(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā noteiktas nodokļa maksātāju tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par tādu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, ko tās izmantojušas darījumos, par kuriem uzliek nodokli. Saskaņā ar minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu saimnieciskās darbības aktīvu izmantošanu nodokļa maksātāju vai to personāla privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām, uzskata par pakalpojumu sniegšanu.

(2)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/805/ES (2) Polija bija pilnvarota līdz 2016. gada 31. decembrim ierobežot līdz 50 % tiesības atskaitīt PVN attiecībā uz noteiktu mehānisko autotransporta līdzekļu iegādi Kopienas iekšienē importu, nomu vai līzingu, kā arī attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar šiem transportlīdzekļiem, ja attiecīgie transportlīdzekļi netiek pilnībā izmantoti saimnieciskās darbības vajadzībām, un atbrīvot nodokļa maksātājus no pienākuma klasificēt šādu transportlīdzekļu izmantošanu ar saimniecisko darbību nesaistītām vajadzībām kā pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu (“atkāpes pasākumi”).

(3)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1837 (3) atkāpes pasākumi tika pagarināti līdz 2019. gada 31. decembrim.

(4)

Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta 2019. gada 14. janvārī, Polija lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumus uz turpmāku laikposmu līdz 2022. gada 31. decembrim.

(5)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2019. gada 15. aprīļa vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Polijas pieprasījumu. Komisija 2019. gada 16. aprīļa vēstulē paziņoja Polijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(6)

Polijas pieprasījumam bija pievienots ziņojums par Īstenošanas lēmuma 2013/805/ES piemērošanu, tostarp arī pārskats par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Polija uzskata, ka 50 % likme joprojām ir pamatota. Tā arī uzskata, ka atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta prasības joprojām ir nepieciešama, lai izvairītos no nodokļu dubultas uzlikšanas. Minētie atkāpes pasākumi ir pamatoti ar nepieciešamību vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un nepieļaut nodokļu nemaksāšanu, kas rodas saistībā ar nepareizu uzskaiti un nepatiesu nodokļa deklarēšanu.

(7)

Atkāpes pasākumu pagarināšana būtu jāierobežo līdz laikam, kas vajadzīgs, lai novērtētu šo pasākumu efektivitāti un procentuālā ierobežojuma piemērotību. Tādēļ būtu jāatļauj Polijai turpināt piemērot atkāpes pasākumus līdz 2022. gada 31. decembrim.

(8)

Jānosaka termiņš, līdz kuram jāpieprasa atļauja atkāpes pasākumu turpmākai pagarināšanai pēc 2022. gada. Turklāt Polijai jebkuram šādam pieprasījumam būtu jāpievieno ziņojums, tostarp pārskats par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN.

(9)

Atkāpes pasākumu pagarināšanai būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasēto kopējo nodokļa apjomu, un nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(10)

Īstenošanas lēmums 2013/805/ES tāpēc būtu attiecīgi jāgroza,