5.11.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 373/4


KOMISIJAS LĒMUMS

(2019. gada 30. oktobris),

ar ko Ekvadoras Republikai paziņo par iespējamību, ka tai var noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

(2019/C 373/04)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (1), un jo īpaši tās 32. pantu,

tā kā:

1.   IEVADS

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (NNN zvejas regula) ir izveidota Savienības sistēma nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

(2)

NNN zvejas regulas VI nodaļā paredzēta procedūra attiecībā uz nesadarbīgu trešo valstu noteikšanu, demaršiem attiecībā uz šādām valstīm, šādu valstu saraksta izveidošanu, svītrošanu no šāda saraksta, šāda saraksta publiskošanu un jebkādiem ārkārtas pasākumiem.

(3)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai jānosaka tās trešās valstis, kuras tā uzskata par nesadarbīgām trešām valstīm cīņā pret NNN zveju. Trešai valstij jānosaka nesadarbīgas trešās valsts statuss, ja tā nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai uzlikti kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij, proti, veikt pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju.

(4)

Pirms trešo valstu noteikšanas par nesadarbīgām trešām valstīm saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu Komisijai saskaņā ar minētās regulas 32. pantu ir jāpaziņo trešām valstīm par iespējamību, ka tās varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām trešām valstīm. Šādam paziņojumam ir pagaidu raksturs. Paziņojums jāpamato ar NNN zvejas regulas 31. pantā noteiktajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai attiecībā uz paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm ir jāievēro visi minētās regulas 32. pantā noteiktie demarši. Konkrētāk, Komisijai paziņojumā jāiekļauj informācija par galvenajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir šāda statusa noteikšanas pamatā, jānodrošina iespēja minētajām valstīm atbildēt un sniegt pierādījumus, kas atspēko statusa noteikšanu, vai – vajadzības gadījumā – jāiekļauj rīcības plāns situācijas labošanai un šajā nolūkā veiktie pasākumi. Komisijai jādod paziņojumu saņēmušajām trešām valstīm pietiekami daudz laika atbildēt uz paziņojumu un jānosaka piemērots termiņš situācijas labošanai.

(5)

Nesadarbīgas trešās valsts statusa noteikšana saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. pantu jāpamato ar visas tās informācijas pārbaudi, kas norādīta minētās regulas 31. panta 2. punktā.

(6)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 33. pantu Padomei jāizveido nesadarbīgu trešo valstu saraksts. Šīm valstīm piemēro pasākumus, kas cita starpā izklāstīti NNN zvejas regulas 38. pantā.

(7)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 1. punktu nozvejas sertifikātus, kurus apstiprinājušas trešo valstu karoga valstis, pieņem ar nosacījumu, ka Komisija ir saņēmusi paziņojumu no attiecīgās karoga valsts par to, ka tā ir ieviesusi pasākumus tās zvejas kuģiem piemērojamo normatīvo aktu un saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanai, kontrolei un izpildei.

(8)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu Komisijai administratīvi jāsadarbojas ar trešām valstīm jomās, kas attiecas uz minētajā regulā iekļauto nozvejas sertificēšanas noteikumu īstenošanu.

2.   PROCEDŪRA ATTIECĪBĀ UZ EKVADORAS REPUBLIKU

(9)

Komisija 2009. gada 22. jūlijā saņēma Ekvadoras Republikas (turpmāk “Ekvadora”) kā karoga valsts paziņojumu saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. pantu.

(10)

Pamatojoties uz šo paziņojumu, Komisija sāka administratīvās sadarbības procesu ar Ekvadoras iestādēm saskaņā ar NNN zvejas regulas 20. panta 4. punktu. Šī sadarbība ietvēra jautājumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības nozvejas sertifikācijas sistēmas ieviešanu un valsts ieviestajiem pasākumiem attiecībā uz zvejniecības tiesiskā regulējuma un piemērojamo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu, kontroli, atjaunošanu un izpildi. Sadarbība ietvēra apmaiņu ar mutiskām un rakstiskām piezīmēm, kā arī piecus Ekvadoras apmeklējumus 2014. gada 30. janvārī–6. februārī, 2015. gada 22.–24. septembrī, 2017. gada 11.–15. decembrī, 2018. gada 12.–16. novembrī un 2019. gada 17.–21. jūnijā, kuru laikā Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju par pasākumiem, ko Ekvadora veikusi, lai izpildītu savus pienākumus cīņā pret NNN zveju. Tāpat Ekvadoras delegācija 2015. gada 2. jūlijā apmeklēja Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorātu.

(11)

Ekvadora ir Amerikas Tropisko tunzivju komisijas (IATTC) un Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) locekle, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (WCFPC) sadarbības partnere, kas nav locekle, un tā brīvprātīgi piedalās Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) nozvejas dokumentēšanas sistēmā, nebūdama līgumslēdzēja puse. Ekvadora ir ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS(2), ANO Nolīgumu par zivju krājumiem (UNFSA(3) un Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem (PSMA(4).

(12)

Lai izvērtētu, kā Ekvadora karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts statusā pilda starptautiskos pienākumus, ko paredz ((11)) apsvērumā minētie starptautiskie nolīgumi un ko noteikušas attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO), Komisija pieprasīja, apkopoja un analizēja visu informāciju, kas nepieciešama minētā uzdevuma izpildei.

3.   IESPĒJAMĪBA, KA EKVADORU VAR NOTEIKT PAR NESADARBĪGU TREŠO VALSTI

(13)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu Komisija analizēja Ekvadorai kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valstij noteiktos pienākumus. Minētajā analīzē Komisija ņēma vērā kritērijus, kas norādīti NNN zvejas regulas 31. panta 4.līdz 7. punktā.

3.1.   Pasākumi, kas veikti attiecībā uz NNN zvejas darbību un NNN zvejas produktu tirdzniecības plūsmu regulāru konstatēšanu (NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkts)

(14)

Saskaņā ar regulas 31. panta 4. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja Ekvadoras veiktos pasākumus attiecībā uz regulāru NNN zveju, ko veikuši vai palīdzējuši veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, vai zvejas kuģi, kuri darbojas tās jūras ūdeņos vai izmanto tās ostas.

(15)

Komisijas apkopotā informācija liecināja, ka 2017. gadā vismaz 24 tādi kuģi zvejai ar āķu jedām, kuru kopējais garums pārsniedz 23 metrus, zvejoja IATTC konvencijā ietvertas sugas IATTC konvencijas apgabalā, un tie nebija iekļauti IATTC reģionālajā kuģu reģistrā. Lai gan Ekvadoras iestādes pēc tam ziņoja, ka šis IATTC rezolūciju C-11-05 un C-14-01 (ko vēlāk aizstāja ar rezolūciju C-18-06) pārkāpums, kurš varētu nozīmēt kuģu iekļaušanu NNN sarakstā saskaņā ar rezolūciju C-15-01, ir novērsts un ka visi attiecīgie kuģi ir tikuši iekļauti IATTC reģionālajā kuģu reģistrā, Komisija 2019. gadā vēlreiz konstatēja līdzīgu gadījumu.

(16)

Komisijas ievāktā informācija ļāva noteikt arī divus kalmāru džigerus, kuri 2015. gadā un 2016. gada sākumā veica zvejas darbības SPRFMO konvencijas apgabalā, bet šie kuģi tajā laikā nebija iekļauti to SPRFMO kuģu reģistrā, kuriem ir atļauts zvejot konvencijas apgabalā. Lai gan Ekvadoras iestādes atzina, ka tās ir nelikumīgas darbības, 2019. gada jūnijā pret abu kuģu operatoriem vēl nebija sākta sankciju procedūra.

(17)

Valsts apmeklējumu laikā Komisija konstatēja arī vairākus gadījumus, kad Ekvadoras kuģi zvejoja trešo valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos. Šādos gadījumos Ekvadoras iestādes nespēja apstiprināt, ka attiecīgie kuģi būtu pienācīgi saņēmuši attiecīgās valsts atļauju zvejot tās ūdeņos. Tā pati problēma vēlreiz tika konstatēta apmeklējuma laikā 2019. gadā. Neraugoties uz to, ka minētā situācija atkārtojās, Ekvadoras iestādes nav ieviesušas atbilstošus mehānismus sadarbībai ar trešām valstīm, kurās darbojas Ekvadoras flote. Spēkā esošais sadarbības nolīgums, kas noslēgts ar vienu kaimiņvalsti, neparedz informācijas apmaiņu par zvejas licencēm, bet vienošanās ar citu kaimiņvalsti vēl tiek gatavota. Arī pēdējā Ekvadoras apmeklējuma laikā iestādes nespēja sniegt informāciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar 2017. gadā konstatēto gadījumu.

(18)

Pretēji Starptautiskā nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (5) (NNN zvejas SRP) 36. un 42. punktam pašreizējās procedūrās pirms zvejas kuģa reģistrācijas nav paredzēta kuģa vēstures visaptveroša pārbaude un tās attiecas vienīgi uz RZPO NNN sarakstu pārbaudi. Komisija savāca atbilstošus pierādījumus tam, kad Ekvadorā ir reģistrēts vismaz viens kuģis ar problemātisku atbilstības vēsturi, un tas 2017. gadā izvairījās no iestāžu kontroles, jo tās nespēja noteikt kuģa atrašanās vietu. Turpmākā informācijas apmaiņa arī liecināja, ka pašlaik piemērojamo tiesību aktu dēļ Ekvadoras iestādes līdz šim nav varējušas anulēt kuģa reģistrāciju un piemērot atbilstīgi bargas sankcijas.

(19)

Tādējādi Komisijas gūtie pierādījumi liecina, ka konkrētas nepilnības, kas 2017. un 2018. gada misiju laikā tika paziņotas Ekvadoras iestādēm un kas izraisīja iespējamas vai apstiprinātas NNN zvejas darbības, 2019. gadā joprojām nav pietiekami novērstas.

(20)

Attiecībā uz 15., 16., 17., 18. un 19. apsvērumā izklāstīto informāciju Komisija secināja, ka Ekvadora nav izpildījusi karoga valsts pienākumu nepieļaut savas flotes iesaistīšanos NNN zvejas darbībās atklātā jūrā vai trešo valstu ūdeņos. Tādējādi ir pārkāpts UNCLOS 94. panta 1. un 2. punkts, kuros noteikts, ka katrai valstij ir efektīvi jāīsteno jurisdikcija un kontrole pār kuģiem, kas kuģo ar tās karogu. Tas nav saskaņā arī ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) NNN zvejas SRP 24. punktu, kas paredz pienākumu veikt zvejas darbību visaptverošu un efektīvu kontroli.

(21)

Komisija saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 4. punkta b) apakšpunktu pārbaudīja Ekvadoras īstenotos pasākumus attiecībā uz NNN zvejā iegūtu zvejas produktu piekļuvi tās tirgum un turpmākām tirdzniecības plūsmām.

(22)

Komisija analizēja dokumentus un citu informāciju par uzraudzības un kontroles procedūrām, un tā uzskata, ka Ekvadora nespēj nodrošināt, ka zivis un zvejas produkti, kas nonāk tās tirgū un apstrādes rūpnīcās, nav iegūti NNN zvejā. Ekvadoras iestādes nespēja pierādīt, ka tās vāc un pārbauda visu informāciju, kas nepieciešama, lai kontrolētu to zivju ieguves likumību, kas nonāk Ekvadoras tirgū vai ir paredzētas citiem tirgiem.

(23)

Misiju laikā veiktie konstatējumi jo īpaši liek apšaubīt Ekvadoras iestāžu īstenotās kontroles līmeni apstrādes rūpnīcās. Komisija 2017. gadā konstatēja būtiskas neatbilstības kādas apstrādes rūpnīcas sniegtajā informācijā. Tomēr šīs apstrādes rūpnīcas iesniegtie rādītāji tika apstiprināti, Ekvadoras iestādēm neveicot turpmākas pārbaudes, un tikai pēc Komisijas iejaukšanās tika veiktas papildu pārbaudes, kas apstiprināja, ka šī apstrādes rūpnīca bija sniegusi būtiski nepatiesus ziņojumus. Tāpat Komisija 2018. gadā konstatēja zivju partijas apstrādes rūpnīcas saldētavā, bet Ekvadoras Zvejniecības pārvalde nezināja, ka šīs partijas bija nonākušas rūpnīcā.

(24)

No Ekvadoras iestādēm iegūtā informācija arī ļauj secināt, ka apstrādes rūpnīcu piegāžu kontrole joprojām notiek, pamatojoties uz nejaušu izlasi, nevis saskaņā ar augsta riska scenārijiem.

(25)

Gatavojoties misijām Ekvadorā, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra analizēja Ekvadoras nozvejas sertifikātu un apstrādes deklarāciju paraugus. Visās šajās analīzēs tika atklātas kļūdas nozvejas sertifikātu apstiprināšanas līmenī, kas bija radušās operatoru šajos dokumentos sniegtās informācijas virspusējas pārbaudes dēļ, ko Ekvadoras iestādes arī atzina. Arī jaunākā analīze, kas tika veikta 2019. gadā, liecināja, ka Ekvadoras iestādes apstiprina apstrādes deklarācijas, kurās norādītais apstrādājamo zivju daudzums ir lielāks nekā saistītajos nozvejas sertifikātos.

(26)

Informācija, kas izklāstīta 22., 23., 24. un 25. apsvērumā, liecina, ka Ekvadorā izkrautie, apstrādātie vai ar Ekvadoras starpniecību tirgotie zvejas produkti neatbilst ilgtspējīgas pēczvejas noteikumiem, kas izklāstīti FAO Rīcības kodeksa 11. pantā. Turklāt Ekvadora nav ieviesusi noteikumus, kas nodrošinātu zivju vai zivju produktu izsekojamību tirgū saskaņā ar NNN zvejas SRP 67.–69. un 71.–72. punktu.

(27)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Ekvadoras kompetento iestāžu paziņojumiem, pazīmes liecina, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. punktu un 4. punkta a) un b) apakšpunktu Ekvadora nav izpildījusi pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai kā karoga, ostas, piekrastes un tirgus valstij uzlikti attiecībā uz NNN zveju, ko veic vai palīdz veikt tās karoga zvejas kuģi vai tās valstspiederīgie, un nav novērsusi NNN zvejā iegūtu zvejas produktu piekļuvi tās tirgum.

3.2.   Nesadarbošanās un noteikumu neizpilde (NNN zvejas regulas 31. panta 5. punkts)

(28)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 5. punkta a) apakšpunktu Komisija analizēja tās sadarbību ar Ekvadoru, lai pārliecinātos, vai iestādes ir reāli sadarbojušās, atbildot uz jautājumiem, sniedzot informāciju vai izmeklējot lietas, kas saistītas ar NNN zveju un ar to saistītām darbībām.

(29)

Lai gan Ekvadoras iestādes kopumā ir sadarbojušās, atbildot uz informācijas pieprasījumiem un sniedzot informāciju, vairākos gadījumos turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas konstatētajām problēmām bija nepietiekami. Piemēram, Komisija nesaņēma skaidrus un izsmeļošus paskaidrojumus par būtiskajām atšķirībām, ko tā bija novērojusi starp zvejai ar riņķvadu paredzēto kuģu izkrauto zivju daudzumu un IATTC paziņoto kuģa kravnesību un zivju tilpņu ietilpību, lai gan kuģa kravnesība un zivju tilpņu ietilpība ir elementi, kurus IATTC izmanto, lai pārvaldītu zvejas kapacitāti Klusā okeāna austrumu daļā, tostarp nosakot ikgadēju zvejas pārtraukumu uz 72 dienām zvejas kuģiem, kuru kravnesība pārsniedz 182 metriskās tonnas.

(30)

Kā uzsvērts 15., 16., 17. un 25. apsvērumā, centieni novērst konstatētos trūkumus nav nepārtraukti un konsekventi.

(31)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta b) apakšpunktu Komisija analizēja pašreizējos noteikumu izpildes pasākumus, kas pieņemti, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju Ekvadorā.

(32)

Pašreizējās sankciju sistēmas pamatā ir Zvejniecības likums, ko pieņēma 1974. gadā un ko 2016. gadā papildināja ar Dekrētu Nr. 852. Tomēr sankcijas, kas noteiktas Dekrētā Nr. 852 un kas sākotnēji bija paredzētas, lai kompensētu 1974. gada Zvejniecības likuma vājās sankcijas, kopš minētā dekrēta stāšanās spēkā ir piemērotas reti.

(33)

Tādējādi sankciju sistēmas pamatā joprojām ir vājš un novecojis tiesiskais regulējums, kurā nav definētas NNN zvejas darbības un kurš paredz tādu sankciju līmeni, kas nenodrošina šo sankciju atturošo ietekmi. Maksimālais naudas sods, ko 2018. gadā Ekvadorā piemēroja rūpnieciskās zvejas kuģiem neatkarīgi no pārkāpuma smaguma un iesaistīto zvejas produktu vērtības, nepārsniedza 4500 USD. Turklāt Ekvadoras iestādes arī atzina, ka tās saskaras ar juridiskām un praktiskām problēmām saistībā ar naudas sodu piedziņu un apgrūtinošās administratīvās procedūras bieži rada praktisku neiespējamību novērst atkārtotu pārkāpumu. Ekvadoras iestāžu sniegtā informācija arī liecina par nevienādu pieeju sankciju piemērošanā, galvenokārt attiecībā uz nelegālas nozvejas konfiskāciju.

(34)

Turklāt kopš 2015. gada vairākkārt ir atlikta jauna Zvejniecības likuma stāšanās spēkā un pārskatītas sankciju sistēmas izstrāde.

(35)

Tādējādi pašreizējā sankciju sistēma neatbilst NNN zvejas SRP 16. punktam, kurā noteikts, ka valsts tiesību aktiem būtu jāapkaro NNN zveja, kā arī 21. punktam, kurā noteikts, ka valstīm būtu jānodrošina, lai kuģiem un, ciktāl iespējams, valstspiederīgajiem, kas ir šo valstu jurisdikcijā, sankcijas par NNN zveju būtu pietiekami bargas, lai atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no šādas zvejas.

(36)

Ņemot vērā informāciju, kas apkopota par tiesisko regulējumu un sankciju procedūrām, Komisija secināja, ka Ekvadora nav piemērojusi UNFSA 19. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka sankcijām jābūt pietiekami bargām, lai nodrošinātu prasību ievērošanu un atturētu no pārkāpumiem, kā arī atņemtu pārkāpējiem ieguvumus no viņu nelikumīgajām darbībām.

(37)

Saskaņā ar 31. panta 5. punkta c) apakšpunktu Komisija analizēja attiecīgo NNN zvejas darbību apmēru un smaguma pakāpi.

(38)

Komisijas veikto apmeklējumu laikā tika atklātas nopietnas un atkārtotas problēmas saistībā ar kuģu un apstrādāto zivju kontroli valstī, kā izklāstīts galvenokārt 15., 16., 17., 18., 23. un 24. apsvērumā. Šīs problēmas rada būtisku risku, ka Ekvadorā lielos apmēros tiek tirgotas vai apstrādātas NNN zvejas darbībās iegūtas zivis.

(39)

Ir lietderīgi pieminēt arī to, ka Ekvadora bija norādīta ziņojumā, ko 2017. gadā Amerikas Savienoto Valstu Nacionālais jūras zvejniecības dienests iesniedza Kongresam (6), kā valsts, kuras kuģi ir iesaistīti NNN zvejā. Jo īpaši bija norādīts, ka 2014. un 2015. gadā 25 Ekvadoras kuģu darbībā tika konstatēti IATTC rezolūciju pārkāpumi. Ziņojumā ir minēts, ka vairāku kuģu darbībā bija konstatēti atkārtoti pārkāpumi laikposmā no 2015. gada un pirms identifikācijas posma. Arī Komisija savāca pierādījumus, ka 2018. un 2019. gadā Ekvadora vairākiem kuģiem bija piemērojusi administratīvās procedūras par pārkāpumiem.

(40)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Ekvadoras iestāžu paziņojumiem, pazīmes liecina, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 5. punktu sadarbošanās un noteikumu izpildes ziņā Ekvadora nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

3.3.   Starptautisko noteikumu neīstenošana (NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkts)

(41)

Saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 6. punkta a) un b) apakšpunktu Komisija analizēja Ekvadoras pievienošanos attiecīgiem starptautiskiem zivsaimniecības instrumentiem vai to ratificēšanu un tās kā reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju līgumslēdzējas puses statusu vai tās piekrišanu piemērot šo organizāciju pieņemtos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

(42)

Ekvadora ratificēja UNCLOS 2012. gadā, bet Nolīgumu par 1982. gada 10. decembra konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (UNFSA) – 2016. gadā. Ekvadora 2019. gadā pievienojās arī 2009. gada FAO Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem (PSMA).

(43)

Tomēr spēkā esošais valsts tiesiskais regulējums nenodrošina visaptverošu PSMA īstenošanu. Ekvadoras iestādes ziņoja, piemēram, ka nav ieviests juridiski saistošs mehānisms, kas nodrošinātu pārkraušanas kontroli ostās.

(44)

Komisijas apkopotā informācija liecina arī par to, ka sankciju procedūra par smagu pārkāpumu (došanās zvejas reisā IATTC noteiktajā ikgadējā zvejas pārtraukuma laikā) tika sākta vairāk nekā 17 mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas, lai gan UNFSA 19. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir noteikts, ka valstīm ir nekavējoties un pilnībā jāizmeklē visi iespējamie apakšreģionālo vai reģionālo saglabāšanas un pārvaldības pasākumu pārkāpumi.

(45)

Saskaņā ar 31. panta 6. punkta c) apakšpunktu Komisija analizēja visas attiecīgās trešās valsts darbības vai bezdarbību, kas varētu mazināt piemērojamo normatīvo aktu vai starptautisko saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti.

(46)

Kā izklāstīts 11. apsvērumā, Ekvadora ir IATTC un SPRFMO locekle, WCPFC sadarbības partnere, kas nav locekle, un tā brīvprātīgi piedalās CCAMLR nozvejas dokumentēšanas sistēmā, nebūdama līgumslēdzēja puse.

(47)

Kā izklāstīts 15. un 16. apsvērumā, pēdējos gados vairāki kuģi darbojas, pienācīgi nereģistrējoties attiecīgajā RZPO. Minētā iemesla dēļ šie kuģi nodarbojas ar nelegālu un nereģistrētu zveju.

(48)

Kā izklāstīts 33. un 39. apsvērumā, nespēja piemērot atturošas sankcijas bija iemesls atkārtotiem pārkāpumiem to Ekvadoras kuģu darbībā, kuri darbojas IATTC apgabalā, un tādējādi arī minētās organizācijas pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu papildu pārkāpumiem.

(49)

Tā kā nav ieviesta strukturēta un uz risku balstīta pārbaudes pasākumu pārvaldības stratēģija, nav iespējams nodrošināt arī to, ka ir novērsti galvenie neatbilstības riski, kā uzsvērts, piemēram, 23. apsvērumā.

(50)

Ņemot vērā šajā iedaļā izklāstītos apsvērumus un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem Ekvadoras iestāžu paziņojumiem, pazīmes liecina, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 3. un 6. punktu Ekvadora nav izpildījusi visus pienākumus, kas saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai jāpilda attiecībā uz starptautiskajiem noteikumiem, regulējumiem un saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

3.4.   Jaunattīstības valstu īpašie ierobežojumi (NNN zvejas regulas 31. panta 7. punkts)

(51)

Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas tautas attīstības indeksu (ANO TAI) (7) 2017. gadā Ekvadoras tautas attīstības līmenis bija augsts (86. no 189 valstīm (8)).

(52)

Ņemot vērā iepriekš minēto ANO TAI klasifikāciju un 2017.–2019. gada apmeklējumu laikā izdarītos novērojumus, nav pierādījumu tam, ka Ekvadoras nespēja pildīt savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus būtu saistīta ar zemu valsts attīstības līmeni. Tāpat nav konkrētu pierādījumu, kas ļautu zvejniecības tiesiskā regulējuma, uzraudzības, kontroles un pārraudzības, kā arī izsekošanas sistēmu nepilnības skaidrot ar spēju un infrastruktūras nepietiekamību. Komisija uz Ekvadoras pieprasījumiem sniegt atbalstu zvejniecības tiesiskā regulējuma pārskatīšanā atbildēja apstiprinoši.

(53)

Ņemot vērā šajā iedaļā paskaidroto situāciju un pamatojoties uz visiem Komisijas apkopotajiem faktiem, kā arī uz visiem valsts paziņojumiem, pazīmes liecina, ka saskaņā ar NNN zvejas regulas 31. panta 7. punktu Ekvadoras attīstības līmenis nav tas, kas pasliktina zvejniecības pārvaldības stāvokli un vispārējo darbību.

4.   SECINĀJUMS PAR NESADARBĪGAS TREŠĀS VALSTS STATUSA NOTEIKŠANAS IESPĒJAMĪBU

(54)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz to, ka Ekvadoras kā karoga, ostas, piekrastes vai tirgus valsts nav izpildījusi savus starptautiskajos tiesību aktos noteiktos pienākumus un nav veikusi pasākumus, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN zveju, saskaņā ar NNN zvejas regulas 32. pantu būtu jāpaziņo Ekvadorai par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret NNN zveju.

(55)

Turklāt Komisijai attiecībā uz Ekvadoru būtu jāveic visi NNN zvejas regulas 32. pantā minētie demarši. Lai nodrošinātu pareizu pārvaldību, būtu jānosaka termiņš, kurā minētā valsts var sniegt rakstisku atbildi uz šo paziņojumu un labot situāciju.

(56)

Turklāt būtu jānorāda, ka paziņošana Ekvadorai par iespējamību, ka tā var tikt noteikta par valsti, kuru Komisija uzskata par nesadarbīgu trešo valsti šā lēmuma īstenošanas nolūkā, nedz kavē Komisiju vai Padomi veikt turpmākus pasākumus, nedz arī automātiski nozīmē, ka tādi tiks veikti nesadarbīgo trešo valstu noteikšanas un šādu valstu saraksta izveides nolūkā,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Ekvadorai paziņo par iespējamību, ka Komisija var tai noteikt nesadarbīgas trešās valsts statusu cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

Briselē, 2019. gada 30. oktobrī

Komisijas vārdā –

Karmenu VELLA

Komisijas loceklis


(1)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2)  https://treaties.un.org/

(3)  https://www.un.org/depts/los/convention_agreements/convention_overview_fish_stocks.htm

(4)  http://www.fao.org/port-state-measures/background/parties-psma/en/

(5)  Starptautiskais Nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāns, Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, 2001. gads.

(6)  https://www.fisheries.noaa.gov/international-affairs/identification-iuu-fishing-activities#magnuson-stevens-reauthorization-act-biennial-reports-to-congress

(7)  Informācijas avots: http://hdr.undp.org/en/data.

(8)  http://hdr.undp.org/sites/all/themes/hdr_theme/country-notes/ECU.pdf