18.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 123/85


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/732

(2018. gada 17. maijs)

par kopīgu metodoloģiju alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Lai noteiktu Direktīvas 2014/94/ES 7. panta 3. punkta izpildei vispiemērotāko metodoloģiju, Komisija konkursa kārtībā uzdeva Vācijas Enerģētikas aģentūrai (DENA) veikt pētījumu, kas ļautu noteikt, kāda varētu būt kopīga metodoloģija alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai (2).

(2)

Pētījumā tika analizētas četras galvenās iespējas. Komisija izskatīja visas minētās iespējas. Tika konstatēts, ka vispilnīgākais risinājums ir tas, saskaņā ar kuru degvielu cenas izsaka kā attiecīgās valūtas daudzumu uz 100 km, ņemot vērā degvielas cenu par vienību, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/6/EK (3), un transportlīdzekļu degvielas patēriņu, kas norādīts atbilstības sertifikātā, un ka šis risinājums balstās uz izmērāmiem datiem. Minētajā risinājumā ņem vērā ne tikai degvielas enerģijas saturu, bet arī citus faktorus, kas saistīti ar degvielas izmaksām uz veikto attālumu, jo īpaši to attiecīgo tehnoloģiju energoefektivitāti, kas saistītas ar dažādu degvielu izmantošanu transportlīdzeklī.

(3)

Saskaņā ar patērētāju aptauju par degvielas cenu salīdzināšanu (4), ko konkursa kārtībā veica Fédération Internationale de l'Automobile, patērētāji atbalsta metodoloģiju, ar kuru degvielu cenas izsaka kā attiecīgās valūtas daudzumu uz 100 km.

(4)

Izvēlētajai metodoloģijai būtu jādod iespēja lietotājiem veikt tiešu salīdzinājumu, kas aptvertu visus svarīgākos faktorus, arī ņemot vērā nākotnes pirkuma izvēli. Tādējādi šķiet, ka šī metodoloģija ir vispiemērotākā tam, lai palielinātu patērētāju informētību un degvielas cenu pārredzamību. Tā ir vislabāk piemērota arī vispārīgākiem Direktīvas 2014/94/ES mērķiem, kas vienlīdz ņemti vērā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā (5), kura pieņemta saistībā ar enerģētikas savienību, proti, sekmēt enerģijas avotu diversifikāciju transporta nozarē un samazināt CO2 un citu piesārņotāju emisijas šajā jomā.

(5)

Aprēķinot degvielas cenas, būtu jāizmanto degvielas patēriņa vērtība, kas norādīta transportlīdzekļu atbilstības sertifikātā Šī vērtība ir balstīta uz vieglajiem transportlīdzekļiem paredzēto pasaules mēroga testa procedūru (WLTP) (6); no 2017. gada septembra tā attiecas uz jauniem transportlīdzekļu tipiem, bet no 2018. gada septembra tā attieksies uz visiem jaunajiem transportlīdzekļiem. Šī testa procedūra aizstāj šobrīd izmantoto Eiropas Jauno braukšanas ciklu (NEDC). WLTP paredz stingrākus testēšanas apstākļus un reālistiskāku degvielas patēriņu, sniedzot labumu patērētājiem. Atsauce uz šīm vērtībām atbilst patērētājiem domātai informācijai, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK (7) attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību, kā arī ņem vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/948 (8).

(6)

Tā kā transportlīdzekļu atbilstības sertifikātos nav norādītas degvielas patēriņa vērtības attiecībā uz biodegvielas maisījumiem ar benzīnu vai dīzeļdegvielu (9), dalībvalstis šādu vērtību noteikšanai var izmantot savus datus.

(7)

Lai metodoloģija būtu izmantojama jebkurā brīdī, degvielas cenai, ko ņem vērā, vajadzētu būt attiecīgās degvielas vidējai cenai par parasto vienību laikposmā, kas nav ilgāks par pēdējo kalendāro ceturksni pirms aprēķināšanas brīža.

(8)

Sakarā ar to, ka pastāv ierobežojumi salīdzinājumu attēlošanai degvielas uzpildes stacijās, būtu jāprecizē, ka šādas metodoloģijas izmantošana paredz noteikt vieglo automobiļu paraugus, kas vismaz svara un jaudas ziņā ir salīdzināmi, bet izmanto dažādas degvielas.

(9)

Lai vēl vairāk atvieglotu salīdzināšanu, ko veic, balstoties uz šajā regulā noteikto metodoloģiju, dalībvalstis var izmantot digitalizācijas piedāvātās iespējas, piemēram, tiešsaistes rīkus. Šādiem rīkiem būtu jādod iespēja iegūtu individuālu informāciju attiecībā uz visiem tirgū esošajiem transportlīdzekļu modeļiem vai lielāko to daļu. Šādiem rīkiem būtu jāpiedāvā iespēja pievienot arī citu informāciju.

(10)

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) Komisijas daudzgadu darba programmā finansiālās palīdzības sniegšanai transporta nozarē 2014.–2020. gadā (10) paredzētas darbības, ar kurām palīdz dalībvalstīm īstenot Direktīvu 2014/94/ES. Saskaņā ar minēto darba programmu mērķis ir īpaši atbalstīt minētās direktīvas 7. panta 3. punkta konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs un palīdzēt dalībvalstīm patērētājiem paredzētu informāciju darīt pieejamu ar digitālu rīku palīdzību.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir atbilstoši atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 9. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uz cenām, kas izteiktas kā attiecīgās valūtas daudzums uz 100 km, balstītā kopīgā metodoloģija alternatīvu degvielu vienības cenu salīdzināšanai Direktīvas 2014/94/ES 7. panta 3. punkta nozīmē ir noteikta pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To sāk piemērot 24 mēnešus pēc stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 17. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.

(2)  https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/2017-01-fuel-price-comparison.pdf

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/6/EK par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas (OV L 80, 18.3.1998., 27. lpp.).

(4)  https://publications.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/4e8d1774-fa70-11e7-b8f5-01aa75ed71a1

(5)  COM(2016) 501 final.

(6)  Komisijas 2017. gada 1. jūnija Regula (ES) 2017/1151, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK, Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/94/EK attiecībā uz patērētājiem domātas informācijas pieejamību par degvielas ekonomiju un CO2 emisijām saistībā ar jaunu vieglo automobiļu tirdzniecību (OV L 12, 18.1.2000., 16. lpp.).

(8)  Komisijas 2017. gada 31. maija Ieteikums (ES) 2017/948 par to degvielas patēriņa un CO2 emisijas vērtību izmantošanu, kurām veikta tipa apstiprināšana un kuras izmērītas atbilstoši pasaulē saskaņotajai vieglo transportlīdzekļu testēšanas procedūrai, kad patērētājiem tiek darīta pieejama informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/94/EK (OV L 142, 2.6.2017., 100. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK.

(10)  Komisijas 2014. gada 26. marta Lēmums C(2014) 1921 ar grozījumiem.


PIELIKUMS

1.

Šajā pielikumā izklāstītā kopīgā metodoloģija attiecas uz alternatīvajām degvielām, kas definētas Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 1) punktā.

2.

Šī metodoloģija paredz pamata aprēķinus, kas, balstoties uz vieglo automobiļu paraugiem, ko noteikušas dalībvalstis un kas vismaz svara un jaudas ziņā ir salīdzināmi, bet izmanto dažādas degvielas, ļauj veikt indikatīvus cenu salīdzinājumus nolūkā tos norādīt degvielas uzpildes stacijās, kā minēts Direktīvas 2014/94/ES 7. panta 3. punkta pirmajā daļā.

3.

Metodoloģija nosaka, kā šādas salīdzināšanas nolūkos benzīna, dīzeļdegvielas un alternatīvo degvielu cenas izsaka kā attiecīgās valūtas daudzumu uz 100 km. Aprēķini balstās uz šādiem faktoriem:

a)

attiecīgā transportlīdzekļa degvielas patēriņš uz 100 km, kas norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (1) 18. pantā minētajos transportlīdzekļu atbilstības sertifikātos;

b)

attiecīgā gadījumā biodegvielas maisījumu ar benzīnu vai dīzeļdegvielu patēriņš uz 100 km, ko noteikušas dalībvalstis (2);

c)

attiecīgo degvielu tirgus cenas par vienību, kas saskaņā ar Direktīvu 98/6/EK attiecīgajā dalībvalstī izteiktas attiecīgajā valūtā par attiecīgo vienību (turpmāk “parastā vienība”).

4.

Cenu, kas izteikta kā attiecīgās valūtas daudzums uz 100 km, aprēķina šādi:

degvielas cena attiecīgajā valūtā par parasto vienību × degvielas patēriņš uz 100 km.

5.

Izmantotā degvielu cena par parasto vienību ir vidējā cena laikposmā, kas nav ilgāks par pēdējo kalendāro ceturksni pirms aprēķināšanas brīža.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/30/EK, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK.