(1)

Marakešas līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu (“PTO līgums”) stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar PTO līguma II panta 2. punktu līgumi un ar tiem saistītie juridiskie akti, kas ietverti PTO līguma 1., 2. un 3. pielikumos (“Daudzpusēji tirdzniecības līgumi”), ir PTO līguma neatņemamas sastāvdaļas, un tie ir saistoši visām Dalībvalstīm.

(3)

Saskaņā ar PTO līguma IX panta 3. punktu izņēmuma gadījumos Ministru konference var lemt par pienākuma atcelšanu, kas Dalībvalstij uzlikts ar PTO līgumu vai jebkuru no Daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem.

(4)

PTO līguma IX panta 3. un 4. punkts noteica procedūras, saskaņā ar kurām piemēro izņēmumus attiecībā uz Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem PTO līguma 1A, 1B vai 1C pielikumā un to pielikumos.

(5)

Saskaņā ar PTO līguma IV panta 1. punktu Ministru konference ir pilnvarota pieņemt lēmumus par visiem jautājumiem attiecībā uz jebkuriem Daudzpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.

(6)

Saskaņā ar PTO līguma IV panta 2. punktu PTO Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Ministru Konferences sanāksmju starplaikā tās funkcijas pilda Vispārējā padome. Saskaņā ar PTO līguma IX panta 1. punktu lēmumus parasti pieņem pēc konsensa principa.

(7)

1999. gada 15. jūnijā PTO dalībvalstis piešķīra izņēmumu no pienākumu izpildes saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) I panta 1. punktu, ciktāl nepieciešams, lai ļautu jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībnieces, piemērot vismazāk attīstīto valstu, kuras par tādām noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, produktiem preferenciālu tarifu režīmu līdz 2009. gada 30. jūnijam, bez pienākuma piemērot tādas pašas tarifa likmes līdzīgiem citu dalībvalstu produktiem. 2009. gada 27. maijā PTO dalībvalstis pagarināja izņēmumu no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(8)

Saskaņā ar PTO nolīguma IX panta 3. un 4. punktu Čīle, Ķīna, Indija, Taizeme un Turcija (“līdzatbalstītājas”) iesniedza Vispārējai padomei lūgumu pieņemt lēmumu pagarināt pašreizējo PTO izņēmumu, kas ļauj jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībvalstis, piemērot preferenciālu tarifu režīmu vismazāk attīstīto valstu produktiem no 2019. gada 1. jūlija līdz 2029. gada 30. jūnijam.

(9)

Līdzatbalstītājas šo lūgumu pamato ar vismazāk attīstīto valstu īpašu neaizsargātību un strukturālām grūtībām, ar kurām šīs valstis saskaras globālajā ekonomikā, kā arī ar to, ka ir svarīgi uzlabot šo valstu efektīvu līdzdalību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, piešķirot tām jēgpilnu piekļuvi tirgum, lai atbalstītu to ražošanas un eksporta bāzes dažādošanu.

(10)

Šā izņēmuma piemērošana negatīvi neietekmēs ne Savienības ekonomiku, ne arī Savienības tirdzniecības attiecības ar labuma guvējiem no šā izņēmuma. Turklāt Savienība nodrošina vismazāk attīstītām valstīm piekļuvi tirgum bez nodokļiem un bez kvotām saskaņā ar programmu “Viss, izņemot ieročus” un atbalsta arī citu PTO dalībvalstu centienus nodrošināt tirdzniecības preferences vismazāk attīstītām valstīm.

(11)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem PTO Vispārējā padomē, lai saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu atbalstītu līdzatbalstītāju lūgumu pagarināt izņēmumu, lai ļautu jaunattīstības valstīm, kuras ir dalībnieces, piemērot vismazāk attīstīto valstu produktiem preferenciālu tarifu režīmu līdz 2029. gada 30. jūnijam, jo izņēmuma pagarināšana būs saistoša PTO dalībvalstīm,