27.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 55/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2018/292

(2018. gada 26. februāris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām un veidlapām informācijas apmaiņai un palīdzības sniegšanai starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulu (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (1), un jo īpaši tās 25. panta 9. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka iestādes, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 izraudzītas par kompetentajām iestādēm, spēj efektīvi un laikus sadarboties un veikt informācijas apmaiņu, un savstarpēji sniegt pilnīgu palīdzību minētās regulas vajadzībām, ir lietderīgi ieviest kopīgas procedūras un veidlapas, kas informācijas apmaiņas un palīdzības nolūkā jāizmanto kompetentajām iestādēm, tai skaitā attiecībā uz palīdzības pieprasījumu iesniegšanu, apliecinājumiem par pieprasījumu saņemšanu un atbildēm uz šādiem pieprasījumiem.

(2)

Apmaiņai ar rakstveida informāciju būtu jāpalīdz kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus. Attiecīgā gadījumā (tai skaitā pirms rakstveida pieprasījuma nosūtīšanas) var notikt mutvārdu saziņa, lai sniegtu informāciju par topošu palīdzības pieprasījumu un lai apspriestu visus jautājumus, kas varētu ierobežot sniegto palīdzību. Steidzamības gadījumā vajadzētu būt arī pieļautai iespējai palīdzības pieprasījumu sniegt mutvārdos, ja steidzamības iemesls nav pieprasījuma iesniedzējas novēlota rīcība.

(3)

Regulā (ES) Nr. 596/2014 ir noteikts, ka kompetentajām iestādēm ir pienākums apmainīties ar informāciju un sniegt palīdzību. Tomēr vienīgi gadījumos, kad vienkāršs pieprasījums par informācijas apmaiņu nebūtu pietiekams, palīdzības pieprasījumiem pēc iespējas būtu jāietver liecības iegūšana vai pārbaude uz vietas, vai izmeklēšana. Tiek sagaidīts, ka kompetentā iestāde pirms palīdzības pieprasījuma iesniegšanas citas dalībvalsts kompetentajai iestādei būs veikusi visus pasākumus, kas praktiski iespējami tās piekritības teritorijā, tomēr ņemot vērā, ka šai iestādei pirms pieprasījuma iesniegšanas var nebūt iespējams izmantot pilnīgi visas izziņas metodes.

(4)

Nepieprasīta palīdzība būtu jāsniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, tai skaitā brīvprātīgi, ja kādas dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka tās rīcībā esošā informācija varētu būt noderīga kompetentajai iestādei.

(5)

Palīdzības pieprasījumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 būtu jāsniedz pietiekama informācija par pieprasījuma priekšmetu, tai skaitā par pieprasījuma iemeslu un tā kontekstu, lai dotu saņēmējiestādei iespēju izskatīt šo pieprasījumu efektīvi un ātri. Tas, ka tiek norādīti fakti, kas izraisa aizdomas, nebūtu jāuzskata par priekšnosacījumu tam, lai iesniedzējiestāde saņemtu palīdzību, ja lūgtā informācija ir vajadzīga iestādei, lai tā varētu veikt savus pienākumus.

(6)

Papildus veidlapu izmantošanai palīdzības pieprasījuma iesniegšanai un atbildei uz šādu pieprasījumu sadarbības procedūrām būtu jādod iespēja veikt un jāatvieglo saziņa, apspriešanās un mijiedarbība starp iesniedzējiestādi un saņēmējiestādi visā šajā procesā, lai nodrošinātu efektīvu informācijas vai palīdzības pieprasījumu izskatīšanu. Šīm procedūrām būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja savstarpēji sniegt atsauksmes par saņemtās informācijas vai palīdzības lietderīgumu, par gadījuma iznākumu, saistībā ar kuru palīdzība tika lūgta, un par šādas informācijas vai palīdzības sniegšanā konstatētajām problēmām.

(7)

Procedūrām un veidlapām informācijas apmaiņai un palīdzības sniegšanai būtu jānodrošina sniegtās vai nosūtītās informācijas konfidencialitāte un atbilstība noteikumiem par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.

(8)

Šī regula ir balstīta uz īstenošanas tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi EVTI.

(9)

EVTI nav veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par šīs regulas pamatā esošo īstenošanas tehnisko standartu projektu un nav analizējusi attiecīgo kompetento iestāžu potenciālās izmaksas un ieguvumus saistībā ar procedūrām un veidlapām, kas jāizmanto attiecīgajām kompetentajām iestādēm, ieviešanu, jo tas būtu bijis nesamērīgi attiecībā uz minēto standartu darbības jomu un ietekmi, ņemot vērā to, ka to adresāti būtu vienīgi dalībvalstu kompetentās iestādes, nevis tirgus dalībnieki.

(10)

EVTI ir lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu.

(11)

Lai nodrošinātu finanšu tirgu netraucētu darbību un ņemot vērā, ka Regula (ES) Nr. 596/2014 jau tiek piemērota, ir nepieciešams noteikt, ka šī regula stājas spēkā un to sāk piemērot uzreiz,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definēti termini

Šīs regulas vajadzībām “droši elektroniskie līdzekļi” ir elektronisks aprīkojums datu apstrādei (tai skaitā digitālajai kompresijai), glabāšanai un nosūtīšanai, izmantojot kabeļus, radio, optiskas tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, kas nodrošina, ka nosūtīšanas laikā tiek saglabāts informācijas pilnīgums, integritāte un konfidencialitāte.

2. pants

Kontaktpunkti

1.   Kompetentās iestādes šīs regulas vajadzībām norīko kontaktpunktus.

2.   Kompetentās iestādes 30 dienu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā par šiem kontaktpunktiem informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI). Nepieciešamības gadījumā tās sniedz EVTI atjauninātu informāciju.

3.   EVTI uztur un nepieciešamības gadījumā atjaunina saskaņā ar 1. punktu norīkoto kontaktpunktu sarakstu, kas pieejams kompetentajām iestādēm.

3. pants

Palīdzības pieprasījums

1.   Iesniedzējiestāde rakstveidā sagatavotu palīdzības pieprasījumu nosūta pa pastu, faksu vai ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem. Tā pieprasījumu adresē kontaktpunktam, ko saņēmējiestāde norīkojusi saskaņā ar 2. pantu.

2.   Palīdzības pieprasījumam kompetentā iestāde izmanto I pielikumā ietverto veidlapu un:

a)

detalizēti konkretizē nozīmīgo informāciju, ko iesniedzējiestāde vēlas saņemt no saņēmējiestādes;

b)

attiecīgā gadījumā apzina problēmas saistībā ar iegūstamās informācijas konfidencialitāti.

3.   Iesniedzējiestāde var pieprasījumam pievienot jebkuru dokumentu vai papildu materiālu, kas nepieciešams, lai pamatotu šo pieprasījumu.

4.   Steidzamības gadījumā iesniedzējiestāde palīdzības pieprasījumu var darīt zināmu mutiski. Ja vien saņēmējiestāde nepiekrīt citādai kārtībai, šo mutisko pieprasījumu pēc tam apstiprina rakstveidā bez liekas kavēšanās, izmantojot 1. punktā minētos līdzekļus.

4. pants

Saņemšanas apliecinājums

Saņēmējiestāde 10 darbdienu laikā pēc rakstveida palīdzības pieprasījuma saņemšanas nosūta pa pastu, faksu vai ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem saņemšanas apliecinājumu kontaktpunktam, kas norīkots saskaņā ar 2. pantu, ja vien šajā pieprasījumā nav norādīts citādi. Šo apliecinājumu par saņemšanu sniedz, izmantojot II pielikumā ietverto veidlapu, un, ja iespējams, tajā iekļauj norādi par aplēsto atbildes dienu.

5. pants

Atbilde uz palīdzības pieprasījumu

1.   Saņēmējiestāde uz palīdzības pieprasījumu atbild rakstveidā, izmantojot pastu, faksu vai ar drošiem elektroniskajiem līdzekļiem. Ja vien pieprasījumā nav norādīts citādi, atbildi adresē kontaktpunktam, kas norīkots saskaņā ar 2. pantu.

2.   Saņēmējiestāde atbild uz palīdzības pieprasījumu, izmantojot III pielikumā ietverto veidlapu un:

a)

pēc iespējas drīz jebkādā formā lūdz papildu paskaidrojumus, ja tai ir šaubas par pieprasītās informācijas konkrēto saturu;

b)

veic samērīgus, tās kompetencē ietilpstošus pasākumus, lai sniegtu lūgto palīdzību;

c)

nekavējoties un veidā, kas nodrošina, ka nepieciešami regulatīvie pasākumi tiek veikti lietderīgi, izpilda palīdzības pieprasījumus, ņemot vērā pieprasījuma sarežģītību un nepieciešamību iesaistīt trešās personas vai citu kompetento iestādi.

3.   Ja saņēmējiestāde pilnīgi vai daļēji atsakās rīkoties, lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, tā pēc iespējas drīz mutvārdos vai rakstveidā informē iesniedzējiestādi par savu lēmumu. Saņēmējiestāde saskaņā ar 1. punktu sniedz arī rakstveida atbildi, kurā norādīts, ar kuru no Regulas (ES) Nr. 596/2014 25. panta 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem tā pamatojusi savu atteikumu.

6. pants

Palīdzības pieprasījuma nosūtīšanas un izskatīšanas kārtība

1.   Iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde saistībā ar palīdzības pieprasījumu un tās atbildi sazinās, izmantojot visātrākos līdzekļus, pienācīgi ņemot vērā konfidencialitātes apsvērumus, sarakstes laikus, iesniedzamās dokumentācijas apjomu un to, cik viegli iesniedzējiestāde var piekļūt informācijai. Konkrētāk, iesniedzējiestāde nekavējoties atbild uz visiem saņēmējiestādes lūgumiem sniegt skaidrojumus.

2.   Kad saņēmējiestādei kļūst zināmi apstākļi, kas tās sagaidāmo atbildes dienu varētu aizkavēt par vairāk nekā 10 darbdienām, tā nekavējoties par to informē iesniedzējiestādi.

3.   Attiecīgā gadījumā saņēmējiestāde sniedz regulāras atsauksmes par pieprasījuma izskatīšanas gaitu, tai skaitā pārskatītas aplēses par sagaidāmo datumu, kurā tā sniegs atbildi iesniedzējiestādei.

4.   Ja iesniedzējiestāde uzskata, ka pieprasījums ir steidzams, kompetentās iestādes vienojas par to, cik bieži saņēmējiestāde sniegs iesniedzējiestādei atjauninātu informāciju.

5.   Saņēmējiestāde un iesniedzējiestāde sadarbojas, lai novērstu visas grūtības, kas var rasties pieprasījuma izpildes gaitā.

7. pants

Kārtība, kādā iesniedzams pieprasījums par liecības iegūšanu no personas

1.   Ja iesniedzējiestāde savā pieprasījumā iekļauj liecības iegūšanu no jebkuras personas izmeklēšanas vai pārbaudes ietvaros, saņēmējiestāde un iesniedzējiestāde, ievērojot esošos juridiskos ierobežojumus vai apgrūtinājumus un visas procesuālo prasību atšķirības, novērtē un ņem vērā:

a)

to personu tiesības, no kurām paredzēts iegūt liecību, un attiecīgā gadījumā arī jautājumus saistībā ar liecināšanu pret sevi;

b)

iesniedzējiestādes darbinieku dalības statusu (novērotāji vai aktīvi dalībnieki);

c)

saņēmējiestādes un iesniedzējiestādes personāla lomu liecības iegūšanā;

d)

to, vai personai, no kuras jāiegūst liecība, ir tiesības lūgt palīdzību juridiskajam pārstāvim un, ja tā, pārstāvja palīdzības apmēru liecības iegūšanas laikā, tostarp attiecībā uz visiem liecības ierakstiem vai ziņojumu;

e)

to, vai liecība ir jāiegūst brīvprātīgi vai piespiedu kārtā (ja pastāv šāds nošķīrums);

f)

to, vai, pamatojoties uz pieprasījuma laikā pieejamo informāciju, persona, no kuras jāiegūst liecība, ir izmeklēšanas lieciniece vai aizdomās turētais (ja pastāv šāds nošķīrums);

g)

to, vai, pamatojoties uz pieprasījuma laikā pieejamo informāciju, liecību varētu izmantot vai to paredzēts izmantot kriminālprocesā;

h)

liecības pieļaujamību iesniedzējiestādes piekritības teritorijā;

i)

liecības reģistrēšanu un piemērojamās procedūras, tostarp to, vai tā būs vienlaicīgs vai apkopots rakstisks protokols vai audio vai audiovizuāls ieraksts;

j)

procedūras par liecības sertificēšanu vai apstiprināšanu, ko veic personas, kas sniedz liecību, tostarp to, vai tas notiek pēc tam, kad liecība ir iegūta; kā arī

k)

kārtību, kādā saņēmējiestāde liecību nosūta iesniedzējiestādei, tai skaitā pieprasījuma formātu un termiņus.

2.   Saņēmējiestāde un iesniedzējiestāde nodrošina, ka ir paredzēti noteikumi personālam rīkoties efektīvi, tostarp noteikumi, ar ko personālam ļauj vienoties par jebkādu papildu informāciju, kas var būt nepieciešama, tostarp turpmāk minēto:

a)

datumu plānošana;

b)

to jautājumu saraksts, kas uzdodami personai, no kuras jāiegūst liecība;

c)

ceļošanas kārtība, tostarp nodrošinot, ka saņēmējiestāde un iesniedzējiestāde spēj satikties, lai izskatītu konkrēto jautājumu pirms liecības iegūšanas; kā arī

d)

valodu lietojums.

8. pants

Kārtība, kādā iesniedzams pieprasījums sākt izmeklēšanu vai veikt pārbaudi uz vietas

1.   Ja ir saņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 25. panta 6. punktu iesniegts pieprasījums veikt izmeklēšanu vai pārbaudi uz vietas, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde savstarpēji apspriežas par vislabāko veidu, kādā lietderīgi iesniegt palīdzības pieprasījumu, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 596/2014 25. panta 6. punkta trešās daļas a)–e) apakšpunktu, tostarp to, cik lietderīgi ir veikt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas.

2.   Saņēmējiestāde nodrošina, ka iesniedzējiestāde ir informēta par izmeklēšanas vai uz vietas veiktas pārbaudes gaitu, un laikus nosūta savus konstatējumus iesniedzējiestādei.

3.   Lemjot par to, vai sākt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

no iesniedzējiestādes saņemto palīdzības pieprasījumu saturu, tostarp jebkuru ierosinājumu par piemērotību kopīgi veikt izmeklēšanu vai pārbaudi uz vietas;

b)

to, vai tās atsevišķi apkopo informāciju par konkrētu jautājumu, kam ir pārrobežu ietekme, un vai minētais jautājums būtu piemērotāks kopīgai sadarbībai;

c)

tiesisko un normatīvo regulējumu katrā attiecīgajā valstī (tiesību sistēmā) – nodrošinot, ka abas iestādes labi izprot potenciālos juridiskos un citādus ierobežojumus saistībā ar kopīgu izmeklēšanu vai kopīgas pārbaudes veikšanu uz vietas un eventuālu turpmāku tiesvedību, tai skaitā jautājumus saistībā ar principu ne bis in idem;

d)

izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas nepieciešamo pārvaldību un virzību;

e)

varbūtējās izredzes, ka tās vienosies par faktu konstatēšanu;

f)

resursu piešķiršanu un tāda personāla iecelšanu, kas ir atbildīgs par izmeklēšanu vai pārbaudes veikšanu uz vietas;

g)

iespēju izveidot kopīgu rīcības plānu un katras iestādes darba grafiku;

h)

katras iestādes kopīgi vai atsevišķi veicamo darbību noteikšanu;

i)

abpusēju apkopotās informācijas apmaiņu un ziņošanu par atsevišķu veikto darbību iznākumiem; kā arī

j)

citus ar konkrēto lietu saistītus jautājumus.

4.   Ja iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde izlemj veikt kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas, tās:

a)

vienojas par tās veikšanas un pabeigšanas kārtību;

b)

iesaistās notiekošā dialogā, lai koordinētu informācijas apkopošanas procesu un faktu konstatēšanu;

c)

savstarpēji cieši sadarbojas, veicot kopīgu izmeklēšanu vai kopīgu pārbaudi uz vietas;

d)

tiesiski pieļaujamā apmērā savstarpēji sniedz palīdzību attiecībā uz turpmākām izpildes procedūrām, tai skaitā koordinējot procedūras vai citas izpildes darbības (administratīvo tiesību, civiltiesību vai krimināltiesību jomā) saistībā ar kopīgās izmeklēšanas vai kopīgās pārbaudes uz vietas iznākumu vai attiecīgā gadījumā saistībā ar izlīguma izredzēm;

e)

nosaka īpašus tiesību aktus, kas reglamentē kopīgas izmeklēšanas vai kopīgas pārbaudes uz vietas priekšmetu;

f)

attiecīgā gadījumā apsver vismaz šādus elementus:

1)

tāda kopīga rīcības plāna izstrāde, kurā precizē, piemēram, veicamo darbību būtību, raksturu un termiņu un iekļauj starpmērķus un pienākumu sadali rezultātu sniegšanā un katras iestādes attiecīgo prioritāšu ņemšanu vērā;

2)

jebkuru juridisku ierobežojumu vai apgrūtinājumu apzināšana un novērtēšana un visas atšķirības procedūrās attiecībā uz izmeklēšanas vai izpildes pasākumu vai jebkurām citām norisēm, tostarp jebkuras personas tiesības, attiecībā uz kuru veic izmeklēšanu;

3)

īpašu juridisko profesionālo priekšrocību apzināšana un novērtēšana, kas var ietekmēt izmeklēšanas procedūru, tostarp tiesības neliecināt pret sevi;

4)

sabiedrības informēšanas un preses stratēģija; kā arī

5)

informācijas, ar ko veikta apmaiņa, paredzētā izmantošana.

9. pants

Kārtība, kādā sniedzama palīdzība sodanaudas piedziņā

1.   Ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 25. panta 6. punktu ir iesniegts pieprasījums par palīdzību sodanaudas piedziņā, iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde savstarpēji apspriežas par to, kā visiedarbīgāk reaģēt uz šo pieprasījumu. Iestādes ņem vērā darbības, ko iesniedzējiestāde jau veikusi savā piekritības teritorijā, un valsts regulējumu par saņēmējiestādes uzlikto sankciju piedziņu.

2.   Saņēmējiestāde sniedz palīdzību vai dara pieejamu informāciju, kas šā panta vajadzībām pieprasīta saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja pieprasīto palīdzību var sniegt vai ja informācija var būt pieejama citai pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts iestādei vai attiecīgai struktūrai, saņēmējiestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem piedāvā sniegt iesniedzējiestādei informāciju, kas nepieciešama, lai izveidotu tiešu saziņu starp iesniedzējiestādi un otru iestādi vai struktūru, no kuras pieprasītā informācija varētu būt pieejama.

10. pants

Iepriekš nepieprasītas informācijas apmaiņa

1.   Lai nosūtītu nepieprasītu informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. panta 4. punktu un 25. panta 5. punktu vai ja kompetentajai iestādei ir informācija, kas, tāsprāt, palīdzētu citai kompetentajai iestādei veikt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, tā minēto rakstveida informāciju pa pastu, faksu vai ar drošiem elektroniskiem līdzekļiem nosūta attiecīgās kompetentās iestādes kontaktpunktam, kas norīkots saskaņā ar 2. pantu.

2.   Ja kompetentā iestāde, kas nosūta informāciju, uzskata, ka šī informācija būtu jānosūta steidzami, tā var informēt otru iestādi mutiski, ja vien pēc tam bez liekas kavēšanās tiek nosūtīta rakstveida informācija.

3.   Kompetentā iestāde, kas nosūta informāciju bez pieprasījuma, dara to, izmantojot IV pielikumā norādīto veidlapu, norādot jo īpaši uz jautājumiem, kas attiecas uz informācijas konfidencialitāti.

11. pants

Ierobežojumi un informācijas pieļaujamais izmantojums

1.   Iesniedzējiestāde un saņēmējiestāde jebkurā palīdzības pieprasījumā iekļauj atbilstīgu konfidencialitātes brīdinājumu, atbild uz palīdzības pieprasījumu vai nepieprasītas informācijas nosūtīšanu saskaņā ar pielikumos ietvertajām veidlapām.

2.   Ja, lai izpildītu pieprasījumu, saņēmējiestādei ir jāatklāj tas, ka iesniedzējiestāde ir iesniegusi pieprasījumu, saņēmējiestāde to atklāj pēc tam, kad tā ar iesniedzējiestādi ir apspriedusi šādas nepieciešamās atklāšanas būtību un apmēru un ir ieguvusi tās piekrišanu šādai atklāšanai. Ja iesniedzējiestāde nepiekrīt šādai izpaušanai, saņēmējiestāde uz pieprasījumu nereaģē, un iesniedzējiestāde var atsaukt vai apturēt savu pieprasījumu līdz brīdim, kad tā spēj sniegt šādu piekrišanu informācijas atklāšanai.

3.   Informāciju, kas sniegta saskaņā ar 10. pantu, izmanto vienīgi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulas (ES) Nr. 596/2014 normām vai to izpildi, tai skaitā (bet ne tikai) sākt, veikt vai palīdzēt veikt krimināltiesisku, administratīvu, civiltiesisku vai disciplināru procesu tādēļ, ka pārkāptas minētās regulas normas.

12. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2018. gada 26. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).


I PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Image Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image Teksts attēlu Image Teksts attēlu