(1)

Komisija 2018. gada 16. februārī saņēma pieprasījumu no Itālijas saskaņā ar 22. pantu Regulā (ES) Nr. 978/2012 (turpmāk “VPS regula”). Pieprasījumā tiek aicināts pieņemt aizsardzības pasākumus Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes Indica tipa rīsiem. Itālijas pieprasījumu atbalsta citas Savienības dalībvalstis, kas ražo rīsus, t. i., Spānija, Francija, Portugāle, Grieķija, Rumānija, Bulgārija un Ungārija.

(2)

Konstatējusi, ka pieprasījumā ir pietiekami pierādījumi, kas liecina, ka Mjanmas/Birmas un Kambodžas izcelsmes Indica rīsi tikuši importēti tādā apjomā un par tādām cenām, kas Savienības ražošanas nozarei rada nopietnas grūtības, Komisija 2018. gada 16. martā pēc dalībvalstu informēšanas publicēja paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu (2).

(3)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga padziļinātam novērtējumam, Komisija par līdzīgiem vai tieši konkurējošiem ražojumiem Savienībā informēja zināmos ražotājus (“slīpētavas”) un to apvienību, zināmās eksportētājas slīpētavas un to federācijas, to skaitā to valdības, un aicināja tos piedalīties izmeklēšanā.

(4)

Šajā procedūrā ir iesaistīts liels skaits Savienības ražotāju, slīpētavu eksportētāju un importētāju, un Komisija, lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, ir nolēmusi ierobežot izmeklēšanu ar pieņemamu skaitu atsevišķu Savienības slīpētavu. Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 (3) 11. panta 6. punktu Komisija izmeklēšanu ir balstījusi uz reprezentatīvas izlases izveidi.

(5)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības slīpētavu izlasi, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, vienlaikus nodrošinot atlasīto ražotāju ģeogrāfisku izkliedētību. Rīsi tiek audzēti astoņās dalībvalstīs, tomēr ražošana ir pārsvarā koncentrēta Itālijā un Spānijā: abas minētās valstis saražo 80 % no kopējā rīsu ražošanas apjoma Savienībā (Itālija – aptuveni 50 % un Spānija – aptuveni 30 %) un tādēļ ir reprezentatīvas Savienības nozarei. Pamatojoties uz minēto, Komisija uzskatīja, ka ir pamatoti nosūtīt anketas trijām Itālijas slīpētavām un vienai Spānijas slīpētavai.

(6)

Viena ieinteresētā persona apšaubīja izlases reprezentativitāti. Tā lūdza Komisijai apstiprināt, cik liels ir atlasīto slīpētavu saražotais apjoms salīdzinājumā ar kopējo Savienības ražošanas apjomu un kā to stāvoklis ir mainījies salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozari. 5. apsvērumā paskaidrots, ka izlase tika veidota, balstoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ko atvēlētajā laikā var pienācīgi izmeklēt. Trīs atlasītās Itālijas slīpētavas 2016./2017. tirdzniecības gadā saražoja 50 % no Itālijas ražošanas apjoma, un atlasītā Spānijas slīpētava tajā pašā gadā saražoja 17 % no Spānijas ražošanas apjoma. Atlasītās slīpētavas kopā saražoja 26 % no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Turklāt izmeklēšanas periodā, t. i., laikā no 2012. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. augustam, atlasīto uzņēmumu ražošanas apjomam bija līdzīga dinamika kā visā nozarē. Ražošanas apjoms atlasītajiem ražotājiem samazinājās par 36 % un visai Savienības ražošanas nozarei – par 38 %. Tas apstiprina secinājumu, ka izlase patiešām ir reprezentatīva.

(7)

Anketas tika nosūtītas arī dažiem audzētājiem (“lauksaimnieki”), bet, ņemot vērā nozares lielo sadrumstalotību (ap 4 000 vienību), tas rada ļoti nepilnīgu priekšstatu par stāvokli (4).

(8)

Attiecībā uz eksportētāju atlasi Komisija pavisam saņēma 13 atbildes no slīpētavām eksportētājām, kas pieteicās atlasē, Kambodžā un 15 atbildes no slīpētavām eksportētājām, kas pieteicās atlasē, Mjanmā/Birmā. Tāpēc bija vajadzīga atlase, un visas ieinteresētās personas par to tika attiecīgi informētas. Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no slīpētavām eksportētājām, izlasi sākotnēji izveidoja no trim eksportētājiem Kambodžā un trim eksportētājiem Mjanmā/Birmā. Tie tika atlasīti pēc lielākā eksporta apjoma uz Savienību. Tomēr saskaņā ar tālāko novērtējumu un Kambodžas rīsu federācijas piezīmēm divi eksportētāji no Kambodžas nevarēja sadarboties, un tādēļ tie tika aizstāti. Beigās uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens uzņēmums. Attiecībā uz Mjanmu/Birmu – beigās uz anketas jautājumiem atbildēja visi trīs atlasītie uzņēmumi.

(9)

Uz paziņojumu par procedūras sākšanu atsaucās četri nesaistīti importētāji. Tā kā sadarbojās neliels skaits importētāju, atlase netika uzskatīta par vajadzīgu. Komisija nosūtīja anketu visiem četriem uzņēmumiem, kas pilnīgu atbildi tomēr nesniedza.

(10)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 12. pantu.

(11)

Izmeklēšana aptvēra pēdējos piecus tirdzniecības gadus, t. i., periodu no 2012. gada 1. septembra līdz 2017. gada 31. augustam (“izmeklēšanas periods”).

(12)

Pēc informācijas izpaušanas Komisija saņēma astoņus dokumentu kopumus, to skaitā no Itālijas un Spānijas. Informāciju Komisija saņēma arī no trim uzņēmumiem un vienas apvienības, kas nebija ieinteresētās personas. Lai gan minētās personas netika reģistrētas kā ieinteresētās personas, to piezīmes lielā mērā tika ņemtas vērā un izskatītas Komisijas secinājumos, jo tās pārsvarā sakrita ar reģistrēto ieinteresēto personu piezīmēm.

(13)

“Attiecīgais ražojums” ir Kambodžas un Mjanmas/Birmas izcelsmes daļēji slīpēti vai slīpēti Indica rīsi, kam muitas nodokļu atbrīvojums piešķirts, ņemot vērā VPS regulu, un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 1006 30 27, 1006 30 48, 1006 30 67 un 1006 30 98.

(14)

Attiecīgo ražojumu Savienībā importē vai nu neiesaiņotu, turpmākai apstrādei (slīpēšanai, tīrīšanai un iepakošanai), vai nelielos maisos ar svaru līdz 5 kg vai 5–20 kg, kurus mazumtirgotāji var pārdot uzreiz bez turpmākas apstrādes.

(15)

Indica un Japonica ir divi galvenie rīsu tipi. Pirmais tips ir garengraudu rīsi, kuri pēc termiskās apstrādes nesalīp. Otrais tips, Japonica, ir samērā apaļi rīsi. Šie rīsi salīp un tiek izmantoti tādos ēdienos kā paelja vai rizoto.

(16)

Novāktiem rīsiem ir miziņa, un tos sauc par “nelobītiem rīsiem”. Pēc novākšanas rīsi tiek vairākkārt slīpēti. “Lobīti rīsi” ir rīsi, kuru miziņa ir atdalīta. Lai iegūtu “daļēji slīpētus” vai “slīpētus” rīsus, ir vajadzīga papildu slīpēšana.

(17)

Šajā novērtējumā Komisija ir noteikusi, ka Savienībā ražotie Indica slīpētie vai daļēji slīpētie rīsi ir līdzīgi attiecīgajam ražojumam vai ar to tieši konkurē.

(18)

Gan Savienībā ražotajiem, gan importētajiem Indica slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem rīsiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tiem ir vienāds izmantojums, un tie tiek pārdoti līdzīgos vai identiskos tirdzniecības kanālos vienai un tai pašai pircēju kategorijai. Šie pircēji ir vai nu mazumtirgotāji, vai pārstrādātāji Savienībā.

(19)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas (5) apgalvoja, ka no izmeklēšanas tvēruma būtu jāizslēdz aromātiskie Indica rīsi, jo tiem ir no citiem Indica rīsu tipiem atšķirīgas īpašības un tie nekonkurē ar Savienībā ražotajiem rīsiem. Turklāt viņi apgalvoja, ka aromātiskos rīsus kopš 2017. gada klasificē ar atšķirīgu KN kodu, kas apstiprinātu secinājumu par to, ka šis rīsu tips atšķiras no citiem.

(20)

Pirmkārt, un to apstiprinājušas dažādas ieinteresētās personas, Indica rīsi aptver plašu klāstu konkrētu rīsu tipu un šķirņu, ieskaitot smaržīgo vai aromātisko rīsu šķirnes. Lai gan starp visiem minētajiem tipiem ir nelielas atšķirības, piemēram, garšā un struktūrā, tiem tomēr ir vienas un tās pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

(21)

Turklāt šiem visiem dažādajiem tipiem ir viens un tas pats galalietojums, tos slīpē vienas un tās pašas slīpētavas, pārdod pa vieniem un tiem pašiem tirdzniecības kanāliem un tie savstarpēji konkurē. Nav svarīgi, ka kopš 2017. gada aromātiskajiem rīsiem ir konkrēts KN kods, jo saskaņā ar paziņojumu par procedūras sākšanu KN kodi ir sniegti tikai informācijai un tie nav izšķiroši, lai tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas ietvaros definētu ražojumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

VPS regula nosaka, ka attiecīgo nozari veido līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu slīpētavas. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozari veido rīsu slīpētavas. Rīsu slīpētavas apstrādā rīsus, kas audzēti/ražoti Savienībā un tieši konkurē ar slīpētajiem vai daļēji slīpētajiem Indica rīsiem, kas eksportēti no Mjanmas/Birmas vai Kambodžas.

(23)

Itālijas pieprasījumā apgalvots, ka lauksaimnieki un slīpētavas ir cieši saistīti, tādēļ attiecībā uz slīpētavām un lauksaimniekiem būtu jāveic kaitējuma novērtējums. Lai gan rīsu imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas var nopietni ietekmēt arī lauksaimnieku stāvokli, būtu drīzāk jāuzskata, ka lauksaimnieki ir izejvielu piegādātāji, nevis līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu slīpētavas.

(24)

Indica rīsu patēriņu Savienībā noteica, pamatojoties uz datiem, ko Komisija savāca no dalībvalstīm, un uz importa statistiku, kas pieejama Eurostat (6).

(25)

Patēriņš Savienībā mainījās šādi:

(26)

Savienībā izmeklēšanas periodā Indica rīsu patēriņš samazinājās par 6 %. Vislielākais patēriņš tika sasniegts 2013./2014. gadā (+ 8 %), kas sakrita ar ievērojamu Indica rīsu importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas pieaugumu, kurš izraisīja tirgus piesātinājumu. Turpmākajos tirdzniecības gados patēriņam bija lejupēja tendence.

(27)

Attiecīgā ražojuma imports Savienībā no Kambodžas un Mjanmas/Birmas mainījās šādi:

(28)

Importa apjoms no Kambodžas palielinājās no 163 000 t līdz 249 000 t. Līdz 2015./2016. gadam tas palielinājās ievērojami un pēc tam nedaudz samazinājās, sakrītot ar patēriņa samazinājumu 2016./2017. gadā. Neraugoties uz samazinājumu, importa apjoms saglabājās par 50 % augstāks nekā 2012./2013. gadā. Izmeklēšanas perioda beigās Kambodža importēja 25 % no importa kopapjoma.

(29)

Izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās arī imports no Mjanmas/Birmas – no 2 000 t līdz 62 000 t. Tomēr salīdzinājumā ar Kambodžu tas saglabājās zemākā līmenī. Imports no Mjanmas/Birmas bija 6,3 % no Savienības kopējā rīsu importa izmeklēšanas perioda beigās (sal. turpmāk tabulu par tirgus daļu).

(30)

Tirgus daļu ziņā importam bija šāda dinamika:

(31)

Kambodžas tirgus daļu ievērojami palielinājās no 15,4 % līdz 25,1 %, savukārt Mjanmas/Birmas tirgus daļa palielinājās no 0,2 % līdz 6,3 %.

(32)

Cenas izmaiņas atbilda šādām tendencēm:

(33)

Kambodžas importa cenas kopumā samazinājās par 6 %, savukārt Mjanmas/Birmas importa cena samazinājās par 3 %. Lai gan importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas cenas samazinājās nedaudz, vidējo importa cenu salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenām (sk. 64. apsvērumu), tika konstatēts, ka importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas cenas (saskaņā ar Eurostat datiem) bija ievērojami zemākas nekā Savienības cenas: attiecīgi par 22 % un 43 %.

(34)

Pēc informācijas izpaušanas Kambodžas tirdzniecības ministrija (turpmāk “Kambodža”) apšaubīja metodiku, pēc kuras Komisija aprēķināja cenu samazinājuma starpību. Tā apgalvoja, ka Kambodžas eksporta cenas aplēsēs nav iekļautas pēcimportēšanas izmaksas un cenu samazinājums ir balstīts uz salīdzinājumu starp vidējām cenām, neņemot vērā atšķirīgo tirdzniecības līmeni. Kambodža arī apšaubīja, vai kaitējuma noteikšanā izmantoti eksportētāju, kas sadarbojās, sniegtie dati.

(35)

Ņemot vērā pēc informācijas izpaušanas saņemtos argumentus, Komisija nolēma pārskatīt cenu samazinājuma aprēķinus, lai ierēķinātu attiecīgās pēcimportēšanas vai transporta izmaksas un tā atspoguļotu atšķirības tirdzniecības līmenī, kuras ietekmē cenu salīdzināmību, un pēc iespējas izmantot datus, ko sniedza eksportētāji, kas sadarbojās.

(36)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisija nolēma pielāgot Kambodžas uzrādītās importa cenas, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas. Taču Komisija uzskatīja, ka būtu jāpielāgo arī Savienības ražošanas nozares cenas, lai ņemtu vērā izmaksas rīsu transportēšanai no Dienvideiropas (šajā gadījumā no Itālijas un Spānijas) uz Ziemeļeiropu, jo konkurence saistībā ar daļēji slīpētiem un slīpētiem Indica rīsiem notiek pārsvarā Ziemeļeiropā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju (dati, kas iegūti iepriekšējās izmeklēšanas saistībā ar citu pārtikas produktu, proti, sacumām), Komisija aplēsa, ka pēcimportēšanas izmaksas ir aptuveni 2 % apmērā no importa cenas, un, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pieprasījumā un pārbaudīta uzņēmumos notikušajā izmeklēšanā, transporta izmaksas uz Savienību tiek lēstas 49 EUR/t.

(37)

Turklāt, lai atspoguļotu tirdzniecības līmeņu atšķirības, Komisija salīdzināja pārdošanas cenu slīpētiem rīsiem, ko pārdod neiesaiņotus, un slīpētiem rīsiem, ko pārdod nelielos iepakojumos. Jāatzīmē, ka, pamatojoties uz statistiku, kas iegūta pēc KN kodiem, Kambodža eksportē neiesaiņotus rīsus un nelielos iepakojumos, bet Mjanma/Birmas eksportē gandrīz tikai neiesaiņotus rīsus.

(38)

Visbeidzot, tika nolemts noteikt eksporta cenu, pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kuras snieguši ražotāji eksportētāji. Kambodžas gadījumā uz anketas jautājumiem atbildēja tikai viens Kambodžas eksportētājs, tādēļ izlasi izveidot nevarēja. Tā kā eksportētājs, kas sadarbojās, pārstāv tikai nelielu daļu no importa no Kambodžas, Komisijai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1083/2013 13. pantu bija jāizmanto labākie pieejamie fakti. Tāpēc Kambodžas gadījumā tika izmantotas Eurostat cenas. Attiecībā uz Mjanmu/Birmu tika izmantotas atbildēs uz anketas jautājumiem norādītās cenas.

(39)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka, pārdodot neiesaiņotu ražojumu, cenu samazinājums Kambodžai ir 13 % un Mjanmai/Birmai – 43 %. Salīdzinot iesaiņotu rīsu cenas, konstatēja, ka cenu samazinājums Kambodžai ir 14 %.

(40)

Šī cenu starpība starp importētiem un Savienībā ražotiem rīsiem tādējādi ir būtiska īpaši tad, ja ņem vērā, ka vispār rīsu cena ļoti ietekmē patērētāju uzvedību. Patērētāji parasti nenošķir dažādas izcelsmes vietas.

(41)

Kambodža arī apgalvoja, ka Komisijas konstatējums par nopietnām grūtībām balstās uz rīsu importa apjoma no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un cenas ietekmes kumulatīvu novērtējumu. Tomēr šis apgalvojums ir noraidīts, jo minētais novērtējums Kambodžas situāciju skaidri nošķir no Mjanmas/Birmas situācijas.

(42)

Visbeidzot, imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā. Lai gan kumulētais importa apjoms 2016./2017. gadā nedaudz samazinājās, tas kopumā saglabājās daudz augstākā līmenī nekā izmeklēšanas perioda sākumā. Turklāt abu valstu kumulētā vidējā svērtā importa cena izmeklēšanas periodā samazinājās un ievērojami samazināja Savienības cenas.

(43)

Saskaņā ar VPS regulas 23. pantu būtu jāuzskata, ka nopietnas grūtības pastāv tad, ja Savienības slīpētavu saimnieciskais un/vai finanšu stāvoklis pasliktinās. Pārbaudot, vai stāvoklis pasliktinās, Komisijai, ja šāda informācija ir pieejama, būtu jāņem vērā inter alia 23. pantā uzskaitītie faktori attiecībā uz Savienības slīpētavām.

(44)

Kā norādīts 5. apsvērumā, lai noteiktu, vai Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnas grūtības, Komisija veica atlasi. Lai noteiktu nozarei nodarīto kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus.

(45)

Makroekonomiskos rādītājus (tirgus daļu, ražošanu un krājumus – imports tika analizēts iepriekš) Komisija vērtēja, pamatojoties uz vispārīgiem reizi mēnesī vāktiem tirgus datiem, kas balstās uz rīsu produkciju, izteiktu slīpētu rīsu ekvivalentā. Ticami dati par bankrotu un nodarbinātību Savienības ražošanas nozarē nav pieejami, un tāpēc tos analīzē iekļaut nevarēja.

(46)

Komisija vērtēja mikroekonomiskos rādītājus (cenas un rentabilitāti), pamatojoties uz izlases līmenī pārbaudītiem datiem. Makroekonomikas līmenī datu nav, tādēļ arī ražošanas jauda tika analizēta izlases līmenī.

(47)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa izmeklēšanas periodā mainījās šādi:

(48)

Arī tirgus daļa ievērojami samazinājās no 61 % līdz 39 %, t. i., par vairāk nekā 20 procentpunktiem.

(49)

Izmeklēšanas periodā arī Savienības ražošanas nozares Indica rīsu ražošanā bija vērojama lejupēja tendence.

(50)

Ražošana samazinājās par gandrīz 40 %, proti, no 685 000 t līdz 424 000 t.

(51)

Slīpētu rīsu krājumi Savienībā izmeklēšanas periodā palielinājās par 4 % – no 255 000 t līdz 265 000 t. Tie vispirms ievērojami palielinājās par 11 %, bet pēc tam nedaudz samazinājās.

(52)

Pēc informācijas izpaušanas Kambodža apgalvoja, ka Savienības ražošanas dati ir kļūdaini, jo Savienības ražošanas dati, kuros nav ņemti vērā pārdošanas dati, neatbilst krājumiem perioda beigās, kas sniegti turpmāk. Patiešām, Komisija ir veikusi tikai daļēju aprēķinu, jo dati neatspoguļo krājumus perioda sākumā, rīsu izmantošanu sēklai utt. Tomēr aprēķini ir saskaņā ar Komisijas izmantoto bilances aprēķinu (sk. 24. apsvērumu).

(53)

Datu par ražošanas jaudu makroekonomikas līmenī nav, tādēļ minētos datus Komisija pārbaudīja izlases līmenī. Tomēr platība, kas atvēlēta Indica rīsu audzēšanai Savienībā, diezgan labi norāda uz slīpētavām pieejamajiem Indica rīsiem un līdz ar to uz to potenciālo jaudas izmantojumu. Izmeklēšanas periodā šī platība samazinājās kopumā par 37 % un mainījās šādi:

(54)

Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības slīpētavām, cenas un rentabilitāte mainījās šādi:

(55)

Atlasīto slīpētavu vienības cenas izmeklēšanas periodā palielinājās par 7 %. Pamatojoties uz Komisijas veikto pārbaužu rezultātiem, šķiet, ka, pieaugot spiedienam, ko izraisa imports par zemām cenām, atlasītās Savienības slīpētavas nolēma pārdot pēc iespējas mazus daļēji slīpētu un slīpētu Indica rīsu apjomus un pievērsties zīmolražojumiem, nevis pārdot izplatītājiem tos ar pašzīmolu.

(56)

Mainot savu oriģinālo ražojumu klāstu, Savienības slīpētavas tādējādi spēja saglabāt stabilu rentabilitāti uz sava tirgus daļas rēķina, kas strauji samazinājās. Tomēr šīs izmaiņas ražojumu klāstā, iespējams, palīdzēja tieši 2015./2016. gadā (kad rentabilitāte pat palielinājās), bet 2016./2017. gadā peļņas līmenis atkal samazinājās. Situācijā, kad tika konstatēts, ka 2016./2017. gadā importa cenas ievērojami samazināja Savienības cenas (attiecīgi par 22 % un 43 %), šī stratēģija var būt tikai īstermiņa risinājums. Tuvā nākotnē uz slīpētavām palielināsies spiediens, ko izraisīs imports par zemām cenām. Piemēram, Kambodža no neiesaiņotu ražojumu pārdošanas jau ir daļēji pārorientējusies uz ražojumu pārdošanu nelielos iepakojumos mazumtirgotāju līmenī. Šis tirdzniecības kanāls ir ienesīgāks par neiesaiņotu ražojumu pārdošanu, un Kambodža, iespējams, arvien vairāk pārdos un konkurēs ar Savienības ražošanas nozari šajā līmenī, kā arī tirgus nišās.

(57)

Rentabilitāte saglabājās salīdzinoši stabilā – lai gan zemā – līmenī, jo cenas pieaugums varēja kompensēt zaudēto apjomu. Turklāt rentabilitāte 1–2 % līmenī ir daudz zemāka par rentabilitāti 6 % līmenī, ko uzskata par pietiekamu, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, pētniecību un izstrādi un inovāciju.

(58)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona pieprasīja papildu informāciju par iepriekšējā apsvērumā minēto rentabilitāti 6 % līmenī. Līdz ar ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizāciju 2018. gadā attiecīgajos tiesību aktos tika noteikts, ka, aprēķinot kaitējuma starpību, sagaidāmais peļņas līmenis normālos konkurences apstākļos nav zemāks par 6 % (7). Šis etalons, ko izmanto tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, ir būtisks arī aizsardzības izmeklēšanā. Tas izskaidro, kādēļ Komisija šajā lietā arī ir izmantojusi šo etalonu.

(59)

Grūti novērtēt Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu līdzīgiem ražojumiem, t. i., Indica rīsiem, jo apstrādes nozare var izmantot savu jaudu gan Indica, gan Japonica rīsu slīpēšanai neatkarīgi no tā, vai tie importēti vai audzēti Savienībā. Turklāt nav pieejami makroekonomikas dati (sk. iepriekš). Pamatojoties uz izlasi, jaudas izmantojums, kas parādīts turpmāk, samazinājās no 22 % līdz 14 %. Šīs procentuālās daļas var šķist salīdzinoši zemas, jo iegūtas, salīdzinot līdzīgā ražojuma (Indica rīsu) produkciju ar ražošanas jaudu visu tipu rīsiem.

(60)

Savienības ražošanas nozares saimnieciskais stāvoklis ir pasliktinājies. Lai gan imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas ievērojami palielinājās absolūtā izteiksmē, Savienības ražošanas nozare zaudēja aptuveni 6 % no tirgus daļas Mjanmai/Birmai un 10 % – Kambodžai. Turklāt Savienības ražošanas nozares cenas tika pakļautas būtiskam cenu samazinājumam, proti, par 22 % un 43 %. Ražošanas apjoms Savienībā samazinājās vēl par 38 %. Tādējādi saimnieciskās grūtības izmeklēšanas periodā izpaudās galvenokārt apjoma ziņā. Neraugoties uz konkurenci ar importu par zemām cenām, Savienības slīpētavas nolēma savu cenu līmeni nepazemināt un saglabāja zināmu peļņas līmeni. Savienības slīpētavas tik tiešām nolēma iespēju robežās mainīt savu ražojumu klāstu un koncentrēties uz nišas segmentiem un zīmolražojumiem, lai saglabātu savu peļņas līmeni, neraugoties uz pārdošanas un ražošanas apjoma samazināšanos. Tomēr tas ir tikai pagaidu risinājums, jo imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas jau ir pārorientējies – kaut arī ierobežoti – no neiesaiņotu ražojumu pārdošanas uz pārdošanu nelielos iepakojumos un konkurē ar Savienības ražošanas nozari arī mazumtirdzniecības līmenī. Gaidāms, ka abas valstis pa šo ienesīgāko pārdošanas kanālu importēs vairāk ražojumu par zemām cenām un konkurēs arī tirgus nišās un ar zīmolražojumiem, nelabvēlīgi ietekmējot arī Savienības ražošanas nozares finanšu stāvokli.

(61)

To, ka pastāv cēloņsakarība starp attiecīgā ražojuma importa apjomu, no vienas puses, un Savienības slīpētavu nopietnajām grūtībām, no otras puses, Komisija ir konstatējusi šādi. Komisija analizēja arī, vai nopietnās grūtības nav skaidrojamas ar faktoriem, kas nav imports un cenas.

(62)

Turpmākā diagramma skaidri parāda laiku, kad imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas sakrita ar situāciju Savienības ražošanas nozarē, kurā tika zaudēta būtiska tirgus daļa, radot Savienības slīpētavām nopietnas grūtības.

Kambodža / Mjanma/Birma

ES

2015/2016

2014/2015

2013/2014

2012/2013

2016/2017

Tirgus daļa

70,0 %

60,0 %

50,0 %

40,0 %

30,0 %

20,0 %

10,0 %

0,0 %

(63)

Komisija uzskata, ka nopietnas grūtības ir radījis arī imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas atsevišķi. Patiešām, imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas atsevišķi ir palielinājies kā absolūtā apjomā (attiecīgi par 53 % un par vairāk nekā 2 000 %), tā tirgus daļas izteiksmē (attiecīgi par 9,7 procentpunktiem un 6,1 procentpunktiem). Turklāt gan importam no Kambodžas, gan importam no Mjanmas/Birmas cena bija zemāka par Savienības cenu (attiecīgi par aptuveni 22 % un 43 %). Tādējādi var secināt, ka imports gan no Kambodžas, gan no Mjanmas/Birmas arī ir radījis nopietnas grūtības Savienības ražošanas nozarei.

(64)

Straujais Kambodžas un Mjanmas/Birmas importa pieaugums skaidrojams ar to zemo cenu līmeni, kas bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares cenām. Indica rīsu cena ļoti ietekmē patērētāju uzvedību, jo īpaši tāpēc, ka patērētāji Savienības ražojumus parasti nenošķir no importētajiem ražojumiem. Patērētāji, kas pērk rīsus no mazumtirgotājiem, rīsu izcelsmi pārsvarā nezina. Tā tas ir jo īpaši tad, kad rīsi tiek pārdoti ar pašzīmolu, t. i., ar mazumtirgotāja zīmolu. Atbilstoši 33. apsvērumā izklāstītajiem cenu samazinājuma līmeņiem, Kambodža un Mjanma/Birma, piegādājot rīsus par ļoti zemu cenu, varēja ievērojami un ātri paplašināt rīsu eksportu uz Savienības tirgu. Turklāt Kambodža, kas agrāk eksportēja galvenokārt neiesaiņotus rīsus turpmākai apstrādei Savienībā, arvien biežāk pārdod iepakotus rīsus tieši Savienības mazumtirgotājiem, tādējādi Savienības slīpētavu līmenī radot papildu cenu spiedienu un konkurenci.

(65)

Novērtēti arī citi faktori, kas varēja būt veicinājuši Savienības ražošanas nozarei radušās nopietnās grūtības.

(66)

Arī imports no citām trešām valstīm izmeklēšanas periodā tirgus daļas ziņā palielinājās no 23 % līdz 29,3 % (+ 6,3 %).

(67)

Lai gan imports no citām trešām valstīm var daļēji izskaidrot Savienības tirgus daļu samazināšanos, šo valstu tirgus daļas pieaugums, pat saskaitīts kopā, ir daudz ierobežotāks nekā Kambodžai un Mjanmai/Birmai (+ 15 %).

(68)

Turklāt un vēl jo svarīgāk ir tas, ka turpmāk tabulā sniegtās cita importa vidējās svērtās cenas izmeklēšanas periodā bija daudz augstākas par importa cenām no Kambodžas un Mjanmas/Birmas, kā arī par Savienības cenām (8). Salīdzinot Taizemes un Mjanmas/Birmas importa cenu, redzams, ka cena atšķiras par 85 %. Salīdzinot Indijas un Kambodžas importa cenu, starpība ir 72 %. Tas arī apstiprina iepriekšminēto secinājumu, ka izmeklēšanas periodā Mjanma/Birma un Kambodža strauji paplašināja savu eksportu uz Savienību, pateicoties zemākām cenām.

(69)

Kambodžas rīsu nozare piezīmēs, ko tā iesniedza pēc procedūras sākšanas, apgalvoja, ka Itālijas rīsu nozare vispār ir lielākās grūtībās nekā pārējā Savienība un tāpēc tās nevar skaidrot tikai ar importa pieaugumu.

(70)

Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaude patiešām parādīja, ka Savienības ražošanas nozarē stāvoklis Itālijā bija sliktāks nekā Spānijā. Tas daļēji saistīts ar to, ka Spānijas rīsu tirgus ir organizēts citādi un tādējādi ir stabilāks piedāvājuma un pieprasījuma, kā arī cenu ziņā. Tomēr Komisija veica Savienības mēroga izmeklēšanu, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares stāvokli kopumā un pamatojoties uz reprezentatīvu izlasi. Iepriekš paskaidrots, ka izmeklēšanā tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas nozarē ir vispārējas grūtības.

(71)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka nopietnās grūtības veicinājis arī rīsu importa pieaugums no Gajānas. No Gajānas importētie rīsi nav slīpētie rīsi (importēti tā sauktie “nelobītie rīsi”), tāpēc izmeklēšana uz tiem neattiecas, tie nav iekļauti iepriekš sniegtajā importa statistikā un izmeklēšanā nav būtiski.

(72)

Kambodžas valdība iesniedza informāciju par to, ka viens no aspektiem, kas cēloņsakarības kontekstā nav ņemts vērā, ir Savienības ražošanas nozares eksporta orientācija. Tomēr šis apgalvojums bija nepamatots, un, lai gan eksports no kopējā ražošanas apjoma izmeklēšanas periodā patiešām palielinājās no 3 % līdz 7 %, tā tomēr ir ļoti neliela daļa Savienības ražošanas apjoma. Turklāt eksporta pieaugums (+ 11 000 t) ir daudz mazāks par importa no Kambodžas un Mjanmas/Birmas pieaugumu (+ 147 000 t).

(73)

Bez tam Kambodžas valdība apgalvoja, ka Savienības Indica rīsu ražošanu imports nav ietekmējis, bet to vienkārši skārusi cikliska pāreja no Japonica rīsiem uz Indica rīsiem, par ko lēmuši Savienības audzētāji.

(74)

Audzētāji patiešām var pārorientēt ražošanu no Indica rīsiem uz Japonica rīsiem. Tomēr šāda pāreja ir balstīta uz saimnieciskiem apsvērumiem, to starpā uz pieprasījumu un tirgus cenu. Šajā kontekstā izmeklēšana apstiprināja, ka, saskaroties ar pieaugošo konkurenci, ko rada Indica rīsu imports par zemām cenām, dažiem audzētājiem tik tiešām nebija citas alternatīvas kā vien pārorientēties uz Japonica rīsu ražošanu. Tādēļ tā nav nedz cikliska pāreja, nedz apzināta izvēle, bet gan pašaizsardzība. Vidējā termiņā šis risinājums tomēr nav dzīvotspējīgs, jo, pārorientējot ražošanu no Indica rīsiem uz Japonica rīsiem, tirgū radās Japonica rīsu pārprodukcija un cenu spiediens uz šā veida rīsu cenām. Tādēļ lauksaimnieku stāvoklis kopumā ir sarežģīts.

(75)

Tomēr iepriekšminētais arguments ir maznozīmīgs, jo Savienības ražošanas nozari veido rīsu slīpētavas, nevis audzētāji, kas ir izejvielu piegādātāji.

(76)

Komisija ir konstatējusi cēloņsakarību starp nopietnajām grūtībām, kas radušās Savienības ražošanas nozarei, un importu no Kambodžas un Mjanmas/Birmas. Turklāt Komisija ir noskaidrojusi, kādi faktori šīs grūtības bija veicinājuši. Tas ir jo īpaši imports no trešām valstīm un nelobīto rīsu imports no Gajānas. Tomēr netika konstatēts, ka šie faktori mazina cēloņsakarību, pat ņemot vērā to iespējamo kumulēto ietekmi. Tādējādi redzams, ka iepriekšminēto faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozari nemazina sakarību starp importa apjomu un cenām no Kambodžas un Mjanmas/Birmas un nopietnajām grūtībām Savienības ražošanas nozarē.

(77)

Tiek secināts, ka Indica rīsi no Kambodžas un Mjanmas/Birmas tiek importēti tādā apjomā un par tādām cenām, kas Savienības ražošanas nozarei rada nopietnas grūtības, un tādējādi aizsardzības pasākumi ir pamatoti.

(78)

Tādēļ saskaņā ar VPS regulas 22. panta 1. punktu būtu jāatjauno kopējā muitas tarifa nodokļi 175 EUR/t apmērā.

(79)

Saskaņā ar VPS regulas 28. pantu aizsardzības pasākumi būtu jāatjauno uz tik ilgu periodu, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības slīpētavu saimnieciskā un finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr kopējā muitas tarifa nodokļi būtu jāatjauno ne ilgāk kā uz trim gadiem, ja vien pienācīgi pamatotos apstākļos šo periodu nepagarina.

(80)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā pasākumi būtu jāievieš uz trim gadiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu pilnībā atgūties no ietekmes, ko izraisījis imports no Kambodžas un Mjanmas/Birmas.

(81)

Tomēr Komisija uzskata, ka aizsardzības pasākumi šajā periodā būtu pakāpeniski jāliberalizē šādu iemeslu dēļ.

(82)

VPS regulas galvenais mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm centienos mazināt nabadzību un veicināt labu pārvaldību un ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši ar starptautiskās tirdzniecības starpniecību palīdzot tām radīt nodarbinātību, industrializāciju un papildu ieņēmumus. Īpašais režīms “Viss, izņemot ieročus” (EBA), kas paredzēts VPS regulā, palīdz pasaules nabadzīgākajām un vājākajām valstīm izmantot tirdzniecības iespējas. Šīm valstīm ir lielā mērā līdzīgs ekonomiskais profils. Tās ir neaizsargātas, jo eksporta bāze ir vāja un nav diversificēta, un tāpēc saskaņā ar VPS regulu tām piemēro konkrētus aizsardzības pasākumus, piemēram, atbrīvojumu no ražojumu gradācijas un automātiskas aizsardzības pasākumu piemērošanas.

(83)

Tāpēc Komisija uzskata, ka atbilstoši turpmāk izklāstītajam EBA atbalsta saņēmējiem principā ir pamatoti pakāpeniski triju gadu periodā samazināt nodokļa likmi.

(84)

Pakāpenisks samazinājums būtu pietiekams, lai arī novērstu Savienības slīpētavu saimnieciskā un/vai finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Tomēr Kambodžai un Mjanmai/Birmai muitas nodoklis netiktu noteikts pilnā apmērā uz pilniem trim gadiem, kas apgrūtinātu eksportu, un tās pakāpeniski varētu eksportēt uz Savienību vairāk Indica rīsu.

(85)

Šādi paredzēts atkārtoti ieviest tarifa nodokli uz triju gadu periodu:

(86)

Pašlaik piemērotā kopējā muitas tarifa nodokļa likme 175 EUR/t apmērā var tikt lejupēji koriģēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (9) 180. pantu. Ja, izdarot šādas korekcijas, piemērotie kopējā muitas tarifa nodokļi kļūtu mazāki par 85. apsvērumā minētajiem nodokļiem, tad apsvērumā minētie nodokļi būtu jāpielāgo tā, ka tie pasākumu piemērošanas periodā nekad nepārsniedz kopējā muitas tarifa nodokli. Tādējādi piemērojamie aizsardzības pasākumi ir koriģēto muitas nodokļu vai 85. apsvērumā minētā piemērojamā nodokļa apmērā, atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks.

(87)

Visbeidzot, lai attiecīgo ražojumu importētājiem nodrošinātu tiesisko noteiktību, dažādas ieinteresētās personas pieprasīja, lai uz ražojumiem, kas ir jau izsūtīti uz Savienību, iepriekš minētos pasākumus neattiecina. Atbilstoši aizsardzības pasākumu lietās pieņemtai praksei Komisija uzskata, ka šāda “nosūtīšanas klauzula” šajā gadījumā patiešām ir pamatota, un tāpēc prasība tika pieņemta.

(88)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (ES) Nr. 978/2012 39. panta 3. punktā minētā Vispārējo preferenču komiteja,