstamība?

Vielu/maisījumu iepako

5. TESTU SĒRIJA

6. TESTU SĒRIJA

ŠAJĀ KLASĒ PROVIZORISKI UZŅEM ŠĀDUS IZSTRĀDĀJUMUS VAI VIELAS/MAISĪJUMUS (no 2.1.2. attēla)

7. TESTU SĒRIJA

Jā

Nē

(1)	Sīkāku inf. sk. UN RTDG, Model Regulations 3.3. nodaļā.”

daļas 2.1.4.3. iedaļu groza šādi:

ievadtekstu aizstāj ar šādu:

“2.1.4.3.

Bīstamības klases “Sprādzienbīstami materiāli” pieņemšanas procedūra nav jāpiemēro, ja:”;

ii)

c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja organiska viela vai organisku vielu viendabīgs maisījums satur ķīmisku grupu (vai grupas), kuras ir asociētas ar sprādzienbīstamību un:

—	eksotermiskās sadalīšanās enerģija nesasniedz 500 J/g vai

—	eksotermiska sadalīšanās sākas 500 °C vai augstākā temperatūrā,

kā norādīts 2.1.3. tabulā;”;

iii)

daļas 2.1.4.3. c) punktā pievieno 2.1.3. tabulu:

“2.1.3. tabula

Lēmums organiskai vielai vai organisku vielu viendabīgiem maisījumiem piemērot bīstamības klasei “Sprādzienbīstami materiāli” paredzēto pieņemšanas procedūru

Sadalīšanās enerģija (J/g)	Sadalīšanās sākuma temperatūra (°C)	Vai jāpiemēro pieņemšanas procedūra? (Jā/nē)
< 500	< 500	Nē
< 500	≥ 500	Nē
≥ 500	< 500	Jā
≥ 500	≥ 500	Nē

Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var noteikt ar piemērotu kalometrisku paņēmienu (sk. UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmata) 20.3.3.3. punktu.)”;

f)	daļas 2.2. iedaļas nosaukumu aizstāj ar šādu: “2.2. Uzliesmojošas gāzes”;

daļas 2.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.2.1. Definīcijas

2.2.1.1.

Uzliesmojoša gāze ir gāze vai gāzu maisījums, kurai saskarē ar gaisu uzliesmošanas diapazonā ietilpst tādi apstākļi kā 20 °C temperatūra pie standartspiediena 101,3 kPa.

2.2.1.2.

Pirofora gāze ir uzliesmojoša gāze, kas spontāni uzliesmot var gaisā 54 °C vai zemākā temperatūrā.

2.2.1.3.

Ķīmiski nestabila gāze ir uzliesmojoša gāze, kas var eksplodēt pat bezgaisa vai bezskābekļa vidē.”;

daļas 2.2.2.1. un 2.2.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.2.2.1.

Uzliesmojošu gāzi saskaņā ar 2.2.1. tabulu klasificē 1.A, 1.B vai 2. kategorijā. Piroforas un/vai ķīmiski nestabilas uzliesmojošas gāzes vienmēr klasificē 1.A kategorijā.

2.2.1. tabula

Uzliesmojošu gāzu kategorizācijas kritēriji

Kategorija

Kritēriji

1.A

Uzliesmojoša gāze

Gāzes, kas 20 °C temperatūrā pie standartspiediena 101,3 kPa:

a)	var uzliesmot, ja to tilpumkoncentrācija gaisā ir 13 % vai mazāka, vai

b)	to uzliesmošanas diapazons saskarē ar gaisu neatkarīgi no zemākās uzliesmošanas robežas ir vismaz 12 procentpunkti,

ja vien dati neliecina, ka tās apmierina 1.B kategorijas kritērijus.

Pirofora gāze

Uzliesmojošas gāzes, kas 54 °C vai zemākā temperatūrā gaisā var spontāni uzliesmot.

Ķīmiski nestabila gāze

Uzliesmojošas gāzes, kas ir ķīmiski nestabilas 20 °C temperatūrā pie standartspiediena 101,3 kPa.

Uzliesmojošas gāzes, kas ir ķīmiski nestabilas temperatūrā, kas pārsniedz 20 °C, un/vai pie spiediena, kas pārsniedz 101,3 kPa.

1.B

Uzliesmojoša gāze

Gāzes, kas attiecībā uz uzliesmojamību atbilst 1.A kategorijas kritērijiem, taču nav nedz piroforas, nedz ķīmiski nestabilas, un kam ir vismaz viena no šādām īpašībām:

a)	zemākā uzliesmošanas tilpumkoncentrācija gaisā pārsniedz 6 % vai

b)	degšanas pamatātrums nesasniedz 10 cm/s.

Uzliesmojoša gāze

1.A vai 1.B kategorijā neietilpstošās gāzes, kam maisījumā ar gaisu 20 °C temperatūrā pie standartspiediena 101,3 kPa ir uzliesmošanas diapazons.

1. PIEZĪME.

Aerosolus par uzliesmojošām gāzēm neklasificē. Sk. 2.3. iedaļu.

2. PIEZĪME.

Ja nav datu, kas dotu iespēju vielu klasificēt 1.B kategorijā, 1.A kategorijas kritērijiem atbilstošu uzliesmojošu gāzi pēc noklusējuma klasificē 1.A kategorijā.

3. PIEZĪME.

Piroforu gāzu spontāna aizdegšanās ne vienmēr notiek tūlīt, tas var notikt ar aizkavi.

4. PIEZĪME.

Ja datu par uzliesmojošas gāzes piroforitāti nav, uzliesmojošu gāzu maisījumu par piroforu gāzi klasificē tad, ja tas (pēc tilpuma) satur vairāk nekā 1 % piroforu komponentu.”;

daļas 2.2.3. iedaļas 2.2.3. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.2.2. tabula

Marķējuma elementi uzliesmojošām gāzēm

	1.A kategorija	Gāzes, ko sakarā ar atbilstību piroforas gāzes vai ķīmiski nestabilas gāzes (A/B) kritērijiem ierindo 1.A kategorijā			1.B kategorija	2. kategorija
		Pirofora gāze	Ķīmiski nestabila gāze
		Pirofora gāze	A kategorija	B kategorija
GHS piktogramma						Piktogrammas nav
Signālvārds	Bīstami	Bīstami	Bīstami	Bīstami	Bīstami	Uzmanību
Bīstamības apzīmējums	H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze	H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze H232: Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas	H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze H230: Var eksplodēt pat bezgaisa vidē	H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze H231: Paaugstinātā spiedienā vai temperatūrā var eksplodēt pat bezgaisa vidē	H221: Uzliesmojoša gāze	H221: Uzliesmojoša gāze
Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”	P210	P210 P222 P280	P202 P210	P202 P210	P210	P210
Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”	P377 P381	P377 P381	P377 P381	P377 P381	P377 P381	P377 P381
Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”	P403	P403	P403	P403	P403	P403
Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

Klasificēšanas procedūras lēmumu pieņemšanas loģika ir šāda (sk. 2.2.1. attēlu).”;

daļas 2.2.3. iedaļā pēc 2.2.2. tabulas ievieto šādu daļu:

“Ja kādu uzliesmojošu gāzi vai gāzu maisījumu klasificē par piroforu un/vai ķīmiski nestabilu, visas attiecīgās klasifikācijas paziņo drošības datu lapā, kā detalizēti norādīts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 II pielikumā, un attiecīgos bīstamības paziņošanas elementus iekļauj marķējumā.”;

daļas 2.2.3. iedaļas 2.2.1. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.2.1. attēls

Uzliesmojošas gāzes

1.A kategorija

ķīmiski nestabila gāze

1.A kategorija

Pirofora gāze

1.A kategorija

B pirofora gāze un ķīmiski nestabila gāze

Bīstami

1.A kategorija

A pirofora gāze un ķīmiski nestabila gāze

Vai 20 °C temperatūrā un pie standartspiediena 101,3 kPa tā ir ķīmiski nestabila?

Vai temperatūrā, kas pārsniedz 20 °C, un/vai pie spiediena, kas pārsniedz 101,3 kPa, tā ir ķīmiski nestabila?

Vai 20 °C temperatūrā un pie standartspiediena 101,3 kPa tā ir ķīmiski nestabila?

Vai 54 °C vai zemākā temperatūrā tā gaisā spontāni aizdegas? (1)

Neklasificē par uzliesmojošu gāzi

Vai tai 20 °C temperatūrā gaisā un pie standartspiediena 101,3 kPa ir uzliesmošanas diapazons?

Jā

Nē

Jā

Nē

Jā

Viela/maisījums ir gāze

(1)	Ja datu par uzliesmojošas gāzes piroforitāti nav, uzliesmojošu gāzu maisījumu par piroforu gāzi klasificē tad, ja tas (pēc tilpuma) satur vairāk nekā 1 % piroforu komponentu.

1.A kategorija

ķīmiski nestabila gāze

Vai 20 °C temperatūrā pie standartspiediena 101,3 kPa tā:

a) uzliesmo, ja tās tilpumkoncentrācija maisījumā ar gaisu ir 13 % ?; vai

b) vai neatkarīgi no zemākās uzliesmošanas robežas tai maisījumā ar gaisu ir vismaz 12 procentpunktu uzliesmošanas diapazons?

2. kategorija

Piktogrammas nav

Uzmanību

Vai pie > 6 % tilpumkoncentrācijas gaisā tai ir zemākā uzliesmošanas robeža un/vai tās degšanas pamatātrums ir < 10 cm/s?

Vai temperatūrā, kas pārsniedz 20 °C, un/vai pie spiediena, kas pārsniedz 101,3 kPa, tā ir ķīmiski nestabila?

Nē vai nav zināms

Jā

Nē

1.B kategorija

1.A kategorija

Bīstami

”;

l)	daļas 2.2.3. iedaļā 2.2.2. attēlu svītro;

daļas 2.2.4. iedaļu groza šādi:

2.2.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.2.4.1.

Uzliesmojamību nosaka ar testiem vai – attiecībā uz maisījumiem, ja par tiem ir pieejami pietiekami dati,– ar aprēķiniem saskaņā ar ISO pieņemtajām metodēm (sk. grozīto ISO 10156 Gases and gas mixtures – Determination of fire potential and oxidising ability for the selection of cylinder valve outlets un, ja attiecībā uz 1.B kategoriju izmanto degšanas pamatātrumu, sk. grozīto ISO 817 Refrigerants Designation and safety classification, Annex C:- Method of test for burning velocity measurement of flammable gases). Grozītā ISO 10156 atbilstošā testēšanas aparāta vietā var izmantot grozītā EN 1839 (Determination of explosion limits of gases and vapours) 4.2. punktam atbilstošo caurules metodi.”;

pievieno šādu 2.2.4.2. un 2.2.4.3. iedaļu:

“2.2.4.2.

Piroforitāti nosaka 54 °C temperatūrā vai nu ar IEC 60079-20-1 ed1.0 (2010-01) “Explosive atmospheres – Part 20-1: Material characteristics for gas and vapour classification – Test methods and data”, vai DIN51794 “Determining the ignition temperature of petroleum products”.

2.2.4.3.

Piroforo gāzu klasifikācijas procedūra nav jāizmanto, ja ražošanas vai manipulāciju pieredze liecina, ka saskarē ar gaisu, kura temperatūra ir 54 °C vai zemāka, viela spontāni neaizdegas. Uzliesmojošu gāzu maisījumus, kuru piroforitāte nav testēta un kuras satur vairāk nekā vienu procentu piroforu komponentu, klasificē par piroforām gāzēm. Izvērtējot, vai jāklasificē uzliesmojošu gāzu maisījumi, kuri satur vienu procentu vai mazāk komponentu ar piroforām īpašībām, izmanto ekspertu slēdzienus par piroforu gāzu un to maisījumu īpašībām un fizikālo bīstamību. Šādā gadījumā tas, vai izdarīt testēšanu, jāapsver tikai tad, ja ekspertu slēdzieni liecina, ka klasificēšanas atbalstam vajadzīgi papildu dati.”;

n)	daļas 2.2.4.2. iedaļu pārnumurē šādi: “2.2.4.4.”;

daļas 2.6.4.2. iedaļas tekstu pirms a) līdz d) punkta aizstāj ar šādu:

“2.6.4.2.

Attiecībā uz maisījumiem (5), kuri satur jau zināmus uzliesmojošus šķidrumus noteiktā koncentrācijā, pat ja tie satur negaistošus komponentus, piem., polimērus, piedevas, uzliesmošanas punkts nav jānosaka eksperimentāli, ja pēc 2.6.4.3. punktā norādītās metodes aprēķinātais maisījuma uzliesmošanas punkts vismaz par 5 °C (6) pārsniedz attiecīgo klasificēšanas kritēriju un ja:

(5) Līdz šim šī aprēķina metode validēta maisījumiem, kas satur līdz sešiem gaistošiem komponentiem. Minētie komponenti var būt uzliesmojoši šķīdumi (piemēram, ogļūdeņraži, ēteri, spirti, esteri, izņemot akrilātus) un ūdens. Tomēr aprēķina metode vēl nav validēta maisījumiem, kas satur halogenētus savienojumus, sēra un/vai fosfora savienojumus, kā arī reaģētspējīgus akrilātus."

(6) Ja aprēķinātais uzliesmošanas punkts attiecīgo klasifikācijas kritēriju pārsniedz mazāk nekā par 5°C, aprēķināšanas metodi var neizmantot un uzliesmošanas punktu nosaka eksperimentāli.”;"

daļas 2.7.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.7.2.2.

Metālu vai metālu sakausējumu pulveri ir klasificējami par uzliesmojošām cietām vielām, ja tie spēj aizdegties un ja reakcijas zona visu parauga garumu (100 mm) aptver ne ilgāk kā 10 minūtēs.”;

daļas 2.12.2.1. iedaļā 2.12.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.12.1. tabula

Kritēriji attiecībā uz vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Kategorija	Kritēriji
1	Jebkura viela vai maisījums, kurš apkārtējās vides temperatūrā strauji reaģē ar ūdeni un kura izdalītajai gāzei ir tendence spontāni aizdegties, vai kurš apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni tādā veidā, ka uzliesmojošās gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 10 litriem uz kilogramu vielas vienā minūtē.
2	Jebkura viela vai maisījums, kurš apkārtējās vides temperatūrā viegli reaģē ar ūdeni tādā veidā, ka uzliesmojošās gāzes izdalīšanās ātrums ir vienāds ar vai lielāks par 20 litriem uz kilogramu vielas vienā stundā, un kurš neatbilst 1. kategorijas kritērijiem.
3	Jebkura viela vai maisījums, kurš apkārtējās vides temperatūrā lēni reaģē ar ūdeni tādā veidā, ka uzliesmojošās gāzes izdalīšanās maksimālais ātrums pārsniedz 1 litru uz kilogramu vielas vienā stundā, un kurš neatbilst 1. un 2. kategorijas kritērijiem.

Piezīme.

Testu ar vielu vai maisījumu veic ar tādu fizikālu formu, kāda tai/tam ir. Piemēram, ja vielas piegādāšanas vai pārvadāšanas vajadzībām tās fizikālā forma ir mainīta un šī mainītā forma atšķiras no tās, kas tai bija, kad to testēja, un ja uzskata, ka šī formas maiņa varētu būtiski mainīt vielas parametrus klasifikācijas testā, šī viela jātestē arī jaunajā formā.”;

pievieno šādu 2.17. iedaļu:

“2.17. Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli

2.17.1. Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

2.17.1.1. Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli ir cietas vai šķidras sprādzienbīstamas vielas vai maisījumi, kas sprādzienbīstamības nomākšanai flegmatizēti tā, lai tie visā masā nesprāgtu un pārāk strauji nedegtu, un uz ko tātad var neattiecināt bīstamības klasi “Sprādzienbīstami materiāli” (sk. arī 2.1.4.1. iedaļas 3. daļu) (7).

2.17.1.2. Bīstamības klasē “Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli” ietilpst:

cieti desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli: sprādzienbīstamas vielas vai maisījumi, kas samitrināti ar ūdeni vai spirtiem vai atšķaidīti ar citām vielām, sprādzienbīstamības nomākšanai izveidojot viendabīgu cietu maisījumu;

PIEZĪME. Tas attiecas arī uz desensibilizāciju, kas panākta, veidojot vielu hidrātus.

b)	šķidri desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli: sprādzienbīstamas vielas vai maisījumi, kas izšķīdināti vai suspendēti ūdenī vai spirtos, sprādzienbīstamības nomākšanai izveidojot viendabīgu šķidru maisījumu.

2.17.2. Klasificēšanas kritēriji

2.17.2.1. Klasificēšanu šajā klasē apsver attiecībā uz ikvienu desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu, ja vien:

a)	nav paredzēts, ka tas attiecīgajā stāvoklī radīs sprādzienu vai pirotehnisku efektu;

tam attiecīgajā stāvoklī nepiemīt UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmata) 6. a) vai 6. b) punktā minētās testu sērijas testos apliecināta masveida sprādziena bīstamība vai tā koriģētais degšanas ātrums saskaņā ar šīs rokasgrāmatas V daļas 51.4. punktā aprakstīto degšanas ātruma testu nepārsniedz 1 200 kg/min. vai

c)	attiecīgajā stāvoklī tā eksotermiskās sadalīšanās enerģija nesasniedz 300 J/g.

1. PIEZĪME. Vielas vai maisījumus, kas desensibilizētā stāvoklī atbilst a) vai b) kritērijam, klasificē par sprādzienbīstamiem materiāliem (sk. 2.1. iedaļu). Vielas vai maisījumi, kas atbilst c) kritērijam, var būt citu fizikālās bīstamības klašu tvērumā.

2. PIEZĪME. Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var aplēst, izmantojot piemērotu kalometrisku paņēmienu (sk. UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmata) II daļas 20. iedaļas 20.3.3.3. apakšpunktu.).”;

2.17.2.2. Desensibilizētus sprādzienbīstamus materiālus atkarībā no degšanas ātruma (Ac), kas koriģēts, izmantojot UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmatas) V daļas 51.4. punktā aprakstīto degšanas ātruma testu (uguns no ārpuses), klasificē vienā no četrām šīs klases kategorijām un tām atbilstoši iepako piegādei un lietošanai saskaņā ar 2.17.1. tabulu.

2.17.1. tabula

Desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu kritēriji

Kategorija	Kritēriji
1	Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli ar koriģētu degšanas ātrumu (AC), kas vienāds ar 300 kg/min vai lielāks par to, bet nepārsniedz 1 200 kg/min
2	Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli ar koriģētu degšanas ātrumu (AC), kas vienāds ar 140 kg/min vai lielāks par to, bet nesasniedz 300 kg/min
3	Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli ar koriģētu degšanas ātrumu (AC), kas vienāds ar 60 kg/min vai lielāks par to, bet nesasniedz 140 kg/min
4	Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli ar koriģētu degšanas ātrumu (AC), kas nesasniedz 60 kg/min

1. piezīme. Desensibilizētus sprādzienbīstamus materiālus sagatavo tā, lai tie nezaudētu homogenitāti un parastas glabāšanas un manipulāciju laikā nesadalītos pa frakcijām, jo īpaši tad, ja desensibilizācija panākta ar samitrināšanu. Ražotājs/piegādātājs drošības datu lapā informē par glabāšanas ilgumu un sniedz norādījumus, kā verificēt desensibilizāciju. Noteiktos apstākļos desensibilizācijas līdzekļa (piem., flegmatizētāja, mitrinātāja vai apstrādes līdzekļa) saturs piegādāšanas un lietošanas gaitā var samazināties un tātad var palielināties desensibilizētā sprādzienbīstamā materiāla bīstamības potenciāls. Turklāt drošības datu lapa satur padomus, kā nepieļaut ugunsbīstamības, sprādzienbīstamības vai izmetbīstamības palielināšanos gadījumos, kur viela vai maisījums nav pietiekami desensibilizēti.

2. piezīme. Desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu sprādzienbīstamību nosaka, izmantojot UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmatas) 2. testu sēriju, un deklarē drošības datu lapā.

3. piezīme. Kas attiecas uz glabāšanu, piegādi un lietošanu, desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli neietilpst arī 2.1. iedaļā (“Sprādzienbīstami materiāli”), 2.6. iedaļā (“Uzliesmojoši šķidrumi”) un 2.7. iedaļā (“Uzliesmojošas cietas vielas”).

2.17.3. Paziņošana par bīstamību

Marķējuma elementus šķidrām vielām, cietām vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem, pēc kuriem ķimikālijas klasificē šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 2.17.2. tabulu.

2.17.2. tabula

Desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu marķējuma elementi

	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija
GHS piktogramma
Signālvārds	Bīstami	Bīstami	Uzmanību	Uzmanību
Bīstamības apzīmējums	H206 Ugunsbīstamība, triecienviļņbīstamība vai izmetbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks	H207 Uguns vai izmetes bīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks	H207 Ugunsbīstamība vai izmetbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks	H208: Ugunsbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks
Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”	P210 P212 P230 P233 P280	P210 P212 P230 P233 P280	P210 P212 P230 P233 P280	P210 P212 P230 P233 P280
Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”	P370 + P380 + P375	P370 + P380 + P375	P370 + P380 + P375	P371 + P380 + P375
Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”	P401	P401	P401	P401
Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”	P501	P501	P501	P501

2.17.4. Papildu apsvērumi attiecībā uz klasificēšanu

2.17.1. attēls

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli

Nē

Sprādzienbīstams materiāls

1.1. apakšgrupa

Sprādzienbīstams materiāls

1.1. apakšgrupa

Bīstamības klase “Sprādzienbīstami materiāli”(kritērijus sk. 2.1. iedaļā)

Jā

Nē

Neklasificē par desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu

Var būt citu fizikālas bīstamības klašu tvērumā

Jā

Bīstami

Jā

Vai rezultāts ir masveida sprādziens?

6. a) un 6. b) tests

Vai eksotermiskās sadalīšanās enerģija ir mazāka par 300 J/g?

Vai tas satur sprādzienbīstamu vielu vai maisījumu, kas sprādzienbīstamo īpašību nomākšanas labad ir flegmatizēts?

Vai šī viela/maisījums ir cieta viela vai šķidrums?

Nē

Jā

Nē

Vai AC > 1 200 kg/min?

Vai rezultāts ir masveida sprādziens?

Degšanas ātruma tests

(V daļas 51.4. punkts)

Vai C > 60 kg/min, bet ≤ 140 kg/min?

4. kategorija

3. kategorija

2. kategorija

Vai C > 60 kg/min?

Uzmanību

Jā

Nē

Vai C > 140 kg/min, bet ≤ 300 kg/min?

Nē

Uzmanību

Bīstami

1. kategorija

Jā

Vai C > 300 kg/min, bet ≤ 1200 kg/min?

Nē

2.17.4.1. Desensibilizētu sprādzienbīstamu materiālu klasifikācijas procedūru nepiemēro, ja:

a)	pēc 2.1. iedaļas kritērijiem vielas vai maisījumi sprāgstvielas nesatur; vai

b)	eksotermiskās sadalīšanās enerģija nesasniedz 300 J/g.

2.17.4.2. Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju nosaka, izmantojot jau desensibilizētu sprāgstvielu (proti, cieto vielu vai šķidrumu homogēnisko maisījumu, ko veido sprāgstviela kopā ar tās sprādzienbīstamības nomākšanai izmantotajām vielām). Eksotermiskās sadalīšanās enerģiju var aplēst, izmantojot piemērotu kalometrisku paņēmienu (sk. UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmata) II daļas 20. iedaļas 20.3.3.3. apakšpunktu.)”;

pielikuma 3. daļu groza šādi:

daļas 3.1.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.1.1.1.

Akūta toksicitāte ir nopietna nelabvēlīga ietekme uz veselību (t. i., letalitāte), kas rodas pēc vienreizējas vai īslaicīgas orālas, dermālas vai inhalatīvas eksponētības vielai vai maisījumam.”;

daļas 3.1.2.1. iedaļas ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“3.1.2.1.

Pēc vielu izraisītās akūtās toksicitātes (orālā, dermālā vai inhalatīvā ceļā) tās atbilstoši zemāk tabulā norādītajiem skaitliskajiem robežkritērijiem var ierindot vienā no četrām bīstamības kategorijām. Akūtās toksicitātes vērtības izsaka kā (aptuvenas) LD50 (orālam, dermālam ceļam) vai LC50 (inhalatīvam ceļam) vērtības vai kā aplēsto akūto toksicitāti (ATE). Lai gan dažas in vivo metodes LD50/LC50 vērtības nosaka tieši, citas jaunākas in vivo metodes (kurās, piem., izmanto mazāk dzīvnieku) vērtē tādus citus akūtas toksicitātes indikatorus kā būtiskas klīniskas toksicitātes pazīmes, kuras izmanto bīstamības kategorijas piešķiršanā. Skaidrojošas piezīmes dotas aiz 3.1.1. tabulas.”;

c)	daļas 3.1.2.1. iedaļā 3.1.1. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu: “3.1.1. tabula. Aplēstās akūtās toksicitātes (ATE) vērtības un akūtas toksicitātes bīstamības kategoriju kritēriji.”;

daļas 3.2.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.2.1.1.

Ādas korozija [īpašība “kodīgs ādai”] ir paliekoši ādas bojājumi, kas radušies pēc eksponētības kādai vielai vai maisījumam, proti, redzama nekroze, kas pārņem visu epidermu un iesniedzas arī dermā.

Ādas kairinājums [īpašība “kairinošs ādai”] ir pārejoši ādas bojājumi, kas radušies pēc eksponētības kādai vielai vai maisījumam.”;

daļas 3.3.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.3.1.1.

Nopietni acu bojājumi ir tādi acs audu bojājumi vai nopietna fiziska redzes pasliktināšanās pēc acs eksponētības kādai vielai un maisījumam, kas nav pilnīgi pārejoši.

Acu kairinājums ir tādas pārmaiņas pēc acs eksponētības kādai vielai vai maisījumam, kas ir pilnīgi pārejošas.”;

daļas 3.4.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.4.1.1.

Elpceļu sensibilizācija ir elpceļu hiperjutīgums, kas rodas pēc kādas vielas vai maisījuma ieelpošanas.”;

daļas 3.4.1.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.4.1.2.

Ādas sensibilizācija [“sensibilizācija saskarē ar ādu”] ir alerģiska reakcija, kas rodas pēc ādas saskares ar kādu vielu vai maisījumu.”;

daļas 3.4.2.1.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.4.2.1.3.1.

Dati, kas iegūti tādos attiecīgos pētījumos ar dzīvniekiem (8), kuri var norādīt uz vielas potenciālu cilvēkam izraisīt elpceļu sensibilizāciju (9), var ietvert:

a)	E imunoglobulīna (IgE) mērījumus un citus specifiskus imunoloģiskus parametrus, piemēram, pelēm,

b)	specifiskas plaušu reakcijas jūrascūciņām.

(8) Atzīti un validēti modeļi elpceļu hiperjutīguma testēšanai ar dzīvniekiem patlaban nav pieejami. Pētījumos ar dzīvniekiem iegūti dati noteiktos apstākļos var sniegt vērtīgu informāciju novērtēšanā pēc pierādījumu svara."

(9) Mehānismi, kā vielas izraisa astmas simptomus, vēl nav pilnīgi zināmi. Profilakses pasākumu kontekstā šādas vielas uzskata par elpceļu sensibilizatoriem. Tomēr, ja, balstoties uz pierādījumiem, var pierādīt, ka šīs vielas astmas simptomus izraisa tikai cilvēkiem ar pastiprinātu bronhu reaktivitāti, tās par elpceļu sensibilizatoriem uzskatīt nevajadzētu.;”"

daļas 3.4.3.3.2. iedaļas 3.4.6. tabulas 1. piezīmi aizstāj ar šādu:

“1. piezīme.

Šo izpausmes robežkoncentrāciju parasti izmanto, lai piemērotu II pielikuma 2.8. iedaļā noteiktās īpašās marķēšanas prasības, kas paredzētas jau sensibilizētu indivīdu aizsargāšanai. Maisījumiem, kuru sastāvā esoša komponenta koncentrācija ir vienāda ar šo koncentrāciju vai par to lielāka, noteikti ir jābūt drošības datu lapai. Attiecībā uz sensibilizējošām vielām ar specifisku robežkoncentrāciju nosaka, ka izpausmes robežkoncentrācija ir viena desmitdaļa specifiskās robežkoncentrācijas.”;

daļas 3.5.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.5.1.1.

Dīgļšūnu mutagenitāte ir pārmantojamas gēnu mutācijas, tostarp pārmantojamas strukturālas un skaitliskas dīgļšūnu hromosomu aberācijas, kas rodas pēc eksponētības vielai vai maisījumam.”;

daļas 3.5.1.1. iedaļu pārnumurē šādi:

“3.5.1.2.

Mutācija ir šūnas ģenētiskā materiāla daudzuma vai struktūras pastāvīga pārmaiņa. Terminu “mutācija” piemēro gan pārmantojamām ģenētiskām pārmaiņām, kas var parādīties fenotipā, gan arī to pamatā esošajām DNS modifikācijām, ja tādas zināmas (arī specifiskām bāzu pāru pārmaiņām un hromosomu translokācijām). Ar terminu “mutagēnisks” un “mutagēns” apzīmē aģentus, kas palielina mutāciju biežumu šūnu un/vai organismu populācijā.”;

daļas 3.5.1.2. iedaļu pārnumurē šādi:

“3.5.1.3.

Ar vispārīgākajiem terminiem “genotoksisks” un “genotoksicitāte” apzīmē aģentus vai procesus, kuri maina DNS struktūru, informācijas saturu vai segregēšanos vai kuros tie mainās, arī tādus, kas izraisa DNS bojājumus, iejaucoties normālajos replikācijas procesos, vai kas nefizioloģiskā veidā (uz laiku) iespaido tās replicēšanos. Genotoksicitātes testu rezultātus parasti uzskata par mutagēniskas ietekmes indikatoriem.”;

daļas 3.5.2.3.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.5.2.3.5.

Tādi somatisko šūnu mutagenitātes in vivo testi kā:

—	zīdītāju kaula smadzeņu hromosomu aberāciju tests,

—	zīdītāju eritrocītu mikrokodolu tests”;

daļas 3.6.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.6.1.1.

Kancerogenitāte ir vēža inducēšanās vai vēža incidences paaugstināšanās, kas rodas pēc eksponētības vielai vai maisījumam. Par prezumētiem vai domājamiem cilvēka kancerogēniem uzskata arī vielas, kas inducējušas labdabīgus un ļaundabīgus audzējus pienācīgi veiktos eksperimentālos pētījumos ar dzīvniekiem, ja vien nav stingru pierādījumu, ka audzēju veidošanās mehānisms cilvēkam nav relevants.

Kādas vielas vai maisījuma klasificēšana par kancerogēniski bīstamu balstās uz vielai piemītošajām īpašībām un neinformē par to, kāds var būt ar vielas vai maisījuma lietošanu saistītais vēža riska līmenis cilvēkam.”;

daļas 3.7.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.7.1.1.

Reproduktīvā toksicitāte [“toksiska ietekme uz reproduktīvo funkciju”] ir tāda nelabvēlīga ietekme uz pieaugušu vīrišķā un sievišķā dzimuma īpatņu dzimumfunkciju un auglību, kā arī uz tādu ontoģenēzes toksicitāti pēcnācējiem, kas novērojami pēc eksponētības kādai vielai vai maisījumam. Turpmāk sniegtās definīcijas ir pielāgotas, par pamatu ņemot ICPS/EHC dokumenta Nr. 225 Principles for Evaluating Health Risks to Reproduction Associated with Exposure to Chemicals saskaņotās darba definīcijas. Par ķimikāliju zināmais fakts, ka tā inducē pārmantojamus ģenētiskus efektus pēcnācējiem, klasificēšanas vajadzībām ir aplūkots dīgļšūnas skarošajai mutagenitātei veltītajā iedaļā “Cilmes šūnu mutagenitāte” (3.5. iedaļa), jo šajā klasifikācijas sistēmā labāk iederas minēto ietekmi aplūkot atsevišķajā bīstamības klasē “Mutagenitāte dīgļšūnām” [“Cilmes šūnu mutagenitāte”].

Šajā klasifikācijas sistēmā reproduktīvo toksicitāti tālāk iedala divās galvenajās grupās:

a)	nelabvēlīga ietekme uz dzimumfunkciju un auglību,

b)	nelabvēlīga ietekme uz pēcnācēju attīstību.

Dažu veidu toksisku ietekmi uz reproduktīvo sistēmu nevar skaidri pieskaitīt nedz pie dzimumfunkcijas un auglības traucējumiem, nedz pie ontoģenētiskās toksicitātes. Tomēr vielas un maisījumus, kas izraisa šādu ietekmi, klasificē par reproduktīvajiem toksikantiem, uz kuriem attiecas vispārīgs bīstamības apzīmējums.”;

daļas 3.7.2.5.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.7.2.5.1.

Ir pieejamas vairākas starptautiski pieņemtas testēšanas metodes; pie tām pieder ontoģenēzes toksicitātes testēšanas metodes (piem., ESAO Testēšanas vadlīnija Nr. 414) un vienas vai divu paaudžu toksicitātes testēšanas metodes (piem., ESAO Testēšanas vadlīnija Nr. 415, 416 un 443).”;

daļas 3.8.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.8.1.1.

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (vienreizēja ekspozīcija [“iedarbība”]) ir īpašas, subletālas toksiskas ietekmes uz mērķorgāniem, kuras rodas pēc vienreizējas eksponētības kādai vielai vai maisījumam. Tā ir jebkāda nopietna ietekme uz veselību, kuras rezultātā tūlīt un/vai ar kavēšanos var rasties pārejoši vai nepārejoši funkcionāli bojājumi un kura nav īpaši aplūkota 3.1. līdz 3.7. un 3.10. sadaļā (sk. arī 3.8.1.6.).”;

daļas 3.8.3.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.8.3.4.1.

Ja nav ticamu pierādījumu vai testēšanas datu par pašu konkrēto maisījumu un ja klasificēšanai nevar izmantot savienošanas principus, maisījumu klasificē, pamatojoties uz tā sastāvdaļu klasifikāciju. Šajā gadījumā, ja vismaz viena no maisījuma sastāvdaļām klasificēta par konkrēta mērķorgāna 1. kategorijas vai 2. kategorijas toksikantu (vienreizēja ekspozīcija) un ir konstatējama līmenī, kas atbilst attiecīgajai vispārīgajai robežkoncentrācijai, kura attiecīgi 1. un 2. kategorijai norādīta 3.8.3. tabulā, vai šo robežkoncentrāciju pārsniedz, maisījumu klasificē par konkrēta mērķorgāna toksikantu (konkrētais orgāns norādīts) pēc vienreizējas ekspozīcijas.”;

daļas 3.8.3.4. sadaļā pievieno 3.8.3.4.6. sadaļu:

“3.8.3.4.6.

Gadījumos, kur attiecībā uz 3. kategorijas sastāvdaļām tiek lietota pieskaitīšanas pieeja, maisījumu “relevantās sastāvdaļas” ir tādas, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masa/masa cietvielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilp./tilp. gāzēm), ja vien nav pamata domāt, ka sastāvdaļai, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska nozīme šā maisījuma klasificēšanā attiecībā uz elpceļu kairinājumu vai narkotisku ietekmi.”;

daļas 3.9.1.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.9.1.1.

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu (atkārtota ekspozīcija [“iedarbība”]) ir īpašas toksiskas ietekmes uz mērķorgāniem, kuras rodas pēc atkārtotas eksponētības kādai vielai vai maisījumam. Tā ir jebkāda nopietna ietekme uz veselību, kuras rezultātā tūlīt un/vai ar kavēšanos var rasties pārejoši vai nepārejoši funkcionāli bojājumi. Tomēr pie tām nepieder citas konkrētas toksiskas ietekmes, kas īpaši aplūkotas 3.1. līdz 3.8. un 3.10. sadaļā.”;

daļas 3.9.3.4.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.9.3.4.1.

Ja nav ticamu pierādījumu vai testēšanas datu par pašu konkrēto maisījumu un ja klasificēšanai nevar izmantot savienošanas principus, maisījumu klasificē, pamatojoties uz tā sastāvdaļu klasifikāciju. Šajā gadījumā, ja vismaz viena no maisījuma sastāvdaļām klasificēta par konkrēta mērķorgāna 1. kategorijas vai 2. kategorijas toksikantu (atkārtota ekspozīcija) un ir konstatējama līmenī, kas atbilst attiecīgajai vispārīgajai robežkoncentrācijai, kura attiecīgi 1. un 2. kategorijai norādīta 3.9.4. tabulā, vai šo robežkoncentrāciju pārsniedz, maisījumu klasificē par konkrēta mērķorgāna toksikantu (konkrētais orgāns norādīts) pēc atkārtotas ekspozīcijas.”;

daļas 3.10.1.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“3.10.1.3.

Aspiratīva bīstamība izpaužas kā tādas nopietnas akūtas ietekmes kā ķīmiska pneimonija, plaušu trauma vai nāve, kuras rada vielas vai maisījuma ieelpošana.”;

daļas 3.10.3.3. iedaļā pievieno jaunu iedaļu:

“3.10.3.3.1.1.

Maisījuma “relevantās sastāvdaļas” ir sastāvdaļas, kuru koncentrācija ir ≥ 1 %.”;

daļas 3.10.3.3.1.1. iedaļu pārnumurē un aizstāj ar šādu:

“3.10.3.3.1.2.

Ja maisījuma 1. kategorijas sastāvdaļu koncentrāciju summa ir ≥ 10 % un ja, mērot 40 °C temperatūrā, maisījuma kinemātiskā viskozitāte ir ≤ 20,5 mm2/s, maisījumu klasificē 1. kategorijā.”;

daļas 3.10.3.3.1.2. iedaļu pārnumurē un aizstāj ar šādu:

“3.10.3.3.1.3.

Tādiem maisījumiem, kas noslāņojas divos vai vairāk izteiktos slāņos, ja jebkurā no izteiktajiem slāņiem 1. kategorijas sastāvdaļu summa ir ≥ 10 % un ja, mērot 40 °C temperatūrā, tā kinemātiskā viskozitāte ir ≤ 20,5 mm2/s, visu maisījumu klasificē par 1. kategorijas maisījumu.”;

pielikuma 4. daļu groza šādi:

daļas 4.1.3.5.5.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

“4.1.3.5.5.3.1.

Vispirms ņem vērā visus komponentus, kas klasificēti kategorijā “akūts 1”. Ja šo komponentu koncentrāciju (izteiktas procentos) summa, reizināta ar to attiecīgajiem M koeficientiem, ir ≥ 25 %, visu maisījumu klasificē kategorijā “akūts 1”.”

(1) Vai attiecīgā gadījumā < 1 %, sk. 3.2.3.3.1.

(2) Vai attiecīgā gadījumā < 1 %, sk. 3.3.3.3.1.

(3) Vai attiecīgā gadījumā < 1 %, sk. 3.8.3.4.6.

(4) Vai attiecīgā gadījumā < 0,1 %, sk. 4.1.3.1.

(7) 2.1. iedaļā definētos nestabilos sprādzienbīstamos materiālus iespējams arī ar desensibilizācijas starpniecību stabilizēt, un tādā gadījumā tos drīkst klasificēt par desensibilizētiem sprādzienbīstamiem materiāliem ar nosacījumu, ka visi 2.17. iedaļas nosacījumi ir izpildīti. Desensibilizētos sprādzienbīstamos materiālus testē saskaņā ar 3. testu sēriju (UN RTDG, Manual of Tests and Criteria (UN RTDG Testu un kritēriju rokasgrāmata) I daļa), jo svarīga nozīme drošas manipulācijas un lietošanas nosacījumu noteikšanā var būt informācijai par to jutību pret mehāniskiem stimuliem. Rezultātus paziņo drošības datu lapā.

III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. daļu groza šādi:

daļas 1.1. tabulā pievieno šādus bīstamības apzīmējumus:

“H206	Language	2.17 – Desensitised explosives, Hazard Category 1
	BG	Опасност от пожар или разпръскване; повишен риск от експлозия при понижено съдържание на десенсибилизиращ агент.
	ES	Peligro de incendio, onda expansiva o proyección; mayor riesgo de explosión si se reduce el agente insensibilizante.
	CS	Nebezpečí požáru, tlakové vlny nebo zasažení částicemi; zvýšené nebezpečí výbuchu, sníží-li se objem znecitlivujícího prostředku.
	DA	Fare for brand, eksplosion eller udslyngning af fragmenter; øget risiko for eksplosion, hvis det desensibiliserende middel reduceres.
	DE	Gefahr durch Feuer, Druckstoß oder Sprengstücke; erhöhte Explosionsgefahr wenn das Desensibilisierungsmittel reduziert wird.
	ET	Süttimis-, plahvatus- või laialipaiskumisoht, desensibilisaatori vähenemise korral suurenenud plahvatusoht.
	EL	Κίνδυνος πυρκαγιάς, ανατίναξης ή εκτόξευσης· αυξημένος κίνδυνος έκρηξης εάν μειωθεί ο παράγοντας απευαισθητοποίησης.
	EN	Fire, blast or projection hazard; increased risk of explosion if desensitising agent is reduced.
	FR	Danger d'incendie, d'effet de souffle ou de projection; risque accru d'explosion si la quantité d'agent désensibilisateur est réduite.
	GA	Guais dóiteáin, phléasctha nó teilgin; baol méadaithe pléasctha má laghdaítear an dí-íogróir.
	HR	Opasnost od vatre, udarnog vala ili rasprskavanja; povećan rizik od eksplozije ako je smanjen udio desenzitirajućeg agensa.
	IT	Pericolo d'incendio, di spostamento d'aria o di proiezione; maggior rischio di esplosione se l'agente desensibilizzante è ridotto.
	LV	Ugunsbīstamība, triecienviļņbīstamība vai izmetbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks.
	LT	Gaisro, sprogimo arba išsvaidymo pavojus; sumažėjus desensibilizacijos veiksnio poveikiui kyla didesnė sprogimo rizika.
	HU	Tűz, robbanás vagy kivetés veszélye; fokozott robbanásveszély a deszenzibilizáló szer csökkenésével.
	MT	Periklu ta' nar, blast jew projjezzjoni; riskju ikbar ta' splużjoni jekk l-aġent disensitizzanti jitnaqqas.
	NL	Gevaar voor brand, luchtdrukwerking of scherfwerking; toegenomen ontploffingsgevaar als de ongevoeligheidsagens wordt verminderd.
	PL	Zagrożenie pożarem, wybuchem lub rozrzutem; zwiększone ryzyko wybuchu jeśli zawartość środka odczulającego została zmniejszona.
	PT	Perigo de incêndio, sopro ou projeções; risco acrescido de explosão se houver redução do agente dessensibilizante.
	RO	Pericol de incendiu, detonare sau proiectare; risc sporit de explozie dacă se reduce agentul de desensibilizare.
	SK	Nebezpečenstvo požiaru, výbuchu alebo rozletenia úlomkov; zvýšené riziko výbuchu, ak sa zníži obsah desenzibilizačného činidla.
	SL	Nevarnost za nastanek požara, udarnega vala ali drobcev; povečana nevarnost eksplozije, če se zmanjša vsebnost desenzibilizatorja.
	FI	Palo-, räjähdys- tai sirpalevaara; suurentunut, jos flegmatointitekijää vähennetään.
	SV	Fara för brand, tryckvåg eller splitter och kaststycken, ökad explosionsrisk om det okänsliggörande ämnet minskas.”

“H207	Language	2.17 – Desensitised explosives, Hazard Category 2, 3
	BG	Опасност от пожар или разпръскване; повишен риск от експлозия при понижено съдържание на десенсибилизиращ агент.
	ES	Peligro de incendio o proyección; mayor riesgo de explosión si se reduce el agente insensibilizante.
	CS	Nebezpečí požáru nebo zasažení částicemi; zvýšené nebezpečí výbuchu, sníží-li se objem znecitlivujícího prostředku.
	DA	Fare for brand eller udslyngning af fragmenter; øget risiko for eksplosion, hvis det desensibiliserende middel reduceres.
	DE	Gefahr durch Feuer oder Sprengstücke; erhöhte Explosionsgefahr wenn das Desensibilisierungsmittel reduziert wird.
	ET	Süttimis- või laialipaiskumisoht, desensibilisaatori vähenemise korral suurenenud plahvatusoht.
	EL	Κίνδυνος πυρκαγιάς ή εκτόξευσης· αυξημένος κίνδυνος έκρηξης εάν μειωθεί ο παράγοντας απευαισθητοποίησης.
	EN	Fire or projection hazard; increased risk of explosion if desensitising agent is reduced.
	FR	Danger d'incendie ou de projection; risque accru d'explosion si la quantité d'agent désensibilisateur est réduite.
	GA	Guais dóiteáin nó teilgin; baol méadaithe pléasctha má laghdaítear an dí-íogróir.
	HR	Opasnost od vatre ili rasprskavanja; povećan rizik od eksplozije ako je smanjen udio desenzitirajućeg agensa.
	IT	Pericolo d'incendio o di proiezione; maggior rischio di esplosione se l'agente desensibilizzante è ridotto.
	LV	Ugunsbīstamība vai izmetbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks.
	LT	Gaisro arba išsvaidymo pavojus; sumažėjus desensibilizacijos veiksnio poveikiui kyla didesnė sprogimo rizika.
	HU	Tűz vagy kivetés veszélye; fokozott robbanásveszély a deszenzibilizáló szer csökkenésével.
	MT	Periklu ta' nar jew projezzjoni; riskju ikbar ta' splużjoni jekk l-aġent disensitizzanti jitnaqqas.
	NL	Gevaar voor brand of scherfwerking; toegenomen ontploffingsgevaar als de ongevoeligheidsagens wordt verminderd.
	PL	Zagrożenie pożarem lub rozrzutem; zwiększone ryzyko wybuchu jeśli zawartość środka odczulającego została zmniejszona.
	PT	Perigo de incêndio ou projeções; risco acrescido de explosão se houver redução do agente dessensibilizante.
	RO	Pericol de incendiu sau proiectare; risc sporit de explozie dacă se reduce agentul de desensibilizare.
	SK	Nebezpečenstvo požiaru alebo rozletenia úlomkov; zvýšené riziko výbuchu, ak sa zníži obsah desenzibilizačného činidla.
	SL	Nevarnost za nastanek požara ali drobcev; povečana nevarnost eksplozije, če se zmanjša vsebnost desenzibilizatorja.
	FI	Palo- tai sirpalevaara; suurentunut, jos flegmatointitekijää vähennetään.
	SV	Fara för brand eller splitter och kaststycken. ökad explosionsrisk om det okänsliggörande ämnet minskas.”

“H208	Language	2.17 – Desensitised explosives, Hazard Category 4
	BG	Опасност от пожар; повишен риск от експлозия при понижено съдържание на десенсибилизиращ агент.
	ES	Peligro de incendio; mayor riesgo de explosión si se reduce el agente insensibilizante.
	CS	Nebezpečí požáru; zvýšené nebezpečí výbuchu, sníží-li se objem znecitlivujícího prostředku.
	DA	Brandfare; øget risiko for eksplosion, hvis det desensibiliserende middel reduceres.
	DE	Gefahr durch Feuer; erhöhte Explosionsgefahr wenn das Desensibilisierungsmittel reduziert wird.
	ET	Süttimisoht; desensibilisaatori vähenemise korral suurenenud plahvatusoht.
	EL	Κίνδυνος πυρκαγιάς· αυξημένος κίνδυνος έκρηξης εάν μειωθεί ο παράγοντας απευαισθητοποίησης.
	EN	Fire hazard; increased risk of explosion if desensitising agent is reduced.
	FR	Danger d'incendie; risque accru d'explosion si la quantité d'agent désensibilisateur est réduite.
	GA	Guais dóiteáin; baol méadaithe pléasctha má laghdaítear an dí-íogróir.
	HR	Opasnost od vatre; povećan rizik od eksplozije ako je smanjen udio desenzitirajućeg agensa.
	IT	Pericolo d'incendio; maggior rischio di esplosione se l'agente desensibilizzante è ridotto.
	LV	Ugunsbīstamība; ja desensibilizācijas līdzekļa daudzums samazinājies, palielinās eksplozijas risks.
	LT	Gaisro pavojus; sumažėjus desensibilizacijos veiksnio poveikiui kyla didesnė sprogimo rizika.
	HU	Tűz veszélye; fokozott robbanásveszély a deszenzibilizáló szer csökkenésével.
	MT	Periklu ta' nar; riskju ikbar ta' splużjoni jekk l-aġent disensitizzanti jitnaqqas.
	NL	Gevaar voor brand; toegenomen ontploffingsgevaar als de ongevoeligheidsagens wordt verminderd.
	PL	Zagrożenie pożarem; zwiększone ryzyko wybuchu jeśli zawartość środka odczulającego została zmniejszona.
	PT	Perigo de incêndio; risco acrescido de explosão se houver redução do agente dessensibilizante.
	RO	Pericol de incendiu; risc sporit de explozie dacă se reduce agentul de desensibilizare.
	SK	Nebezpečenstvo požiaru; zvýšené riziko výbuchu, ak sa zníži obsah desenzibilizačného činidla.
	SL	Nevarnost za nastanek požara; povečana nevarnost eksplozije, če se zmanjša vsebnost desenzibilizatorja.
	FI	Palovaara; suurentunut, jos flegmatointitekijää vähennetään.
	SV	Fara för brand, ökad explosionsrisk om det okänsliggörande ämnet minskas.”

“H232	Language	2.2 – Flammable gases, Hazard Category 1A, pyrophoric gas
	BG	Може да се запали спонтанно при контакт с въздух.
	ES	Puede inflamarse espontáneamente en contacto con el aire.
	CS	Při styku se vzduchem se může samovolně vznítit.
	DA	Kan selvantænde ved kontakt med luft.
	DE	Kann sich bei Kontakt mit Luft spontan entzünden.
	ET	Kokkupuutel õhuga võib süttida iseenesest.
	EL	Ενδέχεται να αυτοαναφλεγεί εάν εκτεθεί στον αέρα.
	EN	May ignite spontaneously if exposed to air.
	FR	Peut s'enflammer spontanément au contact de l'air.
	GA	D'fhéadfadh an ní uathadhaint i gcás nochtadh don aer.
	HR	Može se spontano zapaliti u dodiru sa zrakom.
	IT	Spontaneamente infiammabile all'aria.
	LV	Saskarē ar gaisu var spontāni aizdegties.
	LT	Ore gali užsidegti savaime.
	HU	Levegővel érintkezve öngyulladásra hajlamos.
	MT	Jista' jieħu n-nar spontanjament jekk ikun espost għall-arja.
	NL	Kan spontaan ontbranden bij blootstelling aan lucht.
	PL	Może ulegać samozapaleniu w przypadku wystawienia na działanie powietrza.
	PT	Pode inflamar-se espontaneamente em contacto com o ar.
	RO	Se poate aprinde spontan dacă intră în contact cu aerul.
	SK	Pri kontakte so vzduchom sa môže spontánne vznietit.
	SL	V stiku z zrakom lahko pride do samodejnega vžiga.
	FI	Voi syttyä itsestään palamaan joutuessaan kosketuksiin ilman kanssa.
	SV	Kan spontanantända vid kontakt med luft.”

daļas 1.1. tabulu groza šādi:

augšējo rindu ierakstā attiecībā uz H220 aizstāj ar šādu:

“H220

Valoda

2.2. – Uzliesmojošas gāzes, 1.A bīstamības kategorija”;

ii)

augšējo rindu ierakstā attiecībā uz H221 aizstāj ar šādu:

“H221

Valoda

2.2. – Uzliesmojošas gāzes, 1.B, 2. bīstamības kategorija”;

iii)

augšējo rindu ierakstā attiecībā uz H230 aizstāj ar šādu:

“H230

Valoda

2.2. – Uzliesmojošas gāzes, 1.A bīstamības kategorija, ķīmiski nestabila gāze, A. kategorija”;

iv)

augšējo rindu ierakstā attiecībā uz H231 aizstāj ar šādu:

“H231

Valoda

2.2. – Uzliesmojošas gāzes, 1.A bīstamības kategorija, ķīmiski nestabila gāze, B. kategorija”;

10. rindu ierakstā attiecībā uz H314 aizstāj ar šādu:

“FR

Provoque de graves brûlures de la peau et de graves lésions des yeux.”;

pielikuma 2. daļu groza šādi:

a)	daļas 2.1. tabulā ierakstu par EUH 001 svītro.

IV PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 IV pielikumu groza šādi:

IV pielikuma ievaddaļas pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Šis pielikums sniedz matricu, kurā pa drošības prasību apzīmējumu tipiem norādīti katrā bīstamības klasē un bīstamības kategorijā ieteicamie drošības prasību apzīmējumi. Matrica palīdz izraudzīties attiecīgos drošības prasību apzīmējumus un ietver visu kategoriju drošības soļiem paredzētus elementus. Izmanto visus konkrētos elementus, kas attiecas uz konkrētām bīstamības klasēm. Turklāt attiecīgā gadījumā izmanto arī vispārīgus drošības prasību apzīmējumus, kas nav saistīti ar konkrētu bīstamības klasi vai kategoriju.

Lai drošības prasību frāzes būtu iespējams izmantot elastīgi, ieteicams izmantot drošības prasību apzīmējumu kombinācijas vai apvienojumus. Matrica un šā pielikuma 1. daļas tabulas ietver vairākus kombinētus drošības prasību apzīmējumus. Tomēr tie ir tikai piemēri un piegādātāji šīs frāzes var vēl pārkombinēt un apvienot, ja tas palīdz uzlabot 22. pantam un 28. panta 3. punktam atbilstošās marķējuma informācijas skaidrību un saprotamību.

Neraugoties uz 22. pantu, drošības prasību apzīmējumos marķējumā vai uz drošības datu lapām var iestrādāt nelielas šā pielikuma teksta variācijas, ja šādas variācijas sekmē drošuma informācijas komunicēšanu un ja drošības padomi netiek vājināti vai sagrozīti. Variācijas var būt rakstības varianti, sinonīmi vai citi, līdzvērtīgi termini, kas piemēroti reģionam, kurā prece tiek piegādāta un lietota.”;

daļas 6.1. tabulu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz kodu P103 aizstāj ar šādu:

“P103

Uzmanīgi izlasiet visas instrukcijas un ievērojiet tās

Pēc vajadzības

Plaša patēriņa produkti – izlaiž, ja izmanto P202”;

daļas 6.2. tabulu groza šādi:

ierakstus attiecībā uz kodiem P201 un P202 aizstāj ar šādiem:

“P201	Pirms lietošanas saņemt speciālu instruktāžu.	Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)	Nestabili sprādzienbīstami materiāli
		Dīgļšūnu mutagenitāte [“Cilmes šūnu mutagenitāte”] (3.5. iedaļa)	1.A, 1.B, 2,	Plaša patēriņa produkti – izlaiž, ja izmanto P202”;
		Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)	1.A, 1.B, 2,
		Reproduktīva toksicitāte (3.7. iedaļa)	1.A, 1.B, 2,
		Reproduktīva toksicitāte, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. iedaļa)	Papildu kategorija
P202	Neizmantot, pirms nav izlasīti un saprasti visi brīdinājumi par drošības pasākumiem.	Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)	A, B (ķīmiski nestabilas gāzes)
		Dīgļšūnu mutagenitāte [“Cilmes šūnu mutagenitāte”] (3.5. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.,
		Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.,
		Reproduktīva toksicitāte (3.7. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.,
		Reproduktīva toksicitāte, ietekme uz laktāciju vai ar tās starpniecību (3.7. iedaļa)	Papildu kategorija

ierakstu attiecībā uz kodu P210 aizstāj ar šādu:

“P210	Turēt pietiekamā attālumā no karstuma avotiem, karstām virsmām, dzirkstelēm, atklātas liesmas un citiem aizdegšanās avotiem. Nesmēķēt.	Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)	1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa
		Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.
		Aerosoli (2.3. iedaļa)	1., 2., 3.
		Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)	1., 2., 3.
		Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)	1., 2.
		Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)	1.
		Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)	1.
		Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)	1., 2., 3.
		Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)	1., 2., 3.
		Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	1., 2., 3., 4.”;

iekļauj šādu ierakstu attiecībā uz kodu P212:

“P212

Nepieļaut karsēšanu slēgtā vidē vai desensibilizējošā aģenta daudzuma samazināšanos.

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3., 4.”;

ierakstu attiecībā uz kodu P222 aizstāj ar šādu:

“P222

Nepieļaut saskari ar gaisu.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

Pirofora gāze

—	ja tiek uzskatīts, ka bīstamības apzīmējumu nepieciešams uzsvērt”;

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

ierakstu attiecībā uz kodu P230 aizstāj ar šādu:

“P230

Vienmēr samitrināt ar …

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.1., 1.2., 1.3., 1.5. apakšgrupa

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots materiāls.

—	vielas vai maisījumi, kas tiek samitrināti, atšķaidīti, izšķīdināti vai suspendēti ar flegmatizatoru, lai mazinātu to sprādzienbīstamību

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3., 4.

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērots materiāls”;

ierakstu attiecībā uz kodu P233 aizstāj ar šādu:

“P233

Tvertni turēt cieši noslēgtu.

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1., 2., 3.

—	ja šķidrums ir gaistošs un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3., 4.

Akūta inhalatīva toksicitāte (3.1. iedaļa)

1., 2., 3.

—	ja ķimikālija ir gaistoša un var radīt bīstamu atmosfēru”;

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

ierakstu attiecībā uz kodu P280 aizstāj ar šādu:

“P280

Izmantot aizsargcimdus/aizsargapģērbu/acu aizsargus/sejas aizsargus/dzirdes aizsarglīdzekļus/…

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērotais individuālo aizsardzības līdzekļu veids.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

Pirofora gāze

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1., 2., 3.

Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)

1., 2.

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)

Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)

Pašsasilstošas vielas un maisījumi (2.11. iedaļa)

1., 2.

Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)

1., 2., 3.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

1., 2., 3.

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

1., 2., 3.

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3., 4.

Akūta dermāla toksicitāte (3.1. iedaļa)

1., 2., 3., 4.

—	Norādīt aizsargcimdus/aizsargapģērbu.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)

1.A, 1.B, 1.C

—	Norādīt aizsargcimdus/aizsargapģērbu un acu/sejas aizsargus.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

—	Norādīt aizsargcimdus.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Ādas sensibilizācija (3.4. iedaļa)

1., 1.A, 1.B

Nopietni acu bojājumi (3.3. iedaļa)

—	Norādīt acu/sejas aizsargus.

Ražotājs/piegādātājs attiecīgā gadījumā var precizēt aprīkojuma veidu.

Acu kairinājums (3.3. iedaļa)

Dīgļšūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Ražotājam/piegādātājam jānorāda piemērotais personīgo aizsarglīdzekļu veids.”;

Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Reproduktīva toksicitāte (3.7. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

daļas 6.3. tabulu groza šādi:

ierakstus attiecībā uz kodu P301 un P302 aizstāj ar šādiem:

“P301	NORĪŠANAS GADĪJUMĀ:	Akūta perorāla toksicitāte (3.1. iedaļa)	1., 2., 3., 4.
		Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)	1., 1.A, 1.B, 1.C
		Aspiratīva bīstamība [“bīstams ieelpojot”] (3.10. sadaļa)	1.
P302	SASKARĒ AR ĀDU:	Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)	1.
		Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)	1.
		Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)	1., 2.
		Akūta dermāla toksicitāte (3.1. iedaļa)	1., 2., 3., 4.
		Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)	2.
		Ādas sensibilizācija (3.4. iedaļa)	1., 1.A, 1.B”;

ierakstu attiecībā uz kodu P332 aizstāj ar šādu:

“P332

Ja rodas ādas kairinājums:

Kairinošs ādai (3.2. iedaļa)

ja marķējumā norādīts P333, var nenorādīt.”;

ierakstus attiecībā uz kodu P370 un P371 aizstāj ar šādiem:

“P370	Ugunsgrēka gadījumā:	Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)	Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa
		Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)	1.
		Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)	1., 2., 3.
		Uzliesmojošas cietas vielas (2.7. iedaļa)	1., 2.
		Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Pirofori šķidrumi (2.9. iedaļa)	1.
		Piroforas cietas vielas (2.10. iedaļa)	1.
		Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)	1., 2., 3.
		Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)	1., 2., 3.
		Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)	1., 2., 3.
		Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	1., 2., 3.
P371	Liela ugunsgrēka un liela apjoma gadījumā:	Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)	1.
		Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)	1.
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	4.”;

ierakstu attiecībā uz kodu P375 aizstāj ar šādu:

“P375

Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.4. apakšgrupa

—	attiecībā uz 1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (atbilstības grupa S) pārvadāšanas iepakojumā.”;

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

B tips

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

B tips

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3., 4.;

ierakstu attiecībā uz kodu P377 aizstāj ar šādu:

“P377

Ugunsgrēks gāzes noplūdes rezultātā: Nedzēst, ja vien noplūdi nevar drošā veidā apstādināt.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.”;

ierakstu attiecībā uz kodu P380 aizstāj ar šādu:

“P380	Evakuēt zonu.	Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)	Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa
		Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)	A, B tips
		Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)	1.
		Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)	1.
		Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)	A, B tips
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	1., 2., 3., 4.”;

ierakstu attiecībā uz kodu P381 aizstāj ar šādu:

“P381

Noplūdes gadījumā novērst visus uzliesmošanas avotus.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.”;

ierakstu attiecībā uz kodu P301 + P312 aizstāj ar šādu:

“P301 + P312

NORĪŠANAS GADĪJUMĀ: Sazinieties ar SAINDĒŠANĀS INFORMĀCIJAS CENTRU/ārstu/…, ja jums ir slikta pašsajūta.

Akūta perorāla toksicitāte (3.1. iedaļa)

Ražotājam/piegādātājam jāprecizē attiecīgās neatliekamās medicīniskās konsultācijas avots.”;

ierakstus attiecībā uz kodiem P370 + P380 + P375 un P371 + P380 + P375 aizstāj ar šādiem:

“P370 + P380 + P375

Ugunsgrēka gadījumā: evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

1.4. apakšgrupa

—	attiecībā uz 1.4. iedaļas sprādzienbīstamiem materiāliem (atbilstības grupa S) pārvadāšanas iepakojumā.”;

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

1., 2., 3.

P371 + P380 + P375

Liela ugunsgrēka un liela apjoma gadījumā: evakuēt zonu. Dzēst uguni no attāluma eksplozijas riska dēļ.

Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)

Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)

Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)

daļas 6.4. tabulu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz kodu P401 aizstāj ar šādu:

“P401	Glabāt saskaņā ar ….	Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)	Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa	Ražotājam/piegādātājam jānorāda attiecīgie vietējie/reģionālie/nacionālie/starptautiskie noteikumi, kas jāpiemēro.”;
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	1., 2., 3., 4.

ierakstu attiecībā uz kodu P403 aizstāj ar šādu:

“P403

Glabāt labi vēdināmās telpās.

Uzliesmojošas gāzes (2.2. iedaļa)

1.A, 1.B, 2.

Oksidējošas gāzes (2.4. iedaļa)

Gāzes zem spiediena (2.5. iedaļa)

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)

1., 2., 3.

—	1. kategorijas uzliesmojošiem šķidrumiem un citiem uzliesmojošiem šķidrumiem, kas ir gaistoši un var radīt sprādzienbīstamu atmosfēru

Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)

A, B, C, D, E, F tips

—	izņemot pašreaģējošas vielas un maisījumus vai organiskos peroksīdus, kuru temperatūru kontrolē sakarā ar iespējamu kondensāciju un sekojošu sasalšanu.

Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)

Akūta inhalatīva toksicitāte (3.1. iedaļa)

1., 2., 3.

—	ja viela vai maisījums ir gaistošs un var radīt bīstamu atmosfēru.”;

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)

Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)

daļas 6.5. tabulu groza šādi:

ierakstu attiecībā uz kodu P501 aizstāj ar šādu:

“P501	Atbrīvoties no satura/tvertnes…	Uzliesmojoši šķidrumi (2.6. iedaļa)	1., 2., 3.	…saskaņā ar vietējiem/reģionāliem/nacionāliem/starptautiskiem noteikumiem (jāprecizē). Ražotājam/piegādātājam jānorāda, vai likvidēšanas prasības attiecas uz saturu, tvertni vai abiem.”;
		Pašreaģējošas vielas un maisījumi (2.8. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Vielas un maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes (2.12. iedaļa)	1., 2., 3.
		Oksidējoši šķidrumi (2.13. iedaļa)	1., 2., 3.
		Oksidējošas cietas vielas (2.14. iedaļa)	1., 2., 3.
		Organiskie peroksīdi (2.15. iedaļa)	A, B, C, D, E, F tips
		Desensibilizēti sprādzienbīstami materiāli (2.17. iedaļa)	1., 2., 3., 4.
		Akūta perorāla toksicitāte (3.1. iedaļa)	1., 2., 3., 4.
		Akūta dermāla toksicitāte (3.1. iedaļa)	1., 2., 3., 4.
		Akūta inhalatīva toksicitāte (3.1. iedaļa)	1., 2., 3.
		Kodīgs ādai (3.2. iedaļa)	1., 1.A, 1.B, 1.C
		Elpceļu sensibilizācija [“Sensibilizācija ieelpojot”] (3.4. iedaļa)	1., 1.A, 1.B
		Ādas sensibilizācija (3.4. iedaļa)	1., 1.A, 1.B
		Dīgļšūnu mutagenitāte (3.5. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.
		Kancerogenitāte (3.6. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.
		Reproduktīva toksicitāte (3.7. iedaļa)	1.A, 1.B, 2.
		Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija (3.8. iedaļa)	1., 2.
		Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; elpceļu kairinājums (3.8. iedaļa)	3.
		Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – vienreizēja ekspozīcija; narkotiska ietekme (3.8. iedaļa)	3.
		Toksiska ietekme uz īpašu mērķorgānu – atkārtota ekspozīcija (3.9. iedaļa)	1., 2.
		Aspiratīva bīstamība [“bīstams ieelpojot”] (3.10. iedaļa)	1.
		Viela bīstama ūdensvidei – akūta bīstamība ūdensvidei (4.1. iedaļa)	1.
		Viela bīstama ūdensvidei – hroniska bīstamība ūdensvidei (4.1. iedaļa)	1., 2., 3., 4.;

pēc koda P502 pievieno šādu jaunu ierakstu:

“P503

Informācija par likvidāciju/resursu atgūšanu/reciklēšanu saņemama pie ražotāja/piegādātāja

Sprādzienbīstami materiāli (2.1. iedaļa)

Nestabili sprādzienbīstami materiāli un 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 1.5. apakšgrupa

Ražotājam/piegādātājam saskaņā ar attiecīgajiem piemērojamiem vietējiem/reģionāliem/nacionāliem/starptautiskiem tiesību aktiem jānorāda piemērots informācijas avots.”;

daļas 1.2. tabulu groza šādi:

iekļauj šādu jaunu ierakstu:

“P212	Valoda
	BG	Да се избягва нагряване в затворено пространство или понижаване на съдържанието на десенсибилизиращия агент.
	ES	Evitar el calentamiento en condiciones de aislamiento o la reducción del agente insensibilizante.
	CS	Zamezte zahřívání v uzavřeném obalu nebo snížení objemu znecitlivujícího prostředku.
	DA	Undgå opvarmning under indeslutning eller reduktion af det desensibiliserende middel.”
	DE	Erhitzen unter Einschluss und Reduzierung des Desensibilisierungsmittels vermeiden.
	ET	Vältida suletuna kuumutamist ja desensibilisaatori vähenemist.
	EL	Να αποφεύγεται η θέρμανση σε περιορισμένο χώρο και η μείωση του παράγοντα απευαισθητοποίησης.
	EN	Avoid heating under confinement or reduction of the desensitising agent.
	FR	Éviter d'échauffer en milieu confiné ou en cas de diminution de la quantité d'agent désensibilisateur.
	GA	Seachain an téamh i limistéar iata nó i gcás laghdú ar an dí-íogróir.
	HR	Izbjegavati zagrijavanje u zatvorenom prostoru ili smanjenje udjela desenzitirajućeg agensa.
	IT	Evitare di riscaldare sotto confinamento o di ridurre l'agente desensibilizzante.
	LV	Nepieļaut karsēšanu slēgtā vidē vai desensibilizējošā aģenta daudzuma samazināšanos.”
	LT	Vengti kaitimo uždaroje talpykloje arba desensibilizacijos veiksnio poveikio sumažėjimo.
	HU	Kerülje a hevítést zárt térben vagy a deszenzibilizáló szer mennyiségének csökkenése esetén.
	MT	Evita t-tisħin fil-magħluq jew it-tnaqqis tal-aġenti disensitizzanti.
	NL	Vermijd verwarming onder opsluiting of vermindering van de ongevoeligheidsagens.
	PL	Unikać ogrzewania pod zamknięciem lub w sytuacji zmniejszonej zawartości środka odczulającego.”
	PT	Evitar o aquecimento em ambiente fechado ou a redução do agente dessensibilizado.”
	RO	A se evita încălzirea în mediu confinat sau în caz de scădere a agentului de desensibilizare
	SK	Zabráňte zahrievaniu v ohraničenom priestore alebo zníženiu obsahu desenzibilizačného činidla.
	SL	Izogibati se segrevanju v zaprtem prostoru ali zmanjšanju vsebnosti desenzibilizatorja.”.
	FI	Vältettävä kuumentamista suljetussa astiassa tai flegmatointiaineen vähentämistä.
	SV	Undvik uppvärmning i sluten behållare eller reducering av det okänsliggörande ämnet.”