(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (1) nosaka, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(3)

Regula (ES) Nr. 1380/2013 paredz, ka KZP mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir lietderīgi 2019. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt saskaņā ar plāna mērķiem.

(6)

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) ir norādījusi, ka Baltijas jūras rietumdaļas reņģes biomasa ICES 20.–24. apakšrajonā ir mazāka par Regulas (ES) 2016/1139 II pielikuma A slejā noteiktajiem nārsta bara biomasas saglabāšanas references rādītājiem. Saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punktu būtu jāpieņem visi atbilstīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgais krājums ātri atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Šajā nolūkā ir nepieciešams ņemt vērā vispārīgi KZP mērķu un konkrēti plāna mērķu sasniegšanas grafiku un pieņemto korektīvo pasākumu gaidāmo ietekmi, vienlaikus ievērojot mērķus nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā. Tāpēc saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 3. punktu ir lietderīgi zvejas iespējas reņģei Baltijas jūras rietumu daļā noteikt mazākas par minētās regulas I pielikuma A slejā norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu, jo, nosakot šādu apjomu, tiktu ņemts vērā biomasas samazinājums.

(7)

Attiecībā uz mencas krājumu Baltijas jūras rietumu daļā zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka atpūtas zveja būtiski ietekmē šā krājuma kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību un būtu jāierobežo. Tādēļ ir lietderīgi noteikt dienas individuālo limitu vienam zvejniekam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, ko piemēro komerciālas zvejas darbībām.

(8)

Attiecībā uz mencas krājumu Baltijas jūras austrumu daļā ICES pēc izmaiņām krājuma bioloģijā vēl nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus. Tādēļ, lai veicinātu plāna mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi KPN mencai Baltijas jūras austrumu daļā noteikt saskaņā ar piesardzīgu pieeju, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un noteikt zvejas aizlieguma laikposmu.

(9)

Lai garantētu to, ka pilnībā tiek izmantotas piekrastes zvejas iespējas, ir lietderīgi tām dalībvalstīm, kas to lūdz, ieviest ierobežotu elastību starp apgabaliem attiecībā uz lasi no ICES 22.–31. apakšrajona līdz ICES 32. apakšrajonam.

(10)

Saskaņā ar ICES ieteikuma datiem 29 % no lašu nozvejas tiek nepareizi atspoguļoti, proti, tos nosauc par taimiņiem. Tā kā lielākā daļa taimiņu Baltijas jūrā tiek nozvejoti piekrastes zonās, ir lietderīgi aizliegt taimiņu nozveju tālāk par četrām jūras jūdzēm un ierobežot taimiņu piezveju līdz 3 % no apvienotās taimiņu un lašu nozvejas, lai palīdzētu novērst nepareizu ziņošanu par lašu nozveju, nosaucot tos par taimiņiem.

(11)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu nosūtīšanu Komisijai. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, kad tā nosaka KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)

Pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem ieteikumiem, būtu jānosaka Esmarka mencas sākotnējā KPN ICES 3.a rajonā un ICES 2.a rajona un ICES 4. apakšapgabala Savienības ūdeņos laikposmam no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim.

(14)

Iepriekšējos gados KPN anšoviem ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1 zonā tika noteikta uz kalendāro gadu. 2018. gada jūlijā ICES attiecībā uz minēto krājumu nāca klajā ar ieteikumu laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam. Minētie laikposmi būtu jāsaskaņo, lai KPN laikposmu saskaņotu ar ICES ieteikumā aptverto laikposmu. Izņēmuma kārtā un tikai saistībā ar šo pāreju anšovu KPN būtu jāgroza, lai aptvertu 18 mēnešu laikposmu, kas beigsies 2019. gada 30. jūnijā.

(15)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2019. gada 1. janvāra. Tomēr anšoviem ICES 9. un 10. apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1 zonā šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo zvejas iespējas minētajam ilgākajam laikposmam pārsniedz tās, kas sākotnēji noteiktas ar Padomes Regulu (ES) 2018/120 (5). Turklāt Esmarka mencai ICES 3.a rajonā un ICES 2.a rajona un ICES 4. apakšapgabala Savienības ūdeņos šī regula būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,