2.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 91/2003 (3) ir vairākkārt būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Dzelzceļš ir svarīga Savienības transporta tīkla daļa.

(3)

Statistika par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu ir nepieciešama, lai Komisija varētu uzraudzīt un attīstīt kopējo transporta politiku, kā arī transporta elementus politikai, kas attiecas uz reģioniem un uz Eiropas komunikāciju tīkliem.

(4)

Statistika par dzelzceļa drošību ir arī vajadzīga, lai Komisija varētu sagatavot un uzraudzīt Savienības pasākumus transporta drošības jomā. Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra vāc datus par negadījumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (5) I pielikumu attiecībā uz kopīgiem drošības rādītājiem un kopīgām metodēm negadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai.

(5)

Savienības līmeņa statistika par dzelzceļa transportu ir arī vajadzīga, lai izpildītu pārraudzības uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (6) 15. pantā.

(6)

Savienības līmeņa statistika par visiem pārvadājumu veidiem būtu jāvāc saskaņā ar vienotiem jēdzieniem un standartiem, lai sasniegtu pilnīgāko pielietojamo salīdzināmību starp pārvadājuma veidiem.

(7)

Ir svarīgi izvairīties no darba dublēšanās un optimāli izmantot esošo informāciju, kuru iespējams lietot statistikas vajadzībām. Šajā sakarā un lai Savienības pilsoņiem un citām ieinteresētām personām sniegtu viegli pieejamu un lietderīgu informāciju par dzelzceļa pārvadājumu drošību un dzelzceļa sistēmas, tostarp dzelzceļa infrastruktūras, savstarpēju izmantojamību, starp Komisijas dienestiem un attiecīgajām vienībām, tostarp starptautiskā līmenī, būtu jānoslēdz atbilstīgi sadarbības nolīgumi par statistikas pasākumiem.

(8)

Sagatavojot Eiropas statistiku, būtu jānodrošina līdzsvars starp lietotāju vajadzībām un slogu respondentiem.

(9)

Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par pieredzi, ko tā guvusi, piemērojot Regulu (EK) Nr. 91/2003, Komisija minēja to, ka ilgtermiņa norišu dēļ var nākties atteikties no datiem vai vienkāršot datus, ko jau vāc saskaņā ar minēto regulu, un ka mērķis ir samazināt datu nosūtīšanas periodu gada datiem par dzelzceļa pasažieriem. Komisijai būtu jāturpina regulāri sniegt ziņojumus par šīs regulas īstenošanu.

(10)

To publisko un privāto dzelzceļa uzņēmumu kopesamība, kuri veic darbību komerciālā dzelzceļa tirgū, nosaka vajadzību pēc skaidri noteiktiem statistikas datiem, kuru sniegšana jāveic visiem dzelzceļa uzņēmumiem, bet izplatīšana – Savienības statistikas iestādei (Eurostat).

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopējus statistikas standartus, kas ļautu sagatavot saskaņotus datus un kas būtu jāīsteno katrā dalībvalstī par oficiālās statistikas izveidi atbildīgu organizāciju un iestāžu vadībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga vai iedarbības dēļ minētos mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (7) paredz pamatprincipu kopumu attiecībā uz noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

(13)

Lai atspoguļotu jaunas norises dalībvalstīs, vienlaikus visā Savienībā nodrošinot saskaņotu dzelzceļa pārvadājumu datu vākšanu, un lai saglabātu dalībvalstu nosūtīto datu augstu kvalitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas grozīšanu, lai pielāgotu tehniskās definīcijas un paredzētu papildu tehniskās definīcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, ka ar minētajiem deleģētajiem aktiem netiek radīts ievērojams papildu slogs dalībvalstīm vai respondentiem.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tās informācijas specifikāciju, kas sniedzama ziņojumiem par rezultātu kvalitāti un salīdzināmību, kā arī kārtību, kādā Komisija (Eurostat) izplata minētos rezultātus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(16)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

a)

dzelzceļa uzņēmumus, kas pilnībā vai galvenokārt darbojas rūpniecības vai līdzīgos objektos, tajā skaitā ostās;

b)

dzelzceļa uzņēmumus, kas galvenokārt sniedz vietēja rakstura tūrisma pakalpojumus, piemēram, saglabājamā vēsturiskā tvaika lokomotīvju dzelzceļā.

1)

“ziņotājvalsts” ir dalībvalsts, kas pārsūta datus Statistikas birojam;

2)

“valsts iestādes” ir valsts statistikas institūti un citas struktūras, kas katrā dalībvalstī atbild par Eiropas statistikas izveidi;

3)

“dzelzceļš” ir satiksmes līnija, kas izveidota no sliedēm tikai dzelzceļa transportlīdzekļiem;

4)

“dzelzceļa transportlīdzeklis” ir pārvietojama iekārta, kas pārvietojas tikai pa sliedēm un kas pārvietojas ar savu pašas jaudu (velkošie transportlīdzekļi) vai ko velk cits transportlīdzeklis (pasažieru vagoni, drezīnas piekabes, bagāžas un kravas vagoni);

5)

“dzelzceļa uzņēmums” ir jebkurš publisks vai privāts uzņēmums, kas sniedz kravu un/vai pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus pa dzelzceļu. Uzņēmumi, kuru vienīgā nodarbošanās ir sniegt pakalpojumus pasažieru pārvadāšanai pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām, nav iekļauti šīs definīcijas jomā;

6)

“kravu pārvadāšana pa dzelzceļu” ir kravu pārvietošana no iekraušanas vietas līdz izkraušanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus;

7)

“pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu” ir pasažieru pārvietošana no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai, izmantojot dzelzceļa transportlīdzekļus. Pasažieru pārvadāšana pa metro, tramvaja un/vai vieglā dzelzceļa līnijām nav iekļauta šīs definīcijas jomā;

8)

“metro” (arī zināms kā “apakšzemes dzelzceļš” vai “metropolitēns”) ir elektriskais dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai ar pārvadājumu jaudu lielam satiksmes apjomam, un tam ir raksturīgas ekskluzīvas ceļa tiesības, vairāku vagonu vilcieni, paātrināšanās līdz lielam ātrumam, ātrs paātrinājums un sarežģīta signalizācija, kā arī pārbrauktuvju neesamība, lai nodrošinātu ļoti biežu vilcienu kursēšanu un augstu perona noslodzi. Metro ir arī raksturīgas tuvu novietotas stacijas, parasti tas nozīmē 700 līdz 1 200 metru attālumu starp stacijām. “Liels ātrums” ir tāds salīdzinājumā ar tramvajiem, un ar to šeit saprot apmēram 30 līdz 40 km/h īsākos attālumos un 40 līdz 70 km/h garākos attālumos;

9)

“tramvajs” ir pasažieru transportlīdzeklis, kas izveidots tā, lai sasēdinātu tajā vairāk nekā deviņas personas (tajā skaitā vadītāju), kas ir pieslēgts pie elektrības vadiem vai ko ar dzinējspēku apgādā dīzeļdzinējs, un kas pārvietojas pa sliedēm;

10)

“vieglais dzelzceļš” ir dzelzceļš pasažieru pārvadāšanai, kam bieži izmanto ar elektrību darbināmus vagonus, kas pārvietojas pa sliedēm un kas darbojas pa vienam vai mazos vilcienos uz fiksētām divsliežu līnijām. Attālums starp stacijām/pieturvietām parasti ir mazāks nekā 1 200 metru. Salīdzinot ar metro, vieglais dzelzceļš ir vieglāk būvēts, ir konstruēts zemākam satiksmes apjomam un parasti pa to pārvietojas ar mazākiem ātrumiem. Dažreiz ir grūti precīzi nodalīt vieglā dzelzceļa līnijas un tramvaja līnijas; tramvaja līnijas, galvenokārt, nav nodalītas no ceļu satiksmes, turpretī vieglā dzelzceļa līnijas var būt nodalītas no citām sistēmām;

11)

“iekšzemes pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ziņotājvalstī. Tie var ietvert tranzītu caur citu valsti;

12)

“starptautiskie pārvadājumi” ir pārvadājumi pa dzelzceļu starp vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) ziņotājvalstī un vietu (iekraušanas/iekāpšanas vai izkraušanas/izkāpšanas vieta) citā valstī;

13)

“tranzīts” ir pārvadājumi pa dzelzceļu caur ziņotājvalsti starp divām vietām (iekraušanas/iekāpšanas vieta un izkraušanas/izkāpšanas vieta), kas atrodas ārpus ziņotājvalsts. Transporta darbības, kas ietver kravu/pasažieru iekraušanu/iekāpšanu vai izkraušanu/izkāpšanu no cita transporta veida vai citā transporta veidā uz ziņotājvalsts robežas, neuzskata par tranzītu;

14)

“dzelzceļa pasažieris” ir jebkura persona, kas veic braucienu pa dzelzceļu, izņemot vilciena apkalpes locekļus. Negadījumu statistikā ieskaita pasažierus, kas cenšas iekāpt vilcienā, kas kustas, vai izkāpt no tā;

15)

“pasažieru skaits” ir dzelzceļa pasažieru veikto braucienu skaits, kur katrs ceļojums ir definēts kā pārvietošanās no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai ar pārsēšanos no viena dzelzceļa transportlīdzeklī citā vai bez tās. Ja pasažieri izmanto vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, viņus nepieskaita vairāk nekā vienu reizi;

16)

“pasažierkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo viena pasažiera pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

17)

“svars” ir kravu daudzums tonnās (1 000 kilogramu). Svaram, kas jāņem vērā, pieskaita papildus pārvesto kravu svaram, iepakojuma svaru un konteineru, maināmo virsbūvju, paliktņu, kā arī to autotransporta līdzekļu svaru, ko kombinētā transporta darbību gaitā pārvadā pa dzelzceļu. Ja kravas pārvadā, izmantojot vairāk nekā viena dzelzceļa uzņēmuma pakalpojumus, ja iespējams, šo kravu svaru nepieskaita vairāk nekā vienu reizi;

18)

“tonnkilometri” ir kravu pārvadāšanas mērvienība, kas atspoguļo vienas kravas tonnas (1 000 kilogrami) pārvešanu viena kilometra attālumā pa dzelzceļu. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

19)

“vilciens” ir viens vai vairāki dzelzceļa transportlīdzekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai drezīnas, vai viena drezīna, kas veic ceļu viena pati un kas pārvietojas ar attiecīgu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta sākumpunkta līdz noteiktam beigu punktam. Vienu lokomotīvi, tas ir, lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati, neuzskata par sastāvu;

20)

“vilcienkilometrs” ir mērvienība, kas atspoguļo vilciena pārvietošanos par vienu kilometru. Attālums, ko izmanto, ir attālums, kas faktiski veikts, ja tas zināms; citos gadījumos izmanto standarta tīkla attālumu no sākuma punkta līdz galamērķa punktam. Jāņem vērā tikai attālums, kas veikts ziņotājvalsts teritorijā;

21)

“sūtījums ar pilnīgi piekrautu vilcienu” ir jebkurš sūtījums, kas iekrauts vienā vai vairākos vagonos, kurus vienā laikā transportē viens nosūtītājs vienā stacijā un kurus sūta tālāk bez izmaiņām vilciena sastāvā uz viena kravas saņēmēja adresi vienā galamērķa stacijā;

22)

“sūtījums ar pilnīgi piekrautu vagonu” ir jebkurš sūtījums, kuram ir nepieciešama ekskluzīva (visa) vagona izmantošana neatkarīgi no tā, vai visa kravnesība ir izmantota vai ne;

23)

“LES (20 pēdu ekvivalenta mērvienība)” ir standarta vienība, kurai par pamatu ir 20 pēdu garš (6,10 metri) ISO konteiners, ko izmanto kā satiksmes plūsmu vai pārvadājumu jaudu statistikas mērvienību. Viens standarta 40′ ISO 1. sērijas konteiners atbilst 2 LES konteineriem. Maināmās virsbūves, kas mazākas par 20 pēdām, atbilst 0,75 LES, tās, kas ir no 20 pēdām līdz 40 pēdām lielas, – 1,5 LES, un tās, kas ir lielākas nekā 40 pēdas, – 2,25 LES.

a)

ikgadēju statistiku par kravu pārvadājumiem – sīki izstrādāts ziņojums (I pielikums);

b)

ikgadēju statistiku par pasažieru pārvadājumiem – sīki izstrādāts ziņojums (II pielikums);

c)

ceturkšņa statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (III pielikums);

d)

reģionālu statistiku par kravu un pasažieru pārvadājumiem (IV pielikums);

e)

statistiku par satiksmes plūsmām pa dzelzceļa tīklu (V pielikums).

a)

kopējais kravu pārvadājumu apjoms ir vismaz 200 000 000 tonnkilometru vai vismaz 500 000 tonnu;

b)

kopējais pasažieru pārvadājumu apjoms ir vismaz 100 000 000 pasažierkilometru.

a)

obligātiem apsekojumiem;

b)

administratīviem datiem, tostarp datiem, ko savākušas pārvaldes iestādes, jo īpaši dzelzceļa kravu pārvadājumu pavadzīmēm, ja tās pieejamas;

c)

statistiskā novērtējuma procedūrām;

d)

datiem, ko sniedz profesionālās organizācijas dzelzceļa nozarē;

e)

ad hoc pētījumiem.

a)

izvērtē Savienības, dalībvalstu un statistikas datu sniedzēju un lietotāju ieguvumus no sagatavotās statistikas salīdzinājumā ar tās izmaksām;

b)

novērtē nosūtīto datu kvalitāti, izmantotās datu vākšanas metodes un sagatavotās statistikas kvalitāti.