17.2.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 45/3

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2018/231

(2018. gada 26. janvāris)

par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām pensiju fondiem (ECB/2018/2)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 1. punkts nosaka, ka, lai pildītu statistikas pārskatu sniegšanas prasības, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ar nacionālo centrālo banku (NCB) palīdzību ir tiesības atsauces pārskatu sniedzēju grupās vākt Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) uzdevumu veikšanai nepieciešamo statistisko informāciju. No Regulas (EK) Nr. 2533/98 2. panta 2. punkta a) apakšpunkta izriet, ka pensiju fondi (PF) ir atsauces pārskatu sniedzēji ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasību izpildes vajadzībām, t. sk. monetārās un finanšu statistikas jomā. Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā noteikts, ka ECB precizē faktiskos pārskatu sniedzējus atsauces pārskatu sniedzēju grupas ietvaros, kā arī pilnvaro ECB pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas pārskatu sniedzēju kategorijas no statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

(2)

Statistikas pārskatu sniegšanas prasību noteikšanas mērķis attiecībā uz PF ir nodrošināt ECB ar atbilstošu statistiku par PF apakšsektora finanšu aktivitātēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), kuras uzskata par vienu ekonomisko teritoriju. Statistiskās informācijas vākšana par PF nepieciešama, lai nodrošinātu regulāras un ad hoc analītiskās vajadzības, atbalstītu ECB monetārās un finanšu analīzes veikšanu, kā arī lai ECBS varētu sniegt ieguldījumu finanšu sistēmas stabilitātē.

(3)

NCB jābūt pilnvarotai vākt informāciju par PF no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma ietvaros ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Lai nodrošinātu caurredzamību, šādos gadījumos pārskatu sniedzēji jāinformē par to, ka dati tiek vākti dažādām statistikas vajadzībām. Lai mazinātu PF uzlikto pārskatu sniegšanas slogu, NCB jābūt pilnvarotām apvienot savas saskaņā ar šo regulu noteiktās pārskatu sniegšanas prasības ar pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) (3).

(4)

Turklāt, lai mazinātu PF uzlikto pārskatu sniegšanas slogu, NCB jābūt pilnvarotām nepieciešamo informāciju par PF, ievērojot vietējos sadarbības līgumus, vākt ar tādas attiecīgās nacionālās kompetentās iestādes (NKI) palīdzību, kura jau vāc datus par PF.

(5)

Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā (turpmāk – “EKS 2010”), kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (4), nosaka, ka pārskati par institucionālo vienību aktīviem un pasīviem tiek sniegti rezidences valstī.

(6)

Statistiskās informācijas vākšanai saskaņā ar šo regulu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 2533/98 8. pantā noteiktie konfidenciālas statistiskās informācijas aizsardzības un izmantošanas standarti.

(7)

Lai gan tiek atzīts, ka regulas, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 34.1. pantu, nepiešķir tiesības vai nenosaka pienākumus dalībvalstīm, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas esošās dalībvalstis”), ECBS Statūtu 5. pants attiecas gan uz euro zonas dalībvalstīm, gan uz ārpus euro esošajām zonas dalībvalstīm. ECBS Statūtu 5. pants kopā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu paredz pienākumu nacionālajā līmenī izstrādāt un ieviest visus pasākumus, ko ārpus euro zonas esošās dalībvalstis uzskata par nepieciešamiem, lai vāktu statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai izpildītu ECB statistikas pārskatu sniegšanas prasības un statistikas jomā laikus sagatavotos šo valstu kļūšanai par euro zonas dalībvalstīm.

(8)

Lai gan šī regula galvenokārt attiecas uz PF, pilnīga informācija par PF aktīviem var nebūt tieši pieejama no PF, tāpēc attiecīgā NCB faktiskajos pārskatu sniedzējos var iekļaut pensiju pārvaldītājus.

(9)

Regulas (EK) Nr. 2533/98 7. panta 1. punkts nosaka, ka ECB ir tiesības noteikt sankcijas pārskatu sniedzējiem, kuri nepilda ECB regulās vai lēmumos noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības.

(10)

Līdz 2022. gadam ECB Padome novērtē guvumus un izmaksas attiecībā uz: a) pārskatu sniedzēju veiktajai datu nosūtīšanai paredzētā laika samazināšanu līdz piecām nedēļām pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru attiecas dati, un b) statistikas pārskatu sniegšanas prasību piemērošanas jomas paplašināšanu, lai aptvertu PF pārskatu sniegšanu kredītu dalījumā, ņemot vērā šā sektora izsniegto kredītu ekonomiskā nozīmīguma palielināšanos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“pensiju fonds (PF)” (EKS 2010 S.129 apakšsektors) ir finanšu sabiedrība vai kvazisabiedrība, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību sociālo risku un apdrošināto personu vajadzību (sociālā apdrošināšana) apvienošanas rezultātā. Pensiju fonds kā sociālās apdrošināšanas shēma, kas nodrošina pensijas ienākumus un var nodrošināt pabalstus nāves vai invaliditātes gadījumā.

Definīcijā netiek iekļauti:

a)

ieguldījumu fondi (IF), kas definēti Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) (5) 1. pantā;

b)

vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības, kas definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (6) 1. pantā;

c)

monetārās finanšu iestādes (MFI), kas definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (7) 1. pantā;

d)

apdrošināšanas sabiedrības, kas definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) (8) 1. pantā;

e)

neautonomi pensiju fondi, kas nav institucionālas vienības un ir daļa no institucionālās vienības, kura tos izveidojusi;

f)

sociālās nodrošināšanas fondi, kas definēti EKS 2010 2.117. punktā;

2)

“pārskatu sniedzēji” atbilst Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta definīcijai;

3)

“rezidents” atbilst Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta definīcijai. Šajā regulā, ja juridiskajai personai nav vērā ņemamas fiziskās klātbūtnes, tās rezidenci nosaka pēc ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras tiesību aktiem šāda persona nodibināta. Ja juridiskā persona nav reģistrēta, kā kritēriju izmanto juridisko domicilu, t. i., valsti, kuras tiesību sistēma regulē šīs personas izveidi un turpmāko pastāvēšanu;

4)

“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts NCB, kuras rezidents ir PF un/vai pensiju pārvaldītājs;

5)

“attiecīgā NKI” ir tās euro zonas dalībvalsts NKI, kuras rezidents ir PF un/vai pensiju pārvaldītājs;

6)

“pensiju pārvaldītājs” atbilst EKS 2010 5.185. panta definīcijai;

7)

“dati vērtspapīru dalījumā” ir dati individuālu vērtspapīru dalījumā;

8)

“dati posteņu dalījumā” ir dati individuālu aktīvu vai pasīvu dalījumā;

9)

“kopsavilkuma dati” ir dati, kas nav individuālu aktīvu vai pasīvu dalījumā;

10)

“finanšu darījums” ir darījums, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību rašanās, izbeigšanās vai maiņas, kā sīkāk aprakstīts II pielikuma 5. daļā;

11)

“pārvērtēšanas korekcijas” ir pārmaiņas aktīvu un pasīvu vērtējumā, kas izriet no aktīvu un pasīvu cenas pārmaiņām un/vai valūtas kursa ietekmes uz ārvalstu valūtā denominētu aktīvu un pasīvu vērtību euro, kā sīkāk aprakstīts II pielikuma 5. daļā.

2. pants

Faktiskie pārskatu sniedzēji

1.   Faktiskie pārskatu sniedzēji ir PF, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidenti.

2.   Uz PF, kas ir faktiskie pārskatu sniedzēji, attiecas visas statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja vien netiek piemērots kāds no saskaņā ar 7. pantu piešķirtajiem atbrīvojumiem.

3.   Neierobežojot 1. punktu, informācijas par PF aktīviem un pasīviem vākšanas vajadzībām saskaņā ar I pielikuma 3. daļu attiecīgā NCB var nolemt, ka faktiskajos pārskatu sniedzējos iekļauj atsevišķus pensiju pārvaldītājus, kas ir attiecīgās NCB dalībvalsts rezidenti. Šādos gadījumos minētā NCB var piešķirt atbrīvojumu PF, kas saistīts ar faktiskajos pārskatu sniedzējos iekļauto pensiju pārvaldītāju, ar nosacījumu, ka saskaņā ar I pielikuma 3. daļu prasītā statistiskā informācija tiek savākta no attiecīgā pensiju pārvaldītāja vai citiem pieejamiem avotiem. NCB laikus pārbauda šā nosacījuma izpildi, lai, vienojoties ar ECB, vajadzības gadījumā no nākamā kalendārā gada sākuma piešķirtu vai atsauktu atbrīvojumus.

3. pants

PF saraksts statistikas vajadzībām

1.   ECB Valde statistikas vajadzībām izveido un uztur to PF un pensiju pārvaldītāju sarakstu, kuri saskaņā ar šo regulu ir faktiskie pārskatu sniedzēji. Saraksts var balstīties uz esošajiem nacionālo iestāžu sagatavotajiem PF sarakstiem, ja šādi saraksti ir pieejami, tos papildinot ar citiem PF un pensiju pārvaldītājiem, kas atbilst PF un pensiju pārvaldītāju definīcijai 1. pantā.

2.   NCB un ECB šo sarakstu un tā atjauninājumus atbilstošā veidā dara pieejamus, t. sk. ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot internetu vai – pēc attiecīgo pārskatu sniedzēju pieprasījuma – papīra dokumenta veidā.

3.   Ja 2. punktā minētā saraksta jaunākā elektroniskā versija nav pareiza, ECB nepiemēro sankcijas pārskatu sniedzējam, kurš nav pienācīgi izpildījis statistikas pārskatu sniegšanas prasības, labticīgi paļaujoties uz nepareizo sarakstu.

4. pants

Statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.   Pārskatu sniedzēji saskaņā ar I un II pielikumu tieši vai, ievērojot vietējos sadarbības līgumus, ar attiecīgās NKI palīdzību attiecīgajai NCB sniedz:

a)

katru ceturksni – ceturkšņa beigu bilances krājumu aktīvu datus par PF aktīviem un saskaņā ar 5. pantu attiecīgos gadījumos ceturkšņa bilances aktīvu puses datus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem;

b)

katru gadu – gada bilances krājumu datus par PF pasīviem un saskaņā ar 5. pantu attiecīgos gadījumos gada bilances pasīvu puses datus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem;

c)

katru gadu – gada beigu datus par pensiju shēmu dalībnieku skaitu aktīvo dalībnieku, pasīvo dalībnieku un pensionēto dalībnieku dalījumā.

2.   NCB ceturkšņa aplēses par PF pasīviem iegūst, pamatojoties uz gada datiem, ko pārskatu sniedzēji snieguši saskaņā ar 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

3.   NCB informē pārskatu sniedzējus par dažādajām vajadzībām, kurām tiek vākti to dati.

4.   Lai mazinātu PF uzlikto pārskatu sniegšanas slogu, NCB ir tiesības apvienot savas saskaņā ar šo regulu noteiktās pārskatu sniegšanas prasības ar pārskatu sniegšanas prasībām, kas noteiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24).

5.   Ja attiecīgā NCB nav nolēmusi faktiskajos pārskatu sniedzējos saskaņā ar 2. panta 3. punktu iekļaut pensiju pārvaldītāju, attiecīgais pensiju pārvaldītājs, kura rīcībā ir dati, kas jāsniedz saskaņā ar 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šos datus savlaicīgi sniedz PF, lai PF varētu pildīt statistikas pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar 8. pantu. Ja PF nepilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, jo pensiju pārvaldītājs šos datus nav sniedzis PF, NCB lemj par pensiju pārvaldītāja iekļaušanu faktiskajos pārskatu sniedzējos saskaņā ar 2. panta 3. punktu.

5. pants

Pārvērtēšanas korekcijas un finanšu darījumi

1.   Informāciju par pārvērtēšanas korekcijām un finanšu darījumiem iegūst šādi.

a)

Pārskatu sniedzēji saskaņā ar attiecīgās NCB norādījumiem sniedz pārskatus par pārvērtēšanas korekcijām vai finanšu darījumiem attiecībā uz informāciju, kas sniegta kopsavilkuma datu veidā.

b)

NCB iegūst vērtspapīru darījumu vērtības aplēses no datiem vērtspapīru dalījumā vai datus par šādiem darījumiem vērtspapīru dalījumā vāc tieši no pārskatu sniedzējiem. NCB var izmantot līdzīgu metodi arī attiecībā uz aktīviem, kas nav vērtspapīri, vācot datus posteņu dalījumā.

c)

PF izsniegto pensiju tiesību gadījumā finanšu darījumu vērtības aplēses iegūst:

i)

pārskatu sniedzēji, ievērojot attiecīgās NCB norādes un balstoties uz labāko praksi, kas var tikt noteikta euro zonas līmenī; vai

ii)

attiecīgā NCB, pamatojoties uz PF sniegtajiem datiem.

2.   Papildu norādījumi attiecībā uz pārvērtēšanas korekciju un finanšu darījumu apkopošanu noteikti II pielikumā.

6. pants

Grāmatvedības noteikumi

1.   Ja šajā regulā nav noteikts citādi, sniedzot pārskatus saskaņā ar šo regulu, PF ievēro nacionālajos tiesību aktos, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/41/EK (9), vai citos PF piemērojamos nacionālajos vai starptautiskajos standartos noteiktos grāmatvedības noteikumus, pamatojoties uz NCB sniegtajiem norādījumiem.

2.   No atlikušās kredītu pamatsummas atskaita norakstīšanu un samazināšanu, ko nosaka saskaņā ar attiecīgo grāmatvedības praksi, un datus par to sniedz atsevišķi.

3.   Neierobežojot euro zonas dalībvalstīs dominējošo grāmatvedības praksi un neto atlikumu aprēķināšanas kārtību, statistikas vajadzībām datus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem sniedz, ievērojot bruto principu.

7. pants

Atbrīvojumi

1.   Mazajiem PF var piešķirt šādus atbrīvojumus.

a)

NCB var piešķirt atbrīvojumus kopējo aktīvu ziņā mazākajiem PF, ja PF, kurus iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, veido vismaz 85 % no kopējiem to PF aktīviem, kuri ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti;

b)

ievērojot 13. pantu, NCB var piešķirt atbrīvojumus mazākajiem PF, ja PF ceturkšņa kopsavilkuma aktīvi ir mazāki par 25 miljoniem euro vai ja tā dalībnieku skaits ir mazāks par 100, pamatojoties uz attiecīgās NCB vai NKI rīcībā esošajiem pēdējiem iesniegtajiem gada datiem vai – attiecībā uz pirmo pārskatu sniegšanu – datiem, kuri sniegti par 2018. gadu. Attiecīgā NCB nodrošina, ka to PF aktīvi, kurus iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, veido vismaz 80 % no kopējiem to PF aktīviem, kuri ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti;

c)

PF, kuriem saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums 4. pantā noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām, tomēr katru gadu pilda 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības ar nosacījumu, ka to PF aktīvi, kurus iekļauj gada kopsavilkuma bilancē, veido vismaz 95 % no kopējiem to PF aktīviem, kuri ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti;

d)

PF, kuriem piešķirts atbrīvojums saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, sniedz gada datus vismaz par kopējiem aktīviem parāda vērtspapīru, kapitāla vērtspapīru, ieguldījumu fondu akciju/daļu un citu debitoru/kreditoru parādu dalījumā;

e)

NCB katru gadu laikus pārbauda a)–c) apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumus, tiem stājoties spēkā otra sekojošā kalendārā gada sākumā.

2.   Tomēr PF var izvēlēties neizmantot atbrīvojumus un pilnībā ievērot 4. pantā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. Ja PF izdara šādu izvēli, pirms jebkuras izņēmumu izmantošanas PF saņem attiecīgās NCB atļauju.

8. pants

Savlaicīgums

1.   Pārskatu sniedzēji, ievērojot vietējos sadarbības līgumus, attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām prasītos ceturkšņa datus nosūta ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tā ceturkšņa beigām, uz kuru dati attiecas. Šo termiņu pēc tam katru gadu samazina par vienu nedēļu, un 2022. gadā tas ir septiņas nedēļas.

2.   Pārskatu sniedzēji, ievērojot vietējos sadarbības līgumus, attiecīgajai NCB vai attiecīgajai NKI, vai abām prasītos gada datus nosūta ne vēlāk kā 20 nedēļas pēc tā gada beigām, uz kuru dati attiecas. Šo termiņu pēc tam katru gadu samazina par divām nedēļām, un 2022. gadā tas ir 14 nedēļas.

9. pants

Obligātie standarti un nacionālā pārskatu sniegšanas kārtība

1.   Pārskatu sniedzēji pilda pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar III pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.

2.   NCB nosaka un ievieš pārskatu sniegšanas kārtību, kas jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība sniedz prasīto statistisko informāciju un ļauj precīzi pārbaudīt III pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.

10. pants

Apvienošanās, sadalīšana un reorganizācija

Apvienošanās, sadalīšanas vai reorganizācijas gadījumā, kas varētu ietekmēt pārskatu sniedzēja statistisko pienākumu izpildi, pārskatu sniedzējs tieši vai, ievērojot vietējos sadarbības līgumus, ar attiecīgās NKI palīdzību informē attiecīgo NCB par procedūrām, kas plānotas, lai izpildītu šajā regulā izklāstītās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, tiklīdz nolūks īstenot minētās darbības publicēts un pienācīgu laiku pirms to stāšanās spēkā.

11. pants

Pārbaude un piespiedu vākšana

NCB īsteno tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktisko pārskatu sniedzēju grupā iekļautā iestāde neievēro šīs regulas III pielikumā noteiktos pārraides, precizitātes, jēdzienu atbilstības un labojumu obligātos standartus.

12. pants

Pirmā pārskatu sniegšana

1.   Pirmā pārskatu sniegšana sākas ar ceturkšņa aktīvu datiem par 2019. gada 3. ceturksni un gada pasīvu datiem un datiem par dalībniekiem par 2019. gadu. Šos datus sniedz saskaņā ar 8. pantu.

2.   Šīs regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos PF gada aktīvu datus par 2018. gadu saskaņā ar minētajiem noteikumiem sniedz līdz 2019. gada beigām.

3.   Lai saskaņā ar 4. panta 2. punktu iegūtu PF pasīvu ceturkšņa aplēses par 2019. gadu, NCB izmanto attiecīgajā NCB vai NKI pieejamos gada pasīvu datus par 2018. gadu.

13. pants

Pārejas noteikumi

Ja NCB nosaka izņēmumu saskaņā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā NCB nodrošina, ka PF, kurus iekļauj ceturkšņa kopsavilkuma bilancē, veido vismaz 75 % no kopējiem to PF aktīviem, kuri ir attiecīgās euro zonas dalībvalsts rezidenti, pirmajā pārskatu sniegšanā un ne vēlāk kā dienā, līdz kurai pārskatu sniedzējiem jāsniedz ceturkšņa un gada dati par 2022. gadu saskaņā ar 8. pantu.

14. pants

Nobeiguma noteikumi

Šī regula stājas spēkā 20. dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2018. gada 26. janvārī

ECB Padomes vārdā –

ECB priekšsēdētājs

Mario DRAGHI

(1)  OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2)  Atzinums sniegts 2017. gada 26. septembrī.

(3)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1011/2012 (2012. gada 17. oktobris) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2012/24) (OV L 305, 1.11.2012., 6. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).

(6)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).

(7)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1374/2014 (2014. gada 28. novembris) par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām apdrošināšanas sabiedrībām (ECB/2014/50) (OV L 366, 20.12.2014., 36. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

I PIELIKUMS

STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS

1. DAĻA

Vispārīgās statistikas pārskatu sniegšanas prasības

1.

Faktiskajiem pārskatu sniedzējiem katru ceturksni jāsniedz šāda statistiskā informācija:

a)

dati vērtspapīru līmenī par vērtspapīriem ar ISIN kodu;

b)

dati par vērtspapīriem bez ISIN koda vērtspapīru dalījumā vai kopsavilkuma veidā instrumentu/termiņu kategoriju un darījuma partneru dalījumā;

c)

dati par aktīviem, kas nav vērtspapīri, posteņu dalījumā vai kopsavilkuma veidā instrumentu/termiņu kategoriju un darījuma partneru dalījumā.

2.

Kopsavilkuma datus sniedz par krājumiem un saskaņā ar attiecīgās nacionālās centrālās bankas (NCB) norādījumiem par: a) pārvērtēšanu cenu un valūtas kursa pārmaiņu dēļ; vai b) finanšu darījumiem.

3.

Turklāt pensiju fondi (PF), kuri ir euro zonas dalībvalsts rezidenti, katru gadu sniedz datus par pasīviem, kā noteikts II pielikumā.

4.

Dati, kuri vērtspapīru dalījumā jāsniedz attiecīgajai NCB, attiecībā uz vērtspapīriem ar ISIN kodu noteikti 2.1. tabulā, bet attiecībā uz vērtspapīriem bez ISIN koda – 2.2. tabulā. Ceturkšņa pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz kopsavilkuma datiem par krājumiem un pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai finanšu darījumiem noteiktas 1.a un 1.c tabulā. Gada pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz kopsavilkuma datiem par krājumiem un pārvērtēšanām cenu un valūtas kursa dēļ vai finanšu darījumiem noteiktas 1.b tabulā. Gada dati, kuri jāsniedz par pensiju shēmu dalībnieku skaitu, noteikti 3. tabulā.

2. DAĻA

Pensiju fondu rezerves

1.

Pensijas fondu rezervju kontekstā attiecībā uz turpmāk tekstā norādītajām gada pārskatu sniegšanas prasībām, ja datus nevar noteikt tieši, pārskatu sniedzēji veic aplēses, ievērojot attiecīgās NCB norādījumus un pamatojoties uz vispārējo labāko praksi, kas var tikt noteikta euro zonas līmenī:

—

pensiju tiesības definēto iemaksu un definēto pabalstu shēmu dalījumā,

—

pārvērtēšanas korekcijas (t. sk. valūtas kursa korekcijas) vai finanšu darījumi visiem prasītajiem dalījumiem, kā norādīts 1.b tabulā.

2.

NCB veiks ceturkšņa aplēses, pamatojoties uz pārskatu sniedzēju sniegtajiem gada datiem.

3. DAĻA

Pārskatu tabulas

1.a tabula

AKTĪVI

Krājumi un pārvērtēšanas korekcijas (t. sk. valūtas kursa korekcijas) vai finanšu darījumi

Dati, kas jāsniedz katru ceturksni

 

Kopā

Iekšzeme/Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (kopā)

Pārējā pasaule (kopā)

 

MFI (S.121 + S.122)

Ne-MFI (kopā)

 

Vispārējā valdība (S.13)

Citi rezidenti

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki (S.125), finanšu palīgsabiedrības (S.126), piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15)

AKTĪVI (kopā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.

 Nauda un noguldījumi (EKS 2010: F.21., F.22. un F.29.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pārvedami noguldījumi (EKS 2010: F.22.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.

 Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 2 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

3.

 Kredīti (EKS 2010: F.4.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

4.

 Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

5.

 Ieguldījumu fondu apliecības/daļas (EKS 2010: F.52.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

NTF apliecības/daļas (EKS 2010: F.521.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu, izņemot NTF, apliecības/daļas (EKS 2010: F.522.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. obligāciju fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. kapitāla vērtspapīru fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. jauktie fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. nekustamā īpašuma fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. riska ieguldījumu fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. citi fondi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

6.

 Pensiju fondu rezerves (EKS 2010: F.6.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem (EKS 2010: F.64.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. pārapdrošināšanas atgūstamās summas (F.61)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.

 Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.7.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8.

 Citas debitoru/kreditoru saistības (EKS 2010: F.8.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

9.

 Nefinanšu aktīvi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


1.b tabula

PASĪVI

Krājumi un pārvērtēšanas korekcijas (t. sk. valūtas kursa korekcijas) vai finanšu darījumi

Dati, kas jāsniedz katru gadu  (1)

 

Kopā

Iekšzeme/Euro zonas dalībvalstis, izņemot iekšzemi (kopā)

Pārējā pasaule (kopā)

 

MFI (S.121 + S.122)

Ne-MFI (kopā)

 

Vispārējā valdība (S.13)

Citi rezidenti

Kopā

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

Citi finanšu starpnieki (S.125), finanšu palīgsabiedrības (S.126), piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127)

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

Pensiju fondi (S.129)

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (4)

PASĪVI (kopā)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

10.

 Saņemtie kredīti (EKS 2010: F.4.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 1 gadu un līdz 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ilgāk par 5 gadiem

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.

 Emitētie parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12.

 Pašu kapitāls (EKS 2010: F.5., F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.

 Tehniskās rezerves (EKS 2010: F.6.)  (2)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.1.

Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. definēto iemaksu shēmas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. definēto pabalstu shēmas (3)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.2.

pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem (EKS 2010: F.64.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13.3

Tiesības uz nepensiju pabalstiem (EKS 2010: F.65.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

14.

 Atvasinātie finanšu instrumenti (EKS 2010: F.71.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15.

 Citas debitoru/kreditoru saistības (EKS 2010: F.8.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.

 Neto vērtība (ESA 2010: B.90.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.c tabula

VALSTU DALĪJUMS

Krājumi un pārvērtēšanas korekcijas (t. sk. valūtas kursa korekcijas) vai finanšu darījumi

Aktīvu dati, kas jāsniedz katru ceturksni, un pasīvu dati, kas jāsniedz katru gadu  (5)

 

Pārējie euro zonas rezidenti (izņemot iekšzemes)

 

BE

DE

EE

IE

GR

ES

FR

IT

CY

LV

LT

LU

MT

NL

AT

PT

SI

SK

FI

AKTĪVI (kopā)

Nauda un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējā valdība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi rezidenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējā valdība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi rezidenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t. sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu apliecības/daļas (EKS 2010: F.52.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI (kopā)

Pensiju tiesības (EKS 2010: F. 63.)  (6)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Neiesaistītās dalībvalstis

 

BG

CZ

DK

HR

HU

PL

RO

SE

UK

AKTĪVI (kopā)

Nauda un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējā valdība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi rezidenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

MFI emitēts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ne-MFI emitēti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējā valdība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi rezidenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu apliecības/daļas (EKS 2010: F.52.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI (kopā)

Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.)  (7)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


 

Galvenie darījuma partneri ārpus ES

 

Brazīlija

Kanāda

Ķīna

Honkonga

Indija

Japāna

Krievija

Šveice

ASV

ES iestādes

Citas starptautiskās organizācijas

Ārzonu finanšu centri (kā grupa)

AKTĪVI (kopā)

Nauda un noguldījumi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Parāda vērtspapīri (EKS 2010: F.3.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

līdz 1 gadam

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

ilgāk par 1 gadu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Pašu kapitāls (EKS 2010: F.51.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (EKS 2010: F.511.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (EKS 2010: F.512.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

t.sk. cits pašu kapitāls (EKS 2010: F.519.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ieguldījumu fondu apliecības/daļas (EKS 2010: F.52.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

PASĪVI (kopā)

Pensiju tiesības (EKS 2010: F.63.)  (8)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2. tabula

Prasītie dati vērtspapīru dalījumā

Katrā no 2.1. un 2.2. tabulas datu laukiem norāda datus par katru vērtspapīru, kas klasificēts kategorijā “parāda vērtspapīri”, “pašu kapitāls” un “ieguldījumu fonda akcijas/daļas” (kā definēts II pielikuma 1. daļas A tabulā). 2.1. tabula atsaucas uz vērtspapīriem, kuriem piešķirts ISIN kods, bet 2.2. tabula atsaucas uz vērtspapīriem bez ISIN koda.

2.1. tabula. Vērtspapīru ar ISIN kodu turējumi

Datu laukos datus par katru vērtspapīru norāda, ievērojot šādus noteikumus.

1.

Jāsniedz dati 1. datu laukā.

2.

Ja attiecīgā NCB tieši nevāc datus par darījumiem vērtspapīru dalījumā, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā vai 3. un 4. datu laukā). Ja dati tiek vākti par 3. lauku, tos jāvāc arī par 3.b lauku.

3.

Ja attiecīgā NCB tieši vāc datus par darījumiem vērtspapīru dalījumā, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:

a)

5. datu lauks vai 6. un 7. datu laukā, un

b)

4. datu lauks vai 2. un 3. datu lauks.

4.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 8., 9., 10. un 11. datu laukā.

5.

Attiecīgā NCB nodrošinās, ka tvērums, kas pamatojas uz sniegtajiem datiem, par 95 % aptvers vērtspapīrus ar ISIN kodu, bet NCB netiek prasīts palielināt pārskatu sniedzēju skaitu kopējo aktīvu ziņā, ja piešķirti atbrīvojumi saskaņā ar 7. pantu.

Lauks

Nosaukums

1.

ISIN kods

2.

Vienību skaits vai nominālvērtību kopsumma

3.

Cena

3.b

Kotācijas bāze

4.

Tirgus vērtības kopējā summa

5.

Finanšu darījumi

6.

Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri

7.

Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri

8.

Vērtspapīra denominācijas valūta

9.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

10.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

11.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

2.2. tabula. Vērtspapīru bez ISIN koda turējumi

Dati datu laukos jāsniedz: a) par katru vērtspapīru; vai b) apkopojot vairākus vērtspapīrus vienā postenī.

Šādus noteikumus piemēro a) apakšpunktā minētajā gadījumā.

1.

Jāsniedz dati 1., 12., 13., 14., 15. un 17. laukā.

2.

Ja attiecīgā NCB tieši nevāc datus par darījumiem vērtspapīru dalījumā, jāsniedz dati divos no trim – 2., 3. un 4. – datu laukiem (t. i., 2. un 3. datu laukā, 2. un 4. datu laukā vai 3. un 4. datu laukā).

3.

Ja attiecīgā NCB tieši vāc datus par darījumiem vērtspapīru dalījumā, jāsniedz dati arī šādos datu laukos:

a)

5. datu laukā vai 6. un 7. datu laukā; un

b)

4. datu laukā vai 2. un 3. datu laukā.

4.

Ja dati tiek vākti par 3. lauku, tie jāvāc arī par 3.b lauku.

5.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 3.b, 8., 9., 10. un 11. datu laukā.

Šādus noteikumus piemēro b) apakšpunktā minētajā gadījumā.

1.

Jāsniedz dati 4., 12., 13., 14. un 15. laukā.

2.

Jāsniedz dati 5. laukā vai 10. un 16. laukā.

3.

Attiecīgā NCB var pieprasīt pārskatu sniedzējiem sniegt datus arī 8., 9. un 11. datu laukā.

Lauks

Nosaukums

1.

Vērtspapīra identifikācijas kods

2.

Vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība

3.

Cena

3.b

Kotācijas bāze

4.

Tirgus vērtības kopējā summa

5.

Finanšu darījumi

6.

Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri

7.

Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri

8.

Vērtspapīra denominācijas valūta

9.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

10.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

11.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

12.

Instruments

—

Parāda vērtspapīri (F.3)

—

Pašu kapitāls (F.51)

—

t. sk. biržas sarakstā iekļautas akcijas (F.511)

—

t. sk. biržas sarakstā neiekļautas akcijas (F.512)

—

t. sk. cits pašu kapitāls (F.519)

—

Ieguldījumu fondu akcijas/daļas (F.52)

—

t. sk. naudas tirgus fondu (NTF) akcijas/daļas (F.521)

—

t. sk. ieguldījumu fondu, izņemot NTF, akcijas/daļas (F.522)

13.

Parāda vērtspapīru emisijas datums un termiņa beigu datums. Alternatīvi – šādu termiņa grupu dalījumā: ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam, 1–2 gadi, ilgāk par 2 gadiem un ar atlikušo termiņu līdz 1 gadam, 1–2 gadi, 2–5 gadi, ilgāk par 5 gadiem.

14.

Emitenta sektors vai apakšsektors

—

Centrālā banka (S.121)

—

Noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku (S.122)

—

Naudas tirgus fondi (S.123)

—

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124)

—

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus; finanšu palīgsabiedrības un piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125 + S.126 + S.127)

—

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128)

—

Pensiju fondi (S.129)

—

Nefinanšu sabiedrības (S.11)

—

Vispārējā valdība (S.13)

—

Mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15) (9)

15.

Emitenta valsts

16.

Pārvērtēšanas korekcijas

17.

Dalīšanas datums (10) un dalīšanas faktors (11)

3. tabula

Pensiju shēmu dalībnieku skaits

Dati, kas jāsniedz katru gadu. Gada beigu dati

 

Kopā

 

T. sk. aktīvie dalībnieki

T. sk. pasīvie dalībnieki

T. sk. pensionētie dalībnieki

Dalībnieku skaits

 

 

 

 

(1)  Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB.

(2)  Kopējās tehniskās rezerves var ietvert dzīvības apdrošināšanu.

(3)  Nosacītās definētu iemaksu shēmas un hibrīdshēmas grupē kā definēto pabalstu shēmas.

(4)  Tiesības, kas attiecas tikai uz mājsaimniecībām (S.14)

(5)  Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB.

(6)  Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB.

(7)  Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB.

(8)  Ceturkšņa aplēses, ko sniedz NCB.

(9)  Attiecīgā NCB var lūgt faktiskos pārskatu sniedzējus apakšsektorus “mājsaimniecības” (S.14) un “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) uzrādīt atsevišķi.

(10)  Dalīšanas datums ir datums, kurā notikusi pēdējā akciju dalīšana vai reversā dalīšana. Akciju dalīšana ir operācija, kurā dala esošās akcijas, tādējādi samazinot akciju cenu un proporcionāli palielinot tirgū pieejamo akciju skaitu. Reversā dalīšana palielina akciju cenu un proporcionāli samazina tirgū pieejamo akciju skaitu.

(11)  Dalīšanas faktoru aprēķina, akciju skaitu pēc dalīšanas dalot ar akciju skaitu pirms dalīšanas.

II PIELIKUMS

APRAKSTI

1. DAĻA

Instrumentu kategoriju apraksti

1.

Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Ne tabulā iekļauto individuālo finanšu instrumentu saraksts, ne to attiecīgie apraksti nav izsmeļoši. Apraksti atsaucas uz Eiropas Kontu sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (turpmāk – “EKS 2010”).

2.

Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums atbilstoši termiņam. Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piemēram, parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piemēram, dažiem noguldījumiem.

3.

Finanšu prasījumus var iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības var nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu.

A tabula

Pensiju fondu aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju apraksti

AKTĪVI

Instrumenta kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Nauda un noguldījumi

Tādi apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu turējumi, kuri parasti tiek izmantoti, lai veiktu maksājumus un izvietotu pensiju fondu (PF) noguldījumus monetārajās finanšu iestādēs (MFI). Tie var ietvert noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar noteiktu termiņu un noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī prasības no reversajiem repo darījumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret skaidrās naudas nodrošinājumu (to piemēro tikai tad, ja darījuma partneris ir noguldījumus pieņemoša sabiedrība (EKS 2010, 5.130. punkts)).

1.1.

Pārvedami noguldījumi

Pārvedami noguldījumi ir noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez būtiskas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot tikai skaidrās naudas izņemšanai, un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā.

2.

Parāda vērtspapīri

Tādu parāda vērtspapīru turējumi, kuri ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū. To pozīcijas var arī slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un turētājam nepiešķirt īpašumtiesības emitenta iestādē.

Šajā kategorijā ir:

—

vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas fiksēta emisijas brīdī,

—

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojami kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ja šie kritēriji nav izpildīti, tos klasificē 3. kategorijā “Kredīti” (sk. arī “tirgojami kredīti” tajā pašā kategorijā),

—

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “pakārtotie parādi aizdevumu veidā” 3. kategorijā “Kredīti”).

Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju, nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

3.

Kredīti

Pārskatu sniegšanas vajadzībām tie ir līdzekļi, ko PF aizdevuši aizņēmējiem, vai PF saņemtie kredīti, kuriem ir dokumentārs apliecinājums neapgrozāmu dokumentu veidā vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma.

Tiek iekļauti šādi posteņi:

—

neapgrozāmu vērtspapīru turējumi – tādu parāda vērtspapīru turējumi, kuri nav apgrozāmi un kurus nevar tirgot otrreizējā tirgū,

—

tirgojami kredīti – kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti kategorijā “Kredīti”, ja nav pierādījumu par to tirdzniecību otrreizējā tirgū. Citos gadījumos tos klasificē kā parāda vērtspapīrus (2. kategorija),

—

pakārtotie parādi kredītu veidā – pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotus prasījumus pret emitentiestādi, kurus var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi, tādējādi tie iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus klasificē kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja PF statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šo skaitli iekļauj kategorijā “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti,

—

prasības no reversajiem repo darījumiem vai vērtspapīru aizņemšanās pret skaidrās naudas nodrošinājumu (to piemēro tikai tad, ja darījuma partneris ir noguldījumus pieņemošas sabiedrības (EKS 2010, 5.130. punkts) – atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, kurus par attiecīgu cenu nopirkušas pārskatu sniedzējas iestādes, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu naudā.

Šajā kategorijā neiekļauj aktīvus PF veikto noguldījumu veidā (kurus iekļauj 1. kategorijā).

4.

Pašu kapitāls

Finanšu aktīvi, kas apliecina īpašumtiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu no neto aktīviem tās likvidācijas gadījumā.

Šajā kategorijā ietilpst biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas un cits pašu kapitāls.

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma darījumu ietvaros vai pārdoti uz repo līguma pamata, tiek klasificēti 2. kategorijā “parāda vērtspapīri”.

4.1.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Biržas sarakstā iekļauti pašu kapitāla vērtspapīri. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām.

4.2.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir līdzdalību apstiprinoši vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

4.3.

Cits pašu kapitāls

Citā pašu kapitālā iekļautas visas pašu kapitāla formas, kas nav biržas sarakstā iekļautas akcijas un biržas sarakstā neiekļautas akcijas.

5.

Ieguldījumu fondu apliecības/daļas

Šajā kategorijā iekļauj naudas tirgus fondu (NTF) un ieguldījumu fondu, izņemot NTF, emitēto apliecību vai daļu turējumus.

5.1.

NTF apliecības/daļas

NTF emitēto apliecību vai daļu turējumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā definēto.

5.2.

Ieguldījumu fondu, izņemot NTF, apliecības/daļas

Ieguldījumu fondu (IF), izņemot NTF, emitēto apliecību vai daļu turējumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā definēto.

6.

Pensiju fondu rezerves

Šajā kategorijā ietvertas:

—

PF prasības pret pensiju pārvaldītājiem saskaņā ar EKS 2010 5.186. un 17.78. punktā definēto,

—

PF finanšu prasības pret pārapdrošināšanas sabiedrībām saistībā ar pensiju rezervēm (pārapdrošināšanas atgūstamās summas).

7.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kuri saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci un ar kuru starpniecību iespējama konkrētu finanšu risku patstāvīga tirdzniecība finanšu tirgos.

Šajā kategorijā ietverti:

—

iespējas līgumi,

—

garantijas (warrants),

—

biržā tirgotie nākotnes līgumi,

—

ārpusbiržas nākotnes līgumi,

—

mijmaiņas līgumi,

—

atvasinātie kredīta instrumenti.

Atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā grāmato bilancē, ievērojot bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu tirgus vērtību grāmato bilances pasīvu pusē.

Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem, kā bilances posteņus negrāmato.

Atvasinātos finanšu instrumentus var grāmatot pēc neto principa saskaņā ar dažādām vērtēšanas metodēm. Ja ir pieejamas tikai neto pozīcijas vai pozīcijas tiek grāmatotas ar vērtību, kas nav tirgus vērtība, datus sniedz par šīm pozīcijām.

Šajā kategorijā neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri bilancē netiek grāmatoti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem.

8.

Citas debitoru/kreditoru saistības

Šis ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var prasīt sniegt datus par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām, piemēram:

—

saņemamās dividendes,

—

par noguldījumiem saņemamie uzkrātie procenti,

—

par kredītiem saņemamie uzkrātie procenti,

—

par parāda vērtspapīriem saņemamie uzkrātie procenti,

—

saņemamie uzkrātie nomas maksas maksājumi,

—

ar PF pamatdarbību nesaistītie debitoru parādi.

9.

Nefinanšu aktīvi

Materiālie un nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi.

Šajā kategorijā ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, piemēram, datoru programmatūru un datubāzes.


PASĪVI

Instrumenta kategorija

Galveno pazīmju apraksts

10.

Saņemtie kredīti

Summas, ko PF ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras rodas no apgrozāmu vērtspapīru emisijas. Šo kategoriju veido:

—

kredīti – PF piešķirtie kredīti, kurus apliecina neapgrozāmi dokumenti vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma,

—

repo un repo līdzīgi darījumi ar nodrošinājumu skaidrā naudā – atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, kurus par attiecīgu cenu pārdevis PF, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko PF saņēmis apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas šeit, ja tā stingri apņēmusies veikt pretēju operāciju, nevis ja tikai pastāv iespēja to darīt. Tas nozīmē, ka PF saglabā visus ar attiecīgajiem vērtspapīriem saistītos riskus un guvumus no tiem darījuma laikā,

—

nodrošinājums skaidrā naudā, kas saņemts apmaiņā pret vērtspapīru aizdevumu, – summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kuri uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma darījumā pret nodrošinājumu skaidrā naudā,

—

skaidrā nauda, kas saņemta darījumos, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā uz laiku tiek nodots zelts.

11.

Emitētie parāda vērtspapīri

PF emitēti vērtspapīri, izņemot pašu kapitālu, kuri parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kuri turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē.

12.

Pašu kapitāls

Sk. 4. kategoriju.

13.

Tehniskās rezerves

PF turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes pensiju prasību apmierināšanai.

13.1.

t. sk. pensiju tiesības

PF turētais kapitāla apjoms savu pensiju shēmu nākotnes prasību apmierināšanai.

Pensiju tiesības, t. sk. definēto iemaksu shēmas

PF turētais kapitāla apjoms savu definēto iemaksu shēmu polišu turētāju nākotnes pensiju prasību apmierināšanai.

Definēto iemaksu shēmā izmaksātie pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Definēto iemaksu shēmas saistības ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība.

Pensiju tiesības, t. sk. definēto pabalstu shēmas

PF turētais kapitāla apjoms savu definēto pabalstu shēmu polišu turētāju nākotnes pensiju prasību apmierināšanai.

Definēto pabalstu pensijas shēmā iesaistītajiem darbiniekiem apsolīto pensijas pabalstu līmeni nosaka ar iepriekš noteiktu formulu. Definēto pabalstu shēmas saistības ir līdzvērtīgas apsolīto pabalstu pašreizējai vērtībai.

Nosacītās definēto iemaksu shēmas un hibrīdshēmas grupē kā definēto pabalstu shēmas (EKS 2010, 17.59. punkts). Nosacīta definēto iemaksu shēma ir līdzīga definēto iemaksu shēmai, bet tā paredz garantētu minimālo maksājamo summu. Hibrīdshēmas ir shēmas, kurās ir gan definēto pabalstu, gan definēto iemaksu elements. Shēmu klasificē kā hibrīdshēmu, ja tā paredz gan definēto pabalstu, gan definēto iemaksu vai ja tā pēc būtības ir nosacītā definēto iemaksu shēma un vienlaikus paredz definēto pabalstu vai definēto iemaksu.

13.2.

Pensiju fondu prasības pret pensiju pārvaldītājiem

Sk. 6. kategoriju.

13.3.

Tiesības uz nepensiju pabalstiem

Neto iemaksu pārsniegums pār pabalstiem, kas atspoguļo apdrošināšanas shēmas saistību palielināšanos attiecībā pret pabalsta saņēmējiem (definēts EKS 2010 5.187. punktā).

14.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Sk. 7. kategoriju.

15.

Citas debitoru/kreditoru saistības

Šis ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var prasīt sniegt datus par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām, piemēram:

—

kreditoru parādi, kas nav saistīti ar PF pamatdarbību, t. i., piegādātājiem maksājamās summas, nodokļi, algas, sociālie maksājumi u. c.,

—

uzkrājumi saistībām pret trešām personām, t. i., pensijas, dividendes u. c.,

—

neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez nodrošinājuma skaidrā naudā,

—

neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem,

—

par kredītiem maksājamie uzkrātie procenti.

16.

Neto vērtība

Bilances balanspostenis (B.90) (EKS 2010, 7.02. punkts). Bilancē ierakstītos uzkrātos aktīvus un saistības novērtē tā datuma dominējošās cenās (kas parasti ir tirgus cenas), kurā ir sagatavota bilance. Tomēr definēto pabalstu pensijas shēmā iesaistītajiem darbiniekiem apsolīto pensijas pabalstu līmeni nosaka ar iepriekš noteiktu formulu. Definēto pabalstu shēmas saistības ir līdzvērtīgas apsolīto pabalstu pašreizējai vērtībai, tāpēc definēto pabalstu pensiju plāna neto vērtība var nebūt vienāda ar nulli.

Definēto iemaksu shēmā izmaksātie pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Definēto iemaksu shēmas saistības ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība. Fonda neto vērtība vienmēr ir vienāda ar nulli.

2. DAĻA

Vērtspapīru dalījuma novērtēšanas apzīmējumu definīcijas

B tabula

Vērtspapīru dalījuma novērtēšanas apzīmējumu definīcijas

Lauks

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas kods

Kods, ar kuru unikāli identificē vērtspapīru, ievērojot NCB norādījumus (piemēram, NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL). Šo kodu laika gaitā izmanto konsekventi.

Vienību skaits vai nominālvērtību kopsumma

Vērtspapīra vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu, nevis vienībās, neietverot uzkrātos procentus.

Cena

Vērtspapīra vienības tirgus cena vai nominālvērtību kopsummas procentuālā daļa, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu, nevis vienībās. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus.

Kotācijas bāze

Norāda, vai vērtspapīrs tiek kotēts procentos vai vienībās.

Kopējā summa

Vērtspapīra kopējā tirgus vērtība. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu, kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti par kādu summu, nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālvērtību kopsummu, kas reizināta ar cenu, kas izteikta kā nominālvērtības procentuālā daļa.

NCB principā pieprasa uzrādīt uzkrātos procentus šajā pozīcijā vai atsevišķi. Tomēr NCB pēc savas izvēles var pieprasīt datos neietvert uzkrātos procentus.

Finanšu darījumi

Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošanas summa (vērtspapīri aktīvu pusē), vai vērtspapīru emisijas summa, no kuras atņemta dzēšanas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības euro.

Nopirktie (aktīvi) vai emitētie (pasīvi) vērtspapīri

Vērtspapīru pirkumu summa (vērtspapīri aktīvu pusē) vai emisijas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības.

Pārdotie (aktīvi) vai dzēstie (pasīvi) vērtspapīri

Vērtspapīru pārdošanas summa (vērtspapīri aktīvu pusē) vai dzēšanas summa (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības.

Vērtspapīra grāmatojuma valūta

Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo summu.

Citas apjoma pārmaiņas nominālvērtībā

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas nominālvērtībā, kas izteiktas nomināla valūtā/vienībā vai euro.

Citas apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā, kas izteiktas euro.

Portfeļieguldījumi vai tiešās investīcijas

Ieguldījuma funkcija saskaņā ar tā maksājumu bilances statistikas klasifikāciju (1).

Emitenta valsts

Emitenta rezidence. Ieguldījumu fondu akciju/daļu gadījumā emitenta valsts ir vieta, kuras rezidents ir investīciju fonds, nevis fonda pārvaldītāja rezidences vieta.

3. DAĻA

Pensiju shēmu dalībnieku skaita apraksti

C tabula

Pensiju shēmu dalībnieku skaita apraksti

Kategorija

Apraksts

1.

Pensiju shēmu dalībnieku skaits (kopā)

Pensiju shēmu dalībnieku kopējais skaits. Šis skaitlis ir vienāds ar aktīvo dalībnieku, pasīvo dalībnieku un pensionēto dalībnieku skaita summu.

Sk. 2., 3. un 4. kategoriju.

2.

t. sk. aktīvie dalībnieki

Pensiju shēmas aktīvo dalībnieku skaits.

Aktīvais dalībnieks ir pensiju shēmas dalībnieks, kurš veic iemaksas (un/vai kura vārdā tiek veiktas iemaksas) un uzkrāj aktīvus vai ir uzkrājis aktīvus iepriekš un vēl nav pensionējies.

3.

t. sk. pasīvie dalībnieki

Pensiju shēmas pasīvo dalībnieku skaits.

Pasīvais dalībnieks ir pensiju shēmas dalībnieks, kurš vairs neveic iemaksas vai neuzkrāj pabalstus shēmā, bet vēl nav sācis saņemt pensionēšanās pabalstus no attiecīgās shēmas.

4.

t. sk. pensionētie dalībnieki

Pensiju shēmas pensionēto dalībnieku skaits.

Pensionētais dalībnieks ir pensiju shēmas dalībnieks, kurš vairs neveic iemaksas vai neuzkrāj pabalstus shēmā un ir sācis saņemt pensionēšanās pabalstus no attiecīgās shēmas.

4. DAĻA

Sektoru apraksti

Sektoru klasifikācijas standartu nosaka EKS 2010. D tabula sniedz to sektoru detalizētu aprakstu, kurus NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās klasifikācijās. Darījuma partnerus, kas ir euro zonas dalībvalstu rezidenti, identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju, kas sniegti ECB “Monetāro finanšu iestāžu un tirgu statistikas sektoru rokasgrāmatā: Norādījumi klientu statistiskajai klasifikācijai”.

D tabula

Sektoru apraksti

Sektors

Apraksts

1.

MFI

MFI, kas definētas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā. Šo sektoru veido NCB (S.121), kredītiestādes, kas definētas Savienības tiesību aktos, NTF un citas finanšu iestādes, kas nodarbojas ar noguldījumu un/vai to tuvu aizstājēju piesaisti no iestādēm, kas nav MFI, kā arī aizdevumu izsniegšanu un/vai ieguldījumu veikšanu vērtspapīros savā vārdā (vismaz ekonomiskā nozīmē), un elektroniskās naudas iestādes, kuru pamatdarbība ir finanšu starpniecība elektroniskās naudas emisijas veidā (S.122).

2.

Vispārējā valdība

Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts).

3.

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, + finanšu palīgsabiedrības + piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji

Citu finanšu starpnieku, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, apakšsektors (S.125) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, uzņemoties saistības pret institucionālajām vienībām veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas, vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām. Finanšu instrumentsabiedrības, kas definētas Regulā (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40), tiek iekļautas šajā apakšsektorā (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts).

Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts).

Apakšsektors “piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīta darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts).

4.

Ieguldījumu fondi, izņemot NTF

IF, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā. Šis apakšsektors ietver visus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana (S.124).

5.

Apdrošināšanas sabiedrības

Apdrošināšanas sabiedrības (S.128), kas definētas Regulas (ES) Nr. 1374/2014 (ECB/2014/50) 1. pantā.

6.

Pensiju fondi

PF, kas definēti šīs regulas 1. pantā (S.129).

6.1.

Pensiju pārvaldītāji

Pensiju pārvaldītāji, kas definēti šīs regulas 1. pantā.

7.

Nefinanšu sabiedrības

Nefinanšu sabiedrību sektoru (S.11) veido institucionālās vienības, kuras ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji un kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.50. punkts).

8.

Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas

Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kuri ražo tirgus preces un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Tas ietver arī indivīdus vai indivīdu grupas, kas ražo preces un sniedz nefinanšu pakalpojumus tikai savam galapatēriņam. Mājsaimniecību sektorā ir pašnodarbinātie un sabiedrības, kas nav neatkarīgas juridiskās personas, bet ir tirgus preču ražotājas, izņemot tās, kuras izveidotas kā kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts).

Mājsaimniecību apkalpojošo bezpeļņas organizāciju sektoru (S.15) veido bezpeļņas organizācijas, kuras ir atsevišķas juridiskās personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un kuras ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts).

5. DAĻA

Finanšu darījumu un pārvērtēšanas korekciju apraksti

1.

“Finanšu darījumi” ir darījumi, kas izriet no finanšu aktīvu vai pasīvu īpašumtiesību radīšanas, likvidācijas vai maiņas. Šos darījumus mēra, izmantojot perioda beigu pārskatu sniegšanas datumu krājumu pozīciju starpību, no kuras atņem to pārmaiņu ietekmi, ko izraisa “pārvērtēšanas korekcijas” (ko nosaka cenu un valūtas kursa pārmaiņas) un “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas”. ECB statistiskā informācija nepieciešama, lai apkopotu datus par finanšu darījumiem korekciju veidā, kuras ietver “klasifikācijas pārmaiņas un citas korekcijas” un “cenu un valūtas kursa pārvērtēšanu”.

2.

“Pārvērtēšanas korekcijas” ir aktīvu un pasīvu vērtējuma pārmaiņas, kas izriet no aktīvu un pasīvu cenas pārmaiņām un/vai valūtas kursa ietekmes uz ārvalstu valūtā denominētu aktīvu un pasīvu vērtību euro. Korekcija attiecībā uz aktīvu/pasīvu cenu pārvērtēšanu attiecas uz pārmaiņām aktīvu un pasīvu novērtējumā, kas izriet no tās cenas pārmaiņām, ar kādu aktīvi/pasīvi tiek grāmatoti vai pārdoti. Cenu pārvērtēšana ietver pārmaiņas, kas laika gaitā notiek perioda beigu krājumu vērtībā, jo mainījusies atsauces vērtība, ar kādu tie tiek grāmatoti, t. i., turēšanas peļņa/zaudējumi. Svārstības valūtu kursos attiecībā pret euro, kuras notiek starp periodu beigu pārskatu sniegšanas datumiem, izraisa pārmaiņas ārvalstu valūtas aktīvu/pasīvu vērtībā, ja tā izteikta euro. Tā kā šīs pārmaiņas ir turēšanas peļņa/zaudējumi un tās nenotiek finanšu darījumu dēļ, darījumu dati jāatbrīvo no šīm ietekmēm. Principā pārvērtēšanas korekcijas ietver arī novērtējuma pārmaiņas darījumu ar aktīviem/pasīviem rezultātā, t. i., realizēto peļņu/zaudējumus, tomēr šajā aspektā valstu prakse atšķiras.

3.

“Norakstīšana/samazināšana” attiecas uz bilancē uzrādīto kredīta vērtības samazinājumu gadījumos, kuros kredītu uzskata par bezvērtīgu aktīvu (norakstīšana) vai kuros tiek uzskatīts, ka kredīts netiks atgūts pilnībā (samazināšana). Iekļauj arī pilnīgu vai daļēju norakstīšanu, ko konstatē, kredītus pārdodot vai nododot trešām personām, ja tā ir identificējama.

(1)  Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2011/23 (2011. gada 9. decembris) par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (OV L 65, 3.3.2012., 1. lpp.).

III PIELIKUMS

OBLIGĀTIE STANDARTI FAKTISKAJIEM PĀRSKATU SNIEDZĒJIEM

Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.

1.

Datu nosūtīšanas obligātie standarti:

a)

pārskatu sniegšana tiek veikta laikus, attiecīgās nacionālās centrālās bankas (NCB) noteiktajos termiņos;

b)

statistikas pārskati tiek noformēti tādā veidā un formātā, kā noteikts attiecīgās NCB pārskatu sniegšanas tehniskajās prasībās;

c)

pārskatu sniedzēji attiecīgajai NCB sniedz ziņas par vienu vai vairākām kontaktpersonām;

d)

tiek ievērota tehniskā specifikācija datu nosūtīšanai uz attiecīgo NCB;

e)

sniedzot pārskatus individuālu vērtspapīru līmenī, pārskatu sniedzēji pēc attiecīgās NCB lūguma sniedz papildu informāciju (piemēram, emitenta nosaukumus, emisijas datumus), kas vajadzīga, lai identificētu vērtspapīrus, kuru vērtspapīra identifikācijas kodi ir kļūdaini vai nav publiski pieejami.

2.

Precizitātes obligātie standarti:

a)

statistiskās informācijas pareizība: tiek ievēroti visi lineārie ierobežojumi (piemēram, apakšsummu summa ir vienāda ar kopsummu);

b)

pārskatu sniedzēji ir gatavi sniegt informāciju par norisēm, par ko liecina nosūtītie dati;

c)

statistiskā informācija ir pilnīga, bez nepārtrauktiem un strukturāliem informācijas trūkumiem; esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus attiecīgajai NCB, un, ja iespējams, ātri novērsti;

d)

pārskatu sniedzēji ievēro attiecīgās NCB datu tehniskajai pārraidei noteiktās dimensijas, noapaļošanas politiku un decimāldaļas.

3.

Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:

a)

statistiskā informācija atbilst šajā regulā ietvertajām definīcijām un klasifikācijai;

b)

ja izdara atkāpes no šīm definīcijām un klasifikācijas, pārskatu sniedzēji regulāri uzrauga un kvantitatīvi atspoguļo atšķirību starp izmantoto metodi un šai regulai atbilstošu metodi;

c)

pārskatu sniedzēji spēj izskaidrot atšķirības starp iesniegtajiem datiem, salīdzinot tos ar iepriekšējo periodu skaitļiem.

4.

Labojumu obligātie standarti

Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes.