17.1.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/27


KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2019/70

(2019. gada 11. janvāris),

ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai iespiedpapīram un kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram un salvešpapīra izstrādājumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 3)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 ES ekomarķējumu var piešķirt tiem produktiem, kam visā to aprites ciklā ir samazināta ietekme uz vidi.

(2)

Regulā (EK) Nr. 66/2010 paredzēts noteikt konkrētus ES ekomarķējuma kritērijus katrai produktu grupai.

(3)

Komisijas Lēmums 2011/333/ES (2) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “kopēšanas un zīmēšanas papīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 (3) šo kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(4)

Komisijas Lēmums 2012/448/ES (4) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “avīžpapīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 šo kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(5)

Komisijas Lēmums 2009/568/EK (5) noteica kritērijus un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības produktu grupai “salvešpapīrs”. Ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/877 Lēmumā 2009/568/EK noteikto kritēriju un prasību spēkā esības termiņš tika pagarināts līdz 2018. gada 31. decembrim.

(6)

2017. gada 30. jūnija ES ekomarķējuma atbilstības pārbaudē (REFIT) tika izvērtēta Regulas (EK) Nr. 66/2010 īstenošana (6) un secināts, ka ir jāizstrādā stratēģiskāka pieeja ES ekomarķējumam, tostarp attiecīgā gadījumā jāsakopo cieši saistītas produktu grupas.

(7)

Ievērojot minētos secinājumus un pēc konsultēšanās ar ES Ekomarķējuma komiteju produktu grupas “kopēšanas un zīmēšanas papīrs” un “avīžpapīrs” būtu jāapvieno vienā produktu grupā “iespiedpapīrs”, kuras jaunā definīcija aptvertu abas iepriekšējās produktu grupas ar zināmiem grozījumiem, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā zinātnes un tirgus norises. Konkrētāk, jaunajā definīcijā būtu jāatsakās no iepriekšējām produktu grupām piemērojamā svara ierobežojuma tā, lai tā aptvertu plašāku stingrāka papīra klāstu.

(8)

Turklāt, ievērojot pārskatu, daži grozījumi būtu jāizdara arī produktu grupas “salvešpapīrs” definīcijā, it sevišķi nolūkā, balstoties uz ISO standartu 12625-1, skaidrāk nošķirt salvešpapīru no gatavā salvešpapīra izstrādājuma; produktu grupas nosaukums būtu jāmaina uz “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”.

(9)

Lai labāk atspoguļotu šo divu produktu grupu tirgus paraugpraksi un ņemtu vērā starplaikā ieviestās inovācijas, ir lietderīgi katrai no tām noteikt jaunu kritēriju kopu.

(10)

Katras produktu grupas jauno kritēriju mērķis ir veicināt energoefektīvus ražošanas procesus, kuros rodas mazākas tādu vielu emisijas, kas izraisa ūdensteču eitrofikāciju, atmosfēras paskābināšanos un klimata pārmaiņas, tiek izmantots mazāk bīstamu vielu un izejmateriāli nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai ir reciklēti materiāli, kas veicina pāreju uz pilnīgāku aprites ekonomiku.

(11)

Ņemot vērā šo divu produktu grupu inovācijas ciklu, jaunajiem katras produktu grupas kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām vajadzētu būt spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(12)

Tā kā produktu grupas “iespiedpapīrs” un “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” ir cieši saistītas un to kritēriji būs līdzīgi, ir lietderīgi abas kritēriju kopas pieņemt ar vienu lēmumu. Tā shēmas turklāt kļūtu tirgus dalībniekiem redzamākas un mazinātos administratīvais slogs valsts iestādēm.

(13)

Juridiskās noteiktības labad Lēmums 2011/333/ES, Lēmums 2012/448/ES un Lēmums 2009/568/EK būtu jāatceļ.

(14)

Lai ražotājiem, kuru kopēšanas un zīmēšanas papīram, avīžpapīram vai salvešpapīram piešķirts ES ekomarķējums, balstoties uz Lēmumā 2011/333/ES, Lēmumā 2012/448/ES vai Lēmumā 2009/568/EK noteiktajiem kritērijiem, dotu pietiekamu laiku produktus pielāgot pārskatītajiem kritērijiem un prasībām, būtu jānosaka pārejas periods. Ierobežotu laiku pēc šā lēmuma pieņemšanas būtu arī ražotājiem jāatļauj iesniegt pieteikumus, kuru pamatā ir vai nu minētajos lēmumos noteiktie kritēriji, vai šajā lēmumā noteiktie jaunie kritēriji. Ja ES ekomarķējums piešķirts, balstoties uz kāda iepriekšējā lēmuma kritērijiem, tas būtu jāatļauj izmantot tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Produktu grupā “iespiedpapīrs” ietilpst no pulpas izgatavota nepārveidota, neapdrukāta tukša parasta vai krāsaina papīra vai kartona loksnes vai ruļļi, kas derīgi rakstīšanai, apdrukāšanai vai pārveidošanai.

Produktu grupā neietilpst šādi produkti:

a)

iepakojums;

b)

termojutīgs papīrs;

c)

fotopapīrs vai paškopējošais papīrs;

d)

iesmaržināts papīrs;

e)

papīrs, kas ietilpst 2. pantā definētajā produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”.

2. pants

Produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” ietilpst šādi produkti:

1)

nepārveidota salvešpapīra loksnes vai ruļļi pārveidošanai par 2) punktā norādītajiem produktiem;

2)

salvešpapīra izstrādājumi, kas piemēroti personīgajai higiēnai, šķidrumu absorbēšanai vai virsmu tīrīšanai vai vairāku šo pielietojumu kombinācijai, tostarp (bet ne tikai) šādu veidu salvešpapīra izstrādājumi: mutautiņi, tualetes papīrs, kosmētiskās salvetes, papīra virtuves dvieļi, papīra roku dvieļi, galda salvetes, galda piederumu paliktņi un rūpnieciskās salvetes.

Produktu grupā neietilpst šādi produkti:

a)

produkti, kas ietilpst Komisijas Lēmumā 2014/763/ES (7) definētajā produktu grupā “absorbējoši higiēnas produkti”;

b)

produkti, kas satur tīrīšanas līdzekļus un paredzēti virsmu tīrīšanai;

c)

ar citu materiālu laminēti salvešpapīra izstrādājumi;

d)

kosmētikas līdzekļi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1223/2009 (8) izpratnē, arī mitrās salvetes;

e)

iesmaržināts papīrs;

f)

produkti, kas ietilpst 1. pantā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, vai produkti, kas ietilpst Komisijas Lēmumā 2012/481/ES (9) definētajā produktu grupā “apdrukāts papīrs”.

3. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko izmanto papīra ražošanā un kas mehāniski vai ķīmiski no šķiedraina celulozes izejmateriāla (parasti koksnes) saražots pulpas fabrikā;

2)

“iepakojums” ir jebkurš no jebkāda veida materiāla izgatavots produkts, ko izmanto, lai iesaiņotu, aizsargātu, piegādātu vai noformētu preces vai ar tām rīkotos, sākot ar izejmateriāliem un beidzot ar gatavām precēm, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju;

3)

“salvešpapīrs” ir no pulpas izgatavots viegls papīrs, kas var būt sausā vai mitrā procesā krepēts vai nekrepēts;

4)

“salvešpapīra izstrādājumi” ir pārveidoti produkti, kas izgatavoti no vienkārtaina vai daudzkārtaina salvešpapīra, kurš var būt un var nebūt salocīts, reljefēts, laminēts vai apdrukāts un var būt pēcapstrādāts.

4. pants

1.   ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tikai tādam produktu grupas “iespiedpapīrs” produktam, kurš atbilst šā lēmuma 1. pantā sniegtajai definīcijai un šā lēmuma I pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

2.   ES ekomarķējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 66/2010 piešķir tikai tādam produktu grupas “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” produktam, kurš atbilst šā lēmuma 2. pantā sniegtajai definīcijai un šā lēmuma II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām novērtēšanas un verifikācijas prasībām.

5. pants

Produktu grupām “iespiedpapīrs” un “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” piemērojamie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un verifikācijas prasības attiecībā uz katru produktu grupu ir spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim.

6. pants

1.   Produktu grupai “iespiedpapīrs” administratīvos nolūkos piešķirtais kods ir “011”.

2.   Produktu grupai “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi” administratīvos nolūkos piešķirtais kods ir “004”.

7. pants

Lēmumi 2009/568/EK, 2011/333/ES un 2012/448/ES tiek atcelti.

8. pants

1.   Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, gan Lēmumā 2011/333/ES definētajā produktu grupā “kopēšanas un zīmēšanas papīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2011/333/ES noteiktajiem nosacījumiem.

2.   Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “iespiedpapīrs”, gan Lēmumā 2012/448/ES definētajā produktu grupā “avīžpapīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2012/448/ES noteiktajiem nosacījumiem.

3.   Neskarot 7. pantu, pieteikumus, kas iesniegti pirms šā lēmuma pieņemšanas un attiecas uz ES ekomarķējuma saņemšanu produktiem, kuri ietilpst gan šajā lēmumā definētajā produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”, gan Lēmumā 2009/568/EK definētajā produktu grupā “salvešpapīrs”, izvērtē saskaņā ar Lēmumā 2009/568/EK noteiktajiem nosacījumiem.

4.   Šā lēmuma pieņemšanas dienā vai pēc tās (bet ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī) iesniegtus pieteikumus uz ES ekomarķējumu produktiem, kas ietilpst produktu grupā “iespiedpapīrs” vai produktu grupā “salvešpapīrs un salvešpapīra izstrādājumi”, var sagatavot vai nu saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem kritērijiem, vai attiecīgi Lēmumā 2011/333/ES, Lēmumā 2012/448/ES vai Lēmumā 2009/568/EK izklāstītajiem kritērijiem. Minētos pieteikumus izvērtē pēc tiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem tie sagatavoti.

5.   Ja ES ekomarķējums ir piešķirts, pamatojoties uz pieteikumu, kas izvērtēts saskaņā ar Lēmumā 2009/568/EK, Lēmumā 2011/333/ES vai Lēmumā 2012/448/ES izklāstītajiem kritērijiem, ES ekomarķējumu drīkst izmantot tikai līdz 2019. gada 31. decembrim.

9. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2019. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Karmenu VELLA


(1)  OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Lēmums 2011/333/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas un zīmēšanas papīram (OV L 149, 8.6.2011., 12. lpp.).

(3)  Komisijas 2015. gada 4. jūnija Lēmums (ES) 2015/877, ar ko groza Lēmumus 2009/568/EK, 2011/333/ES, 2011/381/ES, 2012/448/ES un 2012/481/ES, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esības termiņu ES ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (OV L 142, 6.6.2015., 32. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 12. jūlija Lēmums 2012/448/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai avīžpapīram (OV L 202, 28.7.2012., 26. lpp.).

(5)  Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/568/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram (OV L 197, 29.7.2009., 87. lpp.).

(6)  Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskatu par to, kā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (COM(2017) 355).

(7)  Komisijas 2014. gada 24. oktobra Lēmums 2014/763/ES, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai absorbējošiem higiēnas produktiem (OV L 320, 6.11.2014., 46. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

(9)  Komisijas 2012. gada 16. augusta Lēmums 2012/481/ES par ekoloģiskajiem kritērijiem ES ekomarķējuma piešķiršanai apdrukātam papīram (OV L 223, 21.8.2012., 55. lpp.).


I PIELIKUMS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI ES EKOMARĶĒJUMA PIEŠĶIRŠANAI IESPIEDPAPĪRAM

SATVARS

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju noteikšanas mērķis ir mazināt toksisku vai eitrofisku vielu izplūdi ūdeņos un ar enerģijas patēriņu saistīto kaitējumu vai risku videi (klimata pārmaiņas, paskābināšanās, ozona slāņa noārdīšanās, neatjaunīgo resursu izsīkšana). Tālab ar kritērijiem iecerēts:

mazināt enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā,

mazināt kaitējumu videi, ierobežojot emisijas ūdenī un atkritumu rašanos,

mazināt ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu saistīto kaitējumu vai risku videi un

sargāt mežus, nosakot prasību izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru, kas sagādāta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai teritorijām.

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai iespiedpapīram:

1)

emisijas ūdenī un gaisā;

2)

energopatēriņš;

3)

šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana;

4)

ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums;

5)

atkritumu apsaimniekošana;

6)

lietojumderīgums;

7)

informācija uz iepakojuma;

8)

informācija ES ekomarķējumā.

Ekoloģiskie kritēriji aptver pulpas ražošanu, tostarp visus pakārtotos procesus no brīža, kad jaunšķiedra / reciklētā šķiedra nonāk ražotnē, līdz brīdim, kad pulpa atstāj pulpas fabriku. Papīra ražošanas procesu gadījumā ekoloģiskos kritērijus piemēro visiem pakārtotajiem procesiem papīra fabrikā no pulpas sagatavošanas iespiedpapīra ražošanai līdz uztīšanai uz pamatruļļa.

Ekoloģiskie kritēriji neaptver izejmateriālu (piem., koksnes), pulpas vai papīra transportēšanu un iepakošanu. Tie neaptver arī papīra pārveidošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas pie katra kritērija atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos pēc vajadzības var sagatavot pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji, un/vai piegādātāju piegādātāji utt.

Kompetentās iestādes pirmām kārtām atzīst tādu struktūru izdotus apliecinājumus un veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam saskaņotajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju standartam, un tādu struktūru veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši relevantajam saskaņotajam produktu, procesu un pakalpojumu sertificētāju struktūru standartam.

Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot citas testēšanas metodes, nevis tās, kuras ir norādītas katram kritērijam, ja kompetentā iestāde, kas novērtē pieteikumu, atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, lai pārliecinātos par šo kritēriju ievērošanu, var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju vai klātienes inspekcijas.

Iespiedpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par produkta atbilstību šai prasībai.

Piemēro šādas definīcijas:

1)

“gaissausa tonna” (GSt) ir par 90 % gaissausa pulpas tonna;

2)

“ķīmiska pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko iegūst, no izejmateriāla atdalot ievērojamu daļu necelulozisko savienojumu, kurus var atdalīt ķīmiskā apstrādē (vārīšana, delignifikācija, balināšana);

3)

“ĶMP” ir ķīmiski mehāniskā pulpa;

4)

“ĶTMP” ir ķīmiski termomehāniskā pulpa;

5)

“atkrāsota pulpa” ir no reciklējama papīra iegūta pulpa, no kuras atdalītas iespiedkrāsas un citi kontaminanti;

6)

“krāsvielas” ir organisks materiāls, kam raksturīga intensīva krāsa vai fluorescence un kas substrātam piešķir krāsu selektīvās absorbcijas ceļā. Krāsvielas ir šķīstošas un/vai tiek uzklātas procesā, kurā vismaz uz laiku tiek sagrauta krāsvielu kristālstruktūra. Krāsvielas substrātā tiek aizturētas vai nu ar absorbciju, izšķīšanu un mehānisku aizturēšanu, vai ar jonu vai kovalentajām ķīmiskajām saitēm;

7)

“BEHB pulpa” ir bez elementārā hlora balināta pulpa;

8)

“integrēta ražošana” ir pulpas un papīra ražošana vienā un tajā pašā objektā. Tādā gadījumā pulpa pirms papīra ražošanas netiek žāvēta. Papīra/kartona ražošana ir tieši sasaistīta ar pulpas ražošanu;

9)

“mehāniskās koksnes pulpas papīrs vai kartons” ir papīrs vai kartons, kura šķiedru sastāvā būtiska sastāvdaļa ir mehāniskā koksnes pulpa;

10)

“metālbāzēti pigmenti un krāsvielas” ir krāsvielas un pigmenti, kas pēc masas satur vairāk nekā 50 % relevanto metālu savienojumu;

11)

“neintegrēta ražošana” ir vai nu tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu);

12)

“papīrmašīnas atmetumi” ir papīrmateriāli, kas papīrmašīnas procesā atmesti, bet kuru īpašības tos ļauj objektā atkalizmantot, tos novirzot atpakaļ tajā pašā ražošanas procesā, kurā tie radušies. Šā lēmuma vajadzībām šis termins neaptver pārveidošanas procesus, ko neuzskata par papīrmašīnas procesiem;

13)

“pigmenti” ir krāsainas, melnas, baltas vai fluorescējošas organiskas vai neorganiskas cietvielas, kas parasti ir nešķīstošas savā nesējā vai substrātā un ko šis nesējs vai substrāts būtībā ne fizikāli, ne ķīmiski neietekmē. Tās maina izskatu gaismas selektīvās absorbcijas un/vai izkliedes ceļā. Pigmenti parasti ir disperģēti nesējā vai substrātā, un tos izmanto, piem., iespiedkrāsu, krāsu, plastmasas vai citu polimērmateriālu ražošanā. Pigmenti savu kristālstruktūru vai daļiņstruktūru saglabā visā krāsošanas procesā;

14)

“reciklēta šķiedra” ir šķiedra, kas ražošanas procesā novirzīta no atkritumu plūsmas vai ko radījušas mājsaimniecības vai komerciāli, rūpnieciski un institucionāli objekti kā produkta galalietotāji. Šo šķiedru vairs nevar izmantot paredzētajam nolūkam. Te neietilpst to materiālu reutilizēšana, kas ģenerēti kādā procesā un kurus iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (pašražoti vai iepirkti papīrmašīnas atmetumi);

15)

“PBHB pulpa” ir pilnīgi bez hlora balināta pulpa;

16)

“TMP” ir termomehāniskā pulpa.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Emisijas ūdenī un gaisā

Priekšnoteikums: pulpas un papīra ražotnei jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts juridiskajām prasībām, kurā ražotne atrodas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju, kas pamatota ar relevantiem pulpas piegādātāju dokumentiem un deklarācijām.

1.a kritērijs. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), NOx, fosfors (P)

Prasības pamatā ir informācija par emisijām sastatījumā ar konkrētu references vērtību. Attiecība starp faktiskajām emisijām un references vērtību ir izsakāma kā emisiju atzīme.

Katra atsevišķā emisiju parametra atzīme nepārsniedz 1,3.

Punktu kopskaits (Pkop. = PĶSP + PS + PNOx + PP) nevienā gadījumā nepārsniedz 4,0.

Neintegrētas ražošanas gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprēķinu, kurā iekļauta pulpas un papīra ražošana.

Attiecībā uz pulpu un papīra ražošanu kopumā PĶSP aprēķina tā, kā šeit aprakstīts (PS, PNOx un PP aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Ar katru izmantoto pulpu i saistītajām izmērītajām ĶSP emisijām (ĶSPpulpa i, kas izteikts kg uz gaissausu tonnu jeb GSt) piemēro svērumu proporcionāli katras izmantotās pulpas daudzumam (pulpa i attiecībā pret gaissausas pulpas tonnu), un rezultātus saskaita. Gaissausa tonna nozīmē 90 % sausnas pulpā un 95 % sausnas papīrā.

Pēc tam par pulpu aprēķinātās svērtās ĶSP emisijas pieskaita izmērītajām papīra ražošanas ĶSP emisijām, iegūstot kopējās ĶSP emisijas – ĶSPkop..

Tāpat aprēķina pulpas ražošanas svērto ĶSP references vērtību, visu izmantoto pulpu svērto references vērtību summu pieskaitot papīra ražošanas references vērtībai un tā iegūstot kopējo ĶSP references vērtību – ĶSPref., kop.. Katra izmantotās pulpas veida references vērtības un papīra ražošanas references vērtības ir norādītas 1. tabulā.

Visbeidzot, kopējās ĶSP emisijas dala ar kopējo ĶSP references vērtību:

Formula

1. tabula

Dažādu pulpas veidu un papīra ražošanas emisiju references vērtības

Pulpas veids / papīrs

Emisijas (kg/GSt)

references vērtība

P references vērtība

S references vērtība

NOx references vērtība

Balināta ķīmiskā pulpa (izņemot sulfītpulpu)

16,00

0,025

0,09 (1)

0,35

1,60

Balināta ķīmiskā pulpa (sulfītpulpa)

24,00

0,04

0,75

1,60

Magnefīta pulpa

28,00

0,056

0,75

1,60

Nebalināta ķīmiskā pulpa

6,50

0,016

0,35

1,60

ĶTMP/ĶMP

16,00

0,008

0,20

0,25/0,70 (2)

TMP / maltas koksnes pulpa

3,00/5,40 (3)

0,008

0,20

0,25

Reciklētas šķiedras pulpa, neatkrāsota

1,10

0,006

0,20

0,25

Reciklētas šķiedras pulpa, atkrāsota

2,40

0,008

0,20

0,25

Papīra fabrika (kg/t)

1,00

0,008

0,30

0,70

Ja vienā uzņēmumā veic siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju, no kopējā daudzuma var atskaitīt S un NOx emisijas, kas rodas lokālajā elektroenerģijas ražošanā. Lai aprēķinātu to emisiju proporcionālo daudzumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, var izmantot šo vienādojumu:

2 × (MWh(elektroenerģija) / [2 × MWh(elektroenerģija) + MWh(siltumenerģija)]

Šajā aprēķinā elektroenerģija ir koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija. Siltumenerģija šajā aprēķinā ir neto siltumenerģija, kas no koģenerācijas stacijas piegādāta pulpas/papīra ražošanai.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus un testu datus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kopā ar attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem, tostarp testēšanas pārskatiem no testiem, kuri veikti pēc šādām nepārtraukta vai periodiska monitoringa testēšanas standartmetodēm (vai līdzvērtīgām standartmetodēm, kas pēc kompetentās iestādes atzinuma nodrošina datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti): ĶSP: ISO 15705 vai ISO 6060; NOx: EN 14792 vai ISO 11564; S (sēra oksīdi): EN 14791 vai EPA Nr. 8; S (reducētais sērs): EPA Nr. 15A,16A vai 16B; S saturs naftas produktos: ISO 8754; S saturs akmeņoglēs: ISO 19579; S saturs biomasā: EN 15289; kopējais P: EN ISO 6878.

Emisiju monitoringam var izmantot arī ātros testus, ja vien tie tiek regulāri (piem., ik mēnesi) pārbaudīti, proti, salīdzināti ar minētajām standartmetodēm vai piemērotām līdzvērtīgām metodēm. ĶSP emisiju gadījumā akceptē nepārtrauktu monitoringu, kas balstīts uz kopējā organiskā oglekļa (KOO) satura analīzi, ja vien attiecībā uz konkrēto objektu ir noskaidrota korelācija starp KOO un ĶSP rezultātiem.

Ja vien ekspluatācijas atļaujā nav norādīts citādi, minimālais mērījumu biežums ĶSP emisijām ir reize dienā un kopējām P emisijām – reize nedēļā. S un NOx emisijas visos gadījumos mēra nepārtraukti (ja tās ir emisijas no katliem, kuru jauda pārsniedz 50 MW) vai periodiski (katliem un žāvētājiem, kuru jauda ir mazāka par vai vienāda ar 50 MW, vismaz reizi gadā).

Datus ziņo kā gada vidējās vērtības, izņemot gadījumus, kad:

ražošanas kampaņa notiek ierobežotu laika sprīdi,

ražotne ir jauna vai pārbūvēta, kādā gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila.

Jebkurā gadījumā datus var pieņemt tikai tad, ja tie ir konkrētajai kampaņai reprezentatīvi un ir veikts pietiekams katra emisiju parametra mērījumu skaits.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu un ĶSP, kopējā P, S un NOx punktu aprēķinu.

Emisijas gaisā ietver visas S un NOx emisijas, kas rodas pulpas un papīra ražošanā, tostarp tvaika ražošanā ārpus ražotnes, izņemot elektroenerģijas ražošanai iedalītās emisijas. Mērījumus veic atgūšanas katliem, kaļķu cepļiem, tvaika katliem un spēcīgi smakojošu gāzu iznīcināšanas krāsnīm. Ņem vērā arī difūzās emisijas. Ziņotajās gaisā emitētā S vērtībās iekļauj gan oksidētā, gan reducētā S emisijas. S emisijas, kas rodas, siltumenerģijas ražošanai izmantojot naftas produktus, ogles vai citus ārējos kurināmos, kuru sēra saturs ir zināms, var nemērīt, bet aprēķināt, un tās ņem vērā.

Emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus emisiju rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas emisijas vērtības ir nulle, un kombinētās emisijas salīdzina ar attiecīgajām kombinētajām pulpas un papīra ražošanas references vērtībām. Vienādojumā atspoguļo katras tās pulpas svērto saturu, kam ir piešķirta īpaša references vērtība no 1. tabulas.

1.b) kritērijs. Adsorbējamie halogēnorganiskie savienojumi (AOX)

Šis kritērijs ir piemērojams bez elementārā hlora balinātai (BEHB) pulpai.

Nevienas ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanā izmantotās pulpas AOX emisijas nepārsniedz 0,17 kg/GSt.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus no testiem, kuros izmantota AOX ISO 9562 testēšanas metode vai līdzvērtīgas metodes, kopā ar detalizētiem aprēķiniem, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, un visiem saistītajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar sarakstu ar dažādajām pulpu kombinācijā izmantotajām BEHB pulpām, to svērumiem un katras šīs pulpas AOX emisijām, kas izteiktas kg AOX/GSt pulpas.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu. AOX mēra tikai tajos ražošanas procesos, kuros pulpas balināšanai izmanto hlora savienojumus. AOX nav vajadzības mērīt efluentā no neintegrētās papīra ražošanas vai no tādas pulpas ražošanas, kurā balināšanu neveic vai balināšanā neizmanto hloru saturošas vielas.

AOX emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Informāciju par emisijām izsaka kā gada vidējo vērtību no mērījumiem, kas izdarīti vismaz reizi divos mēnešos. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Mērījumi ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Ja pieteikuma iesniedzējs neizmanto nekādu BEHB pulpu, pietiek ar attiecīgu deklarāciju kompetentajai iestādei.

1.c) kritērijs. CO2

Oglekļa dioksīda emisijas no fosilajiem kurināmajiem, ko izmanto tehnoloģiskā siltuma un elektroenerģijas ražošanai (objektā vai ārpus tā) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

1)

1 100 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no atkrāsotas/reciklētas pulpas;

2)

1 000 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no ķīmiskās pulpas;

3)

1 600 kg CO2/t papīra, kas 100 % saražots no mehāniskās pulpas.

Attiecībā uz papīru, kas sastāv no ķīmiskās pulpas, reciklētās pulpas un mehāniskās pulpas jebkādā kombinācijā, aprēķina svērtu robežvērtību, balstoties uz katra pulpas veida proporciju maisījumā. Faktisko emisijas vērtību aprēķina kā pulpas un papīra ražošanas emisiju summu, ņemot vērā izmantoto pulpu kombināciju.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz katru izmantoto pulpu pulpas ražotājs pieteikuma iesniedzējam norāda vienu CO2 emisijas vērtību, ko izsaka kg CO2/GSt. Pieteikuma iesniedzējs norāda arī vienu CO2 emisijas vērtību attiecībā uz katru relevanto papīrmašīnu, ko izmanto ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanai. Integrētu fabriku gadījumā pulpas un papīra ražošanas CO2 emisijas var ziņot kā vienu vērtību.

Lai noteiktu maksimālās atļautās CO2 emisijas, pieteikuma iesniedzējs pulpu kombināciju izsaka kā pulpas paveidus (t. i., ķīmiskā pulpa, mehāniskā pulpa un reciklēta pulpa).

Lai aprēķinātu faktiskās CO2 emisijas, pieteikuma iesniedzējs pulpu kombināciju izsaka kā katras piegādātās pulpas paveidu, aprēķina pulpas ražošanas vidējās svērtās CO2 emisijas un šo vērtību pieskaita papīrmašīnu CO2 emisijām.

CO2 emisiju datos iekļauj datus par visiem neatjaunojamajiem kurināmajiem, kurus izmanto pulpas un papīra ražošanai, tostarp elektroenerģijas ražošanas emisijām (objektā vai ārpus tā).

Kurināmo emisijas faktorus izmanto saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (4) VI pielikumu.

Attiecībā uz tīkla elektroenerģiju saskaņā ar EIRE metodiku (5) izmanto emisiju aprēķina koeficientu 384 (kg CO2/MWh).

Aprēķinu vai masas bilanču periods atbilst 12 mēnešus ilgam ražošanas periodam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā aprēķinu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Aprēķini ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Tīkla elektroenerģijai izmanto iepriekš norādīto vērtību (Eiropas vidējā vērtība), ja vien pieteikuma iesniedzējs neiesniedz dokumentus, kuros ir norādīta tā piegādātāju (nolīgto piegādātāju) piegādātās elektroenerģijas vidējā vērtība, kādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs norādītās vērtības vietā var izmantot šo otru vērtību. Dokumentos, ko izmanto atbilstības pierādīšanai, ietver tehniskās specifikācijas, kurās norādīta vidējā vērtība (piem., līguma kopiju).

Aprēķinot CO2 emisijas, iepirktās un ražošanas procesos izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu ieskaita kā nulli CO2 emisiju. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgus dokumentus, kas apliecina, ka šāda enerģija fabrikā patiešām tiek izmantota vai ir no ārējiem avotiem iepirkta.

2. kritērijs. Energopatēriņš

Prasības pamatā ir informācija par faktisko energopatēriņu pulpas un papīra ražošanā sastatījumā ar konkrētām references vērtībām.

Energopatēriņš aptver elektroenerģijas un kurināmā patēriņu siltuma ražošanai, un to izsaka punktos (Pkop.), kā norādīts tālāk.

Kopējais punktu skaits (Pkop. = PE + PK) nepārsniedz 2,5.

References vērtības energopatēriņa aprēķinam ir sniegtas 2. tabulā.

Pulpu kombinācijas gadījumā siltuma ražošanai patērētās elektroenerģijas un kurināmā references vērtībām piemēro svērumus proporcionāli izmantotajam katras pulpas daudzumam (pulpa i – gaissausas pulpas tonna) un vērtības saskaita.

2.a) kritērijs. Elektroenerģija

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu izsaka punktos (PE), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Epulpa i = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina ar papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epapīrs):

Epapīrs = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PE):

Formula

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus elektroenerģijas rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas elektroenerģijas vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

2.b) kritērijs. Kurināmā patēriņš siltuma ražošanai

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto kurināmā patēriņu izsaka punktos (PK), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Kpulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Kpulpa i = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Piezīme.

1.

Kpulpa i (un tā īpatsvars pulpas PK) nav jāaprēķina mehāniskajai pulpai, ja vien tā nav tirgum paredzēta gaissausa mehāniskā pulpa, kas satur vismaz 90 % sausnas.

2.

Kurināmā daudzumu, kas izmantots pārdotā siltuma ražošanai, iepriekšējā vienādojumā pieskaita loceklim “pārdotais kurināmais”.

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina papīra ražošanai patērēto kurināmo (Kpapīrs, izteikts kWh/GSt):

Kpapīrs = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PK):

Formula

2. tabula

Elektroenerģijas un kurināmā references vērtības

Pulpas veids

Kurināmais kWh/GSt

Kref.

Elektroenerģija kWh/GSt

Eref.

Pulpa, kas nav tpgp

Tpgp

Pulpa, kas nav tpgp

Tpgp

Ķīmiskā pulpa

3 650

4 650

750

750

Termomehāniskā pulpa (TMP)

0

900

2 200

2 200

Maltas koksnes pulpa (tostarp zem spiediena maltas koksnes pulpa)

0

900

2 000

2 000

Ķīmiski termomehāniskā pulpa (ĶTMP)

0

800

1 800

1 800

Reciklēta pulpa

350

1 350

600

600

Papīra veids

kWh/t

Augstvērtīgs nekrītots papīrs, žurnālu papīrs (superkalandrēts), avīžpapīrs

1 700

750

Augstvērtīgs krītpapīrs, krītots žurnālu papīrs (LWC, MWC)

1 700

800

Tpgp = tirgum paredzēta gaissausa pulpa.

Novērtēšana un verifikācija (gan a), gan b) punkts). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī visus saistītos apliecinošos dokumentus. Tas nozīmē, ka ziņotajā informācijā ietver kopējo elektroenerģijas un kurināmā patēriņu.

Pieteikuma iesniedzējs aprēķina visu pulpas un papīra ražošanai patērētās enerģijas daudzumu, ko iedala siltuma/kurināmā un elektroenerģijas patēriņā, tostarp enerģijas daudzumu, kurš patērēts makulatūras atkrāsošanai reciklētas pulpas ražošanā. Energopatēriņa aprēķinos neietver izejmateriālu pārvadāšanai, kā arī pārveidošanai un iepakošanai izmantoto enerģiju.

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ietver visu iepirkto kurināmo. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas atgūta, incinerējot atsārmus un atkritumus, kuri rodas lokālajos procesos (piem., koksnes atkritumus, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, papīrmašīnas atmetumus [atgriezenisko brāķi]), kā arī siltums, kas atgūts no iekšējās elektroenerģijas ražošanas. Tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāieskaita tikai 80 % siltumenerģijas no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir neto no tīkla saņemtā un iekšēji saražotā elektroenerģija, ko mēra kā elektrisko jaudu. Tajā neiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērēto elektroenerģiju.

Ja elektroenerģiju izmanto par siltuma avotu ūdens tvaika ražošanā, tad aprēķina tvaikā ietverto siltuma daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam kurināmā patēriņam.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus kurināmā (siltuma) rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas kurināmā (siltuma) vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

3. kritērijs. Šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Par izejvielu var izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru.

Jaunšķiedra nedrīkst būt iegūta no ĢMO sugām.

Visai šķiedrai ir piešķirti derīgi pārraudzības ķēdes sertifikāti, ko izdevusi neatkarīga ārēja sertifikācijas shēma, piem., Mežu uzraudzības padome (FSC), Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma (PEFC) vai tām pielīdzināma shēma, vai tai ir reciklējama papīra piegādes pavadzīmes saskaņā ar EN 643.

Vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalītā šķiedras materiāla nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Reciklētās šķiedras satura aprēķinā neietver to atkritummateriālu reutilizēšanu, ko iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (piem., pašu vai iepirktu papīrmašīnas atmetumu izmantošanu). Tomēr reciklētās šķiedras rādītājā var ieskaitīt izmantotus atmetumus no pārveidošanas operācijām (pašu vai iepirktus), ja uz tiem attiecas EN 643 pavadzīmes.

Visu nesertificēto materiālu aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Sertifikācijas struktūras, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai pārraudzības ķēdes sertifikātus, ir akreditētas vai atzītas attiecīgajā sertifikācijas shēmā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar derīgu, neatkarīgi sertificētu ražotāja pārraudzības ķēdes sertifikātu no ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražotāja un attiecībā uz visu jaunšķiedru, kas izmantota produktā vai produkcijas līnijā. Kā neatkarīgu trešo personu veiktu sertifikāciju pieņem FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas. Ja izmantota reciklēta šķiedra un netiek izmantotas FSC, PEFC vai līdzvērtīgu shēmu norādes, ka materiāls ir reciklēts, pierādījumi ir EN 643 pavadzīmes.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz revidētus grāmatvedības dokumentus, kas pierāda, ka vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalīto materiālu nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Ja produktā vai produktu līnijā ir izmantots nesertificēts jaunmateriāls, iesniedz pierādījumus tam, ka nesertificētā jaunmateriāla saturs nepārsniedz 30 % un ka to aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Ja sertifikācijas shēmā nav īpaši prasīts, lai viss jaunmateriāls būtu iegūts no tādu sugu augiem, kas nav ĢMO, iesniedz papildu pierādījumus, kas to apliecina.

4. kritērijs. Ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums

Pamats pierādījumam, ka izpildīts katrs no 4. kritērija apakškritērijiem, ir pieteikuma iesniedzēja iesniegts saraksts ar visām relevantajām izmantotajām ķimikālijām kopā ar attiecīgiem dokumentiem (drošības datu lapām vai ķimikāliju piegādātāja deklarācijām).

4.a) kritērijs. Ierobežojumi vielām, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC)

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Papīra izstrādājums nesatur vielas, kuras identificētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (6) 59. panta 1. punktā aprakstītajā procedūrā un iekļautas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas, tādā koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Nepiešķir nekādas atkāpes no šīs prasības.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra izstrādājums nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Deklarācijas saturu apliecina drošības datu lapas vai attiecīgas visu papīra fabrikā izmantoto tehnisko un funkcionālo ķimikāliju piegādātāju deklarācijas, kas apliecina, ka neviena ķimikālija nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas).

To vielu saraksts, kuras atzītas par SVHC un ir iekļautas kandidātu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu, ir pieejams šeit:

http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Atsaucei izmanto sarakstu, kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

4.b) kritērijs. Ar klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu (CLP) saistītie ierobežojumi

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Ja vien 3. tabulā nav norādīta atkāpe, papīra izstrādājums nesatur vielas vai maisījumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (7) klasificēti ar kādu no šiem bīstamības apzīmējumiem, koncentrācijā virs 0,10 % (pēc masas):

1. apdraudējumu grupa: 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēni, mutagēni un/vai reproduktīvās sistēmas toksikanti (CMR): H340, H350, H350i, H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df.

2. apdraudējumu grupa: 2. kategorijas CMR: H341, H351, H361, H361f, H361d, H361fd, H362; 1. kategorijas ūdenstoksikanti: H400, H410; 1. un 2. kategorijas akūtie toksikanti: H300, H310, H330; 1. kategorijas aspiratīvie toksikanti: H304; 1. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti (STOT): H370, H372; 1. kategorijas ādas sensibilizatori (*1): H317.

3. apdraudējumu grupa: 2., 3. un 4. kategorijas ūdenstoksikanti: H411, H412, H413; 3. kategorijas akūtie toksikanti: H301, H311, H331; 2. kategorijas STOT: H371, H373.

No iepriekš minētās prasības atbrīvojama tādu vielu vai maisījumu izmantošana, kuri papīra ražošanas procesā tiek tā ķīmiski pārveidoti (piem., neorganiskie flokulanti, šķērssaitētāji, neorganiskie oksidētāji un reducētāji), ka par attiecīgajiem CLP apdraudējumiem vairs nav uzskatāmi.

3. tabula

Atkāpes no CLP apdraudējumu ierobežojumiem un piemērojamie nosacījumi

Vielas/maisījuma tips

Izmantojamība

Klasificētās ķimikālijas, kam piemēro atkāpi

Atkāpes nosacījumi

Krāsvielas un pigmenti

Izmanto papīrmašīnas slapjajā daļā vai uzklāj uz virsmas krāsaina papīra ražošanā.

H411, H412, H413

Ķimikāliju piegādātājs apliecina, ka var panākt 98 % fiksāciju uz papīra, un sniedz norādījumus, kā to nodrošināt.

Papīra ražotājs sniedz deklarāciju par visu attiecīgo norādījumu ievērošanu.

Bāziskās krāsvielas

Galvenokārt no mehāniskās pulpas un/vai nebalinātas ķīmiskās pulpas sastāvoša papīra krāsošana.

H400, H410, H411, H412, H413, H317

Katjoniskie polimēri (tostarp polietilēnimīni, poliamīdi un poliamīni)

Iespējams izmantot dažādi, tostarp par aiztures sekmētājiem, slapjas papīra lentes stiprības uzlabotājiem, papīra sausstiprības (stiprība sausā stāvoklī) uzlabotājiem un papīra slapjstiprības (stiprība slapjā stāvoklī) uzlabotājiem.

H411, H412, H413

Papīra ražotājs iesniedz deklarāciju, ka ievēroti visi relevantie drošības datu lapā sniegtie norādījumi par drošu apiešanos un devām.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu izmantoto relevanto ķimikāliju sarakstu kopā ar attiecīgo drošības datu lapu vai piegādātāja deklarāciju.

Sarakstā īpaši izceļ visas ķimikālijas, kas satur vielas vai maisījumus, kuru lietojums ir ierobežots sakarā ar CLP klasifikāciju. Aplēšot, kāds ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma daudzums paliek gatavajā produktā, izmanto ķimikālijas aptuveno dozēšanas rādītāju, ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma koncentrāciju minētajā ķimikālijā (pēc drošības datu lapā vai piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām) un pieņēmumu, ka aiztures koeficients ir 100 %.

Ja aiztures koeficients nav 100 %, bet gan citāds, vai ierobežota lietojuma bīstama viela vai maisījums ir ķīmiski pārveidots, ir kompetentajai iestādei rakstveidā jāiesniedz pamatojums.

Ja gatavajā papīra izstrādājumā kādas ierobežota lietojuma vielas vai maisījuma koncentrācija pārsniedz 0,10 % (pēc masas), bet uz to attiecas atkāpe, ir jāiesniedz pierādījums, ka ievēroti relevantie atkāpes nosacījumi.

4.c) kritērijs. Hlors

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem. Lai gan šī prasība attiecas arī uz reciklētas šķiedras balināšanu, pieļaujams, ka šķiedra varētu būt balināta ar gāzveida hloru iepriekšējā aprites ciklā.

Par balinātāju neizmanto gāzveida hloru. Šī prasība neattiecas uz gāzveida hloru, kas saistīts ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra ražošanas procesā par balinātāju nav izmantots gāzveida hlors, kopā ar attiecīgām deklarācijām no relevantajiem pulpas piegādātājiem, ja tādi ir.

4.d) kritērijs. Alkilfenoletoksilāti (AFEO)

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem.

Tīrīšanas ķimikālijām, atkrāsošanas ķimikālijām, putu inhibitoriem, disperģentiem vai pārklāšanas līdzekļiem nepievieno AFEO vai citus alkilfenolu atvasinājumus. Alkilfenolu atvasinājumi ir vielas, kas noārdoties izdala alkilfenolus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ķimikāliju piegādātāju izsniegtas deklarācijas, kas apliecina, ka minētajiem produktiem nav pievienoti ne AFEO, ne citi alkifenolu atvasinājumi.

4.e) kritērijs. Atkrāsošanai izmantotie virsmaktīvie aģenti

Piezīme. Šī prasība attiecas uz atkrāsotas pulpas ražotājiem.

Pierāda, ka visi atkrāsošanas procesos izmantotie virsmaktīvie aģenti ir viegli bionoārdāmi vai iedabiski galīgi bionoārdāmi (testēšanas metodes un ieskaites robežlīmeņus sk. tālāk). Vienīgais atbrīvojums no šīs prasības tiek piemērots uz silikona atvasinājumiem bāzētu virsmaktīvo aģentu izmantošanai ar nosacījumu, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgās drošības datu lapas vai testēšanas pārskatus par katru virsmaktīvo aģentu. Tajās ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm un ieskaites robežlīmeņus.

Vieglā bionoārdāmība: ESAO Nr. 301 A–F (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp absorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 301 A un E gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 301 B, C, D un F gadījumā.

Iedabiskā galīgā bionoārdāmība: ESAO Nr. 302 A–C (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp adsorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 302 A un B gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 302 C gadījumā.

Ja tiek izmantoti silikonbāzēti virsmaktīvie aģenti, pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapu par izmantotajām ķimikālijām un deklarāciju, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas, kurā cita starpā ietver ziņas par galamērķa incinerācijas stacijām.

4.f) kritērijs. Gļotu kontroles biocīdu lietošanas ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Aktīvās vielas biocīdos, ar kuriem apkaro gļotas veidojošus organismus šķiedru saturošās ūdens cirkulācijas sistēmās, ir šādam lietojumam apstiprinātas vai ir izskatīšanas procesā pirms lēmuma par apstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (8) un nav potenciāli bioakumulatīvas.

Šā kritērija vajadzībām bioakumulācijas potenciālu raksturo log Kow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms) ≤ 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrēšanās faktors ≤ 100.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo materiāla drošības datu lapu vai testēšanas pārskatu. Tajā ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm: ESAO Nr. 107, 117 vai 305 A–E.

4.g) kritērijs. Azokrāsvielām piemērojamie ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanā neizmanto azokrāsvielas, kuras, reduktīvi šķeļoties vienai vai vairākām azogrupām, var atbrīvot vienu vai vairākus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/61/EK (9) vai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 8. papildinājumā minētos aromātiskos amīnus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šim kritērijam. Kolorantu piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām vajadzētu būt pamatotām ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti pēc piemērotajām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 10. papildinājumā aprakstītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.h) kritērijs. Metālbāzēti pigmenti un krāsvielas

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem. Sk. metālbāzētu pigmentu un krāsvielu definīciju šā pielikuma ievaddaļā.

Neizmanto krāsvielas vai pigmentus uz alumīnija (*2), sudraba, arsēna, bārija, kadmija, kobalta, hroma, vara (*2), dzīvsudraba, mangāna, niķeļa, svina, selēna, antimona, alvas vai cinka bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.i) kritērijs. Jonu piemaisījumi krāsvielās

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Jonu piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nepārsniedz šādas robežvērtības: sudrabs – 100 ppm; arsēns – 50 ppm; bārijs – 100 ppm; kadmijs – 20 ppm; kobalts – 500 ppm; hroms – 100 ppm; varš – 250 ppm; dzīvsudrabs – 4 ppm; niķelis – 200 ppm; svins – 100 ppm; selēns – 20 ppm; antimons – 50 ppm; alva – 250 ppm; cinks – 1 500 ppm.

Vara piemaisījumu ierobežojums neattiecas uz krāsvielām uz vara ftalocianīna bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā iespiedpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

5. kritērijs. Atkritumu apsaimniekošana

Visās pulpas un papīra ražotnēs ir ieviesta ražošanas atkritumu saimniecības sistēma un pastāv atkritumu apsaimniekošanas un minimalizēšanas plāns, kurā aprakstīts ražošanas process un ietverta informācija par šādiem aspektiem:

1)

atkritumu rašanās novēršanas procedūras;

2)

atkritumu šķirošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas procedūras;

3)

drošas procedūras, kā rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem;

4)

pastāvīga ar atkritumu rašanās mazināšanu saistīto mērķu un mērķrādītāju uzlabošana un atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju palielināšana.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra objekta atkritumu minimalizēšanas un apsaimniekošanas plānu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

Uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji, kas reģistrējušies ES ekopārvaldības un audita sistēmā (EMAS) un/vai sertificēti saskaņā ar ISO 14001, šo kritēriju ir izpildījuši, ja:

1)

attiecīgās ražotnes EMAS vidiskuma deklarācijā ir dokumentēts, ka ir iekļauta arī atkritumu apsaimniekošana; vai

2)

atkritumu apsaimniekošanas iekļāvums ir pienācīgi aplūkots attiecīgās ražotnes ISO 14001 sertifikācijā.

6. kritērijs. Lietojumderīgums

Papīra izstrādājums ir piemērots paredzētajam mērķim.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, pamatotu ar attiecīgiem dokumentiem.

Ražotāji garantē savu produktu lietojumderīgumu, iesniedzot dokumentus, kas apliecina produkta kvalitāti saskaņā ar EN ISO/IEC 17050. Šis standarts piedāvā vispārīgus kritērijus piegādātāju deklarācijām par atbilstību normatīvajiem dokumentiem.

7. kritērijs. Informācija uz iepakojuma

Uz produkta iepakojuma sniedz vismaz vienu no šīm norādēm:

“Apdrukājiet papīru no abām pusēm” (ja tas ir biroja drukas papīrs);

“Izlietoto papīru nododiet reciklēšanai”

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attēlu ar produkta iepakojumu, uz kura redzama prasītā informācija.

8. kritērijs. Informācija ES ekomarķējumā

Pieteikuma iesniedzējs ievēro ES ekomarķējuma logotipam veltītajās vadlīnijās sniegtās norādes, kā pareizi izmantojams ES ekomarķējuma logotips:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Ja izmanto neobligāto marķējumu ar ierāmētu tekstu, tajā iekļauj šādas trīs norādes:

Mazas ražošanas emisijas gaisā un ūdenī

Mazs ražošanas energopatēriņš

xx % ilgtspējīgi sagādātas šķiedras / xx % reciklētas šķiedras (pēc vajadzības)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar attēlu, kurā skaidri redzama produkta iepakojuma etiķete, reģistrācijas/licences numurs un attiecīgā gadījumā norādes, kas uzrādāmas kopā ar etiķeti.


(1)  Augstākā vērtība attiecas uz fabrikām, kurās izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piem., Pireneju pussalā audzētus eikaliptus).

(2)  NOx emisiju vērtība neintegrētām ĶTMP fabrikām, kas pulpu straujžāvē ar tvaiku, kurš saražots, izmantojot biomasu.

(3)  ĶSP vērtība ļoti izbalinātai mehāniskajai pulpai (70–100 % šķiedras gatavajā papīrā).

(4)  Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.).

(5)  Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ekomarķējuma metodika.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(*1)  H317 ierobežojumi attiecas tikai uz papīram uzklātām komerciālām krāsvielām, virsmas apdares līdzekļiem un krītošanas (pārklāšanas) līdzekļiem.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regula (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlijs Direktīva 2002/61/EK, ar ko deviņpadsmito reizi groza Padomes Direktīvu 76/769/EEK attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (azokrāsvielas) (OV L 243, 11.9.2002., 15. lpp.).

(*2)  Vara izmantošanas ierobežojums neattiecas uz vara ftalocianīnu, bet alumīnija izmantošanas ierobežojums – uz aluminosilikātiem.


II PIELIKUMS

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI ES EKOMARĶĒJUMA PIEŠĶIRŠANAI SALVEŠPAPĪRAM UN SALVEŠPAPĪRA IZSTRĀDĀJUMIEM

SATVARS

Kritēriju noteikšanas mērķi

Kritēriju noteikšanas mērķis ir mazināt toksisku vai eitrofisku vielu izplūdi ūdeņos un ar enerģijas patēriņu saistīto kaitējumu vai risku videi (klimata pārmaiņas, paskābināšanās, ozona slāņa noārdīšanās, neatjaunīgo resursu izsīkšana). Tālab ar kritērijiem iecerēts:

mazināt enerģijas patēriņu un ar to saistītās emisijas gaisā,

mazināt kaitējumu videi, ierobežojot emisijas ūdenī un atkritumu rašanos,

mazināt ar bīstamu ķimikāliju izmantošanu saistīto kaitējumu vai risku videi un

sargāt mežus, nosakot prasību izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru, kas sagādāta no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem vai teritorijām.

Kritēriji ES ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram un salvešpapīra izstrādājumiem:

1)

emisijas ūdenī un gaisā;

2)

energopatēriņš;

3)

šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana;

4)

ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums;

5)

atkritumu apsaimniekošana;

6)

gatavajam produktam izvirzītās prasības;

7)

informācija ES ekomarķējumā.

Ekoloģiskie kritēriji aptver pulpas ražošanu, tostarp visus pakārtotos procesus no brīža, kad jaunšķiedra / reciklētā šķiedra nonāk ražotnē, līdz brīdim, kad pulpa atstāj pulpas fabriku. Papīra ražošanas procesu gadījumā ekoloģiskos kritērijus piemēro visiem pakārtotajiem procesiem papīra fabrikā no pulpas sagatavošanas salvešpapīra ražošanai līdz uztīšanai uz pamatruļļa.

Nav iekļauts tas enerģijas patēriņš un tās emisijas ūdenī un gaisā, kas rodas, salvešpapīru pārveidojot par salvešpapīra izstrādājumiem. Ekoloģiskie kritēriji neaptver izejmateriālu (piem., koksnes), pulpas vai gatavo papīra izstrādājumu transportēšanu un iepakošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Konkrētās novērtēšanas un verifikācijas prasības ir norādītas pie katra kritērija atsevišķi.

Ja pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumentācija, analīžu rezultāti, testēšanas pārskati vai citi pierādījumi par atbilstību kritērijiem, tos pēc vajadzības var sagatavot pieteikuma iesniedzējs un/vai tā piegādātāji, un/vai piegādātāju piegādātāji utt.

Kompetentās iestādes pirmām kārtām atzīst tādu struktūru izdotus apliecinājumus un veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši attiecīgajam saskaņotajam testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju standartam, un tādu struktūru veiktas verifikācijas, kas ir akreditētas atbilstoši relevantajam saskaņotajam produktu, procesu un pakalpojumu sertificētāju struktūru standartam.

Attiecīgos gadījumos drīkst izmantot citas testēšanas metodes, nevis tās, kuras ir norādītas katram kritērijam, ja kompetentā iestāde, kas novērtē pieteikumu, atzīst šādas metodes par līdzvērtīgām.

Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes, lai pārliecinātos par šo kritēriju ievērošanu, var pieprasīt apliecinošus dokumentus un veikt neatkarīgu verifikāciju vai klātienes inspekcijas.

Salvešpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par produkta atbilstību šai prasībai.

Piemēro šādas definīcijas:

1)

“gaissausa tonna” (GSt) ir par 90 % gaissausa pulpas tonna;

2)

“ķīmiska pulpa” ir šķiedrains materiāls, ko iegūst, no izejmateriāla atdalot ievērojamu daļu necelulozisko savienojumu, kurus var atdalīt ķīmiskā apstrādē (vārīšana, delignifikācija, balināšana);

3)

“ĶMP” ir ķīmiski mehāniskā pulpa;

4)

“ĶTMP” ir ķīmiski termomehāniskā pulpa;

5)

“atkrāsota pulpa” ir no reciklējama papīra iegūta pulpa, no kuras atdalītas iespiedkrāsas un citi kontaminanti;

6)

“krāsvielas” ir organisks materiāls, kam raksturīga intensīva krāsa vai fluorescence un kas substrātam piešķir krāsu selektīvās absorbcijas ceļā. Krāsvielas ir šķīstošas un/vai tiek uzklātas procesā, kurā vismaz uz laiku tiek sagrauta krāsvielu kristālstruktūra. Krāsvielas substrātā tiek aizturētas vai nu ar absorbciju, izšķīšanu un mehānisku aizturēšanu, vai ar jonu vai kovalentajām ķīmiskajām saitēm;

7)

“BEHB pulpa” ir bez elementārā hlora balināta pulpa;

8)

“integrēta ražošana” ir pulpas un papīra ražošana vienā un tajā pašā objektā. Tādā gadījumā pulpa pirms papīra ražošanas netiek žāvēta. Papīra/kartona ražošana ir tieši sasaistīta ar pulpas ražošanu;

9)

“mehāniskās koksnes pulpas papīrs vai kartons” ir papīrs vai kartons, kura šķiedru sastāvā būtiska sastāvdaļa ir mehāniskā koksnes pulpa;

10)

“metālbāzēti pigmenti un krāsvielas” ir krāsvielas un pigmenti, kas pēc masas satur vairāk nekā 50 % relevanto metālu savienojumu;

11)

“pamatrullis” ir liels salvešpapīra rullis, kas uztīts uz tinēja un ir vai nu pilnā, vai daļējā salvešpapīra mašīnas platumā;

12)

“neintegrēta ražošana” ir vai nu tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu);

13)

“papīrmašīnas atmetumi” ir papīrmateriāli, kas papīrmašīnas procesā atmesti, bet kuru īpašības tos ļauj objektā atkalizmantot, tos novirzot atpakaļ tajā pašā ražošanas procesā, kurā tie radušies. Šā lēmuma vajadzībām šis termins neaptver pārveidošanas procesus, ko neuzskata par papīrmašīnas procesiem;

14)

“pigmenti” ir krāsainas, melnas, baltas vai fluorescējošas organiskas vai neorganiskas cietvielas, kas parasti ir nešķīstošas savā nesējā vai substrātā un ko šis nesējs vai substrāts būtībā ne fizikāli, ne ķīmiski neietekmē. Tās maina izskatu gaismas selektīvās absorbcijas un/vai izkliedes ceļā. Pigmenti parasti ir disperģēti nesējā vai substrātā, un tos izmanto, piem., iespiedkrāsu, krāsu, plastmasas vai citu polimērmateriālu ražošanā. Pigmenti savu kristālstruktūru vai daļiņstruktūru saglabā visā krāsošanas procesā;

15)

“reciklēta šķiedra” ir šķiedra, kas ražošanas procesā novirzīta no atkritumu plūsmas vai ko radījušas mājsaimniecības vai komerciāli, rūpnieciski un institucionāli objekti kā produkta galalietotāji. Šo šķiedru vairs nevar izmantot paredzētajam nolūkam. Te neietilpst to materiālu reutilizēšana, kas ģenerēti kādā procesā un kurus iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (pašražoti vai iepirkti papīrmašīnas atmetumi);

16)

“strukturēts salvešpapīrs” ir papīrs, kuram raksturīgs liels uztūkums (tilpuma biezums) un absorbcijas spēja jeb uzsūktspēja, ko panāk, ar īpašiem salvešpapīra mašīnas procesiem veidojot lokāli ievērojamus augsta un zema šķiedras blīvuma apgabalus pamatkārtā;

17)

“PBHB pulpa” ir pilnīgi bez hlora balināta pulpa;

18)

“TMP” ir termomehāniskā pulpa.

ES EKOMARĶĒJUMA KRITĒRIJI

1. kritērijs. Emisijas ūdenī un gaisā

Priekšnoteikums: pulpas un papīra ražotnei jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts juridiskajām prasībām, kurā ražotne atrodas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz atbilstības deklarāciju, kas pamatota ar relevantiem pulpas piegādātāju dokumentiem un deklarācijām.

1.a kritērijs. Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP), sērs (S), NOx, fosfors (P)

Prasības pamatā ir informācija par emisijām sastatījumā ar konkrētu references vērtību. Attiecība starp faktiskajām emisijām un references vērtību ir izsakāma kā emisiju atzīme.

Katra atsevišķā emisiju parametra atzīme nepārsniedz 1,3.

Punktu kopskaits (Pkop. = PĶSP + PS + PNOx + PP) nevienā gadījumā nepārsniedz 4,0.

Neintegrētas ražošanas gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz aprēķinu, kurā iekļauta pulpas un papīra ražošana.

Attiecībā uz pulpu un papīra ražošanu kopumā PĶSP aprēķina tā, kā šeit aprakstīts (PS, PNOx un PP aprēķina tieši tādā pašā veidā).

Ar katru izmantoto pulpu i saistītajām izmērītajām ĶSP emisijām (ĶSPpulpa i, kas izteikts kg uz gaissausu tonnu jeb GSt) piemēro svērumu proporcionāli katras izmantotās pulpas daudzumam (pulpa i attiecībā pret gaissausas pulpas tonnu), un rezultātus saskaita. Gaissausa tonna nozīmē 90 % sausnas pulpā un 95 % sausnas papīrā.

Pēc tam par pulpu aprēķinātās svērtās ĶSP emisijas pieskaita izmērītajām papīra ražošanas ĶSP emisijām, iegūstot kopējās ĶSP emisijas – ĶSPkop..

Tāpat aprēķina pulpas ražošanas svērto ĶSP references vērtību, visu izmantoto pulpu svērto references vērtību summu pieskaitot papīra ražošanas references vērtībai un tā iegūstot kopējo ĶSP references vērtību – ĶSPref., kop.. Katra izmantotās pulpas veida references vērtības un papīra ražošanas references vērtības ir norādītas 1. tabulā.

Visbeidzot, kopējās ĶSP emisijas dala ar kopējo ĶSP references vērtību:

Formula

1. tabula

Dažādu pulpas veidu un papīra ražošanas emisiju references vērtības

Pulpas veids / papīrs

Emisijas (kg/GSt)

ĶSP references vērtība

P references vērtība

S references vērtība

NOx references vērtība

Balināta ķīmiskā pulpa (izņemot sulfītpulpu)

16,00

0,025

0,09 (1)

0,35

1,60

Balināta ķīmiskā pulpa (sulfītpulpa)

24,00

0,04

0,75

1,60

Magnefīta pulpa

28,00

0,056

0,75

1,60

Nebalināta ķīmiskā pulpa

6,50

0,016

0,35

1,60

ĶTMP/ĶMP

16,00

0,008

0,20

0,25/0,70 (2)

TMP / maltas koksnes pulpa

3,00/5,40 (3)

0,008

0,20

0,25

Reciklētas šķiedras pulpa, neatkrāsota

1,10

0,006

0,20

0,25

Reciklētas šķiedras pulpa, atkrāsota

3,20

0,012

0,20

0,25

 

Emisijas (kg/t)

Salvešpapīra ražošana

1,20

0,01

0,30

0,50

Strukturēta salvešpapīra ražošana

1,20

0,01

0,30

0,70

Ja vienā uzņēmumā veic siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerāciju, no kopējā daudzuma var atskaitīt S un NOx emisijas, kas rodas lokālajā elektroenerģijas ražošanā. Lai aprēķinātu to emisiju proporcionālo daudzumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā, var izmantot šo vienādojumu:

2 × (MWh(elektroenerģija) / [2 × MWh(elektroenerģija) + MWh(siltumenerģija)].

Šajā aprēķinā elektroenerģija ir koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija. Siltumenerģija šajā aprēķinā ir neto siltumenerģija, kas no koģenerācijas stacijas piegādāta pulpas/papīra ražošanai.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus un testu datus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kopā ar attiecīgiem apliecinošiem dokumentiem, tostarp testēšanas pārskatiem no testiem, kuri veikti pēc šādām nepārtraukta vai periodiska monitoringa testēšanas standartmetodēm (vai līdzvērtīgām standartmetodēm, kas pēc kompetentās iestādes atzinuma nodrošina datus ar līdzvērtīgu zinātnisko kvalitāti): ĶSP: ISO 15705 vai ISO 6060; NOx: EN 14792 vai ISO 11564; S (sēra oksīdi): EN 14791 vai EPA Nr. 8; S (reducētais sērs): EPA Nr. 15A,16A vai 16B; S saturs naftas produktos: ISO 8754; S saturs akmeņoglēs: ISO 19579; S saturs biomasā: EN 15289; kopējais P: EN ISO 6878.

Emisiju monitoringam var izmantot arī ātros testus, ja vien tie tiek regulāri (piem., ik mēnesi) pārbaudīti, proti, salīdzināti ar minētajām standartmetodēm vai piemērotām līdzvērtīgām metodēm. ĶSP emisiju gadījumā akceptē nepārtrauktu monitoringu, kas balstīts uz kopējā organiskā oglekļa (KOO) satura analīzi, ja vien attiecībā uz konkrēto objektu ir noskaidrota korelācija starp KOO un ĶSP rezultātiem.

Ja vien ekspluatācijas atļaujā nav norādīts citādi, minimālais mērījumu biežums ĶSP emisijām ir reize dienā un kopējām P emisijām – reize nedēļā. S un NOx emisijas visos gadījumos mēra nepārtraukti (ja tās ir emisijas no katliem, kuru jauda pārsniedz 50 MW) vai periodiski (katliem un žāvētājiem, kuru jauda ir mazāka par vai vienāda ar 50 MW, vismaz reizi gadā).

Datus ziņo kā gada vidējās vērtības, izņemot gadījumus, kad:

ražošanas kampaņa notiek ierobežotu laika sprīdi,

ražotne ir jauna vai pārbūvēta, kādā gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila.

Jebkurā gadījumā datus var pieņemt tikai tad, ja tie ir konkrētajai kampaņai reprezentatīvi un ir veikts pietiekams katra emisiju parametra mērījumu skaits.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu un ĶSP, kopējā P, S un NOx punktu aprēķinu.

Emisijas gaisā ietver visas S un NOx emisijas, kas rodas pulpas un papīra ražošanā, tostarp tvaika ražošanā ārpus ražotnes, izņemot elektroenerģijas ražošanai iedalītās emisijas. Mērījumus veic atgūšanas katliem, kaļķu cepļiem, tvaika katliem un spēcīgi smakojošu gāzu iznīcināšanas krāsnīm. Ņem vērā arī difūzās emisijas. Ziņotajās gaisā emitētā S vērtībās iekļauj gan oksidētā, gan reducētā S emisijas. S emisijas, kas rodas, siltumenerģijas ražošanai izmantojot naftas produktus, ogles vai citus ārējos kurināmos, kuru sēra saturs ir zināms, var nemērīt, bet aprēķināt, un tās ņem vērā.

Emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus emisiju rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas emisijas vērtības ir nulle, un kombinētās emisijas salīdzina ar attiecīgajām kombinētajām pulpas un papīra ražošanas references vērtībām. Vienādojumā atspoguļo katras tās pulpas svērto saturu, kam ir piešķirta īpaša references vērtība no 1. tabulas.

1.b) kritērijs. Adsorbējamie halogēnorganiskie savienojumi (AOX)

Šis kritērijs ir piemērojams bez elementārā hlora balinātai (BEHB) pulpai.

Nevienas ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanā izmantotās pulpas AOX emisijas nepārsniedz 0,17 kg/GSt.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz testēšanas pārskatus no testiem, kuros izmantota AOX ISO 9562 testēšanas metode vai līdzvērtīgas metodes, kopā ar detalizētiem aprēķiniem, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, un visiem saistītajiem apliecinošajiem dokumentiem.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar sarakstu ar dažādajām pulpu kombinācijā izmantotajām BEHB pulpām, to svērumiem un katras šīs pulpas AOX emisijām, kas izteiktas kg AOX/GSt pulpas.

Apliecinošajos dokumentos iekļauj norādi par mērījumu biežumu. AOX mēra tikai tajos ražošanas procesos, kuros pulpas balināšanai izmanto hlora savienojumus. AOX nav vajadzības mērīt efluentā no neintegrētās papīra ražošanas vai no tādas pulpas ražošanas, kurā balināšanu neveic vai balināšanā neizmanto hloru saturošas vielas.

AOX emisijas ūdenī mēra, ņemot nefiltrētus un nenostādinātus ūdens paraugus vietā, kur efluents izplūst no fabrikas notekūdeņu attīrīšanas stacijas. Gadījumos, kad fabrikas efluents tiek nosūtīts uz komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju vai kādu citu ārēju attīrīšanas staciju, analizē nefiltrētus un nenostādinātus paraugus no fabrikas efluenta kanalizācijas izvadpunkta un rezultātus reizina ar attiecīgās komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas veiktās atdalīšanas efektivitātes koeficientu. Atdalīšanas efektivitātes koeficienta pamatā ir komunālo notekūdeņu attīrīšanas stacijas vai kādas citas ārējas notekūdeņu attīrīšanas stacijas operatora sniegtā informācija.

Informāciju par emisijām izsaka kā gada vidējo vērtību no mērījumiem, kas izdarīti vismaz reizi divos mēnešos. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā mērījumu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Mērījumi ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Ja pieteikuma iesniedzējs neizmanto nekādu BEHB pulpu, pietiek ar attiecīgu deklarāciju kompetentajai iestādei.

1.c) kritērijs. CO2

Piezīme. Kritērijs attiecas uz pulpas un papīra ražošanas procesu CO2 emisiju kopsummu. Tajā nav ietverta pārveidošana.

Oglekļa dioksīda emisijas no fosilajiem kurināmajiem, ko izmanto tehnoloģiskā siltuma un elektroenerģijas ražošanai (objektā vai ārpus tā) nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības:

1)

1 200 kg CO2/t konvencionālā salvešpapīra;

2)

1 850 kg CO2/t strukturētā salvešpapīra;

Faktisko emisijas vērtību aprēķina kā pulpas un papīra ražošanas emisiju summu, ņemot vērā izmantoto pulpu kombināciju.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus un detalizētus aprēķinus, kas pierāda atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgus apliecinošus dokumentus.

Attiecībā uz katru izmantoto pulpu pulpas ražotājs pieteikuma iesniedzējam norāda vienu CO2 emisijas vērtību, ko izsaka kg CO2/GSt. Pieteikuma iesniedzējs norāda arī vienu CO2 emisijas vērtību attiecībā uz katru relevanto papīrmašīnu, ko izmanto ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanai. Integrētu fabriku gadījumā pulpas un papīra ražošanas CO2 emisijas var ziņot kā vienu vērtību.

CO2 emisiju datos iekļauj datus par visiem neatjaunojamajiem kurināmajiem, kurus izmanto pulpas un papīra ražošanai, tostarp elektroenerģijas ražošanas emisijām (objektā vai ārpus tā).

Kurināmo emisijas faktorus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 VI pielikumu.

Attiecībā uz tīkla elektroenerģiju saskaņā ar EIRE metodiku (4) izmanto emisiju aprēķina koeficientu 384 (kg CO2/MWh).

Aprēķinu vai masas bilanču periods atbilst 12 mēnešus ilgam ražošanas periodam. Jaunas vai pārbūvētas ražotnes gadījumā aprēķinu pamatā ir vismaz 45 secīgas dienas, kurās ražotnes darbība ir stabila. Aprēķini ir reprezentatīvi attiecīgajai kampaņai.

Tīkla elektroenerģijai izmanto iepriekš norādīto vērtību (Eiropas vidējā vērtība), ja vien pieteikuma iesniedzējs neiesniedz dokumentus, kuros ir norādīta tā piegādātāju (nolīgto piegādātāju) piegādātās elektroenerģijas vidējā vērtība, kādā gadījumā pieteikuma iesniedzējs norādītās vērtības vietā var izmantot šo otru vērtību. Dokumentos, ko izmanto atbilstības pierādīšanai, ietver tehniskās specifikācijas, kurās norādīta vidējā vērtība (piem., līguma kopiju).

Aprēķinot CO2 emisijas, iepirktās un ražošanas procesos izmantotās atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu ieskaita kā nulli CO2 emisiju. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz attiecīgus dokumentus, kas apliecina, ka šāda enerģija fabrikā patiešām tiek izmantota vai ir no ārējiem avotiem iepirkta.

2. kritērijs. Energopatēriņš

Prasības pamatā ir informācija par faktisko energopatēriņu pulpas un papīra ražošanā sastatījumā ar konkrētām references vērtībām.

Energopatēriņš aptver elektroenerģijas un kurināmā patēriņu siltuma ražošanai, un to izsaka punktos (Pkop.), kā norādīts tālāk.

Kopējais punktu skaits (Pkop. = PE + PK) nepārsniedz 2,5.

References vērtības energopatēriņa aprēķinam ir sniegtas 2. tabulā.

Pulpu kombinācijas gadījumā siltuma ražošanai patērētās elektroenerģijas un kurināmā references vērtībām piemēro svērumus proporcionāli izmantotajam katras pulpas daudzumam (pulpa i – gaissausas pulpas tonna) un vērtības saskaita.

2.a) kritērijs. Elektroenerģija

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu izsaka punktos (PE), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Epulpa i = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina ar papīra ražošanu saistīto elektroenerģijas patēriņu (Epapīrs):

Epapīrs = iekšēji saražotā elektroenerģija + iepirktā elektroenerģija – pārdotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PE):

Formula

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus elektroenerģijas rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas elektroenerģijas vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

2.b) kritērijs. Kurināmā patēriņš siltuma ražošanai

Ar pulpas un papīra ražošanu saistīto kurināmā patēriņu izsaka punktos (PK), kā norādīts tālāk.

Pulpas ražošanai piemērojamie aprēķini. Ar katras izmantotās pulpas i ražošanu saistīto kurināmā patēriņu (Kpulpa i, izteikts kWh/GSt) aprēķina šādi:

Kpulpa i = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Piezīme.

1.

Kpulpa i (un tā īpatsvars pulpas PK) nav jāaprēķina mehāniskajai pulpai, ja vien tā nav tirgum paredzēta gaissausa mehāniskā pulpa, kas satur vismaz 90 % sausnas.

2.

Kurināmā daudzumu, kas izmantots pārdotā siltuma ražošanai, iepriekšējā vienādojumā pieskaita loceklim “pārdotais kurināmais”.

Papīra ražošanai piemērojamie aprēķini. Līdzīgi aprēķina papīra ražošanai patērēto kurināmo (Kpapīrs, izteikts kWh/GSt):

Kpapīrs = iekšēji saražotais kurināmais + iepirktais kurināmais – pārdotais kurināmais – 1,25 × iekšēji saražotā elektroenerģija

Visbeidzot, pulpas un papīra ražošanas punktus saskaita, lai iegūtu galīgo punktu skaitu (PK):

Formula

2. tabula

Elektroenerģijas un kurināmā references vērtības

Pulpas veids

Kurināmais kWh/GSt

Kref.

Elektroenerģija kWh/GSt

Eref.

Pulpa, kas nav tpgp

Tpgp

Pulpa, kas nav tpgp

Tpgp

Ķīmiskā pulpa

3 650

4 650

750

750

Termomehāniskā pulpa (TMP)

0

900

2 200

2 200

Maltas koksnes pulpa (tostarp zem spiediena maltas koksnes pulpa)

0

900

2 000

2 000

Ķīmiski termomehāniskā pulpa (ĶTMP)

0

800

1 800

1 800

Reciklēta pulpa

350

1 350

700

700

Papīra veids

kWh/t

Salvešpapīrs

1 950

950

Strukturēts salvešpapīrs

3 000

1 500

Tpgp = tirgum paredzēta gaissausa pulpa

Novērtēšana un verifikācija (gan a), gan b) punkts). Pieteikuma iesniedzējs iesniedz detalizētus aprēķinus, kas apliecina atbilstību šim kritērijam, kā arī visus saistītos apliecinošos dokumentus. Tas nozīmē, ka ziņotajā informācijā ietver kopējo elektroenerģijas un kurināmā patēriņu.

Pieteikuma iesniedzējs aprēķina visu pulpas un papīra ražošanai patērētās enerģijas daudzumu, ko iedala siltuma/kurināmā un elektroenerģijas patēriņā, tostarp enerģijas daudzumu, kurš patērēts makulatūras atkrāsošanai reciklētas pulpas ražošanā. Energopatēriņa aprēķinos neietver izejmateriālu pārvadāšanai vai iepakošanai izmantoto enerģiju.

Kopējā siltumenerģijas daudzumā ietver visu iepirkto kurināmo. Tajā ietilpst arī siltumenerģija, kas atgūta, incinerējot atsārmus un atkritumus, kuri rodas lokālajos procesos (piem., koksnes atkritumus, zāģskaidas, atsārmus, makulatūru, papīrmašīnas atmetumus), kā arī siltums, kas atgūts no iekšējās elektroenerģijas ražošanas. Tomēr, aprēķinot kopējo siltumenerģijas daudzumu, pieteikuma iesniedzējam jāieskaita tikai 80 % siltumenerģijas no šādiem avotiem.

Elektroenerģija ir neto no tīkla saņemtā un iekšēji saražotā elektroenerģija, ko mēra kā elektrisko jaudu. Tajā neiekļauj notekūdeņu attīrīšanai patērēto elektroenerģiju.

Ja elektroenerģiju izmanto par siltuma avotu ūdens tvaika ražošanā, tad aprēķina tvaikā ietverto siltuma daudzumu, ko pēc tam izdala ar 0,8 un pieskaita kopējam kurināmā patēriņam.

Tā kā integrētu fabriku gadījumā ir grūti iegūt atsevišķus kurināmā (siltuma) rādītājus par pulpas un papīra ražošanu, gadījumos, kad ir pieejams tikai kombinēts rādītājs, pieņem, ka pulpas ražošanas kurināmā (siltuma) vērtības ir nulle, un papīra fabrikas rādītājā ietver gan pulpas, gan papīra ražošanu.

3. kritērijs. Šķiedra: resursu taupīšana, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana

Par izejvielu var izmantot reciklētu šķiedru vai jaunšķiedru.

Jaunšķiedra nedrīkst būt iegūta no ĢMO sugām.

Visai šķiedrai ir piešķirti derīgi pārraudzības ķēdes sertifikāti, ko izdevusi neatkarīga ārēja sertifikācijas shēma, piem., Mežu uzraudzības padome (FSC), Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma (PEFC) vai tām pielīdzināma shēma, vai tai ir reciklējama papīra piegādes pavadzīmes saskaņā ar EN 643.

Vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalītā šķiedras materiāla nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Reciklētās šķiedras satura aprēķinā neietver to atkritummateriālu reutilizēšanu, ko iespējams pārgūt tajā pašā procesā, kurā tie radušies (piem., pašu vai iepirktu papīrmašīnas atmetumu izmantošanu). Tomēr reciklētās šķiedras rādītājā var ieskaitīt izmantotus atmetumus no pārveidošanas operācijām (pašu vai iepirktus), ja uz tiem attiecas EN 643 pavadzīmes.

Visu nesertificēto jaunmateriālu aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst jebkādām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.Sertifikācijas struktūras, kas izdod meža apsaimniekošanas un/vai pārraudzības ķēdes sertifikātus, ir akreditētas vai atzītas attiecīgajā sertifikācijas shēmā.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs kompetentajai iestādei iesniedz atbilstības deklarāciju kopā ar derīgu, neatkarīgi sertificētu ražotāja pārraudzības ķēdes sertifikātu no ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražotāja un attiecībā uz visu jaunšķiedru, kas izmantota produktā vai produkcijas līnijā. Kā neatkarīgu trešo personu veiktu sertifikāciju pieņem FSC, PEFC vai līdzvērtīgas shēmas. Ja izmantota reciklēta šķiedra un netiek izmantotas FSC, PEFC vai līdzvērtīgu shēmu norādes, ka materiāls ir reciklēts, pierādījumi ir EN 643 pavadzīmes.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz revidētus grāmatvedības dokumentus, kas pierāda, ka vismaz 70 % produktam vai produkcijas līnijai iedalīto materiālu nāk no mežiem vai teritorijām, kas apsaimniekotas saskaņā ar ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem, kuri atbilst attiecīgās neatkarīgās pārraudzības ķēdes shēmas prasībām, un/vai ir no reciklētiem materiāliem.

Ja produktā vai produktu līnijā ir izmantots nesertificēts jaunmateriāls, iesniedz pierādījumus tam, ka nesertificētā jaunmateriāla saturs nepārsniedz 30 % un ka to aptver verifikācijas sistēma, kas nodrošina, ka tas ir iegūts likumīgi un atbilst visām citām sertifikācijas shēmas prasībām attiecībā uz nesertificētu materiālu.

Ja sertifikācijas shēmā nav īpaši prasīts, lai viss jaunmateriāls būtu iegūts no tādu sugu augiem, kas nav ĢMO, iesniedz papildu pierādījumus, kas to apliecina.

4. kritērijs. Ierobežots bīstamu vielu un maisījumu izmantojums

Pamats pierādījumam, ka izpildīts katrs no 4. kritērija apakškritērijiem, ir pieteikuma iesniedzēja iesniegts saraksts ar visām relevantajām izmantotajām ķimikālijām kopā ar attiecīgiem dokumentiem (drošības datu lapām vai ķimikāliju piegādātāja deklarācijām).

4.a) kritērijs. Ierobežojumi vielām, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC)

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā un attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidošanas procesā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Papīra izstrādājums nesatur vielas, kuras identificētas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktā aprakstītajā procedūrā un iekļautas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas, tādā koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Nepiešķir nekādas atkāpes no šīs prasības.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra izstrādājums nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas). Deklarācijas saturu apliecina drošības datu lapas vai attiecīgas visu papīra fabrikā izmantoto tehnisko un funkcionālo ķimikāliju piegādātāju deklarācijas, kas apliecina, ka neviena ķimikālija nesatur SVHC koncentrācijā, kas pārsniegtu 0,10 % (pēc masas).

To vielu saraksts, kuras atzītas par SVHC un ir iekļautas kandidātu sarakstā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 59. panta 1. punktu, ir pieejams šeit:

http://echa.europa.eu/chem_data/authorisation_process/candidate_list_table_en.asp

Atsaucei izmanto sarakstu, kas ir spēkā pieteikuma iesniegšanas dienā.

4.b) kritērijs. Ar klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu (CLP) saistītie ierobežojumi

Piezīme. Jāanalizē visas papīra fabrikā un attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidošanas procesā izmantotās tehniskās un funkcionālās ķimikālijas. Ja vien attīrītie notekūdeņi netiek recirkulēti atpakaļ papīra ražošanas procesā, šis kritērijs neattiecas uz notekūdeņu attīrīšanā izmantotajām ķimikālijām.

Ja vien 3. tabulā nav norādīta atkāpe, papīra izstrādājums nesatur vielas vai maisījumus, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 klasificēti ar kādu no šiem bīstamības apzīmējumiem, koncentrācijā virs 0,10 % (pēc masas):

1. apdraudējumu grupa: 1.A vai 1.B kategorijas kancerogēni, mutagēni un/vai reproduktīvās sistēmas toksikanti (CMR): H340, H350, H350i, H360, H360F, H360D, H360FD, H360Fd, H360Df.

2. apdraudējumu grupa: 2. kategorijas CMR: H341, H351, H361, H361f, H361d, H361fd, H362; 1. kategorijas ūdenstoksikanti: H400, H410; 1. un 2. kategorijas akūtie toksikanti: H300, H310, H330; 1. kategorijas aspiratīvie toksikanti: H304; 1. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti (STOT): H370, H372; 1. kategorijas ādas sensibilizatori (*1): H317.

3. apdraudējumu grupa: 2., 3. un 4. kategorijas ūdenstoksikanti: H411, H412, H413; 3. kategorijas akūtie toksikanti: H301, H311, H331; 2. kategorijas STOT: H371, H373.

No iepriekš minētās prasības atbrīvojama tādu vielu vai maisījumu izmantošana, kuri papīra ražošanas procesā tiek tā ķīmiski pārveidoti (piem., neorganiskie flokulanti, šķērssaitētāji, neorganiskie oksidētāji un reducētāji), ka par attiecīgajiem CLP apdraudējumiem vairs nav uzskatāmi.

3. tabula

Atkāpes no CLP apdraudējumu ierobežojumiem un piemērojamie nosacījumi

Vielas/maisījuma tips

Izmantojamība

Klasificētās ķimikālijas, kam piemēro atkāpi

Atkāpes nosacījumi

Krāsvielas un pigmenti

Izmanto papīrmašīnas slapjajā daļā vai uzklāj uz virsmas krāsaina papīra ražošanā.

H411, H412, H413

Ķimikāliju piegādātājs apliecina, ka var panākt 98 % fiksāciju uz papīra, un sniedz norādījumus, kā to nodrošināt.

Papīra ražotājs sniedz deklarāciju par visu attiecīgo norādījumu ievērošanu.

Slapjstiprības aģenti uz poliamidoamīna-epihlorhidrīna (PAE) bāzes

Izmanto par aiztures aģentiem produkta caurgājības uzlabošanai vai slapjstiprības palielināšanai.

H411, H412, H413

Epihlorhidrīna (EHH, CAS Nr. 106-89-8) un tā sadalīšanās produktu 1,3-dihlor-2-propanola (DHP, CAS Nr. 96-23-1) un 3-monohlor-1,2-propāndiola (MHPD, CASNr. 96-24-2) atlikušo monomēru saturs kopā nedrīkst pārsniegt 0,35 % (pēc masas) no preparāta aktīvo cietvielu satura.

Glioksāls (reciklēta šķiedra)

Piemaisījums reciklētā šķiedrā.

H341, H317

Koncentrācijā, kas pārsniedz 0,10 % (pēc masas), atļauts tikai tad, ja tam par cēloni ir papīra ražošanas procesā izmantoto reciklēto materiālu kontaminanti. Šādos gadījumos jāpierāda atbilstība 6.c) kritērijā norādītajai robežvērtībai.

Janki tipa mašīnu palīgķimikālijas uz poliamidoamīna-epihlorhidrīna (PAE) bāzes

Izmanto par palīglīdzekli krepēšanā.

H411, H412, H413

Epihlorhidrīna (EHH, CAS Nr. 106-89-8) un tā sadalīšanās produktu 1,3-dihlor-2-propanola (DHP, CAS Nr. 96-23-1) un 3-monohlor-1,2-propāndiola (MHPD, CASNr. 96-24-2) atlikušo monomēru saturs kopā nedrīkst pārsniegt 0,05 % (pēc masas) no preparāta aktīvo cietvielu satura.

Katjoniskie polimēri (tostarp polietilēnimīni, poliamīdi un poliamīni)

Iespējams izmantot dažādi, tostarp par aiztures sekmētājiem, slapjas papīra lentes stiprības uzlabotājiem, papīra sausstiprības uzlabotājiem un papīra slapjstiprības uzlabotājiem.

H411, H412, H413

Papīra ražotājs iesniedz deklarāciju, ka ievēroti visi relevantie drošības datu lapā sniegtie norādījumi par drošu apiešanos un devām.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu izmantoto relevanto ķimikāliju sarakstu kopā ar attiecīgo drošības datu lapu vai piegādātāja deklarāciju.

Sarakstā īpaši izceļ visas ķimikālijas, kas satur vielas vai maisījumus, kuru lietojums ir ierobežots sakarā ar CLP klasifikāciju. Aplēšot, kāds ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma daudzums paliek gatavajā produktā, izmanto ķimikālijas aptuveno dozēšanas rādītāju, ierobežotā lietojuma vielas vai maisījuma koncentrāciju minētajā ķimikālijā (pēc drošības datu lapā vai piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām) un pieņēmumu, ka aiztures koeficients ir 100 %.

Ja aiztures koeficients nav 100 %, bet gan citāds, vai ierobežota lietojuma bīstama viela vai maisījums ir ķīmiski pārveidots, ir kompetentajai iestādei rakstveidā jāiesniedz pamatojums.

Ja gatavajā papīra izstrādājumā kādas ierobežota lietojuma vielas vai maisījuma koncentrācija pārsniedz 0,10 % (pēc masas), bet uz to attiecas atkāpe, ir jāiesniedz pierādījums, ka ievēroti relevantie atkāpes nosacījumi.

4.c) kritērijs. Hlors

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem. Lai gan šī prasība attiecas arī uz reciklētas šķiedras balināšanu, pieļaujams, ka šķiedra varētu būt balināta ar gāzveida hloru iepriekšējā aprites ciklā.

Par balinātāju neizmanto gāzveida hloru. Šī prasība neattiecas uz gāzveida hloru, kas saistīts ar hlora dioksīda ražošanu un izmantošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka papīra ražošanas procesā par balinātāju nav izmantots gāzveida hlors, kopā ar attiecīgām deklarācijām no relevantajiem pulpas piegādātājiem, ja tādi ir.

4.d) kritērijs. Alkilfenoletoksilāti (AFEO)

Piezīme. Šī prasība attiecas uz pulpas un papīra ražotājiem.

Tīrīšanas ķimikālijām, atkrāsošanas ķimikālijām, putu inhibitoriem vai disperģentiem nepievieno AFEO vai citus alkilfenolu atvasinājumus. Alkilfenolu atvasinājumi ir vielas, kas noārdoties izdala alkilfenolus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz ķimikāliju piegādātāju izsniegtas deklarācijas, kas apliecina, ka minētajiem produktiem nav pievienoti ne AFEO, ne citi alkilfenolu atvasinājumi.

4.e) kritērijs. Atkrāsošanai izmantotie virsmaktīvie aģenti

Piezīme. Šī prasība attiecas uz atkrāsotas pulpas ražotājiem.

Pierāda, ka visi atkrāsošanas procesos izmantotie virsmaktīvie aģenti ir viegli bionoārdāmi vai iedabiski galīgi bionoārdāmi (testēšanas metodes un ieskaites robežlīmeņus sk. tālāk). Vienīgais atbrīvojums no šīs prasības tiek piemērots uz silikona atvasinājumiem bāzētu virsmaktīvo aģentu izmantošanai ar nosacījumu, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgās drošības datu lapas vai testēšanas pārskatus par katru virsmaktīvo aģentu. Tajās ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm un ieskaites robežlīmeņus.

Vieglā bionoārdāmība: ESAO Nr. 301 A–F (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp absorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 301 A un E gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 301 B, C, D un F gadījumā.

Iedabiskā galīgā bionoārdāmība: ESAO Nr. 302 A–C (vai līdzvērtīgi ISO standarti), kur noārdīšanās (tostarp adsorbcija) 28 dienās sasniedz vismaz 70 % Nr. 302 A un B gadījumā vai vismaz 60 % Nr. 302 C gadījumā.

Ja tiek izmantoti silikonbāzēti virsmaktīvie aģenti, pieteikuma iesniedzējs iesniedz drošības datu lapu par izmantotajām ķimikālijām un deklarāciju, ka atkrāsošanas procesa papīra dūņas tiek incinerētas, kurā cita starpā ietver ziņas par galamērķa incinerācijas stacijām.

4.f) kritērijs. Gļotu kontroles biocīdu lietošanas ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

Aktīvās vielas biocīdos, ar kuriem apkaro gļotas veidojošus organismus šķiedru saturošās ūdens cirkulācijas sistēmās, ir šādam lietojumam apstiprinātas vai ir izskatīšanas procesā pirms lēmuma par apstiprināšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 un nav potenciāli bioakumulatīvas.

Šā kritērija vajadzībām bioakumulācijas potenciālu raksturo log Kow (oktanola/ūdens sadalījuma koeficienta logaritms) ≤ 3,0 vai eksperimentāli noteiktais biokoncentrēšanās faktors ≤ 100.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, kā arī attiecīgo materiāla drošības datu lapu vai testēšanas pārskatu. Tajā ir norādīta testēšanas metode, sliekšņvērtība un secinājums, kas izdarīts, izmantojot vienu no šīm testēšanas metodēm: ESAO Nr. 107, 117 vai 305 A–E.

4.g) kritērijs. Azokrāsvielām piemērojamie ierobežojumi

Piezīme. Šī prasība attiecas uz papīra ražotājiem.

ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanā neizmanto azokrāsvielas, kuras, reduktīvi šķeļoties vienai vai vairākām azogrupām, var atbrīvot vienu vai vairākus Direktīvā 2002/61/EK vai Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 8. papildinājumā minētos aromātiskos amīnus.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra un salvešpapīra izstrādājumu ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šim kritērijam. Kolorantu piegādātāja deklarācijā sniegtajām ziņām vajadzētu būt pamatotām ar testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti pēc piemērotajām Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 10. papildinājumā aprakstītajām metodēm vai līdzvērtīgām metodēm.

4.h) kritērijs. Metālbāzēti pigmenti un krāsvielas

Piezīme. Prasība attiecas uz papīra ražotājiem vai attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidotājiem. Sk. metālbāzētu pigmentu un krāsvielu definīciju šā pielikuma ievaddaļā.

Neizmanto krāsvielas vai pigmentus uz alumīnija (*2), sudraba, arsēna, bārija, kadmija, kobalta, hroma, dzīvsudraba, mangāna, niķeļa, svina, selēna, antimona, alvas vai cinka bāzes.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušo salvešpapīra izstrādājumu ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.i) kritērijs. Jonu piemaisījumi krāsvielās

Piezīme. Prasība attiecas uz papīra ražotājiem vai attiecīgā gadījumā salvešpapīra pārveidotājiem.

Jonu piemaisījumu saturs izmantotajās krāsvielās nepārsniedz šādas robežvērtības: sudrabs – 100 ppm; arsēns – 50 ppm; bārijs – 100 ppm; kadmijs – 20 ppm; kobalts – 500 ppm; hroms – 100 ppm; dzīvsudrabs – 4 ppm; niķelis – 200 ppm; svins – 100 ppm; selēns – 20 ppm; antimons – 50 ppm; alva – 250 ppm; cinks – 1 500 ppm.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz visu ES ekomarķējumu saņēmušā salvešpapīra ražošanas procesā izmantoto kolorantu piegādātāju izsniegtas deklarācijas par atbilstību šā kritērija prasībām. Piegādātāja deklarācijās sniegtās ziņas ir pamatotas ar drošības datu lapām vai citiem relevantiem dokumentiem.

4.j) kritērijs. Losjoni

ES ekomarķējumu saņēmušo salvešpapīra izstrādājumu pārveidošanā izmantoto losjonu formulai nepievieno nekādas vielas, kas klasificētas kā H317, H334, CMR vai uzskaitītas kandidātu sarakstā ar vielām, kas rada ļoti lielas bažas. Šo losjonu formulai nepievieno arī nekādus parabēnus, triklozānu, formaldehīda izdalītājus vai metilizotiazolinonu.

Turklāt nevienu losjona formulu nedozē tā, ka atsevišķas 4.b) kritērijā uzskaitītas vielas, kam sakarā ar CLP klasifikāciju noteikts ierobežots lietojums, gatavajā salvešpapīra izstrādājumā būtu sastopamas daudzumā, kas pārsniedz 0,010 % (pēc masas). To vielu summa, kam sakarā ar CLP klasifikāciju noteikts kāds konkrēts ierobežojums, salvešpapīra izstrādājumā nepārsniedz 0,070 % (pēc masas).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz sarakstu ar visu to relevanto losjonu formulām, kuri izmantoti ES ekomarķējumu saņēmušajos salvešpapīra izstrādājumos, kopā ar šo losjonu piegādātāju atbilstības deklarācijām, relevantajām drošības datu lapām un – lai pierādītu gatavā produkta atbilstību robežvērtībām – aprēķinus, kuru pamatā ir pieteikuma iesniedzēja izmantotās devas un ar kuriem aplēsts, kādās koncentrācijās tās losjonā izmantotās vielas, kas pēc CLP klasifikācijas ir ierobežota lietojuma vielas, paliek gatavajā ES ekomarķējumu saņēmušajā salvešpapīra izstrādājumā.

5. kritērijs. Atkritumu apsaimniekošana

Visās pulpas un papīra ražotnēs, arī pārveidota salvešpapīra ražotnēs, ir ieviesta ražošanas atkritumu saimniecības sistēma un pastāv atkritumu apsaimniekošanas un minimalizēšanas plāns, kurā aprakstīts ražošanas process un ietverta informācija par šādiem aspektiem:

1)

atkritumu rašanās novēršanas procedūras;

2)

atkritumu šķirošanas, atkalizmantošanas un reciklēšanas procedūras;

3)

drošas procedūras, kā rīkoties ar bīstamajiem atkritumiem;

4)

pastāvīga ar atkritumu rašanās mazināšanu saistīto mērķu un mērķrādītāju uzlabošana un atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju palielināšana.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz katra objekta atkritumu minimalizēšanas un apsaimniekošanas plānu un deklarāciju par atbilstību šim kritērijam.

Uzskata, ka pieteikuma iesniedzēji, kas reģistrējušies ES ekopārvaldības un audita sistēmā (EMAS) un/vai sertificēti saskaņā ar ISO 14001, šo kritēriju ir izpildījuši, ja:

1)

attiecīgās ražotnes EMAS vidiskuma deklarācijā ir dokumentēts, ka ir iekļauta arī atkritumu apsaimniekošana; vai

2)

atkritumu apsaimniekošanas iekļāvums ir pienācīgi aplūkots attiecīgās ražotnes ISO 14001 sertifikācijā.

6. kritērijs. Gatavajam produktam izvirzītās prasības

6.a) kritērijs. Krāsvielas un optiskie balinātāji

Ja salvešpapīrs ir krāsots ar krāsvielām, ar EN 646 noteikto īso procedūru pierāda labu krāsojuma noturību (vismaz 4. līmeņa).

Ja salvešpapīrs ir apstrādāts ar optiskajiem balinātājiem, labu apstrādājuma noturību (vismaz 4. līmeņa) pierāda ar EN 648 noteikto īso procedūru.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs vai ķimikāliju piegādātāji iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar šīs ziņas apliecinošiem relevantiem testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti attiecīgi saskaņā ar EN 646 un/vai EN 648.

Pretējā gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju, ka nekādas krāsvielas vai optiskie balinātāji nav izmantoti.

6.b) kritērijs. Slimicīdi un antimikrobiālas vielas

Gatavā salvešpapīra izstrādājuma paraugi neinhibē mikroorganismu augšanu saskaņā ar EN 1104.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar šīs ziņas apliecinošiem relevantiem testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti saskaņā ar EN 1104.

6.c) kritērijs. Produktu drošums

Gatavs salvešpapīra izstrādājums, kas satur reciklētu šķiedru, nesatur šādas bīstamas vielas daudzumā, kas pārsniedz noteiktās robežvērtības, saskaņā ar noteiktajiem testēšanas standartiem:

formaldehīds: 1 mg/dm2 saskaņā ar EN 1541 (ekstrahēšana aukstā ūdenī),

glioksāls: 1,5 mg/dm2 saskaņā ar DIN 54603,

pentahlorfenols (PHF): 2 mg/kg saskaņā ar EN ISO 15320 (ekstrahēšana aukstā ūdenī).

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar šīs ziņas apliecinošiem relevantiem testēšanas pārskatiem no testiem, kas veikti saskaņā ar attiecīgajiem standartiem.

6.d) kritērijs. Lietojumderīgums

ES ekomarķējumu saņēmušajam salvešpapīra izstrādājumam jāatbilst visām attiecīgajām tās valsts prasībām, kurā to laiž tirgū.

Strukturēta salvešpapīra gadījumā atsevišķas salvešpapīra pamatkārtas absorbcijas spēja pirms pārveidošanas ir vienāda ar vai lielāka par 10,0 g ūdens uz g salvešpapīra.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam, pamatotu ar relevantiem dokumentiem.

Ražotāji garantē savu produktu lietojumderīgumu, iesniedzot dokumentus, kas apliecina produkta kvalitāti saskaņā ar EN ISO/IEC 17050. Šis standarts piedāvā vispārīgus kritērijus piegādātāju deklarācijām par atbilstību normatīvajiem dokumentiem.

Strukturēta salvešpapīra gadījumā pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šai prasībai kopā ar šīs ziņas apliecinošu relevantu testēšanas pārskatu no testa, kas veikts saskaņā ar EN ISO 12625-8:2010.

7. kritērijs. Informācija ES ekomarķējumā

Pieteikuma iesniedzējs ievēro ES ekomarķējuma logotipam veltītajās vadlīnijās sniegtās norādes, kā pareizi izmantojams ES ekomarķējuma logotips:

http://ec.europa.eu/environment/ecolabel/documents/logo_guidelines.pdf

Ja izmanto neobligāto marķējumu ar ierāmētu tekstu, tajā iekļauj šādas trīs norādes:

Mazas ražošanas emisijas gaisā un ūdenī

Mazs ražošanas energopatēriņš

xx % ilgtspējīgi sagādātas šķiedras / xx % reciklētas šķiedras (pēc vajadzības)

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējs iesniedz deklarāciju par atbilstību šim kritērijam kopā ar attēlu, kurā skaidri redzama produkta iepakojuma etiķete, reģistrācijas/licences numurs un attiecīgā gadījumā norādes, kas uzrādāmas kopā ar etiķeti.


(1)  Augstākā vērtība attiecas uz fabrikām, kurās izmanto eikaliptu no reģioniem, kur novērojams augstāks fosfora līmenis (piem., Pireneju pussalā audzētus eikaliptus).

(2)  NOx emisiju vērtība neintegrētām ĶTMP fabrikām, kas pulpu straujžāvē ar tvaiku, kurš saražots, izmantojot biomasu.

(3)  ĶSP vērtība ļoti izbalinātai mehāniskajai pulpai (70–100 % šķiedras gatavajā papīrā).

(4)  Energopatēriņu ietekmējošu ražojumu ekomarķējuma metodika.

(*1)  H317 ierobežojumi attiecas tikai uz papīram uzklātām komerciālām krāsvielām, virsmas apdares līdzekļiem un krītošanas (pārklāšanas) līdzekļiem.

(*2)  Alumīnija izmantošanas ierobežojums neattiecas uz aluminosilikātiem.