7.8.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2018/1091

(2018. gada 18. jūlijs)

par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1166/2008 un (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2) izveido pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru līdz 2016. gadam. Tāpēc minētā regula būtu jāatceļ.

(2)

Eiropas apsekojumu programma, ko par lauku saimniecību struktūru Savienībā īsteno kopš 1966. gada, būtu jāturpina, lai izpētītu tendences lauku saimniecību struktūrā Savienības līmenī un nodrošinātu statistikas zināšanu bāzi, kas nepieciešama tam, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu saistītās politikas jomas, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), tostarp lauku attīstības pasākumus, kā arī vides politiku un politiku, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanai, un Savienības zemes izmantošanas politiku un dažus ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Šāda zināšanu bāze ir vajadzīga arī tam, lai novērtētu minēto politiku ietekmi uz sieviešu darbaspēku lauku saimniecībās.

(3)

Statistikas datu vākšanai, jo īpaši attiecībā uz lauku saimniecību struktūru, citu mērķu starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai lēmumu pieņemšanas procesu nodrošinātu ar jaunākajiem datiem turpmāku KLP reformu nolūkā.

(4)

Starptautiska lauksaimniecības statistikas novērtējuma rezultātā tika izstrādāta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) globālā stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, ko 2010. gadā atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja (UNSC). Eiropas lauksaimniecības statistikai attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst ieteikumiem, kas ietverti globālajā stratēģijā lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, kā arī ieteikumiem, kas ietverti FAO 2020. gada pasaules programmā lauksaimniecības skaitīšanai.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (3) paredz Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas regulējumu, pamatojoties uz kopīgiem statistikas principiem. Tā nosaka kvalitātes kritērijus un norāda uz nepieciešamību mazināt slogu uz apsekojumu respondentiem un palīdzēt sasniegt vispārīgo mērķi samazināt administratīvo slogu.

(6)

Lai nodrošinātu pamatu saskaņotai, salīdzināmai un konsekventai statistikai, nākamajai desmitgadei būtu jāizstrādā daudzfunkcionāla lauku saimniecību statistikas programma. Minētajai statistikai vajadzētu būt vērstai uz politikas vajadzībām.

(7)

Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ko 2015. gada novembrī izstrādāja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas ietver visus lauksaimniecības statistikas aspektus, izņemot lauksaimniecības ekonomiskos kontus. Šī regula ir viena no minētajām pamatregulām.

(8)

Informācijas par lauku saimniecību struktūru saskaņošanai un salīdzināmībai un lai apmierinātu pašreizējās vienotas tirgu kopīgās organizācijas vajadzības, īpaši augļu un vīna nozarē, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 (4) no 2023. gada būtu jāapvieno ar strukturālo informāciju lauku saimniecību līmenī un jāaizstāj ar šo regulu. Tāpēc minētā regula ir jāatceļ.

(9)

Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauku saimniecību struktūru ir svarīga, lai noteiktu KLP attīstību. Tādēļ mainīgajiem lielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(10)

Statistikas dati par lauku saimniecībām ļauj izveidot šķērstabulas ar pamatdatiem un moduļu datiem, tādējādi ļaujot iegūt informāciju, pamatojoties uz tādiem mainīgajiem lielumiem kā lauku saimniecības vadītāja dzimums un vecums, lauku saimniecības īpašumtiesību struktūra un lielums un vides pasākumu veikšana. Rezultātus varēs sadalīt pēc kritērijiem, kas iekļauti pamatdatos, un pēc kritēriju kombinācijām.

(11)

Informācijas vākšana par dzimšanas gadu, gadu, kad klasificēts par lauku saimniecības vadītāju, un dzimumu varētu nodrošināt datus darbību izstrādāšanai attiecībā uz paaudžu maiņu un ar dzimumu saistītiem aspektiem.

(12)

Citu iemeslu starpā arī tāpēc, lai atjauninātu lauku saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas nepieciešama izlašu stratifikācijai, lauku saimniecību skaitīšana Savienībā būtu jāveic vismaz reizi desmit gados. Pēdējā skaitīšana notika 2009./2010. gadā.

(13)

Dalībvalstīm, kurās datu vākšanas periodi 2020. pārskata gada apsekojumam pārklājas ar plānoto darbu 10 gadu tautas skaitīšanai, vajadzētu būt iespējai pārcelt lauksaimniecības apsekojumu par gadu agrāk, lai novērstu smago slogu, ko radītu divu apjomīgu datu vākšana vienlaicīgi.

(14)

Lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas lauku saimniecībām un valsts pārvaldes iestādēm, būtu jānosaka robežlielumi. Lai pienācīgi analizētu Eiropas lauksaimniecības struktūru, statistikai būtu jāaptver 98 % no izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauksaimniecības dzīvniekiem lauku saimniecībās. Dažās dalībvalstīs tas nozīmē, ka šajā regulā uzskaitītie robežlielumi ir pārāk augsti. Tomēr lauku saimniecības, kuras nesasniedz minētos robežlielumus, ir tik mazas, ka, lai novērtētu to struktūru un ietekmi uz ražošanu, pietiek reizi desmit gados veikt izlases veida datu vākšanu, kas ievērojami samazina izmaksas un slogu, taču joprojām ļauj izstrādāt efektīvus politikas pasākumus, ar ko atbalstīt un saglabāt mazas lauksaimniecības struktūras.

(15)

Uz platībām, kuras izmanto lauksaimnieciskai ražošanai, tostarp uz zemi, ko izmanto viena vai vairākas lauku saimniecības, būtu jāattiecina lauku saimniecību integrēta statistika, jo tiek piemērotas kopienas tiesības.

(16)

Ir nepieciešams saņemt informāciju par lauku saimniecības piederību uzņēmumu grupai, kuras vienības kontrolē mātesuzņēmums.

(17)

Lai samazinātu slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei administratīviem datiem, ciktāl minētie dati ir vajadzīgi Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu.

(18)

Dalībvalstīm vai atbildīgajām valsts iestādēm būtu jācenšas pēc iespējas modernizēt lauku saimniecību statistikas datu vākšanas veidus. Šajā ziņā būtu jāveicina digitālu risinājumu izmantošana.

(19)

Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas elastīguma vajadzībām un lai vienkāršotu un modernizētu lauksaimniecības statistiku, vācamie mainīgie lielumi būtu jāiedala dažādās vākšanas grupās (pamatdati un moduļi), kas atšķiras biežuma un/vai reprezentativitātes ziņā.

(20)

Ar datu sniegšanu saistīto slogu un izmaksas var vēl vairāk samazināt, atkārtoti izmantojot datus par gadu pirms vai pēc pārskata gada. Tas būtu īpaši piemēroti attiecībā uz aspektiem, kuros no gada uz gadu netiek gaidītas lielas izmaiņas.

(21)

Elastīguma nolūkā un lai samazinātu slogu respondentiem, VSI un citām valsts iestādēm, būtu jāļauj dalībvalstīm izmantot statistikas apsekojumus, administratīvos ierakstus un jebkādus citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, tostarp zinātniski pamatotas un labi dokumentētas metodes, piemēram, imputāciju, novērtēšanu un modelēšanu.

(22)

Informācijas vākšana par barības vielu un ūdens izmantošanu un lauksaimnieciskās ražošanas metodēm lauku saimniecībās būtu jāuzlabo, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādei un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti.

(23)

Attiecībā uz lauku saimniecību ģeokodēšanu būtu jāizmanto statistikas vienību temats saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK (5) III pielikumu.

(24)

Komisijai ir jāievēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 nosūtīto datu konfidencialitāte. Publicējot statistikas datus, būtu jānodrošina vajadzīgā datu konfidencialitātes aizsardzība, tostarp ierobežojot atrašanās vietas datu izmantošanu, tā lai tos varētu lietot tikai informācijas telpiskajai analīzei, un izmantojot atbilstošu datu agregāciju. Tālab ir jāizstrādā saskaņota konfidencialitātes aizsardzības un kvalitātes aspektu pieeja datu izplatīšanai, vienlaikus cenšoties padarīt vienkāršu un lietotājam draudzīgu tiešsaistes piekļuvi oficiālai statistikai.

(25)

Uz jebkādu personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (6) un noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu, un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (7) atkarībā no konkrētā gadījuma.

(26)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (8) nosaka šajā regulā minēto saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Savienībā, kas nepieciešama, lai definētu lauku saimniecību attiecīgo populāciju.

(27)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (9) teritoriālās vienības būtu jānosaka atbilstīgi Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) klasifikācijai.

(28)

Lai veiktu datu vākšanu, vairākus gadus būtu nepieciešams gan dalībvalstu, gan Savienības finansējumus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības dotācija minētās programmas atbalstam ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda starpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (10).

(29)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 17. punktam Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (11). Šajā regulā ir ietverts noteikums par budžeta sagatavošanu nākamajām datu vākšanām saistībā ar nākamo DFS.

(30)

Šīs regulas ekonomiskos aspektus būtu nepieciešams pārskatīt laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā jauno DFS un citas attiecīgas Savienības instrumentu izmaiņas. Komisijai, balstoties uz minēto pārskatu, būtu jāpasver iespēja ierosināt attiecīgas izmaiņas šajā regulā.

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauku saimniecībām Savienībā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet konsekvences un salīdzināmības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)

Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. ESSK ir apstiprinājusi Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) standartu kvalitātes ziņojumu struktūrai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantu. Minētajam ESS standartam vajadzētu palīdzēt saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(33)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir veikts ietekmes novērtējums, lai panāktu, ka ar šo regulu izveidotā statistikas programma ļauj efektīvi sasniegt tās mērķus, un lai sākot jau no plānošanas posma ņemtu vērā budžeta ierobežojumus.

(34)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto mainīgo lielumu aprakstu precizēšanu un sniedzamo datu tehniskajiem elementiem, nosakot tādu mainīgo lielumu un citu kārtību aprakstu, kas attiecas uz ad hoc datu vākšanu, kā noteikts šajā regulā, kā arī nosakot kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12). Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

(35)

Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgām politikas prioritātēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto detalizēto tematu grozīšanu un lai papildinātu attiecīgos moduļu datus, precizējot informāciju, kas jāsniedz uz ad hoc pamata, kā noteikts šajā regulā. Lai nodrošinātu salīdzināmību un atvieglotu citu datu avotu izmantošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto mainīgo lielumu grozīšanu. Izmantojot minētās pilnvaras, Komisijai būtu jāņem vērā tādi aspekti kā izmaksas un administratīvais slogs lauku saimniecībām un dalībvalstīm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un 2017. gada 20. novembrī tas pieņēma atzinumu (14).

(37)

Ir notikusi apspriešanās ar EESK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas statistikas regulējumu lauku saimniecību līmenī un paredz struktūras informācijas apvienošanu ar informāciju par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem, agrovides aspektiem un citu saistīto informāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“saimniecība” vai “lauku saimniecība” ir gan tehniski, gan saimnieciski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas Savienības ekonomiskajā teritorijā kā primārās vai sekundārās darbības veic tādas saimnieciskās darbības lauksaimniecībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006, kuras pieder pie grupām A.01.1, A.01.2, A.01.3, A.01.4, A.01.5 vai grupas A.01.6 “Lauksaimniecības zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī”. Attiecībā uz klases A.01.49 darbībām ir iekļautas tikai darbības “Daļēji pieradinātu un citu dzīvu dzīvnieku audzēšana un pavairošana” (izņemot kukaiņu audzēšanu) un “Biškopība un medus un bišu vaska ražošana”;

b)

“kopienas zemes lauksaimniecības vienība” ir zemes vienība, uz kuru attiecas kopienas tiesības un ko lauksaimnieciskai ražošanai izmanto divas vai vairāk lauku saimniecības, bet kura nav sadalīta starp tām;

c)

“reģions” ir Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) teritoriālā vienība, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003;

d)

“lauksaimniecības dzīvnieku vienība” ir standarta mērījumu vienība, kurā iespējams apkopot dažādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas, lai tās varētu salīdzināt; koeficienti lauksaimniecības dzīvnieku vienību noteikšanai atsevišķām lauksaimniecības dzīvnieku kategorijām ir uzskaitīti I pielikumā;

e)

“izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme” vai “ILIZ” ir zemes platība, ko izmanto lauksaimniecībai, tostarp aramzeme, ilggadīgie zālāji, ilggadīgie stādījumi un cita izmantota lauksaimniecības zeme;

f)

“pārskata gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas pārskata periodi;

g)

“piemājas dārziņi” ir platības, ko izmanto pašu patēriņam paredzētas pārtikas ražošanai;

h)

“modulis” ir viena vai vairākas datu kopas, kas organizētas tā, lai aptvertu tematus;

i)

“temats” ir par statistikas vienībām ievācamās informācijas saturs; katrs temats aptver vairākus detalizētus tematus;

j)

“detalizēts temats” ir par statistikas vienībām ievācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz konkrētu tematu; katrs detalizētais temats aptver vairākus mainīgos lielumus;

k)

“mainīgais lielums” ir novērojamās vienības raksturlielums, kas var pieņemt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas.

3. pants

Aptvērums

1.   Šajā regulā prasītie dati aptver 98 % no kopējās ILIZ (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % no katras dalībvalsts lauksaimniecības dzīvnieku vienībām.

2.   Lai izpildītu minētās prasības, dalībvalstis sniedz reprezentatīvus datus par lauku saimniecībām un kopienas zemes lauksaimniecības vienībām, kas atbilst vismaz vienam no II pielikumā minētajiem fiziskajiem robežlielumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes lielumu vai lauksaimniecības dzīvnieku vienību skaitu.

3.   Izņēmuma gadījumā, ja ietvars, kas norādīts 2. punktā, atbilst vairāk nekā 98 % no valsts lauksaimnieciskās ražošanas apjoma, ko mēra ar standarta produkciju saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 (15), dalībvalstis, saņemot Komisijas (Eurostat) iepriekšēju apstiprinājumu, var noteikt augstākus fiziskos vai atbilstošus ekonomiskos robežlielumus, lai mazinātu ietvaru, ja vien ir sasniegts 98 % aptvērums no kopējās ILIZ (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % aptvērums no dalībvalstu lauksaimniecības dzīvnieku vienībām.

4.   Ja galvenais ietvars, kas minēts šā panta 2. punktā, neaptver 98 % no ILIZ un 98 % no dalībvalsts lauksaimniecības dzīvnieku vienībām, dalībvalstis saskaņā ar 6. pantu paplašina ietvaru, nosakot zemākus robežlielumus nekā tie, kas minēti šā panta 2. punktā, un/vai nosakot papildu robežlielumus.

4. pants

Datu avoti un metodes

1.   Lai iegūtu šajā regulā minētos datus, dalībvalstis izmanto vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem avotiem vai metodēm ar noteikumu, ka informācija ļauj sagatavot statistiku, kas atbilst 11. pantā noteiktajām kvalitātes prasībām:

a)

statistikas apsekojumi;

b)

administratīvie datu avoti, kas norādīti šā panta 2. punktā;

c)

citi avoti, metodes vai inovatīvas pieejas.

2.   Dalībvalstis var izmantot informāciju no integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas (IACS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (16), liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (17), un aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (18), vīna dārzu reģistra, kas ieviests saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1308/2013 (19) 145. pantu, un bioloģiskās lauksaimniecības reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (20). Dalībvalstis var izmantot arī administratīvos avotus, kas saistīti ar konkrētiem lauku attīstības pasākumiem.

3.   Dalībvalstis, kuras nolemj izmantot avotus, metodes vai inovatīvas pieejas, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, gadā pirms pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par to datu kvalitāti, kas iegūti, izmantojot minēto avotu, metodi vai inovatīvo pieeju, un par izmantojamajām datu vākšanas metodēm.

4.   Valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas prasību izpildi, ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt datiem, tostarp individuālajiem datiem par lauku saimniecībām un personas datiem par to īpašniekiem, kas ietverti administratīvajā dokumentācijā, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu apkopota to attiecīgajā valsts teritorijā, un izmantot šādus datus. Valsts iestādes un administratīvo ierakstu īpašnieki izveido nepieciešamos sadarbības mehānismus.

5. pants

Strukturālie pamatdati

1.   Dalībvalstis vāc un sniedz III pielikumā uzskaitītos strukturālos pamatdatus (“pamatdatus”) par lauku saimniecībām, kuras minētas 3. panta 2. un 3. punktā, par 2020., 2023. un 2026. pārskata gadu. Pamatdatu vākšanu par 2020. pārskata gadu veic kā skaitīšanu.

2.   Pamatdatu vākšanu par 2023. un 2026. pārskata gadu var veikt kā izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

3.   Ja III pielikumā uzskaitīta mainīgā lieluma izplatība dalībvalstī ir neliela vai tas nav izplatīts nemaz, minēto mainīgo lielumu var izslēgt no datu vākšanas, ja attiecīgā dalībvalsts kalendārajā gadā pirms pārskata gada sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, precizējot III pielikumā uzskaitīto mainīgo lielumu aprakstus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. februārim 2020. pārskata gada gadījumā, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim 2023. pārskata gada gadījumā un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim 2026. pārskata gada gadījumā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā uzskaitītajos mainīgajos lielumos, vajadzības gadījumā, lai 2023. un 2026. gadam panāktu saskaņotību ar datu avotiem, kas norādīti 4. panta 2. punktā. Izmantojot pilnvaras, Komisija nodrošina, ka ar šādiem deleģētajiem aktiem vien aizstāj III pielikumā uzskaitītos mainīgos lielumus, kurus vairs nevar iegūt no norādītajiem datu avotiem. Aizstāšanas gadījumā Komisija nodrošina, ka jaunos mainīgos lielumus var tieši iegūt no 4. panta 2. punktā norādītajiem datu avotiem. Turklāt tā nodrošina, ka šādi deleģētie akti ir pienācīgi pamatoti un nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.

6.   Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz 2026. pārskata gadu.

6. pants

Ietvara paplašināšana

1.   Dalībvalstis, kuras paplašina ietvaru saskaņā ar 3. panta 4. punktu, sniedz minētā ietvara paplašinājumā iekļautos pamatdatus par lauku saimniecībām par 2020. pārskata gadu, aptverot III pielikumā norādīto informāciju.

2.   Datu vākšanu par lauku saimniecībām ietvara paplašinājumā var veikt kā izlases veida apsekojumu. Minētajā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

7. pants

Moduļu dati

1.   Dalībvalstis vāc un sniedz moduļus par tematiem un detalizētajiem tematiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, par šādiem pārskata gadiem:

a)

modulis “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības” par 2020., 2023. un 2026. gadu;

b)

modulis “Lauku attīstība” par 2020., 2023. un 2026. gadu;

c)

modulis “Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana” par 2020. un 2026. gadu;

d)

modulis “Apūdeņošana” par 2023. gadu;

e)

modulis “Augsnes apsaimniekošanas prakses” par 2023. gadu;

f)

modulis “Lauksaimniecības tehnika un iekārtas” par 2023. gadu;

g)

modulis “Augļu dārzi” par 2023. gadu;

h)

modulis “Vīna dārzi” par 2026. gadu.

2.   Minēto datu vākšanas aptvērums attiecas uz lauku saimniecībām, kas minētas 3. panta 2. punktā un 3. punktā.

3.   Moduļu datu vākšanu var veikt kā lauku saimniecību izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

4.   Moduļu vākšanai veido apakšizlases no lauku saimniecībām, par kurām tiek vākti pamatdati. Moduļi atspoguļo stāvokli pārskata gadā, bet var balstīties uz gadu tieši pirms vai pēc pārskata gada moduļos, kas minēti šā panta 1. punkta f), g) un h) apakšpunktā. Jebkurā gadījumā katram ierakstam, kas sniedz informāciju par moduļiem, pievieno III pielikumā uzskaitītos pamatdatus.

5.   Dalībvalstis, kurās ir vismaz 1 000 hektāri kāda atsevišķa kultūrauga, kas minēts IV pielikuma moduļa “Augļu dārzi” detalizētajos tematos un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, īsteno moduli “Augļu dārzi” par šo konkrēto kultūru.

6.   Dalībvalstis, kurās ir vismaz 1 000 hektāri vīna dārzu, kas apstādīti ar vīnogām, kuras paredzētas vīna ražošanai un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, īsteno moduli “Vīna dārzi”.

7.   Dalībvalstis, kurās apūdeņojamā platība ir mazāka nekā 2 % ILIZ un kurās nav NUTS 2 līmeņa reģionu, kuros apūdeņojamā platība ir vismaz 5 % no ILIZ, ir atbrīvotas no moduļa “Apūdeņošana” īstenošanas.

8.   Dalībvalstis līdz jūnija beigām gadā pirms attiecīgā pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) par 5., 6. un 7. punktā minētajiem gadījumiem.

9.   Ja mainīgā lieluma izplatība dalībvalstī ir neliela vai tas nav izplatīts nemaz, minēto mainīgo lielumu var izslēgt no datu vākšanas, ja kalendārajā gadā pirms pārskata gada Komisijai (Eurostat) tiek sniegta informācija, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

8. pants

Moduļu datu tehniskās specifikācijas

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko precizē šādus tehniskos elementus attiecībā uz datiem, kas sniedzami par katru moduli un atbilstošo tematu un detalizēto tematu, kas uzskaitīti IV pielikumā:

a)

mainīgo lielumu saraksts;

b)

mainīgo lielumu apraksti.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz 2019. gada 28. februārim 2020. pārskata gadam, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim 2023. pārskata gadam un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim 2026. pārskata gadam.

2.   Pieņemot īstenošanas aktus, ar ko precizē mainīgo lielumu sarakstu saskaņā ar 1. punktu, Komisija nodrošina, ka kopējais pamata un moduļu mainīgo lielumu skaits nepārsniedz 300 mainīgos lielumus 2020. gadā, 470 mainīgos lielumus 2023. gadā un 350 mainīgos lielumus 2026. gadā.

3.   Attiecībā uz 2023. un 2026. gadu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu par IV pielikumā uzskaitīto detalizēto tematu grozījumiem. Izmantojot savas pilnvaras, Komisija nodrošina, ka šādi deleģētie akti būtiski nepalielina ar mainīgo lielumu skaitu radīto slogu. Konkrētāk, Komisija nodrošina, ka deleģētie akti nepalielina šā panta 2. punktā minēto mainīgo lielumu skaitu un ka ar deleģētajiem aktiem ikvienam modulim tiek mainīti ne vairāk kā 20 % no IV pielikumā uzskaitītajiem detalizētajiem tematiem. Tomēr, ja 20 % ir mazāk nekā viens detalizēts temats, var mainīt vienu detalizēto tematu.

4.   Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz 2026. pārskata gadu.

5.   Īstenošanas akti, kas minēti 1. un 2. punktā, un deleģētie akti, kas minēti 3. punktā, nerada būtiskas papildu izmaksas, kuras izraisītu nesamērīgi lielu un nepamatotu slogu lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

9. pants

Ad hoc dati

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, ar ko papildina moduļu datus, kas norādīti IV pielikumā, ja papildu informācijas vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu. Minētajos deleģētajos aktos precizē:

a)

tematus un detalizētos tematus, kas jānodrošina ad hoc modulī, un iemeslus, kāpēc šāda papildu statistika ir vajadzīga;

b)

pārskata gadu.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar 2023. pārskata gadu un ik pēc trim gadiem. Tā neierosina ad hoc moduļus pārskata gadiem, kuru laikā datu vākšana notiek skaitīšanas veidā.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai sniegtu:

a)

tādu mainīgo lielumu sarakstu ar atbilstošām mērvienībām, kas nepārsniedz 20 mainīgos lielumus, kuri nosūtāmi Komisijai (Eurostat);

b)

mainīgo lielumu aprakstus;

c)

precizitātes prasības;

d)

pārskata periodus;

e)

nosūtīšanas termiņus.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms pārskata gada sākuma pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Deleģētie akti, kas minēti šā panta 1. punktā, un īstenošanas akti, kas minēti šā panta 3. punktā, nerada būtiskas papildu izmaksas, kuras izraisītu nesamērīgi lielu un nepamatotu slogu lauku saimniecībām un dalībvalstīm.

10. pants

Pārskata periods

Savāktā informācija attiecas uz vienu pārskata gadu, kas ir kopīgs visām dalībvalstīm, atsaucoties uz situāciju noteiktā laikposmā vai dienā šādi:

a)

Zemes mainīgajiem lielumiem tās izmantošana attiecas uz apsekojuma gadu. Attiecībā uz secīgiem kultūraugiem tajā pašā zemes platībā zemes izmantošana attiecas uz ražu, ko novāc pārskata gada laikā, neatkarīgi no tā, kad attiecīgais kultūraugs ir iesēts.

b)

Apūdeņošanas un augsnes apsaimniekošanas prakšu mainīgajiem lielumiem pārskata periods ir 12 mēnešu periods, kas beidzas pārskata gadā un ko katra dalībvalsts nosaka nolūkā aptvert attiecīgos ražošanas ciklus.

c)

Lauksaimniecības dzīvnieku, dzīvnieku novietņu un kūtsmēslu apsaimniekošanas mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu pārskata gadā. Kūtsmēslu apsaimniekošanas mainīgie lielumi attiecas uz 12 mēnešu periodu, kas ietver minēto dienu.

d)

Darbaspēka mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka 12 mēnešu pārskata periodu, kas beidzas pārskata dienā pārskata gadā.

e)

Atsevišķās lauku saimniecībās īstenotu lauku attīstības pasākumu mainīgajiem lielumiem pārskata periods ir trīs gadu periods, kurš beidzas pārskata gada 31. decembrī.

f)

Visiem pārējiem mainīgajiem lielumiem katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu pārskata gadā.

11. pants

Kvalitāte

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.   Šīs regulas vajadzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.   Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.   Minētajam nolūkam dalībvalstis Komisijai (Eurostat) par katru pārskata gadu, uz ko attiecas šī regula, nosūta kvalitātes ziņojumu, kurā aprakstīts statistikas process, un jo īpaši:

a)

metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas salīdzinājumā ar šajā regulā izklāstītajām specifikācijām;

b)

informāciju par atbilstību minimālajām prasībām attiecībā uz izmantotajiem izlases ietvariem, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā;

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, un tie nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm.

5.   Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

6.   Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

12. pants

Datu un metadatu nosūtīšana un termiņi

1.   Par 2020. pārskata gadu dalībvalstis 15 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus un kvalitātes ziņojumu.

2.   Par 2023. un 2026. pārskata gadu dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus, un kvalitātes ziņojumu.

3.   Komisijai (Eurostat) nosūtītie dati ir atsevišķu lauku saimniecību līmenī. Moduļu un ad hoc dati ir saistīti ar III pielikumā uzskaitītajiem pamatdatiem atsevišķu lauku saimniecību līmenī par to pašu pārskata gadu. Sniegtajos ierakstos ietver ekstrapolācijas koeficientus un informāciju par stratifikāciju.

4.   Dalībvalstis nosūta datus un metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko precizējusi Komisija (Eurostat). Datus un metadatus nosūta Komisijai (Eurostat), izmantojot vienota kontaktpunkta pakalpojumus.

13. pants

Savienības ieguldījums

1.   Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm piešķir dotācijas:

a)

datu prasību izstrādei vai īstenošanai, vai abiem;

b)

tādu metodoloģiju izstrādei statistikas sistēmu modernizēšanas nolūkā, kuru mērķis ir paaugstināt kvalitāti vai mazināt izmaksas un ierobežot lauksaimniecības integrētās statistikas sagatavošanas radīto administratīvo slogu, izmantojot 4. pantā minētos avotus un metodes.

2.   Dalībvalstis 14. pantā norādītā finansējuma ietvarā saņem dotācijas no Savienības, lai segtu izmaksas par datu vākšanām, kas norādītas 5., 6. un 7. punktā.

3.   Šā panta 2. punktā minētais Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo summu, kas norādīta 4. un 5. punktā.

4.   Attiecībā uz 2020. gada pamatdatu un moduļu datu vākšanu kopējām izmaksām Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:

a)

pa EUR 50 000 Luksemburgai un Maltai;

b)

pa EUR 1 000 000 Austrijai, Horvātijai, Īrijai un Lietuvai;

c)

pa EUR 2 000 000 Bulgārijai, Vācijai, Ungārijai, Portugālei un Apvienotajai Karalistei;

d)

pa EUR 3 000 000 Grieķijai, Spānijai un Francijai;

e)

pa EUR 4 000 000 Itālijai, Polijai un Rumānijai;

f)

pa EUR 300 000 katrai no pārējām dalībvalstīm.

5.   Attiecībā uz pamatdatu un moduļu datu vākšanām 2023. un 2026. gadā 4. punktā norādītās maksimālās summas samazina par 50 %, ievērojot laikposmam pēc 2020. gada paredzētās DFS noteikumus.

6.   Attiecībā uz 9. pantā norādīto ad hoc datu vākšanu Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm piešķir dotācijas, lai segtu izmaksas par ad hoc datu vākšanas īstenošanu. Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

7.   Savienības finansiālo ieguldījumu šā panta 2. punktā minētajām dotācijām nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

14. pants

Finansējums

1.   Savienības finansējums datu vākšanu programmas īstenošanai par 2020. pārskata gadu, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2018.–2020. gada periodam, uz ko attiecas 2014.–2020. gada DFS, ir EUR 40 000 000.

2.   Pēc datuma, kad būs stājusies spēkā DFS laikposmam pēc 2020. gada, Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma nosaka summu laikposmam pēc 2020. gada.

15. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu nelikumīgu darbību novēršanas pasākumiem, ar konsekventām un efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus un trešās personas, kuri programmas ietvaros ir tieši vai netieši saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai šīs regulas ietvaros tieši vai netieši finansētu līgumu ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas.

5.   Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotāciju nolīgumā vai dotāciju lēmumā paredz darbuzņēmēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē minētās Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras.

6.   Šā panta 4. un 5. punktu piemēro, neskarot 1., 2. un 3. punktu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2018. gada 27. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 5. panta 6. punktu, 8. panta 3. punktu un 9. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kura ir izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

18. pants

Komisijas sagatavots ziņojums

Komisija pēc apspriešanās ar ESSK līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas mērķu īstenošanu un sasniegšanu.

19. pants

Atkāpes

Atkāpjoties no 5. panta, 6. panta 1. punkta, 7. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkta, 8. panta 2. punkta, 12. panta 1. punkta, 13. panta 4. punkta, 14. panta 1. punkta un V pielikuma, attiecībā uz Grieķiju un Portugāli vajadzības gadījumā atsauces uz 2020. gadu aizstāj ar atsaucēm uz 2019. gadu.

20. pants

Atcelšana

1.   Regulu (ES) Nr. 1337/2011 atceļ no 2022. gada 1. janvāra.

2.   Regulu (EK) Nr. 1166/2008 atceļ no 2019. gada 1. janvāra.

3.   Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

21. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 18. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J. BOGNER-STRAUSS


(1)  Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2018. gada 16. jūlija lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 (2011. gada 13. decembris) attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(11)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(14)  OV C 14, 16.1.2018., 6. lpp.

(15)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) Nr. 1198/2014 (2014. gada 1. augusts), ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004 (2003. gada 17. decembris), ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu, ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

Lauksaimniecības dzīvnieku vienību koeficienti

Dzīvnieku veids

Dzīvnieku raksturlielumi

Koeficients

Liellopi

Jaunāki par vienu gadu

0,400

Vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

0,700

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

1,000

Teles, divus gadus vecas un vecākas

0,800

Slaucamās govis

1,000

Pārējās govis

0,800

Aitas un kazas

0,100

Cūkas

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

0,027

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

0,500

Citas cūkas

0,300

Mājputni

Broileri

0,007

Dējējvistas

0,014

Citi mājputni

 

Tītari

0,030

Pīles

0,010

Zosis

0,020

Strausi

0,350

Citi mājputni, citur neklasificēti

0,001

Truši, vaislas mātītes

0,020


II PIELIKUMS

Fizisko robežlielumu saraksts  (1)

Postenis

Robežlielums

ILIZ

5 ha

Aramzeme

2 ha

Kartupeļi

0,5 ha

Svaigi dārzeņi un zemenes

0,5 ha

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, ziedi un dekoratīvie augi, sēklas materiāls un stādi, dēstu audzētavas

0,2 ha

Augļu koki, ogas, riekstu koki, citrusaugļu koki, citi ilggadīgie stādījumi, izņemot dēstu audzētavas, vīna dārzus un olīvkokus

0,3 ha

Vīna dārzi

0,1 ha

Olīvkoki

0,3 ha

Siltumnīcas

100 m2

Kultivētas sēnes

100 m2

Lauksaimniecības dzīvnieki

1,7 lauksaimniecības dzīvnieku vienības


(1)  Sarakstā uzskaitītie robežlielumi ir piemērojami posteņu grupai.


III PIELIKUMS

Strukturālie pamatdati: mainīgie lielumi

Vispārīgi mainīgie lielumi

Vienības/kategorijas

Apsekojuma informācija

 

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

Lauku saimniecības atrašanās vieta

 

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

INSPIRE statistikas vienību tīkla šūnas kods lietošanai visā Eiropā

NUTS 3 reģions

NUTS 3 kods

Lauku saimniecībā ir apgabali, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013(ES) noteikti kā apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi.

L/M/O/N (1)

Lauku saimniecības juridiskais statuss

 

Lauku saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

 

fiziskas personas, kas ir neatkarīgas lauku saimniecības vienīgā īpašniece

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai īpašnieks ir arī vadītājs?

jā/nē

Ja atbilde ir “nē”, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais?

jā/nē

Dalītas īpašumtiesības

jā/nē

Divām vai vairākām fiziskām personām, kuras ir partneri lauku saimniecību grupā

jā/nē

juridiskas personas

jā/nē

Ja atbilde ir “jā”, vai lauku saimniecība ir uzņēmumu grupas daļa?

jā/nē

Lauku saimniecība ir kopienas zemes vienība

jā/nē

Īpašnieks saņem ES atbalstu par zemi vai dzīvniekiem lauku saimniecībā, un tāpēc tas ir iekļauts IAKS

jā/nē

 

Īpašnieks ir jaunais lauksaimnieks vai jaunpienācējs lauksaimniecībā, kurš pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmis finansiālu atbalstu šim mērķim KLP ietvaros

jā/nē

Lauku saimniecības vadītājs

 

Dzimšanas gads

gads

Dzimums

vīrietis/sieviete

Lauku darbi lauku saimniecībā (izņemot mājsaimniecības darbus)

GDV grupas (2)

 

Gads, kad kvalificēts par lauku saimniecības vadītāju

gads

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

apmācību kodi

Profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos

jā/nē

ILIZ īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku)

 

Zeme savā īpašumā

ha

Nomātā zeme

ha

Pusgraudniecība vai citi īpašumtiesību veidi

ha

Kopienas zeme

ha

Bioloģiskā lauksaimniecība

jā/nē

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā izmanto bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kuras sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

Kopējā lauku saimniecības ILIZ, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

 

Līdzdalība citās vides sertifikācijas sistēmās

jā/nē


Zemes mainīgie lielumi

Kopējā pamatplatība,

no kuras sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

ILIZ

ha

ha

Aramzeme

ha

ha

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

ha

ha

Parastie un plēkšņu kvieši

ha

ha

Cietie kvieši

ha

ha

Rudzi un ziemāju maisījumi (labības maisījums)

ha

 

Mieži

ha

 

Auzas un vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot labības maisījumu)

ha

 

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

ha

 

Tritikāle

ha

 

Sorgo

ha

 

Citi graudaugi, citur neklasificēti (griķi, prosa, kanāriju spulgzāle utt.)

ha

 

Rīsi

ha

 

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

ha

ha

Lauka zirņi, pupas un saldās lupīnas

ha

 

Sakņaugi

ha

ha

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

ha

ha

Cukurbietes (izņemot sēklai)

ha

ha

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

ha

 

Tehniskās kultūras

ha

ha

Eļļas sēklu augi

ha

ha

Rapsis un ripsis

ha

 

Saulespuķu sēklas

ha

 

Soja

ha

ha

Linsēklas (eļļas lini)

ha

 

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

ha

 

Šķiedraugu kultūras

ha

 

Šķiedras lini

ha

 

Kaņepes

ha

 

Kokvilna

ha

 

Citi šķiedraugi, citur neklasificēti

ha

 

Tabaka

ha

 

Apiņi

ha

 

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

ha

 

Enerģētiskās kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

ha

ha

Aramzemē sēto zālāju un ganību platības

ha

ha

Pākšaugu kultūras zaļbarībai

ha

ha

Kukurūza zaļbarībai

ha

 

Citi graudaugi zaļbarībai (izņemot kukurūzu zaļbarībai)

ha

 

Citas aramzemē sētās zaļbarības kultūras, citur neklasificētas

ha

 

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

ha

ha

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar dārzkopības kultūraugiem (komerciāla dārzkopība)

ha

 

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar kultūraugiem, kas nav dārzkopības kultūraugi (audzēšana atklātā laukā)

ha

 

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)

ha

 

Sēklas un stādi

ha

ha

Citi laukaugi, citur neklasificēti

ha

 

Papuve

ha

 

Ilggadīgo zālāju platības

ha

ha

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

ha

ha

Nekultivētās ganības

ha

ha

Ilggadīgo zālāju platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

ha

 

Ilggadīgie stādījumi (tostarp jauni un uz laiku pamesti stādījumi, izņemot platības, kurās ražo tikai pašu patēriņam)

ha

ha

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

ha

ha

Sēkleņi

ha

 

Kauleņi

ha

 

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

ha

 

Ogas (izņemot zemenes)

ha

 

Rieksti

ha

 

Citrusaugļi

ha

ha

Vīnogas

ha

 

Vīnogas vīna ražošanai

ha

ha

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

ha

 

Vīnogas vīna ražošanai ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

ha

 

Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas (bez ACVN/AĢIN)

ha

 

Galda vīnogas

ha

 

Rozīņu vīnogas

ha

 

Olīvas

ha

ha

Dēstu audzētavas

ha

 

Citi ilggadīgie stādījumi, tostarp citi ilggadīgie stādījumi lietošanai pārtikā

ha

 

Ziemassvētku eglītes

ha

 

Piemājas dārziņi

ha

 

Cita lauku saimniecības zeme

ha

 

Neizmantota lauksaimniecības zeme

ha

 

Meža zeme

ha

 

Īscirtmeta atvasāji

ha

 

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi un cita neauglīga zeme)

ha

 

Īpašas lauku saimniecības platības

 

 

Kultivētas sēnes

ha

 

ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Dārzeņi, tostarp melones un zemenes zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

ha

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Citi laukaugi aramzemē zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Citi ilggadīgie stādījumi zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

 

Cita ILIZ zem stikla vai augsta pieejama pārsega, citur neklasificēta

ha

 

Apūdeņošana apstrādātā atklātā platībā

 

 

Kopējā apūdeņojamā platība

ha

 


Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Dzīvnieku kopskaits,

no kuras sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Liellopi

 

skaits

Liellopi, jaunāki par vienu gadu

skaits

 

Liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

skaits

 

Vīriešu kārtas liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem

skaits

 

Teles, vismaz gadu vecas, bet jaunākas par diviem gadiem

skaits

 

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

 

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

 

Teles, divus gadus vecas un vecākas

skaits

 

Govis

skaits

 

Slaucamās govis

skaits

skaits

Pārējās govis

skaits

skaits

Bifeļu govis

skaits

jā/nē

Aitas un kazas

 

 

Aitas (visu vecumu)

skaits

skaits

Vaislas mātītes

skaits

 

Citas aitas

skaits

 

Kazas (visu vecumu)

skaits

skaits

Vaislas mātītes

skaits

 

Citas kazas

skaits

 

Cūkas

 

skaits

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

skaits

 

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

skaits

 

Citas cūkas

skaits

 

Mājputni

 

skaits

Broileri

skaits

skaits

Dējējvistas

skaits

skaits

Citi mājputni

skaits

 

Tītari

skaits

 

Pīles

skaits

 

Zosis

skaits

 

Strausi

skaits

 

Citi mājputni, citur neklasificēti

skaits

 

Truši

 

 

Vaislas mātītes

skaits

 

Bites

saimes

 

Brieži

jā/nē

 

Kažokzvēri

jā/nē

 

Lauksaimniecības dzīvnieki, citur neklasificēti

jā/nē

 


(1)  L – apgabali, kuri nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi; M – mazāk labvēlīgs apgabals kalnu apvidū; O – citi apgabali, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi; N – parasts apgabals (nav MLA). Iespējams, nākotnē šo klasifikāciju vajadzēs pielāgot, ievērojot KLP attīstību.

(2)  Gada darba vienību (GDV) 2. procentu grupa: (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100)


IV PIELIKUMS

Temati un detalizētie temati, kas ietverti moduļu datos

Modulis

Temats

Detalizētais temats

Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības

Saimniecības pārvaldība

Īpašnieks

Darbaspēka ieguldījums

Dzimumu līdzsvars

Drošības pasākumi, tostarp saimniecību drošības plāns

Ģimenes darbaspēks

Darbaspēka ieguldījums

Iesaistīto personu skaits

Dzimumu līdzsvars

Ārpusģimenes darbaspēks

Darbaspēka ieguldījums

Nodarbināto personu skaits

Dzimumu līdzsvars

Neregulāri nodarbināts lauksaimniecības darbaspēks

Darbuzņēmēju darbaspēka ieguldījums

 

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

Darbību veidi

Nozīmīgums lauku saimniecībā

Darbaspēka ieguldījums

 

Citas ar lauku saimniecību tieši nesaistītas ienākumus nesošas darbības

Darbaspēka ieguldījums

Lauku attīstība

Lauku saimniecības, kas saņem lauku attīstības pasākumu atbalstu

Konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Agrovides maksājumi (klimats)

Bioloģiskā lauksaimniecība

Maksājumi saistībā ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu

Maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Dzīvnieku labturība

Riska pārvaldība

Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana

Dzīvnieku novietnes

Liellopu novietnes

Cūku novietnes

Dējējvistu novietnes

Barības vielu izmantošana un kūtsmēsli lauku saimniecībā

Mēslota ILIZ

No lauku saimniecības izvesti un tajā ievesti kūtsmēsli

Organiskie un no atkritumiem iegūti mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli

Kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

Iestrādāšanas laiks pa izkliedēšanas veidiem

Kūtsmēslu iekārtas

Kūtsmēslu glabātuves un to ietilpība

Apūdeņošana

Apūdeņošanas prakse

Apūdeņošanas pieejamība

Apūdeņošanas metodes

Apūdeņošanas ūdens avots

Apūdeņošanas aprīkojuma tehniskie parametri

12 mēnešu periodā apūdeņotās kultūras

Graudaugi graudu ražošanai

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai

Sakņaugi

Tehniskās kultūras

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

Citi laukaugi

Ilggadīgo zālāju platības

Ilggadīgie stādījumi

Augsnes apsaimniekošanas prakse

Augsnes apsaimniekošanas prakse atklātā laukā

Augsnes apstrādes metodes

Augsnes pārklājums aramzemē

Augseka aramzemē

Ekoloģiski nozīmīga platība

Lauksaimniecības tehnika un iekārtas

Lauksaimniecības tehnika

Interneta iekārtas

Pamattehnika

Precīzās lauksaimniecības izmantošana

Tehnika lauksaimniecības dzīvnieku pārvaldībai

Lauksaimniecības produktu glabāšana

Iekārtas

Iekārtas, ko izmanto atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā lauku saimniecībās

Augļu dārzi

Sēkleņi

Āboli: platība pēc stādījumu vecuma

Āboli: platība pēc koku blīvuma

Bumbieri: platība pēc stādījumu vecuma

Bumbieri: platība pēc koku blīvuma

Kauleņi

Persiki: platība pēc stādījumu vecuma

Persiki: platība pēc koku blīvuma

Nektarīni: platība pēc stādījumu vecuma

Nektarīni: platība pēc koku blīvuma

Aprikozes: platība pēc stādījumu vecuma

Aprikozes: platība pēc koku blīvuma

Citrusaugļi

Apelsīni: platība pēc stādījumu vecuma

Apelsīni: platība pēc koku blīvuma

Sīkie citrusaugļi: platība pēc stādījumu vecuma

Sīkie citrusaugļi: platība pēc koku blīvuma

Citroni: platība pēc stādījumu vecuma

Citroni: platība pēc koku blīvuma

Olīvas

Platība pēc stādījumu vecuma

 

Platība pēc koku blīvuma

Galda vīnogas un rozīņu vīnogas

Galda vīnogas: Platība pēc stādījumu vecuma

 

Galda vīnogas: platība pēc vīnogulāju blīvuma

 

Rozīņu vīnogas: Platība pēc stādījumu vecuma

 

Rozīņu vīnogas: platība pēc vīnogulāju blīvuma

Vīna dārzi

Vīnogas vīna ražošanai

Platība un vecums

 

Vīnogu šķirnes

Šķirņu skaits

 

 

Kods un platība


V PIELIKUMS

Precizitātes prasības

Pamatdati (2023. un 2026. gadā) un moduļu dati ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz attiecīgajām lauku saimniecību populācijām, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā, NUTS 2 reģionu līmenī un lauku saimniecību lieluma un veida ziņā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 (1), Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/220 (2).

Precizitātes prasības attiecas uz mainīgajiem lielumiem turpmāk sniegtajā tabulā.

Dati ietvara paplašināšanā 2020. gadā ir statistiski reprezentatīvi attiecīgai populācijai NUTS 2 reģionu līmenī, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā.

Turklāt tabulā noteiktās precizitātes prasības attiecas uz visiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz:

5 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem,

10 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem – visiem pārējiem moduļiem un datiem ietvara paplašināšanā.

Uz NUTS 2 reģioniem, kuros ir mazāk lauku saimniecību, attiecas precizitātes prasības, kas tabulā noteiktas NUTS 1 reģioniem, kuros ir vismaz:

500 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem,

1 000 lauku saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem – visiem pārējiem moduļiem un datiem ietvara paplašināšanā.

Šiem mainīgajiem lielumiem “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 5 %.

Visiem mainīgajiem lielumiem pārējos moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 7,5 % visiem mainīgajiem lielumiem.

Precizitātes tabula

Attiecīgā populācija

Mainīgie lielumi, kuriem piemēro precizitātes prasības

Izplatība attiecīgajā populācijā

Relatīvā standartkļūda

Pamatdati 2023. un 2026. gadā un

modulis “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

Kā noteikts 5. pantā attiecībā uz pamatdatiem un 7. pantā attiecībā uz moduli “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

Zemes mainīgie lielumi

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Eļļas sēklu augi

Aramzemē sētās zaļbarības kultūras

Svaigi dārzeņi (arī melones), zemenes, ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

Ilggadīgo zālāju platības, izņemot nekultivētās ganības

Augļi, ogas, rieksti un citrusaugļi (izņemot vīnogas un zemenes)

Vīnogas

Olīvas

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Slaucamās govis

Pārējās govis

Citi liellopi (liellopi, jaunāki par vienu gadu; liellopi, vismaz gadu veci, bet jaunāki par diviem gadiem; vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki; teles, divus gadus vecas un vecākas)

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kg un citas cūkas

Aitas un kazas

Mājputni

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgajiem lielumiem valstī

< 5 %

Pamatdati ietvara paplašināšanai 2020. gadā

Kā noteikts 6. pantā

Zemes mainīgie lielumi

Aramzeme

Ilggadīgo zālāju platības, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgie stādījumi

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi

Lauksaimniecības dzīvnieku vienības kopā

5 % vai vairāk no mainīgā lieluma valstī

< 7,5 %

Lauku attīstības modulis un

lauksaimniecības tehnikas un iekārtu modulis

Kā noteikts 7. pantā

Zemes mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgā lieluma valstī

< 7,5 %

Modulis “Dzīvnieku novietnes un kūtsmēslu apsaimniekošana”

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar vismaz vienu no turpmāk minētajiem: liellopi, cūkas, aitas, kazas, mājputni

Lauksaimniecības dzīvnieku mainīgie lielumi modulim “Darbaspēks un citas ienākumus nesošas darbības”

7,5 % vai vairāk no lauksaimniecības dzīvnieku vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no mainīgajiem lielumiem valstī

< 7,5 %

Apūdeņošanas modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar apūdeņojamo platību

Zemes mainīgie lielumi

Kopējā apūdeņojamā platība

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Augsnes apsaimniekošanas prakses modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar aramzemi

Zemes mainīgie lielumi

Aramzeme

7,5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Augļu dārzu modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar kādu no atsevišķiem augļu dārzu mainīgajiem lielumiem, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

Augļu dārzu mainīgie lielumi

Augļu dārzu mainīgie lielumi attiecībā uz āboliem, bumbieriem, aprikozēm, persikiem, nektarīniem, apelsīniem, sīkiem citrusaugļiem, citroniem, olīvām, galda vīnogām, rozīņu vīnogām, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %

Vīna dārzu modulis

7. pantā noteikto lauku saimniecību populācijas apakškopa ar vīnogām vīna ražošanai

Vīna dārzu mainīgie lielumi

Vīnogas vīna ražošanai

5 % vai vairāk no ILIZ reģionā

< 7,5 %


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).

(2)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/220 (2015. gada 3. februāris), ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 46, 19.2.2015., 1. lpp.).