EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2019/884

(2019. gada 17. aprīlis),

ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2009/315/TI attiecībā uz informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem un attiecībā uz Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS) un ar ko aizstāj Padomes Lēmumu 2009/316/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Savienība ir noteikusi sev mērķi – piedāvāt saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās. Šis mērķis būtu jāsasniedz, cita starpā izmantojot piemērotus pasākumus, lai novērstu un apkarotu noziedzību, tostarp organizēto noziedzību un terorismu.

(2)	Šis mērķis paredz, ka informācija par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti dalībvalstīs, ir jāņem vērā ārpus notiesāšanas dalībvalsts jauna kriminālprocesa gaitā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/675/TI (2), kā arī nolūkā novērst jaunus noziedzīgus nodarījumus.

(3)

Šis mērķis paredz tādas informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kura iegūta no sodāmības reģistriem. Šādu informācijas apmaiņu organizē un veicina noteikumi, kas izklāstīti Padomes Pamatlēmumā 2009/315/TI (3) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmā (ECRIS), kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/316/TI (4).

(4)

Tomēr esošais ECRIS tiesiskais regulējums nepievēršas pietiekamā mērā to pieprasījumu aspektiem, kuri attiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan, izmantojot ECRIS, jau ir iespējams apmainīties ar informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, nav vienotas Savienības procedūras vai mehānisma, lai to darītu efektīvi, ātri un precīzi.

(5)

Informācija par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienībā netiek vākta valstspiederības dalībvalstī, kā tas notiek attiecībā uz dalībvalstu valstspiederīgajiem, bet tiek tikai uzglabāta tajās dalībvalstīs, kurās ir pasludināti notiesājošie spriedumi. Tāpēc pilnīgu pārskatu par kāda trešās valsts valstspiederīgā sodāmības vēsturi var nodrošināt tikai tad, ja šāda informācija tiek lūgta no visām dalībvalstīm.

(6)

Šādi vispārēji lūgumi rada nesamērīgu administratīvo slogu visām dalībvalstīm, arī tām, kurām nav informācijas par konkrēto trešās valsts valstspiederīgo. Praksē šis slogs attur dalībvalstis no lūgumiem sniegt informāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem no citām dalībvalstīm, un tas ievērojami apgrūtina šādas informācijas apmaiņu starp tām, tādējādi tās aprobežojas ar sodāmības reģistra informāciju, kas tiek glabāta pašu šo valstu reģistrā. Rezultātā palielinās risks, ka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm nav efektīva un ir nepilnīga.

(7)

Lai šo situāciju uzlabotu, Komisija iesniedza priekšlikumu, kā rezultātā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (5), ar ko Savienības līmenī izveido centralizētu sistēmu, kurā ir notiesātu trešo valstu valstspiederīgo persondati, kas ļauj identificēt dalībvalstis, kurām ir informācija par iepriekšējiem notiesājošiem spriedumiem pret šīm personām (ECRIS-TCN).

(8)

ECRIS-TCN dos iespēju dalībvalsts centrālajai iestādei ātri un efektīvi uzzināt, kurās citās dalībvalstīs tiek glabāta sodāmības reģistra informācija par trešās valsts valstspiederīgo, lai varētu izmantot pašreizējo ECRIS sistēmu, ar mērķi lūgt sodāmības reģistra informāciju no attiecīgajām dalībvalstīm saskaņā ar Pamatlēmumu 2009/315/TI.

(9)	Informācijas apmaiņa par notiesājošiem spriedumiem ir svarīga jebkurā stratēģijā, kuras mērķis ir apkarot noziedzību un terorismu. Ja dalībvalstis pilnvērtīgi izmantotu ECRIS, tas veicinātu krimināltiesiskas atbildes rīcību uz radikalizāciju, kas rada terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu.

(10)

Lai palielinātu tās informācijas noderīgumu, kas attiecas uz notiesājošiem spriedumiem un profesionālās darbības aizliegumiem, kuri izriet no notiesājošiem spriedumiem par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/93/ES (6) dalībvalstīm tika uzlikts pienākums veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka pieņemot darbā personu amatam, kurā ir tieša un regulāra saskarsme ar bērniem, informācija par notiesājošiem spriedumiem par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem vai profesionālās darbības aizliegumiem, kuri izriet no attiecīgajiem notiesājošiem spriedumiem, tiktu nodota saskaņā ar Pamatlēmumā 2009/315/TI izklāstītajām procedūrām. Šā mehānisma mērķis ir nodrošināt, ka persona, kas notiesāta par seksuāliem nodarījumiem pret bērniem, nevarētu šo notiesājošo spriedumu vai profesionālās darbības aizliegumu noslēpt, lai citā dalībvalstī veiktu profesionālu darbību, kas ietver tiešu un regulāru saskarsmi ar bērniem.

(11)

Šīs direktīvas mērķis ir ieviest vajadzīgos grozījumus Pamatlēmumā 2009/315/TI, kas dos iespēju, izmantojot ECRIS, efektīvi apmainīties ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem pret trešo valstu valstspiederīgajiem. Tajā tiek noteikts pienākums dalībvalstīm veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka notiesājošiem spriedumiem tiek pievienota informācija par notiesātās personas valstspiederību vai valstspiederībām, ja tāda informācija ir dalībvalstu rīcībā. Šajā direktīvā tiek arī ieviestas procedūras par to, kā atbildēt uz informācijas lūgumiem, un nodrošināts, lai sodāmības reģistra uzziņa, ko lūdzis trešās valsts valstspiederīgais, tiktu papildināta ar informāciju no citām dalībvalstīm, un direktīvā tiek noteiktas tehniskas izmaiņas, kas nepieciešamas, lai informācijas apmaiņas sistēma darbotos.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (7) būtu jāpiemēro persondatu apstrādei, ko kompetentās valsts iestādes veic, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (8) būtu jāpiemēro persondatu apstrādei, ko veic valsts iestādes, ja šāda datu apstrāde nav Direktīvas (ES) 2016/680 darbības jomā.

(13)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Pamatlēmuma 2009/315/TI īstenošanai, Lēmuma 2009/316/TI principi būtu jāietver minētajā Pamatlēmumā, un īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(14)	Kopīgajai komunikācijas infrastruktūrai, kuru izmanto apmaiņai ar sodāmības reģistru informāciju, vajadzētu būt drošajai Eiropas pakalpojumu telemātikai starp iestādēm (sTESTA), visiem tās turpmākiem uzlabojumiem, vai jebkādam alternatīvam drošam tīklam.

(15)

Neraugoties uz iespēju izmantot Savienības finanšu programmas saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, katrai dalībvalstij būtu jāsedz savas izmaksas, kas rodas no tās sodāmības reģistra datubāzes īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kā arī no tehnisko pielāgojumu īstenošanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas, kas nepieciešami, lai varētu izmantot ECRIS.

(16)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un pamatbrīvības, kas nostiprinātas jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz persondatu aizsardzību un uz tiesību aizsardzību tiesā un administratīvā kārtā, vienlīdzības likuma priekšā principu, tiesības uz taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpciju, un vispārējo diskriminācijas aizliegumu. Šī direktīva būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(17)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – proti, panākt ātru un efektīvu precīzas sodāmības reģistru informācijas apmaiņu par trešo valstu valstspiederīgajiem – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ieviešot kopīgus noteikumus, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(18)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(19)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(20)	Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21, Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(21)	Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 45/2001 (10) 28. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš sniedza atzinumu 2016. gada 13. aprīlī (11).

(22)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Pamatlēmums 2009/315/TI,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Pamatlēmumā 2009/315/TI

Pamatlēmumu 2009/315/TI groza šādi:

pamatlēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Priekšmets

Ar šo pamatlēmumu:

a)	nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem notiesāšanas dalībvalsts dalās ar informāciju ar citām dalībvalstīm par notiesājošiem spriedumiem;

b)	nosaka pienākumus notiesāšanas dalībvalstij un notiesātās personas valstspiederības dalībvalstij (“personas valstspiederības dalībvalsts”) un precizē metodes, kas jāizmanto, atbildot uz lūgumu sniegt informāciju no sodāmības reģistra;

c)	izveido decentralizētu informācijas tehnoloģijas sistēmu informācijas apmaiņai par notiesājošiem spriedumiem, kas balstās uz katras dalībvalsts sodāmības reģistru datubāzēm, – Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS)”;

pamatlēmuma 2. pantam pievieno šādus punktus:

“d)	“notiesāšanas dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā ir pasludināts notiesājošs spriedums;

e)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē vai kas ir bezvalstnieks, vai persona, kuras valstspiederība nav zināma;

f)	“pirkstu nospiedumu dati” ir dati par uzspiestiem un pārveltiem personas katra pirksta nospiedumiem;

g)	“sejas attēls” ir digitāls personas sejas attēls;

h)	“ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra” ir programmatūra, ko izstrādājusi Komisija un kas darīta pieejama dalībvalstīm, lai apmainītos ar sodāmības reģistra informāciju, izmantojot ECRIS sistēmu.”;

pamatlēmuma 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Katra notiesāšanas dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās teritorijā pasludinātiem notiesājošiem spriedumiem tiek pievienota informācija par notiesātās personas valstspiederību vai valstspiederībām, ja attiecīgā persona ir kādas citas dalībvalsts vai trešās valsts valstspiederīgais. Ja notiesātās personas valstspiederība nav zināma, vai notiesātā persona ir bezvalstnieks, to norāda sodāmības reģistrā.”;

pamatlēmuma 6. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja kādas dalībvalsts valstspiederīgais lūdz citas dalībvalsts centrālajai iestādei informāciju par savu sodāmību, tad minētā centrālā iestāde iesniedz personas valstspiederības dalībvalsts centrālajai iestādei lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītus datus no sodāmības reģistra un šādu informāciju un saistītos datus ietver uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai.”;

iekļauj šādu punktu:

“3.a Ja trešās valsts valstspiederīgais lūdz kādas dalībvalsts centrālajai iestādei informāciju par savu sodāmību, minētā centrālā iestāde lūgumu sniegt informāciju un ar to saistītos datus no sodāmības reģistra iesniedz tikai to dalībvalstu centrālajām iestādēm, kurām ir informācija par attiecīgās personas sodāmību, un šādu informāciju un saistītos datus ietver uzziņā, kas izdodama attiecīgajai personai.”;

pamatlēmuma 7. pantu groza šādi:

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Ja saskaņā ar 6. pantu informāciju no sodāmības reģistra par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti pret kādas dalībvalsts valstspiederīgo, lūdz kādai dalībvalsts centrālajai iestādei, kas nav attiecīgās personas valstspiederības dalībvalsts, lūguma saņēmēja dalībvalsts tādu informāciju nodod tādā apmērā, kā noteikts 13. pantā Eiropas Konvencijā par savstarpējo palīdzību krimināllietās.”;

iekļauj šādu punktu:

“4.a Ja saskaņā ar 6. pantu informāciju no sodāmības reģistra par notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti pret trešās valsts valstspiederīgo, lūdz kriminālprocesa nolūkos, lūguma saņēmēja dalībvalsts nodod informāciju par visiem notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti lūguma saņēmējā dalībvalstī un ievadīti sodāmības reģistrā, un par visiem notiesājošiem spriedumiem, kas pasludināti trešās valstīs un pēc tam tai nodoti un ievadīti sodāmības reģistrā.

Ja šādu informāciju lūdz kādam nolūkam, kas nav kriminālprocess, attiecīgi piemēro šā panta 2. punktu.”;

6)	pamatlēmuma 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Atbildi uz 6. panta 2., 3. un 3.a punktā minētajiem lūgumiem nodod divdesmit darba dienās pēc lūguma saņemšanas dienas.”;

pamatlēmuma 9. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktā vārdus “7. panta 1. un 4. punktu” aizstāj ar “7. panta 1., 4. un 4.a punktu”;

b)	panta 2. punktā vārdus “7. panta 2. un 4. punktu” aizstāj ar “7. panta 2., 4. un 4.a punktu”;

c)	panta 3. punktā vārdus “7. panta 1., 2. un 4. punktu” aizstāj ar “7. panta 1., 2., 4. un 4.a punktu”;

pamatlēmuma 11. pantu groza šādi:

panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā pievieno šādu punktu:

“iv)	sejas attēls.”;

panta 3. līdz 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Dalībvalstu centrālās iestādes turpmāk minēto informāciju nosūta elektroniski, izmantojot ECRIS un standartizētu formātu saskaņā ar standartiem, kas tiks noteikti īstenošanas aktos:

a)	4. pantā minēto informāciju;

b)	6. pantā minētos lūgumus;

c)	7. pantā minētās atbildes; un

d)	citu attiecīgu informāciju.

4. Ja 3. punktā minētais informācijas nodošanas veids nav pieejams, dalībvalstu centrālās iestādes nodod visu 3. punktā minēto informāciju, izmantojot jebkurus līdzekļus, ar ko var iegūt rakstveida apliecinājumu saskaņā ar nosacījumiem, kas ļauj saņēmējas dalībvalsts centrālajai iestādei noteikt informācijas autentiskumu, ņemot vērā informācijas nodošanas drošības apsvērumus.

Ja 3. punktā minētais informācijas nodošanas veids nav pieejams ilgākā laikposmā, attiecīgā dalībvalsts par to informē citas dalībvalstis un Komisiju.

5. Katra dalībvalsts veic tehniskās izmaiņas, kas ir vajadzīgas, lai tā varētu izmantot standartizēto formātu, lai, izmantojot ECRIS, pārējām dalībvalstīm elektroniski nosūtītu visu informāciju, kā minēts 3. punktā,. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai dienu, no kuras tās varēs veikt šādu nosūtīšanu.”;

iekļauj šādus pantus:

“11.a pants

Eiropas sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

1. Lai elektroniski apmainītos ar informāciju no sodāmības reģistriem saskaņā ar šo pamatlēmumu, ir izveidota decentralizēta informācijas tehnoloģijas sistēma, kas balstās uz katras dalībvalsts sodāmības reģistru datubāzēm, – Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS). Tā sastāv no šādiem elementiem:

a)	ECRIS ieteicamā īstenošanas programmatūra;

b)	kopīga komunikācijas infrastruktūra starp centrālajām iestādēm, kas nodrošina šifrētu tīklu.

Lai nodrošinātu citām dalībvalstīm nodotās sodāmības reģistra informācijas konfidencialitāti un integritāti izmanto piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, ņemot vērā tehnoloģijas attīstības līmeni, īstenošanas izmaksas un informācijas apstrādes radītos riskus.

2. Visus sodāmības reģistra datus uzglabā tikai datubāzēs, kuras pārvalda dalībvalstis.

3. Dalībvalstu centrālajām iestādēm nav tiešas piekļuves citu dalībvalstu sodāmības reģistru datubāzēm.

4. Par ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūru un datubāzu, kurās uzglabā, sūta un saņem no sodāmības reģistriem iegūto informāciju, darbību ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1726 (*1), sniedz atbalstu dalībvalstīm saskaņā ar tās uzdevumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/816 (*2).

5. Par kopīgās komunikācijas infrastruktūras darbību ir atbildīga Komisija. Kopīgā komunikācijas infrastruktūra atbilst nepieciešamajām drošības prasībām un pilnībā atbilst ECRIS vajadzībām.

6. eu-LISA nodrošina, pilnveido un uztur ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūru.

7. Katra dalībvalsts sedz savas izmaksas, kas tai rodas no savas sodāmības reģistra datubāzes ieviešanas, pārvaldības, izmantošanas un uzturēšanas un no ECRIS ieteicamās īstenošanas programmatūras instalēšanas un izmantošanas.

Komisija sedz izmaksas, kuras rada kopīgās komunikācijas infrastruktūras ieviešana, pārvaldīšana, izmantošana, uzturēšana un pilnveidošana.

8. Dalībvalstis, kuras saskaņā ar Regulas (ES) 2019/816 4. panta 4. līdz 8. punktu izmanto savu valsts ECRIS īstenošanas programmatūru, var turpināt izmantot savu valsts ECRIS īstenošanas programmatūru, nevis ECRIS ieteicamo īstenošanas programmatūru, ar noteikumu, ka tās izpilda visus minētajos punktos izklāstītos nosacījumus.

11.b pants

Īstenošanas akti

1. Komisija īstenošanas aktos paredz sekojošo:

a)	11. panta 3. punktā minēto standartizēto formātu, tostarp attiecībā uz informāciju par noziedzīgu nodarījumu, kas dod pamatu notiesājošam spriedumam, un informāciju par notiesājošā sprieduma saturu;

b)	noteikumus par ECRIS tehnisko ieviešanu un apmaiņu ar pirkstu nospiedumu datiem;

jebkādus citus tehniskus līdzekļus, ar ko organizē un atvieglo informācijas apmaiņu par notiesājošiem spriedumiem starp dalībvalstu centrālajām iestādēm, tostarp:

i)	līdzekļus, kas atvieglo nodotās informācijas saprašanu un automātisku tulkošanu;

ii)	līdzekļus, lai ar informāciju varētu apmainīties elektroniski, jo īpaši attiecībā uz izmantojamām tehniskām specifikācijām un, vajadzības gadījumā, jebkādas piemērojamās apmaiņas procedūras.

2. Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 12.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp.)”;"

10)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Komisijas ziņojums un pārskatīšana

1. Līdz 2023. gada 29. jūnijam Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šā pamatlēmuma piemērošanu. Ziņojumā novērtē to, kādā apjomā dalībvalstis ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību šim pamatlēmumam, tostarp tā tehnisko īstenošanu.

2. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus.

3. Komisija regulāri publicē ziņojumu par no sodāmības reģistriem iegūtas informācijas apmaiņu, izmantojot ECRIS, un par ECRIS-TCN izmantošanu, jo īpaši balstoties uz eu-LISA un dalībvalstu sniegto statistiku saskaņā ar Regulu (ES) 2019/816. Šo ziņojumu pirmo reizi publicē vienu gadu pēc tam, kad ir iesniegts 1. punktā minētais ziņojums.

4. Šā panta 3. punktā minētajā Komisijas ziņojumā jo īpaši ietver informāciju par to, kādā līmenī dalībvalstis apmainījušās ar informāciju, tostarp par trešo valstu valstspiederīgajiem, kā arī par lūgumu nolūku un to attiecīgo skaitu, tostarp par lūgumiem, kuri veikti citos nolūkos, kas nav kriminālprocess, piemēram, lūgumiem iepriekšējās darbības pārbaužu vajadzībām un attiecīgo personu lūgumiem saņemt sodāmības informāciju par sevi.”

2. pants

Lēmuma 2009/316/TI aizstāšana

Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī direktīva ir saistoša, tā aizstāj Lēmumu 2009/316/TI, neskarot minēto dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu minētā lēmuma īstenošanai.

3. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2022. gada 28. jūnijam. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces spēkā esošos normatīvajos un administratīvajos aktos uz lēmumu, kas aizstāts ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Dalībvalstis veic Pamatlēmuma 2009/315/TI, kurā grozījumi izdarīti ar šo direktīvu, 11. panta 5. punktā minētās tehniskās izmaiņas līdz 2022. gada 28. jūnijam.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 2. pantu piemēro no 2022. gada 28. jūnija.

5. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2019. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA

(1) Eiropas Parlamenta 2019. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 9. aprīļa lēmums.

(2) Padomes Pamatlēmums 2008/675/TI (2008. gada 24. jūlijs) par Eiropas Savienības dalībvalstīs pieņemtu spriedumu ņemšanu vērā jaunā kriminālprocesā (OV L 220, 15.8.2008., 32. lpp.).

(3) Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm (OV L 93, 7.4.2009., 23. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 2009/316/TI (2009. gada 6. aprīlis) par Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS) izveidi, piemērojot Pamatlēmuma 2009/315/TI 11. pantu (OV L 93, 7.4.2009., 33. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/816 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas papildināšanai izveido centralizētu sistēmu (ECRIS-TCN) tādu dalībvalstu identificēšanai, kurām ir informācija par notiesājošiem spriedumiem par trešo valstu valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem, un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (OV L 135, 22.5.2019., 1. lpp).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(11) OV C 186, 25.5.2016., 7. lpp.