18.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 181/39


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/1013

(2018. gada 17. jūlijs),

ar ko nosaka pagaidu aizsargpasākumus attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/478 (1) un jo īpaši tās 5. un 7. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/755 (2) un jo īpaši tās 3. un 4. pantu,

pēc apspriešanās ar Aizsardzības pasākumu komiteju, kas izveidota saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) 2015/478 3. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/755 22. panta 3. punktu,

tā kā:

I.   KONTEKSTS

(1)

Komisija 2018. gada 26. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja Paziņojumu par aizsardzības izmeklēšanas sākšanu attiecībā uz 26 tērauda ražojumu kategoriju importu (2018/C 111/10) (3). Komisija nolēma sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pietiekamus pierādījumus par to, ka minēto ražojumu imports varētu radīt vai draudēt radīt nopietnu kaitējumu attiecīgajiem ražotājiem Savienībā.

(2)

Komisija 28. jūnijā publicēja arī paziņojumu, ar kuru tika paplašināta izmeklēšana, attiecinot to uz vēl divām ražojumu kategorijām (4).

(3)

Informācija, kas Komisijai bija pieejama no ieviestā tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma (5) un no Savienības nozares avotiem, liecināja, ka šo ražojumu kategoriju importa pieauguma tendence un dominējošie draudīgie ekonomikas un tirdzniecības apstākļi, tostarp situācija Savienības tērauda ražošanas nozarē, attaisno padziļinātas pārbaudes veikšanu.

(4)

Turklāt, ņemot vērā pasākumus, kas vērsti pret tērauda importu un ko Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”) ir pieņēmušas saskaņā ar 1962. gada Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu (“232. iedaļa”), pastāv liels risks, ka noviržu tirdzniecības plūsmās dēļ imports pieaugs vēl vairāk.

(5)

Ņemot vērā pastāvīgo jaudas pārpalikumu pasaulē, šie apstākļi var apdraudēt Savienības tērauda ražošanas nozari, kas joprojām ir neaizsargāta pret iespējamu nenovēršamu importa pieaugumu un joprojām atgūstas no negodīgas tirdzniecības prakses radītā kaitējuma, par ko liecina tas, ka attiecībā uz tērauda ražojumiem nesenā pagātnē pieņemto tirdzniecības aizsardzības pasākumu skaits visā pasaulē ir ievērojams.

(6)

Komisija 2018. gada 11. aprīlī izdeva norādi uz dokumentiem, kurā bija ietverta galvenā importa statistika un pieejamie kaitējuma rādītāji. Saistībā ar šo norādi uz dokumentiem Komisija saņēma 41 iesniegumus no trešām valstīm, valstu apvienībām un atsevišķiem tērauda ražošanas uzņēmumiem.

(7)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi un laikus atklājusi pierādījumus, uz kuriem balstās aizsardzības izmeklēšanas sākšana. Tika apgalvots, ka šā iemesla dēļ ieinteresētajām personām nebija ļauts pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Konkrētāk, vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka norādē uz dokumentiem, kas tika darīta pieejama 2018. gada 11. aprīlī, nebija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, Savienības eksportu, patēriņu Savienībā vai kopējo Savienības ražošanas apjomu.

(8)

Pretēji šiem apgalvojumiem norādē uz dokumentiem bija iekļauti dati par pārdošanas apjomu Savienībā, patēriņu Savienībā un kopējo Savienības ražošanas apjomu. Turklāt Komisija uzskata, ka galvenie elementi un pieejamie pierādījumi tika pienācīgi apkopoti gan Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajā paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu, gan paziņojumā PTO saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(9)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ir izpildījusi savas juridiskās saistības pienācīgi aizsargāt ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Jebkurā gadījumā ieinteresētajām personām joprojām ir iespēja īstenot savas tiesības atlikušās izmeklēšanas gaitā.

(10)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga padziļināta novērtējuma veikšanai, Komisija nosūtīja anketas zināmajiem ES ražotājiem un visiem ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un izmeklējamo ražojumu lietotājiem, kuri to pieprasīja paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu noteiktajā termiņā. Šīs puses, tāpat kā trešās valstis, tika aicinātas iesniegt attiecīgus dokumentus. Komisija saņēma 222 atbildes uz anketas jautājumiem un 74 dokumentus.

II.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS VAI TIEŠI KONKURĒJOŠS RAŽOJUMS

(11)

Komisija sāka aizsardzības izmeklēšanu par 26 ES importētām tērauda ražojumu kategorijām, un 28. jūnijā, publicējot paziņojumu, ar ko groza paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (6), tās tvērums tika paplašināts, ietverot divas papildu ražojumu kategorijas. Uz visām 28 ražojumu kategorijām (“attiecīgais ražojums” vai “attiecīgās ražojumu kategorijas”) attiecas tērauda uzraudzības mehānisms, ko Komisija ieviesa 2016. gada maijā. Uz tām attiecas arī ASV tarifa pasākumi saskaņā ar 232. iedaļu. Attiecīgās ražojuma kategorijas, kā arī KN kodi, ar kuriem pašlaik šie ražojumi tiek klasificēti, ir uzskaitītas I pielikumā.

(12)

Šajā sākotnējā novērtējumā Komisija konstatē, ka 28 ražojumu kategorijas, ko ražo Savienības ražotāji (turpmāk “līdzīgais ražojums” vai “līdzīgas ražojumu kategorijas”), ir līdzīgas vai tieši konkurē ar attiecīgajām ražojumu kategorijām. Gan Savienībā ražotajiem, gan attiecīgajiem importētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības; tiem ir vienāds lietojums, un cenas un kvalitātes informācija ir viegli pieejama; izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, tos arī pārdod klientiem, kas tos iegādājas vai var iegādāties no iekšzemes ražotājiem, kā arī no ārvalstu eksportētājiem. Attiecīgi starp attiecīgajām ražojumu kategorijām un Savienības ražotāju ražotajām attiecīgajām kategorijām ir spēcīga konkurence.

(13)

Komisija šajā sākotnējā analīzē ir arī konstatējusi, ka pastāv būtiska savstarpējā saikne un spēcīga konkurence starp ražojumiem, kas klasificēti dažādās ražojumu kategorijās, kā arī starp ražojumiem dažādos ražošanas posmos konkrētās kategorijās, jo dažas kategorijas satur galvenās izejvielas vai izejmateriālus citu ražojumu ražošanai citās ražojumu kategorijās.

(14)

Turpmāk sniegti daži piemēri, kas ilustrē šo savstarpējo saikni un konkurenci ražojumu kategorijās un starp tām. Piemēram, karsti velmētas platas sloksnes tiek ražotas no plātnēm un satītas ruļļos vai ražotas plakanā veidā quarto velmētavās. Sagarumojot sloksnes, tiek izgatavotas loksnes. Šauras sloksnes ražo vai nu tieši, vai arī, sagriežot karsti velmētas platas sloksnes. Karsti velmētus plakanus velmējumus izmanto arī cauruļu un caurulīšu ražošanā naftas ķīmijas rūpniecībā, un auksti velmētus plakanus velmējumus pēc tam izmanto metinātu cauruļu ražotāji. Lielu daļu no karsti velmētām platām sloksnēm apstrādā tālāk, lai ražotu auksti velmētas sloksnes, kas ir plānākas un kam ir augstākas klases virsmas apdare. Ievērojama daļa no auksti velmētiem velmējumiem ir ar metāla pārklājumu – ar alvas vai hroma pārklājumu skārdeņu ražošanas nozarei vai ar cinka pārklājumu (7).

(15)

Daudzi ražotāji Savienībā ražo lielāko daļu minēto ražojumu. Piemēram, Arcelor Mittal ne tikai ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, bet arī nodarbojas ar vairāku tērauda izstrādājumu pārklāšanu un ražo plāksnes. Tāpat tādi uzņēmumi kā Voest Alpine un Tata Steel ražo karsti velmētas un auksti velmētas loksnes un sloksnes, kā arī no tām izgatavotus tērauda ražojumus ar pārklājumu.

(16)

Tādējādi, ņemot vērā šo savstarpējās saiknes līmeni, konkurences spiedienu var viegli novirzīt no viena ražojuma uz citu. Piemēram, ja vienam ražojumam, piemēram, tērauda ruļļiem, tiek noteikti tirdzniecības aizsardzības pasākumi, šo ražojumu tajā pašā valstī var pārveidot un eksportēt citā veidā, lai izvairītos no papildu pasākumiem un joprojām konkurētu ar iekšzemes ražojumiem. Turklāt nav izslēgts, ka trešās valstis dažus no šiem ražojumiem importē par zemām izmaksām un pārveido tos pirms reeksportēšanas uz Savienību.

(17)

Šīs savstarpējās saiknes un mijiedarbības dēļ un ņemot vērā faktu, ka (kā skaidrots turpmāk) iespējamās novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no ASV 232. iedaļas pasākumiem, skar visas ražojumu kategorijas, jo minētos pasākumus piemēro horizontāli visiem tērauda ražojumiem neatkarīgi no to formas, izmēra vai sastāva, provizoriska konstatējuma nolūkā tika veikta analīze gan attiecībā uz visām 28 ražojumu kategorijām jeb attiecīgo ražojumu (proti, dažādu formu tērauda ražojumiem), gan attiecībā uz katru ražojumu kategoriju atsevišķi (8).

III.   SAVIENĪBAS RAŽOTĀJI

(18)

Lielākā daļa Savienības ražotāju ir Eiropas Dzelzs un tērauda rūpniecības konfederācijas (“Eurofer”) biedri vai, ciktāl tie ražo caurules un caurulītes, Eiropas Tērauda cauruļu ražotāju asociācijas (“ESTA”) biedri. Šīs abas nozares asociācijas pārstāv vairāk nekā 95 % no Savienības tērauda ražošanas apjoma. To locekļi atrodas gandrīz visās dalībvalstīs.

(19)

Šīs nozares asociācijas savu biedru vārdā ir informējušas Komisiju, ka tās atbalsta aizsardzības izmeklēšanas sākšanu un pasākumu pieņemšanu nolūkā novērst novirzes tirdzniecības plūsmās, kas izriet no 232. iedaļas pasākumiem, kuri rada būtiskus traucējumus tērauda tirgū, kas vēl nav pilnībā atguvies no tērauda krīzes.

IV.   IMPORTA PIEAUGUMS

(20)

Pamatojoties uz informāciju, kas iegūta no Eurostat, tērauda iepriekšējas uzraudzības mehānisma, kā arī Savienības ražošanas nozares, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi attiecībā uz attiecīgo ražojumu importa pieaugumu laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam. Komisija ir arī izskatījusi importa dinamiku 2018. gada pirmajā ceturksnī, lai apstiprinātu neseno importa pieaugumu.

(21)

Attiecīgo ražojumu kopējā importa dinamika ir šāda:

 

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Imports (tūkstošos tonnu)

18 861

22 437

27 164

29 778

30 573

Indekss 2013. g.= 100

100

119

144

158

162

Tirgus daļas

12,7 %

14,4 %

16,9 %

17,9 %

18,0 %

Avots: Eurostat.

(22)

Kopumā 2013.–2017. gadā visu 28 attiecīgo ražojumu kategoriju kopā imports absolūtā izteiksmē pieauga par 62 %. Importa pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam. Pēc tam imports turpināja pieaugt un saglabājās ļoti augstā līmenī.

(23)

Lielākās daļas to atsevišķo ražojumu kategoriju imports, uz kurām attiecas izmeklēšana, pēdējo piecu gadu laikā arī ir palielinājies absolūtā izteiksmē. Piemēram, importa ziņā lielāko kategoriju imports (1., 4. un 7. ražojumu kategorija) ir palielinājies attiecīgi par 45 %, 168 % un 78 %.

(24)

Tomēr nebija vērojams pieaugums attiecībā uz piecām ražojumu kategorijām, proti, 10., 11., 19., 24. un 27. ražojumu kategoriju. Tāpēc Komisija uzskata, ka šīs ražojumu kategorijas šajā posmā būtu jāizslēdz no pagaidu pasākumu piemērošanas jomas. Tomēr Komisija patur tiesības iekļaut šīs piecas ražojumu kategorijas galīgo pasākumu piemērošanas jomā un tādēļ turpinās uzraudzīt importu šajās kategorijās. Importa dinamika par katru ražojumu kategoriju ir izklāstīta II pielikumā.

(25)

Šajā posmā papildus iepriekš minēto ražojumu kategoriju izslēgšanai Komisija arī apsvēra dažu valstu izslēgšanu no pasākumu jomas, ņemot vērā 121. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Līdz ar to Komisija turpmākajā sākotnējā analīzē neņēma vērā šo ražojumu kategoriju importu no iepriekšminētajām valstīm un pārskatīja importa dinamiku.

(26)

Pamatojoties uz to, ražojumu importa, uz kuriem attiecas šis provizoriskais konstatējums, dinamika ir šāda:

 

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Imports (tūkstošos tonnu)

17 367

20 764

25 556

28 174

29 122

Indekss 2013. g.= 100

100

120

147

162

168

Tirgus daļas

12,1 %

13,8 %

16,5 %

17,5 %

17,8 %

Avots: Eurostat.

(27)

Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam imports absolūtā izteiksmē pieauga par 68 %, un tirgus daļas palielinājās no 12,1 % līdz 17,80 %. Lielākais pieaugums notika laikā no 2013. līdz 2016. gadam, bet arī pēc tam imports turpināja pieaugt un 2017. gadā saglabājās augstā līmenī.

(28)

Importa pieauguma tendence turpinās arī 2018. gadā. Salīdzinot 2018. gada pirmo ceturksni ar 2017. gada pirmo ceturksni, kopējais importa pieaugums ir 10 %. Deviņām ražojumu kategorijām palielinājums ir vairāk nekā 20 % apmērā, un vienai no šīm kategorijām (13. kategorija) palielinājums ir vairāk nekā 100 % apmērā. Turklāt šis palielinājums notika vēl pirms stājās spēkā 232. iedaļas pasākumi.

(29)

Tādēļ Komisija secina, ka 23 ražojumu kategorijās ir noticis pēkšņs, straujš un ievērojams importa pieaugums absolūtā izteiksmē. Turklāt importa pieaugums turpinās arī 2018. gada pirmajā ceturksnī, un ir sagaidāms, ka tas būs vēl lielāks, ņemot vērā paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās 232. iedaļas pasākumu rezultātā.

V.   NEPAREDZĒTI NOTIKUMI

(30)

Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka iepriekš minētais tērauda ražojumu importa pieaugums Savienībā ir noticis neparedzētu notikumu rezultātā, kuru cēlonis ir vairāki faktori, kas radīja un pastiprināja nelīdzsvarotību attiecīgo ražojumu starptautiskajā tirdzniecībā.

(31)

Pirmkārt, kopš 2000. gada nominālā globālā tērauda ražošanas jauda ir vairāk nekā divkāršojusies – no 1,05 miljardiem tonnu 2000. gadā līdz 2,29 miljardiem tonnu 2016. gadā, un 2017. gadā tā saglabājās ļoti augstā līmenī (2,27 miljardi tonnu) (9). Turklāt faktiskais pasaules tērauda ražošanas apjoms 2016. gadā (1,6 miljardi tonnu) joprojām bija par 100 miljoniem tonnu lielāks nekā pieprasījums pēc tērauda pasaulē (1,5 miljardi tonnu). Līdz ar to pēdējo gadu laikā ir bijusi liela atšķirība starp nominālo globālo jaudu un ražošanu un starp ražošanu un pieprasījumu, un tas radīja vēl nepieredzētu jaudas pārpalikumu pasaules tērauda tirgū, kas pastāv joprojām, neraugoties uz pasākumiem, kas pieņemti, lai šo starpību samazinātu. Turklāt nākotnes perspektīvas ir šādas: lai gan 2017. gadā globālais ražošanas apjoma pieaugums ekonomikas atveseļošanās dēļ pārsniedza 5 %, pieprasījums pēc tērauda pasaulē 2018. gadā pieaugs tikai mēreni, un tiek prognozēts, ka 2019. gadā tas turpinās palēnināties. 2017. gadā bija vērojamas atveseļošanās pazīmes, bet joprojām pastāv ievērojami riski.

(32)

Tērauda ražošanas uzņēmumi joprojām ir finansiāli neaizsargāti, jo, kā minēts iepriekš, tērauda nozarē joprojām vērojama strukturālā nelīdzsvarotība. Šo nelīdzsvarotību pastiprina kropļojošas subsīdijas un valsts atbalsta pasākumi (10). Ņemot vērā nozīmīgās fiksētās izmaksas tērauda nozarē, daudzi tērauda ražotāji, jo īpaši valstīs, kurās valsts izkropļo tirgus spēku normālu stāvokli, saglabāja jaudas izmantojumu augstā līmenī un pārplūdināja trešo valstu tirgus ar saviem ražojumiem par zemām cenām, ja tos nevarēja absorbēt iekšzemes patēriņš. Tā rezultātā ir palielinājies importa apjoms ES un cenas tika kopumā nospiestas. Pamatojoties uz vidējo cenu salīdzinājumu katrā ražojumu kategorijā, 2017. gadā importa cenas kopumā bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Šāds vidējais cenu salīdzinājums ne vienmēr atspoguļo visas īpatnības, kas var ietekmēt salīdzināmību, tomēr sniedz labu priekšstatu par vispārējo importa cenu līmeni salīdzinājumā ar Savienības cenām. Cenu samazinājums tika konstatētas 17 ražojumu kategorijām, un atšķirības bija no 1,2 % līdz 23 % apmērā.

(33)

Otrkārt, iepriekš minēto ietekmi vēl vairāk pastiprina tirdzniecību ierobežojoša prakse trešo valstu tirgos. Reaģējot uz iepriekš minēto tērauda pārprodukciju un tirgu kropļojošu praksi, vairākas valstis kopš 2014./2015. gada tērauda nozarē ir sākušas vairāk izmantot tirdzniecības politiku un tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai aizsargātu vietējos ražotājus. Meksika, Dienvidāfrika, Indija un Turcija par 2,5 % līdz 40 % ir palielinājušas ievedmuitas nodokli attiecībā uz virkni tērauda ražojumu, tostarp karsti velmētiem un auksti velmētiem tērauda ražojumiem, plakaniem tērauda ražojumiem, piemēram, sloksnēm, kā arī stiegrojuma stieņiem. Izmeklēšanas periodā šos ražojumus parasti importēja arvien lielākos daudzumos. Turklāt 2017. gadā trešās valstis turpināja noteikt tirdzniecību ierobežojošus pasākumus – dažas valstis ieviesa minimālās importa cenas (Indija), dažas noteica obligātos valsts standartus attiecībā uz tēraudu (Indonēzija), savukārt citas noteica prasības attiecībā uz vietējo saturu, tostarp valsts iepirkumos (ASV).

(34)

Turklāt tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošana ir pastāvīgi palielinājusies. PTO statistika liecina – 2011.–2013. gadā saistībā ar tēraudu vidēji tika sāktas aptuveni 77 izmeklēšanas, savukārt 2015.–2016. gadā šis vidējais rādītājs palielinājās līdz 117. 2018. gada februārī ASV bija spēkā 169 antidempinga un kompensācijas maksājuma rīkojumi tērauda jomā, kā arī 25 nepabeigtas izmeklēšanas, kuru rezultātā situācija attiecībā uz tērauda importu ASV varētu būt vēl ierobežojošāka (11). Tā kā ASV ir viena no pasaulē lielākajām tērauda importētājām valstīm (2016. gadā tā importēja aptuveni 13,1 % no pasaules tērauda importa), šo daudzo tirdzniecības aizsardzības instrumentu ietekme ir spēcīgi izjūtama visā pasaulē.

(35)

Treškārt, sakarā ar pašreizējo ilgstošo jaudas pārpalikumu pasaulē, nelikumīgie un ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt ievērojamas novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību. ASV ir aprēķinājušas, ka vienota tarifa noteikšana visiem ražojumiem saskaņā ar 232. iedaļas pasākumiem, nepiešķirot atbrīvojumu gandrīz nevienai valstij, varētu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu, kas atbilst 7 % no Savienības patēriņa (12). Savienības tirgus kopumā ir ļoti pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Daži no galvenajiem eksportētājiem uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā, un nav šaubu, ka šīs un citas valstis, kuru eksportu un ražošanu ietekmēs ASV pasākumi un paredzamās novirzes tirdzniecības plūsmās, novirzīs savu eksportu uz Savienību. Pat iepriekš minēto tirdzniecības plūsmu daļēja novirze uz Savienību nenovēršami radīs jaunu cenu nospiešanu un samazinājumu ES tirgū, tādējādi samazinot cenu līdz līmenim, kas salīdzināms ar cenu līmeni 2016. gadā, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti. Visbeidzot jāatzīmē, ka papildu importa pieaugums, kas varētu vēl vairāk pasliktināt Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, varētu jo īpaši rasties no valstīm, uz kurām pašlaik neattiecas antidempinga/kompensācijas maksājumu pasākumi.

(36)

Līdz ar to iepriekš minēto neparedzēto notikumu rezultātā ir pieaudzis un turpinās krietni pieaugt tērauda imports Savienībā.

VI.   NOPIETNA KAITĒJUMA DRAUDI

1.   Savienības tērauda ražošanas nozares vispārējais stāvoklis

(37)

Lai formulētu provizorisko konstatējumu par to, vai ir pierādījumi par nopietnu kaitējumu vai nopietna kaitējuma draudiem Savienības ražošanas nozarei saistībā ar attiecīgo novērtējamo ražojumu Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. pantu un Regulas (ES) 2015/755 6. pantu ir pārbaudījusi attiecīgā ražojuma importa tendences attiecībā uz patēriņu, ražošanas apjomu, ražošanas jaudu izmantojumu, noietu, tirgus daļu, cenām, rentabilitāti, krājumiem, peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE), naudas plūsmu un nodarbinātību no 2013. līdz 2017. gadam (līdz 2018. gada datu vākšanai).

(38)

Šī analīze tika veikta pasaules mērogā, kā arī atsevišķi par katru no 23 ražojumu kategorijām, kurās bija vērojams importa apjoma pieaugums (“novērtējamie ražojumi/ražojumu kategorijas”). Kā skaidrots iepriekš II sadaļā, Komisija uzskata, ka šāda vispārēja un visaptveroša analīze šajā izmeklēšanā ir atbilstīga, ņemot vērā savstarpējo saikni, mijiedarbību un konkurences līmeni starp dažādiem ražojumiem no pieprasījuma un piedāvājuma viedokļa.

(39)

Aplūkojot situāciju kopumā, Savienības patēriņš, Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un attiecīgā tirgus daļa mainījās šādi:

(tūkstošos tonnu)

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Patēriņš

144 908

152 146

157 236

163 100

166 244

Indekss 2013. g.= 100

100

105

109

113

115

Pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū

125 808

129 261

129 542

132 717

134 542

Indekss 2013. g.= 100

100

103

103

105

107

Tirgus daļas (%)

86,8 %

85,0 %

82,4 %

81,4 %

80,9 %

Avots: Eurostat un nozares sniegtie dati.

(40)

Laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam novērtējamo ražojumu patēriņš pastāvīgi pieauga katru gadu un kopumā – par 15 %. Palielinājās arī Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, bet daudz mazākā mērā nekā patēriņš Savienībā, proti, tikai par 7 %. Līdz ar to Savienības ražotāji nevarēja gūt labumu no pieaugošā pieprasījuma Savienībā un zaudēja tirgus daļu, kas no 86,8 % samazinājās līdz 80,9 %. Jānorāda, ka tajā pašā periodā imports palielinājās par 68 %.

(41)

Pamatojoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no Savienības ražotājiem, ražošanas un ražošanas jaudas dinamika bija šāda:

tūkstošos tonnu

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

ES ražošanas apjoms

184 912

190 687

192 493

194 369

200 650

Indekss 2013. g.= 100

100

103

104

105

109

Ražošanas jauda

257 331

257 138

258 056

260 171

265 353

Indekss 2013. g.= 100

100

100

100

101

103

Jaudas izmantojums (%)

71,9 %

74,2 %

74,6 %

74,7 %

75,6 %

Avots: nozares sniegtie dati.

(42)

Ražošanas jauda no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 3 %, taču tas ir mazāk nekā ražošanas apjoma pieaugums, proti, 9 %. Tādējādi jaudas izmantojuma rādītājs pieauga no 72 % līdz 76 %.

(43)

No 2013. līdz 2017. gadam to uzņēmumu krājumi, kuri sadarbojās, kopumā palielinājās par 20 %.

tūkstošos tonnu

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Krājumi

11 006

11 896

12 391

12 117

13 222

Indekss 2013. g.= 100

100

108

113

110

120

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(44)

Savienības ražotāju vienības pārdošanas cenu, rentabilitātes un naudas plūsmas dinamika bija šāda:

 

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

673,5

652,8

616,9

572,9

681,5

Indekss 2013. g.= 100

100

97

92

85

101

Rentabilitāte

– 1,0 %

0,9 %

0,9 %

2,2 %

6,2 %

Naudas plūsma (miljonos EUR)

3 133

4 975

6 519

5 386

6 141

Indekss 2013. g.= 100

100

159

208

172

196

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

(45)

No 2013. līdz 2016. gadam Savienības tirgū bija ievērojams cenu kritums – vienības pārdošanas cenas samazinājās par 15 %. Jānorāda, ka minētajā periodā imports ievērojami palielinājās. Tomēr vidējā vienības pārdošanas cena 2017. gadā pieauga un sasniedza līmeni, kas salīdzināms ar 2013. gadu. 2013.–2016. gadā rentabilitāte kopumā saglabājās ļoti zemā līmenī. Neraugoties uz ievērojamo cenu samazinājumu, Savienības ražošanas nozare tomēr varēja 2016. gadā samazināt ražošanas izmaksas tādā mērā, ka tā spēja gūt nelielu peļņu 2,2 % apmērā. 2017. gadā situācija uz laiku uzlabojās. No 2016. līdz 2017. gadam pārdošanas cenas palielinājās par gandrīz 20 % un sasniedza 2013. gada līmeni. Lai gan ražošanas izmaksas (izejvielas) pieauga, tomēr saglabājās zemākas nekā 2013. gadā, tādēļ Savienības ražošanas nozare sasniedza peļņas līmeni 6,2 % apmērā. Savienības ražošanas nozares kopējā naudas plūsma palielinājās par aptuveni 60 %.

(46)

Attiecībā uz nodarbinātību novērtējamo ražojumu Savienības ražotāji piecu gadu periodā zaudēja gandrīz 10 000 darbvietu.

 

2013. g.

2014. g.

2015. g.

2016. g.

2017. g.

Nodarbinātība (pilnslodzes ekvivalents)

189 265

183 470

182 136

182 162

181 303

Indekss 2013. g.= 100

100

97

96

96

96

Avots: atbildes uz anketas jautājumiem.

2.   Situācija atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī

(47)

Papildus vispārējai situācijas analīzei attiecībā uz attiecīgo ražojumu, ko Komisija uzskata par piemērotu, lai novērtētu aizsargpasākumu nepieciešamību šajā izmeklēšanā, Komisija ir novērtējusi arī situāciju atsevišķu ražojumu kategoriju līmenī, lai apstiprinātu iepriekš minētās tendences sīkākā dalījumā.

(48)

Raugoties uz atsevišķām ražojumu kategorijām, situācija atšķiras, bet kopumā ir vērojamas tādas pašas tendences. III pielikumā ir sniegti ekonomikas rādītāji atsevišķi un sadalījumā pa ražojumu kategorijām.

(49)

Savienības patēriņš visās ražojumu kategorijās, izņemot divas, pēdējos piecos gados ir pieaudzis. Lai gan dažiem atsevišķiem ražojumiem šis pieaugums joprojām bija neliels (mazākais pieaugums bija 2 %), citiem tas bija daudz lielāks (lielākais pieaugums bija 169 %).

(50)

Pārdošanas apjomi 2013.–2017. gadā kopumā bija stabili vai dažos gadījumos nedaudz palielinājās, bet, izņemot trīs ražojumu kategorijas, tie nepalielinājās tik daudz kā ES patēriņš. Tādējādi piecu gadu periodā tirgus daļas samazinājās visiem ražojumiem, izņemot trīs.

(51)

Ražošanas apjoms, tāpat kā jaudas izmantojuma rādītājs, kopumā pieauga 18 no 23 atsevišķiem ražojumiem.

(52)

Attiecībā uz cenām laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam katra ražojuma cenas ievērojami samazinājās (izņemot vienu ražojumu, uz kuru attiecās antidempinga maksājumi minimālās importa cenas veidā). 2017. gadā vispārējās tērauda tirgus atgūšanās rezultātā, kā arī dažādu tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, kas veikti cīņā pret negodīgu cenu politiku un subsidētu importu, cenas pieauga. Sešpadsmit ražojumu cenu līmenis 2017. gadā joprojām bija zemāks nekā 2013. gadā. Jānorāda, ka visos gados un visās ražojumu kategorijās vidējais importa cenu līmenis gandrīz sistemātiski bija zemāks par Savienības cenām.

(53)

Attiecībā uz peļņu līdz 2016. gadam visas ražojumu kategorijas tika pārdotas ar zaudējumiem vai ar ļoti samazinātu peļņu. Līdz 2017. gadam tikai septiņiem ražojumiem peļņas līmenis pieauga līdz līmenim, kas pārsniedz 6 %. Šie ražojumi ir nozīmīgi ES ražošanas apjoma ziņā, un sešiem no tiem pašlaik piemēro (nesen ieviestus) antidempinga vai kompensācijas maksājumu pasākumus. Jāņem vērā, ka šie pasākumi attiecas tikai uz dažām izcelsmes valstīm. Visi pārējie ražojumi tika pārdoti vai nu ar zaudējumiem (trīs ražojumi), vai tuvu peļņas slieksnim (13 ražojumi). Tiek uzskatīts, ka peļņas līmenis, kurš ir mazāks par 6 %, nav pietiekams, lai segtu ieguldījumus, kas nepieciešami darbības nodrošināšanai, jo vairākumā nesen veikto izmeklēšanu Komisija noteica, ka peļņas līmenis, kas ir pietiekams ieguldījumu segšanai, šajā nozarē ir 8 %. Attiecībā uz naudas plūsmu pusei no ražojumiem naudas plūsma 2013.–2017. gadā samazinājās, un sešiem ražojumiem naudas plūsma 2017. gadā bija pat negatīva. Peļņa no ieguldītā kapitāla (ROCE) 2013.–2016. gadā saglabājās zema, bet pēc tam lielākajā daļā ražojumu kategoriju palielinājās, lai gan pieciem ražojumiem ROCE 2017. gadā joprojām bija negatīva.

(54)

Krājumi palielinājās 17 ražojumu kategorijās. Attiecīgajā periodā tie samazinājās tikai piecās ražojumu kategorijās, un vienā ražojumu kategorijā tie saglabājās nemainīgā līmenī.

(55)

Iepriekš izklāstītā analīze apstiprina, ka stāvoklis Savienības tērauda ražošanas nozarē 2013.–2016. gadā ievērojami pasliktinājās. Tas izpaudās kā tirgus daļu samazināšanās un ievērojams cenu kritums, kas nozarei neļāva gūt labumu no zemākām izejvielu izmaksām. Šīs tendences bija vērojamas gan globālā, gan atsevišķu ražojumu līmenī. 2017. gadā situācija daļēji uzlabojās. Lai gan daudzās ražojumu kategorijās joprojām nav sasniegts ilgtspējīgas peļņas līmenis, situācija dažās kategorijās ir uzlabojusies, visticamāk, nesen ieviesto antidempinga un kompensācijas pasākumu rezultātā. Tāpēc kopumā un attiecībā uz atsevišķām ražojumu kategorijām tiek uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu, jo īpaši tad, ja 232. iedaļas darbības rezultātā imports no valstīm, uz kurām attiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tiek aizstāts ar citu importu, ko novirza no ASV tirgus.

(56)

Tas, piemēram, parasti attiecas uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju, kas ir svarīgas gan Savienības pieprasījuma ziņā, gan arī tāpēc, ka šīs ražojumu kategorijas (jo īpaši 1. un 2. kategorija) izmanto kā izejvielu citu tērauda izstrādājumu ražošanai. Attiecībā uz 1., 2. un 4. ražojumu kategoriju finanšu situācija 2016. gadā bija negatīva, bet 2017. gadā tā kļuva pozitīva pēc antidempinga un kompensācijas pasākumu ieviešanas pret vairākām valstīm, piemēram, cita starpā pret Ķīnu un Krieviju. Taču imports no šīm valstīm nesen daļēji tika aizstāts ar importu no Indijas, Korejas un Turcijas, turklāt abas pēdējās minētās valstis ir arī ievērojami piegādātāji uz ASV. 2018. gada pirmajā ceturksnī, proti, pirms pasākumu noteikšanas ASV, imports Savienībā jau ir pieaudzis attiecībā uz 1. ražojumu kategoriju salīdzinājumā ar 2017. gada pirmo ceturksni, un šis pieaugums galvenokārt ir saistīts ar importu no Turcijas.

(57)

Iespējams, ka turpmāks tērauda importa pieaugums Savienībā neļaus Savienības ražošanas nozarei, kas vēl nav pilnībā atguvusies, gūt labumu no neseno tirdzniecības aizsardzības pasākumu pozitīvās ietekmes.

3.   Nopietna kaitējuma draudi

(58)

Komisija 2016. gada marta paziņojumā “Tērauda rūpniecība” (13) secināja, ka Eiropas tērauda nozare saskaras ar vairākām smagām problēmām, kuras pastiprina ražošanas jaudas pārpalikums pasaulē, straujš eksporta pieaugums un līdz šim nepieredzēta negodīgas tirdzniecības prakses izplatība.

(59)

Vienlaikus, lai novērstu negodīgās importa tirdzniecības radīto kaitējumu, Savienība ir noteikusi vairākus antidempinga un kompensācijas pasākumus pret tērauda ražojumu importu. Kopumā pašlaik ir vismaz 19 antidempinga vai kompensācijas pasākumi pret tādu 14 ražojumu kategoriju, uz kurām attiecas izmeklēšana, negodīgu importu no dažādām valstīm. Izmeklēšanas periodā, proti, 2013.–2017. gadā, vēl 13 jaunu izmeklēšanu gaitā tika konstatēts, ka ES tērauda ražošanas nozarei ir nodarīts (vienā gadījumā – draud tikt nodarīts) būtisks kaitējums, ko radījusi negodīga tirdzniecības prakse.

(60)

Kā minēts 55. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare joprojām ir nestabilā situācijā un nav aizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Nesenais ASV lēmums neizslēgt ES eksportu no 232. iedaļas pasākumu darbības jomas, visticamāk, samazinās Savienības ražotāju spēju eksportēt ražojumus uz ASV, un tie kļūs vēl neaizsargātāki.

(61)

Tērauda imports ir ievērojami pieaudzis, un 2017. gadā tā apjoms joprojām bija liels. Turpmāks importa pieaugums 2018. gadā, jo īpaši no tām valstīm vai eksportētājiem, uz kuriem neattiecas tirdzniecības aizsardzības pasākumi, visticamāk, neļaus ražošanas nozarei pilnībā atgūties un gūt labumu no šiem pasākumiem. Savienības tērauda ražošanas nozare patiešām joprojām tiek uzskatīta par neaizsargātu pret turpmāku importa pieaugumu.

(62)

Ja netiks ieviesti pagaidu aizsardzības pasākumi, ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums.

(63)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 9. panta 2. punktu un Regulas (ES) 2015/755 6. panta 3. punktu Komisija ir pārbaudījusi eksporta uz Savienību pieauguma tempu un iespējamību, ka pieejamā jauda tiks izmantota eksportam uz Savienību.

(64)

Pirmkārt, kā secināts iepriekš, imports uz Savienību 2013.–2017. gadā ievērojami pieauga, proti, par 68 % kopumā. Lai gan pieaugums bija īpaši izteikts līdz 2016. gadam, turpmākajā periodā imports turpināja pieaugt, lai arī lēnākā tempā. Kā norādīts 37. un 82. apsvērumā attiecībā uz kritiskiem apstākļiem, 2018. gada pirmajā ceturksnī imports atkal ievērojami palielinājās par gandrīz 10 %. Tāpēc importa pieauguma temps ir ievērojams.

(65)

Otrkārt, sakarā ar pašreizējo vispārējo jaudas pārpalikumu dažādās valstīs, sagaidāms, ka ierobežojošie ASV 232. iedaļas pasākumi, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var izraisīt novirzes tērauda ražojumu tirdzniecības plūsmās uz Savienību.

(66)

ASV paziņoja par savu nodomu samazināt importu par aptuveni 13 miljoniem tonnu un tādēļ 2018. gada martā noteica papildu ievedmuitu 25 % apmērā ļoti daudzu tērauda ražojumu importam. Tērauda apjoms, kas vairs netiks eksportēts uz ASV, nenovēršami tiks novirzīts uz citām trešām valstīm.

(67)

Daži galvenie eksportētāji uz ASV ir arī tradicionālie tērauda piegādātāji Savienībā. Visticamāk, šīs un citas valstis lielā mērā gribēs novirzīt savu eksportu uz Savienību. Savienības tirgus patiešām kopumā ir pievilcīgs tērauda ražojumu tirgus gan pieprasījuma, gan cenu ziņā. Faktiski ES, kas ierindojas uzreiz aiz Ķīnas, bet pirms ASV, ir viens no galvenajiem tērauda tirgiem, kur pēdējos gados ir palielinājies pieprasījums, un cenas nu ir sasniegušas iepriekšējo līmeni.

(68)

Šajā kontekstā importa pieplūduma izraisīts ievērojams piedāvājuma palielinājums Savienības tirgū radīs vispārēju lejupvērstu cenu spiedienu, kā rezultātā cenu līmenis būtu salīdzināms ar 2016. gadu, un tas būtiski negatīvi ietekmēs Savienības tērauda ražošanas nozares rentabilitāti.

4.   Secinājumi

(69)

Ņemot vērā šos apstākļus un pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski tiek secināts: lai gan Savienības tērauda ražošanas nozare 2017. gadā dažās ražojumu kategorijās ir daļēji atguvusies, jo īpaši tirdzniecības aizsardzības pasākumu rezultātā, attiecībā uz lielāko daļu novērtējamo ražojumu kategoriju finanšu stāvoklis joprojām ir daudz sliktāks par ilgtspējīgu līmeni, tāpēc Savienības ražošanas nozare joprojām ir neaizsargāta pret turpmāku importa pieplūdumu. Līdz ar to Komisija secina, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām.

VII.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Importa pieaugums

(70)

Komisija, pamatojoties uz turpmāk minēto, provizoriski konstatē, ka pastāv cēloņsakarība starp novērtējamā ražojuma importa pieaugumu, no vienas puses, un nopietna kaitējuma draudiem, no otras puses.

(71)

Vispirms tiek atgādināts, ka ražojumi, ko ražo Savienības ražotāji, ir līdzīgi attiecīgajiem ražojumiem vai tieši konkurē ar tiem. Tiem ir vienādas pamatīpašības, vienāds lietojums, un tie tiek pārdoti, izmantojot līdzīgus vai identiskus pārdošanas kanālus, kā arī ļoti konkurē cenas ziņā.

(72)

Kā paskaidrots IV. un VI iedaļā, Savienības ražotāji ir zaudējuši tirgus daļu un piedzīvojuši ievērojamu cenu spiedienu, tādēļ peļņas līmenis ir negatīvs vai neilgtspējīgs. Attiecībā uz dažiem ražojumiem pastāv nenovēršama kaitējuma draudi, neraugoties uz to, ka ražotāju stāvoklis ir uzlabojies.

(73)

No 2013. līdz 2017. gadam attiecīgo ražojumu imports ievērojami palielinājās, kā rezultātā tika zaudētas Savienības tirgus daļas, jo cenu līmenis bija zemāks nekā ES ražotāju cenu līmenis. Importa tirgus daļa kopumā pieauga no 12,2 % līdz 17,6 %, un importa cenas gandrīz sistemātiski saglabājās zemākas par katra atsevišķa Savienības ražošanas nozares ražojuma pārdošanas cenām.

(74)

Cēloņsakarība starp importa pieaugumu un Savienības ražotāju situāciju bija īpaši izteikta 2013.–2016. gadā, kad imports par zemām cenām sasniedza maksimumu (+ 62 %) un ES ražotāju cenas samazinājās par 15 %. 13. kategorijai cenu samazinājums sasniedza pat 20 %, bet 1. un 3. kategorijai tas bija attiecīgi 19 % un 18 %. Tā rezultātā Savienības līdzīgo ražojumu ražotāji strādāja vai nu ar zaudējumiem, vai ļoti tuvu peļņas slieksnim. 2017. gadā imports apjoms saglabājās augstā līmenī un turpināja samazināt cenas, neraugoties uz vispārējo cenu kāpumu. ES cenas pieauga, bet ne līdz pietiekamam līmenim vairākiem ražojumiem, kas joprojām tika pārdoti ar zaudējumiem vai samazinātu peļņu.

(75)

Neraugoties uz to, ka dažām ražojumu kategorijām peļņa sasniedza iepriekšējo līmeni, tās joprojām ir neaizsargātā situācijā. Pamatojoties uz notikumu gaitu iepriekšējos gados, šīs ražojumu kategorijas ir īpaši jutīgas pret cenu spiedienu, un turpmāks importa par zemām cenām pieaugums būtiski negatīvi ietekmēs šo ražojumu stāvokli.

(76)

Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka ierobežojošie pasākumi, ko ASV ieviesa saskaņā ar Tirdzniecības paplašināšanas likuma 232. iedaļu, ņemot vērā to līmeni un tvērumu, var radīt nopietnu, nenovēršanu kaitējumu Savienības ražotājiem.

(77)

Tāpēc Komisija provizoriski secina, ka attiecībā uz 23 novērtētajām ražojumu kategorijām pastāv cēloņsakarība starp importa pieaugumu, spiedienu uz Savienības tērauda tirgus cenām un nopietnu kaitējumu Savienības ražotājiem.

2.   Citi zināmi faktori

(78)

Lai pārliecinātos, ka nopietnais kaitējums nav saistīts ar citiem faktoriem, izņemot importa pieaugumu, Komisija ir veikusi sākotnējo analīzi, lai noteiktu, vai citi faktori varētu būt veicinājuši Savienības ražotājiem nodarīto nopietno kaitējumu.

(79)

Tika konstatēts, ka sava loma ir bijusi pasaules mēroga jaudas pārpalikumam, jo tas ir veicinājis lētu importu Savienībā. Pieauga attiecīgo tērauda ražojumu patēriņš, un tāpēc tas nevarēja vājināt cēloņsakarību.

(80)

Komisija arī izvērtēja, vai nopietnu kaitējumu varētu būt radījis attiecīgo ražojumu imports no Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstīm. EEZ līguma starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un EEZ valstīm (Norvēģija, Islande un Lihtenšteina), no otras puses, rezultātā Savienība ir izveidojusi ciešu ekonomisko integrāciju ar EEZ valstu tirgiem, kā arī ar attiecīgo preču ražošanas nozarēm. Ražošanas nozare šajos tirgos ir nobriedusi un piesātināta, tāpēc tiek uzskatīts, ka aizsargpasākumu neattiecināšanai uz EEZ valstu izcelsmes ražojumiem būs maza ietekme uz ražojumu importa apjomu vai tās nebūs vispār. Lai gan imports no šīm valstīm patiešām ir veicinājis importa pieaugumu dažās ražojumu kategorijās (kopējais imports no šīm valstīm ir palielinājies aptuveni par 9 %), šā importa daļa kopējā importa apjomā ir neliela (imports no EEZ veido aptuveni 1,5 % no kopējā importa, un tās attiecīgā kopējā tirgus daļa ir 0,3 %). Turklāt EEZ valstis tradicionāli ir mazie attiecīgā ražojuma piegādātāji ASV, kas nozīmē, ka noviržu tirdzniecības plūsmās risks provizoriski tika noteikts kā neliels. Tādējādi, ņemot vērā tradicionāli nelielo piegāžu apjomu ASV, ražošanas nozares briedumu EEZ tirgos un ar to saistīto nelielo noviržu tirdzniecības plūsmās risku, Komisija uzskata, ka attiecīgo ražojumu imports no EEZ valstīm tikai pavisam nedaudz varētu būt veicinājis nopietna kaitējuma draudus vai nav tos veicinājis vispār.

(81)

Līdz ar to Komisija nav konstatējusi citus faktorus, kas varētu vājināt cēloņsakarību starp importa pieaugumu un Savienības ražotājiem nodarīto būtisko kaitējumu. Neraugoties uz to, atlikušajā izmeklēšanas laikā tiks veikta sīkāka visu citu tādu faktoru pārbaude, kuri ir veicinājuši vai varētu būt veicinājuši kaitējumu.

VIII.   KRITISKA SITUĀCIJA

(82)

Kā norādīts iepriekš, Savienības tērauda ražotāji kopumā ir nonākuši kaitējuma draudu situācijā, un nopietns kaitējums viennozīmīgi ir nenovēršams. Dažās atsevišķās ražojumu kategorijās jau ir pazīmes, kas norāda uz būtisku kaitējumu. Turpmāks importa pieaugums, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmēs nozares ekonomisko stāvokli kopumā.

(83)

Komisija ir pārbaudījusi, vai pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ kavēšanās varētu radīt tādu kaitējumu, ko būtu grūti labot. Jo īpaši tika pārbaudīts, vai imports nesenākajā pagātnē ir turpinājis pieaugt.

(84)

Tērauda ražojumu importa apjoma salīdzinājums 2018. gada pirmajā ceturksnī un 2017. gada pirmajā ceturksnī, liecina, ka 18 no 23 ražojumu kategorijām imports palielinājās par 26 %. Šis importa pieaugums ir krietni ievērojamāks nekā 2016.–2017. gadā, kad tas bija aptuveni 2 % apmērā.

(85)

Saskaņā ar 232. iedaļu 2018. gada 23. martā tērauda ražojumiem tika ieviesti tarifi 25 % apmērā. Šajā posmā nav iespējams pilnībā novērtēt ASV pasākumu ietekmi uz novirzēm tirdzniecības plūsmās. Tomēr importa pieaugumu Savienībā 2018. gada pirmajā ceturksnī varētu uzskatīt par to ietekmes prognozi, un tas varētu sniegt labu priekšstatu par to, kā Savienības importa situācija turpmāk varētu attīstīties pēc ASV pasākumu noteikšanas.

(86)

ASV 2018. gada 30. maijā arī nolēma, ka 232. iedaļas pasākumi būtu jāīsteno pret Savienību, Meksiku un Kanādu. Komisija uzskata, ka šis ir vēl viens kritisks elements, jo tas ne tikai ierobežo Savienības eksportu, bet arī palielina risku, ka tirdzniecības plūsmas novirzīsies no divām citām svarīgām tērauda ražotājvalstīm.

(87)

Ņemot vērā nozares neaizsargātību un neseno importa pieaugumu, turpmāks tērauda ražojumu pārmērīgs piedāvājums Savienības tirgū un no tā izrietošais spiediens uz cenām neapšaubāmi nopietni ietekmēs Savienības ražotāju stāvokli.

(88)

Tādēļ Komisija uzskata – ņemot vērā reālo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku un turpmākus ierobežojumus attiecībā uz nozīmīgu tērauda ražotājvalstu importu ASV, pastāv kritiski apstākļi, kuru dēļ jebkāda kavēšanās pagaidu aizsargpasākumu pieņemšanā varētu radīt kaitējumu, ko būtu grūti labot. Tādēļ Komisija secina, ka pagaidu aizsargpasākumi būtu jāpieņem nekavējoties.

IX.   SAVIENĪBAS INTERESES

(89)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 16. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz pagaidu konstatējumu par nopietna kaitējuma draudiem, nepastāv citi pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Savienības interesēs nav noteikt pagaidu pasākumus. Savienības intereses tika analizētas, novērtējot dažādās iesaistīto personu, tostarp Savienības ražotāju, importētāju un lietotāju, intereses.

(90)

Savienības ražošanas nozarē ir aptuveni 40 ražotāji, kas atrodas dažādās Savienības dalībvalstīs un 2013.–2017. gadā saistībā ar 25 ražojumiem tieši nodarbināja vairāk nekā 180 000 cilvēku. Ir konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare saskaras ar nopietna kaitējuma draudiem, ko rada importa pieaugums. Jāatgādina, ka Savienības ražošanas nozare nav guvusi labumu no patēriņa pieauguma un tās ekonomiskā situācija joprojām ir nestabila un neaizsargāta pret turpmāku importa pieaugumu. Tērauda ražošanas nozares stratēģiskā nozīme jau sen ir atzīta (14). Savienības interesēs ir uzturēt veselīgu un konkurētspējīgu tērauda ražošanas nozari. Ir skaidrs, ka gadījumā, ja pasākumi netiks veikti, gan cenas, gan Savienības ražotāju tirgus daļa turpinās samazināties, kā rezultātā samazināsies ražošana, pieaugs finansiālie zaudējumi un samazināsies nodarbinātības līmenis gan tērauda ražošanas nozarē, gan ar to saistītajās nozarēs. Piemērojot pagaidu aizsargpasākumus, pagaidu kārtā tiks labots nopietnais kaitējums un atvieglota Savienības ražošanas nozares pielāgošanās.

(91)

Lietotāji un importētāji kopumā vēlas, lai tērauda cena būtu pēc iespējas zemāka, un ir skaidrs, ka cenas būtu zemākas, ja pasākumi netiktu ieviesti. Tomēr arī viņu interesēs ir saglabāt konkurētspējīgu un dzīvotspējīgu Savienības tērauda ražošanas nozari, kas spēs apmierināt viņu vajadzības nākotnē.

(92)

Šajā sakarā vairākas izmeklēšanā iesaistītās ieinteresētās personas apgalvoja, ka pagaidu aizsargpasākumu noteikšana nebūtu Savienības interesēs. Tās apgalvo, ka pasākumi gandrīz noteikti izraisītu piedāvājuma trūkumu un tādējādi nodrošinātu, ka Savienības ražošanas nozare kļūst spēcīgāka, lai izdarītu spiedienu uz cenām. Tās arī apgalvoja, ka piegādes avoti jau ir ierobežoti, piemērojot antidempinga un kompensācijas pasākumus, un ka ražojumiem, kuri nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, aizsargpasākumi nav jāpiemēro.

(93)

Lai panāktu pareizu līdzsvaru starp dažādajām leģitīmajām interesēm un tā kā nopietna kaitējuma draudi šajā gadījumā galvenokārt ir saistīti ar novirzēm tirdzniecības plūsmās, Komisija uzskata, ka aizsargpasākumiem vajadzētu būt izstrādātiem tā, lai saglabātu vēsturisko importa līmeni, un ka tie būtu jāpiemēro tikai importam, kas pārsniedz šo līmeni. Šajā sakarā tarifa likmes kvotu sistēma, kas nerada nekādus šķēršļus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, garantē to, ka aizsargpasākumi atbilst Savienības interesēm. Šāds pasākumu veids novērstu noviržu tirdzniecības plūsmās negatīvo ietekmi uz Savienības ražošanas nozari un tajā pašā laikā saglabātu tradicionālos tirdzniecības piegādes avotus un efektīvu konkurenci tērauda tirgū.

(94)

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka risks, ka pieņemtais pasākums izraisīs piedāvājuma trūkumu vai cenu kāpumu, nav būtisks. Tāpat arī apgalvojums, ka dažām konkrētām ražojumu kategorijām aizsargpasākumi nav jāpiemēro, jo tie nav pieejami no Savienības ražotājiem, nav pieejami pietiekamā apjomā vai ar atbilstošām tehniskajām specifikācijām, būtu jānoraida, jo tiek garantētas tradicionālās tirdzniecības plūsmas.

(95)

Tāpēc attiecībā uz līdzsvaru Komisija provizoriski secina, ka Savienības interesēs ir pieņemt pagaidu aizsargpasākumus (konkrēti – tarifa palielinājuma veidā), ko piemēros ārpus tradicionālajām tirdzniecības plūsmām, pamatojoties uz ražojumu kategorijām.

X.   SECINĀJUMI UN PAGAIDU PASĀKUMU PIEŅEMŠANA

1.   Pagaidu pasākumu pieņemšana

(96)

Tika provizoriski secināts, ka Savienības tērauda ražošanas nozarē pastāv nopietna kaitējuma draudi 23 novērtējamām ražojumu kategorijām un ir iespējams, ka tuvākajā nākotnē situācijas attīstības rezultātā faktiski tiks nodarīts nopietns kaitējums. Ņemot vērā kritiskos apstākļus, tiek uzskatīts, ka pirms pašreizējās izmeklēšanas pabeigšanas būtu jāveic pagaidu aizsargpasākumi, lai novērstu tādu kaitējumu ES tērauda ražošanas nozarei, ko būtu grūti labot.

2.   Pasākumu veids un līmenis

(97)

Lai izvēlētos piemērotu pasākumu veidu, Komisija ņēma vērā trīs turpmāk minētos elementus. Pirmkārt, iespējams, ka tiks nodarīts nopietns kaitējums Savienības tērauda ražošanas nozarei kopumā, jo 232. iedaļas pasākumu rezultātā tērauda eksports uz ASV tiks novirzīts uz ES. Otrkārt, tiek uzskatīts, ka jāsaglabā Savienības tirgus atvērtība un tradicionālā importa plūsma. Faktiski par galvenajiem draudiem tērauda ražošanas nozares stāvoklim tiek uzskatīts importa pārpalikums, kas pārsniedz šīs tradicionālās tirdzniecības plūsmas. Visbeidzot, saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 7. panta 2. punktu un Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši PTO Nolīguma par aizsargpasākumiem 6. pantu, pagaidu pasākumiem vajadzētu būt tarifu pasākumiem.

(98)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskata – kā minēts 93. apsvērumā, pagaidu aizsargpasākumi būtu jānosaka kā tarifa likmes kvotas, kuras pārsniedzot, būs jāmaksā papildu nodoklis. Lai visiem tradicionālajiem piegādātājiem nodrošinātu piekļuvi Savienības tirgum, šādas tarifa likmes kvotas būtu jānosaka, balstoties uz gada importa vidējo apjomu 2015., 2016. un 2017. gadā. Tā kā tarifa likmes kvotas būs spēkā 200 kalendārās dienas, kvotas būtu jānosaka kā attiecīga proporcija pret gada rādītājiem.

(99)

Papildu nodokļa likme, kas jāmaksā, ja kvotas ir pārsniegtas, būtu jānosaka tādā līmenī, kas atbilst mērķim novērst nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā secinājumus par nopietna kaitējuma draudiem un to, ka nopietns kaitējums galu galā vēl nav nodarīts, Komisija uzskata, ka kaitējuma starpības aprēķināšana, pamatojoties uz aprēķināto vidējo kaitējumu neradošo cenu par tonnu Savienības ražošanas nozares ražojumu visnesenākajā periodā, nešķiet atbilstīga.

(100)

Ņemot vērā šos apstākļus, Komisija drīzāk uzskata, ka ir lietderīgāk īstenot uz nākotni vērstu pieeju un aplēst nodokļa līmeni, kas vajadzīgs, lai novērstu to, ka tad, kad kvotu limits būs sasniegts, importa apjoms pārsniegs tradicionālo tirdzniecības plūsmu līmeni un nodarīs nopietnu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(101)

Šajā sakarā Savienības ražošanas nozare ir iesniegusi divas savstarpēji papildinošas pietiekami atturoša tarifa aprēķināšanas metodes, ko Komisija uzskata par piemērotām šajā nolūkā – pirmais ir Savienības tērauda tirgus daļēja līdzsvara modelis, bet ar otro metodi aprēķina tērauda ražojumu bruto segumu.

(102)

Daļēja līdzsvara modelis ir pieprasījuma un piedāvājuma vienādojumi, kas pievēršas vienai ekonomikas daļai un piemēro ceteris paribus pieņēmumu pārējām ekonomikas daļām. Tajā arī pieņem, ka analizētā scenārija makroekonomiskā ietekme nav pietiekami liela, lai ietekmētu makroekonomisko rādītāju kopumu, piemēram, kopējo algu līmeni ekonomikā.

(103)

Savienības ražošanas nozares ierosinātā modeļa pamatā ir publiski pieejams kods, kas tiek programmēts un risināts izklājlapu programmā. Daļēja līdzsvara modeļi kopumā ir standarta instruments, ko tirdzniecības politikas analīzei izmanto izmeklēšanas iestādes, tostarp Komisija.

(104)

Šajā modelī, tāpat kā vairumā citu, piemēro tā dēvēto Armingtona pieņēmumu, ka dažādas izcelsmes ražojumi ir nepilnīgi aizstājēji. Modelī tiek aplūkots tikai Savienības tirgus, izmantojot piedāvājuma funkciju gan Savienības iekšzemes piedāvājumam, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām attiecas aizsargpasākumi, gan importa piedāvājumam no valstīm, uz kurām aizsargpasākumi neattiecas. Visbeidzot, tajā izmanto Savienības pieprasījuma funkciju, lai atkarībā no vispārējā cenu līmeņa noteiktu pieprasījumu pēc tērauda kopējā līmenī, un sadala to atbilstoši ražojumu no trim minētajiem piedāvājuma avotiem relatīvajām cenām. Pēdējo minētais process balstās uz tā dēvēto Armingtona elastīgumu, proti, ekonomiskajiem rādītājiem, kas raksturo ražojumu no dažādām izcelsmes valstīm aizstāšanas elastīgumu, kas dažādiem ražojumu veidiem un dažādiem tirgiem ir atšķirīga.

(105)

Modelī izmantotie dati ir iegūti no EUROFER un Eurostat. Dati par Armingtona elastīgumu un piedāvājuma un pieprasījuma elastīgumu ir iegūti no vispāratzītiem avotiem, piemēram, ASV ITC un Globālās tirdzniecības analīzes projekta (“GTAP”). Dati no minētajiem avotiem liecina, ka Armingtona elastīgums ir 3,75, pieprasījuma elastība ir – 0,5, un piedāvājuma no minētajiem trim avotiem elastīgums ir 4.

(106)

Tā kā runa ir par modeli, kas attiecināms uz vienu valsti, ir jāpieņem tieši un netieši pieņēmumi, jo īpaši attiecībā uz ASV tērauda tirgu un to pasākumu ietekmi, kas noteikti, pamatojoties uz 232. iedaļu.

(107)

Pirmkārt, tiek pieņemts, ka šo pasākumu mērķis būs sasniegts, proti, no ASV tirgus tiks izstumts to valstu pašreizējais eksports, uz kurām attiecas 232. iedaļas pasākumi. Nākamajā posmā attiecībā uz katru ražotājvalsti, kas pašlaik eksportē uz ASV, aprēķina šā izstumtā eksporta daļu, kas tiks novirzīta uz ES tirgu; šajos aprēķinos ņem vērā četrus dažādus kritērijus, piemērojot svērumu: attālums līdz Savienībai, tādu valstu esamība reģionā, kas spēj absorbēt novirzīto eksportu, tādu valstu esamība reģionā, kurās ir ievērojams jaudas pārpalikums, un valstī spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi. Saskaņā ar šo aprēķinu 72 % no pašreizējā ASV tērauda importa tiks novirzīti uz ES tirgu, kas atbilst 55 % no kopējā tērauda importa Savienībā 2017. gadā. Turklāt tiek pieņemts, ka šis papildu imports izstums Savienības ražošanu tādā pašā apjomā.

(108)

Modelis ir precizēts ar iepriekš minētajiem rādītājiem un tirgus datiem, kas koriģēti, ņemot vērā iepriekšējos divos apsvērumos minētos pieņēmumus. Pēc tam šo modeli risina, eksperimentālā veidā izmantojot dažāda apmēra Savienības ārpuskvotu aizsardzības tarifu. Modeļa rezultāti paredz – ja tarifs tiks noteikts 25 % apmērā, importa apjoms būs par 19 % lielāks nekā pārskata periodā (2015.–2017. gadā). Ja tarifs būtu 32 %, importa apjoms joprojām būtu par 10 % lielāks nekā pārskata periodā. Savukārt tarifs 41 % apmērā mazinātu importu līdz 2015.–2017. gada līmenim.

(109)

Makroekonomiskās tirdzniecības modeļa rezultāti ir papildināti ar vairākām mikroekonomikas simulācijām attiecībā uz 12 dažādu novērtējamo ražojumu kategoriju tipisku bruto segumu. Analīzes pamatā ir pieņēmums, ka cenu krituma gadījumā ražotāji turpinās pilnībā izmantot savu ražošanas jaudu un eksportēt uz Savienību, ja vien tiek segtas mainīgās izmaksas. Starpību starp pārdošanas cenu un mainīgajām izmaksām dēvē par bruto segumu. Citiem vārdiem sakot, ražotājs turpinās ražot, ja vien bruto segums nekļūs negatīvs. Šajā analīzē katrai no 12 novērtējamajām ražojumu kategorijām ir noteikta cena Savienībā pēc izkraušanas, pie kuras eksportētāju uz ES bruto segums būs pilnībā izsmelts. Tad starpībai starp šo cenu un kaitējumu neradošo iekšzemes cenu Savienības tirgū vajadzētu būt ārpuskvotas tarifam, kas nepieciešams, lai Savienības tirgū garantētu kaitējumu neradošu cenu līmeni.

(110)

Analīzē izmantots izejvielu cenu grozs, pamatojoties uz Metal Bulleting publiskiem indeksiem, Ķīnas uzņēmumu mainīgajām izmaksām no CRU datubāzes un pieņemtajām pārvadāšanas izmaksām starp Ķīnu un ES – 60 USD apmērā par tonnu, kas tiek uzskatītas par piesardzīgām aplēsēm. Jāsecina, ka bruto segumam un tādējādi nepieciešamajiem atturošiem ārpuskvotas tarifiem jābūt 19–45 % apmērā ar mediānu 34 %, kas būtībā apstiprina daļējā līdzsvara modelī noteikto ārpuskvotas tarifa apmēru.

(111)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija ir provizoriski konstatējusi, ka pagaidu ārpuskvotas tarifs 25 % apmērā būtu pietiekams, lai novērstu būtiska kaitējuma rašanos. Šis tarifs – zemāks par 32 %, kas izriet no modeļa, saskaņā ar kuru tiek nodrošināta tradicionālā tirdzniecība plus importa plūsmas pieaugums 10 % apmērā – atspoguļo piesardzīgu pieeju, ņemot vērā Savienības intereses, kamēr pirms galīgo pasākumu noteikšanas nav saņemti komentāri no ieinteresētajām personām pēc pagaidu pasākumu pieņemšanas un nav veikts rūpīgāks pētījums par importa dinamiku.

3.   Kvotu pārvaldība

(112)

Labākais veids, kādā nodrošināt tarifa kvotu optimālu izmantošanu, ir piešķirt tās hronoloģiskā secībā atbilstoši datumiem, kuros pieņemtas deklarācijas par laišanu brīvā apgrozībā, kā paredzēts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447 (15). Visiem importētājiem Savienībā būtu jānodrošina vienlīdzīga un pastāvīga piekļuve kvotām. Šis pārvaldības veids prasa dalībvalstu un Komisijas ciešu sadarbību.

(113)

Tiesības importēt preces no jaunattīstības valstīm, uz kurām tarifa kvotas nav jāattiecina, ir atkarīgas no preču izcelsmes. Tādēļ būtu jāpiemēro pašlaik Savienībā spēkā esošie nepreferenciālas izcelsmes noteikšanas kritēriji.

(114)

Lai varētu turpināt tradicionālās tirdzniecības plūsmas, pagaidu pasākumu nolūkā katrai ražojumu kategorijai, attiecībā uz kuru ar šo regulu nosaka pagaidu pasākumus, tiks noteikta īpaša kvota neatkarīgi no ražojuma izcelsmes valsts. Turpmākajā izmeklēšanā tiks noteikts, vai ir vēlams piešķirt kvotas pa eksportētājvalstīm, lai nodrošinātu tradicionālās tirdzniecības plūsmas no šīm valstīm un ņemot vērā pagaidu pasākumu ietekmi. Jo īpaši Komisijai būs jāņem vērā pašlaik spēkā esošo antidempinga un kompensācijas pasākumu potenciālā ietekme uz kvotu piešķiršanu un izmantošanu katrai valstij.

4.   Piemērojamie antidempinga un kompensācijas pasākumi

(115)

Pēc tam, kad ir sasniegts apjoms, kuram saskaņā ar kvotām nepiemēro nodokli, tiek piemēroti aizsargpasākumi.

(116)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka daudzām ražojumu kategorijām jau noteikto antidempinga un kompensācijas pasākumu apvienojums ar aizsargpasākumiem attiecībā uz to pašu ražojumu importu radītu nevēlami pārmērīgu apgrūtinājumu dažiem ražotājiem eksportētājiem, kuri vēlas eksportēt uz ES, kā dēļ tiem var tikt liegta pieeja Savienības tirgum.

(117)

Attiecībā uz 12 tērauda ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas pašreizējie pagaidu aizsargpasākumi, dažām izcelsmes valstīm pašlaik piemēro antidempinga un kompensācijas maksājumus. Tāpēc ir jāizvērtē, vai minēto pasākumu kumulēšana ar aizsargpasākumiem neradītu lielāku ietekmi, nekā būtu vēlams (16). Lai izvairītos no “divkāršas aizsardzības” piemērošanas, gadījumā, ja ir pārsniegta tarifa kvota, esošie antidempinga un kompensācijas maksājumi tiks pārtraukti vai samazināti, lai nodrošinātu, ka šo pasākumu kopējā ietekme nepārsniedz aizsargpasākuma vai antidempinga/kompensācijas maksājumu augstāko līmeni.

5.   Ilgums

(118)

Pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro 200 kalendārās dienas no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

XI.   DAŽU VALSTU IZSLĒGŠANA NO PAGAIDU PASĀKUMU DARBĪBAS JOMAS

(119)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 18. pantu un Savienības starptautiskajām saistībām pagaidu pasākumi nebūtu jāpiemēro ražojumiem, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstī, ja tās daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā nepārsniedz 3 %, ar noteikumu, ka tās jaunattīstības valstis, kuras ir PTO dalībvalstis un kuru importa daļa nepārsniedz 3 %, kopā ieved līdz 9 % visu attiecīgo Savienībā importēto ražojumu.

(120)

Komisijas sākotnējais konstatējums liecina, ka konkrētu jaunattīstības valstu izcelsmes attiecīgo ražojumu kategorijas atbilst prasībām iepriekš minētās atkāpes izmantošanai. IV pielikumā (Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi) ir norādītas jaunattīstības valstis šīs regulas mērķiem. Tajā arī attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām ir norādītas jaunattīstības valstis, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi. Komisija uzskata, ka šajā posmā ir lietderīgi aprēķināt importa apjomu no jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz katru ražojumu kategoriju, jo tarifa likmes kvotas arī nosaka, balstoties uz katras kategorijas tradicionālajām tirdzniecības plūsmām atsevišķi. Tas neskar turpmākos lēmumus par to, vai valsti var uzskatīt par jaunattīstības valsti.

(121)

Kā izklāstīts 80. apsvērumā, ņemot vērā tirgu ciešo integrāciju ar EEZ dalībvalstīm, kopējos rādītājus par importu no šīm valstīm un zemo tirdzniecības plūsmu novirzīšanas risku, Komisija uzskata, ka Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes novērtējamajiem ražojumiem šī regula nebūtu jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo uz 200 dienām no šīs regulas stāšanās spēkā atver tarifa kvotas katras no I pielikumā uzskaitītajām 23 ražojumu kategorijām importam Savienībā.

2.   Tarifa kvotas ir norādītas V pielikumā (ar atsauci uz attiecīgajiem KN kodiem).

3.   Ja attiecīgā tarifa kvota ir izsmelta vai ja uz ražojumu kategorijām neattiecas attiecīgā tarifa kvota, iekasē papildu nodokli ar likmi 25 %. Minēto papildu nodokli piemēro importētā ražojuma muitas vērtībai.

2. pants

1.   Jebkura ražojuma, uz kuru attiecas šī regula, izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienībā spēkā esošajiem noteikumiem par nepreferenciālu izcelsmi.

2.   Ja nav noteikts citādi, piemēro attiecīgos spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

3. pants

Tarifa kvotas pārvalda Komisija un dalībvalstis saskaņā ar tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kas paredzēta Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 49.–54. pantā.

4. pants

Regulas 1. pantā minēto tādu ražojumu kategoriju importu, kuras dienā, kad stājas spēkā šī regula, jau ir ceļā uz Savienību un kuru galamērķi nevar mainīt, neattiecina uz tarifa kvotām, tām nepiemēro 1. pantā paredzēto papildu nodokli un tās var laist brīvā apgrozībā.

5. pants

Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu.

6. pants

1.   Ievērojot 2. punktu, I pielikumā minēto 23 ražojumu kategoriju importam, kuru izcelsme ir kādā no jaunattīstības valstīm, kā noteikts IV pielikumā, nepiemēro tarifa kvotas un 1. pantā minēto papildu nodokli.

2.   Attiecībā uz katru no 23 ražojumu kategorijām IV pielikumā noteiktas izcelsmes jaunattīstības valstis, kurām piemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.

7. pants

Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem nepiemēro 1. pantā paredzētos pasākumus.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3)  OV C 111, 26.3.2018., 29. lpp.

(4)  OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.

(5)  Iepriekšējas uzraudzības pasākumi tika pieņemti 2018. gada aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/670 (2016. gada 28. aprīlis), ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs (OV L 115, 29.4.2016., 37. lpp.).

(6)  OV C 225, 28.6.2018., 54. lpp.

(7)  Lieta Nr. COMP/EOTK.1351 Usinor/Arbed/Aceralia un lieta Nr. COMP/M.4137, Mittal/Arcelor.

(8)  Skatīt jo īpaši IV iedaļu un VI iedaļas 1. un 2. punktu.

(9)  Skatīt 83. un 84. ESAO Tērauda komitejas ziņojumus, kas pieejami vietnē http://www.oecd.org/sti/ind/steel.htm.

(10)  Turpat, 83. ziņojums.

(11)  Paziņojums presei, ASV sekretārs Vilburs Ross, Tirdzniecības ministrija, https://www.commerce.gov/news/press-releases/2018/02/secretary-ross-releases-steel-and-aluminum-232-reports-coordination.

(12)  ASV Tirdzniecības ministrijas ziņojums saskaņā ar 232. iedaļu, https://www.commerce.gov/sites/commerce.gov/files/the_effect_of_imports_of_steel_on_the_national_security_-_with_redactions_-_20180111.pdf.

(13)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final, 16.3.2016.

(14)  Komisijas 2016. gada 16. marta paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Tērauda rūpniecība: kā saglabāt ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmi Eiropā”, COM(2016) 155 final.

(15)  Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regula (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regula (ES) 2015/477 par pasākumiem, kurus Savienība drīkst veikt attiecībā uz antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumu un aizsardzības pasākumu kopējo ietekmi (OV L 83, 27.3.2015., 11. lpp.).


I PIELIKUMS. Attiecīgie ražojumi

Ražojuma numurs

Ražojuma kategorija

KN kodi

1

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 10 , 7208 52 99 , 7208 53 10 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 13 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99

2

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7225 99 00 , 7226 20 00 , 7226 92 00

3

Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80

4

Loksnes ar metālisku pārklājumu

7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70

5

Loksnes ar organisku pārklājumu

7210 70 80 , 7212 40 80

6

Skārda velmētavu ražojumi

7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20

7

Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60

8

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00

9

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80

12

Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00

13

Armatūras stieņi

7214 20 00 , 7214 99 10

14

Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90

15

Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

7221 00 10 , 7221 00 90

16

Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95

17

Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90

18

Rievkonstrukcijas

7301 10 00

20

Gāzes caurules

7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77

21

Dobie profili

7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99

22

Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99

23

Nesošās caurules un caurulītes

7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38

25

Lielas metinātas caurules

7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00

26

Citādas metinātas caurulītes

7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00

28

Neleģētā tērauda stieples

7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90


II PIELIKUMS

II.1. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs

Ražojuma kategorija

2013

2014

2015

2016

2017

pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g.

1

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

4 814 207

5 212 268

7 807 441

8 574 007

6 991 376

45 %

2

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

1 832 159

1 903 092

2 759 877

1 998 437

2 462 471

34 %

3

Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

266 559

285 132

280 256

318 496

379 649

42 %

4

Loksnes ar metālisku pārklājumu

1 854 963

2 202 856

2 687 715

3 911 752

4 980 452

168 %

5

Loksnes ar organisku pārklājumu

681 698

725 296

622 553

730 625

915 248

34 %

6

Skārda velmētavu ražojumi

552 384

662 861

638 316

756 016

617 567

12 %

7

Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

1 419 767

1 959 605

2 554 930

2 814 802

2 530 630

78 %

8

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

175 836

233 028

269 697

351 075

436 173

148 %

9

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

697 457

1 017 613

787 521

843 352

976 108

40 %

12

Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

911 115

1 219 800

1 200 627

1 400 824

1 385 829

52 %

13

Armatūras stieņi

527 008

972 602

1 430 014

1 292 971

1 191 445

126 %

14

Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

113 071

147 453

142 416

147 811

159 577

41 %

15

Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

52 082

71 229

57 627

58 670

62 978

21 %

16

Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

1 125 730

1 289 953

1 697 912

2 000 967

2 094 274

86 %

17

Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

223 669

277 507

268 014

388 041

262 745

17 %

18

Rievkonstrukcijas

15 870

16 503

14 051

36 970

85 054

436 %

20

Gāzes caurules

266 467

340 051

298 103

336 050

380 257

43 %

21

Dobie profili

461 263

552 874

574 490

725 545

820 667

78 %

22

Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

32 581

38 782

39 719

42 510

42 701

31 %

23

Nesošās caurules un caurulītes

7 489

9 426

11 944

9 773

8 663

16 %

25

Lielas metinātas caurules

286 939

411 273

209 524

159 219

1 044 534

264 %

26

Citādas metinātas caurulītes

474 949

491 934

510 548

540 386

571 167

20 %

28

Neleģētā tērauda stieples

573 988

722 719

692 714

736 500

722 633

26 %

II.2. Importa pieaugums 23 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs

Ražojuma kategorija

2017. g. 1. cet.

2018. g. 1. cet.

pieaugums 2017. g. 1. cet., sal., ar 2018. g. 1. cet.

1

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

1 810 764

2 079 408

15 %

2

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

679 628

630 459

– 7 %

3

Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

80 836

114 451

42 %

4

Loksnes ar metālisku pārklājumu

1 482 049

1 190 741

– 20 %

5

Loksnes ar organisku pārklājumu

212 209

201 838

– 5 %

6

Skārda velmētavu ražojumi

146 457

168 583

15 %

7

Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

676 207

640 176

– 5 %

8

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

122 092

107 577

– 12 %

9

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

229 981

280 549

22 %

12

Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

319 420

466 154

46 %

13

Armatūras stieņi

210 505

551 316

162 %

14

Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

40 602

49 988

23 %

15

Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

14 956

19 642

31 %

16

Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

560 863

641 668

14 %

17

Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

73 733

139 670

89 %

18

Rievkonstrukcijas

19 947

20 326

2 %

20

Gāzes caurules

94 430

120 512

28 %

21

Dobie profili

223 618

256 998

15 %

22

Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

12 411

12 399

0 %

23

Nesošās caurules un caurulītes

1 316

1 498

14 %

25

Lielas metinātas caurules

48 791

51 285

5 %

26

Citādas metinātas caurulītes

145 059

153 106

6 %

28

Neleģētā tērauda stieples

176 299

202 450

15 %

II.3. Importa pieaugums 5 ražojumu kategorijās (t)

Ražojuma numurs

Ražojuma kategorija

2013

2014

2015

2016

2017

pieaugums 2017. g., sal., ar 2013. g.

10

Nerūsējošā tērauda quarto plāksnes, karsti velmētas

34 319

40 218

37 542

31 407

32 917

– 4 %

11

Elektrotehniskās loksnes ar orientētu graudu

147 565

160 580

150 047

156 477

121 947

– 17 %

19

Izstrādājumi dzelzceļiem

1 376

1 096

1 240

1 521

1 342

– 2 %

24

Citādas bezšuvju caurules

456 167

528 245

475 132

464 876

402 600

– 12 %

27

Neleģētā un citādi leģētā tērauda aukstās apdares stieņi

456 791

521 976

484 927

459 327

458 310

0 %


III PIELIKUMS. Ekonomiskie rādītāji 23 ražojumu kategorijās

1. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

30 225 632

31 095 524

33 121 273

34 158 703

32 768 375

Imports

Apjoms (t)

4 814 207

5 212 268

7 807 441

8 574 007

6 991 376

Tirgus daļa (%)

15,9 %

16,8 %

23,6 %

25,1 %

21,3 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

463

442

396

351

492

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

75 %

75 %

76 %

75 %

76 %

Ražošanas apjoms (t)

76 871 621

77 990 908

77 331 686

77 563 694

79 568 514

Pārdošanas apjoms ES (t)

25 411 425

25 883 256

25 313 832

25 584 696

25 776 999

Tirgus daļa (%)

84,1 %

83,2 %

76,4 %

74,9 %

78,7 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

519

493

455

422

556

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 1,9 %

0,0 %

– 3,1 %

– 1,0 %

7,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

37 467

35 573

35 038

33 557

34 815

Krājumi

2 572 574

2 580 258

2 585 958

2 617 556

2 749 280

Naudas plūsma

448 135 738

1 065 492 450

763 891 666

603 485 811

1 369 472 142

ROCE (%)

– 3,8 %

1,0 %

– 6,6 %

– 1,0 %

7,7 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

11,5 %

2. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

9 772 904

9 728 449

10 353 391

9 849 904

10 085 487

Imports

Apjoms (t)

1 832 159

1 903 092

2 759 877

1 998 437

2 462 471

Tirgus daļa (%)

18,7 %

19,6 %

26,7 %

20,3 %

24,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

566

546

485

474

606

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

71 %

75 %

75 %

75 %

77 %

Ražošanas apjoms (t)

40 855 196

41 632 189

41 639 946

41 738 974

42 811 283

Pārdošanas apjoms ES (t)

7 920 370

7 805 648

7 570 764

7 829 002

7 602 288

Tirgus daļa (%)

81,0 %

80,2 %

73,1 %

79,5 %

75,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

588

558

522

495

633

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 4,4 %

– 2,8 %

– 3,0 %

0,6 %

9,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

12 690

11 973

11 550

11 230

11 264

Krājumi

1 078 838

1 052 246

1 064 061

1 054 347

1 093 798

Naudas plūsma

200 559 843

413 849 620

324 264 435

454 766 919

375 807 983

ROCE (%)

– 8,0 %

– 2,4 %

– 12,8 %

– 3,1 %

4,0 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

4,3 %

3. ražojums. Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

1 267 827

1 287 448

1 223 892

1 255 417

1 350 354

Imports

Apjoms (t)

266 559

285 132

280 256

318 496

379 649

Tirgus daļa (%)

21,0 %

22,1 %

22,9 %

25,4 %

28,1 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

648

617

578

502

642

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

87 %

80 %

80 %

82 %

81 %

Ražošanas apjoms (t)

1 080 894

1 110 013

1 052 273

1 032 560

1 114 309

Pārdošanas apjoms ES (t)

1 001 268

1 002 316

943 636

936 553

969 977

Tirgus daļa (%)

79,0 %

77,9 %

77,1 %

74,6 %

71,8 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

705

657

606

576

699

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 8,9 %

– 8,1 %

– 13,0 %

– 14,3 %

– 3,2 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

1 522

1 707

2 087

2 069

2 065

Krājumi

45 680

136 605

142 998

125 466

148 259

Naudas plūsma

110 221 498

213 556 132

127 226 053

131 151 436

– 89 295 095

ROCE (%)

– 18,3 %

– 11,7 %

– 38,3 %

– 17,9 %

– 3,4 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

8,1 %

4. ražojums. Loksnes ar metālisku pārklājumu

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

23 229 673

24 289 751

25 840 225

27 439 848

28 231 862

Imports

Apjoms (t)

1 854 963

2 202 856

2 687 715

3 911 752

4 980 452

Tirgus daļa (%)

8,0 %

9,1 %

10,4 %

14,3 %

17,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

679

657

615

530

662

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

78 %

82 %

84 %

86 %

84 %

Ražošanas apjoms (t)

27 930 059

29 517 243

29 875 495

29 905 847

30 450 568

Pārdošanas apjoms ES (t)

21 344 052

22 056 052

23 118 423

23 490 212

23 218 040

Tirgus daļa (%)

91,9 %

90,8 %

89,5 %

85,6 %

82,2 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

682

654

614

586

711

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

1,9 %

5,4 %

5,5 %

7,9 %

11,7 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

28 915

28 243

28 749

29 863

29 648

Krājumi

1 970 500

2 433 422

2 498 143

2 329 341

2 597 133

Naudas plūsma

807 884 294

1 353 026 892

1 343 062 742

1 720 354 890

2 020 588 339

ROCE (%)

– 6,8 %

– 0,9 %

– 10,4 %

– 1,7 %

6,0 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

7,0 %

5. ražojums. Loksnes ar organisku pārklājumu

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

4 533 256

4 823 144

4 809 384

5 121 927

5 221 575

Imports

Apjoms (t)

681 698

725 296

622 553

730 625

915 248

Tirgus daļa (%)

15,0 %

15,0 %

12,9 %

14,3 %

17,5 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

854

813

813

709

853

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

70 %

76 %

74 %

76 %

75 %

Ražošanas apjoms (t)

4 479 238

4 564 346

4 574 414

4 863 169

4 940 410

Pārdošanas apjoms ES (t)

3 851 467

4 097 788

4 186 771

4 391 169

4 306 231

Tirgus daļa (%)

85,0 %

85,0 %

87,1 %

85,7 %

82,5 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

898

868

829

791

934

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 1,7 %

1,4 %

1,1 %

3,7 %

3,9 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

6 377

6 272

6 047

6 150

6 095

Krājumi

239 236

182 275

197 241

214 384

258 114

Naudas plūsma

152 893 378

351 790 418

321 603 588

361 237 401

79 886 901

ROCE (%)

– 7,6 %

– 2,1 %

– 12,9 %

– 2,7 %

3,7 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

8,6 %

6. ražojums. Skārda velmētavu ražojumi

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

3 638 423

3 758 879

3 789 391

3 792 575

3 695 205

Imports

Apjoms (t)

552 384

662 861

638 316

756 016

617 567

Tirgus daļa (%)

15,2 %

17,6 %

16,8 %

19,9 %

16,7 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

822

792

781

667

753

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

82 %

84 %

84 %

82 %

84 %

Ražošanas apjoms (t)

4 223 583

4 315 402

4 353 002

4 302 367

4 295 575

Pārdošanas apjoms ES (t)

3 085 602

3 095 745

3 150 741

3 036 316

3 077 185

Tirgus daļa (%)

84,8 %

82,4 %

83,1 %

80,1 %

83,3 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

845

821

789

728

812

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

1,7 %

4,1 %

4,8 %

4,6 %

3,1 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

7 939

7 660

7 683

7 819

7 424

Krājumi

380 445

394 384

394 712

297 877

356 460

Naudas plūsma

117 064 184

201 350 074

291 440 814

272 002 110

133 250 945

ROCE (%)

– 18,6 %

– 10,1 %

– 35,2 %

– 20,4 %

– 25,0 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

7,3 %

7. ražojums. Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

10 148 839

10 375 274

10 934 966

11 058 596

11 059 068

Imports

Apjoms (t)

1 419 767

1 959 605

2 554 930

2 814 802

2 530 630

Tirgus daļa (%)

14,0 %

18,9 %

23,4 %

25,5 %

22,9 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

513

492

474

403

533

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

58 %

62 %

62 %

63 %

65 %

Ražošanas apjoms (t)

10 749 475

11 240 103

10 608 260

10 244 950

10 581 040

Pārdošanas apjoms ES (t)

8 727 826

8 414 892

8 377 455

8 242 865

8 527 686

Tirgus daļa (%)

14,0 %

18,9 %

23,4 %

25,5 %

22,9 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

700

676

714

582

692

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 9,4 %

– 8,9 %

– 4,0 %

– 7,5 %

3,2 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

18 472

17 628

17 177

16 763

16 211

Krājumi

707 152

788 008

896 708

862 084

819 690

Naudas plūsma

45 651 999

123 399 207

426 592 285

-44 547 318

205 976 592

ROCE (%)

– 12,2 %

– 0,3 %

– 3,3 %

– 9,9 %

– 1,5 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

23,0 %

8. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

1 168 291

1 352 875

1 590 437

1 807 242

1 487 848

Imports

Apjoms (t)

175 836

233 028

269 697

351 075

436 173

Tirgus daļa (%)

15,1 %

17,2 %

17,0 %

19,4 %

29,3 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 011

1 926

1 877

1 518

1 822

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

61 %

65 %

69 %

73 %

73 %

Ražošanas apjoms (t)

3 334 814

3 525 794

3 664 821

3 842 503

3 799 867

Pārdošanas apjoms ES (t)

991 962

1 119 435

1 320 528

1 455 714

1 050 966

Tirgus daļa (%)

84,9 %

82,7 %

83,0 %

80,5 %

70,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 023

2 013

2 028

1 792

2 115

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 4,2 %

– 0,3 %

4,0 %

4,9 %

9,2 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

5 439

4 914

4 464

4 271

4 133

Krājumi

103 375

131 557

123 098

106 508

93 335

Naudas plūsma

144 497 251

182 932 062

613 851 975

116 754 324

218 815 195

ROCE (%)

– 33,7 %

– 37,1 %

– 1,5 %

– 0,4 %

13,6 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

13,9 %

9. ražojums. Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

3 362 718

3 671 898

3 587 237

3 913 974

3 816 472

Imports

Apjoms (t)

697 457

1 017 613

787 521

843 352

976 108

Tirgus daļa (%)

20,7 %

27,7 %

22,0 %

21,5 %

25,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 098

1 985

2 064

1 782

2 023

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

71 %

76 %

80 %

84 %

84 %

Ražošanas apjoms (t)

3 076 074

3 016 723

3 139 572

3 425 201

3 114 323

Pārdošanas apjoms ES (t)

2 664 602

2 653 177

2 798 719

3 070 197

2 839 979

Tirgus daļa (%)

79,2 %

72,3 %

78,0 %

78,4 %

74,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 259

2 272

2 238

2 014

2 323

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 4,2 %

– 2,7 %

2,4 %

5,5 %

9,4 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

10 205

9 483

9 220

8 892

8 812

Krājumi

179 087

206 956

219 170

215 904

213 931

Naudas plūsma

135 463 456

45 971 825

847 696 098

450 355 017

685 492 711

ROCE (%)

– 12,4 %

– 7,7 %

8,5 %

10,6 %

21,5 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

12,9 %

12. ražojums. Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

11 891 558

12 422 902

12 297 356

12 678 733

13 617 607

Imports

Apjoms (t)

911 115

1 219 800

1 200 627

1 400 824

1 385 829

Tirgus daļa (%)

7,7 %

9,8 %

9,8 %

11,0 %

10,2 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

699

657

640

531

641

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

79 %

82 %

80 %

80 %

74 %

Ražošanas apjoms (t)

12 132 593

12 585 360

12 301 986

11 839 241

12 427 808

Pārdošanas apjoms ES (t)

10 964 010

11 189 221

11 095 204

11 276 054

12 230 774

Tirgus daļa (%)

92,2 %

90,1 %

90,2 %

88,9 %

89,8 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

632

613

573

520

592

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

2,2 %

3,4 %

2,4 %

0,8 %

3,6 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

9 537

9 734

10 057

10 342

10 486

Krājumi

749 386

888 456

914 268

943 355

1 023 612

Naudas plūsma

220 994 774

264 742 034

272 433 127

255 904 385

123 997 731

ROCE (%)

– 1,2 %

3,7 %

3,3 %

3,9 %

6,9 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 8,3 %

13. ražojums. Armatūras stieņi

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

9 617 685

10 359 993

10 664 689

11 099 947

11 253 309

Imports

Apjoms (t)

527 008

972 602

1 430 014

1 292 971

1 191 445

Tirgus daļa (%)

5,5 %

9,4 %

13,4 %

11,6 %

10,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

475

446

388

353

441

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

72 %

72 %

71 %

73 %

67 %

Ražošanas apjoms (t)

13 171 558

13 019 699

12 763 140

13 191 436

12 494 712

Pārdošanas apjoms ES (t)

8 906 120

9 187 941

9 019 809

9 568 119

9 848 615

Tirgus daļa (%)

92,6 %

88,7 %

84,6 %

86,2 %

87,5 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

460

437

386

367

436

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 2,0 %

– 2,5 %

– 2,6 %

3,4 %

4,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

5 563

5 441

5 529

5 634

5 457

Krājumi

761 808

683 591

642 506

602 948

659 484

Naudas plūsma

20 571 082

14 116 433

53 015 513

165 167 521

249 292 475

ROCE (%)

0,9 %

2,4 %

1,9 %

6,2 %

9,3 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 1,3 %

14. ražojums. Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

526 080

593 501

593 530

630 737

632 804

Imports

Apjoms (t)

113 071

147 453

142 416

147 811

159 577

Tirgus daļa (%)

21,5 %

24,8 %

24,0 %

23,4 %

25,2 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

3 092

2 894

3 035

2 590

2 885

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

65 %

68 %

68 %

69 %

72 %

Ražošanas apjoms (t)

527 386

597 178

599 927

637 938

641 446

Pārdošanas apjoms ES (t)

411 655

444 339

450 094

482 314

472 247

Tirgus daļa (%)

78,2 %

74,9 %

75,8 %

76,5 %

74,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 988

2 969

2 838

2 404

2 807

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

5,2 %

5,6 %

4,1 %

2,3 %

5,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

3 680

3 766

3 737

3 789

3 844

Krājumi

83 561

91 900

89 676

90 409

90 893

Naudas plūsma

111 869 518

142 849 693

191 511 047

155 623 001

145 832 442

ROCE (%)

1,0 %

4,3 %

1,4 %

– 0,7 %

4,9 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 2,8 %

15. ražojums. Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

318 373

323 191

304 987

335 552

347 077

Imports

Apjoms (t)

52 082

71 229

57 627

58 670

62 978

Tirgus daļa (%)

16,4 %

22,0 %

18,9 %

17,5 %

18,1 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 300

2 193

2 310

1 962

2 228

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

63 %

64 %

65 %

69 %

71 %

Ražošanas apjoms (t)

373 010

383 586

388 273

412 892

449 392

Pārdošanas apjoms ES (t)

266 290

251 961

247 359

276 880

284 098

Tirgus daļa (%)

83,6 %

78,0 %

81,1 %

82,5 %

81,9 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 480

2 516

2 382

2 022

2 417

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 3,7 %

– 2,1 %

– 4,7 %

– 3,1 %

3,9 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

1 677

1 671

1 731

1 761

1 852

Krājumi

24 810

28 696

31 083

31 584

43 800

Naudas plūsma

13 022 575

18 221 077

106 175 940

84 328 053

44 337 763

ROCE (%)

– 0,7 %

2,9 %

– 1,5 %

– 2,8 %

5,5 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

7,8 %

16. ražojums. Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

18 033 534

18 249 258

18 949 497

19 375 225

20 026 426

Imports

Apjoms (t)

1 125 730

1 289 953

1 697 912

2 000 967

2 094 274

Tirgus daļa (%)

6,2 %

7,1 %

9,0 %

10,3 %

10,5 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

522

504

439

392

486

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

80 %

84 %

83 %

81 %

83 %

Ražošanas apjoms (t)

19 765 154

19 775 715

20 436 595

20 037 883

20 757 864

Pārdošanas apjoms ES (t)

16 782 585

16 828 358

17 108 877

17 222 468

17 795 595

Tirgus daļa (%)

93,1 %

92,2 %

90,3 %

88,9 %

88,9 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

509

492

443

420

505

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

1,8 %

4,8 %

3,0 %

0,6 %

3,4 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

11 561

11 598

11 881

13 068

13 058

Krājumi

876 450

896 633

1 120 091

974 085

954 649

Naudas plūsma

234 768 428

424 076 182

365 467 214

287 106 970

310 381 566

ROCE (%)

1,0 %

6,9 %

2,9 %

3,9 %

6,7 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

3,7 %

17. ražojums. Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

6 159 135

6 544 142

6 549 935

7 205 377

7 375 383

Imports

Apjoms (t)

223 669

277 507

268 014

388 041

262 745

Tirgus daļa (%)

3,6 %

4,2 %

4,1 %

5,4 %

3,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

539

509

463

409

473

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

64 %

69 %

71 %

72 %

72 %

Ražošanas apjoms (t)

8 583 668

8 590 216

8 894 223

9 400 691

9 605 365

Pārdošanas apjoms ES (t)

5 935 432

6 266 353

6 281 426

6 817 231

7 112 453

Tirgus daļa (%)

96,4 %

95,8 %

95,9 %

94,6 %

96,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

471

471

449

417

463

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 6,5 %

– 3,7 %

– 0,6 %

2,1 %

– 1,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

6 212

5 685

6 006

6 264

6 096

Krājumi

510 927

464 184

466 561

559 452

569 947

Naudas plūsma

– 48 381 794

7 224 031

161 157 041

150 487 051

– 18 595 244

ROCE (%)

– 6,0 %

6,3 %

1,4 %

3,9 %

0,6 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 2,1 %

18. ražojums. Rievkonstrukcijas

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

574 025

637 684

577 270

584 985

626 863

Imports

Apjoms (t)

15 870

16 503

14 051

36 970

85 054

Tirgus daļa (%)

2,8 %

2,6 %

2,4 %

6,3 %

13,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

787

765

1 126

651

629

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

78 %

82 %

76 %

82 %

81 %

Ražošanas apjoms (t)

907 320

940 451

840 182

777 182

817 764

Pārdošanas apjoms ES (t)

558 131

621 150

563 140

548 010

541 782

Tirgus daļa (%)

97,2 %

97,4 %

97,6 %

93,7 %

86,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

711

697

652

623

640

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

6,8 %

11,5 %

8,8 %

14,0 %

3,7 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

949

971

951

981

995

Krājumi

49 762

47 610

58 744

68 417

75 616

Naudas plūsma

58 272 442

68 732 139

63 936 644

86 404 634

40 555 786

ROCE (%)

– 9,3 %

6,8 %

6,7 %

10,3 %

1,5 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

1,7 %

20. ražojums. Gāzes caurules

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

1 211 435

1 662 233

1 653 112

1 637 097

1 642 935

Imports

Apjoms (t)

266 467

340 051

298 103

336 050

380 257

Tirgus daļa (%)

22,0 %

20,5 %

18,0 %

20,5 %

23,1 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

688

649

646

566

676

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

37 %

38 %

38 %

40 %

37 %

Ražošanas apjoms (t)

1 053 283

1 460 549

1 471 772

1 396 933

1 392 404

Pārdošanas apjoms ES (t)

944 903

1 322 070

1 354 273

1 300 727

1 262 560

Tirgus daļa (%)

78,0 %

79,5 %

81,9 %

79,5 %

76,8 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

717

666

619

580

693

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

0,9 %

1,3 %

2,3 %

3,9 %

0,5 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

552

543

548

526

509

Krājumi

55 178

55 305

53 434

58 081

50 697

Naudas plūsma

15 451 286

15 884 723

16 166 705

15 309 189

20 506 964

ROCE (%)

3,7 %

3,9 %

1,1 %

1,7 %

8,7 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

2,4 %

21. ražojums. Dobie profili

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

3 347 996

3 407 926

3 511 951

3 885 748

4 028 730

Imports

Apjoms (t)

461 263

552 874

574 490

725 545

820 667

Tirgus daļa (%)

13,8 %

16,2 %

16,4 %

18,7 %

20,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

599

571

553

497

618

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

46 %

46 %

46 %

47 %

49 %

Ražošanas apjoms (t)

3 019 375

3 019 977

3 106 261

3 333 368

3 388 786

Pārdošanas apjoms ES (t)

2 882 473

2 854 843

2 936 771

3 159 965

3 207 994

Tirgus daļa (%)

86,1 %

83,8 %

83,6 %

81,3 %

79,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

606

569

541

517

625

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

– 2,7 %

– 3,9 %

– 3,3 %

0,2 %

– 0,5 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

1 073

1 124

1 200

1 209

1 181

Krājumi

160 442

138 981

146 353

107 826

149 537

Naudas plūsma

– 9 630 441

13 389 861

23 807 058

13 000 201

21 372 166

ROCE (%)

– 2,4 %

– 5,3 %

– 6,2 %

– 0,6 %

7,2 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

1,2 %

22. ražojums. Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

96 507

101 504

97 341

96 320

95 672

Imports

Apjoms (t)

32 581

38 782

39 719

42 510

42 701

Tirgus daļa (%)

33,8 %

38,2 %

40,8 %

44,1 %

44,6 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

6 941

6 167

6 118

5 846

6 300

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

6 %

7 %

6 %

6 %

6 %

Ražošanas apjoms (t)

116 630

124 135

101 291

101 831

92 357

Pārdošanas apjoms ES (t)

61 822

61 708

56 802

53 196

52 083

Tirgus daļa (%)

64,1 %

60,8 %

58,4 %

55,2 %

54,4 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

7 913

7 740

8 318

7 361

7 993

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

3,1 %

5,9 %

– 0,4 %

– 0,1 %

1,2 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

11 180

11 211

10 369

9 779

9 317

Krājumi

7 452

9 389

10 455

8 690

11 688

Naudas plūsma

19 858 477

10 438 041

– 48 885 671

4 038 078

– 22 872 178

ROCE (%)

22,7 %

– 4,3 %

– 58,1 %

– 33,4 %

– 50,5 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

21,2 %

23. ražojums. Nesošās caurules un caurulītes

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

68 824

72 805

67 249

59 867

65 355

Imports

Apjoms (t)

7 489

9 426

11 944

9 773

8 663

Tirgus daļa (%)

10,9 %

12,9 %

17,8 %

16,3 %

13,3 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 069

1 626

1 749

1 630

1 608

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

68 %

64 %

53 %

52 %

63 %

Ražošanas apjoms (t)

64 972

65 475

58 407

52 494

57 657

Pārdošanas apjoms ES (t)

61 324

63 378

55 304

50 092

56 691

Tirgus daļa (%)

89,1 %

87,1 %

82,2 %

83,7 %

86,7 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

2 023

2 003

1 925

1 804

1 837

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

4,6 %

4,9 %

– 6,7 %

– 9,2 %

– 1,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

332

322

306

274

280

Krājumi

1 285

1 433

2 591

1 452

2 429

Naudas plūsma

3 499 664

3 928 566

5 055 796

– 791 310

– 620 461

ROCE (%)

0,9 %

– 3,3 %

– 64,7 %

– 54,5 %

– 28,1 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

12,5 %

25. ražojums. Lielas metinātas caurules

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

669 846

1 041 055

427 457

586 746

1 804 463

Imports

Apjoms (t)

286 939

411 273

209 524

159 219

1 044 534

Tirgus daļa (%)

42,8 %

39,5 %

49,0 %

27,1 %

57,9 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

1 070

793

904

772

936

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

26 %

32 %

29 %

35 %

65 %

Ražošanas apjoms (t)

1 333 900

1 150 000

1 034 600

1 086 300

1 500 000

Pārdošanas apjoms ES (t)

382 758

624 819

216 243

426 937

759 478

Tirgus daļa (%)

57,1 %

60,0 %

50,6 %

72,8 %

42,1 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

894

887

835

771

766

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

3,0 %

– 6,1 %

– 2,7 %

– 0,6 %

0,0 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

1 512

1 545

1 365

1 372

1 326

Krājumi

322 722

600 020

633 600

727 048

1 139 429

Naudas plūsma

197 726 967

– 97 558 802

94 492 289

– 70 888 943

13 666 659

ROCE (%)

– 15,8 %

– 23,5 %

– 17,7 %

– 6,7 %

9,1 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 22,0 %

26. ražojums. Citādas metinātas caurulītes

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

2 385 499

3 121 613

3 126 300

3 286 436

3 352 661

Imports

Apjoms (t)

474 949

491 934

510 548

540 386

571 167

Tirgus daļa (%)

19,9 %

15,8 %

16,3 %

16,4 %

17,0 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

1 352

1 376

1 397

1 262

1 431

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

57 %

57 %

57 %

58 %

60 %

Ražošanas apjoms (t)

2 384 152

3 166 935

3 144 492

3 190 480

3 301 195

Pārdošanas apjoms ES (t)

1 907 944

2 622 348

2 588 536

2 721 349

2 765 915

Tirgus daļa (%)

80,0 %

84,0 %

82,8 %

82,8 %

82,5 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

1 024

1 013

984

942

1 062

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

1,2 %

2,4 %

1,7 %

4,2 %

4,3 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

3 024

3 013

3 011

3 089

3 025

Krājumi

125 621

84 268

100 035

120 308

120 420

Naudas plūsma

66 281 502

68 619 951

77 514 611

87 283 492

106 630 804

ROCE (%)

9,1 %

11,5 %

8,8 %

12,8 %

19,3 %


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

– 34,8 %

28. ražojums. Tērauda stieples

Dati par kalendāro gadu

2013

2014

2015

2016

2017

Patēriņš (t)

1 318 451

1 517 192

1 480 243

1 513 248

1 505 202

Imports

Apjoms (t)

574 083

722 773

692 918

736 623

722 858

Tirgus daļa (%)

43,5 %

47,6 %

46,8 %

48,7 %

48,0 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

781

729

722

626

708

ES ražotāju stāvoklis

Jaudas izmantojums (%)

73 %

75 %

77 %

73 %

71 %

Ražošanas apjoms (t)

899 763

932 496

940 169

886 666

900 054

Pārdošanas apjoms ES (t)

744 368

794 419

787 325

776 626

782 344

Tirgus daļa (%)

56,5 %

52,4 %

53,2 %

51,3 %

52,0 %

Vienības pārdošanas cena (EUR/t)

940

909

840

832

905

Neto peļņa/zaudējumi no ES pārdevumiem (%)

0,5 %

0,0 %

1,1 %

2,6 %

0,8 %

Nodarbinātība (perioda beigās)

3 387

3 395

3 429

3 459

3 408

Krājumi

 

 

 

 

 

Naudas plūsma

66 281 502

68 619 951

77 514 611

87 283 492

106 630 804

ROCE (%)

 

 

 

 

 


Cenu salīdzinājums 2017. gadam

 

Cenu samazinājums

21,8 %


IV PIELIKUMS. Ražojumu saraksts, kuru izcelsme ir jaunattīstības valstīs, uz kurām attiecas pagaidu pasākumi

Valsts/ražojuma grupa

1

2

3

4

5

6

7

8

9

12

13

14

15

16

17

18

20

21

22

23

25

26

28

Afganistāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Albānija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Angola

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Antigva un Barbuda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Argentīna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Armēnija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bahreinas Karaliste

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bangladeša

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Barbadosa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Beliza

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Benina

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bolīvijas Daudznāciju Valsts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Botsvāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Brazīlija

x

x

 

 

 

x

x

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

Brunejas Darusalamas Valsts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Burkinafaso

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Burundi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kaboverde

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kambodža

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kamerūna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Centrālāfrikas Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Čada

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Čīle

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ķīna

 

 

x

x

 

x

 

x

 

x

 

 

x

 

 

x

 

x

x

x

x

x

x

Kolumbija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kongo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kostarika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kotdivuāra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuba

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kongo Demokrātiskā Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Džibutija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dominika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dominikānas Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ekvadora

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ēģipte

x

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Salvadora

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Fidži

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gabona

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gambija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gruzija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gana

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Grenāda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gvatemala

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gvineja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gvineja-Bisava

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gajāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Haiti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Hondurasa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Honkonga, Ķīna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Indija

x

x

x

x

x

x

x

 

x

 

 

x

x

 

 

 

x

 

x

x

 

x

 

Indonēzija

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jamaika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jordānija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kazahstāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kenija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kuveitas Valsts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kirgizstānas Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Laosas Tautas Demokrātiskā Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lesoto

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Libērija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Makao, Ķīna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Madagaskara

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Malāvija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Malaizija

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Maldīvija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mali

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mauritānija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Maurīcija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Meksika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Moldovas Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mongolija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Melnkalne

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Maroka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mozambika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mjanma

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Namībija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nepāla

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nikaragva

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nigēra

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Nigērija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Omāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pakistāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Panama

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Papua-Jaungvineja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Paragvaja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Peru

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Filipīnas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Katara

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ruanda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sentkitsa un Nevisa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sentlūsija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sentvinsenta un Grenadīnas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Samoa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Saūda Arābijas Karaliste

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

Senegāla

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Seišelas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sjerraleone

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zālamana Salas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dienvidāfrika

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Šrilanka

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Surinama

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svazilenda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tadžikistāna

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tanzānija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Taizeme

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika

 

 

 

 

x

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

x

 

 

 

 

 

Togo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tonga

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Trinidāda un Tobāgo

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tunisija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Turcija

x

x

 

x

x

 

 

 

x

x

x

 

 

x

x

 

x

x

 

 

x

x

x

Uganda

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ukraina

x

x

 

 

 

 

x

 

 

 

x

x

 

x

x

 

x

x

x

 

 

 

x

Apvienotie Arābu Emirāti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

x

 

Urugvaja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vanuatu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Venecuēlas Bolivāra Republika

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vjetnama

 

x

 

x

 

 

 

 

x

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jemena

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zambija

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Zimbabve

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


V PIELIKUMS. Tarifa kvotas

Ražojuma numurs

Kārtas numurs

Ražojuma kategorija

KN kodi

Tarifa kvotas apjoms (t neto)

Papildu nodokļa likme

1

09.8501

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7208 10 00 , 7208 25 00 , 7208 26 00 , 7208 27 00 , 7208 36 00 , 7208 37 00 , 7208 38 00 , 7208 39 00 , 7208 40 00 , 7208 52 99 , 7208 53 90 , 7208 54 00 , 7211 14 00 , 7211 19 00 , 7212 60 00 , 7225 19 10 , 7225 30 10 , 7225 30 30 , 7225 30 90 , 7225 40 15 , 7225 40 90 , 7226 19 10 , 7226 91 20 , 7226 91 91 , 7226 91 99

4 269 009

25 %

2

09.8502

Neleģētā un citādas leģētā tērauda loksnes, auksti velmētas

7209 15 00 , 7209 16 90 , 7209 17 90 , 7209 18 91 , 7209 25 00 , 7209 26 90 , 7209 27 90 , 7209 28 90 , 7209 90 20 , 7209 90 80 , 7211 23 20 , 7211 23 30 , 7211 23 80 , 7211 29 00 , 7211 90 20 , 7211 90 80 , 7225 50 20 , 7225 50 80 , 7226 20 00 , 7226 92 00

1 318 865

25 %

3

09.8503

Elektrotehniskās loksnes (izņemot GOES)

7209 16 10 , 7209 17 10 , 7209 18 10 , 7209 26 10 , 7209 27 10 , 7209 28 10 , 7225 19 90 , 7226 19 80

178 704

25 %

4

09.8504

Loksnes ar metālisku pārklājumu

7210 20 00 , 7210 30 00 , 7210 41 00 , 7210 49 00 , 7210 61 00 , 7210 69 00 , 7210 90 80 , 7212 20 00 , 7212 30 00 , 7212 50 20 , 7212 50 30 , 7212 50 40 , 7212 50 61 , 7212 50 69 , 7212 50 90 , 7225 91 00 , 7225 92 00 , 7226 99 10 , 7226 99 30 , 7226 99 70

2 115 054

25 %

5

09.8505

Loksnes ar organisku pārklājumu

7210 70 80 , 7212 40 80

414 324

25 %

6

09.8506

Skārda velmētavu ražojumi

7209 18 99 , 7210 11 00 , 7210 12 20 , 7210 12 80 , 7210 50 00 , 7210 70 10 , 7210 90 40 , 7212 10 10 , 7212 10 90 , 7212 40 20

367 470

25 %

7

09.8507

Neleģētā un citādas leģētā tērauda quarto plāksnes

7208 51 20 , 7208 51 91 , 7208 51 98 , 7208 52 91 , 7208 90 20 , 7208 90 80 , 7210 90 30 , 7225 40 12 , 7225 40 40 , 7225 40 60 , 7225 99 00

1 442 988

25 %

8

09.8508

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, karsti velmētas

7219 11 00 , 7219 12 10 , 7219 12 90 , 7219 13 10 , 7219 13 90 , 7219 14 10 , 7219 14 90 , 7219 22 10 , 7219 22 90 , 7219 23 00 , 7219 24 00 , 7220 11 00 , 7220 12 00

193 049

25 %

9

09.8509

Nerūsējošā tērauda loksnes un sloksnes, auksti velmētas

7219 31 00 , 7219 32 10 , 7219 32 90 , 7219 33 10 , 7219 33 90 , 7219 34 10 , 7219 34 90 , 7219 35 10 , 7219 35 90 , 7219 90 20 , 7219 90 80 , 7220 20 21 , 7220 20 29 , 7220 20 41 , 7220 20 49 , 7220 20 81 , 7220 20 89 , 7220 90 20 , 7220 90 80

476 161

25 %

12

09.8512

Neleģēti un citādi leģēti šķirņu velmējumi un vieglie profili

7214 30 00 , 7214 91 10 , 7214 91 90 , 7214 99 31 , 7214 99 39 , 7214 99 50 , 7214 99 71 , 7214 99 79 , 7214 99 95 , 7215 90 00 , 7216 10 00 , 7216 21 00 , 7216 22 00 , 7216 40 10 , 7216 40 90 , 7216 50 10 , 7216 50 91 , 7216 50 99 , 7216 99 00 , 7228 10 20 , 7228 20 10 , 7228 20 91 , 7228 30 20 , 7228 30 41 , 7228 30 49 , 7228 30 61 , 7228 30 69 , 7228 30 70 , 7228 30 89 , 7228 60 20 , 7228 60 80 , 7228 70 10 , 7228 70 90 , 7228 80 00

728 270

25 %

13

09.8513

Armatūras stieņi

7214 20 00 , 7214 99 10

714 964

25 %

14

09.8514

Nerūsējošā tērauda stieņi un vieglie profili

7222 11 11 , 7222 11 19 , 7222 11 81 , 7222 11 89 , 7222 19 10 , 7222 19 90 , 7222 20 11 , 7222 20 19 , 7222 20 21 , 7222 20 29 , 7222 20 31 , 7222 20 39 , 7222 20 81 , 7222 20 89 , 7222 30 51 , 7222 30 91 , 7222 30 97 , 7222 40 10 , 7222 40 50 , 7222 40 90

82 156

25 %

15

09.8515

Nerūsējošā tērauda stiepļu stieņi

7221 00 10 , 7221 00 90

32 744

25 %

16

09.8516

Neleģētā un citādi leģētā tērauda stiepļu stieņi

7213 10 00 , 7213 20 00 , 7213 91 10 , 7213 91 20 , 7213 91 41 , 7213 91 49 , 7213 91 70 , 7213 91 90 , 7213 99 10 , 7213 99 90 , 7227 10 00 , 7227 20 00 , 7227 90 10 , 7227 90 50 , 7227 90 95

1 058 110

25 %

17

09.8517

Dzelzs un neleģētā tērauda leņķi, fasonprofili un speciālie profili

7216 31 10 , 7216 31 90 , 7216 32 11 , 7216 32 19 , 7216 32 91 , 7216 32 99 , 7216 33 10 , 7216 33 90

167 817

25 %

18

09.8518

Rievkonstrukcijas

7301 10 00

24 854

25 %

20

09.8520

Gāzes caurules

7306 30 41 , 7306 30 49 , 7306 30 72 , 7306 30 77

185 280

25 %

21

09.8521

Dobie profili

7306 61 10 , 7306 61 92 , 7306 61 99

387 343

25 %

22

09.8522

Nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes

7304 11 00 , 7304 22 00 , 7304 24 00 , 7304 41 00 , 7304 49 10 , 7304 49 93 , 7304 49 95 , 7304 49 99

22 818

25 %

23

09.8523

Nesošās caurules un caurulītes

7304 51 12 , 7304 51 18 , 7304 59 32 , 7304 59 38

5 549

25 %

25

09.8525

Lielas metinātas caurules

7305 11 00 , 7305 12 00 , 7305 19 00 , 7305 20 00 , 7305 31 00 , 7305 39 00 , 7305 90 00

258 133

25 %

26

09.8526

Citādas metinātas caurulītes

7306 11 10 , 7306 11 90 , 7306 19 10 , 7306 19 90 , 7306 21 00 , 7306 29 00 , 7306 30 11 , 7306 30 19 , 7306 30 80 , 7306 40 20 , 7306 40 80 , 7306 50 20 , 7306 50 80 , 7306 69 10 , 7306 69 90 , 7306 90 00

296 274

25 %

28

09.8528

Neleģētā tērauda stieples

7217 10 10 , 7217 10 31 , 7217 10 39 , 7217 10 50 , 7217 10 90 , 7217 20 10 , 7217 20 30 , 7217 20 50 , 7217 20 90 , 7217 30 41 , 7217 30 49 , 7217 30 50 , 7217 30 90 , 7217 90 20 , 7217 90 50 , 7217 90 90

393 031

25 %