1.

2.

3.

3.1.

3.2.

4.

4.1.

4.2.

4.3.

4.4.

4.5.

4.6.

4.7.

4.8.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

6.

7.

7.1.

7.2.

8.

8.1.

8.2.

9.

1.

2.

3.

4.

1.

2.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

1.

2.

2.1.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

2.2.3.

2.2.4.

3.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.4.1.

3.4.2.

3.4.3.

3.4.4.

3.4.5.

3.4.6.

3.4.7.

4.

4.1.

4.2.

4.3.

4.4.

4.5.

4.6.

4.7.

4.8.

4.9.

4.10.

4.11.

4.12.

4.13.

4.14.

4.15.

4.16.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

6.

6.1.

6.2.

6.3.

6.4.

6.5.

7.

7.1.

7.2.

7.3.

7.4.

7.5.

7.6.

7.7.

7.8.

7.9.

8.

8.1.

8.2.

8.3.

8.3.1.

8.3.2.

8.3.3.

9.

10.

1.

1.1.

1.2.

1.3.

1.4.

1.5.

1.6.

1.7.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.1.1.

2.1.1.2.

2.1.2.

2.1.3.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

3.

3.1.

3.2.

a)

Iekšzemes navigācijai paredzētā elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēma (iekšzemes ECDIS) sastāv no aparatūras, operētājsistēmai paredzētās programmatūras un lietojumprogrammām.

b)

Iekšzemes ECDIS mērķis ir veicināt iekšzemes kuģošanas drošumu un efektivitāti.

c)

Iekšzemes ECDIS var izstrādāt vai nu lietošanai informācijas režīmā un navigācijas režīmā, vai lietošanai tikai informācijas režīmā.

Šā pielikuma 1. iedaļas 4.1. nodaļā un 4. iedaļā noteiktajām minimālajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ECDIS iekārtām, kas izstrādātas lietošanai tikai informācijas režīmā, ir obligāti jābūt īstenotām ūdensceļos, kuros pārvadājumu prasības ievieš atbildīgās likumdošanas struktūras. Citos reģionos to īstenošana ir ieteicama.

d)

Navigācijas režīmā iekšzemes ECDIS (operētājsistēmas programmatūrai, lietojumprogrammām un aparatūrai), kā noteikts šā pielikuma 4. iedaļā, ir augsta uzticamības un pieejamības pakāpe, proti, vismaz tikpat augsta kā citiem navigācijas līdzekļiem.

e)

Iekšzemes ECDIS izmanto karšu informāciju, kā noteikts šā pielikuma 2. un 3. iedaļā.

f)

Ieteicams, lai valsts iestādes un starptautiskas struktūras, ieviešot pārvadājumu prasības attiecībā uz iekšzemes ECDIS, apsvērtu iespēju piemērot pārejas noteikumus.

g)

Iekšzemes ECDIS atbilst visām šajā pielikumā noteiktajām veiktspējas standarta prasībām attiecībā uz iekšzemes ECDIS.

h)

Uzskata, ka šajā pielikumā lietotajiem terminiem “kuģa vadītājs” un “kuģa kapteinis” ir tāda pati nozīme kā terminam “kuģa kapteinis”, kas lietots RIS vadlīnijās – Komisijas Regulā (EK) Nr. 414/2007 (1).

i)

Iekšzemes ECDIS programmatūras izgatavotājam vai piegādātājam programmatūras lietotāja rokasgrāmatā ir jādokumentē, kuras prasības attiecībā uz iekārtām (aparatūru), kas minētas c) punktā, ir jāīsteno attiecībā uz iekšzemes ECDIS informācijas režīmā ūdensceļos, kuros pārvadājumu prasības ievieš atbildīgās likumdošanas struktūras.

j)

Ja iekšzemes ECDIS iekārtas nodrošina pamatpakalpojumus, kā definēts Direktīvā (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā, piemēro minētā tiesību akta noteikumus.

k)

AIS ir automātiska identifikācijas sistēma jūras kuģiem, kuri atbilst tehniskajiem un veiktspējas standartiem, kas noteikti SOLAS konvencijas (Starptautiskā konvencija par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras) V nodaļā, kā definēts 1. iedaļas 2. punkta r) apakšpunktā minētajā dokumentā. Iekšzemes AIS ir automātiska identifikācijas sistēma iekšzemes ūdensceļu kuģiem, kā noteikts 1. iedaļas 2. punkta p) apakšpunktā minētajā dokumentā. Ja vien nav noteikts citādi, šajā pielikumā “AIS” attiecas gan uz jūras AIS, gan uz iekšzemes AIS.

a)

Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (IHO) īpašā publikācija Nr. S-57 “IHO Transfer Standard for Digital Hydrographic Data” (IHO digitālo hidrogrāfijas datu pārsūtīšanas standarts), 3.1. izdevums, 2. papildinājums, 2009. gada jūnijs, ar visiem papildinājumiem un pielikumiem.

b)

IHO īpašā publikācija Nr. S-62 “ENC Producer Codes” (ENC izgatavotāju kodi), 2.5. izdevums, 2009. gada decembris.

c)

IHO īpašā publikācija Nr. S-52 “Specifications for Chart Content and Display Aspects of ECDIS” (ECDIS karšu satura un attēlošanas aspektu specifikācijas), 6. izdevums, 2010. gada marts, ar visiem papildinājumiem un pielikumiem, kā arī:

d)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Rezolūcija MSC.232(82) “Revised performance Standards for Electronic Chart Display and Information Systems (ECDIS)” (Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (ECDIS) pārskatītie veiktspējas standarti), 2006. gada decembris, – 3. papildinājums NAVIGĀCIJAS ELEMENTI UN PARAMETRI.

e)

Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) vadlīnijas 61174, 3.0. izdevums “ECDIS – Operational and performance requirements, methods of testing and required test results” (ECDIS – darbības un veiktspējas prasības, testēšanas metodes un nepieciešamie testu rezultāti), 2008. gada septembris.

f)

ES-TRIN 2017 standarta 5. pielikuma I–III iedaļa: Prasības, kas piemērojamas radara iekārtām un pagrieziena ātruma indikatoriem.

g)

IHO īpašās publikācijas Nr. S-32 1. papildinājums “Glossary of ECDIS-related Terms” (Ar ECDIS saistīto terminu glosārijs).

h)

ANO/EEK Rezolūcijas Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” 1. papildinājuma “Product Specification for Inland ENCs” (Iekšzemes ENC produktu specifikācijas) 2.4. izdevums, ietverot 1.1. papildinājumu “IENC Feature catalogue” (IENC elementu katalogs) un 1.2. papildinājumu “Inland Electronic Navigational Chart Encoding Guide” (Iekšzemes elektronisko navigācijas karšu kodēšanas norādījumi).

i)

ANO/EEK Rezolūcijas Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” 2. papildinājuma “Status of Presentation Library for Inland ECDIS” (Iekšzemes ECDIS datu attēlošanas bibliotēkas stāvoklis) 2.4. izdevums.

j)

ANO/EEK Rezolūcijas Nr. 48 “Ieteikums par iekšzemes navigācijai paredzēto elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (iekšzemes ECDIS)” 3. papildinājuma “Product Specification for bathymetric Inland ENCs” (Batimetrisko iekšzemes ENC produktu specifikācijas) 2.4. izdevums, ietverot 3.1. papildinājumu “Bathymetric IENC Feature catalogue” (Batimetrisko IENC elementu katalogs), 1.0. izdevums.

k)

EN 60945:2002 + 1. grozījums (2010): Jūras navigācijas un radiosakaru iekārtas un sistēmas. Vispārīgās prasības. Testēšanas metodes un obligātie testēšanas rezultāti.

l)

IEC 61162 ir standartu kopums attiecībā uz “Digitālajām saskarnēm navigācijas iekārtām kuģī”. 61162 standartus izstrādā IEC 80. tehniskās komitejas (TC80) 6. darba grupā (WG6).

m)

IENC domēns S-100 reģistrā.

n)

Iekšzemes ENC harmonizācijas grupas (IEHG) izdotā specifikācija “Product Specification for Inland ENCs” (Iekšzemes ENC produkta specifikācija).

o)

IEHG katalogs “Inland ENC Feature Catalogue” (Iekšzemes ENC elementu katalogs).

p)

Komisijas Regula (EK) Nr. 415/2007 par kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas sistēmu tehniskajām specifikācijām (OV L 105, 23.4.2007., 35. lpp.).

q)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Direktīvas (ES) 2016/1629, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu kuģiem (OV L 252, 16.9.2016., 118. lpp.), II pielikums.

r)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

a)

Iekšzemes ECDIS jāizmanto jaunākā pieejamā karšu informācija.

b)

Jāveic attiecīgi pasākumi, lai lietotājs nevarētu mainīt iekšzemes ENC un batimetrisko iekšzemes ENC sākotnējās versijas saturu.

c)

ENC iekļauj vismaz šādus elementus:

Ja kartes izgatavotājs izmanto pārklājuma datnes vai batimetrisko iekšzemes ENC, šos elementus var iekļaut dažādās kartes šūnās, bet visam kopumam ir jāatbilst iepriekšējos ievilkumos uzskaitītajām minimālajām prasībām.

d)

Ja karte paredzēta lietošanai navigācijas režīmā (šīs iedaļas 5.2. nodaļa), attiecīgā kompetentā iestāde par katru ūdensceļu vai ostu lemj, kurus no c) punktā minētajiem elementiem pārbaudīt. Pēc pārbaudes attiecīgā kompetentā iestāde paziņo, kuras iekšzemes ENC un batimetriskā iekšzemes ENC ir apstiprinātas kā derīgas navigācijas režīmam tās ģeogrāfiskajā kompetences apgabalā (sīkāku informāciju sk. šā pielikuma 2.A iedaļā).

e)

Sistēmas elektroniskās navigācijas karti (SENC) glabā iekšzemes ECDIS.

a)

Iekšzemes ECDIS spēj pieņemt iekšzemes ENC datu korektūras, kas tiek sniegtas atbilstoši iekšzemes ENC produktu specifikācijai, un dziļuma informācijas korektūras, kas tiek sniegtas atbilstoši batimetrisko iekšzemes ENC produktu specifikācijai. Šīs korektūras SENC ielādē automātiski. Datu korektūru ielādes procedūra neietekmē izmantojamo attēlu.

b)

Iekšzemes ECDIS nodrošina iespēju aplūkot korektūras, lai kuģa vadītājs varētu pārlūkot to saturu un pārliecināties, ka tās ir iekļautas SENC.

c)

Iekšzemes ECDIS spēj atcelt automātiski ielādētās iekšzemes ENC datu korektūras.

d)

Sākotnējās iekšzemes ENC versijas un turpmākās korektūras nekādā gadījumā nesapludina.

e)

Iekšzemes ENC un visas korektūras attēlo, nesamazinot to informatīvo saturu.

f)

Iekšzemes ENC dati un to korektūras ir skaidri atšķiramas no citas informācijas.

g)

Iekšzemes ECDIS nodrošina, ka iekšzemes ENC un visas tās korektūras tiek pareizi ielādētas SENC.

h)

Iekšzemes ECDIS reģistrē datus par korektūrām, tostarp laiku, kad tās ielādētas SENC.

i)

Izmantojamās SENC saturs ir piemērots paredzētajam reisam un ir atjaunināts.

a)

Attēla veidošanas metode nodrošina, ka attēloto informāciju gan naktī, gan dienā parastos kuģošanas līdzekļa stūresmājas apgaismojuma apstākļos var skaidri saredzēt vairāki lietotāji.

b)

Navigācijas režīmam paredzētās un atļautās iekārtas displeja izmēri kartes attēlošanai ir vismaz 270 mm × 270 mm.

c)

Informācijas režīmā izmēru nosaka ergonomiskie aspekti. Parādītajai informācijai jābūt viegli saredzamai no vadības posteņa.

Displeja diagonāles garums ir 199 mm (7,85 collas) vai lielāks. Visos apstākļos kuģa kapteinim ir jāspēj pietiekami uztvert parādīto informāciju saskaņā ar cilvēka–mašīnas saskarnes vadlīnijām.

Ja programmatūru pārdod bez displeja, izgatavotāja dokumentācijā iekļauj informāciju, ka programmatūru var izmantot kā iekšzemes ECDIS informācijas režīmā tikai tad, ja displejs atbilst šā dokumenta 4.1. nodaļas prasībām.

d)

Gan navigācijas režīmā, gan informācijas režīmā ir jābūt izpildītiem šādiem kritērijiem:

e)

Attēlošanas prasības ir izpildītas gan horizontāla, gan vertikāla attēlojuma gadījumā.

f)

Informācijas režīmā ieteicams izmantot tādu pašu displeja izmēru, kāds noteikts navigācijas režīmam. Ja telpa displeja uzstādīšanai nav pietiekami liela, displeja izmēru var samazināt, ņemot vērā nominālo skatīšanas attālumu konkrētam displejam.

a)

Informācijas režīmā (sk. šīs iedaļas 5.1. nodaļu) ir pieļaujami visi mērogi un diapazoni.

b)

Navigācijas režīmā (sk. šīs iedaļas 5.2. nodaļu) ir pieļaujami tikai secīgi pārslēdzamie diapazoni (mērogi), kas norādīti šā pielikuma 4. iedaļas 4.7. nodaļā.

a)

Informācijas režīmā ir atļauti visi kartes orientēšanas veidi (sk. šīs iedaļas 5.1. nodaļu).

b)

Navigācijas režīmā karti automātiski pozicionē un orientē relatīvā kustībā kuģošanas līdzekļa kustības virzienā ar kuģošanas līdzekļa pozīciju ekrāna centrā vai ar nobīdi no tā (sk. šīs iedaļas 5.2. nodaļu).

a)

SENC informācijas attēlošanu iedala šādās trijās attēlošanas kategorijās:

Elementu klašu sadalījums pa attēlošanas kategorijām ir sīki norādīts šā pielikuma 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā minētā dokumenta atsauču tabulās.

b)

Bāzes attēla kategorijā ietver vismaz šādus elementus:

c)

Standarta attēla (standarta informācijas blīvums) kategorijā ietver vismaz šādus elementus:

d)

Pilnā attēla kategorijā atsevišķi vai pēc pieprasījuma attēlo visus iekšzemes SENC iekļautos elementus.

e)

Sākot izmantot ECDIS, tai ir standarta informācijas blīvums, kas definēts 1. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā minētajā dokumentā un terminu glosārijā, kurš ietverts šā pielikuma 5. iedaļā.

f)

Iekšzemes ECDIS var jebkurā brīdī pārslēgt uz standarta informācijas blīvumu tikai ar vienu lietotāja darbību.

g)

Iekšzemes ECDIS vienmēr skaidri norāda, kāds informācijas blīvums tiek izmantots.

h)

ENC iekļautā informācija par periodiski mainīgu ūdens dziļumu tiek attēlota neatkarīgi no a) apakšpunktā minētajām trim attēlošanas kategorijām.

a)

Navigācijas režīmā radara attēlam ir augstākā attēlošanas prioritāte, un to drīkst attēlot tikai relatīvā kustībā, orientējot kustības virzienā. Ja sistēmas tips ir apstiprināts arī kā jūras ECDIS, var lietot arī faktiskās kustības režīmu un augšmalu orientēt uz ziemeļiem, bet tikai darbam informācijas režīmā.

b)

Attēlojot SENC zem radara attēla, saskaņo pozīciju, diapazonu un orientāciju. Radara attēlu un atrašanās vietas sensora pozīciju var pielāgot, ņemot vērā attālumu no antenas līdz vadības postenim.

c)

Pārklātais radara attēls atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas šā pielikuma 4. iedaļas 4.14. nodaļā.

d)

Pārklātajā radara attēlā var ietvert papildu navigācijas informāciju. Tomēr papildu navigācijas informācija un lokalizācijas un līdzsekošanas simboli nekādā veidā nepasliktina radara informācijas attēlojumu.

a)

Iekšzemes ECDIS un papildu navigācijas informācijai (iekšzemes AIS) izmanto kopēju parastu ģeodēzisko koordinātu atskaites sistēmu.

b)

Ir nodrošināta iespēja uz ekrāna attēlot kuģa vadītāja vadītā kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu.

c)

Kuģa vadītājam ir iespēja izvēlēties dziļuma drošuma robežkontūras.

d)

Ja dziļuma drošuma robežkontūras ir pārsniegtas, iekšzemes ECDIS par to ziņo.

a)

SENC informācijas attēlošanai izmantotās krāsas un simboli ir vismaz tādi, lai tie atbilstu šā pielikuma 3. iedaļas noteikumiem. Papildus ir pieļaujami arī citi lietotāja izraudzīti simboli.

b)

Lai attēlotu šā pielikuma 1. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētajā dokumentā uzskaitītos navigācijas elementus un parametrus, izmanto krāsas un simbolus, kas atšķiras no šīs iedaļas 4.7. punkta a) apakšpunktā minētajiem.

a)

Aprēķināto datu precizitāte nav atkarīga no datu attēlošanas raksturlielumiem un atbilst SENC precizitātei.

b)

Iekšzemes ECDIS navigācijas režīmā sniedz attiecīgu norādi, kad attēla diapazons ir mazāks par attiecīgās iekšzemes ENC datu iespējamo precizitāti (mēroga pārsnieguma indikators).

c)

Visu iekšzemes ECDIS veikto aprēķinu precizitāte nav atkarīga no izvadierīces raksturlielumiem un atbilst SENC precizitātei.

d)

Uz displeja attēlojot peilējumus un attālumus vai tos mērot starp elementiem, kas jau attēloti uz displeja, precizitāte nav mazāka par to, kādu nodrošina displeja izšķirtspēja.

a)

Informācijas režīmu izmanto tikai informācijai, nevis navigācijai.

b)

Informācijas režīmā ir atļauti visi kartes orientēšanas, rotēšanas, tālummaiņas un panoramēšanas veidi. Tomēr ir ieteicams izmantot tādus pašus noteiktos diapazonus kā navigācijas režīmā un karti orientēt vienā no šiem veidiem:

c)

Ir iespēja karti manuāli ritināt uz ekrāna, kuģu ceļa asi salāgojot ar vertikālo ekrāna asi.

d)

Iekšzemes ECDIS var savienot ar atrašanās vietas sensoru, lai tādējādi kartes attēlu varētu ritināt automātiski un lietotāja izraudzītajā diapazonā varētu attēlot to kartes daļu, kas atbilst faktiskajai apkārtnei.

e)

Tādu komunikācijas sistēmu kā AIS ievākto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlo tikai tad, ja tā ir aktuāla (praktiski reāllaikā) un precīza. Ja citu kuģošanas līdzekļu kurss nav zināms, šādu citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlošanai neizmanto:

Šādā gadījumā ieteicams izmantot vispārīgu simbolu.

Ir ieteicamas šādas noildzes vērtības (no IEC 62388):

AIS mērķi ir jāatzīmē kā novecojuši, ja kustībā esošu kuģošanas līdzekļu pozīcijas informācija ir vecāka par 30 sekundēm.

Var attēlot informāciju par nolūku (zilā zīme) vai citu kuģošanas līdzekļu zilo konusu skaitu, signālu stāvokli, brīdinājumiem par laikapstākļiem (no Meteoalarm: www.meteoalarm.eu) un par ūdens līmeni, kas saņemta no iekšzemes AIS. Informāciju par nolūku (zilā zīme) attēlo simbola labajā pusē tikai tad, ja ir zināms kuģošanas līdzekļa kurss. Ja informācija par kursu nav pieejama, informāciju attēlo tikai no virziena neatkarīgā veidā.

Tālāk tabulā dots attēlošanas paraugs.

f)

Var attēlot informāciju par AIS bāzes stacijām, AIS navigācijas līdzekļiem (ATON) un AIS meklēšanas un glābšanas raidītājiem (SART), ja šos simbolus var atšķirt no citiem simboliem (piem., 2.10. un 2.11. simbols IEC 62288, 2. izdevums, A.2. tabula).

g)

Parāda informāciju, ko saņem AIS ierīce un ko paredz vietējie policijas noteikumi.

h)

Pēc lietotāja pieprasījuma ir iespējams parādīt visu informāciju, ko pārsūta AIS.

a)

Navigācijas režīmā iekšzemes ECDIS attēlu integrē ar kuģošanas līdzekļa radara informāciju.

Radara informācija ir skaidri atšķirama no SENC informācijas.

b)

Integrētais attēls atbilst šā pielikuma 4. iedaļas 4.14. nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz iekšzemes ūdensceļu radariem.

c)

Kartes un radara attēla izmērs, pozīcija un orientācija ir vienādi un atbilst šā pielikuma 4. iedaļas 3.4. un 8.3.2. nodaļā norādītajiem robežlielumiem.

d)

Integrēto attēlu orientē vienīgi kustības virzienā. Citāda orientēšana ir pieļaujama sistēmām, kuru tips papildus ir apstiprināts kā jūras ECDIS. Ja Eiropas iekšzemes ūdensceļos sistēmu izmanto faktiskās kustības režīmā un/vai augšmalu orientē uz ziemeļiem, uzskata, ka sistēma darbojas informācijas režīmā.

e)

Lietotājam ir iespēja pielāgot nobīdes vērtības starp kuģošanas līdzekļa atrašanās vietas sensora pozīciju un radara antenas pozīciju tā, lai SENC attēls atbilstu radara attēlam.

f)

Ar vienu lietotāja darbību ir iespējams īslaicīgi paslēpt ECDIS vai radara informāciju.

g)

Kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu nosaka, izmantojot pastāvīgu pozicionēšanas sistēmu, kuras precizitāte atbilst drošas navigācijas prasībām.

h)

Navigācijas režīms sniedz attiecīgu norādi, ja ir pārtraukta datu ievade no pozicionēšanas sistēmas.

Navigācijas režīms arī nodrošina pozicionēšanas sistēmas raidīto trauksmes signālu vai indikatoru atkārtošanu, taču tikai informācijas nolūkā.

i)

Pozicionēšanas sistēmas un SENC pamatā ir vieni un tie paši ģeodēziskās bāzes dati.

j)

Navigācijas režīmā šīs iedaļas 3.1. nodaļas c) punktā no pirmā līdz septītajam ievilkumam minētos datus un tālāk norādītos elementus attēlo pastāvīgi, un tos nedrīkst aizklāt ar citiem objektiem:

Tāpēc pārklātā radara attēla caurredzamību definē lietotājs. Ir iespējams izslēgt iekšzemes AIS marķējumus manuāli vai pamatojoties uz konfigurētu noildzes vērtību.

k)

Informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, kas iegūta no citām komunikācijas ierīcēm, nevis pašu radara, drīkst attēlot tikai tad, ja šī informācija ir aktuāla (praktiski reāllaikā) un tās precizitāte atbilst taktiskās un operatīvās navigācijas prasībām. Sava kuģošanas līdzekļa pozīcijas informāciju, kas saņemta no retranslācijas stacijas, neattēlo.

l)

Tā kā citu kuģošanas līdzekļu lokalizācijas un līdzsekošanas informācija (piem., AIS) ir noderīga, plānojot garāmbraukšanu, taču ne tās laikā, tad garāmbraukšanas laikā lokalizācijas un līdzsekošanas (AIS) simboli nedrīkst traucēt radara attēlu, tāpēc tie no ekrāna jānodzēš. Vēlams, lai lietojumprogramma dotu kuģa vadītājam iespēju izvēlēties attālumu, kuru sasniedzot, simbolu dzēš.

m)

Ja citu kuģošanas līdzekļu kurss ir zināms, šādu citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu attēlošanai var izmantot:

Visos pārējos gadījumos izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri; apli neizmanto lietojumprogrammās, kas sertificētas saskaņā ar jūras standartiem).

n)

Informāciju par to, ka kāds cits kuģošanas līdzeklis izmanto zilos konusus vai ugunis, var attēlot ar atšķirīgu kuģošanas līdzekļa simbola krāsu. Zilo konusu/uguņu skaitu attēlo tikai izvēles pārskatā.

o)

Informāciju par cita kuģošanas līdzekļa nolūku apdzīt pa labo pusi (zilā zīme) var attēlot tikai vērstā trīsstūra simbola vai mērogotās formas labajā pusē, ja ir pieejama informācija par šā kuģošanas līdzekļa kursu. Ja informācija par kursu nav pieejama, informāciju attēlo tikai no virziena neatkarīgā veidā.

p)

Var attēlot informāciju par AIS bāzes staciju, AIS navigācijas līdzekļu (ATON) un AIS meklēšanas un glābšanas raidītāju (SART) atrašanās vietu, ja šos simbolus var atšķirt no citiem simboliem (piem., 2.10. un 2.11. simbols IEC 62288, 2. izdevums, A.1. tabula).

a)

Iekšzemes ECDIS izstrādā, ievērojot lietotājdraudzīgas darbības ergonomiskos principus.

b)

Iekšzemes ECDIS iekārtām ir vismaz obligāti noteiktie darbības un vadības elementi (sk. šā pielikuma 4. iedaļu).

c)

Iekšzemes ECDIS var integrēt pievienoto sensoru darbības un vadības elementus un indikatorus.

d)

Nodrošina iespēju viegli piekļūt gan standarta, gan lietotāja noteiktajiem iestatījumiem.

a)

Iekšzemes ECDIS negatīvi neietekmē pievienoto iekārtu darbību. Līdzīgi – fakultatīvu iekārtu pieslēgšana negatīvi neietekmē iekšzemes ECDIS darbību.

b)

Iekšzemes ECDIS spēj sagatavot informāciju citām sistēmām, piemēram, elektroniskajiem ziņojumiem.

c)

Tiek ievērotas prasības, kas attiecas uz pievienoto iekārtu vadības elementiem un indikatoriem.

a)

Sistēmas darbības traucējumu gadījumā iekšzemes ECDIS navigācijas režīmā raida attiecīgu trauksmes signālu vai indikatoru (sk. šā pielikuma 4. iedaļas 9. nodaļu).

b)

Gadījumā, ja nav datu ievades no GNSS uztvērēja, AIS un kursa noteicējas ierīces (ja šīs ierīces ir pievienotas), iekšzemes ECDIS informācijas režīmā raida attiecīgu trauksmes signālu vai indikatoru.

c)

Iekšzemes ECDIS raida attiecīgus trauksmes signālus vai indikatorus par iekārtu darbības traucējumiem attiecībā uz attēloto informāciju.

a)

Ja iekšzemes ECDIS sistēmā navigācijas režīmā ir acīmredzams defekts, tā raida attiecīgu trauksmes signālu (sk. šā pielikuma 4. iedaļas 4.16. un 9. nodaļu).

b)

Nodrošina pasākumus, kas ļauj droši pārņemt iekšzemes ECDIS funkcijas navigācijas režīmā tā, lai iekšzemes ECDIS atteices gadījumā nerastos kritiska situācija.

a)

Šajā iekšzemes ENC datu standartā aprakstītas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas:

b)

Šo datu standartu izmanto iekšzemes ENC un batimetrisko iekšzemes ENC izgatavošanā. Iekšzemes ENC un batimetrisko iekšzemes ENC transportēšanu un izplatīšanu veic tā, lai tiktu nodrošināta datu integritāte.

c)

Šā datu standarta pamatā ir 1. iedaļas 2. punkta a) apakšpunktā minētais dokuments (“S-57”).

d)

Šajā datu standartā aprakstīts, kādi papildinājumi un precizējumi nepieciešami S-57 un kā S-57 piemērot lietošanai iekšzemes ECDIS lietojumprogrammās.

e)

Šis datu standarts atbilst standartiem un noteikumiem, kas norādīti 1. iedaļas 2. punkta h) un j) apakšpunktā.

a)

iekšzemes ENC elementu katalogs; un

b)

iekšzemes ENC kodēšanas norādījumos izklāstītie noteikumi.

c)

batimetrisko iekšzemes ENC elementu katalogu, kas minēts šā pielikuma 1. iedaļas 2. punkta j) apakšpunktā, un

d)

noteikumus, kas izklāstīti iekšzemes ENC kodēšanas norādījumos, kuri minēti šā pielikuma 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā.

a)

Šajā iekšzemes ECDIS datu attēlošanas standartā aprakstītas tehniskās specifikācijas, kas izmantojamas iekšzemes ECDIS datu attēlošanai. Datus attēlo tā, lai netiktu zaudēta nekāda informācija.

b)

Šā attēlošanas standarta pamatā ir 1. iedaļas 2. punkta c) apakšpunktā minētais dokuments (“S-52”).

c)

Šajā attēlošanas standartā aprakstīts, kādi papildinājumi un precizējumi nepieciešami S-52 un kā S-52 piemērot lietošanai iekšzemes ECDIS lietojumprogrammās.

d)

Iekšzemes ECDIS datu attēlošana atbilst prasībām, kas noteiktas datu attēlošanas standartā, kā izklāstīts 3. iedaļā, un datu attēlošanas bibliotēkā, kā izklāstīts 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā.

e)

Terminu definīcijas ir pieejamas:

—

simbolu, līniju stilu un pildījumu stilu bibliotēka,

—

krāsu kodēšanas shēma, kurā ietvertas IHO krāsu tabulas dienai, mijkrēslim un naktij,

—

simboloģijas komandu vārdu kopums, no kura var izveidot mašīnlasāmas instrukcijas. Rezultātā iegūst simboloģijas instrukciju, pēc kuras apstrādes veido ENC elementu simbolus,

—

nosacītās simboloģijas procedūru kopums, kas sniedz iespēju noteikt atbilstošos simbolus atkarībā no jūrnieka veiktās izvēles (piem., drošuma robežkontūru) vai sarežģītu simbolu gadījumā (piem., boju topfigūras un bākas),

—

atsauču tabulas, kas savieno ENC elementu aprakstus ar atbilstošajām simboloģijas instrukcijām atkarībā no tā, vai:

—

saite ir tieša, t. i., starp elementa aprakstu un tā attēlojumu, piemēram, bojas vai sauszemes simbolu, ir tieša saikne. Šādā gadījumā atsauču tabula sniedz simboloģijas instrukciju attēlot konkrēto simbolu, laukuma pildījumu vai līnijas stilu,

—

saite ir nosacīta, t. i., atkarīga no apstākļiem, piemēram, attiecībā uz noteikta dziļuma zonu, kuras krāsu pildījums ir atkarīgs no drošuma robežkontūras izvēles. Šādā gadījumā atsauču tabula lēmuma pieņemšanu nodod nosacītās simboloģijas procedūrai, kas attiecīgi izraugās atbilstošās simboloģijas instrukcijas.

—

atsauču tabulās,

—

simbolu bibliotēkā,

—

nosacītās simboloģijas procedūrās.

a)

elementa klases sešzīmju kods (akronīms);

b)

atribūtu kombinācija;

c)

simbola veidošanas instrukcijas;

d)

attēlošanas prioritāte, 0–9 (attēla secīgās kārtas);

e)

radara kods;

f)

attēlošanas kategorija (bāzes, standarta vai pilnais attēls);

g)

“skatu grupa” – sīkāks elementu dalījuma veids nekā attēlošanas kategorijas.

—

papīra karšu punktveida simboli,

—

vienkāršoti punktveida simboli,

—

līnijveida simboli,

—

parastu laukumu robežu simboli,

—

simbolizētu laukumu robežu simboli.

—

ir atkarīga no lietojumprogrammas iestatījumiem, piemēram, drošuma kontūras,

—

ir atkarīga no citiem elementiem, piemēram, topzīmēm un to struktūras,

—

ir pārāk sarežģīta, lai to būtu iespējams aprakstīt atsauču tabulas tiešajā ierakstā.

a)

Iekšzemes ECDIS tehniskajās specifikācijās ir noteikti divi darbības režīmi – navigācijas režīms un informācijas režīms.

b)

Iekšzemes ECDIS iekārtas, kas paredzētas lietošanai navigācijas režīmā, atbilst šā pielikuma prasībām un navigācijas radaru un rotācijas ātruma rādītāju standartiem. Attiecībā uz iekšzemes ECDIS, ko lieto navigācijas režīmā, ir vajadzīgs kompetento iestāžu tipa apstiprinājums, kā minēts 1. iedaļas 2. punkta q) apakšpunktā.

c)

Attiecībā uz iekšzemes ECDIS iekārtām, kas paredzētas lietošanai tikai informācijas režīmā, šīs 4. iedaļas prasības uzskatāmas par tehniskajām (darbības un veiktspējas) prasībām. Izgatavotājam ir jādokumentē atbilstība minētajām tehniskajām prasībām. Tipa apstiprinājums nav vajadzīgs attiecībā uz iekšzemes ECDIS, ko lieto informācijas režīmā. Dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm un lietotājiem.

a)

Iekšzemes ECDIS navigācijas režīmā iekārtas izstrādā un izgatavo tā, lai tās varētu bez kvalitātes un uzticamības samazināšanās izturēt parastos vides apstākļus, kādi ir uz kuģošanas līdzekļa. Turklāt minētās iekārtas netraucē citu komunikācijas un navigācijas iekārtu darbībai.

b)

Šīs iedaļas 2.2.4. nodaļā aprakstītajā konfigurācijā visas stūresmājā uzstādīto iekšzemes ECDIS iekārtu detaļas atbilst standarta EN 60945 b) klases “no laikapstākļu iedarbības pasargātu” iekārtu prasībām, izņemot to, ka noteiktā temperatūras amplitūda ir no 0 °C līdz + 40 °C (atšķirībā no EN 60945 noteiktās testa temperatūru amplitūdas, kas ir no – 15 °C līdz + 55 °C), ja vien šajā pielikumā nav noteikts citādi. Attiecībā uz šīs iedaļas 2.2.2. un 2.2.3. nodaļā aprakstītajām konfigurācijām pietiek ar atbilstību CE.

a)

Sistēmas vadība ir vienkārša, piemērota un atbilstīga parastajiem cilvēka saskarnes standartiem. Sistēmas un pievienoto tehnisko apakšierīču darbības stāvoklim jābūt skaidri norādītam.

b)

Vadības elementu skaitam jābūt iespējami mazam, ņemot vērā attiecīgās prasības.

c)

Bezvadu tālvadība nav atļauta.

d)

“ON/OFF” (ieslēgt/izslēgt) slēdža darbība un izvietojums ir tāds, lai nebūtu iespējama netīša darbināšana.

e)

Vadības elementu apzīmējumos zīmju augstums ir vismaz 4 mm, un apzīmējumi ir salasāmi jebkuros apstākļos, kādi iespējami stūresmājā.

f)

Vadības elementu spilgtums un apgaismotība ir pielāgojami atbilstoši nepieciešamajai vērtībai.

a)

Navigācijas režīmā minimālais kartes un radara attēla laukums ir vismaz 270 mm × 270 mm.

b)

Informācijas režīmā piemēro prasības, kas definētas 1. iedaļas 4.1. punkta c) apakšpunktā.

a)

Taisnstūra formas displeju var uzstādīt horizontāli vai vertikāli vērstā veidā, ja vien ir ievēroti 3.4.1. iedaļā noteiktie minimālie izmēri.

b)

Ņemot vērā to, ka parastā iekšzemes ūdeņu kuģošanas līdzekļa stūresmājā ir maz vietas, un to, ka kuģošanas līdzeklis parasti dodas kuģu ceļa ass virzienā, displeju vēlams uzstādīt vertikāli.

a)

Attēla atjaunināšanas biežums nav mazāks par to, kāds ir radara attēlam (≥ 24 attēli minūtē).

b)

Divu secīgu attēla atjaunināšanu starplaikā spilgtums nedrīkst mainīties.

c)

Rastra displeja gadījumā kadra atkārtošanas biežums nav mazāks par 60 Hz.

a)

Ja iekārta spēj darboties abos darbības režīmos, nodrošina iespēju pārslēgties no navigācijas režīma uz informācijas režīmu un otrādi.

b)

Ir jāuzrāda, kurš darbības režīms tiek izmantots.

c)

Jānodrošina attiecīgi pasākumi, lai novērstu netīšu navigācijas režīma izslēgšanu.

a)

Ieslēdzot iekšzemes ECDIS iekārtu, piemēro iepriekšnoteiktu vidēju spilgtumu, kas nav žilbinoši spilgts tumšā vidē, bet ļoti gaišā vidē nav tāds, ka attēlu nav iespējams saskatīt.

b)

Citus parametrus un to vērtības var uzrādīt pirms izslēgšanas vai piekļūt tiem, izmantojot saglabātos iestatījumus.

a)

Radara attēls ir skaidri atšķirams no kartes neatkarīgi no izraudzītās krāsu tabulas.

b)

Faktisko radara attēlu drīkst attēlot tikai vienkrāsainu.

c)

Kartes informācijas attēlošana nedrīkst aizsegt būtiskās radara attēla daļas vai samazināt tā kvalitāti. To nodrošina ar attiecīgiem ierakstiem atsauču tabulās (sk. šā pielikuma 3. iedaļas 2.2. nodaļu, lauku “radara kods”). Tāpēc pārklātā radara attēla caurredzamību definē lietotājs.

d)

Kartes un radara attēls ir vienādā mērogā.

e)

Kursa līnija ir redzama visu laiku.

f)

Papildus var iekļaut sava kuģošanas līdzekļa kontūru un drošuma robežkontūras.

a)

Navigācijas režīmā ir atļauta tikai kartes orientēšana “relatīvā kustībā, kustības virzienā” un pozicionēšana “centrā” vai “ar nobīdi no centra”, kā prasīts attiecībā uz radara attēlu.

b)

Informācijas režīmā ir ieteicama vismaz kartes orientēšana “uz ziemeļiem” un “paralēli ūdensceļa asij”, kā arī pozicionēšana. Iekārtu savienojot ar pozicionēšanas sensoru, kartes attēlojamo daļu var automātiski pārbīdīt, ņemot vērā kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu.

a)

Navigācijas režīmā displeja “centrā” vai “ar nobīdi no centra” vienmēr ir redzama kuģošanas līdzekļa atrašanās vieta, kā noteikts 1. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā minētajā dokumentā.

b)

Navigācijas režīmā kursa līnija, kas iet no displeja centra uz augšu un vienmēr ir redzama, attēlo sava kuģošanas līdzekļa kursu.

a)

Navigācijas režīmā saskaņā ar radaru noteikumiem ir paredzēti tālāk norādītie noteiktie diapazoni un rādiusa intervāli.

b)

Ir atļauti mazāki un lielāki diapazoni ar minimāli četrām un maksimāli sešām rādiusa līnijām.

c)

Iekšzemes ECDIS iekārtai navigācijas režīmā ir noteiktas rādiusa līnijas ar a) un b) punktā minētajiem intervāliem un vismaz viens maināma tāluma marķieris (VRM).

d)

Noteiktā un maināmā tāluma marķieru ieslēgšana un izslēgšana notiek savstarpēji neatkarīgi, un to attēlojums ir skaidri atšķirams.

e)

VRM pozīcijai un attiecīgi attēlotajam attālumam izmanto tos pašus intervālus un izšķirtspēju.

f)

VRM un elektroniskās kursa līnijas (EBL) funkcijas papildus var nodrošināt ar kursoru un attiecīgu skaitļu attēlojumu, uzrādot kursora pozīcijas attālumu un kursu.

a)

Displeja spilgtums ir pielāgojams darbībā nepieciešamajai vērtībai. Tas īpaši attiecināms uz darbu tumsā.

b)

Kartes un radara attēlam ir atsevišķas spilgtuma vadīklas.

c)

Ņemot vērā sevišķi izteiktās spilgtuma atšķirības gaišā dienā un tumšā naktī, papildus izvēlnē piedāvātajām krāsu tabulām ir pieejama arī vienkārša attēla spilgtuma vadīkla.

a)

Ir iespējams iegūt visu teksta un/vai grafisko informāciju par lietotāja izvēlēm attiecībā uz kartē redzamajiem elementiem.

b)

Šī papildus sniegtā teksta un/vai grafiskā informācija netraucē ūdensceļa attēlojumam navigācijas kartē.

a)

Jānodrošina mērījumi attiecībā uz attālumiem un kursu.

b)

Izšķirtspēja un precizitāte ir vismaz tāda, kāda ir attēlam, tomēr nedrīkst piedāvāt precīzākas vērtības nekā tās, ko nodrošina kartes dati.

a)

Iekšzemes ECDIS iekārta gan navigācijas režīmā, gan informācijas režīmā ļauj kuģa vadītājam ievadīt, saglabāt, mainīt vai dzēst kartes papildu datus (kuģa vadītāja elementi).

b)

Šādi kuģa vadītāja kartes ieraksti ir atšķirami no SENC datiem, tie neaizklāj radara attēlu un nepasliktina tā kvalitāti navigācijas režīmā.

a)

Visas manuālās darbības karšu ielādēšanai vai atjaunināšanai ir iespējams veikt tikai ārpus navigācijas režīma.

b)

Automātiskā atjaunināšana nesamazina navigācijas attēla kvalitāti.

c)

Nodrošina atrites funkciju, kas ļauj atjaunot iepriekšējo stāvokli, kurā sistēma darbojās.

a)

Radara attēls ir obligāts darbībai navigācijas režīmā.

b)

Radara attēla izmēri, izšķirtspēja un atribūti atbilst attiecīgajām radara prasībām.

c)

Radara attēla kvalitāti nepasliktina pārējie displejā attēlotie objekti (sk. arī šīs iedaļas 4.3. punkta c) apakšpunktu).

d)

Ja funkcionālās prasības ir ievērotas, ir atļauts attēlu veidot no vairākiem informācijas slāņiem.

e)

Informācijas pārklāšana attiecībā uz citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu ir atļauta tikai tad, ja:

f)

Nodrošina, ka pārklāto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, ko iegūst no lokalizācijas un līdzsekošanas ierīcēm, dzēš no ekrāna, kad sasniegts lietotāja noteiktais attālums. Šā elementa aktivizēšanu un atlasīto ierobežotās zonas diapazonu norāda uz displeja.

g)

Tikai tad, ja citu kuģošanas līdzekļu kurss ir zināms, šādu citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietas un virziena attēlošanai var izmantot:

Visos pārējos gadījumos izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri, bet tikai iekšzemes navigācijas lietojumprogrammās var izmantot arī apli).

h)

Ir iespējams ar vienu viegli pieejamu vadības elementu vai izvēlnes komandu izslēgt karti un visu pārējo attēloto informāciju, atstājot tikai radara attēlu.

i)

Ja iekšzemes ECDIS iekārtas kvalitātes un iespēju pārraugprogramma konstatē, ka karti nav iespējams noorientēt un/vai pozicionēt ar šajā pielikumā noteikto precizitāti, ekrānā tiek raidīts trauksmes signāls un karte automātiski izslēdzas. Ja nav radara signāla, tiek parādīts informācijas režīms. Abos gadījumos tiek raidīts brīdinājums vai trauksmes signāls. Pārslēgšanas darbību vienmēr ir iespējams veikt manuāli.

a)

Tieši pieejamām jābūt šādām vadības funkcijām:

b)

Katrai no šīm funkcijām ir vai nu savs vadības elements, vai sava izvēlnes komanda, kas atrodas augstākajā izvēlnes līmenī un ir pastāvīgi redzama.

—

faktiskais DIAPAZONS,

—

sensoru STATUSS (navigācijas režīmā: radara uzstādījumi, pozicionēšanas kvalitāte, trauksmes signāli; informācijas režīmā: GNSS uztvērējs, AIS un kursa noteicēja ierīce, ja tās ir pievienotas),

—

izraudzītais ŪDENS LĪMENIS (ja dati pieejami),

—

izraudzītais DROŠAIS DZIĻUMS (ja dati pieejami),

—

izraudzītais INFORMĀCIJAS BLĪVUMS.

a)

Sava kuģošanas līdzekļa atrašanās vietu displejā saskaņā ar radara prasībām attēlo “centrā” vai “ar nobīdi no centra”. Kartes novietojums atbilst radara attēlam. Pieņemot, ka ievada absolūtos atrašanās vietas datus, pieļaujamā statiskā novirze no faktiskās radara pozīcijas līdz attēlotajam radara centram nepārsniedz 1 m.

b)

Ir iespēja koriģēt nobīdes kļūdu (attālumu no atrašanās vietas sensora pozīcijas līdz radara sensora pozīcijai).

a)

Nobīde starp kursa līniju un kuģošanas līdzekļa asi nav lielāka par ± 1,0 grādu.

b)

Karte un radara attēls ir vienādi orientēti. Statiskā virziena nobīde starp kursa līniju un kartes orientāciju ir mazāka par ± 0,5 grādiem.

a)

Ir iespējams konfigurēt pievienoto sensoru, pārveidotāju un signālu saskarnes.

b)

Saskarnes atbilst spēkā esošajām saskarņu specifikācijām, kas noteiktas 1. iedaļas 2. punkta l) apakšpunktā minētajā dokumentā, un rotācijas ātruma saskarņu specifikācijām (20 mV uz grādu minūtē), kas noteiktas 1. iedaļas 2. punkta d) apakšpunktā minētajā dokumentā.

a)

Tests nozīmē testējamās iekārtas (equipment under test – EUT) rādītāju salīdzināšanu ar šajā pielikumā definētajām prasībām.

b)

Atkārtota testēšana nav jāveic, ja ir apliecinājums par līdzvērtīgiem testiem un ir pieejami pierādīti un dokumentēti testa rezultāti.

c)

Attiecībā uz navigācijas režīmu ir piemērojamas prasības, kas definētas visā 6. nodaļā, bet prasības, kurās nav dota īpaša atsauce uz navigācijas režīmu, piemēro arī attiecībā uz informācijas režīmu.

a)

Iekšzemes ECDIS iekārta, kas aprakstīta šīs iedaļas 2.2.4. nodaļā, atbilst 1. iedaļas 2. punkta k) apakšpunktā minētajā dokumentā definētajām prasībām par noturību pret vides apstākļiem (mitrumu, vibrācijām un temperatūru; prasības attiecībā uz temperatūru ir samazinātas saskaņā ar šīs iedaļas 3.1. nodaļu) un elektromagnētisko saderību.

b)

Piegādātājs vai tā pārstāvis iesniedz akreditētas laboratorijas izsniegtu atbilstības deklarāciju.

a)

Visas saskarnes tiek pareizi un pilnīgi dokumentētas.

b)

Elektriskās ķēdes izstrādā kā bezatteices ķēdes gan mehāniski, gan elektroniski, un tā, lai tās nelabvēlīgi neietekmētu pievienotās iekārtas.

—

tie ir salasāmi,

—

to nozīme ir noteikta un nepārprotama,

—

tie ir pietiekami lieli, lai atbalstītu nominālo skatīšanas attālumu.

a)

Pārbauda, vai ir pareizi instalēta SCAMIN funkcija (mazākais mērogs, kurā elementu var attēlot ar ECDIS).

b)

Šim testam izmanto mērogu, kurā saskaņā ar SCAMIN aprakstu konkrētais elements ir redzams (sk. 1. iedaļas 2. punkta h) apakšpunktā minētā dokumenta 8.4. nodaļu).

a)

Visas elektroniskās kursa līnijas (EBL) un maināma tāluma marķiera (VRM) ciparu formātā attēlotās vērtības precīzi atbilst EBL un VRM analogajām pozīcijām (vai atbilst kursora koordinātām).

b)

Ciparu formātā attēloto vērtību izšķirtspēja un intervāls ir identiski EBL un VRM analogajām vērtībām.

—

1. posms: testa SENC ielādēšana,

—

2. posms: testa SENC atjaunināšana,

—

3. posms: atrites funkcijas pārbaudīšana,

—

4. posms: jaunas SENC ielādēšana.

a)

Pārbauda, vai visi elementi, kas iekļauti testa SENC un papildu testa SENC, kuru pārklāj pirmajai, ir redzami un tiek attēloti pareizi. Veicot šo testu, informācijas blīvumu pārslēdz uz “pilno attēlu”.

b)

Pārbauda, vai attēlošanai var izvēlēties vienu vai vairākas konkrētas šūnas, ja vienai un tai pašai teritorijai un vienam un tam pašam lietošanas veidam ir pieejamas vairākas dažādu izgatavotāju piedāvātas šūnas.

c)

Pārbauda, vai testa batimetriskā iekšzemes ENC ir parādīta pareizi kopā ar bāzes SENC saskaņā ar prasībām, kas definētas 1. iedaļas 2. punkta i) apakšpunktā minētā dokumenta 6. nodaļā.

a)

Lai veiktu šo testu, izgatavotājs vai piegādātājs nodrošina apstiprināmās sistēmas (testējamās iekārtas – EUT) seriālo interfeisu, kas nodrošina tādas pašas atrašanās vietas un kursa faktiskās vērtības (kā virknes, kas atbilst 1. iedaļas 2. punkta l) apakšpunktā minētajā dokumentā definētajām prasībām), kādas tiek izmantotas kartes pozicionēšanai un orientēšanai.

b)

Testēšanas laikā izmanto atskaites sistēmu, kuras atrašanās vietas un kursa vērtības salīdzina ar EUT vērtībām.

c)

EUT savieno ar jebkuru apstiprināta tipa radara iekārtu (pēc piegādātāja izvēles).

d)

Radara attēla diapazonu un orientāciju pielāgo attiecībā pret kursa līniju.

a)

Ja iekšzemes ECDIS iekārta attēlo radara attēlu, bet radara vadība notiek no radara iekārtas (sk. 2. un 3. attēlu 4.B iedaļā), radara attēls, ko nodrošina iekšzemes ECDIS iekārta, uzskatāms par radara iekārtas datu “māsas attēlu”. Tādā gadījumā radara attēls atbilst attēlošanas un ar attēlu saistītajām prasībām, kas noteiktas prasībās attiecībā uz radariem un rotācijas ātruma indikatoriem, kuras definētas 1. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā minētajā dokumentā.

b)

Ja EUT ir radara iekārta ar integrētām iekšzemes ECDIS funkcijām (sk. 4. attēlu 4.B iedaļā), ir jābūt izpildītām visām prasībām, kas noteiktas standartos attiecībā uz radara iekārtām un rotācijas ātruma indikatoriem, kā definēts 1. iedaļas 2. punkta f) apakšpunktā minētajā dokumentā.

a)

Kartes attēls nepasliktina radara attēla kvalitāti (sk. šīs iedaļas 4.3. punkta c) apakšpunktu).

b)

Informācijas pārklāšana attiecībā uz citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu ir attēlojama tikai tad, ja:

c)

Nodrošina, ka pārklāto informāciju par citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietu un virzienu, ko iegūst no lokalizācijas un līdzsekošanas ierīcēm, dzēš no ekrāna, kad sasniegts lietotāja noteiktais attālums. Šā elementa aktivizēšanu un atlasīto ierobežotās zonas diapazonu norāda uz displeja.

d)

Ja citu kuģošanas līdzekļu kurss ir zināms, šādu citu kuģošanas līdzekļu atrašanās vietas un virziena attēlošanai izmanto:

Attiecībā uz pārējiem kuģošanas līdzekļiem izmantojams vispārīgs simbols (ieteicams izmantot astoņstūri, bet tikai iekšzemes navigācijas lietojumprogrammās var izmantot arī apli).

e)

Ir iespējams ar vienu viegli pieejamu vadības elementu vai izvēlnes komandu izslēgt karti un visu pārējo attēloto informāciju, atstājot tikai radara attēlu.

f)

Kartes attēlu atjaunina ne vēlāk kā radara attēlu.

a)

Kartes pozīcijas statiskā nobīde jebkurā diapazonā līdz 2 000 m nepārsniedz ± 5 m.

b)

Statiskā azimuta kļūdas korekcija starp radara un kartes attēlu ir mazāka par ± 0,5 grādiem.

c)

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minēto parametru korekcija uzrādās servisa režīmā.

d)

Kartes orientācijas dinamiskā nobīde, ja rotācijas ātrums ir mazāks par ± 60 grādiem minūtē, ir mazāka par ± 3 grādiem.

e)

Šos testus veic vizuāli vai novērtējot mērījumu datus.

a)

Pārbauda trauksmes signālus, ko ģenerē pati iekšzemes ECDIS iekārta, kā arī trauksmes signālus, ko uz ECDIS raida pievienotie sensori.

b)

Testēšanas procedūrā navigācijas režīmā ietver šādas situācijas:

c)

Testēšanas procedūrā informācijas režīmā ietver šādas situācijas:

a)

Šajā testā pārbauda iekšzemes ECDIS iekārtas reakciju uz jebkuras iekšējās vai ārējās sastāvdaļas kļūmi, kā arī iespējamās un nepieciešamās lietotāja darbības.

b)

Papildus pārbauda, vai lietošanas instrukcijā ir pienācīgi aprakstīts tas, kādi pasākumi ir jāveic lietotājam.

—

rīcība nulles norādes gadījumā,

—

neinicializēti mainīgie,

—

rindu pārbaude,

—

masīva lieluma pārbaude,

—

atmiņas piešķiršana un atsvabināšana,

—

rīcība izņēmumu gadījumā.

—

sacensību apstākļi,

—

reentranta problēmas,

—

prioritāšu inversija,

—

strupsaķere.

—

statiski vai dinamiski piesaistītas bibliotēkas,

—

datorizēti projektēšanas un inženierijas instrumenti, kas nodrošina pirmkodu vai objektkodu,

—

operētājsistēmas.

a)

Vidējā aprēķinātā atrašanās vieta no faktiskās atrašanās vietas neatšķiras vairāk par 5 metriem, ieskaitot visas sistemātiskās kļūdas.

b)

Standartnovirze (σ) ir mazāka par 5 metriem, ņemot vērā tikai gadījuma kļūdas.

c)

Sistēma spēj 30 sekundēs noteikt novirzes, kas pārsniedz 3σ.

a)

Vidējais aprēķinātais kursa leņķis no radara noteiktā kursa neatšķiras vairāk par 1 grādu, ieskaitot visas sistemātiskās kļūdas. Nobīde starp kuģošanas līdzekļa kursu un radara noteikto kursu ir mazāka par 1 grādu.

b)

Standartnovirze (σ) ir mazāka par 2 grādiem, ņemot vērā tikai gadījuma kļūdas.

—

lietošanas instrukcija,

—

uzstādīšanas instrukcija,

—

apkopes instrukcija.

—

projekta specifikācija,

—

programmatūras stila vadlīnijas,

—

trešo personu programmatūras daļu sertifikāti vai testu un modelēšanas protokoli.

—

nebūtiskas izmaiņas trešo personu programmatūras daļās (piem., operētājsistēmas vai bibliotēkas atjaunināšana),

—

līdzvērtīgu vai labāku aparatūras sastāvdaļu izmantošana (piem., ātrāks mikroprocesors, jaunas versijas mikroshēmas, līdzvērtīga grafiskā karte),

—

nebūtiskas izmaiņas pirmkodā vai dokumentācijā.