30.7.2018 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 193/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2018/1046
(2018. gada 18. jūlijs)
par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 46. panta d) punktu, 149. pantu, 153. panta 2. punkta a) apakšpunktu, 164., 172., 175., 177. un 178. pantu, 189. panta 2. punktu, 212. panta 2. punktu, 322. panta 1. punktu un 349. pantu saistībā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 106.a pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (3),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (4),
tā kā:
(1) |
Tagad, kad pagājuši trīs gadi kopš īstenošanas sākuma, Savienības vispārējam budžetam (“budžets”) piemērojamajos finanšu noteikumos būtu jāveic papildu grozījumi, lai novērstu īstenošanas šķēršļus, palielinot elastību, vienkāršotu izpildi no ieinteresēto personu un dienestu puses, vairāk koncentrētos uz rezultātiem un uzlabotu piekļūstamību, pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5) tāpēc būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu. |
(2) |
Lai samazinātu budžetam piemērojamo finanšu noteikumu sarežģītību un attiecīgos noteikumus iekļautu vienā vienīgā regulā, būtu jāatceļ Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (6). Skaidrības labad Regulas (ES) Nr. 1268/2012 galvenie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā, bet pārējie noteikumi būtu jāiekļauj norādījumos dienestiem. |
(3) |
Budžeta pamatprincipi būtu jāatstāj spēkā. Esošās atkāpes no minētajiem principiem tādās konkrētās jomās kā pētniecība, ārējās darbības un struktūrfondi būtu jāpārskata un pēc iespējas jāvienkāršo, ņemot vērā to aktualitāti, pievienoto vērtību no budžeta viedokļa un slogu, ko tās rada ieinteresētajām personām. |
(4) |
Apropriāciju pārnešanas noteikumi būtu jānoformulē skaidrāk, un automātiskie pārnesumi būtu jānošķir no neautomātiskajiem pārnesumiem. Attiecīgajām Savienības iestādēm būtu jāsniedz informācija Eiropas Parlamentam un Padomei gan par automātiskajiem pārnesumiem, gan neautomātiskajiem pārnesumiem. |
(5) |
Būtu jādod iespēja pārnest un izmantot ārējos piešķirtos ieņēmumus secīgajai programmai vai pasākumam, lai šādus līdzekļus izmantotu efektīvi. Vajadzētu būt iespējai iekšējos piešķirtos ieņēmumus pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu, izņemot gadījumus, kad šajā regulā ir paredzēts citādi. |
(6) |
Attiecībā uz iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem būtu jādod iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas saņemti no izīrēšanas un ēku pārdošanas. Tādēļ šādi ieņēmumi būtu jāuzskata par iekšējiem piešķirtiem ieņēmumiem, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti. |
(7) |
Savienības iestādēm vajadzētu būt iespējai pieņemt jebkurus ziedojumus Savienībai. |
(8) |
Būtu jāievieš noteikums, ar ko juridiskām personām dod iespēju reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā sponsorēt pasākumu vai darbību natūrā. |
(9) |
Būtu jāprecizē snieguma jēdziens budžeta kontekstā. Sniegums būtu jāsasaista ar pareizas finanšu pārvaldības principa tiešu piemērošanu. Būtu arī jādefinē pareizas finanšu pārvaldības princips, un apropriāciju izmantojumā būtu jāizveido saikne starp uzstādītajiem mērķiem un snieguma, rādītājiem, rezultātiem un saimnieciskumu, lietderību un efektivitāti. Juridiskās noteiktības labad, vienlaikus novēršot konfliktus ar dažādo programmu esošajiem snieguma satvariem, būtu jādefinē ar sniegumu saistītie termini, jo īpaši iznākums un rezultāti. |
(10) |
Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu (7) Savienības tiesību aktiem vajadzētu būt kvalitatīviem un vērstiem uz jomām, kurās tie rada vislielāko pievienoto vērtību Eiropas iedzīvotājiem un ir pēc iespējas efektīvākie un iedarbīgākie, lai sasniegtu kopējos Savienības politikas mērķus. Minētos mērķus var palīdzēt sasniegt prasība, ka esošās un jaunās izdevumu programmas un darbības, kas paredz ievērojamus izdevumus, ir jāizvērtē. |
(11) |
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. pantā ietverto pārredzamības principu Savienības iestādēm jādarbojas iespējami atklāti. Attiecībā uz budžeta izpildi minētā principa piemērošana nozīmē, ka iedzīvotājiem būtu jāzina, kur un kādiem nolūkiem Savienība izlieto līdzekļus. Šāda informācija sekmē demokrātiskas debates, veicina iedzīvotāju līdzdalību Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, stiprina Savienības izdevumu institucionālo kontroli un uzraudzību un sniedz ieguldījumu tās ticamības palielināšanā. Komunikācijai vajadzētu būt mērķtiecīgākai un vērstai uz Savienības ieguldījuma pamanāmības veicināšanu pilsoņu acīs. Šādi mērķi būtu jāsasniedz, publicējot – vēlams, ar modernu komunikācijas rīku palīdzību – attiecīgu informāciju par visiem no budžeta finansēto līdzekļu saņēmējiem, ņemot vērā minēto saņēmēju likumīgās tiesības uz konfidencialitāti un drošību un – attiecībā uz fiziskajām personām – tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. Tādēļ Savienības iestādēm informācijas publicēšanā būtu jāievēro selektīva pieeja saskaņā ar proporcionalitātes principu. Lēmumiem par publicēšanu būtu jābalstās uz attiecīgiem kritērijiem ar mērķi sniegt lietderīgu informāciju. |
(12) |
Neskarot personas datu aizsardzības noteikumus, būtu jācenšas nodrošināt informācijas par saņēmējiem maksimālu pārredzamību. Informācija par to Savienības līdzekļu saņēmējiem, kurus īsteno tiešā pārvaldībā, būtu jāpublicē speciālā Savienības iestāžu tīmekļa vietnē, piemēram, finanšu pārredzamības sistēmā, un tajā būtu jānorāda vismaz saņēmēja vārds/nosaukums un atrašanās vieta, likumīgi piešķirtā līdzekļu summa un pasākuma izmantošanas mērķis. Attiecībā uz minēto informāciju būtu jāņem vērā attiecīgi kritēriji, piemēram, pasākuma periodiskums, veids un nozīme. |
(13) |
Komisijai vajadzētu būt iespējai izpildīt budžetu netieši, izmantojot dalībvalstu organizācijas. Juridiskās noteiktības interesēs tāpēc ir lietderīgi definēt dalībvalstu organizāciju, kura ir vai nu subjekts, kas dalībvalstī izveidots kā publisko tiesību subjekts, vai arī kā privāto tiesību subjekts, kam minētā dalībvalsts ir uzticējusi sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu un kam ir sniegtas pienācīgas finanšu garantijas. Finansiāls atbalsts, ko dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošo Savienības tiesību aktu prasībām sniedz šādiem privāto tiesību subjektiem veidā, ko nosaka minētā dalībvalsts, un kam nav obligāti vajadzīga bankas garantija, būtu jāuzskata par pienācīgām finanšu garantijām. |
(14) |
Attiecībā uz godalgām, dotācijām un līgumiem, kas piešķirti atklātā konkursa procedūrā, un jo īpaši attiecībā uz konkursiem, uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, lai ievērotu LESD principus un jo īpaši pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principus, būtu jāpublicē Savienības līdzekļu saņēmēju vārds/nosaukums un atrašanās vieta. Šādai publicēšanai būtu jāveicina tas, ka neizraudzītie konkursa pieteikuma iesniedzēji spēj kontrolēt piešķiršanas procedūras. |
(15) |
Fizisko personu datiem nevajadzētu būt publiski pieejamiem ilgāk par laikposmu, kurā saņēmējs izmanto līdzekļus, un tāpēc tie pēc diviem gadiem būtu jādzēš. Tas pats būtu attiecināms uz personas datiem attiecībā uz juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā figurē vienas vai vairāku fizisko personu vārds. |
(16) |
Vairākumā gadījumu, uz kuriem attiecas šī regula, publicēšana attiecas uz juridiskajām personām. Attiecībā uz fiziskām personām personas datu publicēšanā būtu jāievēro proporcionalitātes princips, samērojot piešķirtās summas lielumu un nepieciešamību kontrolēt pareizu līdzekļu izmantošanu. Tādos gadījumos reģiona publicēšana kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī atbilst informācijas par saņēmēju publicēšanas mērķim un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret dažāda lieluma dalībvalstīm, un vienlaikus ar to tiek ievērotas saņēmēju tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un jo īpaši uz personas datu aizsardzību. |
(17) |
Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē situācijas, kurās publicēšanai nebūtu jānotiek. Piemēram, nebūtu jāpublicē informācija par stipendijām vai cita veida tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, noteiktiem ļoti mazas vērtības līgumiem vai finanšu atbalstu, kas ir mazāks par noteiktu robežvērtību un kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentus, vai gadījumos, kad informācijas publiskošana rada risku, ka tiktu apdraudētas attiecīgo personu tiesības un brīvības, kuras aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai varētu tikt kaitēts saņēmēju komerciālajām interesēm. Tomēr, lai saglabātu pašreizējo praksi un nodrošinātu pārredzamību, attiecībā uz dotācijām nevajadzētu būt nekādam īpašam atbrīvojumam no pienākuma publicēt informāciju, pamatojoties uz konkrētu robežvērtību. |
(18) |
Ja saņēmēju personas dati tiek publicēti pārredzamības nolūkos saistībā ar Savienības līdzekļu izmantošanu un piešķiršanas procedūru kontroli, minētie saņēmēji būtu jāinformē par šādu publicēšanu, kā arī par to tiesībām un par procedūrām, kas piemērojamas minēto tiesību izmantošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (EK) Nr. 45/2001 (8) un (ES) 2016/679 (9). |
(19) |
Lai nodrošinātu, ka tiek ievērots princips par vienlīdzīgu attieksmi pret saņēmējiem, informācija par fiziskām personām būtu arī jāpublicē, ievērojot dalībvalstīm noteikto pienākumu nodrošināt plašu pārredzamību līgumiem, kuru robežvērtība pārsniedz summu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (10). |
(20) |
Netiešās un dalītās pārvaldības gadījumā personām, subjektiem vai izraudzītajām struktūrām, kas īsteno Savienības līdzekļus, būtu jādara pieejama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem. Dalītas pārvaldības gadījumā informācija būtu jāpublicē saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem. Komisijai būtu jādara pieejama informācija par vienu tīmekļa vietni, tostarp atsauci uz tās adresi, kurā ir atrodama informācija par saņēmējiem un galasaņēmējiem. |
(21) |
Nolūkā palielināt tiešajā un netiešajā pārvaldībā īstenoto finanšu instrumentu datu saprotamību un pārredzamību ir lietderīgi visas pārskatu sniegšanas prasības apvienot vienā darba dokumentā, kuru pievieno budžeta projektam. |
(22) |
Lai veicinātu paraugpraksi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF), Kohēzijas fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF), kā arī Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) īstenošanā, Komisijai informācijas nolūkos būtu jāvar par pārvaldības un kontroles darbībām atbildīgajām struktūrām darīt pieejamas nesaistošas metodiskās norādes, kurās izklāstīta Komisijas kontroles stratēģija un pieeja, tostarp iekļauti kontrolsaraksti un paraugprakses piemēri. Minētās norādes vajadzības gadījumā būtu jāatjaunina. |
(23) |
Ir lietderīgi paredzēt Savienības iestādēm iespēju noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus savā starpā, lai atvieglotu to apropriāciju īstenošanu, kā arī paredzēt iespēju noslēgt šādus nolīgumus starp Savienības iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas Kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) darbības, un Eiropas skolu Padomes ģenerālsekretāra biroju, lai sniegtu pakalpojumus, piegādātu produktus vai īstenotu būvdarbus vai ēku līgumus. |
(24) |
Ir lietderīgi noteikt procedūras jaunu Eiropas biroju izveidei un šādu biroju obligātos uzdevumus nošķirt no neobligātajiem uzdevumiem. Būtu jāievieš iespēja, ka Savienības iestādes, Savienības struktūras un citi Eiropas biroji var kredītrīkotāja pilnvaras deleģēt Eiropas biroja direktoram. Turklāt būtu jāparedz Eiropas birojiem iespēja noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus par pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi vai būvdarbu vai ēku līgumu īstenošanu. Ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par grāmatvedības uzskaites veikšanu, noteikumus, ar kuriem Komisijas grāmatvedim tiek ļauts dažus savus uzdevumus deleģēt minēto biroju darbiniekiem, un darba procedūras attiecībā uz bankas kontiem, kurus Komisijai būtu jāvar atvērt Eiropas biroju vārdā. |
(25) |
Lai uzlabotu izpildaģentūru izmaksu lietderību un ņemot vērā praktisko pieredzi, kas gūta attiecībā uz citām Savienības struktūrām, vajadzētu būt iespējamam Komisijas grāmatvedim pilnībā vai daļēji uzticēt attiecīgās izpildaģentūras grāmatveža uzdevumus. |
(26) |
Juridiskās noteiktības labad ir nepieciešams precizēt, ka izpildaģentūru direktori, pārvaldot savai aģentūrai deleģēto programmu darbības apropriācijas, rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji. Lai panāktu maksimālo ietekmi, ko var nodrošināt efektivitātes ieguvumi no konkrētu atbalsta pakalpojumu vispārējas centralizācijas, būtu nepārprotami jāparedz iespēja izpildaģentūrām izpildīt administratīvos izdevumus. |
(27) |
Ir nepieciešams paredzēt noteikumus par finanšu dalībnieku, jo īpaši kredītrīkotāju un grāmatvežu, pilnvarām un pienākumiem. |
(28) |
Eiropas Parlaments, Padome, Revīzijas palāta un Komisijas grāmatvedis būtu jāinformē par deleģētā kredītrīkotāja, iekšējā revidenta un grāmatveža iecelšanu amatā vai pienākumu pildīšanas izbeigšanu divu nedēļu laikā no tādas iecelšanas vai izbeigšanas. |
(29) |
Kredītrīkotājiem būtu pilnā mērā jāatbild par visām ieņēmumu un izdevumu operācijām, kas veiktas ar viņu pilnvarojumu un attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmām, un būtu jāatskaitās par savām darbībām, tostarp vajadzības gadījumā disciplinārlietas ietvaros. |
(30) |
Būtu arī jānosaka uzdevumi, pienākumi un procedūru principi, kas jāievēro deleģētajiem kredītrīkotājiem. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jānodrošina, lai kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņemtu informāciju un apmācību par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem un lai tiktu veikti pasākumi ar mērķi nodrošināt kontroles sistēmas darbību. Deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāziņo savai Savienības iestādei par veiktajiem pienākumiem gada pārskatā. Minētajā pārskatā būtu jāiekļauj nepieciešamā finanšu un pārvaldības informācija, kas pamato minētā kredītrīkotāja ticamības deklarāciju par viņa pienākumu izpildi, tostarp informāciju par veikto darbību vispārējo sniegumu. Vismaz piecus gadus būtu jāsaglabā veiktās darbības apliecinošie dokumenti. Par visām dažādajām publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas sarunu procedūrām deleģētajiem kredītrīkotājiem būtu jāsniedz īpašs pārskats attiecīgajai Savienības iestādei un minētajai Savienības iestādei būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei, jo minētās procedūras ir atkāpe no parastajām piešķiršanas procedūrām. |
(31) |
Būtu jāņem vērā, ka Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē viņu vietniekiem ir divējādas funkcijas kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (“EĀDD”) un – attiecībā uz darbības apropriācijām – Komisijas pastarpināti deleģētajiem kredītrīkotājiem. |
(32) |
Komisijai budžeta izpildes pilnvaras attiecībā uz savas budžeta iedaļas darbības apropriācijām būtu jādeleģē Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem vienīgi situācijās, kad Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir absolūti nepieciešams, lai minētos uzdevumus veiktu Savienības delegāciju vadītāju vietnieki. Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem minētās pilnvaras nebūtu jāļauj izmantot sistemātiski vai iekšējās darba dalīšanas iemeslu dēļ. |
(33) |
Grāmatvedim vajadzētu būt atbildīgam par to, lai maksājumu izpilde, ieņēmumu iekasēšana un debitoru parādu atgūšana notiktu pienācīgi. Grāmatvedim būtu jāpārvalda kase, bankas konti un trešo personu dokumenti, jākārto uzskaite un jāatbild par Savienības iestāžu finanšu pārskatu sagatavošanu. Komisijas grāmatvedim vajadzētu būt vienīgajai personai, kas ir tiesīga noteikt grāmatvedības noteikumus un saskaņotus kontu plānus, savukārt visu pārējo Savienības iestāžu grāmatvežiem būtu jānosaka savās iestādēs piemērojamās grāmatvedības procedūras. |
(34) |
Būtu jāparedz arī noteikumi par grāmatveža iecelšanu amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšanu. |
(35) |
Grāmatvedim būtu jānosaka procedūras, ar kurām nodrošina, ka kases pārvaldības vajadzībām atvērtie konti un avansa konti nav debetā. |
(36) |
Būtu jāparedz nosacījumi par to, kā izmantot avansa kontus, kas ir pārvaldības sistēma, ar kuru atkāpjas no parastajām budžeta procedūrām un kura attiecas tikai uz ierobežotām summām, un būtu jāparedz avansu pārziņu uzdevumi un pienākumi, kā arī kredītrīkotāju un grāmatvežu uzdevumi un pienākumi saistībā ar avansa kontu kontroli. Revīzijas palāta būtu jāinformē par ikviena avansu pārziņa iecelšanu amatā. Efektivitātes labad Savienības delegācijās būtu jāizveido avansa konti, kurus lieto apropriācijām no budžeta iedaļām, kas attiecas uz Komisiju un uz EĀDD. Tāpat ir lietderīgi, ievērojot konkrētus nosacījumus, atļaut Savienības delegācijās izmantot avansa kontus ierobežotu summu maksājumiem budžeta procedūrās. Attiecībā uz avansu pārziņu iecelšanu vajadzētu būt iespējamam gadījumos, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11) (“Civildienesta noteikumi”), pārziņus izvēlēties no personāla, kuru Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā. |
(37) |
Lai ņemtu vērā situāciju krīžu pārvarēšanas palīdzības un humānās palīdzības operāciju jomā, kad nav pieejami Komisijas darbinieki, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, un pastāv tehniskas grūtības nodrošināt, ka visas juridiskās saistības paraksta atbildīgais kredītrīkotājs, būtu jāļauj personālam, kuru Komisija pieņēmusi darbā minētajā jomā, uzņemties juridiskās saistības ļoti zemā vērtībā, t. i., līdz EUR 2 500, kas saistītas ar maksājumiem, kurus izpilda no avansa kontiem, un būtu jāļauj Savienības delegāciju vadītājiem vai viņu vietniekiem uzņemties juridiskās saistības pēc Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja norādījuma. |
(38) |
Kad ir noteikti finanšu dalībnieku uzdevumi un pienākumi, tos var saukt pie atbildības vienīgi saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos. Savienības iestādēs, ievērojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ir izveidotas īpašas finanšu pārkāpumu komisijas. Tomēr tām iesniegto lietu ierobežotā skaita dēļ un efektivitātes labad ir lietderīgi to funkcijas nodot starpiestāžu paneļkomitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu (“paneļkomiteja”). Paneļkomiteja būtu jāizveido, lai novērtētu pieprasījumus un izdotu attiecīgus ieteikumus par vajadzību pieņemt lēmumus par izslēgšanu un finansiāla soda uzlikšanu, ko Komisija vai citas Savienības iestādes un struktūras tai iesniegušas, neskarot minēto iestāžu un struktūru administratīvo autonomiju attiecībā uz to darbiniekiem. Minētās funkciju nodošanas mērķis ir arī novērst pilnvaru pārklāšanos un mazināt risku, ka tiek izdoti pretrunīgi ieteikumi vai atzinumi, ja ir iesaistīts gan ekonomikas dalībnieks, gan Savienības iestādes vai struktūras darbinieks. Ir nepieciešams atstāt spēkā procedūru, saskaņā ar kuru kredītrīkotājs var pieprasīt apstiprinājumu norādījumam, kuru minētais kredītrīkotājs uzskata par neatbilstīgu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, un tādējādi tikt atbrīvots no jebkādas atbildības. Kad paneļkomiteja pilda šo funkciju, tās sastāvs būtu jāmaina. Paneļkomitejai nevajadzētu būt nekādām izmeklēšanas pilnvarām. |
(39) |
Attiecībā uz ieņēmumiem ir nepieciešams pievērsties pašu resursu negatīvajām korekcijām, uz ko attiecas Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (12). Izņemot pašu resursu gadījumā, ir nepieciešams atstāt spēkā esošos uzdevumus un kontroles, kas ietilpst kredītrīkotāju pienākumos dažādos procedūras posmos: debitoru parādu aplēses noteikšana, atgūšanas rīkojumu izdošana, debetnotas nosūtīšana, kurā debitors tiek informēts, ka konstatēts debitoru parāds, un vajadzības gadījumā lēmuma pieņemšana par prasījuma atcelšanu, ievērojot kritērijus, kas nodrošina atbilstību pareizai finanšu pārvaldībai, lai nodrošinātu ieņēmumu efektīvu iekasēšanu. |
(40) |
Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pilnībā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, ja pret debitoru ir sākta kāda no maksātnespējas procedūrām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/848 (13), jo īpaši tiesas rīkojumu, mierizlīgumu un analogu procedūru gadījumā. |
(41) |
Būtu jāparedz īpaši noteikumi par debitoru parāda aplēses koriģēšanas vai samazināšanas līdz nullei procedūrām. |
(42) |
Ir jāprecizē laiks, kad budžetā ir jāiekļauj summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi un sankcijas, un jebkādi uzkrātie procenti vai citi ienākumi no tām. |
(43) |
Ņemot vērā finanšu tirgu jaunākās attīstības tendences un Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenajām refinansēšanas operācijām piemērotās procentu likmes, ir nepieciešams pārskatīt noteikumus par procentu likmi naudas vai citiem sodiem un paredzēt noteikumus gadījumiem, kad procentu likme ir negatīva. |
(44) |
Lai atspoguļotu konkrētās iezīmes, kādas ir debitoru parādiem, kas izpaužas kā naudas sodi vai citi sodi, ko Savienības iestādes uzliek saskaņā ar LESD vai Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu (Euratom līgums), ir nepieciešams ieviest īpašus noteikumus par procentu likmēm, kas piemērojamas summām, kurām iestājies termiņš, bet kas vēl nav samaksātas gadījumā, ja šādas summas palielina Eiropas Savienības Tiesa. |
(45) |
Noteikumi par atgūšanu būtu gan jāprecizē, gan jāpastiprina. Konkrētāk, būtu jāprecizē, ka grāmatvedis atgūst summas ar ieskaitu arī pret summām, kuras debitoram budžeta izpildes ietvaros ir parādā kāda izpildaģentūra. |
(46) |
Lai garantētu juridisko noteiktību un pārredzamību, būtu jāparedz noteikumi par termiņiem, kuros ir nosūtāma debetnota. |
(47) |
Lai nodrošinātu aktīvu pārvaldību un vienlaikus arī cenšoties saņemt pozitīvus ienākumus, ir nepieciešams summas, kas saistītas ar naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, kas uzliktas saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu, piemēram, apstrīdētos naudas sodus konkurences lietās, provizoriski iekasēt un ieguldīt finanšu aktīvos, un noteikt no šiem ieguldījumiem gūto ienākumu piešķiršanu. Tā kā Komisija nav vienīgā Savienības iestāde, kurai ir tiesības uzlikt naudas vai citus sodus, ir nepieciešams paredzēt noteikumus par šādiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, ko uzliek pārējās Savienības iestādes, un paredzēt to atgūšanas noteikumus, kuriem vajadzētu būt līdzvērtīgiem, ko piemēro Komisija. |
(48) |
Lai nodrošinātu, ka Komisijai ir visa nepieciešamā informācija finansēšanas lēmumu pieņemšanai, ir nepieciešams noteikt minimālās prasības saturam finansēšanas lēmumos par dotācijām, iepirkumu, Savienības trasta fondiem ārējām darbībām (“Savienības trasta fondi”), godalgām, finanšu instrumentiem, finansējuma apvienošanas mehānismiem un budžeta garantijām. Vienlaikus, lai potenciālajiem saņēmējiem dotu iespēju plānot ilgākā termiņā, ir nepieciešams atļaut finansēšanas lēmumus pieņemt uz vairāk nekā vienu finanšu gadu, precizējot, ka īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajos finanšu gados. Turklāt ir nepieciešams samazināt finansēšanas lēmumam nepieciešamo elementu skaitu. Atbilstoši mērķim panākt vienkāršošanu finansēšanas lēmums vienlaikus būtu jāuzskata par gada vai daudzgadu darba programmu. Tā kā iemaksas 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās jau tiek noteiktas budžetā, nebūtu jāprasa pieņemt atsevišķu finansēšanas lēmumu attiecībā uz to. |
(49) |
Attiecībā uz izdevumiem būtu jāprecizē saikne starp finansēšanas lēmumiem, vispārējām budžeta saistībām un atsevišķajām saistībām, kā arī budžeta un juridisko saistību jēdzieni, lai tādējādi izveidotu skaidru sistēmu dažādajiem budžeta izpildes posmiem. |
(50) |
Lai ņemtu vērā jo īpaši Savienības delegācijās un Savienības pārstāvniecībās noslēgto juridisko saistību skaitu un ar tām saistītās valūtas kursu svārstības, provizoriskajām budžeta saistībām vajadzētu būt iespējamām arī gadījumos, kad galasaņēmējs un summa ir zināmi. |
(51) |
Attiecībā uz to maksājumu tipoloģiju, kurus var veikt kredītrīkotāji, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāsniedz precizējumi par dažādajiem maksājumu veidiem. Būtu vēl vairāk jāprecizē noteikumi par priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu, īpaši situācijās, kad nav iespējams starpposma ieskaits. Tālab uzņemtajās juridiskajās saistībās būtu jāiekļauj attiecīgi noteikumi. |
(52) |
Šajā regulā būtu jāparedz, ka maksājumus veic noteiktos termiņos un ka šādu termiņu neievērošanas gadījumā kreditoriem būs tiesības uz kavējuma procentiem, kurus ietur no attiecīgā budžeta, izņemot dalībvalstis, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). |
(53) |
Ir lietderīgi noteikumus par izdevumu validēšanu un apstiprināšanu apvienot vienā pantā un ieviest “saistību atcelšanas” definīciju. Tā kā darījumi tiek veikti datorizētās sistēmās, kvīts “nodots samaksai” parakstīšanu, ar ko izsaka validācijas lēmumu, būtu jāaizstāj ar elektroniski nodrošinātu parakstu, izņemot dažus gadījumus. Tāpat ir nepieciešams precizēt, ka izdevumu validēšana attiecas uz visām attiecināmajām izmaksām, tostarp izmaksām, kas nav saistītas ar maksājuma pieprasījumu, kā tas ir priekšfinansējuma ieskaita gadījumā. |
(54) |
Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāparedz noteikumi, kas ir kopīgi vairākiem budžeta izpildes instrumentiem. Minēto iemeslu dēļ daži noteikumi būtu jāapvieno, citu noteikumu formulējums un darbības joma būtu jāsaskaņo, un būtu jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces. |
(55) |
Katrai Savienības iestādei būtu jāizveido iekšējās revīzijas progresa komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt iekšējā revidenta neatkarību, uzraudzīt iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošināt, lai tās dienesti pienācīgi ņemtu vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus un veiktu attiecīgus pēcpasākumus. Par minētās iekšējās revīzijas progresa komitejas sastāvu būtu jālemj katrai Savienības iestādei, ņemot vērā tās organizatorisko autonomiju un neatkarīga eksperta ieteikuma nozīmību. |
(56) |
Lielāks uzsvars būtu jāliek uz to projektu sniegumu un rezultātiem, kuri tiek finansēti no budžeta. Tāpēc ir lietderīgi papildus jau ierastajiem Savienības iemaksu veidiem (faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana, vienības izmaksas, fiksētas summas un vienotas likmes finansējums) noteikt papildu finansēšanas veidu, kas nav piesaistīts attiecīgo darbību izmaksām. Papildu finansēšanas veidam būtu jābalstās uz konkrētu nosacījumu ex ante izpildi vai uz tādu rezultātu sasniegšanu, kas tiek mērīti, atsaucoties uz iepriekš noteiktiem atskaites punktiem vai uz snieguma rādītājiem. |
(57) |
Kad Komisija izvērtē Savienības līdzekļu saņēmēju darbības un finansiālo spēju vai to sistēmas un procedūras, tai vajadzētu būt iespējai paļauties uz novērtējumiem, ko tā jau veikusi pati, citi subjekti vai līdzekļu devēji, piemēram, valsts aģentūras un starptautiskās organizācijas, lai novērstu vienu un to pašu saņēmēju dubultu novērtēšanu. Iespēja savstarpēji paļauties uz citu subjektu veiktiem novērtējumiem būtu jāizmanto, ja minētie novērtējumi ir veikti par atbilstību nosacījumus, kas ir līdzvērtīgi tiem, kuri šajā regulā paredzēti piemērojamajai izpildes metodei. Tāpēc, lai līdzekļu devēju vidū veicinātu savstarpēju paļaušanos uz novērtējumiem, Komisijai būtu jāsekmē starptautiski pieņemto standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšana. |
(58) |
Tāpat ir būtiski novērst situācijas, kuras dažādi subjekti Savienības līdzekļu saņēmējus attiecībā uz minēto līdzekļu izmantojumu revidē vairākas reizes. Tāpēc vajadzētu būt iespējamam paļauties uz neatkarīgu revidentu jau veiktām revīzijām ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par viņu kompetenci un neatkarību, un ar noteikumu, ka revīzijas darbs balstās uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem, nodrošinot pietiekamu ticamību, un ka tās ir veiktas attiecībā uz finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izmantojums. Šādas revīzijas tad būtu jāizmanto par pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam par Savienības līdzekļu izmantojumu. Šajā nolūkā ir svarīgi nodrošināt, lai neatkarīgā revizora ziņojums un saistītā revīzijas dokumentācija tiek pēc pieprasījuma darīti pieejami Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palāta un dalībvalstu revīzijas iestādēm. |
(59) |
Lai varētu paļauties uz novērtējumiem un revīzijām un lai samazinātu administratīvo slogu personām un subjektiem, kas saņem Savienības līdzekļus, ir svarīgi nodrošināt, ka jebkura informācija, kas jau ir pieejama Savienības iestādēs, vadošajās iestādēs vai citās struktūrās un subjektos, kuras īsteno Savienības līdzekļus, tiek izmantota atkārtoti, lai izvairītos no vairākkārtēju pieprasījumu iesniegšanas saņēmējiem vai labuma guvējiem. |
(60) |
Lai paredzētu ilgtermiņa mehānismu sadarbībai ar saņēmējiem, būtu jāparedz iespēja noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus. Finanšu pamatpartnerības būtu jāīsteno, izmantojot dotācijas vai iemaksu nolīgumus ar personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus. Šajā nolūkā būtu jānosaka šādu iemaksu nolīgumu minimālais saturs. Finanšu pamatpartnerībām nebūtu nepamatoti jāierobežo piekļuve Savienības finansējumam. |
(61) |
Attiecībā uz dažādajiem budžeta izpildes instrumentiem, piemēram, dotācijas, iepirkums, netiešā pārvaldība, godalgas utt., būtu jāsaskaņo Savienības iemaksas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas nosacījumi un procedūras. Būtu jānosaka šādas apturēšanas, izbeigšanas vai samazināšanas iemesli. |
(62) |
Lai izvairītos no atšķirīgām vai nesamērīgām līgumiskajām prasībām, šajā regulā būtu jānosaka standarta laikposmi, cik ilgi saņēmējiem jāuzglabā ar Savienības iemaksām saistītie dokumenti, vienlaikus Komisijai, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) dodot pietiekami daudz laika piekļūt šādiem datiem un dokumentiem un veikt ex post pārbaudes un revīzijas. Turklāt ikvienai personai un subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, vajadzētu būt pienākumam sadarboties Savienības finanšu interešu aizsardzībā. |
(63) |
Lai dalībniekiem un saņēmējiem sniegtu pienācīgu informāciju un nodrošinātu, ka tiem ir iespēja izmantot tiesības uz aizstāvību, būtu jāatļauj dalībniekiem un saņēmējiem iesniegt apsvērumus, pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē to tiesības, un tie būtu jāinformē par tiem pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem šāda pasākuma apstrīdēšanai. |
(64) |
Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāizveido vienota agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma. |
(65) |
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma būtu jāattiecina uz dalībniekiem, saņēmējiem, subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents plāno paļauties, darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda netiešajā pārvaldībā, ikvienu personu vai subjektu, kas saņem Savienības līdzekļus atbilstoši tiešajā pārvaldībā īstenotiem finanšu instrumentiem, dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu dalītajā pārvaldībā, ir sniegusi informāciju, un sponsoriem. |
(66) |
Būtu jāprecizē, ka tad, ja lēmums reģistrēt personu vai subjektu agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzē tiek pieņemts, balstoties uz izslēgšanas situāciju attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura ir minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis vai kurai attiecībā uz minēto personu vai subjektu ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras, vai attiecībā uz fizisku vai juridisku personu, kura uzņemas neierobežotu atbildību par minētās personas vai subjekta parādsaistībām, vai attiecībā uz fizisku personu, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par minētajām personām. |
(67) |
Lēmums par personas vai subjekta izslēgšanu no dalības piešķiršanas procedūrās vai par finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un lēmums par saistītās informācijas publicēšanu būtu jāpieņem atbildīgajam kredītrīkotājam, ņemot vērā tā autonomiju administratīvajās lietās. Ja nav galīga sprieduma vai galīga administratīva lēmuma un ja runa ir par nopietnu līgumpārkāpumu gadījumiem, atbildīgajiem kredītrīkotājiem lēmums būtu jāpieņem, balstoties uz provizorisko juridisko klasifikāciju, ņemot vērā paneļkomitejas ieteikumu. Šai paneļkomitejai būtu arī jānovērtē izslēgšanas ilgums gadījumos, kad ar galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu šis ilgums nav noteikts. |
(68) |
Paneļkomitejas uzdevums būtu nodrošināt izslēgšanas sistēmas konsekventu darbību. Paneļkomitejas sastāvā vajadzētu būt pastāvīgam priekšsēdētājam, diviem Komisijas pārstāvjiem un tā kredītrīkotāja pārstāvim, kas iesniedza pieteikumu. |
(69) |
Provizoriskā juridiskā klasifikācija neskar attiecīgās personas vai subjekta rīcības galīgo novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tāpēc pēc tam, kad ir paziņots par šādu galīgo novērtējumu, būtu jāpārskata paneļkomitejas ieteikums, kā arī atbildīgā kredītrīkotāja lēmums. |
(70) |
Atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāizslēdz persona vai subjekts, ja galīgā spriedumā vai galīgā administratīvā lēmumā ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo darbību, tīšā vai netīšā tādu pienākumu neizpildē, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu vai nodokļu maksājumiem, subjekta izveidošanā citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības, krāpšanā, kas ietekmē budžetu, korupcijā, rīcībā saistībā ar līdzdalību noziedzīgā organizācijā, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā, nodarījumos, kas saistīti ar teroristu darbībām, bērnu nodarbināšanā vai cita veida cilvēku tirdzniecībā vai pārkāpuma veikšanā. Persona vai subjekts būtu jāizslēdz arī nopietna juridisko saistību pārkāpuma vai bankrota gadījumā. |
(71) |
Pieņemot lēmumu par personas vai subjekta izslēgšanu vai finansiāla soda piemērošanu personai vai subjektam un par saistītās informācijas publicēšanu, atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jānodrošina atbilstība proporcionalitātes principam, jo īpaši ņemot vērā situācijas nopietnību, tās ietekmi uz budžetu, laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības, rīcības ilgumu un atkārtošanos, to, vai rīcība bijusi tīša vai pieļautās neuzmanības pakāpi un personas vai subjekta sadarbības līmeni ar attiecīgo kompetento iestādi un minētās personas vai subjekta sniegto palīdzību izmeklēšanā. |
(72) |
Atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt arī iespējai izslēgt personu vai subjektu, ja fiziska vai juridiska persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par ekonomikas dalībnieka parādsaistībām, ir bankrotējusi vai nonākusi līdzīgā maksātnespējas situācijā vai ja minētā fiziskā vai juridiskā persona nepilda savas saistības, kas attiecas uz sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu vai nodokļu maksājumiem, ja šādas situācijas ietekmē minētā ekonomikas dalībnieka finansiālo stāvokli. |
(73) |
Attiecībā uz personu vai subjektu nebūtu jāpiemēro lēmums par izslēgšanu, ja tas ir veicis korektīvos pasākumus, tādējādi pierādot savu uzticamību. Minētā iespēja nebūtu jāpiemēro vissmagāko noziedzīgo darbību gadījumā. |
(74) |
Ņemot vērā proporcionalitātes principu, būtu jānošķir gadījumi, kad kā alternatīvu izslēgšanai ir iespējams piemērot finansiālu sodu, no vienas puses, un gadījumi, kad, lai panāktu preventīvu ietekmi, attiecīgā saņēmēja rīcības smagums saistībā ar centieniem nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus attaisno finansiāla soda piemērošanu papildus izslēgšanai, no otras puses. Būtu jānosaka arī maksimālais finansiālais sods, ko var piemērot līgumslēdzēja iestāde. |
(75) |
Finansiāls sods būtu jāpiemēro vienīgi saņēmējam, nevis dalībniekam, jo piemērojamā finansiālā soda apjomu aprēķina, balstoties uz attiecīgo juridisko saistību vērtību. |
(76) |
Iespēja pieņemt lēmumus par izslēgšanu vai piemērot finansiālos sodus ir neatkarīga no iespējas piemērot līgumā noteiktos sodus, piemēram, līgumsodu. |
(77) |
Izslēgšanas ilgumam vajadzētu būt ierobežotam, kā tas ir saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES, un būtu jāatbilst proporcionalitātes principam. |
(78) |
Ir nepieciešams noteikt noilguma termiņa sākuma datumu un ilgumu lēmumu pieņemšanai par izslēgšanu vai finansiālo sodu uzlikšanu. |
(79) |
Ir svarīgi, lai būtu iespējams pastiprināt ar izslēgšanu un finansiālo sodu panākto preventīvo ietekmi. Šajā sakarā preventīvā ietekme būtu jāpastiprina ar iespēju publicēt informāciju par izslēgšanu un/vai finansiālo sodu, tāda veidā, lai tiktu ievērotas datu aizsardzības prasības, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 45/2001 un Direktīvā (ES) 2016/679. Šādai publikācijai būtu jāpalīdz nodrošināt, lai šāda rīcība neatkārtotos. Juridiskās noteiktības labad un saskaņā ar proporcionalitātes principu būtu jāprecizē, kādās situācijās publicēšanai nebūtu jānotiek. Savā novērtējumā atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāņem vērā paneļkomitejas ieteikumi. Attiecībā uz fiziskām personām personas dati būtu jāpublicē tikai izņēmuma apstākļos, kad to attaisno rīcības smagums vai tās ietekme uz Savienības finanšu interesēm. |
(80) |
Informācija, kas saistīta ar izslēgšanu vai finansiālu sodu, būtu jāpublicē tikai atsevišķos gadījumos, piemēram, tādos kā smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, krāpšana, būtisks trūkums izpildīt galvenos pienākumus, kas paredzēti no budžeta finansētās juridiskās saistībās, pārkāpums un subjekta izveide citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai kādas citas juridiskās saistības. |
(81) |
Izslēgšanas kritēriji būtu skaidri jānodala no kritērijiem, kas var būt par iemeslu noraidīšanai piešķiršanas procedūrā. |
(82) |
Būtu jācentralizē informācija par agrīnu risku atklāšanu un par lēmumiem par izslēgšanu un finansiālu sodu uzlikšanu personai vai subjektam. Šajā nolūkā attiecīgā informācija būtu jāuzglabā datubāzē, ko izveidojusi un pārvalda Komisija, kas ir centralizētās sistēmas īpašniece. Minētajai sistēmai būtu jādarbojas, ievērojot tiesības uz privātumu un personas datu aizsardzību. |
(83) |
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas izveidei un pārvaldībai vajadzētu būt Komisijas atbildībā, savukārt pārējām Savienības iestādēm un struktūrām, kā arī visām personām un subjektiem, kas izpilda Savienības līdzekļus tiešajā, dalītajā un netiešajā pārvaldībā, būtu jāpiedalās minētajā sistēmā, nosūtot attiecīgo informāciju Komisijai. Atbildīgajam kredītrīkotājam un paneļkomitejai būtu jānodrošina personas vai subjekta tiesības uz aizstāvību. Tādas pašas tiesības būtu jādod personai vai subjektam saistībā ar agrīnu atklāšanu, ja kredītrīkotāja paredzētais akts varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgās personas vai subjekta tiesības. Ja notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita Savienības finanšu intereses ietekmējoša nelikumīga darbība, saistībā ar kuru vēl nav pieņemts galīgs spriedums, atbildīgajam kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai atlikt personas vai subjekta paziņošanu un paneļkomitejai – atlikt personas vai subjekta tiesības iesniegt savus apsvērumus. Šādai atlikšanai vajadzētu būt attaisnojamai tikai tad, ja ir pārliecinoši leģitīmi iemesli ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti. |
(84) |
Saskaņā ar LESD 261. pantu būtu jāpiešķir Eiropas Savienības Tiesai neierobežota jurisdikcija attiecībā uz lēmumiem par izslēgšanu un finansiālajiem sodiem, ko piemēro saskaņā ar šo regulu. |
(85) |
Lai atvieglotu Savienības finanšu interešu aizsardzību pie visām budžeta izpildes metodēm, personām un subjektiem, kas iesaistīti budžeta izpildē dalītajā un netiešajā pārvaldībā, attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai ņemt vērā izslēgšanas gadījumus, par kuriem lēmumus ir pieņēmuši Savienības līmeņa kredītrīkotāji. |
(86) |
Ar šo regulu būtu jāveicina e-pārvaldības mērķa sasniegšana, jo īpaši elektronisko datu izmantošana Savienības iestāžu un trešo personu savstarpējā informācijas apmaiņā. |
(87) |
Pāreja uz elektronisku informācijas apmaiņu un dokumentu iesniegšanu elektroniski, tostarp attiecīgā gadījumā uz elektronisko iepirkumu, ir būtisks vienkāršošanas pasākums, attiecībā uz kuru būtu jāparedz skaidri nosacījumi par izmantojamo sistēmu akceptēšanu, lai tādējādi radītu juridiski korektu vidi, līdztekus dalībnieku, saņēmēju un kredītrīkotāju labā saglabājot elastību Savienības līdzekļu pārvaldībā, kā paredzēts šajā regulā. |
(88) |
Būtu jāparedz noteikumi par sastāvu un uzdevumiem, kādi ir komitejai, kura atbild par pieteikuma dokumentu novērtēšanu iepirkuma procedūrā un dotāciju piešķiršanas procedūrā un konkursos par godalgām. Vajadzētu būt iespējamam komitejas sastāvā iekļaut ārējos ekspertus, ja minētā iespēja ir paredzēta pamataktā. |
(89) |
Saskaņā ar labas pārvaldības principu kredītrīkotājam precizējumi vai trūkstošie dokumenti būtu jāpieprasa, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un neļaujot būtiski mainīt pieteikuma dokumentus. Kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai nolemt nerīkoties šādi tikai pienācīgi pamatotos gadījumos. Turklāt kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai labot acīmredzamu pārrakstīšanās kļūdu vai prasīt, lai to izlabo dalībnieks. |
(90) |
Pareizas finanšu pārvaldības labad būtu jāpieprasa, lai Komisija aizsargājas, attiecībā uz priekšfinansējuma izmaksāšanu pieprasot garantijas. Darbuzņēmējiem un labuma guvējiem izvirzāmajai prasībai iesniegt garantijas nevajadzētu būt automātiskai, bet tās pamatā vajadzētu būt riska analīzei. Ja īstenošanas gaitā kredītrīkotājs atklāj, ka garantijas devējam saskaņā ar piemērojamajām valsts tiesībām nav vai vairs nav tiesību sniegt garantijas, kredītrīkotājam vajadzētu būt iespējai pieprasīt aizstāt konkrēto garantiju. |
(91) |
Atšķirīgie noteikumu kopumi attiecībā uz tiešo un netiešo pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz “budžeta izpildes uzdevumu” jēdziena noteikšanu, ir radījuši pārpratumus un kvalifikācijas kļūdu risku gan Komisijai, gan tās partneriem, un tādēļ tie būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo. |
(92) |
Būtu jāpārskata noteikumi par to personu un struktūru, kas īsteno Savienības līdzekļus netiešajā pārvaldībā, pīlāru ex ante novērtējumu, lai Komisija varētu pēc iespējas vairāk paļauties uz minēto personu un struktūru noteikumiem un procedūrām, kuras ir atzītas par līdzvērtīgām Komisijas izmantotajām. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka gadījumos, kad novērtējumā atklājas jomas, kurās ieviestās procedūras nav pietiekamas, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai būtu jāspēj parakstīt iemaksu nolīgumus, vienlaikus uzliekot atbilstīgus uzraudzības pasākumus. Tāpat ir svarīgi precizēt, kādos gadījumos Komisijai ir iespēja pieņemt lēmumu nepieprasīt ex ante pīlāru novērtējumu, lai parakstītu iemaksu nolīgumus |
(93) |
To personu un subjektu atlīdzībai, kuri izpilda budžetu, attiecīgā un iespējamā gadījumā būtu jābalstās uz sniegumu. |
(94) |
Komisija veido partnerības ar trešām valstīm, izmantojot finansēšanas nolīgumus. Ir svarīgi precizēt minēto finansēšanas nolīgumu saturu, jo īpaši attiecībā uz tām pasākuma daļām, kuras izpilda trešā valsts netiešajā pārvaldībā. |
(95) |
Ir svarīgi atzīt specifiskumu, kāds piemīt finansējuma apvienošanas mehānismiem vai platformām, kurās Komisija savu iemaksu apvieno ar finanšu iestāžu iemaksu, un precizēt, kā piemērojami noteikumi par finanšu instrumentiem un budžeta garantijām. |
(96) |
Iepirkuma noteikumiem un principiem, ko piemēro publiskajiem līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības Savienības iestādes piešķir savā vārdā, būtu jābalstās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (14) un Direktīvā 2014/24/ES iekļautajiem noteikumiem. |
(97) |
Attiecībā uz jauktiem līgumiem būtu jāprecizē metodika, saskaņā ar kuru līgumslēdzējas iestādes nosaka piemērojamos noteikumus. |
(98) |
Būtu jāprecizē ex ante un ex post publiskošanas pasākumi, kas nepieciešami iepirkuma procedūras uzsākšanai tādiem līgumiem, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka par Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, un tādiem līgumiem, uz kuriem minētā direktīva neattiecas. |
(99) |
Šajā regulā neatkarīgi no robežvērtībām būtu jāietver izsmeļošs saraksts ar visām iepirkuma procedūrām, kas pieejamas Savienības iestādēm. |
(100) |
Administratīvās vienkāršošanas labad un lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) līdzdalību, vidējas vērtības līgumiem būtu jāparedz sarunu procedūras. |
(101) |
Tāpat kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, ar šo regulu būtu jādod iespēja pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas veikt apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. Lai nodrošinātu inovācijas partnerību izmantošanu tikai tad, ja nepieciešamie būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi tirgū vai kā tirgum tuvinātas izstrādes darbības nepastāv, šajā regulā būtu jāparedz pienākums pirms inovācijas partnerības izmantošanas veikt šādu iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. |
(102) |
Būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējas iestādes var sekmēt vides aizsardzību un palīdzēt veicināt ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus nodrošinot, ka tās ar saviem līgumiem panāk vislabāko cenas un vērtības attiecību, jo īpaši pieprasot īpašus marķējumus vai izmantojot atbilstīgas piešķiršanas metodes. |
(103) |
Lai nodrošinātu to, ka ekonomikas dalībnieki līgumu izpildē ievēro piemērojamos vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumus, kas noteikti Savienības tiesību aktos, valstu tiesību aktos, koplīgumos vai Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā uzskaitītajās starptautiskajās sociālās un vides jomas konvencijās, šiem pienākumiem būtu jāietilpst prasību minimumā, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde, un tie būtu jāiekļauj līgumslēdzējas iestādes parakstītajos līgumos. |
(104) |
Ir lietderīgi konstatēt dažādus gadījumus, kurus parasti dēvē par “interešu konflikta” situācijām, un tajos rīkoties atšķirīgi. Jēdziens “interešu konflikts” būtu jāizmanto tikai gadījumos, kad šādā situācijā ir persona vai subjekts, kam ir budžeta izpildes, revīzijas vai kontroles pienākumi, vai kādas Savienības iestādes vai jebkāda līmeņa valsts iestādes ierēdnis vai darbinieks. Mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata par smagu profesionālās ētikas pārkāpumu, kura rezultātā var saņemt noraidījumu piešķiršanas procedūrā un/vai zaudēt iespēju saņemt Savienības līdzekļus. Turklāt ekonomikas dalībnieki varētu būt situācijā, kad tos nebūtu jāizvēlas līguma īstenošanai tāpēc, ka pastāv konfliktējošas profesionālās intereses. Piemēram, uzņēmums nedrīkstētu izvērtēt projektu, kurā tas ir piedalījies, vai revidents nedrīkstētu veikt to pārskatu revīziju, kurus tas iepriekš apstiprinājis. |
(105) |
Saskaņā ar Direktīvu 2014/24/ES vajadzētu būt iespējai jebkādā secībā pārbaudīt, vai ekonomikas dalībnieks ir izslēgts, piemērot atlases un piešķiršanas kritērijus, kā arī pārbaudīt atbilstību iepirkuma procedūras dokumentiem. Tāpēc vajadzētu būt iespējai noraidīt piedāvājumus, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem bez iepriekšējas pārbaudes par attiecīgā pretendenta atbilstību izslēgšanas vai atlases kritērijiem. |
(106) |
Līgumslēgšanas tiesības būtu jāpiešķir, balstoties uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atbilstoši Direktīvas 2014/24/ES 67. pantam. |
(107) |
Juridiskās noteiktības labad ir jāprecizē, ka atlases kritēriji ir saistīti tikai ar kandidātu vai pretendentu vērtēšanu un ka piešķiršanas kritēriji ir saistīti tikai ar piedāvājumu vērtēšanu. Konkrētāk – tā personāla kvalifikācija un pieredze, kuram ir uzdota līguma izpilde, būtu jāizmanto tikai kā atlases kritērijs, nevis kā piešķiršanas kritērijs, jo citādi rastos pārklāšanās un dubultas novērtēšanas risks attiecībā uz vienu un to pašu elementu. Turklāt, ja šāda kvalifikācija un pieredze tiktu izmantota kā piešķiršanas kritērijs, jebkādas izmaiņas attiecībā uz personālu, kam uzdota līguma izpilde, pat ar slimību vai amata maiņu attaisnotos gadījumos liktu apšaubīt nosacījumus, ar kādiem tika piešķirtas līgumslēgšanas tiesības, un tādējādi radītu juridisku nenoteiktību. |
(108) |
Savienības iepirkumam būtu jānodrošina, lai Savienības līdzekļi tiktu izlietoti efektīvi, pārredzami un pienācīgi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu Savienības līdzekļu saņēmējiem. Šajā sakarībā e-iepirkumam būtu jāpalīdz labāk izmantot Savienības līdzekļus un jāuzlabo iepirkuma līgumu pieejamība visiem ekonomikas dalībniekiem. Visām Savienības iestādēm, kas veic iepirkumu, būtu savās tīmekļa vietnēs jāpublicē skaidri noteikumi par iegādi, izdevumiem un uzraudzību, kā arī par visām piešķirtajām līgumslēgšanas tiesībām, tostarp par līgumu vērtību. |
(109) |
Būtu jāprecizē, ka ikvienai procedūrai ir sākšanas posms un izvērtēšanas posms. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas lēmums vienmēr būtu jāpieņem izvērtējuma rezultātā. |
(110) |
Paziņojot par procedūras iznākumu, kandidāti un pretendenti būtu jāinformē par iemesliem, uz kuriem balstās pieņemtais lēmums, un viņiem būtu jāsaņem sīki izklāstīts pamatojums, kura pamatā ir izvērtējuma ziņojuma saturs. |
(111) |
Tā kā kritērijus piemēro bez konkrētas secības, noraidītajiem pretendentiem, kuri iesnieguši atbilstīgus piedāvājumus, pēc to pieprasījuma būtu jāsaņem informācija par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām. |
(112) |
Attiecībā uz pamatlīgumiem ar konkursa atsākšanu nevajadzētu būt pienākumam kādam no neizraudzītajiem pretendentiem sniegt informāciju par izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un salīdzinošajām priekšrocībām, pamatojoties uz to, ka, konkrētā pamatlīguma pusēm saņemot šādu informāciju, katrā konkursa atsākšanas reizē var tikt apdraudēta godīga konkurence. |
(113) |
Līgumslēdzējai iestādei vajadzētu būt iespējai atcelt iepirkuma procedūru pirms līguma parakstīšanas, nedodot kandidātiem vai pretendentiem tiesības pieprasīt jebkādu kompensāciju. Tam nebūtu jāskar situācijas, kad līgumslēdzēja iestāde ir rīkojusies tā, ka saskaņā ar vispārējiem Savienības tiesību aktu principiem ir iespējams to saukt pie atbildības par zaudējumiem. |
(114) |
Tāpat kā Direktīvā 2014/24/ES, ir jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem līguma izpildes laikā līgumā ir iespējams veikt izmaiņas, nerīkojot jaunu iepirkuma procedūru. Konkrētāk, jauna iepirkuma procedūra nebūtu vajadzīga gadījumā, ja notikušas administratīvās izmaiņas, tiesību vispārēja nodošana un skaidru un nepārprotamu pārskatīšanas klauzulu vai iespēju piemērošana, kas neskar sākotnējās procedūras prasību minimumu. Jauna iepirkuma procedūra būtu vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā līgumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt būtiskos minētā līguma noteikumus, īpaši tad, ja šīs izmaiņas būtu ietekmējušas procedūras iznākumu tādā gadījumā, ja izmainītie noteikumi būtu bijuši sākotnējās procedūras daļa. |
(115) |
Lai nodrošinātu būtisku līgumisko pienākumu ievērošanu un pienācīgu izpildi visā līguma darbības laikā, ir jāparedz iespēja pieprasīt izpildes garantiju attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm un kompleksiem pakalpojumiem. Tāpat saskaņā ar attiecīgajās nozarēs ierasto praksi līgumsaistību periodā ir jāparedz iespēja pieprasīt ieturējuma summas garantiju. |
(116) |
Lai varētu noteikt piemērojamās robežvērtības un procedūras, ir jāprecizē, vai Savienības iestādes, izpildaģentūras un Savienības struktūras tiek uzskatītas par līgumslēdzējām iestādēm. Tās nebūtu jāuzskata par līgumslēdzējām iestādēm gadījumos, kad tās veic pirkumus no centralizēto iepirkumu struktūras. Turklāt Savienības iestādes veido vienu juridisko subjektu un to struktūrvienības savā starpā nevar noslēgt līgumus, bet tikai dienestu līmeņa nolīgumus. |
(117) |
Ir lietderīgi šajā regulā iekļaut atsauci uz abām Direktīvā 2014/24/ES noteiktajām robežvērtībām, kas piemērojamas attiecīgi būvdarbiem un piegādēm un pakalpojumiem. Minētās robežvērtības gan vienkāršošanas, gan pareizas finanšu pārvaldības nolūkā būtu jāpiemēro arī koncesijas līgumiem, ņemot vērā Savienības iestāžu līgumslēgšanas vajadzību īpatnības. Tādējādi minēto robežvērtību pārskatīšana, kā paredzēts Direktīvā 2014/24/ES, būtu tieši piemērojama saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam. |
(118) |
Saskaņošanas un vienkāršošanas labad standarta procedūras, kas piemērojamas iepirkumam, būtu jāpiemēro arī iepirkumiem, kuriem piemērojams Direktīvas 2014/24/ES 74. pantā minētais sociālo un citu īpašu pakalpojumu līgumu atvieglotais režīms. Tāpēc atvieglotā režīma iepirkumu robežvērtība būtu jāsaskaņo ar pakalpojumu līgumu robežvērtību. |
(119) |
Ir jāprecizē nogaidīšanas perioda piemērošanas nosacījumi, kas jāievēro pirms līguma vai pamatlīguma parakstīšanas. |
(120) |
Noteikumiem, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, būtu jāatbilst principiem, kuri noteikti Direktīvās 2014/23/ES un 2014/24/ES. |
(121) |
Lai mazinātu sarežģītību, racionalizētu spēkā esošos noteikumus un uzlabotu iepirkuma noteikumu saprotamību, ir jāapvieno vispārīgie iepirkuma noteikumi un konkrētie noteikumi, kas piemērojami iepirkumam ārējo darbību jomā, un jānovērš lieki atkārtojumi un savstarpējās atsauces. |
(122) |
Ir jāprecizē, kuriem ekonomikas dalībniekiem atkarībā no to uzņēmējdarbības vietas ir pieeja saskaņā ar šo regulu veiktajam iepirkumam, un šādas pieejas iespēja ir skaidri jāparedz arī starptautiskām organizācijām. |
(123) |
Lai panāktu līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt iepirkuma noteikumu pārredzamību un lielāku saskaņotību, no vienas puses, un nepieciešamību dažos minēto noteikumu tehniskajos aspektos paredzēt elastību, no otras puses, iepirkuma tehniskie noteikumi būtu jāparedz šīs regulas pielikumā, un attiecībā uz minētā pielikuma grozījumiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. |
(124) |
Ir jāprecizē darbības joma sadaļai par dotācijām, jo īpaši attiecībā uz to, kādi pasākumi vai struktūras ir tiesīgi saņemt dotāciju, kā arī attiecībā uz juridiskajām saistībām, ko var izmantot dotācijām. Jo īpaši būtu pakāpeniski jāatsakās no dotāciju lēmumiem to ierobežotā izmantojuma dēļ un tāpēc, ka pakāpeniski tiek ieviestas elektroniskās dotācijas. Struktūra būtu jāvienkāršo, noteikumus par instrumentiem, kuri nav dotācijas, pārvietojot uz citām šīs regulas daļām. Būtu jāprecizē, kāda veida struktūras var saņemt darbības dotācijas, vairs nerunājot par “struktūrām, kuras īsteno mērķi, kuram ir vispārēja Savienības nozīme”, jo minētās struktūras aptver jēdziens “struktūras, kuru mērķis ietilpst Savienības politikā un atbalsta to”. |
(125) |
Lai vienkāršotu procedūras un uzlabotu šīs regulas saprotamību, būtu jāvienkāršo un jāracionalizē noteikumi par dotācijas pieteikuma, uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un dotācijas nolīguma saturu. |
(126) |
Lai atvieglotu vairāku līdzekļu devēju finansētu pasākumu īstenošanu, kad, Savienībai uzņemoties saistības par iemaksu, vēl nav zināms kopējais pasākuma finansējuma apjoms, ir jāprecizē, kā tiek noteikta Savienības iemaksa un ar kādu metodi pārbauda tās izmantojumu. |
(127) |
Fiksētu summu, vienības izmaksu un vienotas likmes finansējuma izmantošanā gūtā pieredze liecina, ka šie finansēšanas veidi ir ievērojami vienkāršojuši administratīvās procedūras un būtiski samazinājuši kļūdu risku. Fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes ir piemēroti finansēšanas veidi neatkarīgi no Savienības iesaistīšanās jomas un jo īpaši attiecībā uz standartizētiem un atkārtotiem pasākumiem, piemēram, mobilitātes vai mācību darbībām. Turklāt, tā kā institucionālo sadarbību starp dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un labuma guvējām vai partnervalstīm (iestāžu mērķsadarbība) īsteno dalībvalstu iestādes, ir pamatoti izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas, kam būtu jāsekmē to iesaistīšanās. Lielākas efektivitātes labad dalībvalstīm un citiem Savienības līdzekļu saņēmējiem būtu jāspēj biežāk izmantot vienkāršotu izmaksu iespējas. Šajā sakarā fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju izmantošanas nosacījumi būtu jāpadara elastīgāki. Ir skaidri jānorāda, ka tiek noteikta viena fiksēta summa, kas sedz visas konkrētā pasākuma vai darba programmas attiecināmās izmaksas. Turklāt, lai veicinātu koncentrēšanos uz rezultātiem, prioritāte būtu jāpiešķir no iznākuma atkarīgam finansējumam. No ieguldījuma atkarīgas fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes būtu jāatstāj kā iespēja gadījumos, kad no iznākuma atkarīgais finansējums nav iespējams vai piemērots. |
(128) |
Administratīvās procedūras, lai apstiprinātu fiksētās summas, vienības izmaksas un vienotās likmes, būtu jāvienkāršo, šīs apstiprināšanas pilnvaras uzticot atbildīgajiem kredītrīkotājiem. Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā darbību vai izdevumu veidu vai attiecīgo kredītrīkotāju skaitu, šādu apstiprināšanu var veikt Komisija. |
(129) |
Lai dotu iespēju aizpildīt to datu pieejamības trūkumu, kurus izmanto fiksēto summu, vienības izmaksu un vienoto likmju noteikšanai, būtu jāatļauj izmantot ekspertu atzinumus. |
(130) |
Lai gan būtu jāatraisa potenciāls biežākai vienkāršotu finansējuma veidu izmantošanai, būtu jānodrošina atbilstība pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši – saimnieciskuma, efektivitātes un dubultā finansējuma nepieļaušanas principiem. Šajā nolūkā ar vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jānodrošina, lai izmantotie resursi atbilstu sasniedzamajiem mērķiem, lai vienas un tās pašas izmaksas netiktu no budžeta finansētas vairāk par vienu reizi, lai tiktu ievērots līdzfinansējuma princips un lai izvairītos no pārmērīgas saņēmēju kompensēšanas kopumā. Tādēļ vienkāršotiem finansējuma veidiem būtu jābalstās uz statistikas vai grāmatvedības datiem, līdzīgiem objektīviem līdzekļiem vai uz ekspertu slēdzieniem. Turklāt būtu jāturpina piemērot atbilstošas pārbaudes, kontroles un periodiski novērtējumi. |
(131) |
Attiecībā uz fiksētās summas, vienības izmaksu un vienotās likmes finansējumu būtu jāprecizē, kāds ir pārbaužu un kontroļu tvērums pretstatā periodisko novērtējumu tvērumam. Minētajās pārbaudēs un kontrolēs galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, vai ir izpildīti fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanas nosacījumi, tostarp, vajadzības gadījumā, vai ir nodrošināts konkrētais iznākums un/vai rezultāti. Ar minētajiem nosacījumiem nebūtu jāprasa sniegt pārskatu par izmaksām, kas faktiski radušās labuma guvējam. Ja fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma apjomu ex ante ir noteicis atbildīgais kredītrīkotājs vai Komisija, to nedrīkstētu apstrīdēt ex post kontrolēs. Tam nebūtu jāliedz dotāciju samazināt sliktas, daļējas vai novēlotas īstenošanas gadījumā vai pārkāpuma, krāpšanās vai citu pienākumu neizpildes gadījumā. Dotācija jo īpaši būtu jāsamazina tad, ja nav izpildīti nosacījumi fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma izmaksāšanai. Periodiskā novērtējuma biežumam un tvērumam vajadzētu būt atkarīgam no izmaksu attīstības un būtības, jo īpaši, ņemot vērā būtiskas izmaiņas tirgus cenās un citus attiecīgos apstākļus. Periodiskā novērtējuma rezultātā varētu tikt pārskatītas turpmākiem nolīgumiem piemērojamās fiksētās summas, vienības izmaksas vai vienotās likmes, bet šo novērtējumu nedrīkstētu izmantot, lai apstrīdētu jau saskaņotās fiksēto summu, vienības izmaksu vai vienoto likmju vērtības. Periodiskajā fiksētās summas, vienības izmaksu vai vienotās likmes finansējuma novērtējumā varētu būt nepieciešama piekļuve labuma guvēja pārskatiem statistikas un metodiskām vajadzībām, un šāda piekļuve ir nepieciešama arī krāpšanas novēršanas un atklāšanas nolūkā. |
(132) |
Lai sekmētu mazo organizāciju dalību Savienības politikas īstenošanā ierobežotu resursu apstākļos, par attiecināmām izmaksām ir jāatzīst tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie. Tā rezultātā šādām organizācijām vajadzētu būt iespējamam plašāk izmantot brīvprātīgo darbu pasākuma vai darba programmas līdzfinansējuma statusā. Neskarot pamataktā noteikto maksimālo līdzfinansējuma likmi, Savienības dotācijai šādos gadījumos būtu jāaptver tikai lēstās attiecināmās izmaksas, kas nav brīvprātīgo darba izmaksas. Tā kā brīvprātīgo darbs ir darbs, kuru trešās personas veic, nesaņemot par to atalgojumu no labuma guvēja, ar šo ierobežojumu tiek novērsts, ka labuma guvējam tiktu atlīdzinātas izmaksas, kuras tas nav sedzis. Turklāt tā darba vērtība, kuru veikuši brīvprātīgie, nedrīkstētu pārsniegt 50 % no iemaksām natūrā un jebkāda cita līdzfinansējuma. |
(133) |
Lai aizsargātu vienu no publisko finanšu pamatprincipiem, šajā regulā būtu jāatstāj spēkā bezpeļņas princips. |
(134) |
Dotācijas principā būtu jāpiešķir pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus. Ja ir pieļaujami izņēmumi, tie būtu jāinterpretē un jāpiemēro ar ierobežojumiem tvēruma un ilguma ziņā. Iespēja izņēmuma kārtā piešķirt dotācijas bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus struktūrām ar de facto vai de jure pastāvošu monopolu, būtu jāizmanto tikai tad, ja attiecīgās struktūras ir vienīgās, kuras var īstenot attiecīgā veida darbības vai kurām šāds monopols ir uzticēts ar tiesību aktiem vai ar valsts varu. |
(135) |
Saistībā ar virzību uz elektroniskajām dotācijām un elektronisko iepirkumu būtu jālūdz, lai pieteikuma iesniedzēji un pretendenti savu juridiskā statusa un finansiālās dzīvotspējas apliecinājumu iesniegtu tikai vienu reizi konkrētā laikposmā, un nebūtu jāprasa, lai tie katrā piešķiršanas procedūrā atkārtoti iesniegtu apliecinošos dokumentus. Tādēļ prasības ir jāsaskaņo uz to gadu skaitu, kuros dokumenti dotāciju piešķiršanas procedūrās un iepirkuma procedūrās tiks prasīti. |
(136) |
Tā kā godalgas ir vērtīgs finansiālā atbalsta veids, kas nav saistīts ar prognozējamām izmaksām, to izmantošana būtu jāatvieglo un būtu jāprecizē piemērojamie noteikumi. Godalgas būtu jāuzskata par tādām, kas papildina, nevis aizstāj citus finansēšanas instrumentus, piemēram, dotācijas. |
(137) |
Lai godalgu izmantojumu padarītu elastīgāku, Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētais pienākums publicēt konkursus par godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka, budžeta projektam pievienotajos pārskatos būtu jāaizstāj ar pienākumu iepriekš iesniegt informāciju Eiropas Parlamentam un Padomei un konkrēti minēt šādas godalgas finansēšanas lēmumā. |
(138) |
Godalgas būtu jāpiešķir saskaņā ar pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem. Šajā sakarībā būtu jānosaka konkursu raksturlielumu minimums, jo īpaši kārtība, kā godalgu pēc tās piešķiršanas izmaksā uzvarētājiem, un piemēroti publicēšanas līdzekļi. Ir arī jānosaka skaidri definēta piešķiršanas procedūra – no pieteikumu iesniegšanas līdz pieteikuma iesniedzēju informēšanai un lēmuma paziņošanai par uzvarējušo pieteikuma iesniedzēju, kura līdzinātos dotāciju piešķiršanas procedūrai. |
(139) |
Šajā regulā būtu jānosaka principi un nosacījumi, kas piemērojami finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālajai palīdzībai un noteikumi par Savienības finansiālās atbildības ierobežošanu, cīņu pret krāpšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, finanšu instrumentu darbības izbeigšanu un ziņošanu. |
(140) |
Pēdējos gados Savienība arvien vairāk ir izmantojusi finanšu instrumentus, kas ļauj budžetam nodrošināt lielāku sviras efektu, taču vienlaikus tie šim budžetam rada finanšu risku. Minētie finanšu instrumenti ietver ne tikai finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012, bet arī citus instrumentus, piemēram, budžeta garantijas un finansiālo palīdzību, kurus līdz šim reglamentēja tikai noteikumi, kas paredzēti to attiecīgajos pamataktos. Lai nodrošinātu minētajam instrumentu kopumam piemērojamo principu viendabību, ir svarīgi izveidot kopēju sistēmu un pārgrupēt tos jaunā šīs regulas sadaļā, kurā papildus spēkā esošajiem noteikumiem, kas piemērojami finanšu instrumentiem, ir iedaļas par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību dalībvalstīm vai trešām valstīm. |
(141) |
Finanšu instrumenti un budžeta garantijas var būt vērtīgs veids, kā vairot Savienības līdzekļu ietekmi, minētos līdzekļus apvienojot ar citiem līdzekļiem un radot sviras efektu. Finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto tikai tad, ja nepastāv risks, ka tie izkropļos konkurenci iekšējā tirgū vai nebūs saderīgi ar valsts atbalsta noteikumiem. |
(142) |
Attiecībā uz gada apropriācijām, ko konkrētai programmai apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, finanšu instrumenti un budžeta garantijas būtu jāizmanto, balstoties uz ex ante izvērtējumu, kura rezultāti liecina, ka tie dod iespēju efektīvi sasniegt Savienības politikas mērķus. |
(143) |
Finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība būtu jāapstiprina ar pamataktu. Ja pienācīgi pamatotos gadījumos finanšu instrumentus izveido bez pamatakta, Eiropas Parlamentam un Padomei tie būtu jāapstiprina budžetā. |
(144) |
Būtu jādefinē instrumenti, uz kuriem potenciāli attiecas X sadaļa, piemēram, aizdevumi, garantijas, kapitālieguldījumi, kvazikapitāla ieguldījumi un riska dalīšanas instrumenti. Būtu jāļauj, lai riska dalīšanas instrumentu definīcija aptvertu projektu obligāciju kredītkvalitātes uzlabojumus, kas attiecas uz projekta parādu apkalpošanas risku un mazina obligāciju turētāju kredītrisku, izmantojot kredītkvalitātes uzlabojumus aizdevuma vai garantijas veidā. |
(145) |
Jebkādu atmaksu no finanšu instrumenta vai budžeta garantijas būtu jāizmanto tā instrumenta vai garantijas labā, no kura atmaksa ir gūta, lai palielinātu minētā instrumenta vai garantijas efektivitāti, ja vien pamataktā nav paredzēts citādi, un tā būtu jāņem vērā, ierosinot tam pašam instrumentam vai garantijai paredzēt nākamās apropriācijas. |
(146) |
Ir lietderīgi atzīt interešu saskaņošanas nozīmi virzībā uz Savienības politikas mērķiem un jo īpaši to, ka EIB un EIF ir speciālās zināšanas finanšu instrumentu un budžeta garantiju izmantošanā. |
(147) |
EIB un EIF, darbojoties grupā, vajadzētu būt iespējai savstarpēji nodot daļu no īstenošanas, ja šāda nodošana varētu nākt par labu konkrēta pasākuma īstenošanai un ir paredzēta attiecīgajā nolīgumā ar Komisiju. |
(148) |
Būtu jāprecizē, ka tad, ja finanšu instrumentus vai budžeta garantijas kombinē ar papildu atbalsta veidiem no budžeta, finanšu instrumentu vai budžeta garantijas noteikumi būtu jāpiemēro visam pasākumam. Attiecīgā gadījumā šie noteikumi būtu jāpapildina ar konkrētām prasībām, kas paredzētas speciālos nozares noteikumos. |
(149) |
No budžeta finansētu finanšu instrumentu un budžeta garantiju īstenošanā būtu jāievēro Savienības politika attiecībā uz jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, un tās atjauninājumi, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos par kritērijiem un procesu, kuru rezultātā izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (15) un to pielikumā, kā arī Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (16), un to pielikumos. |
(150) |
Budžeta garantijas un finansiālā palīdzība dalībvalstīm vai trešām valstīm parasti ir ārpusbudžeta operācijas ar būtisku ietekmi uz Savienības bilanci. Kaut arī tās parasti saglabājas kā ārpusbudžeta operācijas, ir lietderīgi iekļaut šajā regulā noteikumus, kas nodrošina stingrāku Savienības finanšu interešu aizsardzību un skaidrāku sistēmu to apstiprināšanai, pārvaldībai un uzskaitei. |
(151) |
Savienība nesen ir sākusi nozīmīgas iniciatīvas, kas balstās uz budžeta garantijām, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) vai Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA). Minētos instrumentus raksturo tas, ka tie Savienībai rada iespējamās saistības un prasa veidot līdzekļu uzkrājumus, lai radītu likviditātes rezerves, kas dod iespēju ar budžetu pienācīgi reaģēt uz maksājumu saistībām, kuras varētu rasties minēto iespējamo saistību rezultātā. Lai nodrošinātu Savienības kredītreitingu un tādējādi tās spēju sniegt efektīvu finansējumu, ir būtiski, ka iespējamo saistību apstiprināšanā, uzkrājumu veidošanā un uzraudzībā tiek ievērots stingrs noteikumu kopums, kas attiecināms uz visām budžeta garantijām. |
(152) |
Iespējamās saistības, kas rodas budžeta garantiju rezultātā, var attiekties uz ļoti dažādām finansēšanas un ieguldījumu operācijām. Varbūtību, ka budžeta garantija tiks izmantota, nav iespējams ar pilnīgu pārliecību ieplānot par katru gadu, kā tas ir attiecībā uz aizdevumiem, kuriem ir noteikts atmaksāšanas grafiks. Tāpēc ir obligāti jāizveido iespējamo saistību apstiprināšanas un uzraudzības sistēma, ar kuru jebkurā brīdī tiktu nodrošināts, ka pilnībā tiek ievērots gada maksājumu apropriāciju maksimālā robeža, kas noteikta Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (17). |
(153) |
Minētajā sistēmā būtu jāparedz arī pārvaldība un kontrole, tostarp regulāra pārskatu sniegšana par Savienības finanšu riska darījumiem. Uzkrājumu likme attiecībā uz finanšu saistībām būtu jānosaka, balstoties uz pienācīgu riska novērtējumu tiem finanšu riskiem, kurus rada attiecīgais instruments. Iespējamo saistību ilgtspēja būtu ik gadu jānovērtē ikgadējā budžeta procedūrā. Lai izvairītos no finanšu saistību segšanai nepieciešamo uzkrājumu trūkuma, būtu jāievieš agrīnās brīdināšanas mehānisms. |
(154) |
Tā kā finanšu instrumenti, budžeta garantijas un finansiālā palīdzība tiek izmantoti arvien vairāk, ir jāmobilizē liels maksājumu apropriāciju apjoms un jāveido attiecīgi uzkrājumi. Lai panāktu sviras efektu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aizsardzības līmeni pret finanšu saistībām, ir būtiski optimizēt nepieciešamo uzkrājumu apjomu un panākt efektivitātes ieguvumus, minētos uzkrājumus apvienojot kopējā uzkrājumu fondā. Turklāt elastīgāks minēto apvienoto uzkrājumu izmantojums dod iespēju panākt tādu kopējo efektīvo uzkrājumu likmi, kas nodrošina prasīto aizsardzību ar optimizētu resursu apjomu. |
(155) |
Lai plānošanas periodam pēc 2020. gada nodrošinātu pareizu kopējā uzkrājumu fonda darbību, Komisijai līdz 2019. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz neatkarīgs ārējais novērtējums par priekšrocībām un trūkumiem, kādi rodas, ja kopējā uzkrājumu fonda aktīvu finanšu pārvaldība tiek uzticēta Komisijai, EIB vai abu šo iestāžu kombinējumam, novērtējumā ņemot vērā attiecīgos tehniskos un institucionālos kritērijus, ko izmanto, lai attiecībā uz katru iestādi salīdzinātu aktīvu pārvaldības pakalpojumus, tostarp tehnisko infrastruktūru, sniegto pakalpojumu izmaksas, iestāžu sistēmu, ziņošanu, izpildi, pārskatatbildību un speciālās zināšanas, un ņemot vērā citas aktīvu pārvaldības pilnvaras attiecībā uz budžetu. Novērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno leģislatīvā akta priekšlikums. |
(156) |
Noteikumiem, kas piemērojami uzkrājumu veidošanai un kopējam uzkrājumu fondam, būtu jāparedz stabila iekšējās kontroles sistēma. Pamatnostādnes, kas piemērojamas kopējā uzkrājumu fonda resursu pārvaldībai būtu jāpieņem Komisijai pēc apspriešanās ar Komisijas grāmatvedi. Finanšu instrumentu, budžeta garantiju vai finansiālo palīdzību kredītrīkotājiem būtu aktīvi jāuzrauga finanšu saistības, par kurām viņi atbild, un kopējā uzkrājumu fonda resursu finanšu pārvaldniekam fonda naudas līdzekļi un aktīvi būtu jāpārvalda, ievērojot Komisijas grāmatveža noteiktos noteikumus un procedūras. |
(157) |
Attiecībā uz budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāievēro tas pats principu kopums, kas noteikts finanšu instrumentiem. Budžeta garantijām jo īpaši vajadzētu būt neatceļamām, beznosacījumu un izsniedzamām pēc pieprasījuma. Tās būtu jāīsteno netiešā pārvaldībā un tikai izņēmuma gadījumos – tiešā pārvaldībā. Tām būtu jāattiecas vienīgi uz finansēšanas un ieguldījumu operācijām, un darījuma partneriem būtu jāiegulda savi resursi garantētajās operācijās. |
(158) |
Finansiālajai palīdzībai dalībvalstīm vai trešām valstīm būtu jāizpaužas kā aizdevumam, kredītlīnijai vai jebkādam citam instrumentam, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai. Šajā nolūkā Komisija būtu jāpilnvaro attiecīgajā pamataktā aizņemties vajadzīgos līdzekļus kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm, novēršot Savienības iesaistīšanos termiņu pārcelšanā, kas to pakļautu procentu likmju riskam vai citiem komercriskiem. |
(159) |
Lai panāktu iecerēto vienkāršošanu un efektivitāti, noteikumus par finanšu instrumentiem būtu jāsāk piemērot, cik vien iespējams drīz. Noteikumus par budžeta garantijām un finansiālo palīdzību, kā arī par kopējo uzkrājumu fondu būtu jāsāk piemērot, kad stājas spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada. Minētais grafiks dos iespēju pienācīgi sagatavot jaunos iespējamo saistību pārvaldības rīkus. Tas turklāt dos iespēju saskaņot X sadaļā paredzētos principus ar tiem, kuri tiks noteikti attiecīgi priekšlikumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada un ar minēto shēmu saistītajās īpašajās programmās. |
(160) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 (18) paredz jaunus noteikumus cita starpā attiecībā uz Eiropas līmeņa politisko partiju un politisko fondu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz finansēšanas nosacījumiem, finansējuma piešķiršanu un sadali, ziedojumiem un iemaksām, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņu finansēšanu, atmaksājamiem izdevumiem, zināmas finansēšanas aizliegumu, pārskatiem, ziņošanu un revīziju, īstenošanu un kontroli, sodiem, sadarbību starp Eiropas Politisko partiju un fondu iestādi, Eiropas Parlamenta kredītrīkotāju un dalībvalstīm, kā arī pārredzamību. |
(161) |
Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par iemaksām no budžeta par labu Eiropas politiskajām partijām, kā to paredz Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014. |
(162) |
Finansiālais atbalsts, ko piešķir Eiropas politiskajām partijām, būtu jāsniedz īpašas iemaksas veidā, lai pielāgotos konkrētajām minēto partiju vajadzībām. |
(163) |
Lai gan finansiālais atbalsts tiek piešķirts, nepieprasot gada darba programmu, Eiropas politiskajām partijām būtu ex post jāpamato pareiza Savienības finansējuma izlietošana. Atbildīgajam kredītrīkotājam jo īpaši būtu jāpārbauda, vai finansējums ir izlietots šajā regulā noteiktajos termiņos to atmaksājamo izdevumu apmaksai, kas noteikti uzaicinājumā pieteikties iemaksām. Eiropas politiskajām partijām paredzētās iemaksas būtu jāizlieto līdz nākamā finanšu gada beigām pēc to piešķiršanas, un pēc tam atbildīgajam kredītrīkotājam būtu jāatgūst visas neizlietotās summas. |
(164) |
Savienības finansējumu, kas piešķirts Eiropas politisko partiju darbības izmaksu finansēšanai, nedrīkstētu izlietot citiem mērķiem kā vien tiem, kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, un jo īpaši tiešai vai netiešai trešo personu, piemēram, valsts politisko partiju, finansēšanai. Eiropas politiskajām partijām iemaksas būtu jāizlieto kārtējo un turpmāko izdevumu procentuālas daļas apmaksai, nevis lai apmaksātu izdevumus vai parādus, kas radušies, pirms partija iesniegusi pieteikumus iemaksu saņemšanai. |
(165) |
Iemaksu piešķiršana turklāt būtu jāvienkāršo un jāpielāgo Eiropas politisko partiju specifikai, jo īpaši nepiemērojot atlases kritērijus, par parasto metodi nosakot vienreizēju priekšfinansējuma izmaksu pilnā apmērā un paredzot iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes finansējumu un vienības izmaksas. |
(166) |
Ja Eiropas politiskās partijas pārkāpj Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, iemaksas no budžeta būtu jāaptur, jāsamazina vai jāizbeidz. |
(167) |
Sodi, kuru pamatā ir šī regula un Regula (ES, Euratom) Nr. 1141/2014, būtu jāpiemēro konsekventi un ievērojot principu ne bis in idem (dubultās sodīšanas nepieļaujamības principu). Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 administratīvos un/vai finansiālos sodus, kas paredzēti šajā regulā, nepiemēro gadījumos, kad sodi jau ir piemēroti, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 1141/2014. |
(168) |
Ar šo regulu būtu jāizveido vispārējs regulējums, saskaņā ar kuru budžeta atbalstu var izmantot kā instrumentu ārējās darbības jomā, tostarp jāparedz trešām valstīm pienākums laikus sniegt Komisijai pienācīgu informāciju, kas paredzēta, lai izvērtētu, kā tiek pildīti saskaņotie nosacījumi un noteikumi, ar kuriem nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību. |
(169) |
Lai palielinātu Eiropas Parlamenta un Padomes lomu, būtu jāprecizē procedūra, ar ko izveido Savienības trasta fondus. Ir arī jāprecizē principi, ko piemēro iemaksām Savienības trasta fondos, jo īpaši tas, cik svarīgi ir nodrošināt citu līdzekļu devēju iemaksas, kas attaisno to izveides pievienoto vērtību. Ir jāprecizē arī finanšu dalībnieku un Savienības trasta fonda valdes pienākumi un jādefinē noteikumi, ar kuriem nodrošina, lai Savienības trasta fonda valdē iesaistītie līdzekļu devēji būtu taisnīgi pārstāvēti un lai līdzekļu izmantošanai obligāti būtu vajadzīgs pozitīvs Komisijas balsojums. Svarīgi ir arī sīki paredzēt ziņošanas prasības, kas piemērojamas Savienības trasta fondiem. |
(170) |
Lai racionalizētu spēkā esošos noteikumus un novērstu liekus atkārtojumus, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Otrajā daļā paredzētos speciālos noteikumus, kas piemērojami ELGF, pētniecībai, ārējām darbībām un konkrētiem Savienības fondiem, būtu tikai jāiestrādā attiecīgajās šīs regulas daļās, ja attiecīgie noteikumi joprojām tiek izmantoti un ir vajadzīgi. |
(171) |
Noteikumi par pārskatu sniegšanu un uzskaiti būtu jāvienkāršo un jāprecizē. Tāpēc ir lietderīgi apkopot visus noteikumus par gada pārskatiem un citiem finanšu pārskatiem apkopot. |
(172) |
Būtu jāuzlabo tas veids, kādā Savienības iestādes pašlaik ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par būvniecības projektiem. Būtu jādod Savienības iestādēm iespēja finansēt jaunus būvniecības projektus no ieņēmumiem, kas saņemtas par jau pārdotām ēkām. Tādejādi noteikumos par ēku projektiem būtu jāiekļauj atsauce uz noteikumiem par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Tas dotu iespēju apmierināt mainīgās vajadzības, kas izriet no Savienības iestāžu ēku politikas, vienlaikus ietaupot izmaksas un nodrošinot lielāku elastību. |
(173) |
Lai varētu pielāgot konkrētām Savienības struktūrām piemērojamos noteikumus, sīki izstrādātus noteikumus par iepirkumu un sīki izstrādātus nosacījumus un minimālo attiecību efektīvai uzkrājumu likmei saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus attiecībā finanšu pamatregulu struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, un finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, grozījumiem šīs regulas I pielikumā, sīki izstrādātiem nosacījumiem un metodoloģiju efektīvas uzkrājumu likmes aprēķināšanai un efektīvas uzkrājumu likmes noteiktās minimālās attiecības grozīšanai, kas nebūtu nosakāma zemāk par 85 %. Ir sevišķi svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem, un minētās apspriešanās rīkotu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(174) |
Ar mērķi nodrošināt, lai ar Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (19), ātri varētu nodrošināt pietiekamus resursus mainīgo politisko prioritāšu atbalstam, būtu jāpieļauj lielāka elastība attiecībā uz orientējošo īpatsvaru katrai no trim sadaļām un attiecībā uz minimālajām procentuālajām daļām katrai tematiskajai prioritātei katrā sadaļā, vienlaikus saglabājot vērienīgu EURES pārrobežu partnerību ieviešanas līmeni. Ar to būtu jāuzlabo EaSI pārvaldība un jārada iespēja koncentrēt budžeta resursus uz pasākumiem, kas dod labākus nodarbinātības un sociālos rezultātus. |
(175) |
Lai atvieglotu investīcijas kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūrā, neskarot Savienības tiesību aktu īstenošanu vides jomā, jo īpaši attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (20) un 2011/92/ES (21) īstenošanu, būtu jāprecizē daži ierobežojumi atbalsta darbības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1301/2013 (22) attiecībā uz šādām investīcijām. Tādēļ no 2018. gada 2. augusta ir jāievieš skaidri ierobežojumi attiecībā uz ERAF ieguldījuma skalas robežām šādās investīcijās. |
(176) |
Lai reaģētu uz problēmām, ko rada pieaugošās migrantu un bēgļu plūsmas, būtu jāprecizē mērķi, kuru sasniegšanu ERAF var veicināt, sniedzot atbalstu migrantiem un bēgļiem, lai dotu dalībvalstīm iespēju nodrošināt investīcijas, kuras ir koncentrētas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp patvēruma meklētājiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas likumīgi uzturas valstī. |
(177) |
Lai atvieglotu darbību īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (23), būtu jāpaplašina potenciālo atbalsta saņēmēju loks. Tāpēc vadošām iestādēm būtu jāatļauj uzskatīt fiziskas personas par atbalsta saņēmējiem un būtu jāparedz lielāka elastība attiecībā uz atbalsta saņēmēju definīciju saistībā ar valsts atbalstu. |
(178) |
Praksē ir ierasts, ka par makroreģionālām stratēģijām vienojas, pieņemot Padomes secinājumus. Kā tas ir kopš Regulas (ES) Nr. 1303/2013 stāšanās spēkā, tādus secinājumus attiecīgā gadījumā var apstiprināt Eiropadome, ņemot vērā šīs iestādes pilnvaras, kas izklāstītas LES 15. pantā. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza “makroreģionālas stratēģijas” definīcija, kas ir paredzēta minētajā regulā. |
(179) |
Lai dalītajā pārvaldībā īstenotajiem ERAF, ESF, Kohēzijas fondam, ELFLA, EJZF (“Eiropas strukturālie un investīciju fondi” – “ESI fondi”) nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un lai precizētu dalībvalstu pienākumus, vispārīgajiem principiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4. pantā, būtu jāatsaucas uz šajā regulā noteiktajiem principiem par iekšējo budžeta izpildes kontroli un izvairīšanos no interešu konfliktiem. |
(180) |
Lai efektīvai migrācijas un patvēruma problēmu risināšanai maksimāli palielinātu visu Savienības fondu sinerģiju, būtu jānodrošina, ka tad, kad tematiskie mērķi konkrētā fonda noteikumos tiek izteikti prioritātēs, šādas prioritātes attiektos uz katra ESI fonda izmantojumu atbilstoši minētajām jomām. Attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina koordinācija ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu. |
(181) |
Lai nodrošinātu plānošanas pasākumu konsekvenci, reizi gadā būtu jāveic saskaņošana starp partnerības nolīgumiem un tiem programmu grozījumiem, ko Komisija apstiprinājusi iepriekšējā kalendārajā gadā. |
(182) |
Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu, no galvenā fonda būtu jāatļauj segt sagatavošanas, darbības un iedzīvināšanas izmaksas. |
(183) |
Lai atvieglotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības un integrētu teritoriālo investīciju izpildi, attiecībā pret citām programmu struktūrām būtu jāprecizē lomas un pienākumi, kādi ir vietējās rīcības grupām attiecībā uz sabiedrības virzītām vietējās attīstības stratēģijām un kādi ir vietējām iestādēm, reģionālās attīstības struktūrām vai nevalstiskajām organizācijām attiecībā uz integrētām teritoriālajām investīcijām (ITI). Norīkojums starpniekstruktūras statusā saskaņā ar fondam specialiem noteikumiem būtu jāpieprasa tikai gadījumos, kad attiecīgās struktūras pilda papildu uzdevumus, kas ietilpst vadošās vai sertificējošās iestādes vai maksājumu aģentūras atbildībā. |
(184) |
Vadošajām iestādēm būtu dodama iespēja īstenot finanšu instrumentus, līguma slēgšanas tiesības tieši piešķirot EIB un starptautiskajām finanšu iestādēm. |
(185) |
Daudzas dalībvalstis ir izveidojušas valstij piederošas bankas vai iestādes, kuras darbojas saskaņā ar valsts politikas mandātu veicināt ekonomikas attīstības darbības. Šādām valstij piederošām bankām vai iestādēm ir īpašas iezīmes, kas tās padara atšķirīgas no privātām komercbankām tādos aspektos kā to īpašumtiesības, tām uzticētais mandāts attīstības jomā un tas, ka to galvenais mērķis nav peļņas palielināšana. Valstij piederošu banku vai iestāžu galvenā loma ir mazināt tirgus nepilnības, proti, ja kādos reģionos vai kādās politikas jomās vai sektoros komercbankas nepietiekami nodrošina finanšu pakalpojumus. Minētās valstij piederošās bankas vai iestādes ir īpaši piemērotas tam, lai sekmētu ESI fondu pieejamību, vienlaikus saglabājot neitralitāti konkurences ziņā. To īpašā loma un iezīmes var dot dalībvalstīm iespēju palielināt finanšu instrumentu izmantojumu, lai maksimāli palielinātu ESI fondu ietekmi uz reālo ekonomiku. Šāds iznākums atbilstu Komisijas politikai, kas paredz veicināt šādu valstij piederošu banku vai iestāžu lomu būt fondu pārvaldniecēm gan ESI fondu īstenošanā, gan ESI fondu kombinēšanā ar ESIF finansējumu, kā jo īpaši ir paredzēts Investīciju plānā Eiropai. Neskarot līgumu slēgšanas tiesības, kas attiecībā uz finanšu instrumentu īstenošanu jau ir piešķirtas, ievērojot piemērojamās tiesības, ir pamatoti precizēt, ka vadošajām iestādēm ir iespēja šādām valstij piederošām bankām vai iestādēm līguma slēgšanas tiesības piešķirt tieši. Tomēr, lai nodrošinātu, ka iespēja tieši piešķirt līguma slēgšanas tiesības joprojām atbilst iekšējā tirgus principiem, būtu jānosaka stingri nosacījumi, kas jāizpilda valstij piederošām bankām vai iestādēm. Šiem nosacījumiem būtu jāietver tas, ka nav nekādas tiešas privātās kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, saskaņā ar Direktīvā 2014/24/ES paredzētajām prasībām. Turklāt – un stingri ierobežoti attiecībā tikai uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 piemērošanas jomu – būtu arī jāļauj valstij piederošai bankai vai iestādei īstenot finanšu instrumentus tad, ja privātā kapitāla līdzdalība nekādi neietekmē lēmumus par to finanšu instrumentu vadību ikdienā, kuri saņem ESI fondu atbalstu. |
(186) |
Lai saglabātu ERAF un ELFLA iespēju veikt iemaksas kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīru finanšu instrumentos MVU labā, ir jāparedz, ka dalībvalstīm ir iespēja izmantot ERAF un ELFLA, lai veicinātu šādus instrumentus visā plānošanas periodā, un ir jāatjaunina attiecīgie noteikumi par minēto iespēju, piemēram, noteikumi par ex ante novērtējumiem un izvērtējumiem, un ir jāievieš iespēja, ka ERAF var plānot prioritārā virziena līmenī. |
(187) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (24) tika pieņemta, lai dotu dalībvalstīm iespēju izmantot ESI fondus, lai dotu ieguldījumu to atbalsttiesīgo projektu finansēšanā, kuri tiek atbalstīti ar ESIF. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 būtu jāievieš konkrēts noteikums, lai paredzētu nosacījumus labākai mijiedarbībai un papildināmības iespējai, kas atvieglotu iespēju kombinēt ESI fondus ar EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija. |
(188) |
Struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, veicot savas darbības, būtu jāievēro Savienības politika par nodokļu jautājumos nesadarbīgām jurisdikcijām un tās atjauninājumos, kā paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos un Padomes secinājumos, jo īpaši Padomes 2016. gada 8. novembra secinājumos un to pielikumā, kā arī Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumos un to pielikumos. |
(189) |
Lai vienkāršotu un saskaņotu kontroles un revīzijas prasības un uzlabotu to finanšu instrumentu pārskatatbildību, kurus īsteno EIB un citas starptautiskas finanšu iestādes, ir nepieciešams grozīt noteikumus par finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, lai atvieglotu ticamības pārbaudes procesu. Minētajam grozījumam nebūtu jāskar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 39. pantā minētie finanšu instrumenti, kas noteikti finansēšanas nolīgumā, kas parakstīts pirms 2018. gada 2. augusta. Attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem būtu jāturpina piemērot minētās regulas 40. pantu, kā tas ir piemērojams finansēšanas nolīguma parakstīšanas brīdī. |
(190) |
Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 īstenošanai, attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 1. punktā noteikto kontroles ziņojumu un gada revīzijas ziņojumu paraugiem būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (25). |
(191) |
Lai nodrošinātu saskaņotību ar pieeju finanšu korekcijām 2007.–2013. gada plānošanas periodā, ir jāprecizē, ka attiecībā uz finanšu instrumentiem vajadzētu būt iespējai ļaut kādu atsevišķu neatbilstības dēļ atceltu ieguldījumu izmantot atkārtoti ar regulāro izdevumu ierakstu tās pašas darbības ietvaros, lai attiecīgās finanšu korekcijas rezultātā konkrētajai finanšu instrumenta operācijai neuzrādītos neto zaudējumi. |
(192) |
Lai paredzētu vairāk laika tādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanai, ar kuriem uz pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā dod iespēju pēc atbilstības perioda beigām maksājumiem investīcijām galasaņēmējos izmantot darījuma kontus, šādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanas termiņš būtu jāpagarina līdz 2018. gada 31. decembrim. |
(193) |
Lai investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, radītu stimulu līdzieguldīt publiskās politikas projektos, būtu jāievieš atšķirīgas pret investoriem vērstās attieksmes koncepcija, kura saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem ļauj ESI fondiem būt pakārtotā pozīcijā salīdzinājumā ar investoru, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un EIB finanšu produktiem, kuriem ir ESIF ES garantija. Līdztekus būtu jāparedz nosacījumi šādas atšķirīgas attieksmes piemērošanai ESI fondu īstenošanā. |
(194) |
Ņemot vērā to, ka procentu likmes jau ilgstoši ir zemā līmenī, un lai neradītu lieku kaitējumu finanšu instrumentus īstenojošām struktūrām, ir nepieciešams, ievērojot aktīvu finanšu līdzekļu pārvaldību, dot iespēju no finanšu instrumentā atpakaļ iemaksātajiem resursiem finansēt negatīvos procentus, kas radušies ESI fondu investīciju rezultātā, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. pantu. |
(195) |
Lai ziņošanas prasības saskaņotu ar jaunajiem noteikumiem par atšķirīgu attieksmi pret investoriem un novērstu zināmu prasību pārklāšanos, būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punkts. |
(196) |
Lai atvieglotu ESI fondu īstenošanu, ir jāparedz iespēja dalībvalstīm īstenot tehniskās palīdzības pasākumus, tieši piešķirot līgumu slēgšanas tiesības EIB, citām starptautiskām finanšu iestādēm un valsts īpašumā esošām bankām vai iestādēm. |
(197) |
Lai vēl vairāk saskaņotu nosacījumus darbībām, kuras pēc to pabeigšanas rada neto ienākumus, attiecīgie šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro jau atlasītām, bet vēl nepabeigtām darbībām un tādām darbībām, kas minētajā plānošanas periodā vēl ir jāatlasa. |
(198) |
Lai radītu spēcīgu stimulu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai, izmaksu ietaupījumi, kas rodas no kādas darbības energoefektivitātes uzlabošanās, nebūtu jāuzskata par neto ienākumiem. |
(199) |
Lai atvieglotu ieņēmumus radošu darbību īstenošanu, būtu jāatļauj jebkurā programmas īstenošanas brīdī samazināt līdzfinansējuma likmi un būtu jāparedz iespēja valsts līmenī noteikt vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas. |
(200) |
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 508/2014 (26) novēloto pieņemšanu un to, ka minētajā regulā ir noteikti atbalsta intensitātes līmeņi, attiecībā uz ieņēmumus radošām darbībām ir nepieciešams paredzēt dažus izņēmumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz EJZF. Tā kā minētie izņēmumi paredz labvēlīgākus nosacījumus dažām darbībām, kuras rada ieņēmumus un kurām atbalsta summas vai likmes ir noteiktas Regulā (ES) Nr. 508/2014, ir jānosaka atšķirīga šo izņēmumu spēkā stāšanās diena, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1303/2013. |
(201) |
Lai mazinātu administratīvo slogu, kas gulstas uz atbalsta saņēmējiem, būtu jāpalielina robežvērtība, saskaņā ar kuru konkrētas darbības ir atbrīvotas no prasības aprēķināt un ņemt vērā ieņēmumus, kas radušies to īstenošanas gaitā. |
(202) |
Lai atvieglotu sinerģiju starp ESI fondiem un citiem Savienības instrumentiem, vajadzētu būt iespējai atlīdzināt radušos izdevumus no dažādiem ESI fondiem un Savienības instrumentiem, balstoties uz iepriekš noteiktu proporciju. |
(203) |
Lai veicinātu vienreizēju maksājumu izmantošanu un ņemot vērā to, ka vienreizējiem maksājumiem ir jābalstās uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kas nodrošina pareizu finanšu pārvaldību, šo maksājumu izmantošanai piemērojamā augšējā robeža būtu jāatceļ. |
(204) |
Lai samazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmēju projektu īstenošanā, būtu jāievieš vienkāršota izmaksu iespēja finansējumam, kas balstās uz citiem nosacījumiem, nevis darbības izmaksām. |
(205) |
Lai vienkāršotu noteikumus, ar ko reglamentē fondu izmantošanu, un samazinātu saistīto administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu pastiprināti jāizmanto vienkāršotu izmaksu iespējas. |
(206) |
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu pienākums nodrošināt investīciju darbību ilgumu ir piemērojams no dienas, kad atbalsta saņēmējam veikts galīgais maksājums, un ka gadījumā, ja investīcija izpaužas kā jaunas tehnikas un aprīkojuma iegāde uz nomaksu, pēdējais maksājums tiek veikts līguma darbības beigās, minētā veida investīcijām minētais pienākums nebūtu piemērojams. |
(207) |
Lai nodrošinātu to, ka plaši tiek piemērotas vienkāršotu izmaksu iespējas, būtu jāparedz, ka attiecībā uz darbībām vai projektiem, kas ir daļa no darbības, kas saņem atbalstu no ERAF un ESF, kuru summa nepārsniedz noteiktu robežvērtību, tiek obligāti izmantotas vienības izmaksu standarta likmes, vienreizēji maksājumi vai vienotās likmes, ņemot vērā attiecīgos pārejas noteikumus. Būtu jādod vadošajai iestādei vai uzraudzības komitejai programmām saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” iespēja pārejas periodu pagarināt par tik ilgu laiku, kādu tā uzskata par piemērotu, ja tā uzskata, ka minētais pienākums rada nesamērīgu administratīvo slogu. Minētais pienākums nebūtu jāpiemēro darbībām, kas saņem atbalstu tāda valsts atbalsta ietvaros, kurš nav de minimis atbalsts. Šādām darbībām joprojām vajadzētu būt iespējamam saņemt visa veida dotācijas un atmaksājamu palīdzību. Vienlaikus attiecībā uz visiem ESI fondiem kā papildu metodika vienkāršotu izmaksu noteikšanai būtu jāievieš budžeta projektu izmantošana. |
(208) |
Lai sekmētu vienkāršotu izmaksu iespēju agrāku un mērķtiecīgāku piemērošanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai tā papildinātu Regulu (ES) Nr. 1303/2013 ar īpašiem papildu noteikumiem par to struktūru uzdevumiem, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko ir iespējams nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus, papildinātu Regulu (ES) Nr. 1303/2013 par vienības izmaksu standarta likmēm vai vienotas likmes finansējumu, par taisnīgo, godīgo un pārbaudāmo aprēķina metodi, saskaņā ar kuru tos varētu noteikt, un precizējot sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz finansējumu, kas balstīts nevis uz izmaksām un to piemērošanu, bet gan uz to nosacījumu izpildi, kuri ir saistīti ar noteiktu sekmju gūšanu programmu īstenošanā vai programmu mērķu sasniegšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
(209) |
Lai samazinātu administratīvo slogu, būtu vairāk jāizmanto vienotās likmes, kurām nav nepieciešama dalībvalstu noteikta metodika. Tāpēc būtu jāievieš divas papildu vienotās likmes – viena tiešo personāla izmaksu aprēķināšanai un otra pārējo atbilstīgo izmaksu aprēķināšanai uz personāla izmaksu pamata. Turklāt būtu jāsniedz papildu precizējums par personāla izmaksu aprēķināšanas metodēm. |
(210) |
Lai palielinātu darbību efektivitāti un ietekmi, būtu jāatvieglo darbību, kas aptver visu dalībvalsts teritoriju vai dažādu programmu teritoriju, īstenošana un attiecībā uz dažām investīcijām būtu jāpalielina izdevumu iespējas ārpus Savienības. |
(211) |
Lai pamudinātu dalībvalstis lielo projektu novērtējumam izmantot neatkarīgus ekspertus, būtu jāatļauj, ka lielā projekta izdevumu deklarācija, ko iesniedz Komisijai, tiek pieņemta pēc tam, kad Komisija ir tikusi informēta par attiecīgās informācijas iesniegšanu neatkarīgajam ekspertam, bet pirms neatkarīgā eksperta pozitīva novērtējuma saņemšanas. |
(212) |
Lai veicinātu to, ka tiek izmantoti kopīgi rīcības plāni, ar ko atbalsta saņēmējiem tiks samazināts administratīvais slogs, ir jāsamazina ar kopīga rīcības plāna izveidi saistītās regulatīvās prasības, vienlaikus arī turpmāk pienācīgu uzmanību pievēršot horizontālajiem principiem, tostarp dzimumu līdztiesībai un ilgtspējīgai attīstībai, kuri ir devuši nozīmīgu ieguldījumu efektīvā ESI fondu īstenošanā. |
(213) |
Lai atbalsta saņēmējiem novērstu lieku administratīvo slogu, noteikumos par informāciju, komunikāciju un publicitāti būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Tādējādi ir svarīgi precizēt minēto noteikumu piemērošanas jomu. |
(214) |
Lai samazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu tehniskās palīdzības efektīvu izmantojumu ERAF, ESF un Kohēzijas fondā un visās reģionu kategorijās, būtu jāpalielina elastība attiecībā uz dalībvalstu tehniskajai palīdzībai piemērojamo attiecīgo robežlielumu aprēķināšanu un uzraudzību. |
(215) |
Lai racionalizētu īstenošanas struktūras, būtu jāprecizē, ka arī mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām ir pieejama iespēja, ka vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde pieder vienai un tai pašai publiskajai struktūrai. |
(216) |
Būtu sīkāk jānosaka vadošo iestāžu pienākumi attiecībā uz izdevumu pārbaudēm gadījumos, kad tiek izmantotas vienkāršotu izmaksu iespējas. |
(217) |
Lai nodrošinātu to, ka, īstenojot ESI fondus un Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP), atbalsta saņēmēji var pilnībā gūt labumu no vienkāršošanas potenciāla, ko sniedz e-pārvaldības risinājumi, un īpaši ar mērķi veicināt pilnībā elektronisku dokumentu pārvaldību, ir jāprecizē, ka konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā dokumentācija papīra formātā nav nepieciešama. |
(218) |
Lai palielinātu kontroļu samērīgumu un atvieglotu kontroļu pārklāšanās radīto administratīvo slogu, īpaši mazajiem atbalsta saņēmējiem, un neapdraudot pareizas finanšu pārvaldības principu, vienotas revīzijas principam attiecībā uz ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF vajadzētu būt pārākam, un būtu jādubulto robežlielums, līdz kuram darbībai nepiemēro vairāk par vienu revīziju. |
(219) |
Svarīgi ir uzlabot ESI fondu pamanāmību un sabiedrībā vairot izpratni par to rezultātiem un panākumiem. Publiskojot ESI fondu sasniegumus un demonstrējot to, kā tiek ieguldīti Savienības finanšu resursi, joprojām būtiski ir informācijas un komunikācijas pasākumi un pasākumi, kas palielina publicitātes vairošanu sabiedrībā. |
(220) |
Lai konkrētām mērķgrupām atvieglotu piekļuvi ESF, nebūtu jāprasa datu vākšana par dažādiem rādītājiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 (27) I pielikumā. |
(221) |
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darbībām, kuras tiek atbalstītas, pamatojoties uz šo regulu, ir nepieciešams noteikt dienu, no kuras piemēro dažus grozījumus Regulā (ES) Nr. 1303/2013. |
(222) |
Lai nodrošinātu, ka viss plānošanas periods saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013 un (ES) Nr. 223/2014 (28) tiek reglamentēts ar saskaņotu noteikumu kopumu, daži minēto regulu grozījumi ir jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. Paredzot minēto grozījumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, tiek ņemta vērā tiesiskā paļāvība. |
(223) |
Lai paātrinātu to finanšu instrumentu īstenošanu, kuros atbalsts no ESI fondiem ir apvienots ar EIB finanšu produktiem saskaņā ar ESIF ES garantiju, un lai nodrošinātu pastāvīgu juridisko pamatu tādu finansēšanas nolīgumu parakstīšanai, ar kuriem uz pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā paredz iespēju izmantot darījuma kontus, daži šīs regulas grozījumi ir jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. Paredzot minēto grozījumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, vēl vairāk tiek atvieglota projektu finansēšana ar apvienotu ESI fondu un EFSI atbalstu un tiek novērsts juridiskais vakuums no dienas, kad daži Regulas (ES) Nr. 1303/2013 noteikumi zaudē spēku, līdz dienai, kad tiem stājas spēkā termiņa pagarinājums ar šo regulu. |
(224) |
Speciālajos nozares noteikumos iekļautie vienkāršojumi un izmaiņas būtu jāpiemēro pēc iespējas drīz, lai sekmētu īstenošanas paātrināšanu pašreizējā plānošanas periodā, un tādēļ tie būtu jāpiemēro no 2018. gada 2. augusta. |
(225) |
No Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) būtu arī pēc 2017. gada 31. decembra jāturpina pagaidu kārtā sniegt palīdzību jauniešiem, kas nestrādā, nemācās un neapgūst arodu (NEET) un dzīvo reģionos, kuros tiek atlaists nesamērīgi liels skaits darba ņēmēju. Lai pastāvīgi nodrošinātu palīdzību NEET, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1309/2013 (29) grozījums, ar ko nodrošina šādu pastāvīgu palīdzību, būtu jāpiemēro no 2018. gada 1. janvāra. |
(226) |
Vajadzētu būt iespējamam izveidot finansējuma apvienošanas mehānismus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (30) vienam vai vairākiem Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) sektoriem. No šādiem finansējuma apvienošanas mehānismiem varētu finansēt finansējuma apvienošanas darbības, kas ir pasākumi, kuros tiek apvienots neatmaksājamais atbalsts, piemēram, atbalsts no dalībvalstu budžetiem, EISI dotācijas un ESI fondi, un finanšu instrumenti no Savienības budžeta, tostarp EISI kapitāla vērtspapīru un EISI aizņēmumu finanšu instrumentu kombinācijas, un finansējums no EIB grupas, valsts attīstību veicinošām bankām, attīstības vai cita finansējuma iestādēm, investoriem un privātais finansiālais atbalsts. Finansējumam no EIB grupas būtu jāietver EIB finansējums no EFSI un privātajam finansiālajam atbalstam būtu jāietver gan tiešie, gan netiešie finansiālie ieguldījumi, kā arī atbalsts, kas saņemts, izmantojot publiskās un privātās partnerības. |
(227) |
Finansējuma apvienošanas mehānismu izstrādi un izveidi būtu jāveic uz ex ante izvērtējuma pamata saskaņā ar šo regulu, un tajā būtu jāatspoguļo pieredze, kas gūta, īstenojot EISI “finansējuma apvienošanas aicinājumu”, kurš minēts 2017. gada 20. janvāra Komisijas Īstenošanas lēmumā, ar ko groza Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2014)1921, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) 2014.–2020. gada daudzgadu darba programmu finansiālās palīdzības sniegšanai transporta nozarē 2014.–2020. gadā. EISI finansējuma apvienošanas mehānismi būtu jānosaka ar daudzgadu un/vai gada darba programmām un jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. un 25. pantu. Komisijai būtu jānodrošina pārredzama un savlaicīga ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par jebkura apvienošanas EISI mehānisma īstenošanu. |
(228) |
EISI finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt sekmēt un racionalizēt vienu pieteikumu visiem atbalsta veidiem, tostarp Savienības dotācijām no EISI un privātā sektora finansējumam. Šādu finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt – projektu virzītājiem optimizēt pieteikuma procesu, nodrošinot tehniskajā un finansiālajā ziņā vienotu izvērtēšanas procesu. |
(229) |
Ar EISI finansējuma apvienošanas mehānismiem būtu jāpalielina projektu iesniegšanas elastīgums, kā arī jāvienkāršo un jāracionalizē projektu identificēšana un finansēšana. Ar tiem būtu arī jāpalielina iesaistīto finanšu iestāžu atbildības un saistību uzņemšanās, tādējādi samazinot ar projektiem saistītos riskus. |
(230) |
EISI finansējuma apvienošanas mehānismiem būtu jārada labāka koordinācija, informācijas apmaiņa un sadarbība starp dalībvalstīm, Komisiju, EIB, valsts attīstību veicinošām bankām un privātiem investoriem, lai izveidotu un atbalstītu tādu kvalitatīvu projektu sarakstu, kuri atbilst EISI politikas mērķiem. |
(231) |
EISI finansējuma apvienošanas mehānismu mērķim vajadzētu būt – kāpināt Savienības izdevumu radīto multiplikatora efektu, piesaistot papildu resursus no privātiem investoriem, tādējādi nodrošinot maksimālu privāto investoru iesaistes pakāpi. Tiem turklāt būtu jānodrošina, lai atbalstītie pasākumi kļūtu ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgi, un jāpalīdz nepieļaut investīciju sviras efekta nepietiekamību. Tiem būtu jādod ieguldījums Savienības mērķu sasniegšanā saistībā ar Parīzes klimata konferencē (COP 21) paredzēto uzdevumu izpildi, darbvietu radīšanā un pārrobežu savienojamībā. Ir svarīgi, lai tad, kad darbību finansēšanai tiek izmantots gan EISI, gan ESIF, Revīzijas palāta izvērtētu, vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza saskaņā ar LESD 287. pantu, un Regulas (ES) Nr. 1316/2013 24. panta 2. punktu. |
(232) |
Lielākoties ir gaidāms, ka dotācijas transporta nozarē joprojām būs galvenie līdzekļi Savienības politikas mērķu atbalstam. Tādēļ ar EISI finansējuma apvienošanas mehānismu piemērošanu nebūtu jāmazina šādu dotāciju pieejamība. |
(233) |
Privātu līdzinvestoru dalību transporta projektos varētu atvieglot, mazinot finanšu risku. Minētajam nolūkam piemērotas var būt pirmās kārtas zaudējumu garantijas, ko EIB sniedz kopīgajos finansēšanas mehānismos ar budžeta atbalstu, piemēram, finansējuma apvienošanas mehānismi. |
(234) |
Finansējums no EISI būtu jābalsta uz atlases un piešķiršanas kritērijiem, kas noteikti daudzgadu un gada darba programmās, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. panta 5. punktu, neatkarīgi no izmantotā finansējuma veida vai tā kombinācijas. |
(235) |
Ar finansējuma apvienošanas mehānismiem gūtā pieredze būtu jāņem vērā Regulas (ES) Nr. 1316/2013 izvērtējumos. |
(236) |
Nebūtu jāuzskata, ka EISI finansējuma apvienošanas mehānismu ieviešana ar šo regulu jau iepriekš noteiktu sarunu par daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada rezultāta. |
(237) |
Ņemot vērā to, ka transporta nozarē ir ļoti augsta EISI izpildes pakāpe, un lai atbalstītu tādu projektu īstenošanu, kuriem Eiropas transporta tīklā ir vislielākā pievienotā vērtība attiecībā uz pamattīkla koridoriem, pārrobežu projektiem, projektiem otrajā pamattīkla daļā un projektiem, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar horizontālajām prioritātēm, kuras ir izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikumā, ir izņēmuma kārtā jāparedz papildu elastība daudzgadu darba programmas izmantošanā, ļaujot finanšu līdzekļu apjomam sasniegt līdz 95 % no budžeta finanšu resursiem, kas minēti Regulā (ES) Nr. 1316/2013. Tomēr ir svarīgi, lai atlikušajā EISI īstenošanas periodā tiktu sniegts turpmāks atbalsts prioritātēm, uz kurām attiecas gada darba programmas. |
(238) |
Ņemot vērā to, ka EISI telekomunikāciju nozarei ir atšķirīgas iezīmes salīdzinājumā ar EISI transporta un EISI enerģētikas nozarēm, proti, mazāks vidējais dotāciju apjoms un atšķirības izmaksu veidos un projektu veidos, būtu jāizvairās no nevajadzīga sloga attiecīgajos pasākumos iesaistītajiem atbalsta saņēmējiem un dalībvalstīm, ar mazāk apgrūtinošu apliecināšanas pienākumu, bet vienlaikus nevājinot pareizas finanšu pārvaldības principu. |
(239) |
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 283/2014 (31) pašlaik pasākumu atbalstam digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā var izmantot vienīgi dotācijas un iepirkumu. Lai digitālo pakalpojumu infrastruktūras darbībai nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti, tādu pasākumu atbalstam būtu jādara pieejami arī citi finanšu instrumenti, kurus šobrīd izmanto EISI, tostarp inovatīvi finanšu instrumenti. |
(240) |
Lai izvairītos no lieka administratīvā sloga vadošajām iestādēm, kurš varētu kavēt efektīvu EAFVP īstenošanu, ir lietderīgi vienkāršot un atvieglot procedūru, ar kuru darbības programmās tiek grozīti nebūtiski elementi. |
(241) |
Lai vēl vairāk vienkāršotu EAFVP izmantošanu, ir lietderīgi paredzēt papildu noteikumus par izdevumu attiecināmību, jo īpaši attiecībā uz vienības izmaksu standarta likmju, fiksēto summu un vienoto likmju izmantošanu. |
(242) |
Lai izvairītos no netaisnīgas attieksmes pret partnerorganizācijām, pārkāpumi, kas ir piedēvējami vienīgi struktūrai, kura atbild par pirkumu veikšanu palīdzības vajadzībām, nebūtu jāietekmē partnerorganizāciju izdevumu attiecināmība. |
(243) |
Lai vienkāršotu ESI fondu un EAFVP īstenošanu un izvairītos no juridiskas nenoteiktības, būtu jāprecizē daži dalībvalstu pienākumi pārvaldības un kontroles jomā. |
(244) |
Ņemot vērā to, ka attiecīgie finanšu noteikumi finanšu gadā ir jāpiemēro saskaņoti, principā ir ieteicams šīs regulas (Finanšu regula) Pirmo daļu sākt piemērot finanšu gada sākumā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šajā regulā paredzētā tik svarīgā vienkāršošana gan attiecībā uz Finanšu regulu, gan speciālo nozares noteikumu grozījumiem, cik drīz vien iespējams, sniedz labumu Savienības līdzekļu saņēmējiem, ir lietderīgi izņēmuma kārtā paredzēt šīs regulas piemērošanu no tās spēkā stāšanās brīža. Tajā pašā laikā, lai dotu papildu laiku pielāgoties jaunajiem noteikumiem, Savienības iestādēm līdz 2018. finanšu gada beigām savu attiecīgo administratīvo apropriāciju īstenošanai turpina piemērot Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. |
(245) |
Dažas izmaiņas attiecībā uz finanšu instrumentiem, budžeta garantijām un finansiālo palīdzību būtu jāpiemēro tikai no dienas, kad sāk piemērot daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2020. gada, lai dotu pietiekami daudz laika piemērojamo juridisko pamatu un programmu pielāgošanai jaunajiem noteikumiem. |
(246) |
Informācija par gada vidējo pilnslodzes ekvivalentu skaitu un par tādu piešķirto ieņēmumu aplēsto summu, kuri pārnesti no iepriekšējiem gadiem, pirmo reizi būtu jāsniedz kopā ar budžeta projektu, kas jāiesniedz 2021. gadā, lai dotu Komisijai pietiekami daudz laika pielāgoties jaunajam pienākumam, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
PIRMĀ DAĻA
FINANŠU REGULA
I SADAĻA
PRIEKŠMETS, DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGIE PRINCIPI
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vispārējā budžeta (“budžets”) izveidi un izpildi un par to pārskatu sniegšanu un revīziju.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“pieteikuma iesniedzējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, un ir iesniedzis pieteikumu dotāciju piešķiršanas procedūrā vai konkursā par godalgām; |
2) |
“pieteikuma dokuments” ir piedāvājums, dalības pieteikums, dotācijas pieteikums vai pieteikums konkursā par godalgām; |
3) |
“piešķiršanas procedūra” ir iepirkuma procedūra, dotācijas piešķiršanas procedūra, konkurss par godalgām vai procedūra, kurā atlasa ekspertus vai personas vai subjektus, kuri izpilda budžetu saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu; |
4) |
“pamatakts” ir tiesību akts, kas nav ieteikums vai atzinums un kas sniedz juridisko pamatu darbībai un attiecīgo budžetā paredzēto atbilstīgo izdevumu veikšanai vai no budžeta segtās budžeta garantijas vai finansiālās palīdzības īstenošanai, un kas var būt kādā no šiem veidiem:
|
5) |
“atbalsta saņēmējs” ir fiziska persona vai subjekts, kas vai nu ir, vai nav juridiska persona, ar kuru ir parakstīts dotācijas nolīgums; |
6) |
“finansējuma apvienošanas mehānisms jeb platforma” ir sadarbības satvars, kas izveidots starp Komisiju un attīstības vai citām publiskām finanšu iestādēm ar mērķi apvienot neatmaksājama atbalsta veidus un/vai finanšu instrumentus un/vai budžeta garantijas no budžeta un atmaksājama finanšu atbalsta veidus no attīstības vai citām publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un privātā sektora investoriem; |
7) |
“budžeta izpilde” ir tādu pasākumu veikšana, kas saistīti ar budžeta apropriāciju pārvaldību, uzraudzību, kontroli un revīziju saskaņā ar 62. pantā paredzētajām metodēm; |
8) |
“budžeta saistības” ir darbība, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs budžetā rezervē budžeta apropriācijas, kas nepieciešamas, lai segtu turpmākus maksājumus, pildot juridiskas saistības; |
9) |
“budžeta garantija” ir Savienības juridiskas saistības atbalstīt pasākumu programmu, budžetā uzņemoties finansiālas saistības, kuras var izmantot gadījumā, ja programmas īstenošanas gaitā iestātos konkrēti norādīts notikums, un kuras ir spēkā visu attiecībā uz atbalstāmo programmu pausto saistību termiņa ilgumu; |
10) |
“ēku līgums” ir līgums, kas attiecas uz zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma pirkumu, maiņu, ilgtermiņa nomu, lietošanas tiesībām, līzingu, nomāšanu vai īrējumpirkšanu ar izpirkšanas iespēju vai bez tās. Tas ietver gan esošas ēkas, gan nepabeigtas ēkas ar noteikumu, ka kandidātam ir derīga attiecīgās ēkas būvatļauja. Tas neietver ēkas, kas ir projektētas saskaņā ar līgumslēdzējas iestādes specifikācijām un uz kurām attiecas būvdarbu līgumi; |
11) |
“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties slēgtā procedūrā, konkursa procedūrā ar sarunām, konkursa dialogā, inovācijas partnerībā, metu konkursā vai sarunu procedūrā; |
12) |
“centralizēto iepirkumu struktūra” ir līgumslēdzēja iestāde, kas īsteno centralizētās iegādes darbības un, attiecīgā gadījumā, iegādes palīgdarbības; |
13) |
“pārbaude” ir ieņēmumu vai izdevumu operācijas konkrēta aspekta pārbaude; |
14) |
“koncesijas līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 174. un 178. panta nozīmē, lai uzticētu būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību kādam ekonomikas dalībniekam (“koncesija”), un kur:
|
15) |
“iespējamās saistības” ir potenciālas finansiālās saistības, kas varētu rasties atkarībā no kāda nākotnes notikuma iznākuma; |
16) |
“līgums” ir publisks līgums vai koncesijas līgums; |
17) |
“darbuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ar kuru ir parakstīts publiskā iepirkuma līgums; |
18) |
“iemaksu nolīgums” ir nolīgums, kas noslēgts ar personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii)–viii) punktu; |
19) |
“kontrole” ir jebkāds pasākums, kas veikts, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par darbību efektivitāti, lietderīgumu un saimnieciskumu, ziņojumu ticamību, aktīvu un informācijas aizsardzību, krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu, kā arī turpmākus pasākumiem attiecībā uz tiem, un tādu risku pienācīgu pārvaldību, kuri saistīti ar pamatā esošu darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu iezīmes, kā arī attiecīgo maksājumu veidu. Kontroles var ietvert dažādas pārbaudes, kā arī jebkādas politikas un procedūru īstenošanu, lai sasniegtu pirmajā teikumā minētos mērķus; |
20) |
“darījuma partneris” ir tā puse, kurai ir piešķirta budžeta garantija; |
21) |
“krīze” ir:
|
22) |
“saistību atcelšana” ir operācija, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ apropriāciju rezervāciju, kas iepriekš veikta ar budžeta saistībām; |
23) |
“dinamiskā iepirkumu sistēma” ir pilnībā elektronisks process, kurā veic vispārēji tirgū pieejamu vienību bieži izmantotas iegādes; |
24) |
“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, tostarp publiska struktūra, vai šādu personu grupa, kas piedāvā produktu piegādi, būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu, vai nekustamo īpašumu; |
25) |
“kapitālieguldījums” ir kapitāla sniegšana uzņēmumam, ko tieši vai netieši iegulda, pretī iegūstot pilnīgas vai daļējas īpašumtiesības minētajā uzņēmumā, turklāt kapitālieguldītājs var uzņemties veikt arī atsevišķas uzņēmuma pārvaldības kontroles funkcijas un var saņemt daļu no uzņēmuma peļņas; |
26) |
“Eiropas birojs” ir administratīva struktūra, ko izveidojusi Komisija vai Komisija kopā ar vienu vai vairākām citām Savienības iestādēm, lai izpildītu konkrētus horizontālus uzdevumus; |
27) |
“galīgais administratīvais lēmums” ir administratīvas iestādes lēmums, kam ir galīgs un saistošs spēks saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem; |
28) |
“finanšu aktīvi” ir jebkuri aktīvi, kas var būt nauda, publiska vai privāta subjekta pašu kapitāla instruments vai līgumiskas tiesības saņemt naudu vai citu finanšu aktīvu no cita šāda subjekta; |
29) |
“finanšu instruments” ir Savienības finansiālā atbalsta pasākums, ko nodrošina no budžeta viena vai vairāku Savienības konkrēto politikas mērķu sasniegšanai un kas var būt kapitālieguldījumi vai kvazikapitāla ieguldījumi, aizdevumi vai garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti, un ko attiecīgā gadījumā var apvienot ar citu veidu finansiālo atbalstu vai dalītās pārvaldības fondiem vai Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem; |
30) |
“finanšu saistības” ir līgumsaistības nodot naudu vai citu finanšu aktīvu citam subjektam; |
31) |
“pamatlīgums” ir publisks līgums, kurš noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm un kura mērķis ir paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē konkrētus līgumus saskaņā ar pamatlīgumu, kuru slēgšanas tiesības paredzēts piešķirt noteiktā laikposmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un vajadzības gadījumā – uz paredzēto daudzumu; |
32) |
“vispārējie uzkrājumi” ir to resursu kopsumma, ko uzskata par nepieciešamiem visas budžeta garantijas darbības laikā un ko iegūst, piemērojot 211. panta 1. punktā minēto uzkrājumu likmi tai budžeta garantijas summai, ko apstiprina ar 210. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pamataktu; |
33) |
“dotācija” ir finanšu iemaksa ziedojumu veidā. Ja šāda iemaksa tiek nodrošināta saskaņā ar tiešu pārvaldību, to reglamentē VIII sadaļa; |
34) |
“garantija” ir rakstisks apliecinājums uzņemties atbildību par trešās personas parādu vai saistībām pilnā apmērā vai daļēji vai par minētās trešās personas pienākumu sekmīgu izpildi, ja iestājas notikums, kas izraisa garantijas izmantošanu, piemēram, netiek atmaksāts aizdevums; |
35) |
“garantija pēc pieprasījuma” ir garantija, kas garantijas devējam pēc darījuma partnera pieprasījuma ir jāizpilda neatkarīgi no jebkādiem trūkumiem pamatā esošā pienākuma izpildāmībā; |
36) |
“ieguldījums natūrā” ir nefinanšu resursi, kurus trešās personas bez maksas darījušas pieejamus atbalsta saņēmējam; |
37) |
“juridiskas saistības” ir akts, ar kuru atbildīgais kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību, kas vēlāk rada maksājumu vai maksājumus un tādu izdevumu atzīšanu, kurus sedz no budžeta, un kas ietver specifiskus nolīgumus un līgumus, kas noslēgti saskaņā ar finanšu shēmas partnerības nolīgumiem un ar pamatlīgumiem; |
38) |
“sviras efekts” ir atbilstīgajiem galasaņēmējiem piešķirtā atmaksājamā finansējuma summa, ko dala ar Savienības iemaksas summu; |
39) |
“likviditātes risks” ir risks, ka kopējā uzkrājumu fondā turēts finanšu aktīvs varētu netikt pārdots konkrētā laikposmā, neradot būtiskus zaudējumus; |
40) |
“aizdevums” ir nolīgums, kas uzliek aizdevējam pienākumu aizņēmējam uz laikposmu, par ko panākta vienošanās, darīt pieejamu naudas summu, par ko panākta vienošanās, un saskaņā ar ko aizņēmējam ir pienākums atmaksāt minēto summu laikposmā, par ko panākta vienošanās; |
41) |
“mazas vērtības dotācija” ir dotācija, kas ir mazāka par vai vienāda ar EUR 60 000; |
42) |
“dalībvalsts organizācija” ir subjekts, kas dalībvalstī veic uzņēmējdarbību kā publisko tiesību subjekts vai kā privāto tiesību subjekts, kam uzticēti sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumi un kam dalībvalsts sniedz pienācīgas finanšu garantijas; |
43) |
“izpildes metode” ir budžeta izpildes metodes, kas minētas 62. pantā, proti, tiešā pārvaldība, netiešā pārvaldība un dalītā pārvaldība; |
44) |
“vairāku līdzekļu devēju finansēts pasākums” ir jebkurš pasākums, kuram Savienības līdzekļi tiek apvienoti ar vismaz vēl viena līdzekļu devēja līdzekļiem; |
45) |
“multiplikatora efekts” ir atbilstīgo galasaņēmēju ieguldījuma dalījums ar Savienības iemaksas summu; |
46) |
“iznākums” ir saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem noteikta pasākuma laikā gūtie rezultāti; |
47) |
“dalībnieks” ir kandidāts vai pretendents iepirkuma procedūrā, pieteikuma iesniedzējs dotāciju piešķiršanas procedūrā, eksperts ekspertu atlases procedūrā, pieteikuma iesniedzējs konkursā par godalgām vai persona vai subjekts, kas piedalās Savienības līdzekļu apgūšanas procedūrā saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu; |
48) |
“godalga” ir finanšu iemaksa, ko piešķir kā balvu konkursa rezultātā. Ja šāda iemaksa tiek sniegta saskaņā ar tiešu pārvaldību, to reglamentē IX sadaļa; |
49) |
“iepirkums” ir vienas vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu veikta būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde un zemes, ēku vai cita nekustamā īpašuma iegāde vai noma no minēto līgumslēdzēju iestāžu izraudzītiem ekonomikas dalībniekiem, izmantojot līgumu; |
50) |
“iepirkuma procedūras dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma procedūras elementus, tostarp:
|
51) |
“publisks līgums” ir līgums par atlīdzību, kas rakstiski noslēgts starp vienu vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem un vienu vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm 174. un 178. panta nozīmē un kura mērķis ir kustamu vai nekustamu aktīvu piegāde, būvdarbu izpilde vai pakalpojumu sniegšana par cenu, kuru pilnībā vai daļēji maksā no budžeta, tajā skaitā:
|
52) |
“kvazikapitāla ieguldījums” ir finansējuma veids, kas klasificējams starp pašu kapitālu un parādsaistībām, jo tam ir augstāks risks nekā prioritāram parādam, bet zemāks risks nekā pamata pašu kapitālam, un kas var būt strukturēts kā parādsaistības, parasti nenodrošinātas un subordinētas un dažos gadījumos konvertējamas pašu kapitālā, vai priekšrocību kapitālā; |
53) |
“saņēmējs” ir atbalsta saņēmējs, darbuzņēmējs, atalgots ārējais eksperts vai jebkura persona vai subjekts, kas saņem godalgas vai līdzekļus saskaņā ar kādu finanšu instrumentu vai īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu; |
54) |
“līgums par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu” ir vērtspapīru pārdošana par naudu ar vienošanos atpirkt tos konkrētā nākotnes datumā vai pēc pieprasījuma; |
55) |
“apropriācija pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai” ir apropriācija, kas iekļauta vai nu vienā no budžeta sadaļām, kuras attiecas uz politikas jomām “Netiešā pētniecība” un “Tiešā pētniecība”, vai citā sadaļā iekļautā nodaļā, kura attiecas uz pētniecības darbībām; |
56) |
“rezultāts” ir saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem noteikta pasākuma īstenošanā radītās sekas; |
57) |
“riska dalīšanas instruments” ir finanšu instruments, kas ļauj noteikta riska dalīšanu starp divām vai vairākām vienībām, attiecīgos gadījumos apmaiņā pret atlīdzību, par kuru panākta vienošanās; |
58) |
“pakalpojumu līgums” ir līgums, kas attiecas uz visiem intelektuāliem un neintelektuāliem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas piegādes līgumi, būvdarbu līgumi un ēku līgumi; |
59) |
“pareiza finanšu pārvaldība” ir budžeta izpilde saskaņā ar saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem; |
60) |
“Civildienesta noteikumi” ir Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68; |
61) |
“apakšuzņēmējs” ir ekonomikas dalībnieks, ko kandidāts, pretendents vai darbuzņēmējs ieteicis līguma daļas izpildei vai ko atbalsta saņēmējs ieteicis no dotācijas līdzfinansēto uzdevumu daļas izpildei; |
62) |
“dalības maksas” ir summas, ko maksā struktūrām, kuru locekle ir Savienība, saskaņā ar budžeta lēmumiem un attiecīgās struktūras noteiktajiem maksājumu nosacījumiem; |
63) |
“piegādes līgums” ir līgums, kas attiecas uz produktu pirkumu, līzingu, nomāšanu vai īrējumpirkšanu ar izpirkšanas iespēju vai bez tās un kurā var papildus ietvert izvietošanas un uzstādīšanas darbus; |
64) |
“tehniskā palīdzība”, neskarot speciālos nozares noteikumus, ir atbalsta un spēju veidošanas darbības, kas ir nepieciešamas programmas vai pasākuma īstenošanai, jo īpaši sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, izvērtēšanas, revīzijas un kontroles darbības; |
65) |
“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu; |
66) |
“Savienība” ir Eiropas Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena vai abas kopā – atkarībā no konteksta; |
67) |
“Savienības iestāde” ir Eiropas Parlaments, Eiropadome, Padome, Komisija, Eiropas Savienības Tiesa, Revīzijas palāta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, Eiropas Ombuds, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs vai Eiropas Ārējās darbības dienests (“EĀDD”); Eiropas Centrālo banku neuzskata par Savienības iestādi; |
68) |
“pārdevējs” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir reģistrēts to pārdevēju sarakstā, kurus aicina iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus; |
69) |
“brīvprātīgais” ir persona, kas neobligātā kārtā strādā bez samaksas kādas organizācijas labā; |
70) |
“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu iznākums kā vienots veselums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju; |
71) |
“būvdarbu līgums” ir līgums, kas attiecas vai nu
|
3. pants
Sekundāro tiesību aktu atbilstība šai regulai
1. Pamataktā ietvertajos noteikumos par budžeta ieņēmumu un izdevumu izpildi ievēro II sadaļā noteiktos budžeta principus.
2. Neskarot 1. punktu, ikvienā likumdevējai iestādei iesniegtā priekšlikumā vai priekšlikuma grozījumā, kas ietver atkāpes no šīs regulas noteikumiem, izņemot II sadaļā minētos, vai no deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu, skaidri norāda šādas atkāpes, un šādu priekšlikumu vai grozījumu apsvērumos un paskaidrojuma rakstā norāda konkrētos iemeslus, kas pamato šādas atkāpes.
4. pants
Laikposmi, datumi un termiņi
Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, šajā regulā noteiktajiem termiņiem piemēro Padomes Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (32).
5. pants
Personas datu aizsardzība
Šī regula neskar Regulās (EK) Nr. 45/2001 un (ES) 2016/679 paredzēto.
II SADAĻA
BUDŽETS UN BUDŽETA PRINCIPI
6. pants
Budžeta principu ievērošana
Budžetu izveido un izpilda saskaņā ar vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principiem, kā izklāstīts šajā regulā.
1. NODAĻA
Vienotības un budžeta precizitātes principi
7. pants
Budžeta piemērošanas joma
1. Budžetā prognozē un apstiprina visus katram finanšu gadam nepieciešamos Savienības ieņēmumus un izdevumus. Tas ietver:
a) |
Savienības ieņēmumus un izdevumus, tostarp administratīvos izdevumus, kas izriet no LES noteikumu īstenošanas attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), un darbības izdevumus, ko rada minēto noteikumu īstenošana, ja tos sedz no budžeta; |
b) |
Eiropas Atomenerģijas kopienas ieņēmumus un izdevumus. |
2. Budžetā iekļauj diferencētās apropriācijas, ko veido saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, un nediferencētās apropriācijas.
Finanšu gadam apstiprinātās apropriācijas ietver:
a) |
apropriācijas, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos; |
b) |
no iepriekšējiem finanšu gadiem pārnestās apropriācijas; |
c) |
apropriācijas, kas darītas pieejamas atkārtoti saskaņā ar 15. pantu; |
d) |
apropriācijas, ko rada priekšfinansējuma maksājumi, kas ir atmaksāti saskaņā ar 12. panta 4. punkta b) apakšpunktu; |
e) |
apropriācijas, kas paredzētas pēc to ieņēmumu saņemšanas, kuri piešķirti finanšu gada laikā vai pārnestas no iepriekšējiem finanšu gadiem. |
3. Saistību apropriācijas sedz finanšu gada laikā iekļauto juridisko saistību kopējās izmaksas, ievērojot 114. panta 2. punktu.
4. Maksājumu apropriācijas sedz maksājumus, kas veikti, lai pildītu finanšu gada laikā vai iepriekšējos finanšu gados iekļautās juridiskās saistības.
5. Šā panta 2. un 3. punkts neliedz uzņemties vispārējas saistības par apropriācijām, ne arī uzņemties budžeta saistības gada maksājumu veidā, kā paredzēts attiecīgi 112. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un 112. panta 2. punktā.
8. pants
Īpaši noteikumi par vienotības un budžeta precizitātes principiem
1. Visus ieņēmumus un izdevumus iegrāmato kādā no budžeta pozīcijām.
2. Neskarot atļautos izdevumus, kas izriet no 210. panta 2. punktā paredzētajām iespējamajām saistībām, nevar uzņemties nekādas saistības vai atļaut izdevumus, kas pārsniedz apstiprinātās apropriācijas.
3. Apropriāciju iekļauj budžetā tikai tad, ja tā ir paredzēta izdevumu postenim, kurš tiek uzskatīts par nepieciešamu.
4. Procenti, ko rada no budžeta veikti priekšfinansējuma maksājumi, nepienākas Savienībai, izņemot, ja attiecīgajos iemaksu nolīgumos vai finansēšanas nolīgumos ir paredzēts citādi.
2. NODAĻA
Gada pārskata princips
9. pants
Definīcija
Budžetā iekļautās apropriācijas apstiprina finanšu gadam, kas ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.
10. pants
Ieņēmumu un apropriāciju uzskaite budžetā
1. Finanšu gada ieņēmumus iekļauj tā gada uzskaitē, pamatojoties uz summām, kas tajā iekasētas. Tomēr, ievērojot Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014, pašu resursu pieejamību nākamā finanšu gada janvārim var nodrošināt iepriekš.
2. Ierakstus par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma pašu resursiem var koriģēt saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014.
3. Saistības iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz juridiskajām saistībām, kas iekļautas līdz minētā gada 31. decembrim. Tomēr 112. panta 4. punktā minētās vispārējās budžeta saistības iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz budžeta saistībām, kuras paredzētas līdz minētā gada 31. decembrim.
4. Maksājumus iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz maksājumiem, kurus grāmatvedis veicis līdz minētā gada 31. decembrim.
5. Atkāpjoties no 3. un 4. punkta:
a) |
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atmaksām, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz minētā gada 31. decembrim, ar noteikumu, ka grāmatvedis maksājuma uzdevumu ir saņēmis līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim; |
b) |
izdevumus, kurus īsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību, izņemot ELGF, iekļauj finanšu gada uzskaitē, pamatojoties uz atlīdzinājumiem, ko Komisija dalībvalstīm veikusi līdz minētā gada 31. decembrim, ieskaitot izdevumus līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim, kā noteikts 30. un 31. pantā. |
11. pants
Apropriāciju saistības
1. Saistības par budžetā iekļautajām apropriācijām var uzņemties no 1. janvāra, tiklīdz budžets ir pieņemts galīgajā variantā.
2. Katru finanšu gadu no 15. oktobra no apropriācijām, kas paredzētas nākamajam finanšu gadam, iepriekš var uzņemties šādas izdevumu saistības:
a) |
parastie administratīvi izdevumi, ar noteikumu, ka šādi izdevumi ir tikuši apstiprināti pēdējā pienācīgi pieņemtajā budžetā, un ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no visām attiecīgajām apropriācijām, par ko Eiropas Parlaments un Padome ir izlēmuši kārtējam finanšu gadam; |
b) |
parastie pārvaldības izdevumi par ELGF ar noteikumu, ka pamats šādiem izdevumiem ir noteikts spēkā esošā pamataktā, un ne vairāk kā trīs ceturtdaļu apmērā no kopējām attiecīgajām apropriācijām, par ko Eiropas Parlaments un Padome ir izlēmuši kārtējam finanšu gadam. |
12. pants
Apropriāciju atcelšana un pārnešana
1. Apropriācijas, kas nav izlietotas līdz tā finanšu gada beigām, par kuru tās ir bijušas iekļautas, atceļ, izņemot, ja tās pārnes saskaņā ar 2.–8. punktu.
2. Ar lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 3. punktu, – bet tikai uz nākamo finanšu gadu var pārcelt šādas apropriācijas:
a) |
saistību apropriācijas un nediferencētās apropriācijas, attiecībā uz kurām lielākā daļa sagatavošanas posmu saistību procedūrā ir pabeigti līdz finanšu gada 31. decembrim. Šādas apropriācijas var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. martam, izņemot nediferencētās apropriācijas attiecībā uz ēku projektiem, par kurām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim; |
b) |
apropriācijas, kas vajadzīgas, ja likumdevēja iestāde pamataktu ir pieņēmuši finanšu gada pēdējā ceturksnī, un Komisija līdz minētā gada 31. decembrim nav spējusi uzņemties saistības par minētajam mērķim paredzētajām apropriācijām. Par šādām apropriācijām saistības var uzņemties līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim; |
c) |
maksājumu apropriācijas, kas vajadzīgas, lai segtu esošās saistības vai saistības, kuras saistītas ar pārnestajām saistību apropriācijām, ja maksājumu apropriācijas, kas attiecīgajās budžeta pozīcijās paredzētas nākamā finanšu gada budžetā, nav pietiekamas; |
d) |
apropriācijas, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās un kuras attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (33) 4. panta 1. punktā minētajiem pasākumiem. |
Attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu attiecīgā Savienības iestāde vispirms izlieto apropriācijas, kas piešķirtas kārtējam finanšu gadam, un neizmanto pārnestās apropriācijas, pirms šīs pirmās nav izlietotas.
To apropriāciju pārnešana, par kurām nav notikusi saistību uzņemšanās, kā minēts šī punkta pirmās daļas d) apakšpunktā iekļaujas 2 % no Eiropas Parlamenta un Padomes balsojumā apstiprinātajām sākotnējām apropriācijām un nepārsniedz tiešo maksājumu korekcijas summu, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. pantu piemērota iepriekšējā finanšu gadā. Pārnestās apropriācijas atgriež tajās budžeta pozīcijās, kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.
3. Attiecīgā Savienības iestāde lēmumu par 2. punktā minēto pārnešanu pieņem līdz nākamā finanšu gada 15. februārim. Tā līdz 15. martam informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pieņemto pārnešanas lēmumu. Tā turklāt par katru budžeta pozīciju norāda, kā katrā pārnešanas gadījumā ir piemēroti 2. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkta kritēriji.
4. Apropriācijas automātiski pārnes attiecībā uz:
a) |
saistību apropriācijām, kas paredzētas rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos un Eiropas Savienības Solidaritātes fondam. Šādas apropriācijas var pārnest tikai uz nākamo finanšu gadu un par tām var uzņemties saistības līdz minētā gada 31. decembrim; |
b) |
apropriācijām, kas atbilst iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Šādas apropriācijas, var pārnest vienīgi uz nākamo finanšu gadu un saistības par tām var uzņemties līdz minētā gada 31. decembrim, izņemot iekšējos piešķirtos ieņēmumus no izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas, kurus var pārnest tikmēr, kamēr tie ir pilnībā izlietoti. Saistību apropriācijas, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 514/2014 (34) un kas pieejamas 31. decembrī, un radušās no priekšfinansējuma atmaksāšanas, var pārnest līdz programmas slēgšanai un izmantot pēc vajadzības ar noteikumu, ka citas saistību apropriācijas vairs nav pieejamas; |
c) |
apropriācijām, kas atbilst ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem. Šādas apropriācijas pilnībā izmanto līdz brīdim, kad ir pabeigtas visas darbības saistībā ar programmu vai pasākumu, kuram tās ir iedalītas, vai tās var pārnest un izmantot secīgajai programmai vai pasākumam. Tas neattiecas uz 21. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) punktā minētajiem ieņēmumiem, attiecībā uz kuriem apropriācijas, par kurām saistības nav uzņemtas piecu gadu laikā, atceļ; |
d) |
ar ELGF saistītajām maksājumu apropriācijām, kuras izriet no apturēšanas uz laiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 41. pantu. |
5. Attieksme pret ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kā minēts šā panta 4. punkta c) apakšpunktā, kuri izriet no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu dalības dažās Savienības programmās saskaņā ar 21. panta 2. punkta e) apakšpunktu, atbilst Eiropas Ekonomikas zonas līgumam (EEZ līgums) pievienotajam protokolam Nr. 32.
6. Papildus 3. punktā minētajai informācijai attiecīgā Savienības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei informāciju par apropriācijām, kas tikušas automātiski pārnestas, tostarp par iesaistītajām summām un par šā panta noteikumu, saskaņā ar kuru apropriācijas tika pārceltas.
7. Nediferencētās apropriācijas, par kurām juridiskās saistības uzņemtas finanšu gada beigās, izmaksā līdz nākamā finanšu gada beigām.
8. Neskarot 4. punktu, nepārnes apropriācijas, kas iekļautas rezervē, un apropriācijas personāla izdevumiem. Šā panta vajadzībām personāla izdevumi ietver to Savienības iestāžu locekļu un darbinieku atalgojumu un pabalstus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi.
13. pants
Sīkāki noteikumi par apropriāciju atcelšanu un pārnešanu
1. Saistību apropriācijas un nediferencētās apropriācijas, kas minētas 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var pārnest vienīgi tad, ja ar kredītrīkotāju nesaistītu iemeslu dēļ nav bijis iespējams uzņemties saistības līdz finanšu gada 31. decembrim un ja sagatavošanas posmi jau ir veikti pietiekami tālu, lai būtu pamats uzskatīt, ka saistību uzņemšanās notiks līdz nākamā finanšu gada 31. martam vai attiecībā uz būvniecības projektiem – līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim.
2. Šīs regulas 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētie sagatavošanas posmi, kurus pabeidz līdz finanšu gada 31. decembrim, lai varētu veikt pārnešanu uz nākamo finanšu gadu, ir jo īpaši:
a) |
atsevišķām budžeta saistībām 112. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nozīmē – iespējamo darbuzņēmēju, atbalsta saņēmēju, godalgu saņēmēju vai deleģēto personu atlases pabeigšana; |
b) |
vispārējām budžeta saistībām 112. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nozīmē – finansēšanas lēmuma pieņemšana vai apspriešanās pabeigšana ar katras Savienības iestādes attiecīgajām struktūrvienībām par finansēšanas lēmuma pieņemšanu. |
3. Apropriācijas, kas pārnestas saskaņā ar 12. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, par kurām saistības nav uzņemtas līdz nākamā finanšu gada 31. martam vai attiecībā uz summām par būvniecības projektiem – līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim, automātiski atceļ.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par atceltajām apropriācijām viena mēneša laikā pēc atcelšanas, kas veikta saskaņā ar pirmo daļu.
14. pants
Saistību atcelšana
1. Ja budžeta saistības kādā finanšu gadā pēc tā gada, kurā tās tika uzņemtas, tiek atceltas tāpēc, ka pasākumi, kuru izpildei tās iezīmētas, nav pilnīgi vai daļēji izpildīti, šādām saistībām atbilstošās apropriācijas atceļ, ja vien 2. un 3. punktā Regulās (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 514/2014 nav paredzēts citādi, un neskarot šīs regulas 15. pantu.
2. Regulās (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 514/2014 minēto saistību apropriāciju automātisku saistību atcelšanu veic saskaņā ar minētajām regulām.
3. Šo pantu nepiemēro 21. panta 2. punktā minētajiem ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
15. pants
Kārtība, kādā atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas dara pieejamas atkārtoti
1. Atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas, kas minētas Regulās (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 223/2014 un (ES) Nr. 514/2014, var darīt pieejamas atkārtoti, ja pieļauta acīmredzama kļūda, kurā vainojama vienīgi Komisija.
Šajā nolūkā Komisija izskata saistību atcelšanas, kas izdarītas iepriekšējā finanšu gadā, un, balstoties uz vajadzībām, līdz kārtējā finanšu gada 15. februārim izlemj, vai attiecīgās apropriācijas nepieciešams darīt pieejamas atkārtoti.
2. Papildus šā panta 1. punktā minētajam gadījumam atceltajām saistībām atbilstošās apropriācijas dara pieejamas atkārtoti, ja:
a) |
programmas saistības ir atceltas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantā paredzētās izpildes rezerves īstenošanas kārtību; |
b) |
saistības ir atceltas saistībā ar tādas programmas īstenošanu, kura paredzēta konkrētam finanšu instrumentam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam, pēc tam, kad dalībvalsts izbeigusi savu līdzdalību šajā instrumentā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 39. panta 2. punkta septītajā daļā. |
3. Saistību apropriācijas, kas atbilst to saistību summai, kas atceltas tāpēc, ka attiecīgie pētniecības projekti pilnībā vai daļēji nav īstenoti, arī var budžeta procedūrā darīt pieejamas atkārtoti tās pētniecības programmas atbalstam, pie kuras pieder attiecīgie projekti, vai tās turpinājuma programmai.
16. pants
Noteikumi, ko piemēro budžeta novēlotas pieņemšanas gadījumā
1. Ja, finanšu gadam sākoties, budžets galīgajā variantā nav pieņemts, piemēro LESD 315. panta pirmajā daļā izklāstīto procedūru (provizoriskais divpadsmitdaļu režīms). Saistības un maksājumus var veikt, ievērojot šā panta 2. punktā noteiktos ierobežojumus.
2. Saistības par katru nodaļu var uzņemties ne vairāk kā vienas ceturtdaļas apmērā no kopējām apropriācijām, kas attiecīgajā budžeta nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, plus vienas divpadsmitdaļas apmērā par katru aizritējušo mēnesi.
Nevar pārsniegt budžeta projektā paredzēto apropriāciju limitu.
Maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai budžeta nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Tomēr minētā summa nevar pārsniegt vienu divpadsmitdaļu no tās pašas nodaļas apropriācijām, kas paredzētas budžeta projektā.
3. Apropriācijas, kas attiecīgajā budžeta nodaļā ir apstiprinātas par iepriekšējo finanšu gadu, kā minēts 1. un 2. punktā, saprot kā apropriācijas, kuras ar balsojumu apstiprinātas budžetā, tostarp budžeta grozījumos, un pēc korekcijas pārvietojumiem, kuri izdarīti minētajā finanšu gadā.
4. Ja tas vajadzīgs Savienības darbības nepārtrauktībai un pārvaldības vajadzībām, Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas iesniegtu priekšlikumu, papildus summām, kas automātiski darītas pieejamas saskaņā ar 1. un 2. punktu, gan saistībām, gan maksājumiem var atļaut izdevumus, kuri pārsniedz vienu provizorisko divpadsmitdaļu, bet kopā nepārsniedz četras provizoriskās divpadsmitdaļas, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Padome nekavējoties nosūta Eiropas Parlamentam savu lēmumu par apstiprinājumu.
Pirmajā daļā minētais lēmums stājas spēkā 30. dienā pēc tā pieņemšanas, izņemot, ja Eiropas Parlaments veic kādu no turpmāk minētajiem pasākumiem:
a) |
ar savu deputātu balsu vairākumu pirms 30 dienu termiņa beigām nolemj samazināt minētos izdevumus – šādā gadījumā Komisija iesniedz jaunu priekšlikumu; |
b) |
informē Padomi un Komisiju, ka nevēlas samazināt izdevumus – šādā gadījumā lēmums stājas spēkā pirms 30 dienu termiņa beigām. |
Papildu divpadsmitdaļas apstiprina pilnībā, un tās nav dalāmas.
5. Ja konkrētai nodaļai saskaņā ar 4. punktu ir apstiprinātas četras provizoriskās divpadsmitdaļas, bet ar to nepietiek, lai segtu izdevumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no Savienības darbības pārrāvuma tajā jomā, uz kuru attiecas konkrētā nodaļa, izņēmuma kārtā var atļaut pārsniegt apropriāciju summu, kas attiecīgajā nodaļā iekļauta iepriekšējā finanšu gada budžetā. Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar 4. punktā noteiktajām procedūrām. Tomēr nekādos apstākļos nedrīkst pārsniegt apropriāciju kopējo summu, kas bija pieejama iepriekšējā finanšu gada budžetā vai kas ierosināta budžeta projektā.
3. NODAĻA
Līdzsvara princips
17. pants
Definīcija un darbības joma
1. Ieņēmumi un maksājumu apropriācijas ir līdzsvarā.
2. Savienība un Savienības struktūras, kas minētas 70. un 71. pantā, neņem aizņēmumus budžeta ietvaros.
18. pants
Finanšu gada saldo
1. Katra finanšu gada saldo iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā ieņēmumus pārpalikuma gadījumā vai kā maksājumu apropriāciju deficīta gadījumā.
2. Šā panta 1. punktā minēto ieņēmumu vai maksājumu apropriāciju tāmes iekļauj budžetā budžeta procedūras laikā un grozījumu vēstulē, ko iesniedz, ievērojot šīs regulas 42. pantu. Tāmes sagatavo saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (35) 1. pantu.
3. Pēc tam, kad izveidoti provizoriskie pārskati par katru finanšu gadu, katru minēto pārskatu neatbilstību tāmēm iekļauj nākamā finanšu gada budžetā kā budžeta grozījumu, kas paredzēts vienīgi minētajai neatbilstībai. Šādā gadījumā Komisija attiecīgo budžeta grozījuma projektu vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei 15 dienu laikā no provizorisko pārskatu iesniegšanas.
4. NODAĻA
Norēķinu vienības princips
19. pants
Euro izmantošana
1. Daudzgadu finanšu shēmu un budžetu izstrādā un izpilda euro, un pārskatus sagatavo euro. Tomēr 77. pantā minētās naudas plūsmas nodrošināšanai grāmatvedis un – avansa kontu gadījumā – avansu pārziņi, un – Komisijas un EĀDD administratīvās pārvaldības vajadzībām – atbildīgais kredītrīkotājs ir pilnvaroti veikt operācijas citās valūtās.
2. Neskarot īpašos noteikumus, kas izklāstīti speciālajos nozares noteikumos, vai konkrētos iepirkuma līgumos, dotāciju nolīgumos, iemaksu nolīgumos un finansēšanas nolīgumos, atbildīgais kredītrīkotājs valūtu konvertē, izmantojot euro dienas maiņas kursu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā dienā, kad kredītrīkotāja struktūrvienība sagatavojusi maksājuma uzdevumu vai iekasēšanas rīkojumu.
Ja šāds dienas maiņas kurss nav publicēts, atbildīgais kredītrīkotājs izmanto 3. punktā minēto maiņas kursu.
3. Attiecībā uz 82., 83. un 84. pantā paredzētajiem pārskatiem konvertēšanu starp euro un citām valūtām veic, izmantojot euro mēneša uzskaites valūtas kursu. Minēto uzskaites valūtas kursu nosaka Komisijas grāmatvedis, izmantojot jebkādus informācijas avotus, kas uzskatāmi par ticamiem, un balstoties uz valūtas kursu priekšpēdējā darbdienā tajā mēnesī, kurš ir pirms mēneša, kuram tiek noteikts kurss.
4. Valūtas konvertēšanas operācijas veic tā, lai izvairītos no būtiskas ietekmes radīšanas uz Savienības līdzfinansējuma apjomu vai negatīvas ietekmes uz budžetu. Attiecīgā gadījumā kursu konvertēšanai starp euro un citām valūtām var aprēķināt kā konkrēta perioda dienas valūtas kursu vidējo lielumu.
5. NODAĻA
Universāluma princips
20. pants
Darbības joma
Neskarot 21. pantu, kopējie ieņēmumi sedz kopējās maksājumu apropriācijas. Neskarot 27. pantu, visus ieņēmumus un izdevumus iekļauj budžetā pilnā apmērā, neveicot to starpā nekādas korekcijas.
21. pants
Piešķirtie ieņēmumi
1. Lai finansētu konkrētus izdevumu posteņus, izmanto ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus.
2. Ārējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:
a) |
īpašas papildu finanšu iemaksas no dalībvalstīm šādu pasākumu un programmu veidiem:
|
b) |
apropriācijas attiecībā uz ieņēmumiem no Ogļu un tērauda pētniecības fonda, kas izveidots ar LES un LESD pievienoto protokolu Nr. 37 par EOTK līguma izbeigšanās finansiālajām sekām un par Eiropas Ogļu un tērauda pētniecības fondu; |
c) |
noguldījumu procenti un naudas sodi, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (36); |
d) |
īpašam mērķim iezīmēti ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no fondiem, subsīdijas, dāvinājumi un novēlējumi, tostarp arī iezīmēti ieņēmumi, kas ir specifiski katrai Savienības iestādei; |
e) |
trešo valstu vai tādu struktūru, kas nav izveidotas ar LESD vai Euratom līgumu, finanšu iemaksas par labu Savienības darbībām; |
f) |
šā panta 3. punktā minētie iekšējie piešķirtie ieņēmumi, ciktāl tie papildina šajā punktā minētos ārējos piešķirtos ieņēmumus; |
g) |
ieņēmumi no Kopīgā pētniecības centra (KPC) veiktajām darbībām, kurām ir konkurences raksturs un kuras ietver jebkuras turpmāk minētās darbības:
|
3. Iekšējos piešķirtos ieņēmumus veido šādi ieņēmumi:
a) |
ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai būvdarbiem, kas veikti pēc to pieprasījuma; |
b) |
ieņēmumi no nepareizi samaksātu summu atmaksas saskaņā ar 101. pantu; |
c) |
ieņēmumi no preču piegādes, pakalpojumu sniegšanas un būvdarbu veikšanas citas Savienības iestādes dienestiem vai citām Savienības iestādēm vai struktūrām, ieskaitot šādu citu Savienības iestāžu vai struktūru atmaksātās summas par komandējuma naudu, kas samaksāta to vārdā; |
d) |
saņemtie apdrošināšanas maksājumi; |
e) |
ieņēmumi no izīrēšanas un ēku un zemes pārdošanas; |
f) |
atmaksājumi finanšu instrumentiem vai budžeta garantijām, ievērojot 209. panta 3. punkta otro daļu; |
g) |
ieņēmumi, kas rodas no nodokļu vēlākas atmaksāšanas saskaņā ar 27. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu. |
4. Piešķirtos ieņēmumus pārnes un pārvieto saskaņā ar 12. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu un 32. pantu.
5. Ar pamataktu tajā paredzētos ieņēmumus var piešķirt konkrētiem izdevumu posteņiem. Ja vien pamataktā nav norādīts citādi, šādi ieņēmumi veido iekšējos piešķirtos ieņēmumus.
6. Budžetā izveido pozīcijas, kurās kārtot ārējos piešķirtos ieņēmumus un iekšējos piešķirtos ieņēmumus, un, ja iespējams, vienmēr norāda summas.
22. pants
Struktūra piešķirto ieņēmumu un atbilstošo apropriāciju piešķiršanas kārtošanai
1. Neskarot šā panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 24. pantu, struktūru, kas paredzēta piešķirto ieņēmumu kārtošanai budžetā, veido:
a) |
katras Savienības iestādes budžeta iedaļas ieņēmumu pārskatā – budžeta pozīcija ieņēmumu saņemšanai; |
b) |
izdevumu pārskatā – budžeta piezīmes, tostarp vispārīgas piezīmes, ar kurām norāda, kuras budžeta pozīcijas var saņemt piešķirtajiem ieņēmumiem atbilstošās apropriācijas, kas ir darītas pieejamas. |
Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā gadījumā pievieno atgādinājumu pro memoria, un lēstos ieņēmumus informācijas nolūkos norāda piezīmēs.
2. Kad Savienības iestāde ir saņēmusi minētos ieņēmumus, apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, automātiski dara pieejamas gan kā saistību apropriācijas, gan kā maksājumu apropriācijas, izņemot turpmāk minētos gadījumus:
a) |
gadījumā, kas paredzēts 21. panta 2. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz finanšu iemaksām no dalībvalstīm, un ja iemaksu nolīgums ir izteikts euro, saistību apropriācijas var darīt pieejamas, kad dalībvalsts ir parakstījusi iemaksu nolīgumu; |
b) |
gadījumos, kas paredzēti 21. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 21. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) un iii) punktā, saistību apropriācijas tiek darītas pieejamas, kolīdz ir aplēsta saņemamā summa; |
c) |
gadījumā, kas paredzēts 21. panta 2. punkta c) apakšpunktā, summu iekļaušana ieņēmumu pārskatā rada pamatu tam, lai izdevumu pārskatā paredzētu saistību un maksājumu apropriācijas. |
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās apropriācijas izpilda saskaņā ar 20. pantu.
3. Saņemamo summu aplēses, kas minētas 21. panta 2. punkta b) un g) apakšpunktā, nosūta grāmatvedim reģistrēšanai.
23. pants
Dalībvalstu iemaksas zinātniskās izpētes programmām
1. Dalībvalstu iemaksas, lai finansētu dažas pētniecības papildprogrammas, kas paredzētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 5. pantā, iemaksā šādi:
a) |
septiņas divpadsmitdaļas no summas, kas iekļauta budžetā, samaksā līdz kārtējā finanšu gada 31. janvārim; |
b) |
atlikušās piecas divpadsmitdaļas samaksā līdz kārtējā finanšu gada 15. jūlijam. |
2. Ja līdz finanšu gada sākumam budžets nav pieņemts galīgajā variantā, 1. punktā noteiktās iemaksas pamatojas uz summu, kas iekļauta budžetā par iepriekšējo finanšu gadu.
3. Jebkādu iemaksu vai papildu maksājumu, ko dalībvalstis ir parādā budžetam, iekļauj Komisijas pārskatā vai pārskatos trīsdesmit kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma iemaksāt līdzekļus.
4. Izdarītos maksājumus iekļauj pārskatā, kas paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014, un tiem piemēro minētajā regulā paredzētos nosacījumus.
24. pants
Piešķirtie ieņēmumi no EBTA valstu dalības dažās Savienības programmās
1. Budžeta struktūra, lai kārtotu no EBTA valstu dalības dažās Savienības programmās gūtos ieņēmumus, ir šāda:
a) |
ieņēmumu pārskatā iekļauj atgādinājuma pozīciju pro memoria, kurā kārto katras EBTA valsts kopējo iemaksu summu par finanšu gadu; |
b) |
izdevumu pārskata pielikumā, kas ir budžeta neatņemama sastāvdaļa, norāda visas budžeta pozīcijas, kas attiecas uz Savienības darbībām, kurās piedalās EBTA valstis, un kas ietver informāciju par katras EBTA valsts aplēsto līdzdalības apjomu. |
2. Saskaņā ar EEZ līguma 82. pantu summas saistībā ar EBTA valstu ikgadējo līdzdalību, ko Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotā komiteja Komisijai apstiprinājusi saskaņā ar EEZ līgumam pievienotā protokola Nr. 32 1. panta 5. punktu, rada pamatu tam, lai finanšu gada sākumā tiktu paredzētas atbilstošo saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju pilnās summas.
3. Atsevišķi uzrauga to ieņēmumu izlietojumu, kas gūti no EBTA valstu finanšu iemaksām.
25. pants
Ziedojumi
1. Savienības iestādes var pieņemt jebkuru ziedojumu Savienībai, piemēram, fondu ienākumus, subsīdijas, dāvinājumus un novēlējumus.
2. Tāda ziedojuma pieņemšanai, kura vērtība ir EUR 50 000 vai lielāka un kurš saistīts ar finansiāliem izdevumiem – tostarp turpmākiem izdevumiem –, kas pārsniedz 10 % no ziedojuma vērtības, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinājums. Eiropas Parlaments un Padome pieņem lēmumu divu mēnešu laikā no attiecīgo Savienības iestāžu tāda apstiprinājuma pieprasījuma saņemšanas. Ja minētajā termiņā nav izteikti nekādi iebildumi, attiecīgās Savienības iestādes pieņem galīgo lēmumu par ziedojuma pieņemšanu. Attiecīgās Savienības iestādes savā pieprasījumā Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz skaidrojumu par finansiālajiem izdevumiem, ko rada Savienībai piešķirto ziedojumu pieņemšana.
26. pants
Korporatīvā sponsorēšana
1. “Korporatīvā sponsorēšana” ir vienošanās, saskaņā ar kuru juridiskā persona reklāmas vai korporatīvās sociālās atbildības nolūkā natūrā atbalsta kādu pasākumu vai darbību.
2. Savienības iestādes un struktūras, balstoties uz konkrētiem iekšējiem noteikumiem, kurus publicē attiecīgo iestāžu un struktūru tīmekļa vietnēs, izņēmuma kārtā var pieņemt korporatīvo sponsorēšanu, ja:
a) |
visos korporatīvās sponsorēšanas pieņemšanas procedūras posmos tiek stingri ievēroti diskriminācijas aizlieguma, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi; |
b) |
tā sekmē pozitīva priekšstata veidošanos par Savienību un ir tieši saistīta ar pasākuma vai darbības pamatmērķi; |
c) |
tā nerada interešu konfliktu un neattiecas vienīgi uz sabiedriskiem pasākumiem; |
d) |
pasākums vai darbība netiek finansēta tikai ar korporatīvu sponsorēšanu; |
e) |
pateicība par korporatīvās sponsorēšanas sniegšanu ir tikai sponsora zīmola vai vārda publiska redzamība; |
f) |
sponsors sponsorēšanas procedūras laikā nav kādā no 136. panta 1. punktā un 141. panta 1. punktā minētajām situācijām, un nav reģistrēts kā izslēgts 142. panta 1. punktā minētajā datubāzē. |
3. Ja korporatīvās sponsorēšanas vērtība pārsniedz EUR 5 000, sponsoru iekļauj publiskā reģistrā, kurā iever informāciju par sponsorētā notikuma vai darbības veidu.
27. pants
Noteikumi par atskaitījumiem un valūtas kursa korekcijām
1. No maksājuma pieprasījumiem, kurus pēc tam iesniedz neto summas maksājumam, var veikt šādus atskaitījumus:
a) |
līgumsodi, kas piemēroti iepirkuma līgumu pusēm vai atbalsta saņēmējiem; |
b) |
atlaides, atmaksājumi un rabati, kas piemēroti atsevišķiem rēķiniem un izmaksu deklarācijām; |
c) |
procenti, kas radušies par priekšfinansējuma maksājumiem; |
d) |
korekcijas saistībā ar nepamatoti izmaksātām summām. |
Pirmās daļas d) punktā minētās korekcijas var veikt, veicot tiešu atskaitījumu no jauna starpposma maksājuma vai atlikuma maksājuma tam pašam saņēmējam attiecībā uz to pašu nodaļu, pantu un finanšu gadu, uz kuriem attiecas pārmaksājums.
Pirmās daļas c) un d) punktā minētajiem atskaitījumiem piemēro Savienības grāmatvedības noteikumus.
2. Savienībai piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu izmaksas, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus dalībvalstis atmaksā, ievērojot protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD, no budžeta sedz par summu bez nodokļiem.
3. Savienībai piegādāto produktu vai sniegto pakalpojumu izmaksas, kurās ir iekļauti nodokļi, kurus trešās valstis atmaksā, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, var segt no budžeta šādā apmērā:
a) |
summa bez nodokļiem; |
b) |
summa ar nodokļiem. |
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā gadījumā vēlāk atmaksātos nodokļus uzskata par iekšējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.
4. Attiecībā uz budžeta izpildes gaitā notikušajām valūtas kursa izmaiņām var veikt korekcijas. Galīgo peļņu vai zaudējumus iekļauj finanšu gada bilancē.
6. NODAĻA
Specifikācijas princips
28. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Apropriācijas iezīmē konkrētiem mērķiem, iedalot pa sadaļām un nodaļām. Nodaļas sīkāk iedala pantos un posteņos.
2. Komisija un pārējās Savienības iestādes var pārvietot budžeta apropriācijas, ievērojot 29.–32. pantā paredzētos konkrētos nosacījumus.
Apropriācijas var pārvietot tikai uz tām budžeta pozīcijām, kurām budžetā ir apstiprinātas apropriācijas vai pielikti atgādinājumi pro memoria.
Šīs regulas 29., 30. un 31. pantā minētos ierobežojumus aprēķina brīdī, kad tiek iesniegts pārvietojuma pieprasījums, un balstoties uz apropriācijām, kas paredzētas budžetā, tostarp budžeta grozījumos.
Summa, kas jāņem vērā 29., 30. un 31. pantā minēto ierobežojumu aprēķināšanas nolūkā, ir izdarāmo pārvietojumu summa tajā budžeta pozīcijā, no kuras tiek izdarīti pārvietojumi, pēc korekcijām saistībā ar iepriekš izdarītiem pārvietojumiem. Neņem vērā summu, kas atbilst pārvietojumiem, ko Komisija vai cita attiecīgā Savienības iestāde ir veikusi autonomi bez Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma.
Pārvietojuma priekšlikumiem un visai informācijai, kuru Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz par pārvietojumiem, kurus izdara saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu, pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos pavaddokumentus, kuros atspoguļota visjaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēses līdz finanšu gada beigām gan par budžeta pozīcijām, uz kurām apropriācijas paredzēts pārvietot, gan par tām, no kurām tās paredzēts pārvietot.
29. pants
Citu Savienības iestāžu, izņemot Komisiju, veiktie pārvietojumi
1. Jebkura Savienības iestāde, izņemot Komisiju, pati savā budžeta iedaļā apropriācijas var pārvietot:
a) |
no vienas sadaļas uz citu – nepārsniedzot 10 % no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu; |
b) |
no vienas nodaļas uz citu – bez ierobežojumiem. |
2. Neskarot šā panta 4. punktu, trīs nedēļas pirms 1. punktā minētā pārvietojuma veikšanas Savienības iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt pārvietojumu. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iebildumus, piemēro 31. pantā noteikto procedūru.
3. Jebkura Savienības iestāde, izņemot Komisiju, var ierosināt Eiropas Parlamentam un Padomei savā budžeta iedaļā veikt pārvietojumus no vienas sadaļas uz citu, pārsniedzot ierobežojumu, kas minēts šā panta 1. punkta a) apakšpunktā. Minētajiem pārvietojumiem piemēro 31. pantā noteikto procedūru.
4. Jebkura Savienības iestāde, izņemot Komisiju, savā budžeta iedaļā var izdarīt pārvietojumus no viena panta uz citu, iepriekš neinformējot Eiropas Parlamentu un Padomi.
30. pants
Komisijas veiktie pārvietojumi
1. Komisija savā budžeta iedaļā var autonomi:
a) |
pārvietot apropriācijas katras nodaļas robežās; |
b) |
attiecībā uz personāla un administratīvajiem izdevumiem, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu ne vairāk kā 10 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu, un ne vairāk kā 30 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, uz kuru veic pārvietošanu; |
c) |
attiecībā uz darbības izdevumiem – pārvietot apropriācijas starp nodaļām vienas sadaļas robežās ne vairāk kā 10 % apmērā no finanšu gada apropriācijām, kas paredzētas budžeta pozīcijā, no kuras tiek izdarīts pārvietojums; |
d) |
attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju attīstības apropriācijām, kuras izpilda KPC, tās budžeta sadaļas robežās, kura attiecas uz politikas jomu “Tiešā pētniecība”, pārvietot apropriācijas starp nodaļām ne vairāk kā 15 % apmērā no apropriācijām tajā budžeta pozīcijā, no kuras veic pārvietošanu; |
e) |
attiecībā uz pētniecības un tehnoloģiju attīstību, pārvietot darbības apropriācijas no vienas sadaļas uz otru ar noteikumu, ka minētās apropriācijas tiek izmantotas tam pašam nolūkam; |
f) |
attiecībā uz dalītajā pārvaldībā īstenoto fondu darbības izdevumiem, izņemot ELGF, – pārvietot apropriācijas no vienas sadaļas uz citu, ar noteikumu, ka attiecīgās apropriācijas paredzētas tam pašam mērķim attiecīgās regulas, ar ko izveido minēto fondu, nozīmē vai ka tās veido tehniskās palīdzības izdevumus; |
g) |
izņēmuma gadījumos pārvietot apropriācijas no vienas budžeta garantijas budžeta posteņa uz citas budžeta garantijas budžeta posteni, ja kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi nav pietiekami, lai samaksātu garantijas pieprasījumu un ar noteikumu vēlāk atjaunot pārvietoto summu saskaņā ar 212. panta 4. punktā izklāstīto procedūru. |
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētie izdevumi attiecībā uz katru politikas jomu ietver 47. panta 4. punktā minētos elementus.
Ja Komisija, ievērojot 1. punktu pārvieto ELGF apropriācijas pēc 31. decembra, tā pieņem savu lēmumu līdz nākamā finanšu gada 31. janvārim. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.
Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu veikt pārvietojumu trīs nedēļas pirms šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvietojumu veikšanas. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā norāda pienācīgi pamatotus iebildumus, piemēro 31. pantā noteikto procedūru.
Atkāpjoties no ceturtās daļas, Komisija finanšu gada pēdējo divu mēnešu laikā var autonomi pārvietot apropriācijas attiecībā uz personāla, ārštata un citu darbinieku izdevumiem no vienas sadaļas uz citu kopumā 5 % apmērā no minētajam gadam paredzētajām apropriācijām. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi divu nedēļu laikā no sava lēmuma par minētajiem pārvietojumiem.
2. Komisija savā budžeta iedaļā var lemt par šādiem apropriāciju pārvietojumiem no vienas sadaļas uz citu ar noteikumu, ka tā par savu lēmumu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi:
a) |
apropriāciju pārvietojumi no šīs regulas 49. pantā minētās “uzkrājumu” sadaļas, ja vienīgais nosacījums rezerves atbrīvošanai ir pamatakta pieņemšana, ievērojot LESD 294. pantu; |
b) |
pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, piemēram, saistībā ar starptautiskām humānām katastrofām un krīzēm, kas notiek pēc finanšu gada 1. decembra – minētā gada neizmantoto apropriāciju, kas joprojām pieejamas daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu kategorijas sadaļās, kuras paredzētas Savienības ārējai darbībai, pārvietojumi uz sadaļām, kas attiecas uz krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības darbībām. |
31. pants
Savienības iestāžu pārvietojumu priekšlikumi, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei
1. Katra Savienības iestāde savus pārvietojumu priekšlikumus iesniedz vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Komisija priekšlikumus par maksājumu apropriāciju pārvietojumiem uz dalītajā pārvaldībā īstenotiem fondiem, izņemot ELGF, var iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim. Maksājumu apropriāciju pārvietojumu var veikt no jebkura budžeta posteņa. Tādos gadījumos sešu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. punktā, samazina līdz trim nedēļām.
Ja Eiropas Parlaments un Padome pārvietojumu neapstiprina vai apstiprina tikai daļēji, atbilstošo daļu no izdevumiem, kas minēti 10. panta 5. punkta b) apakšpunktā, sedz no nākamā finanšu gada maksājumu apropriācijām.
3. Eiropas Parlaments un Padome lēmumus par apropriāciju pārvietojumiem pieņem saskaņā ar 4.–8. punktu.
4. Izņemot steidzamos gadījumos, Eiropas Parlaments un Padome – Padome ar kvalificētu balsu vairākumu – apspriežas par katru pārvietojuma priekšlikumu sešu nedēļu laikā no dienas, kad to saņēmušas abas iestādes. Steidzamos gadījumos Eiropas Parlaments un Padome apspriežas trīs nedēļu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas.
5. Ja Komisija paredz pārvietot ELGF apropriācijas saskaņā ar šo pantu, tā iesniedz pārvietojumu priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei līdz nākamā finanšu gada 10. janvārim. Tādos gadījumos sešu nedēļu laikposmu, kas minēts 4. punktā, samazina līdz trim nedēļām.
6. Pārvietojuma priekšlikumu apstiprina vai uzskata par apstiprinātu, ja sešu nedēļu laikā:
a) |
Eiropas Parlaments un Padome to apstiprina; |
b) |
vai nu Eiropas Parlaments, vai Padome to apstiprina, un otra iestāde atturas no rīcības; |
c) |
nedz Eiropas Parlaments, nedz Padome nav pieņēmuši lēmumu grozīt vai noraidīt pārvietojuma priekšlikumu. |
7. Ja vien Eiropas Parlaments vai Padome nepieprasa citādi, šā panta 4. punktā minēto sešu nedēļu laikposmu samazina līdz trim nedēļām šādos gadījumos,:
a) |
pārvietojums atbilst mazāk nekā 10 % no apropriācijām budžeta pozīcijā, no kuras pārvietojums tiek izdarīts, un nepārsniedz EUR 5 000 000; |
b) |
pārvietojums attiecas vienīgi uz maksājumu apropriācijām un pārvietojuma kopējā summa nepārsniedz EUR 100 000 000. |
8. Ja Eiropas Parlaments vai Padome ir grozījuši pārvietojuma summu, savukārt otra iestāde to ir apstiprinājusi vai atturas no rīcības, vai ja gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir grozījuši pārvietojuma summu, par apstiprinātu uzskata mazāko no abām summām, ja vien attiecīgā Savienības iestāde neatsauc savu pārvietojuma priekšlikumu.
32. pants
Pārvietojumi saskaņā ar īpašiem noteikumiem
1. Apropriācijas, kas atbilst piešķirtajiem ieņēmumiem, var pārvietot vienīgi tad, ja šos ieņēmumus izlieto tiem mērķiem, kuriem tie ir paredzēti.
2. Lēmumus par pārvietojumiem, ar kuriem ļauj izmantot rezervi palīdzībai ārkārtas gadījumos, pieņem Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma.
Šā punkta nolūkā piemēro 31. panta 3. un 4. punktā paredzēto procedūru. Ja Eiropas Parlaments un Padome nepiekrīt Komisijas priekšlikumam un nevar panākt kopēju nostāju par šīs rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos izmantošanu, tie atturas no rīcības saistībā ar minēto priekšlikumu.
Priekšlikumiem par pārvietojumiem no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos pievieno atbilstošus un detalizētus apliecinošos pavaddokumentus, kuros ir ietverta:
a) |
jaunākā pieejamā informācija par apropriāciju izpildi un vajadzību aplēse līdz finanšu gada beigām attiecībā uz budžeta pozīciju, uz kuru paredzēts veikt pārvietošanu; |
b) |
analīze par iespējām pārdalīt apropriācijas. |
7. NODAĻA
Pareizas finanšu pārvaldības princips un sniegums
33. pants
Sniegums un saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi
1. Apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, un tādējādi tās izpilda, ievērojot šādus principus:
a) |
saimnieciskuma princips, kurš nosaka, lai resursi, ko attiecīgā Savienības iestāde izmanto savu darbību veikšanai, tiktu darīti pieejami noteiktā laikā, pienācīgā apjomā un kvalitātē un par labāko cenu; |
b) |
lietderības princips, kurš skar labāko attiecību starp izmantotajiem resursiem, veiktajiem pasākumiem un mērķu sasniegšanu; |
c) |
efektivitātes princips, kurš attiecas uz to, kādā mērā ar veiktajiem pasākumiem ir sasniegti izvirzītie mērķi. |
2. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu apropriāciju izmantojums tiek vērsts uz sniegumu, un tālab:
a) |
programmu un pasākumu mērķus nosaka ex ante; |
b) |
mērķu sasniegšanas progresu uzrauga, izmantojot snieguma rādītājus; |
c) |
par progresu un problēmām mērķu sasniegšanā ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar 41. panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu un 247. panta 1. punkta e) apakšpunktu. |
3. Attiecīgā gadījumā definē 1. un 2. punktā minētos mērķus, kas ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, atbilstīgi un ar noteiktiem termiņiem, kā arī atbilstīgus, apstiprinātus, uzticamus, vienkāršus un stabilus rādītājus.
34. pants
Izvērtējumi
1. Programmām un darbībām, kas paredz ievērojamus izdevumus, veic ex ante un retrospektīvu izvērtējumu, kas ir samērīgs attiecībā pret mērķiem un izdevumiem.
2. Ex ante izvērtējumus, ar kuriem pamato programmu un pasākumu sagatavošanu, balsta uz pierādījumiem par sniegumu, kāds bijis saistītām programmām vai pasākumiem, un tajos apzina un analizē risināmos jautājumus, Savienības iesaistīšanās pievienoto vērtību, mērķus, dažādu variantu paredzamo ietekmi un uzraudzības un izvērtēšanas kārtību.
Nozīmīgām programmām vai pasākumiem, kuri, paredzams, būtiski ietekmēs ekonomiku, vidi vai sabiedrību, ex ante izvērtējumu var veikt kā ietekmes novērtējumu, kurā papildus pirmajā daļā izklāstītajām prasībām analizē dažādus izpildes metožu variantus.
3. Retrospektīvajos izvērtējumos novērtē programmas vai pasākuma sniegumu, tostarp tādus aspektus kā efektivitāte, lietderība, saskaņotība, aktualitāte un ES pievienotā vērtība. Retrospektīvos izvērtējumus balsta uz informāciju, kas iegūta ar uzraudzīšanas kārtību un attiecīgajam pasākumam noteiktiem rādītājiem. Tos veic vismaz vienu reizi katras daudzgadu finanšu shēmas termiņā un, ja iespējams, pietiekami savlaicīgi, lai konstatējumus varētu ņemt vērā ex ante izvērtējumos vai ietekmes novērtējumos, ar kuriem pamato saistītu programmu un pasākumu sagatavošanu.
35. pants
Obligātais finanšu pārskats
1. Ikvienam priekšlikumam vai iniciatīvai, ko Komisija, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“augstais pārstāvis”) vai dalībvalsts iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, pievieno finanšu pārskatu, kurā uzrāda maksājumu un saistību apropriāciju aplēses, dažādu pieejamo finansēšanas iespēju novērtējumu un 34. pantā paredzēto ex ante izvērtējumu vai ietekmes novērtējumu.
Ikvienam priekšlikuma vai iniciatīvas grozījumam, ko iesniedz likumdevējai iestādei un kas var ievērojami ietekmēt budžetu, tostarp mainīt amata vietu skaitu, pievieno finanšu pārskatu, ko sagatavo Savienības iestāde, kura ierosina grozījumu.
Finanšu pārskats ietver finanšu un saimnieciskos datus, kas vajadzīgi, lai likumdevēja iestāde novērtētu Savienības rīcības nepieciešamību. Tas sniedz attiecīgu informāciju par saskanīgumu ar citiem Savienības pasākumiem un jebkādu iespējamo sinerģiju.
Daudzgadu darbību gadījumā finanšu pārskatā iekļauj paredzamo gada pieprasījumu grafiku saistību un maksājumu apropriāciju un amata vietu, tostarp ārštata darbinieku, izteiksmē un to finansiālās ietekmes izvērtējumu vidējā termiņā un, ja iespējams, ilgtermiņā.
2. Budžeta procedūras laikā Komisija sniedz nepieciešamo informāciju, lai izmaiņas pieprasītajās apropriācijās varētu salīdzināt ar sākotnējām prognozēm, kas iekļautas finanšu pārskatā, ņemot vērā to, kā noris apspriedes par likumdevējai iestādei iesniegto priekšlikumu vai iniciatīvu.
3. Lai mazinātu krāpšanas, pārkāpumu un mērķu nesasniegšanas risku, finanšu pārskatā sniedz informāciju par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu, aplēsi par saistībā ar šādas sistēmas veikto kontroļu izmaksām un ieguvumiem un paredzamā kļūdas riska līmeņa novērtējumu, kā arī informāciju par esošajiem un plānotajiem pasākumiem krāpšanas novēršanai un aizsardzībai pret to.
Šajā novērtējumā ņem vērā kļūdu iespējamo apmēru un veidu, kā arī attiecīgās politikas jomas konkrētos apstākļus un tai piemērojamos noteikumus.
4. Iesniedzot pārskatītus vai jaunus izdevumu priekšlikumus, Komisija aplēš kontroles sistēmu izmaksas un ieguvumus, kā arī paredzamo kļūdas riska līmeni, kā minēts 3. punktā.
36. pants
Budžeta izpildes iekšējā kontrole
1. Ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, budžetu izpilda, ievērojot katrai izpildes metodei atbilstošu efektīvu un lietderīgu iekšējo kontroli, un saskaņā ar attiecīgajiem speciālajiem nozares noteikumiem.
2. Budžeta izpildes vajadzībām iekšējo kontroli piemēro visos pārvaldības līmeņos un tās uzdevums ir nodrošināt pietiekamu pārliecību, ka tiek sasniegti šādi mērķi:
a) |
darbību efektivitāte, lietderīgums un saimnieciskums; |
b) |
ziņošanas ticamība; |
c) |
aktīvu un informācijas aizsardzība; |
d) |
krāpšanas un pārkāpumu profilakse, atklāšana, novēršana un turpmāki pasākumi attiecībā uz tiem; |
e) |
tādu risku pienācīga pārvaldība, kuri saistīti ar pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, ņemot vērā programmu daudzgadu raksturu, kā arī attiecīgo maksājumu būtību. |
3. Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir starptautiskā paraugprakse, un tā jo īpaši ietver šādus elementus:
a) |
uzdevumu nošķiršana; |
b) |
pienācīga riska pārvaldības un kontroles stratēģija, kas ietver kontroli saņēmēju līmenī; |
c) |
izvairīšanās no interešu konflikta; |
d) |
pietiekama revīzijas izsekojamība un datu integritāte datu sistēmās; |
e) |
efektivitātes un lietderības uzraudzības procedūras; |
f) |
konstatēto iekšējās kontroles nepilnību un izņēmumu pēcpārbaudes procedūras; |
g) |
iekšējās kontroles sistēmas pareizas darbības regulārs novērtējums. |
4. Efektīvas iekšējās kontroles pamatā ir šādi elementi:
a) |
pienācīgas riska pārvaldības un kontroles stratēģijas īstenošana, ko savstarpēji koordinē attiecīgie kontroles ķēdē iesaistītie dalībnieki; |
b) |
veikto kontroļu rezultātu pieejamība visiem attiecīgajiem kontroles ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem; |
c) |
attiecīgā gadījumā paļaušanās uz īstenošanas partneru pārvaldības deklarācijām un neatkarīgu revidentu atzinumiem, ar noteikumu, ka veiktā darba kvalitāte ir pietiekama un pieņemama un ka tas ir veikts saskaņā ar pieņemtajiem standartiem; |
d) |
korektīvo pasākumu, tostarp attiecīgā gadījumā atturošu sankciju, savlaicīga piemērošana; |
e) |
skaidri un nepārprotami attiecīgās politikas pamatā esoši tiesību akti, tostarp pamatakti, par iekšējās kontroles pārvaldības elementiem; |
f) |
vairākkārtēju kontroļu izslēgšana; |
g) |
kontroles izmaksu un ieguvumu attiecības uzlabošana. |
5. Ja izpildes gaitā kļūdu līmenis pastāvīgi ir augsts, Komisija apzina kontroles sistēmu trūkumus, izanalizē iespējamo korektīvo pasākumu izmaksas un ieguvumus un veic vai ierosina atbilstīgus pasākumus, piemēram, piemērojamo noteikumu vienkāršošanu, kontroles sistēmu uzlabošanu un programmu vai izpildes sistēmu pārstrādāšanu.
8. NODAĻA
Pārredzamības princips
37. pants
Pārskatu un budžetu publicēšana
1. Budžetu izveido un izpilda un pārskatus sniedz saskaņā ar pārredzamības principu.
2. Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt to, ka galīgajā variantā pieņemto budžetu un visus budžeta grozījumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Budžetus publicē trīs mēnešu laikā no dienas, kad paziņots par to pieņemšanu galīgajā variantā.
Līdz oficiālajai publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī budžetā paredzētās galīgās detalizētās summas pēc iespējas drīz, bet ne vēlāk kā četru nedēļu laikā no budžeta galīgās pieņemšanas pēc Komisijas iniciatīvas visās valodās publicē Savienības iestāžu vietnē.
Konsolidētos gada pārskatus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Savienības iestāžu vietnē.
38. pants
Informācijas par saņēmējiem un citas informācijas publicēšana
1. Komisija pienācīgi un laikus dara pieejamu informāciju par saņēmējiem, kas saņem no budžeta finansētus līdzekļus, ja tā īsteno budžetu saskaņā ar 62. panta 1.punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.
Šā punkta pirmā daļa attiecas arī uz pārējām Savienības iestādēm gadījumos, kad tās izpilda budžetu, ievērojot 59. panta 1. punktu.
2. Pienācīgi ievērojot prasības attiecībā uz konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, izņemot 3. un 4. punktā noteiktos gadījumus, publicē šādu informāciju:
a) |
saņēmēja vārds/nosaukums; |
b) |
saņēmēja atrašanās vieta, proti:
|
c) |
juridisko saistību summa; |
d) |
pasākuma būtība un mērķis. |
Šī punkta pirmajā daļā minēto informāciju publicē tikai par godalgām, dotācijām un līgumiem, kas ir piešķirti konkursu, dotāciju piešķiršanas vai iepirkuma procedūru rezultātā, un par ekspertiem, kuri ir izraudzīti, ievērojot 237. panta 2. punktu.
3. Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minēto informāciju nepublicē:
a) |
par izglītības atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, un citu tiešo atbalstu, kas izmaksāts fiziskām personām, kurām tas visvairāk nepieciešams, kā minēts 191. panta 4. punkta b) apakšpunktā; |
b) |
par ļoti mazas vērtības līgumiem, kuru līgumslēgšanas tiesības piešķirtas ekspertiem, kas izraudzīti, ievērojot 237. panta 2. punktu, kā arī ļoti mazas vērtības līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par I pielikuma 14.4. punktā minēto summu; |
c) |
par finansiālo atbalstu, kas sniegts ar finanšu instrumentu starpniecību tādas summas apmērā, kas mazāka par EUR 500 000; |
d) |
ja informācijas izpaušana apdraudētu attiecīgo personu vai struktūru tiesības un brīvības, ko aizsargā Eiropas Savienības Pamattiesību harta, vai kaitētu saņēmēju komerciālajām interesēm. |
Pirmās daļas c) punktā minētajos gadījumos publiskotā informācija aprobežojas tikai ar statistikas datiem, kas apkopoti saskaņā ar attiecīgajiem kritērijiem, piemēram, atrašanās vietu, saņēmēju ekonomisko tipu, saņemtā atbalsta veidu un Savienības politikas jomu, kuras ietvaros piešķirts šāds atbalsts.
Attiecībā uz fiziskām personām informācijas izpaušanu, kas minēta 2. punkta pirmajā daļā, balsta uz tādiem atbilstīgiem kritērijiem kā pasākuma biežums vai veids un iesaistītās summas.
4. Personas vai subjekti, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, informāciju par saņēmējiem publicē saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām, ciktāl minētie noteikumi tiek uzskatīti par līdzvērtīgiem pēc Komisijas veikta novērtējuma, kurš veikts saskaņā ar 154. panta 4. punkta pirmās daļas e) apakšpunktu, un ar noteikumu, ka uz jebkuru personas datu publicēšanu attiecas aizsardzības pasākumi, kas līdzvērtīgi šajā pantā izklāstītajiem.
Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 63. panta 3. punktu, informāciju publicē saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem. Saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu ar minētajiem specialajiem nozares noteikumiem var atkāpties no šā panta 2. un 3. punkta, jo īpaši attiecībā uz personas datu publicēšanu, ja tas ir pamatoti, balstoties uz šā panta 3. punkta trešajā daļā minētajiem kritērijiem un ņemot vērā attiecīgās nozares raksturīgās iezīmes.
5. Šā panta 1. punktā minēto informāciju Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs publicē vēlākais līdz tā gada 30. jūnijam, kas seko tam finanšu gadam, kurā par līdzekļiem uzņemtas juridiskās saistības.
Savienības iestāžu tīmekļa vietnēs iekļauj atsauci uz tās tīmekļa vietnes adresi, kurā atrodama 1. punktā minētā informācija, ja tā nav tieši publicēta īpašā Savienības iestāžu vietnē.
Komisija atbilstīgi un laikus dara pieejamu informāciju par vienoto tīmekļa vietni, tostarp atsauci uz tās adresi, kurā atrodama 4. punktā minēto personu, subjektu vai struktūru sniegtā informācija.
6. Ja tiek publicēti personas dati, informāciju dzēš pēc diviem gadiem pēc tā finanšu gada beigām, kurā par attiecīgajiem līdzekļiem tika uzņemtas juridiskās saistības. Tas arī attiecas uz personas datiem attiecībā uz juridiskajām personām, kuru oficiālajā nosaukumā ir norādīts vienas vai vairāku fizisko personu uzvārdi.
III SADAĻA
BUDŽETA IZVEIDE UN STRUKTŪRA
1. NODAĻA
Budžeta izveide
39. pants
Ieņēmumu un izdevumu tāmes
1. Katra Savienības iestāde, izņemot Komisiju, sastāda savu ieņēmumu un izdevumu tāmi, kuru līdz katra gada 1. jūlijam nosūta Komisijai un vienlaikus informācijas nolūkā – Eiropas Parlamentam un Padomei.
2. Augstais pārstāvis apspriežas ar Komisijas locekļiem, kas atbildīgi par attīstības politiku, kaimiņattiecību politiku, starptautisko sadarbību, humāno palīdzību un reaģēšanu krīzes situācijās, par viņu attiecīgajām atbildības jomām.
3. Komisija sagatavo pati savas tāmes, kuras tā tūlīt pēc pieņemšanas nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Sagatavojot savas tāmes, Komisija izmanto 40. pantā minēto informāciju.
40. pants
Regulas 70. pantā minēto Savienības struktūru aplēstais budžets
Katra Savienības struktūra, kas minēta 70. pantā, saskaņā ar tās izveides instrumentu līdz katra gada 31. janvārim nosūta Komisijai, Eiropas Parlamentam un Padomei savu vienotā plānošanas dokumenta projektu, kurā ietver gada un daudzgadu programmu ar atbilstošo cilvēkresursu un finanšu resursu plānu.
41. pants
Budžeta projekts
1. Komisija līdz tā gada 1. septembrim, kas ir pirms budžeta izpildes gada, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu, kurā iekļauts budžeta projekts. Tā minēto priekšlikumu nosūta valstu parlamentiem informācijai.
Budžeta projektā iekļauj Savienības vispārējā ieņēmumu un izdevumu pārskata kopsavilkumu un konsolidē 39. pantā minētās tāmes. Tajā var ietvert arī tāmes, kas atšķiras no tām, ko sagatavojušas Savienības iestādes.
Budžeta projekta struktūra un izklāsts atbilst 47.–52. panta prasībām.
Pirms katras budžeta projekta iedaļas ir ievads, ko sagatavojusi attiecīgā Savienības iestāde.
Komisija sagatavo budžeta projekta vispārējo ievadu. Vispārējā ievadā iekļauj finanšu tabulas ar galvenajiem datiem pa sadaļām un pamatojumus apropriāciju izmaiņām no viena finanšu gada uz nākamo pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām.
2. Lai nodrošinātu precīzākas un uzticamākas prognozes par spēkā esošo tiesību aktu un izskatīšanā esošo tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz budžetu, Komisija budžeta projektam pievieno turpmāko gadu indikatīvu finanšu plānojumu, kas strukturēts pa izdevumu kategorijām, politikas jomām un budžeta pozīcijām. Pilnīgais finanšu plānojums aptver tās izdevumu kategorijas, uz kurām attiecas 30. punkts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (37). Kopsavilkuma datus sniedz par tām izdevumu kategorijām, uz kurām neattiecas minētā Iestāžu nolīguma 30. punkts.
Indikatīvo finanšu plānojumu atjaunina pēc budžeta pieņemšanas, lai tajā iestrādātu budžeta procedūras rezultātus un visus citus attiecīgos lēmumus.
3. Komisija budžeta projektam pievieno:
a) |
salīdzinošu tabulu, kurā iekļauts budžeta projekts attiecībā uz citām Savienības iestādēm un Komisijai nosūtītās citu Savienības iestāžu sākotnējās tāmes, un attiecīgā gadījumā paskaidrojumu, kurā izklāstīti iemesli, kā dēļ budžeta projektā ietvertas tāmes, kas atšķiras no tām, ko izstrādājušas citas Savienības iestādes; |
b) |
jebkādu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu saistībā ar Savienības iestāžu štatu sarakstiem, uzrādot jaunāko apstiprināto štatu sarakstu un norādot:
|
c) |
attiecībā uz 70. un 71. pantā minētajām Savienības struktūrām – darba dokumentu, kurā norādīti ieņēmumi un izdevumi, kā arī visu informāciju par personālu, kas minēta šīs daļas b) apakšpunktā; |
d) |
darba dokumentu par finanšu gada apropriāciju plānoto izpildi un par neizpildītajām saistībām; |
e) |
attiecībā uz administrācijas apropriācijām – darba dokumentu, kurā norādīti administratīvie izdevumi, kuri Komisijai jāizpilda savā budžeta iedaļā; |
f) |
darba dokumentu par izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kurā ietverts arī rezultātu novērtējums un turpmāk paredzētās darbības; |
g) |
attiecībā uz finansējumu starptautiskām organizācijām – darba dokumentu, kurā ietverts:
|
h) |
programmu pārskatus vai jebkādu citu attiecīgu dokumentu, kurā ietver:
|
i) |
tādu kopsavilkuma pārskatu par maksājumu grafiku, kurā pa programmām un pa izdevumu kategorijām apkopoti maksājumi, kuri veicami turpmākajos finanšu gados, lai pildītu budžeta saistības, kas ierosinātas budžeta projektā un iekļautas iepriekšējos finanšu gados. |
Ja publiskā un privātā sektora partnerības izmanto finanšu instrumentus, informāciju par minētajiem instrumentiem ietver 4. punktā minētajā darba dokumentā.
4. Ja Komisija izmanto finanšu instrumentus, tā budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru finanšu instrumentu norāda turpmāk minēto:
a) |
norāde uz attiecīgo finanšu instrumentu un tā pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par šo instrumentu, tā ietekmi uz budžetu, tā termiņu un Savienības ieguldījuma pievienoto vērtību; |
b) |
finanšu iestādes, kas iesaistītas izpildē, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 155. panta 2. punkta piemērošanu; |
c) |
ieguldījums, ko finanšu instruments ir devis, lai sasniegtu attiecīgās programmas mērķus, kā tas noteikts ar izveidotajiem rādītājiem, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfiskā diversifikācija; |
d) |
paredzētās darbības, tostarp mērķapjomi, kas balstīti uz mērķa sviras efektu un sagaidāmo privāto kapitālu, kas tiks mobilizēts, vai, ja tas nav pieejams, uz esošo finanšu instrumentu sviras rādītāju; |
e) |
budžeta pozīcijas, kas atbilst attiecīgajām operācijām, un kopējais budžeta saistību un maksājumu apjoms; |
f) |
vidējais ilgums no budžeta saistību uzņemšanās par finanšu instrumentiem līdz juridiskajām saistībām attiecībā uz konkrētiem projektiem pašu kapitāla vai parādsaistību veidā, ja minētais ilgums pārsniedz trīs gadus; |
g) |
ieņēmumi un atmaksājumi saskaņā ar 209. panta 3. punktu, kurus iesniedz atsevišķi, tostarp to izmantojuma izvērtējums; |
h) |
kapitālieguldījumu vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; |
i) |
riskam un saistībām paredzēto uzkrājumu kopsumma, kā arī jebkura informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība, tostarp jebkurām iespējamām saistībām; |
j) |
aktīvu vērtības samazinājumi un izmantotās garantijas par iepriekšējo gadu un attiecīgie kumulatīvie rādītāji; |
k) |
finanšu instrumenta snieguma rādītāji, tostarp veiktās investīcijas, mērķa un sasniegtais sviras efekts, un multiplikatora efekts, un arī mobilizētā privātā kapitāla summu; |
l) |
kopējā uzkrājumu fondā uzkrātie resursi un attiecīgā gadījumā fiduciārā konta bilance. |
Pirmajā daļā minētajā darba dokumentā ietver arī pārskatu par administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar pārvaldības maksām un citām finansiālajām un darbības izmaksām, kuras tiek maksātas par finanšu instrumentu pārvaldību, norādot gan to kopsummu, gan summas pa pārvaldītājiem un pārvaldāmajiem finanšu instrumentiem.
Komisija paskaidro pirmās daļas f) apakšpunktā minētā ilguma iemeslus un attiecīgā gadījumā iesniedz rīcības plānu šā ilguma samazināšanai gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā.
Pirmajā daļā minētajā darba dokumentā tabulā skaidri un precīzi apkopo informāciju, to kārtojot pa finanšu instrumentiem.
5. Ja Savienība ir sniegusi budžeta garantiju, Komisija budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā par katru budžeta garantiju un par kopējo uzkrājumu fondu norāda turpmāk minēto:
a) |
norāde uz attiecīgo budžeta garantiju un tās pamataktu kopā ar vispārīgu aprakstu par budžeta garantiju, tās ietekmi uz budžeta finanšu saistībām, tās termiņu un Savienības atbalsta pievienoto vērtību; |
b) |
budžeta garantijas darījuma partneri, tostarp jebkādi jautājumi saistībā ar 155. panta 2. punkta piemērošanu; |
c) |
budžeta garantijas devums tās mērķu sasniegšanā, ko mēra, izmantojot noteiktos rādītājus, tostarp attiecīgā gadījumā ģeogrāfisko diversifikāciju un privātā sektora resursu piesaisti; |
d) |
informācija par darbībām, uz kurām attiecas budžeta garantija, apkopotā veidā pa nozarēm, valstīm un instrumentiem, tostarp attiecīgā gadījumā par portfeļiem un atbalstu, kas apvienots ar citiem Savienības pasākumiem; |
e) |
summa, kas pārvietota atbalsta saņēmējiem, kā arī novērtējums par sviras efektu, kas panākts ar budžeta garantijas atbalstītajiem projektiem; |
f) |
informācija par budžeta garantijas izmantošanu, zaudējumiem, ienākumiem, atgūtajām summām un jebkādiem citiem saņemtajiem maksājumiem, apkopota tāpat kā minēts d) apakšpunktā; |
g) |
informācija par kopējā uzkrājumu fonda finanšu pārvaldību, sniegumu un riskiem iepriekšējā kalendārā gada beigās; |
h) |
kopējā uzkrājumu fonda uzkrājumu efektīvā likme un attiecīgā gadījumā saistītās darbības saskaņā ar 213. panta 4. punktu; |
i) |
kopējā uzkrājumu fonda finanšu plūsmas iepriekšējā kalendārajā gadā, kā arī nozīmīgākie darījumi un jebkāda būtiska informācija par finanšu riskiem, kuriem pakļauta Savienība; |
j) |
ievērojot 210. panta 3. punktu, novērtējums par to, cik ilgtspējīgas ir budžetā iekļautās iespējamās saistības, kas izriet no budžeta garantijām vai finansiālā atbalsta. |
6. Ja Komisija izmanto Savienības trasta fondus ārējām darbībām, tā budžeta projektam pievieno detalizētu darba dokumentu par minēto trasta fondu atbalstītajām darbībām, tostarp:
a) |
par fondu īstenošanu, ietverot informāciju par uzraudzības kārtību, kas noteikta subjektiem, kuri īsteno trasta fondus; |
b) |
par fondu pārvaldības izmaksām; |
c) |
par iemaksām no citiem donoriem, kas nav Savienība; |
d) |
sākotnēju izvērtējumu par fondu sniegumu, balstoties uz 234. panta 3. punktā noteiktajiem nosacījumiem; |
e) |
aprakstu par to, kā to darbības ir veicinājušas tā instrumenta pamataktā noteikto mērķu sasniegšanu, no kura tika veikta Savienības iemaksa trasta fondos. |
7. Komisija budžeta projektam pievieno sarakstu ar lēmumiem, ar kuriem tā uzliek naudas sodus konkurences tiesību aktu jomā, un katra uzliktā naudas soda apmēru kopā ar informāciju par to, vai naudas sodi ir kļuvuši galīgi, vai arī par tiem tiek celta vai joprojām varētu tikt celta pārsūdzība Eiropas Savienības Tiesā, kā arī, ja iespējams, informāciju par to, kad katru naudas sodu plāno uzskatīt par galīgu.
8. Komisija budžeta projektam pievieno darba dokumentu, kurā attiecībā uz katru budžeta pozīciju, kas saņem iekšējos vai ārējos piešķirtos ieņēmumus, norāda:
a) |
šādu plānoto ieņēmumu aplēsto summu; |
b) |
šādu no iepriekšējiem gadiem pārnesto ieņēmumu aplēsto summu. |
9. Komisija turklāt budžeta projektam pievieno ikvienu papildu darba dokumentu, ko tā uzskata par noderīgu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai novērtētu budžeta pieprasījumus.
10. Saskaņā ar Padomes Lēmuma 2010/427/ES (38) 8. panta 5. punktu Komisija kopā ar budžeta projektu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz darba dokumentu, kurā vispusīgi atspoguļo:
a) |
visus administratīvos un darbības izdevumus, kas ir saistīti ar Savienības ārējām darbībām, tostarp ar KĀDP un kopējās drošības un aizsardzības politikas uzdevumiem, un ko finansē no budžeta; |
b) |
EĀDD kopējos administratīvos izdevumus iepriekšējā gadā dalījumā pa izdevumiem katrai Savienības delegācijai un izdevumiem EĀDD centrālajai administrācijai, kā arī darbības izdevumus dalījumā pa ģeogrāfiskajām zonām (reģioni, valstis), tematiskajām jomām, Savienības delegācijām un misijām. |
11. Šā panta 10. punktā minētajā darba dokumentā turklāt:
a) |
norāda katras pakāpes amata vietu skaitu katrā kategorijā un pastāvīgo un pagaidu amata vietu skaitu, tostarp līgumdarbiniekus un vietējos darbiniekus, kuru amati saskaņā ar apropriācijām atļauti katrā Savienības delegācijā, kā arī EĀDD centrālajā administrācijā; |
b) |
salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, norāda jebkādu katras pakāpes un kategorijas amata vietu skaita pieaugumu vai samazinājumu EĀDD centrālajā administrācijā un visās Savienības delegācijās; |
c) |
norāda pašreizējā finanšu gadā un iepriekšējā finanšu gadā apstiprināto amata vietu skaitu, kā arī to amata vietu skaitu, kurās nodarbina dalībvalstu norīkotus diplomātus, un Savienības ierēdņus; |
d) |
sniedz visu to darbinieku sīku uzskaitījumu, kuri budžeta projekta iesniegšanas brīdī ir nodarbināti Savienības delegācijās, kopā ar sadalījumu pa ģeogrāfiskajiem reģioniem, dzimumiem, atsevišķām valstīm un misijām, atsevišķi norādot štata darbiniekus, līgumdarbiniekus, vietējos darbiniekus un valstu norīkotos ekspertus, kā arī norāda apropriācijas, kas budžeta projektā pieprasītas šiem darbinieku veidiem, ar atbilstīgām aplēsēm skaitam pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē, pamatojoties uz pieprasītajām apropriācijām. |
42. pants
Budžeta projekta grozījumu vēstule
Pamatojoties uz jebkādu jaunu informāciju, kas nebija pieejama laikā, kad tika izstrādāts budžeta projekts, Komisija var pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa citas Savienības iestādes attiecībā uz savu budžeta iedaļu, vienlaikus iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei vienu vai vairākas budžeta projekta grozījumu vēstules, pirms tiek sasaukta LESD 314. pantā minētā Samierināšanas komiteja. Tādas vēstules var ietvert grozījumu vēstuli, ar kuru jo īpaši tiek atjauninātas lauksaimniecības izdevumu tāmes.
43. pants
Dalībvalstu pienākumi, kas izriet no budžeta pieņemšanas
1. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā paziņo saskaņā ar procedūru, kas paredzēta LESD 314. panta 9. punktā un Euratom līguma 106.a pantā.
2. Tiklīdz ir paziņots, ka budžets pieņemts galīgajā variantā, visām dalībvalstīm nākamajā finanšu gadā no 1. janvāra vai no dienas, kad paziņots par budžeta pieņemšanu galīgajā variantā, ja tas notiek pēc 1. janvāra, ir jāizdara maksājumi, kas pienākas Savienībai, kā noteikts Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014.
44. pants
Budžeta grozījumu projekti
1. Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kuri ir galvenokārt saistīti ar ieņēmumiem, šādos gadījumos:
a) |
lai iekļautu budžetā iepriekšējā finanšu gada atlikumu saskaņā ar 18. pantā paredzēto procedūru; |
b) |
lai pārskatītu pašu resursu prognozes, pamatojoties uz atjauninātām ekonomikas prognozēm; |
c) |
lai atjauninātu pārskatītās pašu resursu un citu ieņēmumu prognozes, kā arī lai pārskatītu maksājumu apropriāciju pieejamību un nepieciešamību. |
Ja ir nenovēršami, izņēmuma un neparedzēti apstākļi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, Komisija var iesniegt budžeta grozījumu projektus, kas galvenokārt ir saistīti ar izdevumiem.
2. Citu Savienības iestāžu, izņemot Komisijas, pieprasījumus izdarīt budžeta grozījumus tādos pašos apstākļos, kas minēti 1. punktā, nosūta Komisijai.
Pirms budžeta grozījumu projekta iesniegšanas Komisija un pārējās attiecīgās Savienības iestādes izskata attiecīgo apropriāciju pārdales iespējas, īpaši ņemot vērā paredzamo attiecīgo apropriāciju nepilnīgu īstenošanu.
Budžeta grozījumiem piemēro 43. pantu. Budžeta grozījumu pamatojumā atsaucas uz budžetu, kura tāmēs ar tiem izdara grozījumus.
3. Komisija līdz katra finanšu gada 1. septembrim vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz budžeta grozījumu projektus, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma apstākļus vai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanas gadījumus, kad budžeta grozījumu projektu var iesniegt visu gadu jebkurā laikā. Tā var pievienot savu atzinumu pārējo Savienības iestāžu pieprasītajiem budžeta grozījumiem.
4. Budžeta grozījumu projektiem pievieno pamatojumus un grozījumu sagatavošanas laikā pieejamo informāciju par budžeta izpildi iepriekšējā un kārtējā finanšu gadā.
45. pants
Tāmju un budžeta projektu agrīna iesniegšana
Komisija, Eiropas Parlaments un Padome var vienoties par dažiem agrākiem datumiem tāmju iesniegšanai un budžeta projekta pieņemšanai un iesniegšanai. Tomēr šādas vienošanās rezultātā ne saīsina, ne pagarina laikposmus, kas paredzēti minēto dokumentu izskatīšanai saskaņā ar LESD 314. pantu un Euratom līguma 106.a pantu.
2. NODAĻA
Budžeta struktūra un izklāsts
46. pants
Budžeta struktūra
Budžetu veido:
a) |
vispārējs ieņēmumu un izdevumu pārskats; |
b) |
atsevišķas iedaļas katrai Savienības iestādei, izņemot Eiropadomi un Padomi, kurām ir viena un tā pati iedaļa, sīkāk iedalītas ieņēmumu un izdevumu pārskatos. |
47. pants
Budžeta nomenklatūra
1. Eiropas Parlaments un Padome klasificē Komisijas ieņēmumus un pārējo Savienības iestāžu ieņēmumus un izdevumus sadaļās, nodaļās, pantos un posteņos pēc to veida vai pēc izlietojuma, kam tie piešķirti.
2. Budžeta iedaļā attiecībā uz Komisiju izdevumu pārskatu veido, pamatojoties uz nomenklatūru, ko pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome, un klasificē pēc izdevumu mērķa.
Katra sadaļa atbilst politikas jomai, un katra nodaļa parasti atbilst programmai vai darbībai.
Katra sadaļa var ietvert darbības apropriācijas un administratīvās apropriācijas. Sadaļas administratīvās apropriācijas apkopo vienā nodaļā.
Budžeta nomenklatūra atbilst specifikācijas, pareizas finanšu pārvaldības un pārredzamības principiem. Tā nodrošina budžeta procesam nepieciešamo skaidrību un pārredzamību, sekmējot attiecīgajos juridiskajos pamatos paredzēto galveno mērķu noteikšanu, dodot iespēju izvēlēties politiskās prioritātes un nodrošinot lietderīgu un efektīvu izpildi.
3. Komisija var pieprasīt pozīcijai, kurai nav apstiprinātu apropriāciju, pievienot atgādinājumu pro memoria. Šādu pieprasījumu apstiprina saskaņā ar31. pantā paredzēto procedūru.
4. Ja atsevišķo sadaļu administratīvās apropriācijas uzrādītas pēc mērķa, tās klasificē šādi:
a) |
štatu sarakstā apstiprinātā personāla izdevumi, kas ietver apropriāciju summu un to štatu sarakstā ietverto amata vietu skaitu, kas atbilst minētajiem izdevumiem; |
b) |
izdevumi par ārštata darbiniekiem un citi izdevumi, kas minēti 30. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un ko finansē no daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas “Administrācija”; |
c) |
izdevumi par ēkām un citi saistīti izdevumi, tostarp par uzkopšanu un uzturēšanu, nomu un īri, telekomunikācijām, ūdeni, gāzi un elektrību; |
d) |
izdevumi par ārštata darbiniekiem un tehnisko palīdzību, kas ir tieši saistīti ar programmu īstenošanu. |
Visus tāda veida Komisijas administratīvos izdevumus, kas ir kopīgi vairākām sadaļām, norāda atsevišķā kopsavilkuma pārskatā, tos klasificējot pēc veida.
48. pants
Negatīvi ieņēmumi
1. Budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus, izņemot, ja tie izriet no negatīvas atlīdzības par noguldījumiem kopumā.
2. Pašu resursi, kas iemaksāti saskaņā ar Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, ir tīrās summas, un tādā veidā tās uzrāda budžeta ieņēmumu kopsavilkuma pārskatā.
49. pants
Uzkrājumi
1. Katrā budžeta iedaļā var iekļaut sadaļu “uzkrājumi”. Apropriācijas minētajā sadaļā iekļauj šādos gadījumos:
a) |
budžeta veidošanas laikā nav pamatakta par attiecīgo pasākumu; |
b) |
ir nopietns pamats apšaubīt attiecīgajās budžeta pozīcijās iekļauto apropriāciju pietiekamību vai iespējas tās izpildīt saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principa nosacījumiem. |
Minētajā sadaļā paredzētās apropriācijas var izmantot vienīgi pēc pārvietojumiem saskaņā ar šīs regulas 30. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzēto procedūru, ja uz pamatakta pieņemšanu attiecas LESD 294. pantā noteiktā procedūra, un saskaņā ar šīs regulas 31. pantā paredzēto procedūru visos pārējos gadījumos.
2. Ja rodas ievērojamas izpildes grūtības, Komisija finanšu gada gaitā var ierosināt pārvietot apropriācijas uz “uzkrājumu” sadaļu. Eiropas Parlaments un Padome lēmumu par šādiem pārvietojumiem pieņem saskaņā ar 31. pantu.
50. pants
Negatīva rezerve
Budžeta iedaļā attiecībā uz Komisiju var būt “negatīva rezerve” maksimāli EUR 200 000 000 apmērā. Šajā rezervē, ko iekļauj atsevišķā sadaļā, ietver tikai maksājumu apropriācijas.
Minēto negatīvo rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumus saskaņā ar 30. un 31. pantā noteikto procedūru.
51. pants
Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos
1. Budžeta iedaļā attiecībā uz Komisiju ir ietverta rezerve ārkārtas palīdzībai trešām valstīm.
2. Šā panta 1. punktā minēto rezervi izlieto līdz finanšu gada beigām, veicot pārvietojumus saskaņā ar 30. un 32. pantā noteikto procedūru.
52. pants
Budžeta izklāsts
1. Budžetā uzrāda:
a) |
vispārējā ieņēmumu un izdevumu pārskatā:
|
b) |
katrā iedaļā ieņēmumus un izdevumus, ievērojot to pašu struktūru, kā izklāstīts a) apakšpunktā; |
c) |
attiecībā uz personālu:
|
d) |
attiecībā uz finansiālo palīdzību un budžeta garantijām:
|
e) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko izveido bez pamatakta:
|
f) |
attiecībā uz līdzekļiem, kurus personas vai subjekti īsteno, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu:
|
g) |
KĀDP izdevumu kopsummu, kas iekļauta nodaļā “KĀDP”, norādot konkrētus pantus, kas attiecas uz KĀDP izdevumiem un kuros ir minētas konkrētas budžeta pozīcijas, kurās norāda vismaz atsevišķas nozīmīgākās misijas. |
2. Papildus 1. punktā minētajiem dokumentiem Eiropas Parlaments un Padome budžetam var pievienot jebkādus citus atbilstošus dokumentus.
53. pants
Noteikumi par personāla štatu sarakstiem
1. Šīs regulas 52. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie štatu saraksti ir galīgais limits katrai Savienības iestādei vai struktūrai. Nevienu neieceļ amatā, pārsniedzot šo noteikto limitu.
Tomēr ikviena Savienības iestāde vai struktūra var mainīt savu štatu sarakstu līdz 10 % apmērā no atļautajām amata vietām, izņemot attiecībā uz AD 14, AD 15 un AD 16pakāpi, ievērojot šādus nosacījumus:
a) |
netiek skarts personāla apropriāciju apjoms, kas atbilst visam finanšu gadam; |
b) |
netiek pārsniegts kopējā amata vietu skaita limits, kas atļauts katram štatu sarakstam; |
c) |
Savienības iestāde vai struktūra ir piedalījusies salīdzinošajā novērtēšanā ar citām Savienības iestādēm un struktūrām pēc Komisijas personālresursu pārbaudes modeļa. |
Trīs nedēļas pirms otrajā daļā minēto izmaiņu veikšanas Savienības iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par savu nodomu tās veikt. Ja Eiropas Parlaments vai Padome minētajā periodā ceļ pienācīgi pamatotus iebildumus, Savienības iestāde atturas no izmaiņu veikšanas, un tiek piemērota 44. pantā paredzētā procedūra.
2. Atkāpjoties no 1. punkta pirmās daļas, sekas, ko izraisa nepilnas slodzes darbinieku nodarbināšana, kuru iecēlējinstitūcija atļāvusi saskaņā ar Civildienesta noteikumiem, var kompensēt, ieceļot amatā citus darbiniekus.
3. NODAĻA
Budžeta disciplīna
54. pants
Atbilstība daudzgadu finanšu shēmai un Lēmumam 2014/335/ES, Euratom
Budžets atbilst daudzgadu finanšu shēmai un Lēmumam 2014/335/ES, Euratom.
55. pants
Savienības aktu atbilstība budžetam
Ja Savienības akta īstenošana pārsniedz budžetā pieejamās apropriācijas, šādu aktu finanšu ziņā neīsteno, kamēr budžetā nav izdarīti attiecīgie grozījumi.
IV SADAĻA
BUDŽETA IZPILDE
1. NODAĻA
Vispārīgi noteikumi
56. pants
Budžeta izpilde saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu
1. Komisija izpilda budžeta ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar šo regulu, uz savu atbildību un apstiprināto apropriāciju robežās.
2. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka apropriācijas tiek izlietotas saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.
57. pants
Informācija par personas datu nosūtīšanu revīzijas nolūkos
Izsludinot uzaicinājumus saistībā ar dotācijām, iepirkumiem vai godalgām, ko īsteno tiešajā pārvaldībā, potenciālos labuma guvējus, kandidātus, pretendentus un dalībniekus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 informē par to, ka Savienības finanšu interešu aizsardzības nolūkos to personas dati var tikt nosūtīti iekšējās revīzijas dienestiem, Revīzijas palātai vai Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ar tiem var apmainīties Komisijas kredītrīkotāji, kā arī šīs regulas 69. pantā minētās izpildaģentūras un šīs regulas 70. un 71. pantā minētās Savienības struktūras.
58. pants
Pamatakts un izņēmumi
1. Jebkurai Savienības darbībai budžetā iekļautās apropriācijas izmanto tikai tad, ja ir pieņemts pamatakts.
2. Atkāpjoties no 1. punkta un ievērojot 3., 4. un 5. punktā izklāstītos nosacījumus, turpmāk norādītās apropriācijas var izpildīt bez pamatakta, ar noteikumu, ka darbības, kuru finansēšanai tās paredzētas, ir Savienības kompetences jomā:
a) |
apropriācijas eksperimentāliem izmēģinājuma projektiem, kas paredzēti, lai pārbaudītu kāda pasākuma īstenošanas iespējas un tā lietderību; |
b) |
apropriācijas sagatavošanas darbībām LESD un Euratom līguma piemērošanas jomā, kuras paredzētas, lai sagatavotu priekšlikumus ar nolūku pieņemt turpmākas darbības; |
c) |
apropriācijas sagatavošanas pasākumiem LES V sadaļas jomā; |
d) |
apropriācijas vienreizējām darbībām vai darbībām ar nenoteiktu termiņu, kuras Komisija veic, pildot uzdevumus, kas izriet no tās prerogatīvām iestāžu līmenī, ievērojot LESD un Euratom līgumu un kas nav Komisijas likumdošanas iniciatīvas tiesības iesniegt priekšlikumus, kā minēts šī punkta b) apakšpunktā, un atbilstoši LESD 154., 156., 159. un 160. pantā, LESD 168. panta 2. punktā, 171. panta 2. punktā un 173. panta 2. punktā, LESD 175. panta otrajā daļā, LESD 181. panta 2. punktā, LESD 190. pantā, LESD 210. panta 2. punktā un 214. panta 6. punktā un Euratom līguma 70. pantā un 77. līdz 85. pantā tai tieši noteiktajām konkrētajām pilnvarām; |
e) |
apropriācijas katras Savienības iestādes darbībai atbilstoši tās administratīvajai autonomijai. |
3. Saistībā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajām apropriācijām attiecīgās saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā diviem finanšu gadiem pēc kārtas. Apropriāciju kopsumma izmēģinājuma projektiem jebkurā finanšu gadā nepārsniedz EUR 40 000 000.
4. Attiecībā uz 2. punkta b) apakšpunktā minētajām apropriācijām sagatavošanas darbības veic, ievērojot saskaņotu pieeju, un tās var būt dažāda veida. Attiecīgās saistību apropriācijas var iekļaut budžetā ne vairāk kā trim finanšu gadiem pēc kārtas. Attiecīgā pamatakta pieņemšanas procedūru pabeidz līdz trešā finanšu gada beigām. Minētās procedūras laikā apropriāciju saistības atbilst konkrētām sagatavošanas darbības iezīmēm paredzēto darbību, sasniedzamo mērķu un saņēmēju ziņā. Tādēļ atvēlēto apropriāciju daudzums neatbilst tam daudzumam, kas ir paredzēts pašas galīgās darbības finansēšanai.
Apropriāciju kopsumma 2. punkta b) apakšpunktā minētajām jaunajām sagatavošanas darbībām jebkurā finanšu gadā nepārsniedz EUR 50 000 000, un to apropriāciju kopsumma, kas saistībās faktiski atvēlētas sagatavošanas darbībām, nepārsniedz EUR 100 000 000.
5. Attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajām apropriācijām sagatavošanas pasākumi ir ierobežoti uz īsu laiku un ir izstrādāti, lai radītu apstākļus Savienības darbībai, ar ko sasniedz KĀDP mērķus, un pieņemtu vajadzīgos tiesību aktus.
Savienības krīzes pārvarēšanas operāciju nolūkā sagatavošanas pasākumi ir cita starpā paredzēti, lai izvērtētu operāciju vajadzības, nodrošinātu resursu ātru sākotnējo piešķiršanu vai uz vietas radītu apstākļus operācijas sākšanai. Sagatavošanas pasākumiem piekrišanu dod Padome pēc augstā pārstāvja priekšlikuma.
Lai nodrošinātu ātru sagatavošanas pasākumu īstenošanu, augstais pārstāvis pēc iespējas drīz informē Eiropas Parlamentu un Komisiju par Padomes ieceri uzsākt sagatavošanas pasākumu un jo īpaši par minētajam mērķim vajadzīgo resursu aplēsi. Komisija veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru līdzekļu izmaksu.
Finansējums pasākumiem, par kuriem Padome ir vienojusies un kas ir paredzēti, lai sagatavotos Savienības krīzes pārvarēšanas operācijām saskaņā ar LES V sadaļu, ietver papildu izmaksas, ko tiešā veidā rada tādas misijas vai komandas izvietošana konkrētā teritorijā, kuras sastāvā cita starpā ietilpst Savienības iestāžu personāls, tostarp augstas pakāpes riska apdrošināšanu, ceļa un uzturēšanās izmaksas un dienas naudu.
59. pants
Budžeta izpilde citās Savienības iestādēs, kas nav Komisija
1. Komisija piešķir pārējām Savienības iestādēm vajadzīgās pilnvaras, lai tās varētu izpildīt budžeta iedaļas, kuras attiecas uz tām.
2. Lai atvieglotu savu apropriāciju izpildi, Savienības iestādes var noslēgt dienestu līmeņa nolīgumus savā starpā, paredzot nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu, produktu piegādi, būvdarbu veikšanu vai ēku līgumiem.
Minētie nolīgumi dod iespēju veikt apropriāciju pārvietojumu vai atgūt to īstenošanas rezultātā radušās izmaksas.
3. Šā panta 2. punktā minētos dienestu līmeņa nolīgumus var noslēgt arī ar Savienības iestāžu struktūrvienībām, Savienības struktūrām, Eiropas birojiem, struktūrām vai personām, kam saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības, un Eiropas skolu Padomes ģenerālsekretāra biroju. Komisija un pārējās Savienības iestādes regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par dienestu līmeņa nolīgumiem, ko tās noslēdz ar citām Savienības iestādēm.
60. pants
Budžeta izpildes pilnvaru deleģēšana
1. Komisija un ikviena no pārējām Savienības iestādēm var savu struktūrvienību robežās deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem un saviem iekšējiem noteikumiem tādā apjomā, kāds noteikts deleģēšanas aktā. Attiecīgi pilnvarotie rīkojas tikai tiem nepārprotami doto pilnvaru robežās.
2. Papildus 1. punktā minētajam Komisija var attiecībā uz savas budžeta iedaļas darbības apropriācijām deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Savienības delegāciju vadītājiem un viņu prombūtnē – darbības nepārtrauktības nodrošināšanai – Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem. Šāda deleģēšana neskar Savienības delegāciju vadītāju atbildību par budžeta izpildi. Ja Savienības delegācijas vadītāja prombūtne pārsniedz četras nedēļas, Komisija pārskata savu lēmumu par budžeta izpildes pilnvaru deleģēšanu. Kad Savienības delegāciju vadītāji – un viņu prombūtnē viņu vietnieki – darbojas kā Komisijas kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro Komisijas noteikumus par budžeta izpildi un uz viņiem attiecas tie paši uzdevumi, pienākumi un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu Komisijas kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.
Komisija pirmajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.
Šā panta pirmās daļas nolūkos augstais pārstāvis veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu sadarbību starp Savienības delegācijām un Komisijas struktūrvienībām.
3. EĀDD izņēmuma kārtā var attiecībā uz savas budžeta iedaļas administratīvajām apropriācijām deleģēt savas budžeta izpildes pilnvaras Savienības delegāciju Komisijas personālam, ja tas ir nepieciešams tādu delegāciju administrācijas nepārtrauktības nodrošināšanai gadījumos, kad EĀDD kompetentais kredītrīkotājs atrodas ārpus savas delegācijas valsts. Izņēmuma gadījumos, kad Komisijas personāls Savienības delegācijās rīkojas kā EĀDD kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi piemēro EĀDD iekšējos noteikumus par budžeta izpildi, un uz viņiem attiecas tie paši uzdevumi, pienākumi un atbildības prasības, kas attiecas uz jebkuru citu EĀDD kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām.
EĀDD šo pirmajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu var atsaukt saskaņā ar saviem noteikumiem.
61. pants
Interešu konflikts
1. Finanšu dalībnieki šīs sadaļas 4. nodaļas nozīmē un citas personas, tostarp jebkura līmeņa valsts iestādes, kas iesaistītas budžeta izpildē tiešajā, netiešajā un dalītajā pārvaldībā, tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās, revīzijā vai kontrolē, neveic nekādas darbības, kas var radīt konfliktu starp viņu pašu un Savienības interesēm. Viņi turklāt veic pasākumus, kas ir piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos attiecībā uz viņu atbildībā esošajām funkcijām un rastu risinājumu situācijās, kuras objektīvi var tikt uztvertas kā interešu konflikts.
2. Ja pastāv interešu konflikta risks, kas ietver valsts iestādes darbinieku, attiecīgā persona par to ziņo savam tiešajam priekšniekam. Ja šāds risks pastāv attiecībā uz darbiniekiem, kam piemēro Civildienesta noteikumus, attiecīgā persona par šo lietu ziņo attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam. Attiecīgais tiešais priekšnieks vai deleģētais kredītrīkotājs rakstiski apstiprina, vai ir konstatēts interešu konflikts. Ja tiek konstatēts, ka pastāv interešu konflikts, iecēlējinstitūcija vai attiecīgā valsts iestāde nodrošina, lai attiecīgā persona pārtrauktu jebkādu darbību šajā lietā. Attiecīgais deleģētais kredītrīkotājs vai attiecīgā valsts iestāde nodrošina, lai saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tiktu veikta kāda turpmāka piemērota rīcība.
3. Šā panta 1. punkta nozīmē interešu konflikts pastāv, ja, kā minēts 1. punktā, finanšu dalībnieka vai citas personas funkcijas neatkarīgi un objektīvi traucē pildīt iemesli, kas saistīti ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm.
2. NODAĻA
Izpildes metodes
62. pants
Budžeta izpildes metodes
1. Komisija budžetu izpilda šādi:
a) |
tieši (“tiešā pārvaldība”), kā izklāstīts 125.–153. pantā, budžetu izpilda tās struktūrvienības, tostarp tās darbinieki Savienības delegācijās, kas strādā attiecīgās delegācijas vadītāja uzraudzībā, saskaņā ar 60. panta 2. punktu, vai ar 69. pantā minēto izpildaģentūru starpniecību; |
b) |
dalītajā pārvaldībā kopā ar dalībvalstīm (“dalītā pārvaldība”), kā izklāstīts 63. pantā un 125.–129. pantā; |
c) |
netieši (“netiešā pārvaldība”), kā izklāstīts 125.–149. pantā un 154.–159. pantā, ja tas paredzēts pamataktā vai 58. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā minētajos gadījumos, uzticot budžeta izpildes uzdevumus:
|
Attiecībā uz pirmās daļas vi) punkta c) apakšpunktu, vajadzīgo finanšu garantiju apmēru var izklāstīt attiecīgajā pamataktā un to var ierobežot, nosakot maksimālo apmēru tādu, kādas ir Savienības iemaksas attiecīgajai struktūrai. Vairāku galvotāju gadījumā kopējo saistību summas sadalījumu, kas jāsedz ar garantijām, nosaka iemaksu nolīgumā, kurā var paredzēt, ka katra galvotāja atbildība ir samērīga ar tā attiecīgo iemaksu struktūrā.
2. Tiešas pārvaldības nolūkos Komisija var izmantot VII, VIII, IX, X un XII sadaļā minētos instrumentus.
Dalītas pārvaldības nolūkos budžeta izpildes instrumenti ir tie, kas ir paredzēti speciālajos nozares noteikumos.
Netiešas pārvaldības nolūkos Komisija piemēro VI sadaļu un attiecībā uz finanšu instrumentiem un budžeta garantijām – VI un X sadaļu. Īstenošanas subjekti piemēro budžeta izpildes instrumentus, kas izklāstīti attiecīgajā iemaksu nolīgumā.
3. Komisija ir atbildīga par budžeta izpildi saskaņā ar LESD 317. pantu un nedeleģē budžeta izpildi trešām personām, ja šādi uzdevumi ietver plašu rīcības brīvību saistībā ar politiskām izvēlēm.
Komisija šīs regulas VII sadaļā paredzētos līgumus neizmanto ārpakalpojumu piesaistei attiecībā uz uzdevumiem, kas paredz izmantot valsts varu un rīcības brīvību lēmumu pieņemšanā.
63. pants
Dalīta pārvaldība ar dalībvalstīm
1. Ja Komisija izpilda budžetu saskaņā ar dalītu pārvaldību, ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Komisija un dalībvalstis, pārvaldot Savienības līdzekļus, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības rīcības pamanāmību. Šajā sakarībā Komisija un dalībvalstis izpilda savus attiecīgos kontroles un revīzijas pienākumus un uzņemas izrietošos pienākumus, kas noteikti šajā regulā. Papildu noteikumus nosaka specialajos nozares noteikumos.
2. Pildot ar budžeta izpildi saistītus uzdevumus, dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp likumdošanas, regulatīvos un administratīvos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, proti:
a) |
nodrošinot, ka no budžeta finansētie pasākumi tiek īstenoti pareizi un efektīvi un saskaņā ar piemērojamiem specialajiem nozares noteikumiem; |
b) |
saskaņā ar 3. punktu izraugoties struktūras, kas atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli, un uzraugot šādas struktūras; |
c) |
novēršot, atklājot un labojot pārkāpumus un krāpšanu; |
d) |
saskaņā ar šo regulu un speciālajiem nozares noteikumiem sadarbojoties ar Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu, un tās dalībvalstis, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939 (39), – ar Eiropas Prokuratūru (EPPO). |
Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, dalībvalstis, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un saskaņā ar šo pantu un attiecīgajiem speciālajiem nozares noteikumiem veic ex ante un ex post kontroles, tostarp attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas par darījumu reprezentatīvām un/vai risku balstītām izlasēm. Tās arī veic nepamatoti izmaksāto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā šajā sakarā ceļ prasību tiesā.
Dalībvalstis saņēmējiem piemēro iedarbīgus, preventīvus un samērīgus sodus, ja to paredz speciālie nozares noteikumi vai konkrēti noteikumi valsts tiesībās.
Veicot risku novērtējumu un saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem Komisija uzrauga dalībvalstīs ieviestās pārvaldības un kontroles sistēmas. Komisija savā revīzijas darbā ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā riska līmeni, kas novērtēts saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
3. Saskaņā ar specialajos nozares noteikumos paredzētajiem kritērijiem un procedūrām dalībvalstis atbilstīgā līmenī izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par Savienības līdzekļu pārvaldību un kontroli. Šādas struktūras var veikt arī uzdevumus, kas nav saistīti ar Savienības līdzekļu pārvaldību, un tās dažus savus uzdevumus var uzticēt citām struktūrām.
Pieņemot lēmumu par struktūru izraudzīšanos, dalībvalstis var balstīties uz to, vai pārvaldības un kontroles sistēmas ir būtībā tādas pašas kā jau ieviestās iepriekšējā perioda sistēmas un vai tās ir darbojušās efektīvi.
Ja revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītās struktūras vairs neatbilst speciālajos nozares noteikumos paredzētajiem kritērijiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minēto struktūru uzdevumu izpildes trūkumi tiek novērsti, tostarp pārtraucot izraudzīšanu saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
Komisijas lomu šajā punktā izklāstītajā procesā nosaka speciālajos nozares noteikumos.
4. Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 3. punktu:
a) |
izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību; |
b) |
izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas laikus sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju; |
c) |
sniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 5., 6. un 7. punktu; |
d) |
saskaņā ar 38. panta 2.–6. punktu nodrošina ex post publiskošanu. |
Visus personas datus apstrādā saskaņā Regulu (ES) 2016/679.
5. Struktūras, kas izraudzītas, ievērojot 3. punktu, līdz nākamā finanšu gada 15. februārim iesniedz Komisijai:
a) |
savus pārskatus par izdevumiem, kas radušies speciālajos nozares noteikumos noteiktajā attiecīgajā atsauces periodā, pildot uzticētos uzdevumus, un kas iesniegti Komisijai līdzekļu atmaksas nolūkā; |
b) |
galīgo revīzijas ziņojumu un veikto kontroļu gada kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās identificēto kļūdu un trūkumu būtību un apmēru, kā arī veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem. |
6. Šā panta 5. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos norāda priekšfinansējumu un summas, attiecībā uz kurām notiek vai ir pabeigtas atgūšanas procedūras. Tiem pievieno pārvaldības deklarāciju, kurā apliecina par līdzekļu pārvaldību atbildīgo personu viedokli, ka:
a) |
šī informācija ir pareizi izklāstīta, pilnīga un pareiza; |
b) |
izdevumi tika izmantoti paredzētajam mērķim, kā noteikts speciālajos nozares noteikumos; |
c) |
ieviestās kontroles sistēmas nodrošina pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. |
7. Pārskatiem, kas minēti 5. punkta a) apakšpunktā, un kopsavilkumam, kas minēts minētā punkta b) apakšpunktā, pievieno neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kas sagatavots atbilstoši starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Minētajā atzinumā konstatē, vai pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu, vai izdevumi, kuru atmaksa ir pieprasīta no Komisijas, ir likumīgi un pareizi un vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas pienācīgi. Atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti 6. punktā minētajā pārvaldības deklarācijā.
Pēc attiecīgās dalībvalsts paziņojuma Komisija var 5. punktā noteikto termiņu – 15. februāri – izņēmuma kārtā pagarināt līdz 1. martam.
Dalībvalstis var attiecīgā līmenī publiskot 5. un 6. punktā un šajā punktā minēto informāciju.
Turklāt dalībvalstis var sniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai atbilstīgā līmenī parakstītas deklarācijas, kas balstās uz 5. un 6. punktā, un šajā punktā minēto informāciju.
8. Lai nodrošinātu to, ka Savienības līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, Komisija:
a) |
piemēro procedūras izraudzīto struktūru pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai, pārliecinoties, vai pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi; |
b) |
izslēdz no Savienības finansējuma izdevumus, par kuriem izmaksa veikta, pārkāpjot piemērojamās tiesības; |
c) |
pārtrauc maksājumu termiņus vai aptur maksājumus, ja tas paredzēts speciālajos nozares noteikumos. |
Komisija pilnībā vai daļēji atceļ maksājumu termiņu pārtraukšanu vai maksājumu apturēšanu pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi savus apsvērumus, un tiklīdz tā ir veikusi jebkādus vajadzīgos pasākumus. Šīs regulas 74. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā ietver visus šajā punktā noteiktos pienākumus.
9. Speciālajos nozares noteikumos ņem vērā Eiropas teritoriālās sadarbības programmu vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības deklarācijas saturu, procesu, kas izklāstīts 3. punktā, un revīzijas funkciju.
10. Komisija izveido reģistru par struktūrām, kas saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem ir atbildīgas par pārvaldības, apliecināšanas un revīzijas darbībām.
11. Dalībvalstis resursus, kas tām piešķirti saskaņā ar dalītu pārvaldību, var izmantot apvienojumā ar darbībām un instrumentiem, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1017, ievērojot attiecīgajos speciālajos nozares noteikumos paredzētos nosacījumus.
3. NODAĻA
Eiropas biroji un Savienības struktūras
64. pants
Eiropas biroju kompetenču darbības joma
1. Pirms jauna Eiropas biroja izveidošanas Komisija veic izmaksu un ieguvumu pētījumu un novērtē ar to saistītos riskus, informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to un ierosina vajadzīgās apropriācijas iekļaut budžeta iedaļas pielikumā, kas attiecas uz Komisiju.
2. Eiropas biroji savas kompetences robežās:
a) |
pilda obligātos uzdevumus, kas paredzēti to izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos; |
b) |
var saskaņā ar 66. pantu pildīt neobligātus uzdevumus, kurus atļāvušas to vadības komitejas pēc tam, kad ir izvērtējušas iesaistīto personu izmaksas un ieguvumus un saistītos riskus. |
3. Šī iedaļa attiecas uz OLAF darbību, izņemot šā panta 4. punktu, 66. pantu un 67. panta 1., 2. un 3. punktu.
4. Komisijas iekšējais revidents pilda visus pienākumus, kas noteikti šīs sadaļas 8. nodaļā.
65. pants
Apropriācijas Eiropas birojiem
1. Apropriācijas, kuras apstiprinātas katra Eiropas biroja obligāto uzdevumu izpildei, iekļauj īpašā budžeta pozīcijā Komisijas budžeta iedaļā un sīki izklāsta minētās iedaļas pielikumā.
Pirmajā daļā minēto pielikumu noformē kā ieņēmumu un izdevumu pārskatu, ko iedala sīkāk tāpat kā budžeta iedaļas.
Minētajā pielikumā iekļautās apropriācijas:
a) |
sedz katra Eiropas biroja visas finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot tā izveides aktā vai citos Savienības tiesību aktos paredzētos obligātos uzdevumus; |
b) |
var segt Eiropas biroja finansiālās vajadzības, kas tam rodas, pildot uzdevumus, kurus pieprasījušas Savienības iestādes, Savienības struktūras, citi Eiropas biroji un aģentūras, kas izveidoti ar Līgumiem vai uz to pamata, un kuri apstiprināti saskaņā ar biroja izveides aktu. |
2. Komisija attiecībā uz apropriācijām, kas pielikumā iekļautas par katru Eiropas biroju, saskaņā ar 73. pantu deleģē kredītrīkotāja pilnvaras attiecīgā Eiropas biroja direktoram.
3. Katra Eiropas biroja štatu sarakstu pievieno Komisijas štatu sarakstam.
4. Lēmumus par pārvietojumiem, kas attiecas uz 1. punktā minēto pielikumu, pieņem katra Eiropas biroja direktors. Komisija par tādiem pārvietojumiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.
66. pants
Neobligāti uzdevumi
1. Attiecībā uz 64. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem neobligātajiem uzdevumiem Eiropas birojs var:
a) |
saņemt savam direktoram deleģējumu no Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem kopā ar kredītrīkotāja pilnvaru deleģējumu attiecībā uz apropriācijām, kas iekļautas budžeta iedaļā, kas attiecas uz Savienības iestādi, Savienības struktūru vai citu Eiropas biroju; |
b) |
noslēgt ad hoc dienestu līmeņa nolīgumus ar Savienības iestādēm, Savienības struktūrām, citiem Eiropas birojiem vai trešām personām. |
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras un citi Eiropas biroji nosaka šā pilnvaru deleģējuma ierobežojumus un nosacījumus. Par šādu deleģējumu, jo īpaši attiecībā uz tā nosacījumiem un kārtību, vienojas saskaņā ar Eiropas biroja izveides aktu.
3. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos Eiropas biroja direktors saskaņā ar biroja izveides aktu pieņem konkrētos noteikumus par minēto uzdevumu izpildi, radušos izmaksu atgūšanu un attiecīgās grāmatvedības uzskaites kārtošanu. Eiropas birojs par šādas grāmatvedības uzskaites rezultātiem ziņo attiecīgajām Savienības iestādēm, Savienības struktūrām vai citiem Eiropas birojiem.
67. pants
Eiropas biroju grāmatvedības uzskaite
1. Katrs Eiropas birojs par saviem izdevumiem izveido grāmatvedības uzskaiti, kas ļauj noteikt, cik liela daļa no tā pakalpojumiem sniegta katrai Savienības iestādei, Savienības struktūrai vai citam Eiropas birojam. Attiecīgā Eiropas biroja direktors, iepriekš saņēmis vadības komitejas apstiprinājumu, pieņem kritērijus, kas ir grāmatvedības uzskaites pamatā.
2. Piezīmēs par īpašo budžeta pozīciju, kurā iekļautas kopējās apropriācijas katram Eiropas birojam, kuram saskaņā ar 66. panta 1. punkta a) apakšpunktu deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras, uzrāda izmaksu aplēsi par pakalpojumiem, ko minētais birojs sniedz katrai attiecīgajai Savienības iestādei, Savienības struktūrai un citam Eiropas birojam. To pamatā ir šā panta 1. punktā paredzētā grāmatvedības uzskaite.
3. Katrs Eiropas birojs, kuram saskaņā ar 66. panta 1. punkta a) apakšpunktu deleģētas kredītrīkotāja pilnvaras, paziņo attiecīgajām Savienības iestādēm, Savienības struktūrām un citiem Eiropas birojiem šā panta 1. punktā paredzētās grāmatvedības uzskaites rezultātus.
4. Saskaņā ar 241. pantu katra Eiropas biroja grāmatvedības uzskaite ir Savienības pārskatu neatņemama sastāvdaļa.
5. Komisijas grāmatvedis pēc attiecīgā Eiropas biroja vadības komitejas priekšlikuma var deleģēt Eiropas biroja darbiniekam dažus grāmatveža uzdevumus, kas attiecas uz ieņēmumu iekasēšanu un izdevumu apmaksu, ko tieši veic attiecīgais Eiropas birojs.
6. Lai nodrošinātu Eiropas biroja kases vajadzības, Komisija pēc vadības komitejas priekšlikuma var biroja vārdā atvērt bankas vai pasta pārvedumu kontus. Attiecīgais Eiropas birojs un Komisija finanšu gada beigās saskaņo un koriģē katra gada galīgo kases stāvokli.
68. pants
Piemērojamība Euratom Apgādes aģentūrai
Šo regulu piemēro Euratom Apgādes aģentūras budžeta izpildei.
69. pants
Izpildaģentūras
1. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 (40) var deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām Komisijas vārdā un uz tās atbildību pilnībā vai daļēji īstenot Savienības programmu vai projektu, tostarp izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, un izpildīt administratīvos izdevumus. Izpildaģentūras izveido ar Komisijas lēmumu, un saskaņā ar Savienības tiesībām tās ir juridiskas personas. Tās saņem ikgadēju iemaksu.
2. Izpildaģentūru direktori rīkojas kā deleģētie kredītrīkotāji attiecībā uz darbības apropriāciju izpildi saistībā ar Savienības programmām, kuru pilnīgu vai daļēju pārvaldību tie nodrošina.
3. Izpildaģentūras koordinācijas komiteja var vienoties ar Komisiju, ka Komisijas grāmatvedis ir arī attiecīgās izpildaģentūras grāmatvedis. Koordinācijas komiteja Komisijas grāmatvedim var uzticēt arī daļu no attiecīgās izpildaģentūras grāmatveža uzdevumiem, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu apsvērumus. Abos gadījumos tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai izvairītos interešu konfliktiem.
70. pants
Struktūras, kas izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu
1. Attiecībā uz struktūrām, kuras izveidotas saskaņā ar LESD un Euratom līgumu, kurām ir juridiskas personas statuss un kuras saņem iemaksas no budžeta, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 269. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar pamata finanšu regulu.
2. Pamata finanšu regula balstās uz šajā regulā noteiktajiem principiem un noteikumiem, ņemot vērā 1. punktā minēto struktūru specifiku.
3. Šā panta 1. punktā minēto struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no pamata finanšu regulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ja ir saņemta Komisijas iepriekšēja piekrišana.
4. Struktūrām, kas minētas 1. punktā, apstiprinājumu par to budžeta izpildi sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma. Struktūras, kas minētas 1. punktā, pilnībā sadarbojas ar Savienības iestādēm, kuras iesaistītas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu nepieciešamo papildinformāciju, tostarp piedaloties attiecīgo struktūru sanāksmēs.
5. Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz 1. punktā minētajām struktūrām, kādas viņš īsteno attiecībā uz Komisiju.
6. Neatkarīgs ārējais revidents pārbauda, vai katras šā panta 1. punktā minētās struktūras gada pārskati pienācīgi atspoguļo attiecīgās struktūras ienākumus, izdevumus un finanšu stāvokli pirms konsolidācijas Komisijas galīgajos pārskatos. Ja vien attiecīgajā pamataktā nav noteikts citādi, Revīzijas palāta saskaņā ar LESD 287. panta 1. punkta prasībām sagatavo īpašu gada ziņojumu par katru struktūru. Sagatavojot minēto ziņojumu, Revīzijas palāta ņem vērā neatkarīgā ārējā revidenta veikto revīzijas darbu un saistībā ar revidenta konstatējumiem veikto rīcību.
7. Revīzijas palāta ir pilnībā atbildīga par visiem 6. punktā minēto neatkarīgo ārējo revīziju aspektiem, tostarp paziņotajiem konstatējumiem.
71. pants
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūras
Struktūras ar juridiskas personas statusu, kuras ir izveidotas ar pamataktu un kurām uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana, pieņem pašas savus finanšu noteikumus.
Minētie noteikumi ietver tādu principu kopumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pareizu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību.
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 269. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu papildina ar finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kurā noteikti principi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Savienības līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību, un kuras pamatā ir 154. pants.
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūru finanšu noteikumi nenovirzās no finanšu paraugregulas, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams to īpašajām vajadzībām, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.
Publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām piemēro 70. panta 4.–7. punktu.
4. NODAĻA
Finanšu dalībnieki
72. pants
Pienākumu nošķiršana
1. Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi ir nošķirti un savstarpēji izslēdzoši.
2. Katra Savienības iestāde ikvienam finanšu dalībniekam nodrošina resursus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei, un hartu, kurā sīki aprakstīti viņa uzdevumi, tiesības un pienākumi.
73. pants
Kredītrīkotājs
1. Katra Savienības iestāde pilda kredītrīkotāja pienākumus.
2. Šīs sadaļas nolūkos “darbinieki” nozīmē personas, uz kurām attiecas Civildienesta noteikumi.
3. Katra Savienības iestāde saskaņā ar sava reglamenta noteikumiem deleģē kredītrīkotāja pienākumus atbilstīga līmeņa darbiniekiem. Tā savos iekšējos administratīvajos noteikumos norāda darbiniekus, kuriem tā deleģē minētos pienākumus, nosaka deleģēto pilnvaru apjomu un to, vai personas, kurām minētās pilnvaras deleģētas, var tās deleģēt pastarpināti.
4. Kredītrīkotāja pilnvaras deleģē vai pastarpināti deleģē vienīgi darbiniekiem.
5. Atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas deleģēšanas vai pastarpinātas deleģēšanas aktā noteiktajās robežās. Atbildīgajam kredītrīkotājam var palīdzēt viens vai vairāki darbinieki, kuriem viņa pakļautībā uzticēts veikt konkrētas darbības, kas vajadzīgas budžeta izpildei un finanšu un pārvaldības informācijas sagatavošanai.
6. Katra Savienības iestāde un katra 70. pantā minētā Savienības struktūra divu nedēļu laikā informē Eiropas Parlamentu, Padomi, Revīzijas palātu un Komisijas grāmatvedi par deleģēto kredītrīkotāju, iekšējo revidentu un grāmatvežu iecelšanu un atbrīvošanu no pienākumiem, kā arī par jebkuriem iekšējiem noteikumiem, ko tā pieņēmusi attiecībā uz finanšu jautājumiem.
7. Katra Savienības iestāde informē Revīzijas palātu par deleģēšanas lēmumiem un avansu pārziņu iecelšanu saskaņā ar 79. un 88. pantu.
74. pants
Kredītrīkotāja pilnvaras un pienākumi
1. Kredītrīkotājs attiecīgajā Savienības iestādē ir atbildīgs par ieņēmumu un izdevumu izpildi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot ziņošanu par sniegumu, un par to, lai būtu nodrošināta likumības un pareizības prasību ievērošana un vienlīdzīga attieksme pret līdzekļu saņēmējiem.
2. Šā panta 1. punkta nolūkos deleģētais kredītrīkotājs izveido organizatorisko struktūru un iekšējās kontroles sistēmas, kas ir piemērotas viņa pienākumu veikšanai, veidojot tās saskaņā ar 36. pantu un katras Savienības iestādes pieņemtajiem minimālajiem standartiem un pienācīgi ņemot vērā riskus, kas saistīti ar pārvaldības apstākļiem un finansēto darbību būtību. Šādas struktūras un sistēmu izveidē balstās uz visaptverošu riska analīzi, kurā ņemta vērā to radīto izmaksu lietderība un snieguma apsvērumi.
3. Lai izpildītu izdevumus, atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības un juridiskās saistības, validē izdevumus un apstiprina maksājumus, kā arī veic priekšdarbus, kas vajadzīgi apropriāciju izpildei.
4. Lai izpildītu ieņēmumus, atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi, konstatē atgūstamos prasījumus un izdod atgūšanas rīkojumus. Attiecīgā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs atceļ konstatētos prasījumus.
5. Lai novērstu kļūdas un pārkāpumus pirms operāciju apstiprināšanas un mazinātu risku, ka mērķi netiks sasniegti, katrai operācijai veic vismaz ex ante kontroli attiecībā uz operācijas darbības un finanšu aspektiem, balstoties uz daudzgadu kontroles stratēģiju, kurā tiek ņemts vērā risks.
Ex ante kontroļu biežumu un intensitāti nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, ņemot vērā iepriekšējo kontroļu rezultātus, kā arī ar risku saistītos un izmaksu lietderības apsvērumus, pamatojoties pats uz savu riska analīzi. Šaubu gadījumā kredītrīkotājs, kurš atbild par attiecīgo operāciju validēšanu, kā daļu no ex ante kontroles pieprasa papildu informāciju vai veic kontroli uz vietas, lai iegūtu pietiekamu pārliecību.
Konkrētai operācijai pārbaudi veic citi darbinieki nekā tie, kas uzsāka operāciju. Darbinieki, kas veic pārbaudi, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kas uzsāka operāciju.
6. Deleģētais kredītrīkotājs var ieviest ex post kontroles, lai atklātu un labotu operāciju kļūdas un pārkāpumus pēc šo operāciju apstiprināšanas. Šīs kontroles var organizēt izlases veidā atbilstoši riskam, un tajās ņem vērā iepriekšējo kontroļu rezultātus, kā arī izmaksu lietderības un snieguma apsvērumus.
Ex post kontroles veic citi darbinieki nekā tie, kas ir atbildīgi par ex ante kontrolēm. Darbinieki, kuri ir atbildīgi par ex post kontrolēm, nevar būt pakļauti darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par ex ante kontrolēm.
Noteikumi un kārtība, tostarp termiņi, attiecībā uz labuma guvēju revīzijas veikšanu ir skaidri, konsekventi un pārredzami, un tie ir pieejami labuma guvējiem, parakstot dotācijas nolīgumu.
7. Atbildīgajiem kredītrīkotājiem un darbiniekiem, kas atbild par budžeta izpildi, ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija.
Katrā Savienības iestādē deleģētais kredītrīkotājs nodrošina:
a) |
to, ka kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām un viņu darbinieki saņem regulāri atjauninātu un atbilstīgu informāciju un apmācības par kontroles standartiem un attiecīgajām metodēm un paņēmieniem, kas pieejami minētajam nolūkam; |
b) |
to, ka vajadzības gadījumā tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu kontroles sistēmu efektīvu un lietderīgu darbību saskaņā ar 2. punktu. |
8. Ja darbinieks, kas ir iesaistīts darījumu finanšu pārvaldībā un kontrolē, uzskata, ka lēmums, kuru viņa priekšnieks viņam pieprasa piemērot vai par kuru pieprasa, lai viņš tam piekristu, ir neatbilstošs vai pretējs pareizas finanšu pārvaldības principam vai dienesta noteikumiem, kas minētajam darbiniekam jāievēro, viņš par to attiecīgi informē savu tiešo priekšnieku. Ja darbinieks to dara rakstiski, tiešais priekšnieks atbild rakstiski. Ja tiešais priekšnieks neveic nekādus pasākumus vai apstiprina sākotnējo lēmumu vai norādījumu un darbinieks uzskata, ka šāds apstiprinājums nav atbilstoša reakcija uz viņa bažām, darbinieks rakstiski informē deleģēto kredītrīkotāju. Ja minētais kredītrīkotājs neatbild lietas apstākļiem atbilstošā termiņā un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā, darbinieks informē attiecīgo paneļkomiteju, kas minēta 143. pantā.
Konstatējot nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, darbinieks par to informē iestādes un struktūras, kuras norādītas Civildienesta noteikumos un Savienības iestāžu lēmumos par iekšējās izmeklēšanas noteikumiem attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un citu tādu nelikumīgu darbību novēršanu, kuras kaitē Savienības interesēm. Līgumos ar ārējiem revidentiem, kas veic Savienības finanšu pārvaldības revīzijas, ārējiem revidentiem paredz pienākumu informēt deleģēto kredītrīkotāju par visām aizdomām saistībā ar nelikumīgām darbībām, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm.
9. Deleģētais kredītrīkotājs atskaitās Savienības iestādei, kurā viņš strādā, par savu pienākumu izpildi, iesniedzot gada darbības pārskatu, kas satur finanšu un pārvaldības informāciju, tostarp kontroļu rezultātus, un kurā tiek deklarēts, ka, ja vien atrunās saistībā ar noteiktām ieņēmumu un izdevumu jomām nav norādīts citādi, viņam ir pietiekama pārliecība par to, ka:
a) |
pārskatā ietvertā informācija sniedz patiesu un skaidru priekšstatu; |
b) |
resursi, kas piešķirti pārskatā aprakstītajām darbībām, ir izlietoti paredzētajam mērķim un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu; un |
c) |
ieviestās kontroles procedūras nodrošina vajadzīgās garantijas par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. |
Gada darbības pārskatā iekļauj informāciju par veiktajām darbībām, atsaucoties uz stratēģiskajos plānos izvirzītajiem mērķiem un snieguma apsvērumiem, ar minētajām darbībām saistītajiem riskiem, piešķirto resursu izlietojumu un iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti. Minētajā ziņojumā ietver vispārēju novērtējumu par kontroļu izmaksām un ieguvumiem un informācija par to, kādā mērā apstiprinātie darbības izdevumi veicina Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu un rada ES pievienoto vērtību. Komisija sagatavo iepriekšējā gada darbības pārskatu kopsavilkumu.
Kredītrīkotāju un attiecīgā gadījumā Savienības iestāžu, Savienības struktūru, Savienības biroju un aģentūru deleģēto kredītrīkotāju gada darbības pārskatus par finanšu gadu publicē viegli pieejamā veidā attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras, Savienības biroja vai aģentūras tīmekļa vietnē līdz katra nākamā finanšu gada 1. jūlijam, piemērojot pienācīgi pamatotus konfidencialitātes un drošības apsvērumus.
10. Deleģētais kredītrīkotājs par katru finanšu gadu fiksē līgumus, kas noslēgti saskaņā ar I pielikuma 11.1. punkta a)–f) apakšpunktā un 39. punktā minētajām sarunu procedūrām. Ja sarunu procedūru īpatsvars attiecībā pret līgumu skaitu, kurus piešķīris viens un tas pats deleģētais kredītrīkotājs, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami palielinājies vai ja minētais īpatsvars ir izteikti augstāks nekā attiecīgajā Savienības iestādē fiksētais vidējais rādītājs, atbildīgais kredītrīkotājs par to ziņo Savienības iestādei, norādot, kādi pasākumi veikti, lai mainītu minēto tendenci. Katra Savienības iestāde nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par sarunu procedūrām. Attiecībā uz Komisiju minēto pārskatu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts šā panta 9. punktā.
75. pants
Kredītrīkotājam veicamā apliecinošo dokumentu glabāšana
Kredītrīkotājs izveido papīra vai elektroniskas sistēmas, lai glabātu apliecinošo dokumentu oriģinālus saistībā ar budžeta izpildi. Šādus dokumentus glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā finanšu gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.
Neskarot pirmo daļu, dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, katrā ziņā glabā līdz tā gada beigām, kas seko minēto darbību pilnīgas pabeigšanas gadam.
Apliecinošajos dokumentos iekļautos personas datus, kur vien iespējams, svītro, ja minētie dati nav vajadzīgi budžeta izpildes apstiprināšanas, kontroles un revīzijas mērķiem. Informācijas plūsmas datu glabāšanai piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.
76. pants
Savienības delegāciju vadītāju pilnvaras un pienākumi
1. Ja Savienības delegāciju vadītāji saskaņā ar 60. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, viņi ir pakļauti Komisijai kā Savienības iestādei, kas ir atbildīga par to, lai tiktu noteikti, pildīti, uzraudzīti un izvērtēti viņu kā kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām uzdevumi un pienākumi, un viņi cieši sadarbojas ar Komisiju attiecībā uz līdzekļu pareizu īstenošanu, lai jo īpaši nodrošinātu finanšu darījumu likumību un pareizību, pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanu līdzekļu pārvaldībā un efektīvu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Attiecībā uz to finanšu pārvaldības uzdevumu īstenošanu, kas viņiem ir pastarpināti deleģēti, viņiem piemēro Komisijas iekšējos noteikumus un Komisijas hartu. Viņu pienākumu izpildē var palīdzēt Savienības delegāciju Komisijas darbinieki.
Šajā nolūkā Savienības delegāciju vadītāji veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu situācijas, kas varētu apdraudēt Komisijas spējas nest atbildību par budžeta izpildi, kas viņiem pastarpināti deleģēta, kā arī jebkādu prioritāšu konfliktu, kurš varētu ietekmēt viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldības uzdevumu izpildi.
Ja rodas šā punkta otrajā daļā minētā situācija vai konflikts, Savienības delegāciju vadītāji nekavējoties par to informē Komisijas un EĀDD atbildīgos ģenerāldirektorus. Minētie ģenerāldirektori veic piemērotus pasākumus, lai šo situāciju labotu.
2. Ja Savienības delegāciju vadītāji nonāk situācijā, kas minēta 74. panta 8. punktā, viņi ar šo lietu vēršas pie 143. pantā minētās paneļkomitejas. Konstatējot jebkādas nelikumīgas darbības, krāpšanu vai korupciju, kas var kaitēt Savienības interesēm, viņi informē par to iestādes un struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.
3. Savienības delegāciju vadītāji, kuri saskaņā ar 60. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, sniedz ziņojumus savam attiecīgajam deleģētajam kredītrīkotājam, lai viņš šos ziņojumus varētu iekļaut savā gada darbības pārskatā, kas minēts 74. panta 9. punktā. Savienības delegāciju vadītāju sniegtajos ziņojumos iekļauj informāciju par viņu delegācijās ieviesto iekšējās kontroles sistēmu lietderību un efektivitāti, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību, un sniedz ticamības apliecinājumu, kas minēts 92. panta 5. punkta trešajā daļā. Minētos ziņojumus pievieno deleģētā kredītrīkotāja gada darbības pārskatam un dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti.
Savienības delegāciju vadītāji pilnībā sadarbojas ar Savienības iestādēm, kas piedalās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniedz jebkādu vajadzīgo papildinformāciju. Saistībā ar minēto viņus var aicināt piedalīties attiecīgo struktūru sanāksmēs un palīdzēt atbildīgajam deleģētajam kredītrīkotājam.
Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 60. panta 2. punktu rīkojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, atbild uz visiem pieprasījumiem, ko Komisijas deleģētais kredītrīkotājs iesniedz pēc Komisijas pašas pieprasījuma vai – saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanu – pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma.
Komisija nodrošina, lai pastarpināta pilnvaru deleģēšana Savienības delegāciju vadītājiem nekaitētu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai saskaņā ar LESD 319. pantu.
4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem, kad tie rīkojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē.
77. pants
Grāmatveža pilnvaras un pienākumi
1. Katra Savienības iestāde ieceļ grāmatvedi, kas minētajā iestādē ir atbildīgs par:
a) |
maksājumu pienācīgu izpildi, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu; |
b) |
pārskatu sagatavošanu un sniegšanu saskaņā ar XIII sadaļu; |
c) |
uzskaites kārtošanu saskaņā ar 82. un 84. pantu; |
d) |
grāmatvedības noteikumu, procedūru un kontu plāna noteikšanu saskaņā ar 80.–84. pantu; |
e) |
grāmatvedības sistēmu noteikšanu un validēšanu un attiecīgā gadījumā – to sistēmu validēšanu, ko kredītrīkotājs noteicis, lai sniegtu vai pamatotu grāmatvedības informāciju; |
f) |
kases pārvaldību. |
Attiecībā uz pirmās daļas e) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem grāmatvedis ir pilnvarots jebkurā laikā pārbaudīt, vai tiek ievēroti validēšanas kritēriji.
2. EĀDD grāmatvedis ir atbildīgs tikai par budžeta iedaļu, kas attiecas uz EĀDD, ko izpilda EĀDD. Komisijas grāmatvedis turpina būt atbildīgs par visu budžeta iedaļu, kas attiecas uz Komisiju, tostarp par grāmatvedības operācijām, kas attiecas uz apropriācijām, kuras ir pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem.
Attiecībā uz budžeta iedaļas, kas attiecas uz EĀDD, izpildi Komisijas grāmatvedis rīkojas arī kā EĀDD grāmatvedis.
78. pants
Grāmatveža iecelšana amatā un pienākumu pildīšanas izbeigšana
1. Katra Savienības iestāde ieceļ grāmatvedi no to ierēdņu vidus, uz kuriem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi.
Savienības iestāde izraugās grāmatvedi, pamatojoties uz viņa īpašajām zināšanām, ko apliecina diplomi vai līdzvērtīga profesionālā pieredze.
2. Divas vai vairākas Savienības iestādes vai struktūras var iecelt vienu un to pašu grāmatvedi.
Tādā gadījumā tās veic nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta.
3. Ja grāmatvedis izbeidz pildīt pienākumus, nekavējoties tiek sastādīta pārbaudes bilance.
4. Grāmatvedis, kurš izbeidz pildīt pienākumus, vai, ja tas nav iespējams, viņa struktūrvienībā strādājošs ierēdnis iesniedz jaunajam grāmatvedim pārbaudes bilanci kopā ar pienākumu nodošanas ziņojumu.
Jaunais grāmatvedis ar parakstu akceptē pārbaudes bilanci viena mēneša laikā no iesniegšanas dienas un var pievienot atrunas.
Pienākumu nodošanas ziņojumā tiek iekļauts pārbaudes bilances rezultāts un visas pievienotās atrunas.
79. pants
Pilnvaras, ko grāmatvedis var deleģēt
Pildot savus pienākumus, grāmatvedis var deleģēt konkrētus uzdevumus viņa pakļautībā esošajiem darbiniekiem un avansu pārziņiem, kas iecelti saskaņā ar 89. panta 1. punktu.
Minētos uzdevumus nosaka deleģēšanas aktā.
80. pants
Grāmatvedības noteikumi
1. Grāmatvedības noteikumi, kas piemērojami visām Savienības iestādēm, Eiropas birojiem un šīs sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā minētajām aģentūrām un Savienības struktūrām, pamatojas uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Minētos noteikumus pieņem Komisijas grāmatvedis pēc apspriešanās ar pārējo Savienības iestāžu, Eiropas biroju un Savienības struktūru grāmatvežiem.
2. Grāmatvedis var no 1. punktā minētajiem standartiem novirzīties, ja viņš to uzskata par vajadzīgu, lai sniegtu patiesu priekšstatu par aktīviem un pasīviem, maksājumiem, ienākumiem un naudas plūsmu. Ja kāds grāmatvedības noteikums būtiski atšķiras no minētajiem standartiem, minēto faktu dara zināmu finanšu pārskatu piezīmēs un norāda iemeslus.
3. Ar 1. punktā minētajiem grāmatvedības noteikumiem nosaka finanšu pārskatu struktūru un saturu, kā arī pārskatu pamatā esošos grāmatvedības principus.
4. Budžeta izpildes ziņojumus, kas minēti 241. pantā, atbilst šajā regulā noteiktajiem budžeta principiem. Tie sniedz detalizētu ieskatu par budžeta izpildi. Tajos ir fiksētas visas šajā sadaļā paredzētās ieņēmumu un izdevumu operācijas, un tie par tām sniedz patiesu priekšstatu.
81. pants
Uzskaites organizācija
1. Katras Savienības iestādes vai struktūras grāmatvedis sastāda un regulāri atjaunina dokumentus, kuros ir aprakstīta uzskaites organizācija un uzskaites procedūras viņa Savienības iestādē vai struktūrā.
2. Ieņēmumus un izdevumus iegrāmato datorizētā sistēmā atbilstoši tam, kāda saimnieciskā darbība tā ir, proti, kā kārtējos ieņēmumus, kārtējos izdevumus vai kā kapitālu.
82. pants
Uzskaites kārtošana
1. Komisijas grāmatvedis ir atbildīgs par saskaņotā kontu plāna noteikšanu, kurš ir piemērojams visām Savienības iestādēm, Eiropas birojiem un šīs sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā minētajām aģentūrām un Savienības struktūrām.
2. Visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pārskatus, kuri sniedz patiesu priekšstatu par Savienības iestāžu finansiālo stāvokli un budžeta izpildi, grāmatveži iegūst no kredītrīkotājiem. Kredītrīkotāji garantē minētās informācijas ticamību.
3. Pirms Savienības iestāde vai 70. pantā minētā Savienības struktūra pieņem pārskatus, grāmatvedis tos paraksta, tādējādi apliecinot, ka viņam ir pietiekama pārliecība, ka pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Savienības iestādes vai 70. pantā minētās Savienības struktūras finansiālo stāvokli.
Minētajā nolūkā grāmatvedis pārbauda, vai pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem, kas minēti 80. pantā, un grāmatvedības procedūrām, kas minētas 77. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, un ka pārskatos ir iekļauti visi ieņēmumi un izdevumi.
4. Deleģētais kredītrīkotājs saskaņā ar grāmatveža pieņemtajiem noteikumiem nosūta grāmatvedim visu finanšu un pārvaldības informāciju, kas vajadzīga grāmatveža pienākumu izpildei.
Kredītrīkotājs regulāri un vismaz kontu slēgšanas brīdī informē grāmatvedi par attiecīgajiem fiduciāro bankas kontu finanšu datiem, lai Savienības līdzekļu izlietojumu varētu atspoguļot Savienības pārskatos.
Kredītrīkotāji ir pilnībā atbildīgi par viņu pārvaldībā esošo līdzekļu pareizu izmantošanu, par viņu kontrolē esošo izdevumu likumību un pareizību un par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.
5. Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo grāmatvedim par visiem pilnveidojumiem vai būtiskām izmaiņām finanšu pārvaldības sistēmā, inventāra sistēmā vai aktīvu un pasīvu novērtēšanas sistēmā, ja tā nodrošina datus Savienības iestādes pārskatiem vai tiek izmantota pārskatu datu pamatošanai, tā lai grāmatvedis varētu pārbaudīt atbilstību validēšanas kritērijiem.
Grāmatvedis jebkurā laikā var atkārtoti pārbaudīt jau validētu finanšu pārvaldības sistēmu un pieprasīt, lai atbildīgais kredītrīkotājs sagatavotu rīcības plānu savlaicīgai iespējamo trūkumu novēršanai.
Kredītrīkotājs ir atbildīgs par grāmatvedim nosūtītās informācijas pilnīgumu.
6. Grāmatvedis ir pilnvarots pārbaudīt saņemto informāciju, kā arī veikt jebkādas papildu pārbaudes, ko viņš uzskata par vajadzīgām, lai parakstītu pārskatus.
Vajadzības gadījumā grāmatvedis pievieno atrunas, precīzi paskaidrojot šo atrunu būtību un jomu.
7. Savienības iestādes grāmatvedības sistēma kalpo tam, lai budžeta un finanšu informāciju kārtotu tā, ka skaitļus var iegrāmatot, klasificēt un reģistrēt.
8. Grāmatvedības sistēmu veido vispārējie konti un budžeta konti. Kontus kārto euro un pamatojoties uz kalendāro gadu.
9. Deleģētais kredītrīkotājs var kārtot arī sīku pārvaldības uzskaiti.
10. Grāmatvedības sistēmas apliecinošos dokumentus un apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi 241. pantā minēto pārskatu sagatavošanai, glabā vismaz piecus gadus no dienas, kurā Eiropas Parlaments ir apstiprinājis tā finanšu gada budžeta izpildi, uz kuru šie dokumenti attiecas.
Savukārt dokumentus, kuri attiecas uz darbībām, kas nav galīgi pabeigtas, glabā līdz tā gada beigām, kas seko darbību pabeigšanas gadam. Informācijas plūsmas datu glabāšanai piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 37. panta 2. punktu.
Katra Savienības iestāde izlemj, kurā struktūrvienībā apliecinošie dokumenti jāglabā.
83. pants
Budžeta uzskaites saturs un kārtošana
1. Budžeta uzskaitē par katru budžeta nodalījumu uzrāda:
a) |
par izdevumiem:
|
b) |
par ieņēmumiem:
|
c) |
saistības, kas vēl jāmaksā, un ieņēmumus, kas vēl jāatgūst un kas pārnesti no iepriekšējiem finanšu gadiem. |
Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, kas minētas pirmās daļas a) apakšpunktā, iegrāmato un uzrāda atsevišķi.
2. Budžeta uzskaitē atsevišķi uzrāda:
a) |
pārnesto apropriāciju izlietojumu un finanšu gada apropriāciju izlietojumu; |
b) |
neizpildīto saistību noskaidrošanu. |
Ieņēmumu daļā atsevišķi uzrāda summas, kas vēl jāatgūst par iepriekšējiem finanšu gadiem.
84. pants
Vispārējie konti
1. Vispārējos kontos, izmantojot divkāršā ieraksta metodi, hronoloģiskā secībā iegrāmato visus notikumus un darbības, kas ietekmē Savienības iestāžu un šīs sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā minēto aģentūru un Savienības struktūru saimniecisko un finansiālo stāvokli un to aktīvus un pasīvus.
2. Vispārējo kontu bilances un apgrozījumus iekļauj virsgrāmatās.
3. Visus grāmatvedības ierakstus, tostarp kontu korekcijas, izdara, balstoties uz apliecinošajiem dokumentiem, uz kuriem ierakstos iekļauj norādi.
4. Grāmatvedības sistēma ir tāda, ka tajā par visiem grāmatvedības ierakstiem paliek skaidras revīzijas liecības.
85. pants
Bankas konti
1. Kases pārvaldības vajadzībām grāmatvedis var Savienības iestādes vārdā atvērt kontus finanšu iestādēs vai valstu centrālajās bankās vai arī uzdot atvērt šādus kontus. Grāmatvedis atbild arī par minēto kontu slēgšanu vai par nodrošināšanu, ka tie tiek slēgti.
2. Atkarībā no iekšējās kontroles prasībām noteikumos par bankas kontu atvēršanu, darbību un izmantošanu paredz, ka čekus, bankas kredīta pārveduma rīkojumus vai jebkādas citas bankas operācijas jāparaksta vienam vai vairākiem pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem. Manuālus norādījumus paraksta vismaz divi pienācīgi pilnvaroti darbinieki vai grāmatvedis.
3. Īstenojot programmu vai darbību, Komisijas vārdā var tikt atvērti fiduciārie konti, lai subjekts tos varētu pārvaldīt, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii), iii), v) vai vi) punktu.
Par šo kontu atvēršanu ir atbildīgs kredītrīkotājs, kas atbild par programmas vai pasākuma īstenošanu, ar Komisijas grāmatveža piekrišanu.
Par šo kontu pārvaldību ir atbildīgs kredītrīkotājs.
4. Komisijas grāmatvedis definē noteikumus par fiduciāro kontu atvēršanu, pārvaldību un slēgšanu, kā arī par to izmantošanu.
86. pants
Finanšu līdzekļu pārvaldība
1. Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, vienīgi grāmatvedis ir pilnvarots pārvaldīt naudu un naudas ekvivalentus. Grāmatvedis ir atbildīgs par to drošu glabāšanu.
2. Grāmatvedis nodrošina, lai viņa Savienības iestādes rīcībā būtu pietiekami līdzekļi, ar ko segt budžeta izpildes radītās vajadzības pēc naudas līdzekļiem, ievērojot piemērojamo tiesisko regulējumu, un nosaka procedūras, ar kurām tiek nodrošināts, lai neviens no saskaņā ar 85. panta 1. punktu un 89. panta 3. punktu atvērtajiem kontiem nebūtu debetā.
3. Maksājumus veic ar bankas kredīta pārvedumu, čeku, no avansa kontiem vai, ja grāmatvedis īpaši atļāvis, ar debetkarti, tiešo debetu vai citiem maksāšanas līdzekļiem, ievērojot grāmatveža paredzētos noteikumus.
Pirms saistību uzņemšanās pret kādu trešo personu kredītrīkotājs, lai nodrošinātu pārredzamību, pārskatatbildību un maksājumu pienācīgu izpildi, apstiprina saņēmēja identitāti, noskaidro saņēmēja juridisko statusu un maksājumu datus un tos iekļauj tās Savienības iestādes kopējā datnē, par kuru viņš atbild.
Grāmatvedis var veikt maksājumus vienīgi tad, ja Savienības iestāde, par kuru grāmatvedis atbild, pirms tam ir iekļāvusi saņēmēja juridiskos un maksājumu datus kopējā datnē.
Kredītrīkotāji informē grāmatvedi par visām juridiskās personas un maksājumu datu izmaiņām, par kurām tiem paziņojis saņēmējs, un pirms maksājumu apstiprināšanas pārbauda, vai minētie dati ir derīgi.
87. pants
Aktīvu inventāra saraksts
1. Savienības iestādes un šīs sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā minētās aģentūras vai Savienības struktūras kārto inventāra sarakstu, kurā saskaņā ar paraugu, ko sagatavojis Komisijas grāmatvedis, uzrāda visu savu Savienības materiālo, nemateriālo un finanšu aktīvu apjomu un vērtību.
Tās arī pārbauda, vai ieraksti to attiecīgajos inventāra sarakstos atbilst faktiskajam stāvoklim.
Visus iegādātos priekšmetus, kuru izmantošanas periods ir ilgāks par vienu gadu, kuri nav patēriņa preces un kuru pirkuma cena vai ražošanas izmaksas ir lielākas par summu, kas norādīta 77. pantā minētajās grāmatvedības procedūrās, iekļauj inventāra sarakstā un iegrāmato pamatlīdzekļu kontos.
2. Savienības materiālo aktīvu pārdošanu izsludina pienācīgā veidā.
3. Savienības iestādes un šīs sadaļas 3. nodaļas 2. iedaļā minētās aģentūras vai Savienības struktūras pieņem noteikumus par to aktīvu aizsardzību, kuri ir iekļauti to attiecīgajos inventāra sarakstos, un izlemj, kura administratīvā struktūrvienība ir atbildīga par inventāra sistēmu.
88. pants
Avansa konti
1. Avansa kontus var izveidot, lai apmaksātu izdevumus, kad, ņemot vērā ierobežotās summas, ir faktiski neiespējami vai neefektīvi maksājumu operācijas veikt atbilstoši budžeta procedūrām. Avansa kontus var izveidot arī, lai iekasētu ieņēmumus, kas nav pašu resursi.
Savienības delegācijās avansa kontus var izmantot arī ierobežota apmēra maksājumu veikšanai budžeta procedūrās, ja vietējo vajadzību dēļ šāds izmantojums ir efektīvs un lietderīgs.
Maksimālo summu, ko avansu pārzinis var maksāt tad, ja maksājumu operāciju veikšana saskaņā ar budžeta procedūrām ir faktiski neiespējama vai neefektīva, nosaka grāmatvedis, un tā nekādā gadījumā nepārsniedz EUR 60 000 par katru izdevumu posteni.
Tomēr krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā avansa kontus var izmantot bez summas ierobežojuma, ievērojot apropriāciju līmeni attiecīgajai budžeta pozīcijai, ko kārtējam finanšu gadam apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome, un saskaņā ar Komisijas iekšējiem noteikumiem.
2. Savienības delegācijās avansa kontus izveido izdevumu apmaksāšanai no budžeta iedaļām, kas attiecas uz Komisiju un EĀDD, pilnībā nodrošinot izdevumu izsekojamību.
89. pants
Avansa kontu izveide un pārvaldība
1. Lēmumu par avansa konta izveidošanu un avansu pārziņa iecelšanu pieņem Savienības iestādes grāmatvedis, balstoties uz pienācīgi pamatotu priekšlikumu, kas saņemts no atbildīgā kredītrīkotāja. Minētajā lēmumā nosaka, kāda ir attiecīgi avansu pārziņa un kredītrīkotāja atbildība un pienākumi.
Avansu pārziņus izraugās no ierēdņu vidus vai, ja rodas nepieciešamība un vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos, no citu darbinieku vidus, vai saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Komisijas iekšējos noteikumos, – no darbinieku, kurus Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā, ar noteikumu, ka viņu darba līgumos attiecībā uz atbildību ir paredzēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis kā darbiniekiem saskaņā ar 95. pantu. Avansu pārziņus izraugās, pamatojoties uz viņu zināšanām, prasmēm un īpašo kvalifikāciju, ko pierāda diplomi vai attiecīga profesionālā pieredze, vai pēc atbilstošas mācību programmas pabeigšanas.
2. Priekšlikumos lēmumiem izveidot avansu kontu atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai:
a) |
priekšroka tiktu dota tādu budžeta procedūru izmantojumam, kuras nodrošina piekļuvi centrālai datorizētai grāmatvedības sistēmai; |
b) |
avansu konti tiktu izmantoti vienīgi pienācīgi pamatotos gadījumos. |
Lēmumos izveidot avansa kontu grāmatvedis nosaka avansa konta izmantošanai piemērojamos darbības noteikumus.
Arī grozījumus avansa kontu darbības noteikumos pieņem ar grāmatveža lēmumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja pienācīgi pamatota priekšlikuma.
3. Avansa kontus bankās atver un uzrauga grāmatvedis, kurš arī apstiprina parakstu deleģējumu attiecībā uz šiem kontiem, balstoties uz pienācīgi pamatotu priekšlikumu, kas saņemts no atbildīgā kredītrīkotāja.
4. Avansa kontiem līdzekļus piešķir Savienības iestādes grāmatvedis, un tos nodod avansu pārziņu pārraudzībā.
5. Pēc maksājumu veikšanas atbildīgais kredītrīkotājs pieņem oficiālu galīgo validēšanas lēmumu vai izdod maksājuma rīkojumu, ko parakstījis atbildīgais kredītrīkotājs.
Kredītrīkotājs norēķinu par avansa darījumiem veic līdz nākamā mēneša beigām, lai grāmatvedības bilanci varētu saskaņot ar bankas bilanci.
6. Grāmatvedis veic pārbaudes vai liek tās veikt kādam darbiniekam savā struktūrvienībā vai kredītrīkotāja struktūrvienībā, kas minētajam nolūkam ir īpaši pilnvarota. Minētās pārbaudes parasti veic uz vietas un vajadzības gadījumā bez brīdinājuma, lai pārbaudītu avansu pārziņiem piešķirto līdzekļu pastāvēšanu un grāmatvedību un lai pārbaudītu, vai norēķini par avansa darījumiem tiek veikti noteiktajā termiņā. Grāmatvedis atbildīgo kredītrīkotāju informē par minētajās pārbaudēs konstatēto.
5. NODAĻA
Finanšu dalībnieku atbildība
90. pants
Finanšu dalībniekiem piešķirto deleģēto pilnvaru atsaukšana un pienākumu apturēšana
1. Iestāde, kas tieši vai pastarpināti pilnvarojusi atbildīgos kredītrīkotājus, var šīs pilnvaras jebkurā laikā atsaukt uz laiku vai galīgi.
2. Iestāde, kas iecēlusi grāmatvedi vai avansu pārzini, var jebkurā laikā kādu no tiem vai abus atstādināt no pienākumu pildīšanas uz laiku vai galīgi.
3. Šā panta 1. un 2. punkts neskar disciplināro atbildību, pie kādas var saukt minētajos punktos minētos finanšu dalībniekus.
91. pants
Finanšu dalībnieku atbildība par nelikumīgu darbību, krāpšanu vai korupciju
1. Šīs nodaļas noteikumi neskar krimināltiesisko atbildību, pie kuras 90. pantā minētos finanšu dalībniekus var saukt saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un spēkā esošajiem noteikumiem par Savienības finanšu interešu aizsardzību un cīņu pret korupciju, kurā iesaistīti Savienības vai dalībvalstu ierēdņi.
2. Neskarot šīs regulas 92., 94. un 95. pantu, katrs atbildīgais kredītrīkotājs, grāmatvedis vai avansu pārzinis nes disciplināro un finansiālo atbildību, kā paredzēts Civildienesta noteikumos vai – attiecībā uz šīs regulas 89. panta 1. punktā minētajiem darbiniekiem kurus Komisija pieņēmusi darbā krīžu pārvarēšanas un humānās palīdzības operāciju jomā, – viņu darba līgumos. Ja konstatētas nelikumīgas darbības, krāpšana vai korupcija, kas var kaitēt Savienības interesēm, jautājumu nodod iestādēm un struktūrām, kuras šim nolūkam izraudzītas ar piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši OLAF.
92. pants
Noteikumi par kredītrīkotājiem
1. Atbildīgajam kredītrīkotājam ir pienākums veikt zaudējumu atlīdzību, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.
2. Pienākumu veikt zaudējumu atlīdzību piemēro jo īpaši tad, ja atbildīgais kredītrīkotājs tīši vai rupjas nolaidības dēļ:
a) |
nosaka atgūstamos prasījumus vai izdod atgūšanas rīkojumus, uzņemas izdevumu saistības vai paraksta maksāšanas rīkojumu, neievērojot šo regulu; |
b) |
nesagatavo dokumentu, ar kuru konstatē debitoru parādu, neizdod atgūšanas rīkojumu vai izdod to ar novēlošanos, vai ja viņš novēloti izdod maksājuma rīkojumu, tādējādi radot trešām personām iespēju izvirzīt civiltiesiskus prasījumus pret Savienības iestādi. |
3. Kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras un kas saņēmis saistošu norādījumu, kuru viņš uzskata par neatbilstošu vai pretēju pareizas finanšu pārvaldības principam, jo īpaši tāpēc, ka šo norādījumu nevar izpildīt ar viņam piešķirtajiem resursiem, rakstiski informē par šo faktu iestādi, kas viņam tieši vai pastarpināti deleģējusi pilnvaras. Ja norādījums ir rakstiski apstiprināts un minētais apstiprinājums saņemts saprātīgā termiņā un ir pietiekami skaidrs tādā nozīmē, ka tas tieši norāda uz punktiem, kurus kredītrīkotājs, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, apšaubījis, tad kredītrīkotāju, kam tieši vai pastarpināti deleģētas pilnvaras, nesauc pie atbildības. Viņš izpilda norādījumu, ja vien tas nav nepārprotami nelikumīgs vai attiecīgo drošības standartu pārkāpums.
Tādu pašu procedūru piemēro gadījumos, ja kredītrīkotājs uzskata, ka lēmums, kura pieņemšana ietilpst viņa pienākumos, ir neatbilstošs vai pretējs pareizas finanšu pārvaldības principam, vai ja kredītrīkotājs saistoša norādījuma izpildes gaitā uzzina, ka lietas apstākļi varētu izraisīt šādu situāciju.
Atbildīgais deleģētais kredītrīkotājs fiksē jebkuru norādījumu, kas apstiprināts šajā punktā minētajos apstākļos, un iekļauj to savā gada darbības pārskatā.
4. Pastarpinātas deleģēšanas gadījumā deleģētais kredītrīkotājs sava dienesta robežās joprojām ir atbildīgs par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu efektivitāti un lietderību, kā arī par to, kādu personu izraugās par pastarpināti deleģēto kredītrīkotāju.
5. Ja pilnvaras tiek pastarpināti deleģētas Savienības delegāciju vadītājiem un viņu vietniekiem, deleģētais kredītrīkotājs ir atbildīgs par izveidoto iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmu izstrādi, kā arī par to lietderību un efektivitāti. Savienības delegāciju vadītāji ir atbildīgi par minēto sistēmu pienācīgu ieviešanu un darbību saskaņā ar deleģētā kredītrīkotāja norādījumiem, kā arī par to līdzekļu un darbību pārvaldību, ko viņi uz savu atbildību īsteno Savienības delegācijās. Pirms pienākumu izpildes uzsākšanas viņi pabeidz īpašus mācību kursus par kredītrīkotāju uzdevumiem un pienākumiem un budžeta izpildi.
Saskaņā ar 76. panta 3. punktu Savienības delegāciju vadītāji ziņo par savu pienākumu izpildi, ievērojot šā punkta pirmo daļu.
Katru gadu Savienības delegāciju vadītāji sniedz Komisijas deleģētajam kredītrīkotājam apliecinājumu par viņu delegācijās izveidotajām iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmām, kā arī par viņiem pastarpināti deleģēto darbību pārvaldību un to rezultātiem, lai kredītrīkotājs varētu sagatavot savu deklarāciju par pārskatu ticamību, kas paredzēta 74. panta 9. punktā.
Šo punktu piemēro arī Savienības delegāciju vadītāju vietniekiem, kad viņi darbojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji Savienības delegāciju vadītāju prombūtnē.
93. pants
Darbinieka finanšu pārkāpumu izskatīšana
1. Neskarot OLAF pilnvaras un Savienības iestāžu, Savienības struktūru, Eiropas biroju vai struktūru, vai personu, kam ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu, administratīvo autonomiju attiecībā uz saviem darbiniekiem un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem, informāciju par visiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem vai finanšu pārvaldības vai darbību pārbaudes noteikumu pārkāpumiem, kuri rodas darbinieka darbības vai bezdarbības dēļ, 143. pantā minētajai paneļkomitejai atzinuma sniegšanas nolūkā nodod kāda no turpmāk norādītajām personām:
a) |
iecēlējiestāde, kas ir atbildīga par disciplinārlietām; |
b) |
atbildīgais kredītrīkotājs, tostarp Savienības delegāciju vadītāji un – vadītāju prombūtnes laikā – viņu vietnieki, kuri darbojas kā pastarpināti deleģētie kredītrīkotāji saskaņā ar 60. panta 2. punktu. |
Ja darbinieks tieši informē paneļkomiteju par lietu, tā nodod materiālus iecēlējiestādei vai attiecīgajai Savienības iestādei, Savienības struktūrai, Eiropas birojam vai struktūrai, vai personai un par to attiecīgi informē šo darbinieku. Iecēlējiestāde var lūgt paneļkomitejas atzinumu šajā lietā.
2. Paneļkomitejas atzinuma lūgumu atbilstīgi 1. punkta pirmajai daļai papildina faktu un darbības vai bezdarbības apraksts, kurus paneļkomitejai lūdz novērtēt, kā arī attiecīgi apliecinoši dokumenti, tostarp ziņojumi par katru izmeklēšanu, kas ir veikta. Ja tas ir iespējams, informācija tiek pasniegta anonimizētā veidā.
Pirms lūgums vai papildinformācija ir iesniegta paneļkomitejai, attiecīgi iecēlējiestāde vai kredītrīkotājs sniedz iesaistītajam darbiniekam iespēju iesniegt savus apsvērumus pēc tam, kad viņam ir paziņots par pirmajā daļā minētajiem apliecinošajiem dokumentiem, ciktāl minētā paziņošana nopietni neietekmē turpmākās izmeklēšanas norisi.
3. Gadījumos, kas minēti šā panta 1. punktā, 143. pantā minētā paneļkomiteja ir kompetenta, balstoties uz tai iesniegtajiem elementiem saskaņā ar šā panta 2. punktu un jebkādu saņemtu papildinformāciju, izvērtēt, vai ir noticis finanšu pārkāpums. Balstoties uz paneļkomitejas atzinumu, attiecīgā Savienības iestāde, savienības struktūra, Eiropas birojs vai struktūra, vai persona nolemj par atbilstīgiem turpmākiem pasākumiem saskaņā ar Civildienesta noteikumiem. Ja paneļkomiteja konstatē sistēmiskas problēmas, tā sniedz ieteikumu kredītrīkotājam un deleģētajam kredītrīkotājam, ja vien pēdējais nav iesaistītais darbinieks, kā arī iekšējam revidentam.
4. Ja paneļkomiteja sniedz šā panta 1. punktā minēto atzinumu, tās sastāvā ir 143. panta 2. punktā minētie locekļi, kā arī šādi trīs papildu locekļi, kurus ieceļ, ņemot vērā vajadzību izvairīties no interešu konfliktiem:
a) |
tās iecēlējiestādes pārstāvis, kas ir atbildīga par disciplinārlietām attiecīgajā Savienības iestādē, Savienības struktūrā, Savienības birojā vai struktūrā, vai saistībā ar attiecīgo; |
b) |
viens personāla komitejas iecelts loceklis no attiecīgās Savienības iestādes, Savienības struktūras, Eiropas biroja vai struktūras, vai personas; |
c) |
tās Savienības iestādes juridiskā dienesta loceklis, kurā ir attiecīgais darbinieks ir nodarbināts. |
Ja paneļkomiteja sniedz 1. punktā minēto atzinumu, to iesniedz attiecīgās Savienības iestādes iecēlējiestādei, Savienības struktūrai, Eiropas birojam vai struktūrai vai personai.
5. Paneļkomitejai nav izmeklēšanas pilnvaru. Attiecīgā Savienības iestāde, Savienības struktūra, Eiropas birojs vai struktūra vai persona sadarbojas ar paneļkomiteju, lai nodrošinātu to, ka tai ir visa informācija, kas vajadzīga atzinuma sniegšanai.
6. Ja paneļkomiteja uzskata, ka lieta ir OLAF kompetencē, tā nekavējoties saskaņā ar 1. punktu pārsūta materiālus attiecīgajai iecēlējiestādei un nekavējoties informē OLAF.
7. Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 22. pantu pilnībā atbalsta Savienību atbildības piemērošanā pagaidu darbiniekiem, uz kuriem attiecas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta e) punkts.
94. pants
Noteikumi par grāmatvežiem
Grāmatvedim ir disciplinārā un zaudējumu atlīdzības atbildība saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām procedūrām. Grāmatvedi var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem pārkāpumiem:
a) |
ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus vai dokumentus, kas ir viņa glabāšanā; |
b) |
ja viņš izdara nepareizas izmaiņas bankas kontos vai pasta pārvedumu kontos; |
c) |
ja viņš atgūst vai samaksā summas, kas neatbilst attiecīgajiem atgūšanas vai maksājumu rīkojumiem; |
d) |
ja viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus. |
95. pants
Noteikumi par avansu pārziņiem
Avansu pārzini var saukt pie atbildības jo īpaši par kādu no šādiem viņa pārkāpumiem:
a) |
ja viņš pazaudē vai sabojā līdzekļus, aktīvus vai dokumentus, kas ir viņa glabāšanā; |
b) |
ja viņš nesniedz pienācīgus apliecinošus dokumentus par saviem izdarītajiem maksājumiem; |
c) |
ja viņš izdara maksājumus personām, kam šādi maksājumi nepienākas; |
d) |
ja viņš neiekasē pienākošos ieņēmumus. |
6. NODAĻA
Ieņēmumu operācijas
96. pants
Pašu resursi
1. To ieņēmumu tāmi, kurus veido pašu resursi saskaņā ar Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, iekļauj budžetā, izsakot euro. Atbilstīgos pašu resursus dara pieejamus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014.
2. Kredītrīkotājs sagatavo grafiku, kurā norāda, kad pašu resursi, kas noteikti ar Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, tiks nodoti Komisijas rīcībā.
Pašu resursus konstatē un atgūst saskaņā ar noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot minēto lēmumu.
Grāmatvedības vajadzībām kredītrīkotājs izdod atgūšanas rīkojumu par kredītu un debetu pašu resursu kontā, kas minēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014.
97. pants
Debitoru parādu tāme
1. Ja atbildīgajam kredītrīkotājam ir pietiekama un ticama informācija par kādu pasākumu vai situāciju, kuru rezultātā Savienībai pienāktos naudas summa, atbildīgais kredītrīkotājs sagatavo debitoru parādu tāmi.
2. Atbildīgais kredītrīkotājs koriģē debitoru parādu tāmi, tiklīdz viņam ir zināms par notikumiem, kuri maina pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā tāmes sastādīšanai.
Sagatavojot atgūšanas rīkojumu par pasākumu vai situāciju, kas bija pamatā debitoru parādu tāmes sagatavošanai, atbildīgais kredītrīkotājs attiecīgi koriģē tāmi.
Ja atgūšanas rīkojums tiek sagatavots par to pašu summu, kas norādīta sākotnējā debitoru parādu tāmē, minēto tāmi samazina līdz nullei.
3. Atkāpjoties no 1. punkta, debitoru parādu tāmi nesagatavo, pirms dalībvalstis nav nodevušas Komisijas rīcībā pašu resursu summas, kas paredzētas Lēmumā 2014/335/ES, Euratom un ko dalībvalstis maksā ik pēc noteikta laika. Atbildīgais kredītrīkotājs izdod atgūšanas rīkojumu attiecībā uz minētajām summām.
98. pants
Debitoru parādu konstatēšana
1. Lai konstatētu debitoru parādu, atbildīgais kredītrīkotājs:
a) |
pārliecinās par parāda esamību; |
b) |
nosaka vai pārbauda parāda īstumu un apjomu; un |
c) |
pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem parāds jāapmaksā. |
Debitoru parāda konstatēšana nozīmē atzīt Savienības tiesības attiecībā pret debitoru un konstatēt prasījuma tiesības pieprasīt, lai debitors samaksā parādu.
2. Jebkurš debitoru parāds, kas apzināts kā drošs, kuram ir noteikta summa un kurš ir apmaksājams, tiek konstatēts ar atgūšanas rīkojumu, kurā atbildīgais kredītrīkotājs dod norādījumu grāmatvedim atgūt summu. Pēc tam debitoram nosūta debetnotu, izņemot gadījumus, kad nekavējoties saskaņā ar 4. punkta otro daļu tiek veikta atlaišanas procedūra. Gan atgūšanas rīkojumu, gan debetnotu sagatavo atbildīgais kredītrīkotājs.
Kredītrīkotājs nosūta debetnotu uzreiz pēc debitoru parāda summas konstatēšanas un vēlākais piecu gadu laikā, sākot no brīža, kad Savienības iestādei parastos apstākļos bija iespēja pieprasīt parāda apmaksu. Šo termiņu nepiemēro, ja atbildīgais kredītrīkotājs konstatē, ka, neraugoties uz Savienības iestādes īstenotajiem centieniem, rīcības aizkavēšanās ir notikusi debitora rīcības dēļ.
3. Lai konstatētu debitoru parādu, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka:
a) |
parāda summa ir droša, kas nozīmē, ka uz to neattiecas nekādi nosacījumi; |
b) |
parāda summa ir noteikta un ir precīzi izteikta naudas izteiksmē; |
c) |
parāda summas atmaksas termiņš ir pienācis un uz to neattiecas nekāds maksājuma termiņš; |
d) |
ziņas par debitoru ir pareizas; |
e) |
summa ir iegrāmatota pareizajā budžeta postenī; |
f) |
apliecinošie dokumenti ir pareizi; un |
g) |
ir ievērots pareizas finanšu pārvaldības princips, jo īpaši attiecībā uz 101. panta 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. |
4. Ar debetnotu debitoru informē, ka:
a) |
Savienība ir konstatējusi debitoru parādu; |
b) |
ja parāda maksājums tiek veikts termiņā, kas noteikts debetnotā, kavējuma procenti netiek aprēķināti; |
c) |
ja parāda maksājums nav veikts šīs daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, par parādu jāmaksā procenti atbilstoši 99. pantā minētajai likmei, neskarot piemērojamos īpašos noteikumus; |
d) |
ja parāda maksājums nav veikts b) apakšpunktā minētajā termiņā, Savienības iestāde īstenos atgūšanu, izmantojot vai nu ieskaitu, vai jebkādu garantiju, kas iemaksāta iepriekš; |
e) |
izņēmuma gadījumos grāmatvedis var īstenot atgūšanu ar ieskaitu pirms b) apakšpunktā minētā termiņa, ja ir nepieciešams aizsargāt Savienības finanšu intereses gadījumā, ja viņam ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neatgūt pēc tam, kad debitors tiktu informēts par ieskaita iemesliem un datumu; |
f) |
ja pēc tam, kad veikti visi pasākumi, kas noteikti šā punkta a)–e) apakšpunktā, summas nav atgūtas pilnā apmērā, Savienības iestāde īstenos atgūšanu, izpildot lēmumu, kas nodrošināts saskaņā ar 100. panta 2. punktu, vai arī uzsākot tiesvedību. |
Ja pēc tam, kad pārbaudītas ziņas par debitoru vai pamatojoties uz citu tobrīd pieejamo attiecīgo informāciju, ir skaidrs, ka uz parādu attiecas 101. panta 2. punkta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētie gadījumi vai ka debetnota nav nosūtīta saskaņā ar šā panta 2. punktu, kredītrīkotājs, vienojoties ar grāmatvedi, pēc parāda konstatēšanas nolemj tieši atteikties no atgūšanas saskaņā ar 101. pantu, nenosūtot debetnotu.
Visos pārējos gadījumos kredītrīkotājs sagatavo debetnotu un nosūta to debitoram. Grāmatvedis tiek ar finanšu informācijas sistēmas starpniecību informēts par debetnotas nosūtīšanu.
5. Nepareizi samaksātās summas atgūst.
99. pants
Kavējuma procenti
1. Neskarot īpašos noteikumus, kas jāievēro, piemērojot konkrētas regulas, par jebkuru debitoru parādu, kas nav atmaksāts 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, jāmaksā procenti saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu.
2. Izņemot šā panta 4. punktā minēto gadījumu, procentu likme par debitoru parādiem, kas nav atmaksāti 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par:
a) |
astoņiem procentpunktiem, ja notikums, kas rada pienākumu, ir piegādes līgums vai pakalpojumu līgums; |
b) |
trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos. |
3. Procentus aprēķina no nākamās kalendārās dienas pēc 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa līdz kalendārajai dienai, kurā parāds ir pilnīgi atmaksāts.
Atgūšanas rīkojumu atbilstīgi kavējuma procentu summai izdod tad, kad minētie procenti ir faktiski saņemti.
4. Naudas sodu vai citu sodu gadījumā procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudas sodu vai citu sodu, palielinot šo likmi par:
a) |
par pusotru procentpunktu, ja debitors dod finansiālu garantiju, ko grāmatvedis pieņem maksājuma vietā; |
b) |
trīsarpus procentpunktiem visos pārējos gadījumos. |
Ja Eiropas Savienības Tiesa, īstenojot savu kompetenci saskaņā ar LESD 261. pantu, palielina naudas soda vai cita soda apmēru, procentus par palielinājuma summu aprēķina no Tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.
5. Gadījumos, kad kopējā procentu likme būtu negatīva, to nosaka nulles procentu apmērā.
100. pants
Atgūšanas pilnvarojums
1. Atbildīgais kredītrīkotājs, izdodot atgūšanas rīkojumu, dod norādījumu grāmatvedim atgūt debitoru parādu, kuru konstatējis minētais atbildīgais kredītrīkotājs (“atgūšanas pilnvarojums”).
2. Savienības iestāde var pieņemt lēmumu, ar kuru oficiāli konstatē kā debitoru parādu to summu, kas pienākas no personām, kuras nav dalībvalstis, un šāds lēmums ir izpildāms LESD 299. panta nozīmē.
Nepieciešamības gadījumā, lai efektīvi un laicīgi aizsargātu Savienības finanšu intereses, citas Savienības iestādes var izņēmuma apstākļos prasīt Komisijai pieņemt šādu izpildāmu lēmumu par labu tām attiecībā uz prasījumiem, kas radušies saistībā ar darbiniekiem, vai saistībā ar Savienības iestādes locekļiem vai bijušajiem locekļiem, ar noteikumu, ka minētas iestādes ir vienojušās ar Komisiju par šā panta piemērošanas praktisko kārtību.
Uzskata, ka pastāv šādi izņēmuma apstākļi, ja attiecīgajai Savienības iestādei nav izredžu atgūt parādu, saņemot brīvprātīgu maksājumu vai ar ieskaitu, kā paredzēts 101. panta 1. punktā, un nav izpildīti nosacījumi, lai atteiktos no atgūšanas saskaņā ar 101. panta 2. un 3. punktu. Izpildāmā lēmumā visos gadījumos norāda, ka pieprasītās summas ir iekļaujamas budžeta iedaļā, kas attiecas uz attiecīgo Savienības iestādi, kura rīkojas kā kredītrīkotājs. Ieņēmumus iekļauj vispārīgajos ieņēmumos, ja vien tie neveido piešķirtos ieņēmumus, kā paredzēts 21. panta 3. punktā.
Savienības iestāde, kas veic pieprasījumu, informē Komisiju par visiem notikumiem, kas var ietekmēt atgūšanu, un rīkojas, lai atbalstītu Komisiju, ja izpildāmais lēmums tiek pārsūdzēts.
101. pants
Atgūšanas noteikumi
1. Grāmatvedis darbojas, pamatojoties uz atgūšanas rīkojumiem attiecībā uz debitoru parādiem, ko pienācīgi konstatējis atbildīgais kredītrīkotājs. Grāmatvedis ar pienācīgu rūpību cenšas nodrošināt, lai Savienība saņemtu savus ieņēmumus, un raugās, lai tiktu aizsargātas tās tiesības.
Tāda debitora veikta daļēja atmaksa, kuram piemēroti vairāki atgūšanas rīkojumi, vispirms tiek attiecināta uz vecāko prasījumu, ja vien debitors nav norādījis citādi. Jebkuri daļēji maksājumi vispirms sedz procentus.
Grāmatvedis atgūst budžetā maksājamās summas, veicot to ieskaitu saskaņā ar 102. pantu.
2. Atbildīgais kredītrīkotājs var atteikties no visa konstatētā debitoru parāda vai tā daļas atgūšanas vienīgi šādos gadījumos:
a) |
ja paredzamās atgūšanas izmaksas pārsniegtu atgūstamās summas un atteikšanās nekaitētu Savienības reputācijai; |
b) |
ja debitoru parādu nevar atgūt, ņemot vērā tā senumu, debetnotas nosūtīšanas aizkavēšanos 98. panta 2. punktā noteiktajos termiņos, debitora maksātnespēju vai kāda cita maksātnespējas procesa rezultātā; |
c) |
ja atgūšana ir pretrunā proporcionalitātes principam. |
Ja atbildīgais kredītrīkotājs gatavojas pilnā mērā vai daļēji atteikties no konstatēta debitoru parāda atgūšanas, viņš nodrošina, ka šāda atteikšanās ir atbilstīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principiem. Lēmumam par atteikšanos no atgūšanas ir jābūt pamatotam. Kredītrīkotājs var deleģēt pilnvaras pieņemt minēto lēmumu.
3. Gadījumā, kas minēts 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, atbildīgais kredītrīkotājs rīkojas saskaņā ar iepriekš noteiktām procedūrām, kas izveidotas katrā Savienības iestādē, un piemēro šādus kritērijus, kuri ir obligāti un ir jāievēro jebkuros apstākļos:
a) |
faktus, kas attiecas uz tā pārkāpuma smagumu, kurš rada pamatu debitoru parāda konstatēšanai (krāpšana, atkārtots pārkāpums, nodoms, rūpīgums, labticība, acīmredzama kļūda); |
b) |
ietekme, kāda atteikšanās no atgūšanas lēmumam būtu uz Savienības darbību un tās finanšu interesēm (iesaistītās summas, precedenta radīšanas risks, likuma autoritātes apdraudējums). |
4. Atkarībā no lietas apstākļiem atbildīgajam kredītrīkotājs attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus papildu kritērijus:
a) |
jebkurš konkurences izkropļojums, kuru radītu atteikšanās no atgūšanas; |
b) |
saimnieciskais un sociālais kaitējums, kāds rastos, ja parāds tiktu atgūts pilnīgi. |
5. Katra Savienības iestāde ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei pārskatu par atteikšanās gadījumiem, ko tā ir piešķīrusi, ievērojot šā panta 2., 3. un 4. punktu. Informācija par atteikšanās gadījumiem zem EUR 60 000 tiek sniegta kopējās summas veidā. Komisijas gadījumā to pievieno 74. panta 9. punktā minētajam gada darbības pārskatu kopsavilkumam.
6. Atbildīgais kredītrīkotājs var pilnībā vai daļēji atcelt konstatētu debitoru parādu. Konstatēta debitoru parāda daļēja atcelšana nenozīmē atteikšanos no Savienības konstatētā atlikušā prasījuma.
Ja ir bijusi kļūda, atbildīgais kredītrīkotājs pilnīgi vai daļēji atceļ konstatēto debitoru parādu un norāda atbilstošus iemeslus.
Katra Savienības iestāde savos iekšējos noteikumos paredz nosacījumus un procedūras, lai deleģētu pilnvaras atcelt konstatētu debitoru parādu.
7. Par kontroļu un revīziju veikšanu, kā arī par nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu, kā paredzēts speciālajos nozares noteikumos, pirmkārt ir atbildīgas dalībvalstis. Ciktāl dalībvalstis konstatē un labo pārkāpumus uz sava rēķina, Komisija tās atbrīvo no finanšu korekcijām, kas saistītas ar minētajiem pārkāpumiem.
8. Komisija dalībvalstīm piemēro finanšu korekcijas, lai no Savienības finansējuma izslēgtu izdevumus, kas radušies, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus. Komisija finanšu korekcijas veic, pamatojoties uz konstatētajām nepamatoti izlietotajām summām un finanšu ietekmi uz budžetu. Ja šādas summas nevar precīzi noteikt, Komisija var piemērot ekstrapolētas korekcijas vai vienotas likmes korekcijas saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
Lemjot par finanšu korekcijas summu, Komisija ņem vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpumu būtību un nopietnību un finansiālo ietekmi uz budžetu, tostarp pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības.
Kritērijus finanšu korekciju noteikšanai un piemērojamo procedūru var paredzēt speciālajos nozares noteikumos.
9. Ekstrapolētām korekcijām vai vienotas likmes korekcijām piemērojamo metodoloģiju nosaka saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem nolūkā Komisijai nodrošināt iespēju aizsargāt Savienības finanšu intereses.
102. pants
Atgūšana, izmantojot ieskaitu
1. Ja debitoram ir tāds prasījums pret Savienību vai izpildaģentūru, kura izpilda budžetu, kurš ir drošs 98. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kura summa ir noteikta, atmaksas termiņš ir pienācis un kurš attiecas uz summu, kas konstatēta ar maksājuma rīkojumu, grāmatvedis pēc 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām atgūst konstatētos debitoru parādus ar ieskaitu.
Izņēmuma apstākļos, ja ir jāaizsargā Savienības finanšu intereses un ja grāmatvedim ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka summu, kas pienākas Savienībai, varētu neatgūt, grāmatvedis var īstenot atgūšanu ar ieskaitu pirms 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām.
Grāmatvedis var arī veikt atgūšanu ar ieskaitu pirms 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētā termiņa beigām arī tad, ja debitors tam piekrīt.
2. Pirms atgūšanas uzsākšanas saskaņā ar šā panta 1. punktu grāmatvedis apspriežas ar atbildīgo kredītrīkotāju un informē attiecīgos debitorus, tostarp par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar 133. pantu.
Ja debitors ir valsts iestāde vai tās administratīva vienība, grāmatvedis informē arī attiecīgo dalībvalsti par nolūku veikt atgūšanu ar ieskaitu vismaz 10 darbdienas pirms tās veikšanas. Tomēr, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsti vai administratīvo vienību, grāmatvedis var veikt atgūšanu ar ieskaitu pirms minētā termiņa beigām.
3. Ieskaitam, kas minēts 1. punktā, ir tāds pats efekts kā maksājumam, un tas atbrīvo Savienību par parāda summu un attiecīgos gadījumos par aprēķinātajiem procentiem.
103. pants
Iekasēšanas procedūra, ja maksājums netiek izdarīts brīvprātīgi
1. Neskarot 102. pantu, ja visa summa nav pilnīgi atgūta līdz 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajam termiņam, grāmatvedis informē atbildīgo kredītrīkotāju un nekavējoties uzsāk procedūru, lai veiktu atgūšanu ar jebkādiem tiesību aktos atļautiem paņēmieniem, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot jebkādu iepriekš dotu garantiju.
2. Neskarot 102. pantu, ja šā panta 1. punktā izmantoto atgūšanas paņēmienu nevar izmantot un debitors nav samaksājis pēc grāmatveža nosūtītas oficiālas paziņojuma vēstules, tad grāmatvedis īsteno atgūšanu, izpildot lēmumu, kas nodrošināts saskaņā ar 100. panta 2. punktu, vai uzsāk tiesvedību.
104. pants
Maksājumu termiņa pagarinājums
Grāmatvedis, sadarbojoties ar atbildīgo kredītrīkotāju, var piešķirt maksājuma termiņu pagarinājumu vienīgi pēc debitora rakstiska pieprasījuma, kurā pienācīgi norādīti iemesli, un ja ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
debitors apņemas maksāt procentus par visu piešķirto termiņa pagarinājumu, sākot no termiņa, kas minēts 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, atbilstoši 99. pantā noteiktajai likmei; |
b) |
lai aizsargātu Savienības tiesības, debitors dod finansiālu garantiju, kas nosedz neatmaksāto parādu gan par pamatsummu, gan procentiem un kuru pieņem Savienības iestādes grāmatvedis. |
Pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar solidāru trešās personas galvojumu, kuru apstiprina Savienības iestādes grāmatvedis.
Izņēmuma apstākļos pēc debitora pieprasījuma grāmatvedis var atteikties no prasības par pirmās daļas b) apakšpunktā minēto garantiju, ja grāmatvedis ir novērtējis, ka debitors vēlas un ir spējīgs veikt maksājumu termiņa pagarinājumā, taču nespēj iesniegt šādu garantiju un ir finansiālu grūtību situācijā.
105. pants
Noilguma termiņš
1. Neskarot konkrētu regulu noteikumus un Lēmuma 2014/335/ES, Euratom piemērošanu, Savienības prasījumiem attiecībā pret trešām personām un trešo personu prasījumiem attiecībā pret Savienību noilguma termiņš ir pieci gadi.
2. Noilguma termiņš Savienības prasījumiem pret trešām personām sākas pēc tam, kad beidzies termiņš, kas noteikts 98. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.
Noilguma termiņš trešo personu prasījumiem pret Savienību sākas dienā, kad iestājas trešās personas prasījuma maksāšanas termiņš atbilstoši attiecīgajām juridiskajām saistībām.
3. Noilguma termiņu Savienības prasījumiem pret trešām personām pārtrauc jebkāds Savienības iestādes vai pēc Savienības iestādes lūguma veikts dalībvalsts akts, kas tiek darīts zināms trešai personai ar mērķi atgūt parādu.
Noilguma termiņu trešo personu prasījumiem pret Savienību pārtrauc jebkāds akts, ko trešo personu kreditori vai kreditoru vārdā dara zināmu Savienībai ar mērķi atgūt parādu.
4. Jauns piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc 3. punktā minētā pārtraukuma.
5. Noilguma termiņu pārtrauc jebkura tiesvedība attiecībā uz prasījumu, kas minēts 2. punktā, tostarp prasības pieteikuma iesniegšana tiesā, kura vēlāk paziņo, ka šī prasība neietilpst tās jurisdikcijā. Jauns piecu gadu noilguma termiņš nesākas, kamēr nav pieņemts spriedums ar res judicata spēku vai kamēr starp tām pašām pusēm netiek panākta ārpustiesas vienošanās par to pašu prasību.
6. Ja grāmatvedis debitoram piešķir maksājuma termiņa pagarinājumu saskaņā ar 104. pantu, to uzskata par noilguma termiņa pārtraukumu. Jaunais piecu gadu noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc maksājumam piešķirtā termiņa pagarinājuma beigām.
7. Savienības prasījumus pēc 2.–6. punktā paredzētā noilguma termiņa beigām neatgūst.
106. pants
Savienības prasījumu apstrāde valstīs
Maksātnespējas procesa gadījumā Savienības prasījumiem piemēro tādu pašu preferenciālu režīmu, kāds par tāda paša veida prasījumiem pienākas publiskām struktūrām dalībvalstīs, kurās tiek veikta atgūšanas procedūra.
107. pants
Savienības iestāžu uzliktie naudas sodi, citi sodi, sankcijas un uzkrātie procenti
1. Summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi un sankcijas, kā arī jebkādi uzkrātie procenti vai citi ienākumi no tām netiek iekļauti budžetā tikmēr, kamēr tie ir vai tos vēl var pārsūdzēt Eiropas Savienības Tiesā.
2. Šā panta 1. punktā minētās summas iekļauj budžetā pēc iespējas drīz pēc visu tiesiskās aizsardzības līdzekļu izsmelšanas. Pienācīgi pamatotos izņēmuma apstākļos vai tad, ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti pēc kārtējā finanšu gada 1. septembra, attiecīgās summas var iekļaut budžetā nākamajā finanšu gadā.
Summas, kas saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas spriedumu ir jāatmaksā subjektam, kas tās iemaksājis, netiek iekļautas budžetā.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro lēmumiem par grāmatojumu noskaidrošanu vai finanšu korekcijām.
108. pants
Savienības iestāžu uzlikto naudas sodu, citu sodu vai sankciju iekasēšana
1. Ja Eiropas Savienības Tiesā ir celta prasība pret Savienības iestādes lēmumu uzlikt naudas sodu, citu sodu vai sankciju saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu un tikmēr, kamēr nav izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, debitors vai nu provizoriski iemaksā attiecīgās summas Komisijas grāmatveža norādītajā bankas kontā, vai iesniedz Komisijas grāmatvedim pieņemamu finansiālu garantiju. Pieprasītā garantija ir neatkarīga no pienākuma maksāt naudas sodu, citu sodu vai sankciju, un tā ir izpildāma pēc pieprasījuma. Tā sedz prasījuma pamatsummu un aprēķinātos procentus, kā noteikts 99. panta 4. punktā.
2. Komisija nodrošina provizoriski iekasētās summas, ieguldot tās finanšu aktīvos, tādējādi nodrošinot naudas drošību un likviditāti, vienlaikus arī cenšoties saņemt pozitīvus ienākumus.
3. Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sodu, citu sodu vai sankciju ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa un ja lēmumu, ar ko uzlikts šāds naudas sods, cits sods vai sankcija, Eiropas Savienības Tiesā vairs nevar pārsūdzēt, veic vienu no šādiem pasākumiem:
a) |
provizoriski iekasētās summas un no tām saņemtos ienākumus iekļauj budžetā saskaņā ar 107. panta 2. punktu; |
b) |
ja ir iesniegta finansiāla garantija, to realizē un attiecīgās summas iekļauj budžetā. |
Ja Eiropas Savienības Tiesa ir palielinājusi naudas soda, cita soda vai sankcijas apmēru, šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu piemēro Savienības iestādes sākotnējā lēmuma summām vai attiecīgā gadījumā summai, kas noteikta Eiropas Savienības Tiesas iepriekšējā spriedumā tajā pašā tiesvedībā. Komisijas grāmatvedis iekasē palielinājumam atbilstošo summu un maksājamos procentus, kā noteikts 99. panta 4. punktā, un iekļauj tos budžetā.
4. Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sods, cits sods vai sankcija ir atcelta vai apmērs ir samazināts, veic vienu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:
a) |
provizoriski iekasētās summas vai – samazinājuma gadījumā – attiecīgo to daļu, tostarp jebkādus ienākumus, atmaksā attiecīgajai trešai personai; |
b) |
ja ir iesniegta finansiāla garantija, to atbilstīgi atbrīvo. |
Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajos gadījumos, ja provizoriski iekasētās summas kopējais ienākums ir negatīvs, no atmaksājamās summas atņem radušos zaudējumus.
109. pants
Kompensācijas procenti
Neskarot 99. panta 2. punktu un 116. panta 5. punktu un gadījumos, kas nav 107. un 108. pantā minētie naudas sodi, citi sodi un sankcijas, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma vai izlīguma rezultātā, procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kura ir spēkā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā. Procentu likme nav negatīva. Procentus piemēro no attiecīgās atmaksājamās summas samaksas dienas līdz dienai, kad jāveic atmaksa.
Gadījumos, kad kopējā procentu likme būtu negatīva, to nosaka nulles procentu apmērā.
7. NODAĻA
Izdevumu operācijas
110. pants
Finansēšanas lēmumi
1. Pirms budžeta saistību uzņemšanās Savienības iestāde vai iestādes, kam Savienības iestāde ir deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu. Finansēšanas lēmumi ir gada vai daudzgadu.
Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz apropriācijām katras Savienības iestādes darbībām atbilstīgi tās administratīvajai autonomijai, kuras var izpildīt bez pamatakta saskaņā ar 58. panta 2. punkta e) apakšpunktu, administratīvā atbalsta izdevumiem un iemaksām 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās.
2. Finansēšanas lēmums vienlaikus ietver gada vai daudzgadu darba programmu, un to attiecīgā gadījumā pieņem iespējami drīz pēc budžeta projekta pieņemšanas un principā ne vēlāk kā līdz izpildes gada 31. martam. Ja attiecīgajā pamataktā finansēšanas lēmuma vai darba programmas vai abu pieņemšanai ir paredzēta specifiska kārtība, minēto kārtību piemēro attiecīgajai finansēšanas lēmuma daļai, kas ietver darba programmu, ievērojot minētā pamatakta prasības. Daļu, kas ietver darba programmu, publicē attiecīgās Savienības iestādes tīmekļa vietnē tūlīt pēc tās pieņemšanas un pirms tās īstenošanas. Finansēšanas lēmumā norāda kopējo summu, uz ko tas attiecas, un ietver aprakstu par finansējamajiem pasākumiem. Tajā norāda šādu informāciju:
a) |
pamataktu un budžeta pozīciju; |
b) |
izpildāmos mērķus un paredzamos rezultātus; |
c) |
īstenošanas metodes; |
d) |
jebkādu papildu informāciju, kas pamataktā pieprasīta darba programmai. |
3. Papildus 2. punktā minētajam, finansēšanas lēmumā norāda šādu informāciju:
a) |
attiecībā uz dotācijām – to pieteikuma iesniedzēju veidu, uz kuriem attiecas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus vai tiešā piešķiršana; kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts dotācijām; |
b) |
attiecībā uz iepirkumu – iepirkumiem paredzēto kopējo budžeta finansējumu; |
c) |
attiecībā uz iemaksām 234. pantā minētajos Savienības trasta fondos – apropriācijas, kas rezervētas trasta fondam konkrētajā gadā un summas, kuras plānotas visā tā darbības laikā no budžeta un no citiem līdzekļu devējiem; |
d) |
attiecībā uz godalgām – to dalībnieku veidu, uz ko attiecas konkurss, kopējo budžeta finansējumu, kas rezervēts konkursam, un īpašu atsauci uz godalgām, kuru vienības vērtība ir EUR 1 000 000 vai lielāka; |
e) |
attiecībā uz finanšu instrumentiem – finanšu instrumentam iedalīto summu; |
f) |
netiešas pārvaldības gadījumā –personu vai subjektu, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu vai kritērijus personas vai subjekta atlasīšanai; |
g) |
attiecībā uz iemaksām finansējuma apvienošanas mehānismos vai platformās – finansējuma apvienošanas mehānismam vai platformai piešķirto summu un to subjektu sarakstu, kuri piedalās finansējuma apvienošanas mehānismā vai platformā; |
h) |
attiecībā uz budžeta garantijām – gada uzkrājumu summu un attiecīgā gadījumā izmaksājamās budžeta garantijas summu. |
4. Deleģētais kredītrīkotājs var pievienot jebkādu papildu informāciju, ko uzskata par lietderīgu, vai nu attiecīgajā finansēšanas lēmumā, kas ietver darba programmu, vai jebkurā citā dokumentā, ko publicē Savienības iestādes tīmekļa vietnē.
Daudzgadu finansēšanas lēmums atbilst 41. panta 2. punktā minētajam finanšu plānojumam, un tajā norāda, ka lēmuma īstenošana ir atkarīga no budžeta apropriāciju pieejamības attiecīgajiem finanšu gadiem pēc budžeta pieņemšanas, vai kā paredzēts provizorisko divpadsmitdaļu sistēmā.
5. Neskarot īpašos pamatakta noteikumus, jebkuras būtiskas izmaiņas pieņemtajā finansēšanas lēmumā tiek veiktas, ievērojot tādu pašu procedūru kā sākotnējam lēmumam.
111. pants
Izdevumu operācijas
1. Par katru izdevumu posteni uzņemas saistības, to validē, apstiprina un samaksā.
Beidzoties laikposmiem, kas minēti 114. pantā, neizlietotos budžeta saistību atlikumus atceļ.
Izpildot operācijas, atbildīgais kredītrīkotājs pārliecinās, ka izdevumi atbilst Līgumiem, budžetam, šai regulai un citiem tiesību aktiem, kas pieņemti, ievērojot Līgumus, kā arī pareizas finanšu pārvaldības principu.
2. Budžeta saistības uzņemas un juridiskās saistības noslēdz viens un tas pats kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu jomā juridiskās saistības var noslēgt Savienības delegāciju vadītāji vai viņu prombūtnes laikā viņu vietnieki pēc Komisijas atbildīgā kredītrīkotāja rīkojuma, kurš tomēr saglabā pilnu atbildību par pamatā esošo darījumu. Krīzes pārvarēšanas atbalsta un humānās palīdzības pasākumu jomā nodarbinātie Komisijas darbinieki var parakstīt juridiskās saistības, kuras saistītas ar maksājumiem, ko veic no avansa kontiem, un kuru vērtība nepārsniedz EUR 2 500.
Atbildīgais kredītrīkotājs uzņemas budžeta saistības pirms juridisku saistību uzņemšanās ar trešām personām vai līdzekļu pārskaitīšanas 234. pantā minētajā Savienības trasta fondā.
Šī punkta otro daļu nepiemēro:
a) |
juridiskajām saistībām, kas noslēgtas pēc krīzes situācijas pasludināšanas darbības nepārtrauktības plāna ietvaros saskaņā ar procedūrām, ko Komisija vai jebkura cita Savienības iestāde pieņēmusi atbilstīgi savai administratīvajai autonomijai; |
b) |
humānās palīdzības pasākumu, civilās aizsardzības pasākumu un krīzes pārvarēšanas atbalsta gadījumā, ja efektīvas Savienības rīcības nodrošināšanai ir nepieciešams, lai Savienība juridiskas saistības ar trešām personām uzņemtos nekavējoties, un iepriekšēja atsevišķo budžeta saistību uzņemšanās nav iespējama. |
Trešās daļas b) punktā minētajos gadījumos budžeta saistības uzņemas nekavējoties pēc juridisko saistību uzņemšanās ar trešām personām.
3. Atbildīgais kredītrīkotājs validē izdevumus, piekrītot, ka izdevumu postenis tiek segts no budžeta, pēc tam, kad viņš ir pārbaudījis apliecinošos dokumentus, kas apliecina kreditora prasījumu saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti juridiskajās saistībās, ja tās pastāv. Minētajam nolūkam atbildīgais kredītrīkotājs:
a) |
pārliecinās par kreditora prasījuma esību; |
b) |
nosaka vai pārbauda prasījuma īstumu un apmēru, izmantojot atzīmi “apliecināts kā pareizs”; |
c) |
pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic maksājums. |
Neatkarīgi no pirmās daļas izdevumu validēšana attiecas arī uz starpposma vai nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu; tādā gadījumā ietekme uz grāmatvedības sistēmu aprobežojas ar vispārējo uzskaiti.
4. Lēmumu par izdevumu validēšanu pauž, izmantojot elektroniski drošu parakstu saskaņā ar 146. pantu, kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kas pienācīgi pilnvarots ar oficiālu kredītrīkotāja lēmumu vai arī izņēmuma kārtā attiecībā uz papīra dokumentu darbplūsmu, uzspiežot zīmogu, kurā iekļauts minētais paraksts.
Ar atzīmi “apliecināts kā pareizs” atbildīgais kredītrīkotājs vai tehniski kompetents darbinieks, kuru pienācīgi pilnvarojis atbildīgais kredītrīkotājs, apliecina, ka:
a) |
attiecībā uz priekšfinansējumu – ir izpildīti juridiskajās saistībās prasītie nosacījumi priekšfinansējuma maksājumam; |
b) |
attiecībā uz līgumu starpposma un atlikuma maksājumiem – līgumā noteiktie pakalpojumi ir pienācīgi sniegti, piegādes ir pienācīgi veiktas vai būvdarbi ir pienācīgi veikti; |
c) |
attiecībā uz dotāciju starpposma un atlikuma maksājumiem – labuma guvēja īstenotais pasākums vai darba programma visādā ziņā atbilst dotācijas nolīgumam, tostarp attiecīgā gadījumā, ka labuma guvēja deklarētās izmaksas ir attiecināmas. |
Otrās daļas c) apakšpunktā minētajā gadījumā izmaksu aplēses neuzskata par tādām, kas atbilst 186. panta 3. punktā paredzētajiem attiecināmības nosacījumiem. To pašu principu piemēro starpposma un nobeiguma ziņojumiem, kas nav saistīti ar maksājuma pieprasījumu.
5. Lai apstiprinātu izdevumus, atbildīgais kredītrīkotājs pēc tam, kad ir pārliecinājies, ka apropriācijas ir pieejamas, izdod maksājuma rīkojumu, ar ko uzdod grāmatvedim samaksāt iepriekš validēto izdevumu summu.
Gadījumos, kad par sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp nomas pakalpojumiem vai piegādātajām precēm, veic periodiskus maksājumus, un, kredītrīkotājs, ievērojot minētā kredītrīkotāja veiktu riska analīzi, var likt piemērot tiešā debeta sistēmu no avansa konta. Šādas sistēmas piemērošanu var norīkot, ja to ir īpaši atļāvis grāmatvedis saskaņā ar 86. panta 3. punktu.
112. pants
Budžeta saistību veidi
1. Budžeta saistības klasificē kādā no šādām kategorijām:
a) |
atsevišķas – ja saņēmējs un izdevumu summa ir zināmi; |
b) |
vispārējas – ja vismaz viens no elementiem, kas nepieciešams, lai noteiktu atsevišķas saistības, joprojām nav zināms; |
c) |
provizoriskas –, lai segtu parastos pārvaldības izdevumus par ELGF, kā minēts 11. panta 2. punktā, un parastos administratīvos izdevumus, ja summa vai maksājuma galasaņēmēji nav skaidri zināmi. |
Neatkarīgi no pirmās daļas c) apakšpunkta parastos administratīvos izdevumus, kas saistīti ar Savienības delegācijām un Savienības pārstāvniecībām, var segt no provizoriskām budžeta saistībām arī tad, ja summa un maksājuma galasaņēmējs ir zināmi.
2. Budžeta saistības pasākumiem, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt pa vairākiem gadiem gada maksājumos vienīgi tad, ja tā paredzēts pamataktā, vai ja tās attiecas uz administratīviem izdevumiem.
3. Vispārējās budžeta saistības uzņemas, pamatojoties uz finansēšanas lēmumu.
Vispārējās budžeta saistības uzņemas ne vēlāk kā brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par saņēmējiem un summām, un, ja attiecīgo apropriāciju izpilde paredz darba programmas pieņemšanu, ne agrāk kā pēc programmas pieņemšanas.
4. Vispārējās budžeta saistības izpilda, noslēdzot finansēšanas nolīgumu, kurā paredzēta turpmāka vienas vai vairāku juridisku saistību noslēgšana, vai noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības.
Finansēšanas nolīgumi par tiešo finansiālo palīdzību trešām valstīm, tostarp budžeta atbalstu, kuri veido juridiskas saistības, var radīt pamatu maksājumiem, nenoslēdzot citas juridiskas saistības.
Ja vispārējās budžeta saistības izpilda, noslēdzot finansēšanas nolīgumu, 3. punkta otro daļu nepiemēro.
5. Katras atsevišķās juridiskās saistības, kas noslēgtas pēc vispārējo budžeta saistību uzņemšanās, atbildīgais kredītrīkotājs pirms parakstīšanas reģistrē centrālajos budžeta kontos un iegrāmato vispārējās budžeta saistībās.
6. Provizoriskas budžeta saistības izpilda, noslēdzot vienu vai vairākas juridiskas saistības, kuras rada prasījuma tiesības uz turpmākiem maksājumiem. Tomēr gadījumos saistībā ar personāla vadības izdevumiem, Savienības iestādes locekļu vai bijušo locekļu izdevumiem vai ar izdevumiem par saziņu, kuru veic Savienības iestādes un kuras mērķis ir ziņot par Savienības notikumiem, vai gadījumos, kas minēti I pielikuma 14.5. punktā, tās var īstenot tieši ar maksājumiem, iepriekš nenoslēdzot juridiskas saistības.
113. pants
ELGF apropriāciju saistības
1. ELGF apropriācijās katram finanšu gadam ir ietvertas nediferencētas apropriācijas izdevumiem, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 1. punkta minētajiem pasākumiem. No diferencētajām apropriācijām finansē izdevumus, kas saistīti ar minētās regulas 4. panta 2. punktā un 6. pantā minētajiem pasākumiem, izņemot pasākumus, ko finansē ar darbību nesaistītas tehniskās palīdzības ietvaros, un iemaksas izpildaģentūrām.
2. Komisijas lēmumi, ar kuriem nosaka ar ELGF saistītu dalībvalstu izdevumu atmaksas summas, veido vispārējās provizoriskās budžeta saistības, kuras nepārsniedz kopējās apropriācijas, kas iekļautas budžetā attiecībā uz ELGF.
3. Vispārējās provizoriskās budžeta saistības par ELGF, kas paredzētas par finanšu gadu un kas līdz nākamā finanšu gada 1. februārim nav pārtapušas saistībās attiecībā uz konkrētiem budžeta posteņiem, attiecībā uz attiecīgo finanšu gadu atceļ.
4. Attiecībā uz izdevumiem, ko veic iestādes un struktūras, kuras minētas noteikumos par ELGF, saistības atbilstīgi nodaļai, pantam un postenim uzņemas divu mēnešu laikā pēc dalībvalstu nosūtīto pārskatu saņemšanas. Šādas saistības var uzņemties pēc minētā divu mēnešu laikposma, ja attiecībā uz attiecīgajām budžeta pozīcijām ir nepieciešama apropriāciju pārvietošana. Izņemot gadījumus, kad dalībvalstis vēl nav veikušas maksājumus vai kad attiecināmība ir apšaubāma, summas sedz kā maksājumus tajā pašā divu mēnešu laikā.
Šā punkta pirmajā daļā minētās saistības atskaita no vispārējām provizoriskajām budžeta saistībām, kas minētas 1. punktā.
5. Piemērojot 2. un 3. punktu, veic pārskatu pārbaudi un apstiprināšanu.
114. pants
Saistību termiņi
1. Neskarot 111. panta 2. punktu un 264. panta 3. punktu, juridiskās saistības, kas attiecas uz atsevišķām vai provizoriskām budžeta saistībām, noslēdz līdz 31. decembrim n gadā, kas ir gads, kurā uzņēmās budžeta saistības.
2. Vispārējās budžeta saistības atbilst kopējām izmaksām par atbilstošajām juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz n+1 gada 31. decembrim.
Ja vispārējo budžeta saistību rezultātā piešķir IX sadaļā minēto godalgu, 207. panta 4. punktā minētās juridiskās saistības noslēdz līdz n+3 gada 31. decembrim.
Saistībā ar ārējām darbībām – ja vispārējo budžeta saistību rezultātā noslēdz finansēšanas nolīgumu ar kādu trešo valsti, finansēšanas nolīgumus noslēdz līdz n+1 gada 31. decembrim. Tādā gadījumā vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par juridiskajām saistībām, ar kurām īsteno noslēgto finansēšanas nolīgumu trīs gadu laikā pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas.
Tomēr šādos gadījumos vispārējās budžeta saistības sedz kopējās izmaksas par juridiskajām saistībām, kas noslēgtas līdz finansēšanas nolīguma izpildes laikposma beigām:
a) |
vairāku līdzekļu devēju pasākumi; |
b) |
finansējuma apvienošanas darbības; |
c) |
juridiskās saistības attiecībā uz revīziju un novērtēšanu; |
d) |
šādos izņēmuma apstākļos:
|
3. Šā panta 2. punkta trešo un ceturto daļu nepiemēro šādām daudzgadu programmām, ko īsteno ar dalītām saistībām:
a) |
Pirmspievienošanās palīdzības instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (41); |
b) |
Eiropas kaimiņattiecību instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (42). |
Pirmajā daļā minētajos gadījumos Komisija automātiski atceļ apropriācijas saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
4. Atsevišķajām un provizoriskajām budžeta saistībām, kas noslēgtas par pasākumiem, kuri ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, izņemot attiecībā uz personāla izdevumiem, ir galīgais izpildes termiņš, kas noteikts saskaņā ar nosacījumiem juridiskajās saistībās, uz kurām tās attiecas, un ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu.
5. Jebkuru šādu budžeta saistību daļu, kas nav izpildīta ar maksājumiem sešus mēnešus pēc galīgā izpildes termiņa, atceļ.
6. Budžeta saistību summas, par kurām divu gadu laikā pēc juridisko saistību noslēgšanas nav veikts neviens maksājums 115. panta nozīmē, atceļ, izņemot, ja minētā summa saistīta ar lietu, ko izskata tiesā vai arbitrāžas struktūrās, ja juridiskās saistības ir ar trešo valsti noslēgta finansēšanas nolīguma veidā vai ja speciālajos nozares noteikumos ir paredzēti īpaši noteikumi.
115. pants
Maksājumu veidi
1. Grāmatvedis izdevumu apmaksu veic pieejamo līdzekļu robežās.
2. Maksājumu veic, kad uzrādīts pierādījums, ka attiecīgais pasākums ir saskaņā ar līgumu, nolīgumu vai pamataktu, un tas attiecas uz vienu vai vairākām šādām darbībām:
a) |
visas maksājamās summas maksājums; |
b) |
maksājamās summas maksājums, kas izpaužas jebkurā no šādiem veidiem:
|
c) |
uzkrājuma maksājums kopējā uzkrājumu fondā, kas izveidots, ievērojot 212. pantu. |
Atlikuma maksājumā ieskaita visus iepriekšējos izdevumus. Lai atgūtu neizmantotās summas, izdod atgūšanas rīkojumu.
3. Veicot katru maksājumu, budžeta uzskaitē nošķir dažādos maksājumu veidus, kas minēti 2. punktā.
4. Grāmatvedības noteikumi, kas minēti 80. pantā, ietver noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu kontos un izmaksu attiecināmības atzīšanu.
5. Atbildīgais kredītrīkotājs regulāri veic priekšfinansējuma maksājumu ieskaitu atbilstīgi pamatā esošā projekta ekonomiskajai būtībai un vēlākais projekta beigās. Ieskaitu veic, pamatojoties uz informāciju par izmaksām, kas radušās, vai apliecinājumu par maksājuma nosacījumu izpildi saskaņā ar 125. pantu, ko kredītrīkotājs validējis saskaņā ar 111. panta 3. punktu.
Attiecībā uz dotāciju nolīgumiem, līgumiem vai iemaksu nolīgumiem, kuru summa pārsniedz EUR 5 000 000, kredītrīkotājs katra gada beigās iegūst vismaz to informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu šo izmaksu pamatotu aplēsi. Minētā informācija netiek izmantota priekšfinansējuma ieskaitam, tomēr kredītrīkotājs un grāmatvedis to var izmantot, lai izpildītu 82. panta 2. punktu.
Otrās daļas nolūkos noslēgtajās juridiskajās saistībās iekļauj attiecīgus noteikumus.
116. pants
Maksājumu termiņi
1. Maksājumus veic:
a) |
90 kalendārajās dienās par iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai pasākumiem, kuru vērtēšana ir īpaši sarežģīta un par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas; |
b) |
60 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem, par kuriem maksājums ir atkarīgs no ziņojuma vai apliecinājuma apstiprināšanas; |
c) |
30 kalendārajās dienās par visiem citiem iemaksu nolīgumiem, līgumiem un dotāciju nolīgumiem. |
2. Maksājuma termiņš aptver laiku, kas vajadzīgs izdevumu validēšanai, apstiprināšanai un apmaksai.
To sāk skaitīt no dienas, kad ir saņemts maksājuma pieprasījums.
3. Maksājuma pieprasījumu pēc iespējas drīz reģistrē atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība, un to uzskata par saņemtu tā reģistrācijas datumā.
Par maksājuma datumu uzskata datumu, kurā Savienības iestādes konts ir debitēts.
Maksājuma pieprasījums iekļauj šādus būtiskus elementus:
a) |
kreditora identifikāciju; |
b) |
summu; |
c) |
valūtu; |
d) |
datumu. |
Ja trūkst kaut vai viena būtiskā elementa, maksājuma pieprasījumu noraida.
Kreditoru par noraidījumu un tā iemesliem rakstiski informē, cik vien iespējams drīz un jebkurā gadījumā 30 kalendāro dienu laikā no maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.
4. Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājuma termiņu, ja:
a) |
maksājuma pieprasījuma summa vēl nav jāmaksā; vai arī |
b) |
nav uzrādīti atbilstīgi apliecinošie dokumenti. |
Ja atbildīgais kredītrīkotājs saņem informāciju, kas liek apšaubīt maksājuma pieprasījumā norādīto izdevumu attiecināmību, viņš var apturēt maksājuma termiņu, lai pārbaudītu, tostarp, izmantojot pārbaudes uz vietas, ka izdevumi ir attiecināmi. Atlikušais maksājuma periods atsākas dienā, kad saņemta pieprasītā informācija vai pārskatītie dokumenti vai kad pabeigtas vajadzīgās papildu pārbaudes, tostarp pārbaudes uz vietas.
Attiecīgos kreditorus rakstiski informē par apturēšanas iemesliem.
5. Ja tas neattiecas uz dalībvalstīm, EIB un EIF, beidzoties 1. punktā noteiktajiem termiņiem, kreditors ir tiesīgs saņemt procentu maksājumus saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
a) |
procentu likmes ir tādas, kā minēts 99. panta 2. punktā; |
b) |
procenti maksājami par laiku, kas aizritējis no nākamās kalendārās dienas pēc 1. punktā noteiktā maksājuma termiņa līdz maksājuma veikšanas dienai. |
Tomēr, ja saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem aprēķinātie procenti nepārsniedz EUR 200, tos atmaksā kreditoram tikai pēc lūguma, kas iesniegts divu mēnešu laikā pēc nokavētā maksājuma saņemšanas.
6. Katra Savienības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šā panta 1.–4. punktā noteikto termiņu ievērošanu un šo termiņu apturēšanu. Komisijas ziņojumu pievieno gada darbības pārskatu kopsavilkumam, kas minēts 74. panta 9. punktā.
8. NODAĻA
Iekšējais revidents
117. pants
Iekšējā revidenta iecelšana
1. Katra Savienības iestāde nosaka iekšējās revīzijas amatpienākumus, kuri tiek pildīti saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem. Iekšējais revidents, ko iecēlusi attiecīgā Savienības iestāde, ir šai iestādei atbildīgs par pareizas budžeta izpildes sistēmu un procedūru darbības pārbaudi. Iekšējais revidents nav ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis.
2. EĀDD iekšējās revīzijas nolūkos Komisijas iekšējais revidents ir tiesīgs pārbaudīt, kā Savienības delegāciju vadītāji, kas saskaņā ar 60. panta 2. punktu darbojas kā kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām, veic viņiem pastarpināti deleģēto finanšu pārvaldību.
Komisijas iekšējais revidents attiecībā uz budžeta iedaļas, kas attiecas uz EĀDD, izpildi darbojas arī kā EĀDD iekšējais revidents.
3. Katra Savienības iestāde ieceļ savu iekšējo revidentu saskaņā ar kārtību, kas pielāgota tās īpašajām funkcijām un prasībām. Katra Savienības iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par sava iekšējā revidenta iecelšanu.
4. Katra Savienības iestāde saskaņā ar savām īpašajām funkcijām un prasībām nosaka sava iekšējā revidenta uzdevumu apjomu un sīki nosaka mērķus un procedūras iekšējās revīzijas funkciju veikšanai, pienācīgi ievērojot starptautiskos iekšējās revīzijas standartus.
5. Katra Savienības iestāde par iekšējo revidentu atbilstīgi viņa īpašajām zināšanām var iecelt ierēdni vai citu darbinieku, uz kuru attiecas Civildienesta noteikumi un kurš izraudzīts no dalībvalstu pilsoņu vidus.
6. Ja divas vai vairākas Savienības iestādes ieceļ vienu un to pašu iekšējo revidentu, tās veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu iekšējo revidentu saukt pie atbildības par viņa rīcību, kā noteikts 121. pantā.
7. Katra Savienības iestāde informē Eiropas Parlamentu un Padomi par sava iekšējā revidenta pienākumu pildīšanas izbeigšanu.
118. pants
Iekšējā revidenta pilnvaras un pienākumi
1. Iekšējais revidents konsultē savu Savienības iestādi par riska pārvaldīšanu, sniedzot neatkarīgus atzinumus par pārvaldības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju izpildes nosacījumus un veicināt pareizu finanšu pārvaldību.
Iekšējais revidents jo īpaši atbild par:
a) |
iekšējās pārvaldības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību snieguma novērtējumu politikas, programmu un pasākumu īstenošanā, ņemot vērā ar to saistītos riskus; |
b) |
katrai budžeta izpildes operācijai piemēroto iekšējās kontroles un revīzijas sistēmu lietderības un efektivitātes novērtējumu. |
2. Iekšējais revidents pilda savus pienākumus attiecībā uz visām attiecīgās Savienības iestādes veiktajām darbībām un tās struktūrvienībām. Viņam pilnīgi un bez ierobežojumiem ir pieejama visa informācija, kas nepieciešama viņa pienākumu veikšanai, nepieciešamības gadījumā arī klātienē, tostarp dalībvalstīs un trešās valstīs.
Iekšējais revidents pieņem zināšanai kredītrīkotāju gada ziņojumu un visus pārējos identificētos informācijas materiālus.
3. Iekšējais revidents ziņo attiecīgajai Savienības iestādei par saviem konstatējumiem un ieteikumiem. Attiecīgā Savienības iestāde nodrošina, ka tiek veikti pasākumi atbilstoši ieteikumiem, kas sniegti pēc iekšējās revīzijas.
Katra Savienības iestāde apsver, vai ieteikumi, kas ietverti tās iekšējā revidenta ziņojumos, ir noderīgi, lai tos iekļautu paraugprakses apmaiņā ar citām Savienības iestādēm.
4. Iekšējais revidents iesniedz attiecīgajai Savienības iestādei iekšējās revīzijas gada ziņojumu, kurā norāda veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, sniegtos galvenos ieteikumus, kā arī sakarā ar minētajiem ieteikumiem veiktos pasākumus.
Minētajā iekšējās revīzijas gada ziņojumā min jebkādas sistēmiskās problēmas, kuras konstatējusi paneļkomiteja, kas izveidota, ievērojot 143. pantu, ja tā sniedz 93. pantā minēto atzinumu.
5. Sagatavojot ziņojumu, iekšējais revidents īpašu uzmanību pievērš pareizas finanšu pārvaldības un snieguma principu ievērošanai kopumā un nodrošina, lai tiktu veikti attiecīgi pasākumi to piemērošanas pakāpeniskai uzlabošanai un veicināšanai.
6. Katru gadu Komisija saistībā ar budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru un saskaņā ar LESD 319. pantu pēc pieprasījuma pārsūta savu iekšējās revīzijas gada ziņojumu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības.
7. Katra Savienības iestāde dara zināmu sava iekšējā revidenta kontaktinformāciju konfidenciālai saziņai ar iekšējo revidentu visām fiziskajām vai juridiskajām personām, kas ir iesaistītas izdevumu operācijās.
8. Katra Savienības iestāde katru gadu sagatavo ziņojumu, iekļaujot šajā ziņojumā kopsavilkumu par veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, kopsavilkumu par sniegtajiem ieteikumiem un saistībā ar minētajiem ieteikumiem veiktajiem pasākumiem, un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei, kā paredzēts 247. pantā.
9. Iekšējā revidenta ziņojumi un konstatējumi, kā arī attiecīgās Savienības iestādes ziņojums ir publiski pieejami tikai pēc tam, kad iekšējais revidents ir validējis pasākumus, kas veikti to izpildei.
10. Katra Savienības iestāde piešķir savam iekšējam revidentam resursus, kas vajadzīgi pienācīgai iekšējā revidenta funkciju veikšanai, un sniedz uzdevumu aprakstu, kurā ir sīki norādīti iekšējā revidenta uzdevumi, tiesības un pienākumi.
119. pants
Iekšējā revidenta darba programma
1. Iekšējais revidents pieņem darba programmu un iesniedz to attiecīgajai Savienības iestādei.
2. Katra Savienības iestāde var lūgt savam iekšējam revidentam veikt revīzijas, kas nav paredzētas 1. punktā minētajā darba programmā.
120. pants
Iekšējā revidenta neatkarība
1. Iekšējais revidents, veicot revīzijas, ir pilnīgi neatkarīgs. Īpašās normas, ko piemēro iekšējiem revidentiem, nosaka attiecīgā Savienības iestāde, un šīm normām jābūt tādām, kuras nodrošina, lai iekšējais revidents, pildot savus pienākumus, būtu pilnīgi neatkarīgs, un kurās ir paredzēta iekšējā revidenta atbildība.
2. Iekšējam revidentam nedod nekādus norādījumus un viņu nekādi neierobežo attiecībā uz pienākumu izpildi, kas viņam līdz ar iecelšanu amatā uzdoti saskaņā ar šo regulu.
3. Ja iekšējais revidents ir kāds no darbiniekiem, viņš veic ekskluzīvos revīzijas amatpienākumus pilnīgi neatkarīgi un uzņemas atbildību, kā noteikts Civildienesta noteikumos.
121. pants
Iekšējā revidenta atbildība
Tikai katra Savienības iestāde pati, rīkojoties saskaņā ar šo pantu, var veikt darbības, lai panāktu, ka tās iekšējo revidentu kā darbinieku, sauc pie atbildības par viņa rīcību.
Katra Savienības iestāde pieņem pamatotu lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Par šo lēmumu paziņo ieinteresētajai personai. Attiecīgā Savienības iestāde var tās tiešā pārraudzībā uzdot vadīt izmeklēšanu vienam vai vairākiem ierēdņiem, kuru pakāpe ir tāda pati vai augstāka nekā attiecīgajam darbiniekam. Izmeklēšanas laikā uzklausa ieinteresētās personas viedokli.
Izmeklēšanas ziņojumu dara zināmu ieinteresētajai personai, kuras viedokli par ziņojuma priekšmetu attiecīgā Savienības iestāde pēc tam uzklausa.
Pamatojoties uz ziņojumu un uzklausīšanu, attiecīgā Savienības iestāde pieņem vai nu pamatotu lēmumu izbeigt lietu, vai arī pamatotu lēmumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 22. un 86. pantu un IX pielikumu. Par lēmumiem piemērot disciplinārus pasākumus vai finansiālus sodus paziņo ieinteresētajai personai, un informācijas nolūkos dara tos zināmus pārējām Savienības iestādēm un Revīzijas palātai.
Ieinteresētā persona par šādiem lēmumiem var iesniegt prasību Eiropas Savienības Tiesā, kā paredzēts Civildienesta noteikumos.
122. pants
Prasības iesniegšana Eiropas Savienības Tiesā
Neskarot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas atļauti ar Civildienesta noteikumiem, iekšējais revidents var iesniegt prasību tieši Eiropas Savienības Tiesā attiecībā uz jebkuru aktu, kurš attiecas uz viņa kā iekšējā revidenta pienākumu izpildes sniegumu. Viņam šāda prasība jāiesniedz trīs mēnešu laikā no kalendārās dienas, kurā viņš uzzināja par attiecīgo aktu.
Šādas prasības izmeklē un iztiesā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. panta 5. punktu.
123. pants
Iekšējās revīzijas progresa komitejas
1. Katra Savienības iestāde izveido iekšējās revīzijas progresa komiteju, kuras uzdevums ir nodrošināt iekšējā revidenta neatkarību, uzraudzīt iekšējās revīzijas darba kvalitāti un nodrošināt, lai tās dienesti pienācīgi ņemtu vērā iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumus un veiktu attiecīgus pēcpasākumus.
2. Par iekšējās revīzijas progresa komitejas sastāvu lemj katra Savienības iestāde, ņemot vērā tās organizatorisko autonomiju un neatkarīga eksperta ieteikuma nozīmību.
V SADAĻA
KOPĪGIE NOTEIKUMI
1. NODAĻA
Noteikumi par tiešo, netiešo un dalīto pārvaldību
124. pants
Darbības joma
Izņemot 138. pantu, atsauces šajā sadaļā uz juridiskajām saistībām uzskata par atsaucēm uz juridiskajām saistībām, pamatlīgumiem un finanšu pamatpartnerības nolīgumiem.
125. pants
Savienības iemaksas veidi
1. Savienības iemaksas saskaņā ar tiešo, dalīto un netiešo pārvaldību palīdz sasniegt kādu Savienības politikas mērķi un noteiktos rezultātus un var izpausties kādā no šādiem veidiem:
a) |
finansējums, kas nav saistīts ar attiecīgo operāciju izmaksām, pamatojoties uz:
|
b) |
faktiski radušos attiecināmo izmaksu atlīdzināšana; |
c) |
vienības izmaksas, kas sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, atsaucoties uz summu par vienību; |
d) |
fiksētas summas, kas kopumā sedz visu vai atsevišķu konkrētu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš; |
e) |
vienotas likmes finansējums, kas sedz noteiktu kategoriju attiecināmās izmaksas, kuras ir skaidri noteiktas iepriekš, piemērojot procentus; |
f) |
šā panta a)–e) punktā minēto veidu kombinācija. |
Savienības iemaksas, kas minētas šī punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, tiešas un netiešas pārvaldības gadījumā nosaka saskaņā ar 181. pantu, speciāliem nozares noteikumiem vai Komisijas lēmumu un dalītas pārvaldības gadījumā – saskaņā ar speciāliem nozares noteikumiem. Savienības iemaksas, kas minētas šī punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktā, tiešas un netiešas pārvaldības gadījumā nosaka saskaņā ar 181. pantu vai speciāliem nozares noteikumiem un dalītas pārvaldības gadījumā – saskaņā ar speciāliem nozares noteikumiem.
2. Nosakot piemēroto iemaksas veidu, tiek darīts viss iespējamais, lai ņemtu vērā potenciālo saņēmēju intereses un grāmatvedības metodes.
3. Atbildīgais kredītrīkotājs ziņo par finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, ievērojot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un f) apakšpunktu, gada darbības pārskatā, kas minēts 74. panta 9. punktā.
126. pants
Savstarpēja paļaušanās uz novērtējumu
Komisija var pilnībā vai daļēji paļauties uz pašas vai citu subjektu, tostarp līdzekļu devēju, veiktiem novērtējumiem, ciktāl šādi novērtējumi ir sagatavoti par atbilstību nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz piemērojamo budžeta izpildes metodi. Šajā nolūkā Komisija veicina starptautiski pieņemtu standartu vai starptautiskās paraugprakses atzīšanu.
127. pants
Savstarpēja paļaušanās uz revīzijām
Neskarot pastāvošās iespējas veikt papildu revīzijas, ja neatkarīgs revidents ir veicis uz starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem balstītu revīziju, kas sniedz pamatotu pārliecību par finanšu pārskatiem un ziņojumiem, kuros izklāstīts Savienības iemaksas izlietojums, minētā revīzija veido pamatu vispārējam ticamības apliecinājumam, kā attiecīgā gadījumā sīkāk precizēts nozares noteikumos, ar noteikumu, ka ir pietiekami pierādījumi par revidenta neatkarību un kompetenci. Šajā nolūkā neatkarīgā revidenta ziņojumu un saistīto revīzijas dokumentāciju dara pieejamu pēc pieprasījuma Eiropas Parlamentam, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu revīzijas iestādēm.
128. pants
Jau pieejamās informācijas izmantošana
Lai izvairītos no vienas un tās pašas informācijas vairākkārtīgas pieprasīšanas personām un subjektiem, kas saņem Savienības līdzekļus. informāciju, kas jau ir pieejama Savienības iestādēm, pārvaldības iestādēm vai citām struktūrām un subjektiem, kas izpilda budžetu, izmanto, cik vien iespējams.
129. pants
Sadarbība Savienības finanšu interešu aizsardzībā
1. Jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā sadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā un kā nosacījumu līdzekļu saņemšanai piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas atbildīgajam kredītrīkotājam, EPPO attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Regulai (ES) 2017/1939, OLAF, Revīzijas palātai un vajadzības gadījumā attiecīgajām valsts iestādēm ir vajadzīgas, lai tie visaptveroši īstenotu savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādās tiesībās ir ietvertas tiesības veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (43).
2. Jebkura persona vai subjekts, kas saņem Savienības līdzekļus saskaņā ar tiešo un netiešo pārvaldību, rakstiski piekrīt piešķirt nepieciešamās tiesības, kā minēts 1. punktā, un nodrošina, lai visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķirtu līdzvērtīgas tiesības.
2. NODAĻA
Tiešajai un netiešajai pārvaldībai piemērojamie noteikumi
130. pants
Finanšu pamatpartnerības
1. Komisija var noslēgt finanšu pamatpartnerības nolīgumus ilgtermiņa sadarbībai ar personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai labuma guvējiem. Neskarot šā panta 4. punkta c) apakšpunktu, Finanšu pamatpartnerības nolīgumus pārskata vismaz reizi katras daudzgadu finanšu shēmas termiņa laikā. Saskaņā ar šādiem nolīgumiem var parakstīt iemaksu nolīgumus vai dotāciju nolīgumus.
2. Finanšu pamatpartnerības nolīguma mērķis ir veicināt Savienības mērķu sasniegšanu, stabilizējot sadarbības līguma noteikumus. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā precizē finansiālās sadarbības veidus un iekļauj pienākumu saskaņā ar finanšu pamatpartnerības nolīgumu parakstītajos konkrētajos nolīgumos izklāstīt kārtību, kādā tiek pārraudzīta konkrēto mērķu sasniegšana. Minētajos nolīgumos, pamatojoties uz ex ante novērtējuma rezultātiem, norāda arī to, vai Komisija var paļauties uz personu vai subjektu, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai labuma guvēju sistēmām un procedūrām, tostarp revīzijas procedūrām.
3. Lai optimizētu revīziju izmaksas un ieguvumus un atvieglotu koordināciju, ar personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai labuma guvējiem var noslēgt revīzijas vai pārbaudes nolīgumus. Šādi nolīgumi neskar 127. un 129. pantu.
4. Ja finanšu pamatpartnerības īsteno, izmantojot konkrētas dotācijas:
a) |
finanšu pamatpartnerības nolīgumā papildus 2. punktam norāda:
|
b) |
finanšu pamatpartnerības nolīgums un konkrētās dotācijas nolīgums kā vienots veselums atbilst 201. panta prasībām; |
c) |
finanšu pamatpartnerības ilgums nepārsniedz četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kurus skaidri norāda 74. panta 9. punktā minētajā gada darbības pārskatā; |
d) |
finanšu pamatpartnerību īsteno saskaņā ar pārredzamības principu un principu par vienlīdzīgu attieksmi pret pieteikuma iesniedzējiem; |
e) |
attiecībā uz plānošanu, ex ante publicēšanu un piešķiršanu finanšu pamatpartnerību uzskata par dotāciju; |
f) |
konkrētajām dotācijām, kas pamatojas uz finanšu pamatpartnerību, piemēro ex post publicēšanas procedūras, kas paredzētas 38. pantā. |
5. Finanšu pamatpartnerības nolīgumā, ko īsteno, izmantojot konkrētās dotācijas, var paredzēt paļaušanos uz labuma guvēja sistēmām un procedūrām saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja minētās sistēmas un procedūras ir novērtētas saskaņā ar 154. panta 2., 3. un 4. punktu. Šādā gadījumā 196. panta 1. punkta d) apakšpunktu nepiemēro. Ja 154. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētās labuma guvēja procedūras attiecībā uz finansējuma sniegšanu trešām personām Komisija ir novērtējusi pozitīvi, 204. un 205. pantu nepiemēro.
6. Attiecībā uz finanšu pamatpartnerības nolīgumu, ko īsteno, izmantojot konkrētas dotācijas, pirms finanšu pamatpartnerības nolīguma parakstīšanas veic 198. pantā minēto finansiālo un darbības spēju pārbaudi. Komisija var paļauties uz līdzvērtīgu finanšu un darbības spēju pārbaudi, ko veikuši citi līdzekļu devēji.
7. Attiecībā uz finanšu pamatpartnerībām, ko īsteno, izmantojot iemaksu nolīgumus, finanšu pamatpartnerības nolīgums un iemaksu nolīgums kā vienots veselums atbilst 129. panta un 155. panta 6. punkta prasībām.
131. pants
Apturēšana, izbeigšana un samazināšana
1. Ja piešķiršanas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs procedūru pārtrauc un var veikt jebkādus nepieciešamos pasākumus, tostarp procedūras atcelšanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, atbildīgais kredītrīkotājs par to nekavējoties informē OLAF.
2. Ja pēc piešķiršanas atklājas, ka piešķiršanas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi vai krāpšana, atbildīgais kredītrīkotājs var:
a) |
atteikties parakstīt juridiskās saistības vai atcelt godalgas piešķiršanu; |
b) |
apturēt maksājumus; |
c) |
apturēt juridisko saistību izpildi; |
d) |
attiecīgā gadījumā izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem. |
3. Atbildīgais kredītrīkotājs var apturēt maksājumus vai juridisko saistību izpildi, ja:
a) |
juridisko saistību izpildē konstatē pārkāpumus, krāpšanu vai pienākumu neizpildi; |
b) |
ir jāpārbauda, vai iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde faktiski ir notikuši; |
c) |
pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde liek apšaubīt tā personas vai subjekta iekšējās kontroles sistēmu uzticamību vai efektivitāti, kura īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. |
Ja pirmās daļas b) apakšpunktā minētie iespējamie pārkāpumi, krāpšana vai pienākumu neizpilde netiek apstiprināti, pēc iespējas drīz atsāk īstenošanu vai maksājumus.
Atbildīgais kredītrīkotājs var izbeigt juridiskās saistības pilnībā vai attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētajos gadījumos.
4. Papildus 2. vai 3. punktā minētajiem pasākumiem atbildīgais kredītrīkotājs samērīgi pārkāpumu, krāpšanas vai pienākumu neizpildes smagumam var samazināt dotāciju, godalgu, iemaksu saskaņā ar iemaksu nolīgumu vai cenu, kas maksājama saskaņā ar līgumu, tostarp ja attiecīgās darbības netika īstenotas vai tika īstenotas slikti, daļēji vai novēloti.
Attiecībā uz 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto finansējumu atbildīgais kredītrīkotājs var samērīgi samazināt iemaksu, ja rezultāti ir sasniegti slikti, daļēji vai novēloti vai nav izpildīti nosacījumi.
5. Šā panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu un 3. punktu nepiemēro pieteikuma iesniedzējiem godalgu piešķiršanas konkursā.
132. pants
Lietvedība
1. Saņēmēji glabā grāmatvedības uzskaiti un apliecinošos dokumentus, tostarp statistikas uzskaiti un citu uzskaiti, kas saistīta ar finansējumu, kā arī uzskaiti un dokumentus elektroniskā formātā, piecus gadus pēc atlikuma maksājuma saņemšanas vai, ja šāda maksājuma nav, pēc darījuma. Šis termiņš ir trīs gadi, ja finansējuma summa nepārsniedz EUR 60 000.
2. Uzskaiti un dokumentus par revīzijām, pārsūdzībām, tiesvedību, prasībām, kas attiecas uz juridiskām saistībām vai uz ko attiecas OLAF veikta izmeklēšana, glabā līdz šādu revīziju, pārsūdzību, tiesvedību, prasību kārtošanas vai izmeklēšanas beigām. Tādas uzskaites un dokumentu gadījumā, uz ko attiecas OLAF izmeklēšana, pienākumu saglabāt piemēro no brīža, kad par minēto izmeklēšanu ir darīts zināms saņēmējam.
3. Uzskaiti un dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskās versijas vai tādus dokumentus, kuriem ir tikai elektroniskās versijas. Ja ir elektroniskās versijas, oriģināleksemplāri nav nepieciešami, ja tādi dokumenti atbilst piemērojamajām tiesiskajām prasībām, lai tos uzskatītu par tādiem, kas ir līdzvērtīgi oriģināliem, un uz tiem paļautos revīzijas nolūkos.
133. pants
Ierunu procedūra un tiesiskās aizsardzības līdzekļi
1. Pirms tiek pieņemts jebkāds pasākums, kas nelabvēlīgi ietekmē dalībnieka vai saņēmēja tiesības, atbildīgais kredītrīkotājs nodrošina, lai dalībniekam vai saņēmējam tiktu dota iespēja iesniegt apsvērumus.
2. Ja kredītrīkotāja pasākums nelabvēlīgi ietekmē dalībnieka vai saņēmēja tiesības, aktā, ar kuru nosaka minēto pasākumu, norāda, kā to var pārsūdzēt administratīvā kārtībā un/vai iesniedzot prasību tiesā.
134. pants
Samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas
1. Samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas sniedz saskaņā ar X sadaļu, ja tās ir apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem.
2. Ja samazinātas procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas nav apvienotas vienā pasākumā ar finanšu instrumentiem, tās var sniegt saskaņā ar VI vai VIII sadaļu.
135. pants
Savienības finanšu interešu aizsardzība ar risku atklāšanas, izslēgšanas un finansiālu sodu uzlikšanas palīdzību
1. Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisija izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu.
Šādas sistēmas mērķis ir veicināt:
a) |
tādu 2. punktā minēto personu vai subjektu agrīnu atklāšanu, kuri apdraud Savienības finanšu intereses; |
b) |
tādu 2. punktā minēto personu vai subjektu izslēgšanu, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām; |
c) |
finansiāla soda uzlikšanu saņēmējam, ievērojot 138. pantu. |
2. Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu piemēro:
a) |
dalībniekiem un saņēmējiem; |
b) |
subjektiem, uz kuru spējām kandidāts vai pretendents ir iecerējis paļauties, vai darbuzņēmēja apakšuzņēmējiem; |
c) |
personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, ja budžetu izpilda, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 154. panta 4. punktu, pamatojoties uz informāciju, kas paziņota saskaņā ar 155. panta 6. punktu; |
d) |
jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus saskaņā ar finanšu instrumentiem, kurus izņēmuma kārtā īsteno saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu; |
e) |
dalībniekiem vai saņēmējiem, par kuriem subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 63. pantu, ir snieguši informāciju, ko dalībvalstis atbilstoši speciālajiem nozares noteikumiem ir nosūtījušas saskaņā ar 142. panta 2. punkta d) apakšpunktu; |
f) |
sponsoriem, kas minēti 26. pantā. |
3. Lēmumu reģistrēt informāciju par agrīnu atklāšanu attiecībā uz šā panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunktā minētajiem riskiem, izslēgt 2. punktā minētās personas vai subjektus un/vai piemērot saņēmējam finansiālu sodu pieņem atbildīgais kredītrīkotājs. Informāciju par šādiem lēmumiem reģistrē 142. panta 1. punktā minētajā datubāzē. Ja šādi lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz 136. panta 4. punktu, datubāzē reģistrētajā informācijā iekļauj informāciju par minētajā punktā minētajām personām.
4. Lēmumu izslēgt šā panta 2. punktā minētās personas vai subjektus vai piemērot saņēmējam finansiālus sodus pamato ar galīgo spriedumu vai – 136. panta 1. punktā minētajās izslēgšanas situācijās – ar galīgo administratīvo lēmumu vai ar 143. pantā minētās paneļkomitejas veiktu provizorisku juridisko klasifikāciju 136. panta 2. punktā minētajās situācijās, lai nodrošinātu minēto situāciju centralizētu novērtējumu. Šīs regulas 141. panta 1. punktā minētajos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs noraida dalībnieku konkrētajā piešķiršanas procedūrā.
Neskarot 136. panta 5. punktu, atbildīgais kredītrīkotājs var pieņemt lēmumu izslēgt dalībnieku vai saņēmēju un/vai piemērot saņēmējam finansiālu sodu un lēmumu publicēt ar to saistīto informāciju, pamatojoties uz 136. panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, tikai pēc 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikuma saņemšanas.
136. pants
Izslēgšanas kritēriji un lēmumi par izslēgšanu
1. Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrās, kuras reglamentē ar šo regulu, vai no atlases Savienības līdzekļu īstenošanai, ja minēta persona vai subjekts ir vienā no šādām izslēgšanas situācijām:
a) |
persona vai subjekts ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, tā darījumdarbība ir apturēta vai j tas ir nonācis citā analogā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta Savienības vai valsts tiesībās; |
b) |
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts nav izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu maksāšanu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem; |
c) |
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs smagā pārkāpumā saistībā ar profesionālo rīcību, jo ir pārkāpis piemērojamos normatīvos aktus vai tādus ētikas standartus, ko piemēro profesijā, kurā darbojas attiecīgā persona vai subjekts, vai ir iesaistījies jebkādā prettiesiskā rīcībā, kurai ir ietekme uz tā profesionālo uzticamību, ja šāda rīcība liecina par ļaunprātīgu nodomu vai rupju neuzmanību, tostarp jo īpaši kādu no šādām rīcībām:
|
d) |
ar galīgu spriedumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir vainīgs kādā no šādām rīcībām:
|
e) |
persona vai subjekts, pildot juridiskas saistības, ko finansē no budžeta, saistībā ar galveno pienākumu izpildi ir pieļāvis būtiskus trūkumus, kuri:
|
f) |
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izdarījis pārkāpumu Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (52) 1. panta 2. punkta nozīmē; |
g) |
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka persona vai subjekts ir izveidojis subjektu citā jurisdikcijā nolūkā apiet fiskālās, sociālās vai jebkādas citas juridiskās saistības tā juridiskās adreses, centrālās administrācijas vai galvenās darījumdarbības vietas jurisdikcijā; |
h) |
ar galīgu spriedumu vai galīgu administratīvo lēmumu ir atzīts, ka subjekts ir izveidots g) apakšpunktā minētajā nolūkā. |
2. Ja nav galīga sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīga administratīvā lēmuma šā panta 1. punkta c), d), f), g) un h) apakšpunktā minētajos gadījumos vai šā panta1. punkta e) apakšpunktā minētajā gadījumā, atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, pamatojoties uz minētajos apakšpunktos minētās rīcības provizorisku juridisko klasifikāciju, ņemot vērā konstatētos faktus vai citus konstatējumus, kas iekļauti 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumā.
Šī punkta pirmajā daļā minētā provizoriskā klasifikācija neskar 135. panta 2. punktā minētās attiecīgās personas vai subjekta rīcības novērtējumu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar valsts tiesībām. Nekavējoties pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, atbildīgais kredītrīkotājs pārskata savu lēmumu izslēgt 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu un/vai piemērot saņēmējam finansiālu sodu. Ja galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā nav noteikts izslēgšanas ilgums, atbildīgais kredītrīkotājs nosaka minēto ilgumu, pamatojoties uz konstatētajiem faktiem un konstatējumiem un ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu.
Ja šādā galīgā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā noteikts, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts nav vainīgs rīcībā, uz ko attiecas provizoriska juridiska klasifikācija, kura bijusi pamatā tam, ka minētā persona vai subjekts ir izslēgts, atbildīgais kredītrīkotājs nekavējoties pārtrauc šādu izslēgšanu un/vai attiecīgā gadījumā atlīdzina visus noteiktos finansiālos sodus.
Pirmajā daļā minētie fakti un konstatējumi ietver jo īpaši:
a) |
faktus, kas konstatēti EPPO, attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939–, Revīzijas palātas, OLAF vai iekšējā revidenta veiktās revīzijās vai izmeklēšanās vai jebkādās citās pārbaudēs, revīzijās vai kontrolēs, par kuru veikšanu ir atbildīgs kredītrīkotājs; |
b) |
tādus administratīvos lēmumus, kas nav galīgi un kuros var būt ietverti disciplināri pasākumi, ko veic kompetentā uzraudzības struktūra, kura ir atbildīga par profesionālās ētikas standartu piemērošanas pārbaudi; |
c) |
faktus, kas minēti to personu un subjektu lēmumos, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu; |
d) |
informāciju, ko saskaņā ar 142. panta 2. punkta d) apakšpunktu nosūtījuši subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu; |
e) |
Komisijas lēmumus saistībā ar Savienības konkurences tiesību pārkāpumu vai valsts kompetentās iestādes lēmumi saistībā ar Savienības vai valsts konkurences tiesību pārkāpumu. |
3. Jebkuru atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu, ko pieņem saskaņā ar 135.–142. pantu, vai attiecīgā gadījumā jebkuru 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu pieņem saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo īpaši ņemot vērā:
a) |
situācijas nopietnību, tostarp ietekmi uz Savienības finanšu interesēm un reputāciju; |
b) |
laiku, kas pagājis kopš attiecīgās rīcības; |
c) |
rīcības ilgumu un tās atkārtošanos; |
d) |
to, vai rīcība bijusi tīša, vai pieļautās neuzmanības pakāpi; |
e) |
šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos – to, vai riskam ir pakļauta ierobežota summa; |
f) |
jebkurus citus atbildību mīkstinošus apstākļus, piemēram:
|
4. Atbildīgais kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, ja:
a) |
fiziska vai juridiska persona, kas ir 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekle vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto personu vai subjektu, ir vienā vai vairākās šā panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās; |
b) |
fiziskā vai juridiskā persona, kas uzņemas neierobežotu atbildību par 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta parādiem, ir vienā vai vairākās šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajās situācijās; |
c) |
fiziska persona, kurai ir būtiska nozīme piešķiršanā vai juridisko saistību izpildē, ir vienā vai vairākās 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajās situācijās. |
5. Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs var izslēgt 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu provizoriski bez 143. pantā minētās paneļkomitejas iepriekšēja ieteikuma, ja to dalība piešķiršanas procedūrā vai to atlase Savienības līdzekļu īstenošanai būtu nopietns un tiešs Savienības finanšu interešu apdraudējums. Šādos gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs nekavējoties ziņo par šo gadījumu 143. pantā minētajai paneļkomitejai un pieņem galīgo lēmumu ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc paneļkomitejas ieteikuma saņemšanas.
6. Atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu, neizslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu no dalības piešķiršanas procedūrā vai no atlasīšanas Savienības līdzekļu īstenošanai, ja:
a) |
persona vai subjekts ir veicis šā panta 7. punktā minētos korektīvos pasākumus tiktāl, ciktāl tie ir pietiekami, lai pierādītu tā uzticamību. Šis apakšpunkts netiek piemērots šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajā gadījumā; |
b) |
tas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību – uz ierobežotu laikposmu un kamēr tiek pieņemti šā panta 7. punktā noteiktie korektīvie pasākumi; |
c) |
šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz šā panta 3. punktā minētajiem kritērijiem. |
Turklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro piegāžu iepirkumiem ar īpaši izdevīgiem noteikumiem vai nu no piegādātāja, kas pilnībā izbeidz darījumdarbību, vai arī no likvidatoriem maksātnespējas procedūrā, vai mierizlīgumā ar kreditoriem, vai līdzīgā procedūrā saskaņā ar Savienības vai valsts tiesībām.
Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos neizslēgšanas gadījumos atbildīgais kredītrīkotājs precizē 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta neizslēgšanas iemeslus un par minētajiem iemesliem informē 143. pantā minēto paneļkomiteju.
7. Korektīvie pasākumi, kas minēti 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, var jo īpaši būt:
a) |
pasākumi, ar ko konstatē izslēgšanas situāciju cēloni un konkrētus un tehniskus, organizatoriskus un ar personālu saistītus pasākumus attiecīgajā 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta darījumdarbības vai darbības jomā un kas ir piemēroti, lai labotu rīcību un novērstu tās turpmāku atkārtošanos; |
b) |
pierādījumi, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir veicis pasākumus, lai kompensētu vai atlīdzinātu zaudējumus vai kaitējumu, kas nodarīts Savienības finanšu interesēm izslēgšanas situācijas pamatā esošo faktu rezultātā; |
c) |
pierādījumi, ka 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir samaksājis vai nodrošinājis, ka tiek samaksāti visi kompetentās iestādes noteiktie naudas sodi vai visi šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie nodokļi vai sociālā nodrošinājuma iemaksas. |
8. Atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas pārskatīto ieteikumu, nekavējoties pārskata savu lēmumu izslēgt 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu ex officio vai pēc minētās personas vai subjekta lūguma, ja tas ir veicis pietiekamus korektīvus pasākumus, lai pierādītu savu uzticamību, vai ir iesniedzis jaunus elementus, kas pierāda, ka šā panta 1. punktā minētā izslēgšanas situācija vairs nepastāv.
9. Šīs regulas 135. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs prasa, lai kandidāts vai pretendents aizstātu šā panta 1. punktā minētu izslēgšanas situācijā esošu subjektu vai apakšuzņēmēju, uz kura spējām tas ir iecerējis paļauties.
137. pants
Deklarācija un pierādījumi par to, ka nepastāv izslēgšanas situācija
1. Dalībnieks deklarē, vai viņš ir nonācis kādā no 136. panta 1. punktā un 141. panta 1. punktā minētajām situācijām un – attiecīgā gadījumā – vai viņš ir veicis kādu no 136. panta 6. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem korektīvajiem pasākumiem.
Dalībnieks deklarē arī, vai turpmāk minētās personas vai subjekti ir nonākuši kādā no 136. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām:
a) |
fiziskas vai juridiskas personas, kas ir dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto dalībnieku; |
b) |
dalībnieka faktiskie īpašnieki, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6. punktā. |
Dalībnieks vai saņēmējs nekavējoties informē atbildīgo kredītrīkotāju par jebkādām deklarētajām izmaiņām situācijās.
Attiecīgā gadījumā kandidāts vai pretendents sniedz tādas pašas deklarācijas, kā minēts pirmajā un otrajā daļā, ko parakstījis apakšuzņēmējs vai jebkurš cits subjekts, uz kura spējām tas iecerējis paļauties, atkarībā no konkrētā gadījuma.
Atbildīgais kredītrīkotājs nepieprasa pirmajā un otrajā daļā minētās deklarācijas, ja tādas deklarācijas jau ir iesniegtas saistībā ar citu piešķiršanas procedūru, ar noteikumu, ka situācija nav mainījusies un laiks, kas pagājis kopš deklarāciju izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu.
Atbildīgais kredītrīkotājs var atteikties no prasībām saskaņā ar pirmo un otro daļu attiecībā uz līgumiem ar ļoti mazu vērtību, kas nepārsniedz I pielikuma 14.4. punktā minēto summu.
2. Ja atbildīgais kredītrīkotājs to pieprasa un ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu procedūras pareizu norisi, dalībnieks, apakšuzņēmējs vai subjekts, uz kura spējām kandidāts vai pretendents iecerējis paļauties, iesniedz:
a) |
atbilstīgus pierādījumus, ka tas nav nonācis kādā no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām; |
b) |
informāciju par fiziskām vai juridiskām personām, kas ir dalībnieka pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļi vai kam ir pārstāvības, lēmumu pieņemšanas vai kontroles pilnvaras attiecībā uz minēto dalībnieku, tostarp personām un subjektiem īpašumtiesību un kontroles struktūrā un faktiskajiem īpašniekiem, un atbilstīgus pierādījumus, ka neviena no minētajām personām neatrodas kādā no 136. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām; |
c) |
atbilstīgus pierādījumus, ka fiziskās vai juridiskās personas, kas uzņemas neierobežotu atbildību par minētā dalībnieka parādiem, nav 136. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajā izslēgšanas situācijā. |
3. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts tiesībām atbildīgais kredītrīkotājs par piemērotu pierādījumu tam, ka 2. punktā minētais dalībnieks vai subjekts neatrodas kādā no 136. panta 1. punkta a), c), d), f), g) un h) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām, var pieņemt nesenu izrakstu no sodāmības reģistra vai, ja tas nav iespējams, līdzvērtīgu dokumentu, ko nesen izdevusi uzņēmējdarbības veikšanas valsts tiesu vai administratīva iestāde un kas pierāda, ka šīs prasības ir apmierinātas.
Atbildīgais kredītrīkotājs par piemērotu pierādījumu tam, ka 2. punktā minētais dalībnieks vai subjekts neatrodas kādā no 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām, var pieņemt nesen izdotu apliecinājumu, ko izsniegusi uzņēmējdarbības veikšanas valsts kompetentā iestāde. Ja šāda veida apliecinājumi netiek izdoti attiecīgajā uzņēmējdarbības veikšanas valstī, dalībnieks var sniegt paziņojumu, kas apliecināts ar zvērestu tiesu iestādē vai pie notāra, vai, ja tas nav iespējams, tad oficiālu deklarāciju, kas sniegta administratīvā iestādē vai kvalificētā profesionālā struktūrā valstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību.
4. Atbildīgais kredītrīkotājs var atcelt 2. punktā minētā dalībnieka vai subjekta pienākumu iesniegt 2. un 3. punktā minētos dokumentāros pierādījumus:
a) |
ja tas šādiem pierādījumiem var piekļūt bez maksas valsts datubāzē; |
b) |
ja šādi pierādījumi jau ir iesniegti saistībā ar citu procedūru un ar noteikumu, ka visi iesniegtie dokumenti joprojām ir spēkā un laiks, kas ir pagājis kopš šo dokumentu izdošanas datuma, nepārsniedz vienu gadu; |
c) |
ja viņš atzīst, ka šādus pierādījumus iesniegt nav iespējams. |
5. Šā panta 1.–4. punktu nepiemēro personām un subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, vai Savienības struktūrām, kas minētas 70. un 71. pantā.
Attiecībā uz finanšu instrumentiem, ja nav noteikumu un procedūru, kas ir pilnībā līdzvērtīgi 154. panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un procedūrām, galasaņēmēji un starpnieki personai vai subjektam, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, iesniedz parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie neatrodas nevienā no 136. panta 1. punkta a)–d), g) un h) apakšpunktā vai 141. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vai situācijā, kas tiek uzskatīta par līdzvērtīgu pēc novērtējuma, kurš veikts saskaņā ar 154. panta 4. punktu.
Ja finanšu instrumentus izņēmuma kārtā īsteno, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, galasaņēmēji iesniedz finanšu starpniekiem parakstītu apliecinājumu ar godavārdu par to, ka tie neatrodas nevienā no 136. panta 1. punkta a)–d), g) un h) apakšpunktā vai 141. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c apakšpunktā minētajām situācijām.
138. pants
Finansiāli sodi
1. Lai nodrošinātu preventīvu ietekmi, atbildīgais kredītrīkotājs, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikumu, var piemērot finansiālu sodu saņēmējam, ar kuru ir noslēgtas juridiskas saistības un kurš ir nonācis kādā no 136. panta 1. punkta c), d), e) vai f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām.
Attiecībā uz 136. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām finansiālu sodu var piemērot kā alternatīvu lēmumam izslēgt saņēmēju, ja šāda izslēgšana būtu nesamērīga, pamatojoties uz 136. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.
Attiecībā uz 136. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām finansiālu sodu var piemērot papildus izslēgšanai, ja tas ir vajadzīgs Savienības finanšu interešu aizsardzībai, jo saņēmējs sistēmiski un atkārtoti ir rīkojies ar nodomu nepamatoti iegūt Savienības līdzekļus.
Neatkarīgi no šī punkta pirmās, otrās un trešās daļas finansiālu sodu nepiemēro saņēmējam, kas saskaņā ar 137. pantu ir darījis zināmu, ka atrodas izslēgšanas situācijā.
2. Finansiālā soda summa nepārsniedz 10 % no juridisko saistību kopējās vērtības. Ja dotācijas nolīgums parakstīts ar vairākiem labuma guvējiem, finansiālais sods nepārsniedz 10 % no dotācijas summas, kas attiecīgajam labuma guvējam pienākas saskaņā ar dotācijas nolīgumu.
139. pants
Izslēgšanas ilgums un noilguma termiņš
1. Izslēgšanas ilgums nepārsniedz nevienu no turpmāk minētajiem:
a) |
ilgumu, kas noteikts dalībvalsts galīgajā spriedumā vai galīgajā administratīvajā lēmumā, ja tādi ir; |
b) |
ja nav galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma:
|
Šīs regulas 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu izslēdz tik ilgi, kamēr tas atrodas kādā no 136. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām izslēgšanas situācijām.
2. Noilguma termiņš izslēgšanai un/vai finansiālu sodu uzlikšanai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam ir pieci gadi, ko aprēķina, skaitot no vienas no šādām dienām:
a) |
no izslēgšanu izraisošās rīcības dienas vai nepārtrauktu vai atkārtotu darbību gadījumos no dienas, kad izbeigta rīcība, – 136. panta 1. punkta b)–e) un g) un h) apakšpunktā minētajos gadījumos; |
b) |
no valsts tiesas galīgā sprieduma vai galīgā administratīvā lēmuma dienas – 136. panta 1. punkta b), c), d), g) un h) apakšpunktā minētajos gadījumos. |
Noilguma termiņu pārtrauc valsts iestādes, Komisijas, OLAF, EPPO –attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939, šīs regulas 143. pantā minētās paneļkomitejas vai jebkura budžeta izpildē iesaistīta subjekta akts, ja par šādu aktu ir paziņots šīs regulas 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam un tas ir saistīts ar izmeklēšanu vai tiesvedību. Jauns noilguma termiņš sākas nākamajā dienā pēc pārtraukuma beigām.
Piemērojot šīs regulas 136. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir spēkā Regulas (EK, Euratom) Nr. 2988/95 3. pantā noteiktais noilguma termiņš šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta izslēgšanai un/vai finansiālu sodu piemērošanai saņēmējam.
Ja attiecīgās šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta rīcība atbilst vairākiem no šīs regulas 136. panta 1. punktā uzskaitītajiem iemesliem, piemēro noilguma termiņu, kas attiecas uz visnopietnāko no minētajiem iemesliem.
140. pants
Izslēgšanas un finansiālo sodu publicēšana
1. Lai vajadzības gadījumā pastiprinātu izslēgšanas un/vai finansiālā soda preventīvo ietekmi, Komisija saskaņā ar atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu 136. panta 1. punkta c)–h) apakšpunktā minētajos gadījumos savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju, kas saistīta ar izslēgšanu un attiecīgā gadījumā ar finansiālu sodu:
a) |
šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta vārds/nosaukums; |
b) |
izslēgšanas situācija; |
c) |
izslēgšanas ilgums un/vai finansiālā soda apjoms. |
Ja lēmums par izslēgšanu un/vai finansiālu sodu ir pieņemts, pamatojoties uz 136. panta 2. punktā minēto provizorisko klasifikāciju, publikācijā norāda, ka galīgā sprieduma vai attiecīgā gadījumā galīgā administratīvā lēmuma nav. Tādos gadījumos nekavējoties publicē informāciju par visām pārsūdzībām, to statusu un to rezultātiem, kā arī visiem atbildīgā kredītrīkotāja pārskatītajiem lēmumiem. Ja ir piemērots finansiāls sods, publikācijā norāda arī to, vai sods ir samaksāts.
Lēmumu par informācijas publicēšanu pieņem atbildīgais kredītrīkotājs vai nu pēc attiecīgā galīgā sprieduma, vai attiecīgā gadījumā pēc galīgā administratīvā lēmuma, vai arī pēc 143. pantā minētās paneļkomitejas ieteikuma – atkarībā no konkrētā gadījuma. Minētais lēmums stājas spēkā trīs mēnešus pēc tā paziņošanas attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam.
Publicēto informāciju izņem, tiklīdz izslēgšana ir beigusies. Finansiāla soda gadījumā publikāciju izņem sešus mēnešus pēc minētā soda samaksas.
Attiecībā uz personas datiem atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 informē attiecīgo šīs regulas 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu par tā tiesībām, kas paredzētas piemērojamos datu aizsardzības noteikumos, un par procedūrām, kas pieejamas minēto tiesību izmantošanai.
2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju nepublicē, ja pastāv kādi no turpmāk minētajiem apstākļiem:
a) |
ja tas ir vajadzīgs, lai aizsargātu izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti; |
b) |
ja publicēšana izraisītu nesamērīgu zaudējumu attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam vai būtu citādi nesamērīga, pamatojoties uz 136. panta 3. punktā izklāstītajiem samērīguma kritērijiem un ņemot vērā finansiālā soda apjomu; |
c) |
attiecībā uz fizisku personu, izņemot gadījumu, kad personas datu publicēšana ir pamatota izņēmuma apstākļos inter alia ar rīcības nopietnību vai tās ietekmi uz Savienības finanšu interesēm. Tādos gadījumos lēmumā publicēt informāciju tiek pienācīgi ņemtas vērā tiesības uz privātumu un citas Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētās tiesības. |
141. pants
Noraidīšana piešķiršanas procedūrā
1. Atbildīgais kredītrīkotājs piešķiršanas procedūrā noraida dalībnieku, kas:
a) |
atrodas izslēgšanas situācijā, kura noteikta saskaņā ar 136. pantu; |
b) |
ir sagrozījis informāciju, kura prasīta kā nosacījums dalībai procedūrā, vai nav iesniedzis minēto informāciju; |
c) |
iepriekš ir bijis iesaistīts to dokumentu sagatavošanā, kuri izmantoti piešķiršanas procedūrā, ja tas rada vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu, tostarp konkurences izkropļojumu, kuru nevar novērst citādi. |
Atbildīgais kredītrīkotājs paziņo pārējiem piešķiršanas procedūras dalībniekiem par attiecīgās informācijas apmaiņu, kas saistīta ar dalībnieka iesaisti piešķiršanas procedūras sagatavošanā vai izriet no tās, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā. Pirms jebkura šāda noraidījuma dalībniekam dod iespēju pierādīt, ka tā iesaiste piešķiršanas procedūras sagatavošanā nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu.
2. Piemēro šīs regulas 133. panta 1. punktu, ja vien noraidījums nav pamatots saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu ar lēmumu par izslēgšanu, kas pieņemts attiecībā uz dalībnieku pēc tā apsvērumu izskatīšanas.
142. pants
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma
1. Informācijas apmaiņa 135. pantā minētajā agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmā notiek centralizēti Komisijas izveidotā datubāzē (“datubāze”), un to pārvalda saskaņā ar tiesībām uz privātumu un citām Regulā (EK) Nr. 45/2001 paredzētajām tiesībām.
Informāciju par agrīnas atklāšanas, izslēgšanas un/vai finansiāla soda gadījumiem atbildīgais kredītrīkotājs datubāzē ievada pēc paziņošanas attiecīgajai 135. panta 2. punktā minētajai personai vai subjektam. Izņēmuma apstākļos, ja ir pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, šādu paziņošanu var atlikt, līdz šāds pārliecinošs tiesiskais pamats ievērot konfidencialitāti vairs nepastāv.
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 Komisija pēc lūguma informē jebkuru 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, uz ko attiecas agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma, par datubāzē uzglabātajiem datiem par minēto personu vai subjektu.
Datubāzē iekļauto informāciju attiecīgi atjaunina, ja dati ir laboti, dzēsti vai grozīti. To publicē vienīgi saskaņā ar 140. pantu.
2. Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēma ir balstīta uz 136. panta 2. punkta ceturtajā daļā minētajiem faktiem un konstatējumiem un uz informācijas nodošanu Komisijai, kuru jo īpaši veic:
a) |
EPPO – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību atbilstoši Padomes Regulai (ES) 2017/1939, – vai OLAF saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013, ja pabeigtā vai notiekošā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai izmeklēšana liecina, ka varētu būt lietderīgi veikt aizsardzības pasākumus vai darbības Savienības finanšu interešu aizsardzībai, pienācīgi ievērojot procesuālās tiesības un pamattiesības un nodrošinot pienācīgu aizsardzību ziņotājiem; |
b) |
Komisijas, Komisijas izveidota Eiropas biroja vai izpildaģentūras kredītrīkotājs; |
c) |
Savienības iestāde, Eiropas birojs, aģentūra, kas nav minēti šā punkta b) apakšpunktā, vai struktūra vai persona, kam uzticēts īstenot KĀDP pasākumus; |
d) |
subjekti, kas izpilda budžetu saskaņā ar 63. pantu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi, ja informācijas nodošana ir prasīta speciālajos nozares noteikumos; |
e) |
personas vai subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, gadījumos, kad konstatēta krāpšana un/vai pārkāpums un tiek veikti turpmāki pasākumi. |
3. Izņemot gadījumus, kad informācija ir jāiesniedz saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem, informācijā, ko paredzēts nosūtīt, ievērojot šā panta 2. punktu, ietilpst:
a) |
attiecīgā subjekta vai personas identifikācija; |
b) |
konstatēto risku vai attiecīgo faktu kopsavilkums; |
c) |
informācija, kas varētu kredītrīkotājam palīdzēt veikt šā panta 4. punktā minēto pārbaudi vai pieņemt lēmumu par izslēgšanu, kā minēts 136. panta 1. vai 2. punktā, vai lēmumu piemērot finansiālu sodu, kā minēts 138. pantā; |
d) |
attiecīgā gadījumā informācija par jebkuriem īpašiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtītās informācijas konfidencialitāti, tostarp pasākumi, ar ko aizsargā pierādījumus, lai aizsargātu izmeklēšanu vai valsts tiesvedību. |
4. Komisija 3. punktā minēto informāciju nekavējoties nosūta saviem kredītrīkotājiem un savu izpildaģentūru kredītrīkotājiem, visām pārējām Savienības iestādēm, Savienības struktūrām, Eiropas birojam un aģentūrām, izmantojot 1. punktā minēto datubāzi, lai ļautu tiem veikt vajadzīgo pārbaudi attiecībā uz notiekošajām piešķiršanas procedūrām un spēkā esošajām juridiskajām saistībām.
Lai veiktu minēto pārbaudi, atbildīgais kredītrīkotājs īsteno savas pilnvaras, kā paredzēts 74. pantā, un nepārsniedz to, kas noteikts piešķiršanas procedūras noteikumos un juridisko saistību noteikumos.
Glabāšanas termiņš ar agrīnu atklāšanu saistītai informācijai, ko nosūta saskaņā ar šā panta 3. punktu, nepārsniedz vienu gadu. Ja minētajā laikposmā atbildīgais kredītrīkotājs lūdz paneļkomitejai nākt klajā ar ieteikumu izslēgšanas vai finansiālu sodu lietā, informācijas glabāšanas termiņu var pagarināt līdz brīdim, kad atbildīgais kredītrīkotājs ir pieņēmis lēmumu.
5. Komisija visām personām un subjektiem, kas iesaistīti budžeta izpildē saskaņā ar 62. pantu, piešķir piekļuvi informācijai par lēmumiem par izslēgšanu, ievērojot 136. pantu, lai ļautu tiem pārbaudīt, vai sistēmā ir kāds izslēgšanas gadījums, nolūkā vajadzības gadījumā un uz savu atbildību ņemt šo informāciju vērā, piešķirot tiesības slēgt līgumus saistībā ar budžeta izpildi.
6. Kā daļu no ikgadējā Komisijas ziņojuma Eiropas Parlamentam un Padomei, ievērojot LESD 325. panta 5. punktu, Komisija sniedz apkopotu informāciju par lēmumiem, ko kredītrīkotāji pieņēmuši saskaņā ar šīs regulas 135.–142. pantu. Minētajā ziņojumā tiek sniegta arī papildu informācija par visiem lēmumiem, ko kredītrīkotāji pieņēmuši, ievērojot šīs regulas 136. panta 6. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un šīs regulas 140. panta 2. punktu, un par visiem kredītrīkotāju lēmumiem atkāpties no paneļkomitejas ieteikuma, ievērojot šīs regulas 143. panta 6. punkta trešo daļu.
Šā punkta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības un jo īpaši tā, lai nevarētu identificēt 135. panta 2. punktā minēto attiecīgo personu vai subjektu.
143. pants
Paneļkomiteja
1. Paneļkomiteju sasauc pēc jebkuras Savienības iestādes, Savienības struktūras, Eiropas biroja vai tādas struktūras vai personas kredītrīkotāja pieprasījuma, kam ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu.
2. Paneļkomitejā ietilpst:
a) |
pastāvīgs un neatkarīgs augsta līmeņa priekšsēdētājs, ko ieceļ Komisija; |
b) |
divi Komisijas – kā agrīnās atklāšanas un izslēgšanas sistēmas īpašnieces – pastāvīgie pārstāvji, kuri pauž vienotu nostāju; un |
c) |
viens tā kredītrīkotāja pārstāvis, kas iesniedza pieteikumu. |
Paneļkomiteju veido tā, lai nodrošinātu atbilstīgas juridiskās un tehniskās zināšanas. Paneļkomitejai palīdz Komisijas nodrošināts pastāvīgs sekretariāts, kurš nodrošina nepārtrauktu paneļkomitejas administratīvo darbību.
3. Priekšsēdētāju izraugās no bijušajiem Eiropas Savienības Tiesas vai Revīzijas palātas locekļiem vai bijušajiem ierēdņiem, kuru amata līmenis atbilda vismaz ģenerāldirektora amatam kādā Savienības iestādē, izņemot Komisiju. Viņu izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām, plašo pieredzi darbā ar juridiskiem un finansiāliem jautājumiem un pierādītu kompetenci, neatkarību un integritāti. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nepagarina. Priekšsēdētāju ieceļ kā īpašo padomdevēju Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 5. panta nozīmē. Priekšsēdētājs vada visas paneļkomitejas sanāksmes. Viņš ir neatkarīgs savu pienākumu izpildē. Viņam nav interešu konflikta starp pienākumiem priekšsēdētāja amatā un jebkuriem citiem oficiāliem pienākumiem.
4. Komisija pieņem paneļkomitejas reglamentu.
5. Paneļkomiteja pirms savu ieteikumu pieņemšanas nodrošina attiecīgās 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta tiesības iesniegt piezīmes par 136. panta 2. punktā minētajiem faktiem vai konstatējumiem un par provizorisko juridisko klasifikāciju. Tiesības iesniegt piezīmes var atlikt izņēmuma apstākļos, ja ir pārliecinoši leģitīmi iemesli ievērot izmeklēšanas vai valsts tiesvedības konfidencialitāti, līdz šādi leģitīmi iemesli vairs nepastāv.
6. Paneļkomitejas ieteikumā veikt izslēgšanu un/vai piemērot finansiālu sodu attiecīgā gadījumā iekļauj šādu informāciju:
a) |
šīs regulas 136. panta 2. punktā minētos faktus vai konstatējumus un to provizorisko juridisko klasifikāciju; |
b) |
novērtējumu par to, vai ir jāpiemēro finansiāls sods, un par tā apmēru; |
c) |
novērtējumu par to, vai 135. panta 2. punktā minētā persona vai subjekts ir jāizslēdz, un, ja tas tā ir, par ierosināto izslēgšanas ilgumu; |
d) |
novērtējumu par to, vai ir jāpublicē informācija par 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu, kurš ir izslēgts un/vai kuram piemērots finansiāls sods; |
e) |
šīs regulas 135. panta 2. punktā minētās personas vai subjekta veikto korektīvo pasākumu novērtējumu, ja tāds ir. |
Ja atbildīgais kredītrīkotājs paredz pieņemt stingrāku lēmumu nekā tas, ko ir ieteikusi paneļkomiteja, tas nodrošina, ka šāds lēmums tiek pieņemts, pienācīgi ņemot vērā tiesības tikt uzklausītam un personas datu aizsardzības noteikumus.
Ja atbildīgais kredītrīkotājs nolemj atkāpties no paneļkomitejas ieteikuma, tas šādu lēmumu pamato paneļkomitejai.
7. Paneļkomiteja izslēgšanas laikposmā pārskata savu ieteikumu pēc atbildīgā kredītrīkotāja lūguma 136. panta 8. punktā minētajos gadījumos vai pēc tam, kad ir paziņots par galīgo spriedumu vai galīgo administratīvo lēmumu, ar ko pamato izslēgšanu, ja ar šādu spriedumu vai lēmumu nav noteikts izslēgšanas ilgums, kā minēts 136. panta 2. punkta otrajā daļā.
8. Paneļkomiteja nekavējoties paziņo kredītrīkotājam, kas iesniedza pieteikumu, savu pārskatīto ieteikumu, pēc kura kredītrīkotājs pārskata savu lēmumu.
9. Eiropas Savienības Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumu, ar ko kredītrīkotājs izslēdz 135. panta 2. punktā minēto personu vai subjektu un/vai piemēro finansiālu sodu saņēmējam, tostarp atcelt izslēgšanu, saīsināt vai pagarināt izslēgšanas ilgumu un/vai atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto finansiālo sodu. Padomes Regulas (EK) Nr. 58/2003 22. panta 1. punktu nepiemēro, ja kredītrīkotāja lēmumu veikt izslēgšanu vai piemērot finansiālu sodu pieņem, pamatojoties uz paneļkomitejas ieteikumu.
144. pants
Agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas datubāzes darbība
1. No 142. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajiem subjektiem prasīto informāciju nosūta, izmantojot tikai Komisijas izveidotu automatizētu informācijas sistēmu, ko patlaban lieto krāpšanas un pārkāpumu gadījumu ziņošanai (“pārkāpumu pārvaldības sistēma”) saskaņā ar speciālajiem nozares noteikumiem.
2. Izmantojot ar pārkāpumu pārvaldības sistēmas starpniecību saņemtos datus, ņem vērā valsts procedūras statusu informācijas nosūtīšanas brīdī. Pirms šādas datu izmantošanas apspriežas ar dalībvalsti, kura ar pārkāpumu pārvaldības sistēmas starpniecību ir iesniegusi attiecīgos datus.
145. pants
Kopīgajam pētniecības centram piemērojamie izņēmumi
Šīs regulas 135.–144. pantu nepiemēro KPC.
146. pants
Operāciju elektroniskā pārvaldība
1. Ja ieņēmumu un izdevumu operācijas vai dokumentu apmaiņu veic, izmantojot datorsistēmas, dokumentus var parakstīt, izmantojot datorizētu vai elektronisku procedūru, kas nodrošina parakstītāja autentifikāciju. Šādas datorsistēmas ietver pilnīgu un aktualizētu sistēmas aprakstu, kurā noteikts visu datu lauku saturs, aprakstīts, kā apstrādā katru atsevišķu operāciju, un sīki izskaidrots, kā datorsistēma garantē pilnīgu revīzijas izsekojamību par katru operāciju.
2. Dokumentu nosūtīšanu starp Savienības iestādēm un dalībvalstīm var veikt elektroniski, ja attiecīgās iestādes un dalībvalstis par to ir iepriekš vienojušās.
147. pants
E-pārvalde
1. Šīs regulas 70. un 71. pantā minētās Savienības iestādes, izpildaģentūras un Savienības struktūras nosaka un piemēro vienotus standartus elektroniskai informācijas apmaiņai ar dalībniekiem. Tās jo īpaši dara visu iespējamo, lai izstrādātu un īstenotu risinājumus attiecībā uz datu iesniegšanu, uzglabāšanu un apstrādi piešķiršanas procedūrās, un šajā nolūkā dalībniekiem izveido vienotu “elektroniskās datu apmaiņas telpu”. Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas sasniegts šajā jomā.
2. Dalītajā pārvaldībā visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju veic tā, kā norādīts speciālajos nozares noteikumos. Minētajos noteikumos paredz budžeta pārvaldības procesā apkopoto vai saņemto un nosūtīto datu savietojamību.
148. pants
Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas
1. Visu saziņu ar saņēmējiem, tostarp juridisko saistību noslēgšanu un jebkurus to grozījumus, var veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.
2. Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
tikai pilnvarotām personām var būt piekļuve sistēmai un tajā nosūtītiem dokumentiem; |
b) |
tikai pilnvarotas personas var elektroniski parakstīt vai nosūtīt dokumentu sistēmā; |
c) |
pilnvarotās personas sistēmā tiek identificētas, izmantojot noteiktos līdzekļus; |
d) |
tiek precīzi noteikts elektroniskā darījuma laiku un datumu; |
e) |
tiek saglabāta dokumentu integritāte; |
f) |
tiek saglabāta dokumentu pieejamība; |
g) |
attiecīgā gadījumā tiek saglabāta dokumentu konfidencialitāte; |
h) |
tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. |
3. Uz šādā sistēmā nosūtītiem vai saņemtiem datiem attiecas juridiska prezumpcija par datu integritāti un sistēmas norādītā datu nosūtīšanas vai saņemšanas datuma un laika precizitāti.
Šādā sistēmā nosūtītu vai paziņotu dokumentu uzskata par līdzvērtīgu papīra formāta dokumentam, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesas procesā, to uzskata par oriģinālu, un uz to attiecas juridiska prezumpcija par tā autentiskumu un integritāti, ar noteikumu, ka minētajā dokumentā nav nekādu dinamisku iezīmju, kas var to automātiski izmainīt.
Elektroniskajiem parakstiem, kas minēti 2. punkta b) apakšpunktā, ir līdzvērtīgs juridiskais spēks parakstiem rokrakstā.
149. pants
Pieteikuma dokumentu iesniegšana
1. Pieteikuma dokumentu iesniegšanas kārtību nosaka atbildīgais kredītrīkotājs, kas var izvēlēties ekskluzīvu iesniegšanas veidu.
Saziņas līdzekļus izvēlas tā, lai nodrošinātu patiesu konkurenci un šādu nosacījumu ievērošanu:
a) |
katrs pieteikums satur visu tā vērtēšanai nepieciešamo informāciju; |
b) |
tiek saglabāta datu integritāte; |
c) |
tiek saglabāta pieteikuma dokumentu konfidencialitāte; |
d) |
tiek nodrošināta personas datu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001. |
2. Komisija ar atbilstošiem līdzekļiem un saskaņā ar 147. panta 1. punktu nodrošina, lai dalībnieki pieteikuma dokumentus un visus apliecinošos pierādījumus varētu iesniegt elektroniskā formātā. Jebkura elektroniskās saziņas sistēma, ko izmanto, lai atbalstītu saziņu un informācijas apmaiņu, ir nediskriminējoša, vispārēji pieejama un savietojama ar vispārēji izmantotiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem un neierobežo dalībnieku piekļuvi piešķiršanas procedūrai.
Komisija regulāri ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas sasniegts, piemērojot šo punktu.
3. Ierīces pieteikuma dokumentu elektroniskai saņemšanai, izmantojot tehniskus līdzekļus un atbilstīgas procedūras, garantē, ka:
a) |
dalībnieku var droši autentificēt; |
b) |
var precīzi noteikt pieteikuma dokumentu saņemšanas precīzu laiku un datumu; |
c) |
tikai pilnvarotas personas var piekļūt nosūtītajiem datiem un var noteikt vai mainīt pieteikuma dokumentu atvēršanas datumus; |
d) |
piešķiršanas procedūras dažādajos posmos tikai pilnvarotas personas piekļūst visiem iesniegtajiem datiem un var nodrošināt piekļuvi datiem atbilstoši procedūras vajadzībām; |
e) |
pienācīgi nodrošina, ka ir iespējams konstatēt jebkuru mēģinājumu pārkāpt kādu no a)–d) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. |
Pirmo daļu nepiemēro līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām.
4. Ja atbildīgais kredītrīkotājs atļauj iesniegt pieteikuma dokumentus elektroniski, tiek uzskatīts, ka ar šādu sistēmu starpniecību iesniegtie elektroniskie dokumenti ir oriģināli.
5. Ja pieteikums tiek iesniegts vēstules veidā, dalībnieki var izvēlēties iesniegt pieteikuma dokumentus vienā no šādiem veidiem:
a) |
vai nu pa pastu, vai kurjerpastu; tādā gadījumā pierādījums ir pasta zīmogs vai piegādes kvīts datums; |
b) |
dalībnieks personiski vai viņa pārstāvis dokumentus nogādā tieši atbildīgā kredītrīkotāja telpās; tādā gadījumā pierādījums ir saņemšanas apliecinājums. |
6. Iesniedzot pieteikuma dokumentus, dalībnieki piekrīt paziņojumu par procedūras rezultātiem saņemt elektroniski.
7. Šā panta 1.–6. punkts neattiecas uz to personu vai subjektu atlasi, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.
3. NODAĻA
Tiešai pārvaldībai piemērojamie noteikumi
150. pants
Vērtēšanas komisija
1. Pieteikuma dokumentus vērtē vērtēšanas komisija.
2. Vērtēšanas komisiju ieceļ atbildīgais kredītrīkotājs.
Komisijā ir vismaz trīs personas.
3. Vērtēšanas komisijas locekļi, kas vērtē dotācijas pieteikumus vai piedāvājumus, pārstāv 68., 70. un 71. pantā minēto Savienības iestāžu vai Savienības struktūru vismaz divus organizatoriskos subjektus bez hierarhiskas saiknes to starpā, no kuriem vismaz viens nav atbildīgā kredītrīkotāja pakļautībā. Ja pārstāvniecībās un vietējās vienībās ārpus Savienības, piemēram, Savienības delegācijā, birojā vai biroja filiālē trešā valstī, un 68., 70. un 71. pantā minētajās Savienības struktūrās nav atsevišķu subjektu, tad nepiemēro prasību par organizatoriskiem subjektiem, starp kuriem nav hierarhiskas saiknes..
Ievērojot atbildīgā kredītrīkotāja lēmumu, vērtēšanas komisijai var palīdzēt ārējie eksperti.
Vērtēšanas komisijas locekļi var būt ārējie eksperti, ja tāda iespēja ir paredzēta pamataktā.
4. Vērtēšanas komisijas locekļi, kas vērtē pieteikumus dalībai godalgu konkursā, var būt 3. punkta pirmajā daļā minētās personas vai ārējie eksperti.
5. Vērtēšanas komisijas locekļi un ārējie eksperti ievēro 61. pantu.
151. pants
Pieteikuma dokumentu precizēšana un labošana
Atbildīgais kredītrīkotājs var labot acīmredzamas pārrakstīšanās kļūdas pieteikuma dokumentos pēc tam, kad dalībnieks ir apstiprinājis iecerēto labojumu.
Ja dalībnieks nav iesniedzis pierādījumus vai sniedzis paziņojumus, vērtēšanas komisija vai attiecīgā gadījumā atbildīgais kredītrīkotājs, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, aicina dalībnieku sniegt trūkstošo informāciju vai precizēt apliecinošos dokumentus.
Šāda informācija, precizējums vai apstiprinājums būtiski nemaina pieteikuma dokumentus.
152. pants
Garantijas
1. Izņemot līgumus un dotācijas, kuru vērtība nepārsniedz EUR 60 000, atbildīgais kredītrīkotājs, ja tas ir samērīgi un atbilstoši viņa riska analīzei, var pieprasīt, lai garantiju iesniedz:
a) |
darbuzņēmēji vai labuma guvēji, lai ierobežotu finanšu riskus, kas saistīti ar priekšfinansējuma samaksu (“priekšfinansējuma garantija”); |
b) |
darbuzņēmēji, lai nodrošinātu atbilstību būtiskām līgumsaistībām būvdarbu, piegāžu vai kompleksu pakalpojumu gadījumā (“izpildes garantija”); |
c) |
darbuzņēmēji, lai nodrošinātu pilnīgu līguma izpildi līgumsaistību periodā (“ieturējuma summas garantija”). |
Kopīgais pētniecības centrs (KPC) ir atbrīvots no garantiju sniegšanas.
Kā alternatīvu garantijas pieprasīšanai par priekšfinansējumu dotācijām atbildīgais kredītrīkotājs var nolemt sadalīt maksājumu vairākās daļās.
2. Atbildīgais kredītrīkotājs pieņem lēmumu garantiju izteikt euro vai līguma vai dotācijas nolīguma valūtā.
3. Garantiju izsniedz banka vai pilnvarota finanšu iestāde, kuru akceptē atbildīgais kredītrīkotājs.
Pēc darbuzņēmēja vai labuma guvēja pieprasījuma un ja tam piekrīt atbildīgais kredītrīkotājs:
a) |
šā panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar darbuzņēmēja vai labuma guvēja un trešās personas solidāru galvojumu; |
b) |
šā panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto garantiju var aizstāt ar neatsaucamu un beznosacījuma kopīgu garantiju, ko snieguši labuma guvēji, kas ir tā paša dotācijas nolīguma puses. |
4. Garantijas rezultātā banka vai finanšu iestāde, vai trešā persona sniedz neatsaucamu nodrošinājumu vai ir darbuzņēmēja vai labuma guvēja saistību galvotājs pēc pirmā pieprasījuma.
5. Ja, īstenojot līgumu vai dotācijas nolīgumu, atbildīgais kredītrīkotājs konstatē, ka galvotājs nav vai vairs nav pilnvarots izsniegt garantijas saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, viņš pieprasa, lai darbuzņēmējs vai labuma guvējs aizstāj šāda galvotāja izsniegto garantiju.
153. pants
Priekšfinansējuma garantija
1. Priekšfinansējuma garantija attiecas uz summu, kas nepārsniedz priekšfinansējuma summu un ir spēkā pietiekami ilgu laika posmu, lai to varētu izmantot.
2. Priekšfinansējuma garantiju atbrīvo, kad saskaņā ar līguma noteikumiem vai dotācijas nolīguma nosacījumiem no darbuzņēmējam vai labuma guvējam veicamajiem starpposma maksājumiem vai no atlikuma maksājuma ir ieturēts priekšfinansējums.
VII SADAĻA
NETIEŠA PĀRVALDĪBA
154. pants
Netieša pārvaldība
1. To personu un subjektu atlase, kuriem uzticēta Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošana saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ir pārredzama, pamatota ar pasākuma būtību un neizraisa interešu konfliktu. Šīs regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii), v), vi) un vii) punktā minēto subjektu atlasē pienācīgi ņem vērā arī to finansiālās un darbības spējas.
Ja persona vai subjekts ir noteikti pamataktā, 35. pantā paredzētajā finanšu pārskatā iekļauj pamatojumu konkrētā persona vai subjekta izvēlei.
Ja īstenošanu veic ar tīkla palīdzību un tas prasa dalībvalstij vai attiecīgajai valstij izraudzīties vismaz vienu struktūru vai subjektu, dalībvalsts vai attiecīgā valsts šo struktūru vai subjektu izraugās saskaņā ar pamataktu. Visos pārējos gadījumos Komisija šādas struktūras vai subjektus izraugās, vienojoties ar dalībvalstīm vai attiecīgajām valstīm.
2. Personas un subjekti, kuriem uzticēta Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošana saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības rīcības pamanāmību. Ja Komisija noslēdz finanšu pamatpartnerības nolīgumus saskaņā ar 130. pantu, šādos nolīgumos sīkāk apraksta minētos principus.
3. Pirms iemaksu nolīgumu, finansēšanas nolīgumu vai garantijas nolīgumu parakstīšanas Komisija nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina, kad Komisija izpilda budžetu saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Komisija to dara, veicot novērtējumu par to personu vai subjektu sistēmām, noteikumiem un procedūrām, kuri īsteno Savienības līdzekļus, ja tā ir iecerējusi paļauties uz šādām sistēmām, noteikumiem un procedūrām pasākuma īstenošanai, vai veicot atbilstīgus uzraudzības pasākumus saskaņā ar šā panta 5. punktu.
4. Komisija saskaņā ar proporcionalitātes principu un pienācīgi ņemot vērā pasākuma būtību un saistītos finanšu riskus, novērtē, ka personas un subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus, ievērojot 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu:
a) |
izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību; šī sistēma balstās uz starptautisko paraugpraksi un jo īpaši ļauj novērst, atklāt un labot pārkāpumus un krāpšanu; |
b) |
izmanto tādu grāmatvedības sistēmu, kas laikus sniedz pareizu, pilnīgu un ticamu informāciju; |
c) |
tiek pārbaudīti, izmantojot neatkarīgu ārējo revīziju, ko saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem veic revīzijas pakalpojumu sniedzējs, kas ir funkcionāli neatkarīgs no attiecīgā personas vai subjekta; |
d) |
piemēro attiecīgus noteikumus un procedūras, lai sniegtu finansējumu trešām personām, tostarp pārredzamas, nediskriminējošas, lietderīgas un efektīvas pārskatīšanas procedūras, noteikumus par nepamatoti izmaksātu līdzekļu atgūšanu un noteikumus, kas liedz piekļuvi finansējumam; |
e) |
publisko pietiekamu informāciju par to saņēmējiem, kas ir līdzvērtīga 38. pantā paredzētajai informācijai; |
f) |
nodrošina personas datu aizsardzību, kas ir līdzvērtīga 5. pantā minētajai aizsardzībai. |
Turklāt, vienojoties ar personām vai subjektiem, Komisija var novērtēt citus noteikumus un procedūras, piemēram, personu vai subjektu administratīvo izmaksu uzskaites praksi. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija var nolemt paļauties uz minētajiem noteikumiem un procedūrām.
Personas vai subjekti, kas ir novērtēti saskaņā ar pirmo un otro daļu, bez liekas kavēšanās informē Komisiju, ja to sistēmās, noteikumos vai procedūrās tiek veiktas jebkādas būtiskas izmaiņas, kas var ietekmēt Komisijas novērtējuma uzticamību.
5. Ja attiecīgās personas vai subjekti tikai daļēji atbilst 4. punktam, Komisija veic atbilstīgus uzraudzības pasākumus, kas nodrošina Savienības finanšu interešu aizsardzību. Minētos pasākumus precizē attiecīgajos nolīgumos. Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma tiem dara pieejamu informāciju par visiem šādiem pasākumiem.
6. Komisija var nolemt neprasīt 3. un 4. punktā minēto ex ante novērtējumu:
a) |
par 70. un 71. pantā minētajām Savienības struktūrām un par 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta viii) punktā minētajām struktūrām vai personām, kas ir pieņēmušas finanšu noteikumus ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu; |
b) |
par trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām, ciktāl Komisija saglabā finanšu pārvaldības pienākumus, kas garantē Savienības finanšu interešu pietiekamu aizsardzību; vai |
c) |
par Komisijas konkrēti pieprasītajām procedūrām, tostarp tās pašas un pamataktos minētajām procedūrām. |
7. Ja 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto personu vai subjektu sistēmas, noteikumi vai procedūras tiek novērtētas kā atbilstīgas, Savienības iemaksas minētajām personām vai subjektiem var īstenot saskaņā ar šo sadaļu. Ja šādas personas vai subjekti piedalās uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, tās ievēro uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus noteikumus, kas ietverti VIII sadaļā. Šādā gadījumā kredītrīkotājs var nolemt dotācijas nolīguma vietā parakstīt iemaksu nolīgumu vai finansēšanas nolīgumu.
155. pants
Savienības līdzekļu un budžeta garantiju īstenošana
1. Personas un subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus vai budžeta garantijas, iesniedz Komisijai:
a) |
ziņojumu par Savienības līdzekļu vai budžeta garantijas īstenošanu, tostarp par 125. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi vai rezultātu sasniegšanu; |
b) |
ja iemaksa atlīdzina izdevumus, – to sagatavotos pārskatus par izdevumiem; |
c) |
pārvaldības deklarāciju, kas attiecas uz a) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā arī b) apakšpunktā minēto informāciju, kas apstiprina, ka:
|
d) |
galīgo revīzijas ziņojumu un veiktās kontroles rezultātu kopsavilkumu, tostarp analīzi par sistēmās konstatēto kļūdu un trūkumu būtību un apjomu, kā arī par veiktajiem vai plānotajiem korektīvajiem pasākumiem. |
Ja notiek 127. pantā minētā savstarpējā paļaušanās uz revīzijām, šī punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajā kopsavilkumā iekļauj visu attiecīgo revīziju dokumentāciju, uz kuru paredzēts paļauties.
Pasākumiem, kas tiek izbeigti pirms attiecīgā finanšu gada beigām, nobeiguma ziņojums var aizstāt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju, ja tā iesniegta pirms nākamā finanšu gada 15. februāra.
Pirmajā daļā minētajiem dokumentiem pievieno saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem sagatavotu neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu. Minētajā atzinumā konstatē, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un izmaksu ziņā ir lietderīgas un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā pārvaldības deklarācijā. Ja šāda atzinuma nav, kredītrīkotājs var prasīt līdzvērtīgu ticamības līmeni ar citiem neatkarīgiem līdzekļiem.
Pirmajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā nākamā finanšu gada 15. februārī. Trešajā daļā minēto atzinumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā tā paša gada 15. martā.
Šajā punktā izklāstītie pienākumi neskar nolīgumus, kas noslēgti ar EIB, EIF, dalībvalstu organizācijām, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm. Attiecībā uz pārvaldības deklarāciju šādi nolīgumi ietver vismaz minēto subjektu pienākumu reizi gadā iesniegt Komisijai paziņojumu, ka attiecīgajā finanšu gadā Savienības līdzekļi tika izmantoti un uzskaitīti saskaņā ar 154. panta 3. un 4. punkta prasībām un ievērojot šādos nolīgumos noteiktos pienākumus. Šādu paziņojumu var iekļaut nobeiguma ziņojumā, ja īstenotais pasākums nepārsniedz 18 mēnešus.
2. Īstenojot Savienības līdzekļus, personas un subjekti:
a) |
ievēro piemērojamās Savienības tiesības un saskaņotos starptautiskos un Savienības standartus un tādēļ neatbalsta pasākumus, kas veicina nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu, nodokļu apiešanu, krāpšanu nodokļu jomā vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; |
b) |
īstenojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar X sadaļu, neuzsāk jaunas vai atjaunotas operācijas ar subjektiem, kas ir inkorporēti vai veic uzņēmējdarbību jurisdikcijās, kuras saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku ir iekļautas to jurisdikciju sarakstā, kuras nesadarbojas, vai kuras ir identificētas kā augsta riska trešās valstis saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 9. panta 2. punktu, vai kuras nenodrošina efektīvu atbilstību Savienības vai starptautiski saskaņotiem nodokļu standartiem attiecībā uz pārredzamību un informācijas apmaiņu. |
Subjekti var atkāpties no pirmās daļas b) punkta tikai tad, ja pasākums fiziski ir īstenots kādā no minētajām jurisdikcijām un nav nekādu pazīmju, ka attiecīgā operācija ietilpst kādā no šā punkta pirmās daļas a) apakšpunktā uzskaitītajām kategorijām.
Noslēdzot nolīgumus ar finanšu starpniekiem, subjekti, kas īsteno finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar X sadaļu, šajā daļā minētās prasības transponē attiecīgajos nolīgumos un lūdz finanšu starpniekus ziņot par to ievērošanu.
3. Īstenojot finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar X sadaļu, personas un subjekti piemēro principus un standartus, kas izklāstīti Savienības tiesību aktos par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2015/847 (53) un Direktīvā (ES) 2015/849. Tie pakārto šajā regulā paredzētā finansējuma piešķiršanu prasībai atklāt informāciju par faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 un publicē par katru valsti atsevišķi sniegto pārskatu datus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (54) 89. panta 1. punkta nozīmē.
4. Komisija pārbauda, ka Savienības līdzekļi vai budžeta garantija ir izmantota saskaņā ar attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem. Ja personas vai subjekta izmaksas atlīdzina, pamatojoties uz vienkāršotu izmaksu iespēju saskaņā ar 125. panta 1. punkta pirmās daļas c), d) un e) apakšpunktu, mutatis mutandis piemēro 181. panta 1.–5. punktu un 182. līdz 185. pantu. Ja Savienības līdzekļi vai budžeta garantijas ir izmantotas, pārkāpjot attiecīgajos nolīgumos paredzētos pienākumus, piemēro 131. pantu.
5. Vairāku līdzekļu devēju pasākumos, ja Savienības iemaksa atlīdzina izdevumus, 4. punktā paredzētajā procedūrā ir ietverta pārbaude, ka summu, kas atbilst Komisijas samaksātajai summai par attiecīgo pasākumu, persona vai subjekts ir izmantojis saskaņā ar attiecīgajā dotācijas, iemaksu vai finansēšanas nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.
6. Iemaksu nolīgumos, finansēšanas nolīgumos un garantijas nolīgumos skaidri nosaka tās personas vai subjekta saistības un pienākumus, kas īsteno Savienības līdzekļus, tostarp 129. pantā paredzētos pienākumus un iemaksas veikšanas nosacījumus. Šādos nolīgumos attiecīgā gadījumā nosaka arī savstarpēji saskaņotu atlīdzību, kas ir atbilstoša pasākumu īstenošanas apstākļiem, pienācīgi ņemot vērā krīzes un nestabilitātes situācijas, un vajadzības gadījumā tā ir balstīta uz sniegumu. Šie nolīgumi ietver arī noteikumus attiecībā uz ziņošanu Komisijai par uzdevumu izpildes sniegumu, gaidāmajiem rezultātiem, tostarp rādītājus snieguma mērīšanai un pienākumu personām vai subjektiem, kas īsteno Savienības līdzekļus, nekavējoties paziņot Komisijai par konstatētajiem krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem un turpmākiem pasākumiem.
7. Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes pieprasījuma tiem dara pieejamus visus iemaksu nolīgumus, finansēšanas nolīgumus un garantijas nolīgumus.
8. Šis pants neattiecas uz Savienības iemaksu Savienības struktūrām, kam piemēro atsevišķu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru saskaņā ar 70. un 71. pantu, izņemot iespējamus ad hoc iemaksu nolīgumus.
156. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot starptautiskās organizācijas
1. Komisija saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii) punktu var izpildīt budžetu netieši, izmantojot ar starptautiskiem nolīgumiem izveidotas starptautiskās publiskā sektora organizācijas (“starptautiskās organizācijas”) un izmantojot šādu organizāciju izveidotas specializētās aģentūras. Šos nolīgumus nosūta Komisijai tās saskaņā ar 154. panta 3. punktu veiktā novērtējuma ietvaros.
2. Starptautiskajām organizācijām tiek pielīdzinātas šādas organizācijas:
a) |
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja; |
b) |
Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrību federācija. |
3. Komisija var pieņemt pienācīgi pamatotu lēmumu, ar kuru bezpeļņas organizāciju pielīdzina starptautiskai organizācijai, ar noteikumu, ka bezpeļņas organizācija atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
tā ir juridiska persona ar neatkarīgu pārvaldības struktūru; |
b) |
tā ir izveidota, lai pildītu īpašus uzdevumus ar vispārēju starptautisko nozīmi; |
c) |
šīs bezpeļņas organizācijas biedru sastāvā ir vismaz sešas dalībvalstis; |
d) |
tā sniedz pietiekamas finanšu garantijas; |
e) |
tā darbojas, pamatojoties uz pastāvīgu struktūru un saskaņā ar sistēmām, noteikumiem un procedūrām, kas var tikt novērtētas saskaņā ar 154. panta 3. punktu. |
4. Ja starptautiskas organizācijas īsteno līdzekļus saskaņā ar netiešu pārvaldību, piemēro ar tām noslēgtos pārbaudes nolīgumus.
157. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot dalībvalstu organizācijas
1. Komisija saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta v) un vi) punktu var izpildīt budžetu netieši, izmantojot dalībvalstu organizācijas.
2. Ja Komisija budžetu izpilda netieši, izmantojot dalībvalstu organizācijas, tā paļaujas uz minēto organizāciju sistēmām un procedūrām, kas novērtētas saskaņā ar 154. panta 3. un 4. punktu.
3. Finanšu pamatpartnerības nolīgumos, kas noslēgti ar dalībvalstu organizācijām saskaņā ar 130. pantu, sīkāk precizē apmēru un kārtību, kādā piemēro savstarpējo paļaušanos uz dalībvalstu organizāciju sistēmām, noteikumiem un procedūrām, un var būt iekļauti īpaši noteikumi par savstarpēju paļaušanos uz novērtējumiem un revīzijām, kā minēts 126. un 127. pantā.
158. pants
Netieša pārvaldība, izmantojot trešās valstis
1. Komisija var izpildīt budžetu netieši, izmantojot trešo valsti vai struktūras, ko izraudzījusi minētā trešā valsts, kā minēts 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta i) punktā, parakstot finansēšanas nolīgumu, kurā aprakstīta Savienības intervence trešā valstī un noteikta īstenošanas metode katrai pasākuma daļai.
2. Attiecībā uz to pasākuma daļu, kuru netieši īsteno, izmantojot trešo valsti vai tās izraudzītas struktūras, finansēšanas nolīgumā papildus 155. panta 5. punktā minētajiem elementiem skaidri nosaka trešās valsts un Komisijas uzdevumus un pienākumus līdzekļu īstenošanā. Finansēšanas līgumā nosaka arī noteikumus un procedūras, kurus trešā valsts piemēro, īstenojot Savienības līdzekļus.
159. pants
Finansējuma apvienošanas darbības
1. Finansējuma apvienošanas darbības pārvalda vai nu Komisija, vai personas vai subjekti, kas īsteno Savienības līdzekļus saskaņā ar 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.
2. Ja finanšu instrumentus un budžeta garantijas īsteno finansējuma apvienošanas mehānisma vai platformas ietvaros, piemēro X sadaļu.
3. Attiecībā uz finanšu instrumentiem un budžeta garantijām, ko īsteno finansējuma apvienošanas mehānismu vai platformu ietvaros, 209. panta 2. punkta pirmās daļas h) apakšpunktu uzskata par izpildītu, ja ex ante novērtējumu veic pirms attiecīgā finansējuma apvienošanas mehānisma vai platformas izveides.
4. Gada ziņojumus saskaņā ar 249. pantu raksta finansējuma apvienošanas mehānisma vai platformas līmenī, ņemot vērā visus mehānisma vai platformas ietvaros sagrupētos finanšu instrumentus un budžeta garantijas un skaidri norādot tajā iekļautā finansiālā atbalsta dažādos veidus.
VII SADAĻA
IEPIRKUMS UN KONCESIJAS
1. NODAĻA
Kopēji noteikumi
160. pants
Līgumiem piemērojamie principi un darbības joma
1. Visos līgumos, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta, tiek ievēroti pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi.
2. Par visiem līgumiem konkursu rīko, nodrošinot pēc iespējas lielāku konkurenci, izņemot tad, ja tiek izmantota 164. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā procedūra.
Līguma aplēsto vērtību nenosaka ar nolūku apiet piemērojamos noteikumus, un līgumu nesadala minētajā nolūkā.
Ja tas ir lietderīgi, līgumslēdzēja iestāde sadala līgumu daļās, pienācīgi ievērojot plašo konkurenci.
3. Līgumslēdzējas iestādes pamatlīgumus neizmanto nepareizi vai tā, ka to mērķis vai sekas ir novērst, ierobežot vai kropļot konkurenci.
4. KPC var saņemt finansējumu no apropriācijām, kas nav pētniecības un tehnoloģiju attīstības apropriācijas, attiecībā uz tā dalību iepirkuma procedūrās, ko pilnīgi vai daļēji finansē no budžeta.
5. Iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti šajā regulā, nepiemēro KPC darbībām trešo personu uzdevumā, izņemot pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus.
161. pants
Pielikums par iepirkumu un deleģēto pilnvaru izmantošana
Sīki izstrādāti noteikumi par iepirkuma procedūrām ir sniegta šīs regulas I pielikumā. Lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, piešķirot līgumu slēgšanas tiesības uz sava rēķina, piemēro tos pašus standartus, kas tiek piemēroti līgumslēdzējām iestādēm, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/23/ES un 2014/24/ES, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 269. pantu šīs regulas 1. pielikuma grozīšanai, lai minēto pielikumu saskaņotu ar grozījumiem minētajās direktīvās un ieviest ar to saistītus tehniskus pielāgojumus.
162. pants
Jaukti līgumi un kopējā publiskā iepirkuma vārdnīca
1. Tiesības slēgt jauktu līgumu, kas aptver divus vai vairāk iepirkumus (būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi) vai koncesijas (būvdarbi vai pakalpojumi) vai abus, piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami iepirkuma veidam, kurš raksturo minētā līguma galveno priekšmetu.
2. Attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas ietver piegādes un pakalpojumus, galveno priekšmetu nosaka, salīdzinot attiecīgo piegāžu vai pakalpojumu vērtību.
Tiesības slēgt līgumu, kas attiecas uz vienu iepirkuma veidu (būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem), un koncesijas (būvdarbu vai pakalpojumu) piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami attiecīgajam publiskajam līgumam.
3. Šo sadaļu nepiemēro tehniskās palīdzības līgumiem, kas noslēgti ar EIB vai EIF.
4. Visas atsauces uz nomenklatūrām iepirkuma kontekstā veic, izmantojot “Kopējo publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV)”, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2195/2002 (55).
163. pants
Publiskošanas pasākumi
1. Attiecībā uz procedūrām, kuru vērtība ir vienāda vai lielāka nekā 175. panta 1. punktā vai 178. pantā minētās robežvērtības, līgumslēdzēja iestāde Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē:
a) |
paziņojumu par līgumu, uzsākot procedūru, izņemot attiecībā uz 164. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto procedūru; |
b) |
paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu – procedūras rezultātus. |
2. Procedūras, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā vai 178. pantā minētajām robežvērtībām, izsludina piemērotā veidā.
3. Noteiktu informāciju par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu var nepublicēt, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kavēt taisnīgu konkurenci starp tiem.
164. pants
Iepirkuma procedūras
1. Iepirkuma procedūras koncesijas līgumu vai publisku līgumu, tostarp pamatlīgumu, slēgšanas tiesību piešķiršanai notiek kādā no turpmāk minētajiem veidiem:
a) |
atklāta procedūra; |
b) |
slēgta procedūra, tostarp izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu; |
c) |
metu konkurss; |
d) |
sarunu procedūra, tostarp bez iepriekšējas publicēšanas; |
e) |
konkursa dialogs; |
f) |
konkursa procedūra ar sarunām; |
g) |
inovācijas partnerība; |
h) |
procedūras, kas ietver uzaicinājumu paust ieinteresētību. |
2. Atklātās procedūrās visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki var iesniegt piedāvājumu.
3. Slēgtās procedūrās, konkursa dialogos, konkursa procedūrās ar sarunām un inovācijas partnerībās visi ekonomikas dalībnieki var iesniegt dalības pieteikumu, sniedzot informāciju, ko prasa līgumslēdzēja iestāde. Līgumslēdzēja iestāde aicina visus kandidātus, kas atbilst atlases kritērijiem un kas attiecībā uz piedāvājuma iesniegšanu nav nevienā no 136. panta 1. punktā un 141. panta 1. punktā minētajām situācijām, iesniegt piedāvājumu.
Neatkarīgi no pirmās daļas līgumslēdzēja iestāde var ierobežot to kandidātu skaitu, ko uzaicinās piedalīties procedūrā, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem atlases kritērijiem, kurus norāda paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā paust ieinteresētību. Uzaicināto kandidātu skaits ir pietiekams, lai nodrošinātu patiesu konkurenci.
4. Visās procedūrās, kas saistītas ar sarunām, līgumslēdzēja iestāde veic sarunas ar pretendentiem par sākotnējiem un visiem turpmākajiem piedāvājumiem vai to daļām, izņemot to galīgos piedāvājumus, lai uzlabotu to saturu. Minimālās prasības un iepirkuma procedūras dokumentos norādītie kritēriji nav sarunu priekšmets.
Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz sākotnējo piedāvājumu, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt bez sarunām, ja iepirkuma procedūras dokumentos tā ir norādījusi, ka patur tiesības tā darīt.
5. Līgumslēdzēja iestāde var izmantot:
a) |
atklātu vai slēgtu procedūru – attiecībā uz jebkuru pirkumu; |
b) |
procedūras ar uzaicinājumu paust ieinteresētību – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, lai saistībā ar nākotnē gaidāmajiem uzaicinājumiem uz slēgtu konkursu iepriekš atlasītu kandidātus, ko uzaicinās iesniegt piedāvājumus, vai lai izveidotu to pārdevēju sarakstu, kurus aicinās iesniegt dalības pieteikumus vai piedāvājumus; |
c) |
metu konkursu – lai iegūtu plānu vai metu, kuru žūrija atlasījusi konkursā; |
d) |
inovācijas partnerību, lai izstrādātu inovatīvu produktu, pakalpojumu vai inovatīvus būvdarbus un pēc tam iegādātos tā rezultātā iegūtās piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus; |
e) |
konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialoga procedūru – attiecībā uz koncesijas līgumiem, pakalpojumu līgumiem, kas minēti Direktīvas 2014/24/ES XIV pielikumā, gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā pēc sākotnējās procedūras pabeigšanas tika iesniegti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi, un gadījumos, kad tas ir pamatoti sakarā ar īpašiem apstākļiem, kas inter alia saistīti ar līguma vai īpašā līguma veida priekšmeta būtību vai sarežģītību, kā tālāk paskaidrots šīs regulas I pielikumā; |
f) |
sarunu procedūru – attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām, vai sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas – īpašiem iepirkuma veidiem ārpus Direktīvas 2014/24/ES darbības jomas vai skaidri definētos izņēmuma apstākļos, kas izklāstīti šīs regulas I pielikumā. |
6. Dinamiskā iepirkumu sistēma visā sistēmas spēkā esības laikā ir atvērta jebkuram ekonomikas dalībniekam, kurš atbilst atlases kritērijiem.
Līgumslēdzēja iestāde ievēro slēgtas procedūras noteikumus attiecībā uz iepirkumu, ko veic, izmantojot dinamisko iepirkumu sistēmu.
165. pants
Starpiestāžu iepirkums un kopīgs iepirkums
1. Ja līgums vai pamatlīgums ir divu vai vairāk 70. un 71. pantā minēto Savienības iestāžu, izpildaģentūru vai Savienības struktūru interesēs un ja pastāv iespēja panākt efektivitātes pieaugumu, attiecīgās līgumslēdzējas iestādes var īstenot procedūru un secīgā līguma vai pamatlīguma pārvaldību starpiestāžu līmenī vienas līgumslēdzējas iestādes vadībā.
Struktūrām un personām, kurām ir uzticēts īstenot īpašus pasākumus KĀDP jomā saskaņā ar LES V sadaļu, kā arī Eiropas skolu Padomes sekretāra birojs arī var piedalīties starpiestāžu procedūrās.
Pamatlīguma noteikumus piemēro tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kuras minētajam nolūkam ir identificētas iepirkuma procedūras dokumentos un tiem ekonomikas dalībniekiem, kas ir pamatlīguma puses.
2. Ja līgums vai pamatlīgums ir vajadzīgs, lai īstenotu Savienības iestādes un vienas vai vairāku dalībvalstu līgumslēdzēju iestāžu kopīgu rīcību, Savienības iestāde un līgumslēdzējas iestādes iepirkuma procedūru var īstenot kopīgi.
Kopīgu iepirkumu var veikt kopā ar EBTA valstīm un Savienības kandidātvalstīm, ja minētā iespēja ir īpaši paredzēta divpusējā vai daudzpusējā līgumā.
Kopīgam iepirkumam piemēro Savienības iestādēm piemērojamos procedūras noteikumus.
Ja daļa, kas attiecas uz dalībvalsts līgumslēdzēju iestādi vai ko pārvalda dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde, līguma paredzamajā kopvērtībā ir vienāda ar vai lielāka par 50 % vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos Savienības iestāde var pieņemt lēmumu, ka kopīgajam iepirkumam piemēro procedūras noteikumus, kas piemērojami dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei, ar noteikumu, ka minētos noteikumus var uzskatīt par līdzvērtīgiem Savienības iestādes noteikumiem.
Savienības iestāde un dalībvalstu, EBTA valstu vai Savienības kandidātvalstu līgumslēdzēja iestāde, uz kurām attiecas kopīgā iepirkuma procedūra, jo īpaši vienojas par praktisku sīki izstrādātu kārtību dalības pieteikumu vai piedāvājumu vērtēšanai, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem un tiesu, kas ir kompetenta izskatīt strīdus.
166. pants
Iepirkuma procedūras sagatavošana
1. Pirms uzsākt iepirkuma procedūru, līgumslēdzēja iestāde var veikt iepriekšēju apspriešanos ar tirgus dalībniekiem, lai sagatavotu procedūru.
2. Līgumslēdzēja iestāde iepirkuma procedūras dokumentos norāda iepirkuma priekšmetu, aprakstot savas vajadzības un nepieciešamos iegādājamo būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu raksturlielumus un piemērojamos izslēgšanas, atlases un piešķiršanas kritērijus. Līgumslēdzēja iestāde norāda arī, kuri elementi nosaka minimālās prasības, kas ir jāizpilda visiem piedāvājumiem. Minimālajās prasībās ietilpst atbilstība piemērojamām vides, sociālo un darba tiesību aktu saistībām, kas paredzētas ar Savienības tiesībām, valsts tiesībām, darba koplīgumiem vai piemērojamajām starptautiskajām konvencijām sociālajā un vides jomā, kuras uzskaitītas Direktīvas 2014/24/ES X pielikumā.
167. pants
Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana
1. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz piešķiršanas kritērijiem, ar noteikumu, ka līgumslēdzēja iestāde ir pārbaudījusi atbilstību šādiem nosacījumiem:
a) |
piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, kas norādītas iepirkuma procedūras dokumentos; |
b) |
kandidāts vai pretendents nav izslēgts saskaņā ar 136. pantu vai noraidīts saskaņā ar 141. pantu; |
c) |
kandidāts vai pretendents atbilst atlases kritērijiem, kas norādīti iepirkuma procedūras dokumentos, un šo kandidātu vai pretendentu neskar interešu konflikti, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi. |
2. Līgumslēdzēja iestāde piemēro atlases kritērijus, lai vērtētu kandidāta vai pretendenta spējas. Atlases kritēriji ir saistīti vienīgi ar tiesiskajām un regulatīvajām spējām veikt profesionālu darbību, ar saimnieciskajām un finanšu spējām un tehniskajām un profesionālajām spējām. Tiek uzskatīts, ka KPC ir izpildījis prasības attiecībā uz finanšu spējām.
3. Līgumslēdzēja iestāde piemēro piešķiršanas kritērijus, lai vērtētu piedāvājumu.
4. Līgumslēdzēja iestāde līguma slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kas ietver vienu no šādām piešķiršanas metodēm – zemākā cena, zemākās izmaksas vai labākā cenas un kvalitātes attiecība.
Zemāko izmaksu metodei līgumslēdzēja iestāde izmanto izmaksu lietderības pieeju, kurā tostarp ņem vērā aprites cikla izmaksas.
Labākās cenas un kvalitātes attiecības metodei līgumslēdzēja iestāde ņem vērā cenu vai izmaksas un citus kvalitātes kritērijus, kas ir saistīti ar līguma priekšmetu.
168. pants
Iesniegšana, elektroniskā saziņa un izvērtēšana
1. Līgumslēdzēja iestāde nosaka termiņus piedāvājumu un dalības pieteikumu saņemšanai saskaņā ar I pielikuma 24. punktu un ņemot vērā pirkuma sarežģītību, ekonomikas dalībniekiem atvēlot pietiekamu laiku piedāvājumu sagatavošanai.
2. Ja to atzīst par lietderīgu un samērīgu, līgumslēdzēja iestāde var pieprasīt pretendentiem iesniegt garantiju, lai nodrošinātu, ka iesniegtie piedāvājumi netiek atsaukti pirms līguma parakstīšanas. Pieprasītā garantija ir 1–2 % no kopējās aplēstās līguma vērtības.
Līgumslēdzēja iestāde garantijas atbrīvo:
a) |
attiecībā uz I pielikuma 30.2. punkta b) vai c) apakšpunktā minētajiem noraidītajiem pretendentiem vai piedāvājumiem pēc informēšanas par procedūras iznākumu; |
b) |
attiecībā uz I pielikuma 30.2. punkta e) apakšpunktā minētajiem sarindotajiem pretendentiem, kad ir parakstīts līgums. |
3. Līgumslēdzēja iestāde atver visus dalības pieteikumus un piedāvājumus. Tomēr tā noraida:
a) |
dalības pieteikumus un piedāvājumus, kas nav iesniegti atbilstīgi pieņemšanas termiņam, tos neatverot; |
b) |
saņemšanas brīdī jau atvērtus piedāvājumus, neizskatot to saturu. |
4. Līgumslēdzēja iestāde, pamatojoties uz iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem kritērijiem, vērtē visus dalības pieteikumus vai piedāvājumus, kas nav noraidīti 3. punktā noteiktajā atvēršanas posmā, ar mērķi piešķirt līguma slēgšanas tiesības vai veikt elektronisku izsoli.
5. Kredītrīkotājs var atteikties iecelt vērtēšanas komisiju, kā paredzēts 150. panta 2. punktā, šādos gadījumos:
a) |
līguma vērtība ir mazāka par 175. panta 1. punktā minētajām robežvērtībām; |
b) |
pamatojoties uz riska analīzi I pielikuma 11.1. punkta otrās daļas c) un e) apakšpunktā, f) apakšpunkta i) un iii) punktā un h) apakšpunktā minētajos gadījumos; |
c) |
pamatojoties uz riska analīzi, atsākot konkursu saskaņā ar pamatlīgumu; |
d) |
attiecībā uz ārējo darbību jomas procedūrām, kuru vērtība nepārsniedz EUR 20 000. |
6. Tiek noraidīti dalības pieteikumi un piedāvājumi, kuri neatbilst visām minimālajām prasībām, kas izklāstītas iepirkuma procedūras dokumentos.
169. pants
Saziņa iepirkuma procedūras laikā
1. Pirms dalības pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņa līgumslēdzēja iestāde var paziņot papildu informāciju par iepirkuma procedūras dokumentiem, ja tā atklāj kļūdu vai izlaidumu tekstā vai pēc kandidātu vai pretendentu pieprasījuma. Sniegto informāciju atklāj visiem kandidātiem vai pretendentiem.
2. Pēc dalības pieteikumu vai piedāvājumu saņemšanas termiņa ikvienā gadījumā, kad ir notikusi sazināšanās, un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad sazināšanās nav notikusi, kā paredzēts 151. pantā, to fiksē iepirkuma lietā.
170. pants
Piešķiršanas lēmums un kandidātu vai pretendentu informēšana
1. Atbildīgais kredītrīkotājs saskaņā ar iepirkuma procedūras dokumentos norādītajiem atlases un piešķiršanas kritērijiem izlemj, kam piešķiramas tiesības slēgt līgumu.
2. Līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru dalības pieteikumi vai piedāvājumi ir noraidīti, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, kā arī 175. panta 2. punktā un 178. panta 1. punktā minētā nogaidīšanas termiņa ilgumu.
Piešķirot tiesības slēgt konkrētus līgumus tādu pamatlīgumu ietvaros, ar ko konkursu atsāk, līgumslēdzēja iestāde informē pretendentus par vērtējuma rezultātiem.
3. Līgumslēdzēja iestāde katram pretendentam, kurš nav izslēgšanas situācijā, kas minēta 136. panta 1. punktā, kurš nav noraidīts saskaņā ar 141. pantu, kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentiem un kurš rakstiski iesniedz pieprasījumu, sniedz jebkuru turpmāk minēto informāciju:
a) |
tā pretendenta vai arī pamatlīguma gadījumā to pretendentu vārds/nosaukums, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un, izņemot gadījumā, kad ir konkrēts līgums saskaņā ar pamatlīgumu ar konkursa atsākšanu, izraudzītā piedāvājuma raksturlielumi un salīdzinošās priekšrocības, samaksātā cena vai līguma vērtība, izvēloties piemēroto; |
b) |
sarunu un dialoga ar pretendentiem gaita. |
Tomēr līgumslēdzēja iestāde var nolemt neizpaust noteiktu informāciju, ja tās nodošana atklātībai traucētu tiesību aktu izpildi, būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kropļot taisnīgu konkurenci starp tiem.
171. pants
Iepirkuma procedūras atcelšana
Kamēr līgums nav parakstīts, līgumslēdzēja iestāde var atcelt iepirkuma procedūru, un kandidātiem vai pretendentiem nav tiesību pieprasīt nekādu kompensāciju par to.
Lēmumu pamato, un par to pēc iespējas drīz informē kandidātus vai pretendentus.
172. pants
Līguma izpilde un tā izmaiņas
1. Līguma izpildi neuzsāk, pirms tas nav parakstīts.
2. Līgumslēdzēja iestāde var bez iepirkuma procedūras veikt grozījumu līgumā vai pamatlīgumā vienīgi 3. punktā paredzētajos gadījumos un ar noteikumu, ka attiecīgais grozījums nemaina līguma vai pamatlīguma priekšmetu.
3. Neveicot jaunu iepirkuma procedūru, izmaiņas līgumā, pamatlīgumā vai konkrētā līgumā saskaņā ar pamatlīgumu var veikt jebkurā no šādiem gadījumiem:
a) |
par sākotnējā darbuzņēmēja veiktiem papildu būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, ja ir ievēroti turpmāk norādītie nosacījumi:
|