EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/126

(2019. gada 16. janvāris),

ar ko izveido Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) tika izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2062/94 (3), lai tā palīdzētu no darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības viedokļa uzlabot darba vidi – veiktu darbību, kuras mērķis ir vairot un izplatīt zināšanas šajā jomā.

(2)

Kopš EU-OSHA izveidošanas 1994. gadā tai ir bijusi svarīga nozīme, atbalstot darba drošības un veselības aizsardzības uzlabojumus visā Savienībā. Vienlaikus darba aizsardzībā un tehnoloģiju attīstībā bijusi vērojama dinamika. Tāpēc, lai atspoguļotu minēto attīstību, būtu jāpielāgo terminoloģija, kas izmantota, lai aprakstītu EU-OSHA mērķus un uzdevumus.

(3)	Regula (EK) Nr. 2062/94 ir vairākkārt grozīta. Tā kā tiks veikti vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētā regula būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)	EU-OSHA reglamentējošie noteikumi, ciktāl iespējams un ņemot vērā tās trīspusējo dabu, būtu jānosaka saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gada 19. jūlija kopīgajā paziņojumā par decentralizētajām aģentūrām.

(5)

Tā kā jautājumiem, kas saistīti ar darba tirgu, darba vidi, profesionālo izglītību un apmācību un prasmēm, pievēršas trīs trīspusējās aģentūras, proti, EU-OSHA, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop), nepieciešama cieša to savstarpējā koordinācija. Tāpēc EU-OSHA būtu jāpapildina Eurofound un Cedefop darbs jomās, kurās tām ir līdzīgas intereses, vienlaikus atbalstot tādus instrumentus, kas darbojas labi, piemēram, saprašanās memorandus. EU-OSHA būtu jāizmanto dažādi veidi, kā palielināt efektivitāti un sinerģiju un savās darbībās jāizvairās no dublēšanās ar Eurofound un Cedefop un Komisijas darbībām. Turklāt, kur vajadzīgs, EU-OSHA būtu jācenšas efektīvi sadarboties ar Savienības iestāžu un ārēju specializētu struktūru iekšējiem pētnieciskajiem resursiem.

(6)	Komisijai EU-OSHA novērtēšanas laikā būtu jāapspriežas ar galvenajām ieinteresētajām personām, tostarp valdes locekļiem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

(7)	EU-OSHA, Eurofound un Cedefop trīspusējība ir visaptverošas pieejas augstvērtīga izpausme, kas balstīta uz sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un Savienības un valstu iestādēm, un tas ir ļoti svarīgi, lai rastu kopīgus un ilgtspējīgus sociālos un ekonomiskos risinājumus.

(8)	Runājot par darba drošību un veselības aizsardzību šajā regulā, tiek saprasts, ka tā attiecas gan uz fizisko, gan garīgo veselību.

(9)

Lai racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu EU-OSHA un dotu ieguldījumu efektivitātes un lietderīguma uzlabošanā, būtu jāievieš divu līmeņu pārvaldības struktūra. Šajā nolūkā dalībvalstīm, valsts darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai vajadzētu būt pārstāvētām valdē, kurai ir vajadzīgās pilnvaras, tostarp pilnvaras pieņemt budžetu un apstiprināt plānošanas dokumentu. Plānošanas dokumentā, kas ietver EU-OSHA daudzgadu darba programmu un gada darba programmu, valdei būtu jānosaka EU-OSHA darbību stratēģiskās prioritātes. Turklāt valdes pieņemtajos noteikumos par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību būtu jāiekļauj pasākumi potenciālo risku atklāšanai agrīnā posmā.

(10)	Lai EU-OSHA pienācīgi darbotos, dalībvalstīm, Eiropas darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un Komisijai būtu jānodrošina, ka valdē ieceļamajām personām ir piemērotas zināšanas darba drošības un veselības aizsardzības jomā, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un pārraudzītu EU-OSHA darbības.

(11)

Būtu jāizveido izpildkomiteja, kuras uzdevums būtu pienācīgi sagatavot valdes sanāksmes un sniegt atbalstu tās lēmumu pieņemšanas un pārraudzības procesiem. Palīdzot valdei, izpildkomitejai, ja tas nepieciešams steidzamības dēļ, vajadzētu būt iespējamam valdes vārdā pieņemt atsevišķus pagaidu lēmumus. Valdei būtu jāpieņem izpildkomitejas reglaments.

(12)

Izpilddirektoram vajadzētu būt atbildīgam par EU-OSHA vispārējo vadību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzību, tostarp par ikdienas darba vadību, kā arī finanšu un cilvēkresursu vadību. Izpilddirektoram būtu jāīsteno viņam uzticētās pilnvaras. Vajadzētu būt iespējamam minētās pilnvaras apturēt ārkārtas apstākļos, piemēram, ja ir interešu konflikts vai nopietns Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos (“Civildienesta noteikumi”) noteikto pienākumu neievērošanas gadījums.

(13)

Vienlīdzības princips ir viens no Savienības tiesību pamatprincipiem. Tas paredz, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. Visām pusēm būtu jātiecas panākt, lai valdē un izpildkomitejā būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība. Minēto mērķi valdei būtu jācenšas panākt arī attiecībā uz tās priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem kopumā, kā arī to būtu jācenšas panākt grupām, kas valdē pārstāv valdības un darba devēju un darba ņēmēju organizācijas, attiecībā uz aizvietotāju iecelšanu valdes sanāksmju apmeklēšanai.

(14)	EU-OSHA uztur koordinācijas biroju Briselē. Arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja minētajam birojam darboties.

(15)

Savienībā un dalībvalstīs jau ir organizācijas, kas sniedz tāda paša veida informāciju un pakalpojumus, kādus nodrošina EU-OSHA. Lai jau paveiktajam minēto organizāciju darbam Savienības līmenī būtu iespējami liela atdeve, ir lietderīgi saglabāt līdzšinējo sekmīgi funkcionējošo tīklu, ko EU-OSHA ir izveidojusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2062/94 un kur ietilpst valstu kontaktpunkti un dalībvalstu trīspusējie tīkli. Labas koordinācijas un sinerģijas nodrošināšanai liela nozīme ir arī tam, ka EU-OSHA saglabā ļoti ciešas funkcionālās saites ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmumu (4).

(16)

Ar EU-OSHA saistītie finansiālie noteikumi un plānošanas un ziņošanas noteikumi būtu jāatjaunina. Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (5) paredz, ka EU-OSHA ir jāveic ex ante un ex post novērtējumi par tām programmām un darbībām, kas saistītas ar ievērojamiem izdevumiem. Minētie novērtējumi EU-OSHA būtu jāņem vērā daudzgadu un gada plānošanā.

(17)

Lai nodrošinātu EU-OSHA pilnīgu autonomiju un neatkarību, kā arī ļautu pienācīgi īstenot saskaņā ar šo regulu tai noteiktos mērķus un uzdevumus, tai būtu jāpiešķir atbilstošs un autonoms budžets, kura ieņēmumus galvenokārt veidotu iemaksa no Savienības vispārējā budžeta. Attiecībā uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta, EU-OSHA būtu jāpiemēro Savienības budžeta procedūra. EU-OSHA pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(18)

EU-OSHA darbībai vajadzīgie tulkošanas pakalpojumi būtu jāsniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centram (“Tulkošanas centrs”). EU-OSHA būtu jāsadarbojas ar Tulkošanas centru, lai noteiktu rādītājus attiecībā uz kvalitāti, savlaicīgumu un konfidencialitāti, skaidri noteiktu EU-OSHA vajadzības un prioritātes un izveidotu pārredzamas un objektīvas tulkošanas procesa procedūras.

(19)	Noteikumiem par EU-OSHA darbiniekiem būtu jāatbilst Civildienesta noteikumiem un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai (Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība), kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (6).

(20)

EU-OSHA būtu jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu drošu rīkošanos ar konfidenciālu informāciju un tās drošu apstrādi. Vajadzības gadījumā EU-OSHA būtu jāpieņem drošības noteikumi, kas ir līdzvērtīgi Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (7) un (ES, Euratom) 2015/444 (8) izklāstītajiem noteikumiem.

(21)	Lai līdz brīdim, kad tiks īstenota šī regula, EU-OSHA joprojām varētu darboties, jāparedz pārejas noteikumi par budžetu un pārejas noteikumi par valdi, izpilddirektoru un darbiniekiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Izveide un mērķi

1. Ar šo regulu kā Savienības aģentūra tiek izveidota Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA).

2. Lai uzlabotu darba vidi darba ņēmēju darba drošības un veselības aizsardzības ziņā, EU-OSHA mērķis ir Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajiem sniegt attiecīgu minētās jomas tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un kvalificētas speciālās zināšanas.

Minētajā nolūkā EU-OSHA vairo un izplata zināšanas, sniedz datus un pakalpojumus rīcībpolitikas izstrādei, tostarp uz pētījumiem balstītus secinājumus, un veicina zināšanu apmaiņu starp Savienību un valstu rīcībspēkiem.

2. pants

Uzdevumi

1. Attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajām rīcībpolitikas jomām EU-OSHA, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību, veic šādus uzdevumus:

vāc un analizē tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par darba drošību un veselības aizsardzību dalībvalstīs, lai:

i)	apzinātu riskus un labo praksi, kā arī nacionālās prioritātes un programmas;

ii)	dotu vajadzīgo ieguldījumu Savienības prioritātēs un programmās; un

iii)	izplatītu minēto informāciju Savienības iestādēm un struktūrām, dalībvalstīm, sociālajiem partneriem un citiem darba drošības un veselības aizsardzības jomā iesaistītajiem;

b)	vāc un analizē tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par pētniecību attiecībā uz darba aizsardzību un par citu pētniecisko darbību, kas dažādos aspektos skar darba drošību un veselības aizsardzību, un izplata pētniecības un pētnieciskās darbības rezultātus;

c)	veicina un atbalsta sadarbību un informācijas – arī par mācību programmām – un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm darba drošības un veselības aizsardzības jomā;

d)	organizē dalībvalstu konferences un seminārus, kā arī apmaiņu ar speciālajām zināšanām par darba drošību un veselības aizsardzību;

Savienības iestādēm un struktūrām un dalībvalstīm piegādā to pieejamo objektīvo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un tās kvalificētās speciālās zināšanas, kādas tām vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu saprātīgas un rezultatīvas rīcībpolitikas, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību, tostarp potenciāla apdraudējuma novēršanai un paredzēšanai; Komisijai jo īpaši nodrošina to tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un tādas kvalificētās speciālās zināšanas, kādas tai vajadzīgas, lai pildītu savus uzdevumus apzināt, sagatavot un izvērtēt tiesību aktus un citus pasākumus darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības jomā, – jo īpaši attiecībā uz tiesību aktu ietekmi, to pielāgošanu tehniskajam, zinātniskajam vai regulējuma progresam un praktisko īstenošanu uzņēmumos, jo īpaši mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos (MMVU);

f)	nodrošina forumus, kur valdībām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām valstu līmenī apmainīties ar pieredzi un informāciju;

g)	sekmē, tostarp izmantojot uz pierādījumiem balstītu informāciju un analīzi, reformu un rīcībpolitiku īstenošanu valstu līmenī;

h)	no trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vāc informāciju par drošības un veselības aizsardzības jautājumiem un šo informāciju dara tām pieejamu;

sniedz tehnisku, zinātnisku un ekonomisku informāciju par profilakses pasākumu īstenošanas metodēm un rīkiem, apzina labas prakses piemērus un popularizē profilakses pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot MMVU specifiskajām problēmām, un – attiecībā uz labas prakses piemēriem – īpašu uzmanību pievērš piemēriem, kas ir praktiski rīki, ar kuriem novērtē darba drošības un veselības aizsardzības riskus, un minēto risku novēršanas pasākumu noteikšanai;

j)	palīdz izstrādāt Savienības stratēģijas un rīcības programmas attiecībā uz darba drošību un veselības aizsardzību, neskarot Komisijas kompetences sfēru;

k)	saskaņā ar 30. pantu izveido stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir EU-OSHA kompetencē;

l)	īsteno izpratnes veicināšanas un komunikācijas pasākumus un kampaņas par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem.

2. Ja ir vajadzīgi jauni pētījumi un pirms politisku lēmumu pieņemšanas Savienības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) ņem vērā EU-OSHA specializētās zināšanas un visus pētījumus, ko tā ir veikusi attiecīgajā jomā vai ko tā varētu veikt.

3. EU-OSHA nodrošina, lai izplatītā informācija un pieejamie rīki būtu pielāgoti paredzēto lietotāju vajadzībām. Lai sasniegtu minēto mērķi, EU-OSHA saskaņā ar 12. panta 2. punktu cieši sadarbojas ar 12. panta 1. punktā minētajiem valstu kontaktpunktiem.

4. EU-OSHA var noslēgt sadarbības nolīgumus ar citām attiecīgajām Savienības aģentūrām, lai atvieglotu un veicinātu sadarbību ar tām.

5. Pildot savus uzdevumus, EU-OSHA uztur ciešu dialogu ar publiskām un privātām, valstu un starptautiskām specializētām organizācijām, ar publiskām iestādēm, akadēmiskām un pētniecības struktūrām, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un ar valstu trīspusējām struktūrām, ja tādas pastāv. EU-OSHA, neskarot tās mērķus un nolūkus, sadarbojas ar citām Savienības aģentūrām, jo īpaši ar Eurofound un Cedefop, veicinot sinerģiju un papildināmību ar to darbībām, vienlaikus izvairoties no jebkādu darbību pārklāšanās.

II NODAĻA

EU-OSHA ORGANIZATORIKA

3. pants

Administratīvā struktūra un pārvaldības struktūra

EU-OSHA administratīvajā un pārvaldības struktūrā ir:

valde;

b)	izpildkomiteja;

c)	izpilddirektors;

tīkls.

1. IEDAĻA

Valde

4. pants

Valdes sastāvs

1. Valdē ir:

a)	viens valdību pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

b)	viens darba devēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

c)	viens darba ņēmēju organizācijas pārstāvošs loceklis no katras dalībvalsts;

d)	trīs locekļi, kas pārstāv Komisiju.

e)	viens neatkarīgs eksperts, kuru iecēlis Eiropas Parlaments.

Katram no a) līdz d) apakšpunktā minētajiem locekļiem ir balsstiesības.

Šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Padome no Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas locekļu un to aizstājēju vidus.

Šā punkta a) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc dalībvalstu priekšlikuma. Šā punkta b) un c) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ pēc priekšlikuma, ko iesniedz attiecīgo grupu pārstāvji Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējā komitejā.

Ceturtajā daļā minētos priekšlikumus iesniedz Padomei un informatīvā nolūkā iesniedz Komisijai.

Šā punkta d) apakšpunktā minētos locekļus ieceļ Komisija.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto ekspertu ieceļ Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja.

2. Katram valdes loceklim ir aizstājējs. Aizstājējs locekli pārstāv viņa prombūtnes laikā. Aizstājējus ieceļ saskaņā ar 1. punktu.

3. Valdes locekļus un viņu aizstājējus izraugās un ieceļ, pamatojoties uz viņu zināšanām darba drošības un veselības aizsardzības jomā, ņemot vērā viņu attiecīgās prasmes, piemēram, pārvaldnieciskās, administratīvās un budžetārās prasmes, un specializētās zināšanas ar EU-OSHA galvenajiem uzdevumiem saistītā jomā, lai viņi pārraudzību varētu veikt efektīvi. Visas valdē pārstāvētās puses cenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu tās darba pēctecību. Visas puses tiecas panākt, lai valdē būtu līdzsvarota sieviešu un vīriešu pārstāvība.

4. Katrs loceklis un aizstājējs, uzsākot pildīt amata pienākumus, paraksta rakstisku paziņojumu par to, ka viņš neatrodas interešu konflikta situācijā. Katrs loceklis un aizstājējs atjaunina savu paziņojumu gadījumā, ja mainās apstākļi saistībā ar jebkāda veida interešu konfliktu. Paziņojumus un atjauninājumus EU-OSHA publicē savā tīmekļa vietnē.

5. Locekļu un aizstājēju pilnvaru termiņš ir četri gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Pilnvaru termiņam beidzoties vai atkāpšanās gadījumā locekļi un aizstājēji paliek amatā līdz viņu atkārtotai iecelšanai vai aizstāšanai.

6. Valdību, darba devēju organizāciju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji valdē veido atsevišķas grupas. Katra grupa ieceļ koordinatoru, lai efektivizētu apspriešanos grupās un starp tām. Darba devēju un darba ņēmēju grupu koordinatori ir savu attiecīgo Eiropas organizāciju pārstāvji un viņus var izraudzīties no iecelto valdes locekļu vidus. Koordinatori, kas nav iecelti par valdes locekļiem saskaņā ar 1. punktu, valdes sanāksmēs piedalās bez balsstiesībām.

5. pants

Valdes funkcijas

1. Valde:

a)	nodrošina stratēģiskās ievirzes EU-OSHA darbībai;

b)	katru gadu ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 6. pantu pieņem EU-OSHA plānošanas dokumentu, kas ietver EU-OSHA daudzgadu darba programmu un gada darba programmu nākamajam gadam;

c)	ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem EU-OSHA gada budžetu un saskaņā ar III nodaļu pilda citas funkcijas attiecībā uz minēto budžetu;

d)	pieņem konsolidētu gada pārskatu par EU-OSHA darbību kopā ar novērtējumu par tās darbību un katru gadu līdz 1. jūlijam tos iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī publisko konsolidēto gada darbības pārskatu;

e)	pieņem EU-OSHA piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 17. pantu;

f)	pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas, ņemot vērā ar īstenojamajiem pasākumiem saistītās izmaksas un ieguvumus, ir samērīga ar krāpšanas riskiem;

g)	pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem un neatkarīgajiem ekspertiem, kā arī valstu norīkotajiem ekspertiem un citiem darbiniekiem, kurus EU-OSHA nenodarbina, kā minēts 20. pantā;

h)	pamatojoties uz vajadzību analīzi, pieņem un regulāri atjaunina komunikācijas un izplatīšanas plānus, ko atspoguļo EU-OSHA plānošanas dokumentā;

i)	pieņem savu reglamentu;

j)	saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz EU-OSHA personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā – iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

k)	pieņem piemērotus Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

l)	saskaņā ar 19. pantu ieceļ izpilddirektoru un attiecīgā gadījumā pagarina viņa pilnvaru termiņu vai atbrīvo viņu no amata;

m)	saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir pilnīgi neatkarīgs;

n)	pieņem izpildkomitejas reglamentu;

o)	nodrošina pietiekamus turpmākos pasākumus attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanām, kuras veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF);

p)	apstiprina kārtību sadarbībai ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

2. Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar kuru tā izpilddirektoram deleģē attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras un paredz nosacījumus, ar kādiem šo pilnvaru deleģējumu var apturēt. Izpilddirektoram atļauts minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas nepieciešams ārkārtas apstākļu dēļ, valde var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un tās pilnvaras, ko izpilddirektors deleģējis tālāk. Šādos gadījumos valde šīs pilnvaras uz ierobežotu laiku deleģē kādam no Komisijas pārstāvjiem, ko tā izraugās, vai kādam darbiniekam, kurš nav izpilddirektors.

6. pants

Daudzgadu un gada plānošana

1. Izpilddirektors katru gadu saskaņā ar šīs regulas 11. panta 5. punkta e) apakšpunktu izstrādā plānošanas dokumenta projektu, kas ietver daudzgadu un gada darba programmu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 32. pantu.

2. Izpilddirektors 1. punktā minēto plānošanas dokumenta projektu iesniedz valdei. Plānošanas dokumenta projektu pēc valdes apstiprinājuma katru gadu ne vēlāk kā 31. janvārī iesniedz Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei. Izpilddirektors iesniedz visas minētā dokumenta atjauninātas redakcijas saskaņā ar to pašu procedūru. Valde pieņem plānošanas dokumentu, ņemot vērā Komisijas atzinumu.

Plānošanas dokuments kļūst galīgs pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

3. Daudzgadu darba programmā izklāsta vispārējo stratēģisko plānu, ietverot mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus un izvairoties no plānojuma pārklāšanās ar citām aģentūrām. Tajā apraksta arī resursu plānu, ietverot daudzgadu budžetu un personāla plānojumu. Saskaņā ar 30. pantu programmā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, ar minēto stratēģiju saistītās darbības, kā arī norāda ar to saistītos resursus.

4. Gada darba programma atbilst 3. punktā minētajai daudzgadu darba programmai un ietver:

a)	detalizētus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp snieguma rādītājus;

b)	finansējamo darbību aprakstu, tostarp plānotos pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti;

c)	norādi par katrai darbībai piešķirtajiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, ievērojot tādus principus kā budžeta līdzekļu sadale un budžeta pārvaldība pa darbības jomām;

d)	iespējamās darbības attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saskaņā ar 30. pantu.

Tajā skaidri norāda, kādas darbības ir pievienotas, mainītas vai svītrotas salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

5. Ja EU-OSHA tiek uzticēta jauna darbība, valde pieņemto gada darba programmu groza. Pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā valde var deleģēt izpilddirektoram.

Jebkādus būtiskus gada darba programmas grozījumus pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru, kādā pieņem sākotnējo gada darba programmu.

6. Resursu plānojumu atjaunina reizi gadā. Stratēģisko plānojumu vajadzības gadījumā atjaunina, un tajā jo īpaši ņem vērā 28. pantā minētās izvērtēšanas iznākumu.

Jaunas darbības uzticēšanu EU-OSHA nolūkā izpildīt 2. pantā noteiktos uzdevumus ņem vērā tās resursu un finanšu plānojumā, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes (“budžeta lēmējinstitūcija”) pilnvaras.

7. pants

Valdes priekšsēdētājs

1. Priekšsēdētāju un trīs priekšsēdētāja vietniekus valde ievēlē šādi:

a)	vienu – no locekļiem, kas pārstāv dalībvalstu valdības;

b)	vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba devēju organizācijas;

c)	vienu – no locekļiem, kas pārstāv darba ņēmēju organizācijas; un

d)	vienu – no locekļiem, kas pārstāv Komisiju.

Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekus ievēlē ar valdes balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

2. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku pilnvaru termiņš ir viens gads. Šis termiņš ir atjaunojams. Ja valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka dalība valdē beidzas viņu pilnvaru termiņa laikā, tajā pašā dienā automātiski beidzas viņu pilnvaru termiņš.

8. pants

Valdes sanāksmes

1. Valdes sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

2. Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

3. Valde katru gadu sanāk uz vienu kārtējo sanāksmi. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas, Komisijas pieprasījuma vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma.

4. Valde uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt. Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu, kas ir Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) puses, pārstāvji var apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotāji, ja EEZ līgums paredz to piedalīšanos EU-OSHA darbībās.

5. EU-OSHA nodrošina valdes sekretariātu.

9. pants

Valdes balsošanas noteikumi

1. Neskarot 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, 7. panta 1. punkta otro daļu un 19. panta 7. punktu, valde lemj ar balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu.

Tomēr lēmumiem, kas attiecas uz gada darba programmu un kas ietekmē valsts kontaktpunktu budžetu, ir vajadzīga arī valdību pārstāvju grupas locekļu vairākuma piekrišana.

2. Katram balsstiesīgajam loceklim ir viena balss. Ja kāda balsstiesīga locekļa nav klāt, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3. Priekšsēdētājs piedalās balsošanā.

4. Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

5. Valdes reglamentā balsošanas kārtību precizē, jo īpaši norādot, kādos gadījumos loceklis var balsot cita locekļa vārdā.

2. IEDAĻA

Izpildkomiteja

10. pants

Izpildkomiteja

1. Valdei palīdz izpildkomiteja.

2. Izpildkomiteja:

a)	sagatavo lēmumus, ko pieņem valde;

b)	kopā ar valdi pārrauga, vai turpmākie pasākumi attiecībā uz konstatējumiem un ieteikumiem, kuri izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanas, kuru veicis OLAF, ir pietiekami;

c)	neskarot 11. pantā aprakstītos izpilddirektora pienākumus, vajadzības gadījumā dod viņam padomus par valdes lēmumu īstenošanu, lai tiktu stiprināta administratīvās un budžeta pārvaldības uzraudzība.

3. Vajadzības gadījumā steidzamības dēļ izpildkomiteja valdes vārdā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus, tostarp par iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējuma apturēšanu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minētajiem nosacījumiem un par budžeta jautājumiem.

4. Izpildkomitejas sastāvā ir valdes priekšsēdētājs, trīs priekšsēdētāja vietnieki, triju 4. panta 6. punktā minēto grupu koordinatori un viens Komisijas pārstāvis. Katra no 4. panta 6. punktā minētajām grupām var iecelt līdz diviem aizstājējiem, kas attiecīgās grupas iecelta locekļa prombūtnē apmeklē izpildkomitejas sēdes. Valdes priekšsēdētājs ir arī izpildkomitejas priekšsēdētājs. Izpilddirektors piedalās izpildkomitejas sanāksmēs, bet viņam nav balsstiesību.

5. Izpildkomitejas locekļu pilnvaru termiņš ir divi gadi. Minētais termiņš ir atjaunojams. Izpildkomitejas locekļa pilnvaru termiņš beidzas dienā, kad beidzas viņa dalība valdē.

6. Izpildkomiteja sanāk trīs reizes gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai tās locekļu pieprasījuma. Pēc katras sanāksmes 4. panta 6. punktā minēto triju grupu koordinatori dara visu iespējamo, lai savlaicīgi un pārredzami informētu savu grupu locekļus par diskusiju saturu.

3. IEDAĻA

Izpilddirektors

11. pants

Izpilddirektora pienākumi

1. Izpilddirektors ir atbildīgs par EU-OSHA pārvaldību saskaņā ar valdes noteikto stratēģisko virzienu un atskaitās valdei.

2. Neskarot Komisijas, valdes un izpildkomitejas pilnvaras, izpilddirektors savus pienākumus pilda neatkarīgi un nelūdz un nepieņem kādas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3. Izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma tam ziņo par savu pienākumu izpildi. Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4. Izpilddirektors ir EU-OSHA juridiskais pārstāvis.

5. Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas EU-OSHA uzdoti ar šo regulu. Konkrētāk, izpilddirektors ir atbildīgs par to, lai tiktu:

a)	ikdienā vadīts EU-OSHA darbs, tostarp īstenotas pilnvaras, kas viņam uzticētas personāla jautājumos, saskaņā ar 5. panta 2. punktu;

b)	īstenoti valdes pieņemtie lēmumi;

c)	pieņemti lēmumi par cilvēkresursu pārvaldību saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto lēmumu;

d)	pieņemti lēmumi attiecībā uz EU-OSHA iekšējām struktūrām un vajadzības gadījumā to pārveidi – ņemot vērā ar EU-OSHA darbību saistītās vajadzības un pareizu budžeta pārvaldību;

e)	sagatavots un pēc apspriešanās ar Komisiju valdei iesniegts plānošanas dokuments;

f)	īstenots plānošanas dokuments un par tā īstenošanu sniegtas atskaites valdei;

g)	sagatavots un valdei novērtēšanai un pieņemšanai iesniegts konsolidētais gada pārskats par EU-OSHA darbībām;

h)	izveidota efektīva pārraudzības sistēma, kas ļautu veikt 28. pantā minētos regulāros novērtējumus, un ziņošanas sistēma novērtējumu rezultātu apkopošanai;

i)	sagatavots EU-OSHA piemērojamo finanšu noteikumu projekts;

j)	sagatavots EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projekts kā daļa no EU-OSHA plānošanas dokumenta; un izpildīts EU-OSHA budžets;

sagatavots rīcības plāns, kurā noteikti turpmākie pasākumi attiecībā uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un izvērtējumiem, kā arī no izmeklēšanām, kuras veicis OLAF, un divreiz gadā par plāna īstenošanas gaitu ziņots Komisijai un regulāri – valdei un izpildkomitejai;

l)	veiktas darbības, cenšoties nodrošināt dzimumu līdzsvaru EU-OSHA;

aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas kontrolpārbaudes un, ja tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus;

n)	sagatavota un valdei apstiprināšanai iesniegta EU-OSHA stratēģija krāpšanas apkarošanai;

o)	attiecīgā gadījumā īstenota sadarbība ar citām Savienības aģentūrām un noslēgti sadarbības nolīgumi ar tām.

6. Izpilddirektora atbildībā ir arī izlemt, vai EU-OSHA uzdevumu efektīvas un rezultatīvas izpildes nolūkā ir jāizveido koordinācijas birojs Briselē, lai stiprinātu EU-OSHA sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm. Minētajam lēmumam ir nepieciešama iepriekšēja Komisijas, valdes un attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Minētajā lēmumā norāda koordinācijas biroja veicamās darbības tvērumu, izvairoties no liekām izmaksām un jebkādu EU-OSHA administratīvo funkciju dublēšanās.

4. IEDAĻA

Tīkls

12. pants

Tīkls

1. EU-OSHA izveido tīklu, kurā ir:

a)	atbilstīgi valstu tiesību aktiem vai praksei – nacionālo informācijas tīklu galvenie komponenti, tostarp arī valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijas;

b)	valstu kontaktpunkti.

2. Dalībvalstis EU-OSHA regulāri informē par savu darba drošības un veselības aizsardzības informācijas tīklu galvenajiem komponentiem, tostarp par jebkādām iestādēm, kas, pēc to domām varētu dot ieguldījumu EU-OSHA darbā, ņemot vērā vajadzību nodrošināt, lai to teritorija būtu iespējami pilnīgi aptverta.

Valsts iestādes vai valsts institūcija, ko dalībvalsts norīkojusi par valsts kontaktpunktu, koordinē un pārsūta informāciju, kas valsts līmenī sniedzama EU-OSHA, kā paredz vienošanās starp katru kontaktpunktu un EU-OSHA, pamatojoties uz EU-OSHA pieņemto darba programmu.

Valstu iestādes vai valsts institūcija konsultējas ar valstu darba devēju un darba ņēmēju organizācijām un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi ņem vērā to viedokli.

3. EU-OSHA gada darba programmā min tēmas, kas izraisījušas īpašu interesi.

III NODAĻA

FINANSIĀLIE NOTEIKUMI

13. pants

Budžets

1. Katru finanšu gadu sagatavo visu EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru atspoguļo EU-OSHA budžetā. Finanšu gads atbilst kalendārajam gadam.

2. EU-OSHA budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3. Neskarot citus resursus, EU-OSHA ieņēmumus veido:

a)	Savienības iemaksa, kas ir iekļauta Savienības vispārējā budžetā;

b)	brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas;

c)	maksas par publikācijām un visiem EU-OSHA sniegtajiem pakalpojumiem;

d)	visas iemaksas no trešām valstīm, kuras piedalās EU-OSHA darbā, kā paredzēts 30. pantā.

4. EU-OSHA izdevumos ietilpst darbinieku atalgojums, administratīvās un infrastruktūras izmaksas un darbības izmaksas.

14. pants

Budžeta izveide

1. Izpilddirektors katru gadu sagatavo un valdei nosūta provizorisku EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, tajā ietverot štatu sarakstu.

Provizoriskajā tāmes projektā ņem vērā 6. panta 1. punktā paredzētajā gada plānošanas dokumentā minētos mērķus un gaidāmos rezultātus un šo mērķu un rezultātu sasniegšanai nepieciešamos finanšu resursus, ievērojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes principu.

2. Valde, pamatojoties uz provizorisko tāmes projektu, pieņem EU-OSHA ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim to nosūta Komisijai.

3. Komisija tāmes projektu kopā ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Tāmes projektu dara pieejamu arī EU-OSHA.

4. Pamatojoties uz tāmes projektu, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj tāmi, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz štatu sarakstu, un uz vispārējo budžetu attiecināmās iemaksas summu un iesniedz to budžeta lēmējinstitūcijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības Darbību (LESD) 313. un 314. pantu.

5. Budžeta lēmējinstitūcija apstiprina apropriācijas iemaksai no Savienības vispārējā budžeta, kas piešķirama EU-OSHA.

6. Budžeta lēmējinstitūcija pieņem EU-OSHA štatu sarakstu.

7. EU-OSHA budžetu pieņem valde. Par galīgo budžetu tas kļūst pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas, un vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē. Visus EU-OSHA budžeta grozījumus, tostarp štatu saraksta grozījumus, pieņem saskaņā ar tādu pašu procedūru.

8. Visiem būvprojektiem, kuriem paredzama būtiska ietekme uz EU-OSHA budžetu, piemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 noteikumus.

15. pants

Budžeta izpilde

1. EU-OSHA budžetu izpilda izpilddirektors.

2. Katru gadu izpilddirektors budžeta lēmējinstitūcijai nosūta visu būtisko informāciju, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru konstatējumiem.

16. pants

Pārskatu sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1. EU-OSHA grāmatvedis provizoriskos pārskatus par finanšu gadu (N gads) līdz nākamā finanšu gada (N+1 gads) 1. martam nosūta Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2. EU-OSHA ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

3. Komisijas grāmatvedis ar Komisijas pārskatu konsolidētos EU-OSHA provizoriskos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai.

4. Saņēmis Revīzijas palātas apsvērumus par EU-OSHA provizoriskajiem pārskatiem par N gadu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 246. pantu, grāmatvedis sagatavo EU-OSHA galīgos pārskatus par attiecīgo gadu. Izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

5. Valde sniedz atzinumu par EU-OSHA galīgajiem pārskatiem par N gadu.

6. EU-OSHA grāmatvedis galīgos pārskatus par N gadu kopā ar valdes atzinumu līdz N+1 gada 1. jūlijam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

7. Galīgos pārskatus par N gadu līdz N+1 gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8. Izpilddirektors līdz N+1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas sniegti tās gada pārskatā. Minēto atbildi izpilddirektors nosūta arī valdei.

9. Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktu izpilddirektors pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tam iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai.

10. Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments izpilddirektoram līdz N+2 gada 15. maijam sniedz apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

17. pants

Finanšu noteikumi

EU-OSHA piemērojamos finanšu noteikumus pieņem valde pēc apspriešanās ar Komisiju. Tie neatšķiras no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams EU-OSHA darbībai un Komisija ir devusi iepriekšēju piekrišanu.

IV NODAĻA

PERSONĀLS

18. pants

Vispārīgie noteikumi

1. EU-OSHA personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc Savienības iestāžu vienošanās, ar kuru piemēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

2. Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu pieņem attiecīgus īstenošanas noteikumus, kuri nodrošina Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības stāšanos spēkā.

19. pants

Izpilddirektors

1. Izpilddirektors ir EU-OSHA darbinieks, un viņu pieņem darbā pagaidu darbinieka statusā saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2. Izpilddirektoru atklātā un pārredzamā atlases procedūrā no Komisijas ierosināta kandidātu saraksta ieceļ valde.

Izvēlēto kandidātu uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz Parlamenta deputātu jautājumiem. Minētā viedokļu apmaiņa nepamatoti nekavē iecelšanu amatā.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, EU-OSHA pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3. Izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Pirms minētā termiņa beigām Komisija veic novērtējumu, kurā ņem vērā izpilddirektora darbības izvērtējumu, EU-OSHA turpmākos uzdevumus un risināmos jautājumus.

4. Ņemot vērā 3. punktā minēto novērtējumu, valde var vienu reizi pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

5. Ja izpilddirektora pilnvaru termiņš ir pagarināts, kopējā termiņa beigās viņš nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

6. Izpilddirektoru no amata var atbrīvot tikai ar valdes lēmumu. Valde savā lēmumā ņem vērā Komisijas novērtējumu par izpilddirektora sniegumu, kā minēts 3. punktā.

7. Valdes lēmumus par izpilddirektora iecelšanu amatā, viņa pilnvaru termiņa pagarināšanu vai viņa atbrīvošanu no amata pieņem ar balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

20. pants

Norīkotie valsts eksperti un citi darbinieki

1. EU-OSHA var izmantot norīkotus valsts ekspertus vai citus darbiniekus, ko EU-OSHA nenodarbina.

2. Valde pieņem lēmumu, izklāstot noteikumus par valsts ekspertu norīkojumu uz EU-OSHA.

V NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

21. pants

Juridiskais statuss

1. EU-OSHA ir Savienības aģentūra. Tai piemīt tiesībsubjektība.

2. Katrā dalībvalstī EU-OSHA ir visplašākā tiesībspēja, kādu saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tā var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

3. EU-OSHA mītne atrodas Bilbao.

4. EU-OSHA saskaņā ar 11. panta 6. punktu var izveidot koordinācijas biroju Briselē, lai stiprinātu tās sadarbību ar attiecīgajām Savienības iestādēm.

22. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz EU-OSHA un tās personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā.

23. pants

Valodu lietojums

1. Uz EU-OSHA attiecas Padomes Regulas Nr. 1 (10) noteikumi.

2. EU-OSHA darbībai vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus nodrošina Tulkošanas centrs.

24. pants

Pārredzamība un datu aizsardzība

1. EU-OSHA savas darbības veic, nodrošinot augstu pārredzamības līmeni.

2. Uz EU-OSHA rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (11).

3. Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes pieņem detalizētus noteikumus par Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu.

4. Uz EU-OSHA veiktu personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (12). Valde sešu mēnešu laikā pēc pirmās sanāksmes nosaka pasākumus, kā EU-OSHA piemēro Regulu (ES) 2018/1725, arī par datu aizsardzības inspektora iecelšanu. Minētos pasākumus nosaka pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

25. pants

Krāpšanas apkarošana

1. Lai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) sekmētu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību apkarošanu, EU-OSHA līdz 2019. gada 21. augustam pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14), un, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni, pieņem attiecīgus noteikumus, kas attiecas uz visiem EU-OSHA darbiniekiem.

2. Revīzijas palātai ir pilnvaras, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri no EU-OSHA ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15), OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai konstatētu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai EU-OSHA finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, EU-OSHA sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju piešķiršanas lēmumos ir ietverti noteikumi, kas skaidri pilnvaro Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetenci.

26. pants

Drošības noteikumi par klasificētas informācijas un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību

EU-OSHA vajadzības gadījumā pieņem drošības noteikumus, kas ir līdzvērtīgi Komisijas drošības noteikumiem par Eiropas Savienības klasificētas informācijas (ESKI) un sensitīvas neklasificētas informācijas aizsardzību, kuri noteikti Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 un (ES, Euratom) 2015/444. EU-OSHA drošības noteikumi cita starpā un attiecīgā gadījumā aptver noteikumus par apmaiņu ar šādu informāciju, tās apstrādi un glabāšanu.

27. pants

Atbildība

1. EU-OSHA līgumisko atbildību regulē tiesību akti, kas piemērojami attiecīgajam līgumam.

2. Eiropas Savienības Tiesai (“Tiesa”) ir jurisdikcija taisīt spriedumu saskaņā ar jebkuru arbitrāžas klauzulu, kas ietverta EU-OSHA noslēgtā līgumā.

3. Ja iestājusies ārpuslīgumiska atbildība, EU-OSHA saskaņā ar vispārīgiem principiem, kuri ir kopīgi dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko, pildot savus pienākumus, radījušas tās struktūrvienības vai personāls.

4. Tiesai ir jurisdikcija attiecībā uz kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 3. punktā.

5. Personāla personisko atbildību pret EU-OSHA reglamentē noteikumi, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

28. pants

Izvērtēšana

1. Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 29. panta 5. punktu EU-OSHA veic ex ante un ex post novērtējumus par tām programmām un darbībām, kas ir saistītas ar ievērojamiem izdevumiem.

2. Līdz 2024. gada 21. februārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta izvērtēšana saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm, lai novērtētu EU-OSHA sniegumu attiecībā uz tās mērķiem, pilnvarām un uzdevumiem. Izvērtēšanas laikā Komisija apspriežas ar valdes locekļiem un citām galvenajām ieinteresētajām personām. Izvērtēšanā jo īpaši izskata, vai nav radusies vajadzība grozīt EU-OSHA pilnvaras, un novērtē katra šāda grozījuma finansiālās sekas.

3. Par izvērtēšanā gūtajiem konstatējumiem Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un valdei. Izvērtēšanas konstatējumus publisko.

29. pants

Administratīvā izmeklēšana

Uz EU-OSHA darbībām attiecas Eiropas Ombuda veikta izmeklēšana saskaņā ar LESD 228. pantu.

30. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1. Rīkojoties tikai tiktāl, lai sasniegtu šajā regulā aprakstītos mērķus, un neskarot dalībvalstu un Savienības iestāžu attiecīgo kompetenci, EU-OSHA var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām.

Minētajā nolūkā EU-OSHA, pēc tam, kad tā ir saņēmusi atļauju no valdes un apstiprinājumu no Komisijas, var izveidot sadarbības kārtību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm un starptautiskajām organizācijām. Minētā kārtība nerada juridiskas saistības Savienībai vai dalībvalstīm.

2. EU-OSHA ir atvērta to trešo valstu dalībai, kuras par to ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību.

Saskaņā ar pirmajā daļā minēto nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā kārtību, kurā jo īpaši noteikts, kā pēc būtības, kādā apjomā un kādā veidā attiecīgās trešām valstīm piedalīties EU-OSHA darbā, arī noteikumi par šo valstu dalību EU-OSHA iniciatīvās, finanšu iemaksām un personālsastāvu. Attiecībā uz personāla jautājumiem minētā kārtība visos gadījumos ir saskaņā ar Civildienesta noteikumiem.

3. Valde pieņem stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jautājumos, kas ir EU-OSHA kompetencē.

31. pants

Mītnes nolīgums un darbības nosacījumi

1. Nepieciešamo kārtību attiecībā uz EU-OSHA izvietošanu uzņēmējā dalībvalstī un telpām, kuras dara pieejamas minētā dalībvalsts, kā arī specifiskos noteikumus, ko uzņēmējā dalībvalstī piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp EU-OSHA un dalībvalsti, kurā atrodas mītne.

2. EU-OSHA uzņēmēja dalībvalsts nodrošina nepieciešamos apstākļus EU-OSHA darbībai, tostarp eiropeiski ievirzītu daudzvalodu izglītību un piemērotus transporta savienojumus.

VI NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

32. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

Uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 8. panta pamata izveidotās valdes locekļi paliek amatā un šīs regulas 5. pantā minētās valdes funkcijas pilda līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai, ievērojot šīs regulas 4. panta 1. punktu.

33. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1. EU-OSHA direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic šīs regulas 11. pantā paredzētos izpilddirektora pienākumus. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi.

2. Ja laikā, kad šī regula stājas spēkā, notiek izpilddirektora atlases un iecelšanas procedūra, Regulas (EK) Nr. 2062/94 11. pantu piemēro līdz minētās procedūras pabeigšanai.

3. Šī regula neskar saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2062/94 pieņemto darbinieku tiesības un pienākumus. Viņu darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībai.

Ja šīs regulas spēkā stāšanās brīdī darbojas EU-OSHA koordinācijas birojs, tas darbu turpina.

34. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2062/94 13. pantu, veic saskaņā ar minētās regulas 14. pantu.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2062/94 atceļ un visas atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

36. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu spēkā esamības saglabāšana

Iekšējie noteikumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 2062/94, paliek spēkā pēc 2019. gada 20. februāra, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nelemj citādi.

37. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs

Strasbūrā, 2019. gada 16. janvārī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) OV C 209, 30.6.2017., 49. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 20. decembra lēmums.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.).

(4) Padomes 2003. gada 22. jūlija Lēmums par Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas izveidošanu (OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.).

(5) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(6) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(7) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.).

(8) Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10) Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14) OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).