1.7.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 176/61 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2019/1118
(2019. gada 27. jūnijs)
par pārrobežu projektu Sēna–Šelda Ziemeļjūras–Vidusjūras un Atlantijas okeāna pamattīkla koridoros
(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 4561)
(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (1), un jo īpaši tās 47. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Transporta jomas dekarbonizācija, jo īpaši radot apstākļus liela attāluma kravas satiksmes vērienīgai pārvirzīšanai uz energoefektīvāku transporta veidu, ir svarīgs Eiropas Savienības politiskais mērķis. Parīzes nolīgums ir apstiprinājis un stiprinājis ES vērienīgās ieceres cīņā ar klimata pārmaiņām. |
(2) |
Šajā kontekstā preču pārvadājumu veicināšana pa iekšzemes ūdensceļiem ir skaidra ES transporta politikas prioritāte un ilgstoša TEN-T politikas prioritāte. |
(3) |
Pabeidzot Sēnas–Šeldas tīklu un izveidojot nepārtrauktu lielas iegrimes iekšzemes ūdensceļu, Sēnas baseins tiks tieši savienots ar Šeldas baseinu Francijas ziemeļos, Beļģijā un Nīderlandē, kā arī ar citiem svarīgiem Eiropas ūdensceļu baseiniem, piemēram, ar Reinas un Māsas baseinu. Šādi tiks izveidots nepārtraukts, efektīvs un paliekošs augstas kapacitātes iekšzemes ūdensceļu tīkls, kas savienos vairākas jūras un iekšzemes ostas plašākā Eiropas pārrobežu reģionā. |
(4) |
Tā kā tiek izveidots savienojums starp Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un tālāk arī Vāciju, Sēnas–Šeldas tīklam piemīt skaidra pārrobežu dimensija. |
(5) |
Sēnas–Šeldas projekts ir iepriekš definēts Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridorā, un Havras–Parīzes posms ir iepriekš definēts Atlantijas okeāna pamattīkla koridorā. Deklarācija par TEN-T pamattīkla Ziemeļjūras–Vidusjūras koridora īstenošanu (Tallinas deklarācija), ko 2013. gada 17. oktobrī parakstīja Beļģijas, Nīderlandes un Francijas transporta ministri un transporta komisārs, vēl vairāk apliecina iesaistīto pušu apņemšanos to īstenot. Turklāt darba plānā par Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridoru ir uzsvērta nepieciešamība pabeigt Sēnas–Šeldas projektu, lai radītu pamatu pilnībā funkcionējoša multimodālo pārvadājumu koridora izveidei. |
(6) |
Viens no svarīgākajiem projekta mērķiem ir nodrošināt, ka Sēnas–Šeldas maršruti atbilst vismaz ECMT Va klasei, un to, ka tajos ir labi kuģošanas apstākļi. |
(7) |
Visi Sēnas–Šeldas projekta posmi ir būtiski tā pabeigšanai. Sēnas Ziemeļeiropas kanāls ir galvenais trūkstošais savienojums, jo bez tā Sēnas–Šeldas tīklu nevar izveidot. |
(8) |
Sēnas–Šeldas projekts ir komplekss pārrobežu projekts, kurā iesaistīta Beļģija (Flandrijas un Valonijas reģioni) un Francija un kurā jāveic darbi, lai izveidotu jaunu infrastruktūru un uzlabotu esošo infrastruktūru, atstājot minimālu ietekmi uz kuģošanu. Tāpēc pietiekama koordinēšana ir būtisks izaicinājums. Lai atbalstītu koordinētu un laicīgu projekta īstenošanu, ir jāpieņem noteikumi, kuros aprakstītas vajadzīgās darbības un to īstenošanas grafiks. Tas palīdzētu pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā līdz 2030. gadam sasniegt Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora darba plāna pārrobežu mērķus un pabeigt Sēnas–Šeldas projektu. |
(9) |
Lai plānotu un pilnībā optimizētu Eiropas, valsts un reģionālā finansējuma, kā arī privātā finansējuma pieejamību, ir svarīgi skaidri identificēt darbības, kas ir vajadzīgas Sēnas–Šeldas projekta pabeigšanai un grafika īstenošanai. ES līdzfinansējumam ir sviras efekts valsts un reģionālajā lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar darbību īstenošanu. |
(10) |
Beļģija (Flandrijas un Valonijas reģioni) un Francija jau ir veikušas nozīmīgus darbus (pētījumus un infrastruktūras darbus), kas sekmē Sēnas–Šeldas projekta realizāciju. Gandrīz visi darbi ir saņēmuši ES līdzfinansējumu no dažādām programmām. Darbības šobrīd tiek veiktas saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta dotācijas nolīgumu (2014-EU-TM-0373-M, “Seine-Escaut 2020”), kurā iesaistīts Savienības finansējums līdz 50 % no attiecināmajām izmaksām. |
(11) |
Projekta pārrobežu apmērs liek veidot īpašas pārvaldības struktūras. Beļģija (Flandrijas un Valonijas reģioni) un Francija cieši sadarbojas vairākus gadus, īpaši Starpvaldību komisijā, kas atbildīga par sagatavošanos Sēnas–Šeldas projekta pabeigšanai, kura izveidota 2009. gada septembrī. Šā starpvaldību komisija saņem darbības atbalstu no Sēnas–Šeldas Eiropas ekonomisko interešu grupas (Sēnas–Šeldas EEIG), kurā ir Voies Navigables de France (VNF), Société du canal Seine-Nord Europe (SCSNE), Service public de Wallonie (SPW) un De Vlaamse Waterweg NV. Société du Canal Seine-Nord Europe, kas ir atbildīga par Sēnas Ziemeļeiropas kanāla būvniecību, ir izveidota 2017. gada maijā. Šīs īpašās struktūras ir iekļautas pārvaldības struktūrā, kura uzrauga un koordinē Sēnas–Šeldas projekta pabeigšanu. Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoram un Komisijas pārstāvim būtu regulāri kā novērotājiem jāpiedalās starpvaldību komisijas un Sēnas–Šeldas EEIG sanāksmēs. Turklāt Eiropas līmeņa koordinatoram un Komisijas pārstāvim būtu kā novērotājiem jāpiedalās arī Société du canal Seine-Nord Europe uzraudzības valdes (conseil de surveillance) sanāksmēs. Lai Komisija būtu attiecīgi iesaistīta minētajā uzraudzības valdē, Francija var noteikt papildu pasākumus. |
(12) |
Īstenošanas progresa uzraudzībai dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai regulāri ziņojumi par šo jautājumu, kuri attiecas uz katras konkrētās dalībvalsts teritorijā esošajiem posmiem, un jāziņo par aizkavēšanos, ja tāda notikusi. |
(13) |
Šajā lēmumā noteiktajam īstenošanas grafikam nebūtu jāskar starptautiskajās un Savienības tiesībās paredzēto prasību izpilde, tai skaitā noteikumi par vides un cilvēku veselības aizsardzību. Minētajā grafikā būtu jāspēj veikt plānošanu un pilnībā optimizēt finansējuma pieejamību, neskarot dalībvalstu vai Savienības finanšu saistības. Tam nekādā gadījumā nevajadzētu ietekmēt Savienības augstos vides aizsardzības un sabiedriskās līdzdalības standartus. |
(14) |
Neskarot Regulas (ES) Nr. 1315/2013 47. panta 2. punkta otro daļu, ir lietderīgi šajā lēmumā paredzēt pārskatīšanas klauzulu. |
(15) |
Beļģija un Francija ir apstiprinājušas šajā lēmumā paredzētos pasākumus. |
(16) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1315/2013 52. pantā minētās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo lēmumu nosaka darbību aprakstus un īstenošanas grafiku Sēnas–Šeldas pārrobežu projektam, kā arī ar to saistītos pārvaldības noteikumus.
2. pants
Darbības un īstenošanas grafiks
Beļģija un Francija nodrošina šādu darbību savlaicīgu īstenošanu:
a) |
Seine-Amont, no Nožānas pie Sēnas (Nogent-sur-Seine) līdz Parīzei: kuģošanas apstākļu uzlabošana līdz 2030. gada decembrim:
|
b) |
Seine-Aval, no Sirenas (Suresnes) līdz Havrai: atjaunināšana un kuģošanas apstākļu uzlabošana līdz 2027. gada decembrim:
|
c) |
Uāzas (Oise) upe, no Conflans-Sainte-Honorine līdz Kompjeņai (Compiègne): atjaunināšana uz ECMT Vb klasi un kuģošanas apstākļu uzlabošana līdz 2028. gada decembrim:
|
d) |
Sēnas Ziemeļeiropas kanāls, no Kompjeņas līdz Aubencheul-au-Bac: izbūve un nodošana ekspluatācijā līdz 2028. gada decembrim atbilstoši ECMT Vb klasei un nodrošinot iespēju kuģot ar kuģiem, uz kuriem pārvadā trīs līmeņos sakrautus konteinerus:
|
e) |
Denkerkas–Šeldas ass, tai skaitā Denkerkas kanāls no Valansjēnas (Valenciennes) uz Šeldu un Valonijas maģistrāli, un uz Deûle upi Ģentes (Gent) virzienā: atjaunināšana uz ECMT Va klasi (divvirzienu) un Vb klasi (vienvirziena) un kuģošanas apstākļu uzlabošana līdz 2027. gada decembrim:
|
f) |
Condé-Pommerœul kanāls: atkārtota izbūve, nodrošinot ECMT Va klasi, līdz 2022. gada decembrim; |
g) |
Valonijas maģistrāle no Pommerœul līdz Namīrai (Namur): atjaunināšana uz ECMT Va klasi līdz 2028. gada decembrim;
|
h) |
Šeldas augštece:
|
i) |
Lys upe: atjaunināšana uz ECMT Vb klasi (vienvirziena) un Va klasi (divvirzienu) līdz 2027. gada decembrim, nodrošinot iespēju kuģot ar kuģiem, uz kuriem pārvadā trīs līmeņos sakrautus konteinerus:
|
j) |
savienošana ar tīklu Flandrijā:
|
k) |
Seneffe–Antverpene Flandrijas un Valonijas posmos: pētījumu veikšana, jo īpaši par atjaunināšanu uz ECMT IV klasi, līdz 2022. gada decembrim un nepieciešamo atjauninājumu tehniskās un finanšu īstenošanas plāna izstrāde līdz 2023. gada decembrim; |
l) |
vispārīgās darbības:
|
3. pants
Pārvaldība
1. Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoru un Eiropas Komisijas pārstāvi uzaicina par novērotājiem Société du canal Seine-Nord Europe uzraudzības valdes (conseil de surveillance) sanāksmēs.
2. Starpvaldību komisijā, kas atbildīga par sagatavošanos Sēnas–Šeldas projekta pabeigšanai, kā arī Sēnas–Šeldas Eiropas ekonomisko interešu grupas (EEIG) ietvaros regulāri apspriež 2. pantā minēto darbību īstenošanas progresu. Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoru un Eiropas Komisijas pārstāvi uzaicina par novērotājiem Starpvaldību komisijas sanāksmēs vismaz divreiz gadā un Sēnas–Šeldas EEIG sanāksmēs vismaz trīs reizes gadā.
4. pants
Ziņošana
Beļģija un Francija vismaz reizi gadā ziņo Komisijai un Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatoram par 2. pantā minēto darbību īstenošanas progresu un aizkavēšanos, ja tāda notikusi, precizējot aizkavēšanās cēloņus un norādot veiktos korektīvos pasākumus. Šādā nolūkā minētās dalībvalstis attiecīgā gadījumā var izmantot saturu, kas ietverts gada ziņojumos par stāvokli, kuri iesniedzami saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta dotācijas nolīgumiem.
5. pants
Pārskatīšana
Komisija ar Ziemeļjūras–Vidusjūras pamattīkla koridora Eiropas līmeņa koordinatora palīdzību ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim pēc Beļģijas un Francijas pieprasījuma vai pēc savas ierosmes veic 2. pantā minēto darbību un grafika pārskatīšanu.
6. pants
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei un Francijas Republikai.
Briselē, 2019. gada 27. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Violeta BULC
(1) OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīva 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūru (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvai 2005/44/EK par saskaņotiem upju informācijas pakalpojumiem (RIS) attiecībā uz Kopienas iekšējiem ūdensceļiem (OV L 255, 30.9.2005., 152. lpp.).