PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2018/1695

(2018. gada 6. novembris),

ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz fakultatīvas apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanas periodu noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, kam ir paaugstināts krāpšanas risks, un attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānisma cīņai pret krāpšanu PVN jomā piemērošanas periodu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Krāpšana pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā rada ievērojamus zaudējumus budžetā un ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(2)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (3) 199.a pantā dalībvalstīm ir atļauts noteikt, ka persona, kas ir atbildīga par PVN nomaksu par minētajā pantā minētajām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanu, ir nodokļa maksātājs, kurš saņēmis attiecīgās preces vai pakalpojumus (“apgrieztās maksāšanas kārtība”), lai ātri apkarotu tādu problēmu kā “pazudušā tirgotāja” krāpniecisku darbību Kopienas tirdzniecībā. Dalībvalstis var piemērot šo kārtību līdz 2018. gada 31. decembrim un vismaz uz diviem gadiem.

(3)

Ātrās reaģēšanas mehānisma (ĀRM) īpašais pasākums ir noteikts Direktīvas 2006/112/EK 199.b pantā, un tas piedāvā dalībvalstīm ātrāku procedūru, kas tām ļauj ieviest apgrieztās maksāšanas kārtību konkrētu preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, lai apkarotu pēkšņu un masveida krāpšanu, kas var radīt ievērojamus un neatgriezeniskus finansiālus zaudējumus. Saskaņā ar Padomes Direktīvas 2013/42/ES (4) 3. pantu dalībvalstis var piemērot ĀRM īpašo pasākumu līdz 2018. gada 31. decembrim.

(4)	Komisija 2018. gada 8. martā sniedza ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Direktīvas 2006/112/EK 199.a un 199.b panta ietekmi uz krāpšanas apkarošanu (“ziņojums”).

(5)

Ziņojumā norādīts, ka dalībvalstis un ieinteresētās puses kopumā uzskata, ka Direktīvas 2006/112/EK 199.a pantā noteiktā apgrieztās maksāšanas kārtība ir efektīvs un lietderīgs pagaidu instruments krāpšanas apkarošanai PVN jomā noteiktās nozarēs vai krāpšanas novēršanai. Ir izrādījies, ka Direktīvas 2006/112/EK 199.a panta 1. punktā noteiktā prasība par pasākuma piemērošanu vismaz divus gadus ir šķērslis dažām dalībvalstīm, kas vēlas ieviest apgrieztās maksāšanas kārtību un neizpilda šo nosacījumu. Tāpēc prasība par vismaz diviem gadiem būtu jāizņem no minētā punkta.

(6)	Lai gan Direktīvas 2006/112/EK 199.b pantā paredzētais ĀRM īpašais pasākums nekad nav īsti izmantots, dalībvalstis uzskata, ka tas būtu jāpatur kā lietderīgs instruments un piesardzības pasākums izņēmuma gadījumos, kad ir notikusi krāpšana PVN jomā.

(7)

Ņemot vērā ziņojuma konstatējumus un secinājumus, šķiet, ka Direktīvas 2006/112/EK 199.a un 199.b pantā noteiktie pasākumi ir izrādījušies lietderīgi kā pagaidu un mērķtiecīgi pasākumi krāpšanas apkarošanai PVN jomā. Šiem pasākumiem beidzoties 2018. gada 31. decembrī, dalībvalstu rīcībā vairs nebūs efektīva instrumenta krāpšanas apkarošanai PVN jomā. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt šo pasākumu piemērošanu uz ierobežotu laiku, līdz stāsies spēkā plānotais galīgais PVN režīms.

(8)	Tādēļ Direktīva 2006/112/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:

1)	direktīvas 199.a panta 1. punkta ievadvārdus aizstāj ar šādu tekstu: “Līdz 2022. gada 30. jūnijam dalībvalstis var noteikt, ka persona, kura atbildīga par PVN nomaksu, ir nodokļa maksātājs, kas ir saņēmis šādas piegādes:”;

direktīvas 199.b pantu aizstāj ar šādu:

“199.b pants

1. Lai apkarotu pēkšņu un masveida krāpšanu, kas varētu radīt ievērojamus un neatgriezeniskus finansiālus zaudējumus, dalībvalsts kā ātrās reaģēšanas mehānisma (ĀRM) īpašo pasākumu nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumos un saskaņā ar 2. un 3. punktu saņēmēju var noteikt par personu, kas, atkāpjoties no 193. panta, ir atbildīga par PVN samaksu par konkrētām preču piegādēm un konkrētu pakalpojumu sniegšanu.

ĀRM īpašajam pasākumam dalībvalsts piemēro atbilstīgus kontroles pasākumus attiecībā uz nodokļa maksātājiem, kas piegādā tādas preces vai sniedz tādus pakalpojumus, kuriem piemēro minēto pasākumu, un tas nepārsniedz deviņu mēnešu laikposmu.

2. Dalībvalsts, kas vēlas ieviest ĀRM īpašo pasākumu, kā paredzēts 1. punktā, nosūta paziņojumu Komisijai, izmantojot saskaņā ar 4. punktu noteikto standarta veidlapu, un vienlaikus šo paziņojumu nosūta pārējām dalībvalstīm. Dalībvalsts Komisijai sniedz informāciju, norādot attiecīgo nozari, krāpšanas veidu un iezīmes, absolūtas steidzamības iemeslus, krāpšanas pēkšņo un masveida raksturu un tās sekas saistībā ar ievērojamiem un neatgriezeniskiem finansiāliem zaudējumiem. Ja Komisija uzskata, ka tās rīcībā nav visa vajadzīgā informācija, tā divu nedēļu laikā pēc paziņojuma saņemšanas sazinās ar attiecīgo dalībvalsti un norāda, kāda papildu informācija ir nepieciešama. Jebkādu papildu informāciju, ko attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai, vienlaikus nosūta pārējām dalībvalstīm. Ja sniegtā papildu informācija nav pietiekama, Komisija attiecīgo dalībvalsti par to informē vienas nedēļas laikā.

Dalībvalsts, kas vēlas ieviest ĀRM īpašo pasākumu, kā paredzēts šā panta 1. punktā, vienlaikus saskaņā ar 395. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru arī izdara pieprasījumu Komisijai.

Nenovēršamu un steidzamu iemeslu gadījumos, kā izklāstīts šā panta 1. punktā, 395. panta 2. un 3. punktā izklāstīto procedūru pabeidz sešos mēnešos pēc tam, kad Komisija ir saņēmusi pieprasījumu.

3. Tiklīdz Komisijas rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu 2. punkta pirmajā daļā minēto paziņojumu, tā par to paziņo dalībvalstīm. Ja Komisija iebilst pret ĀRM īpašo pasākumu, tā viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma izstrādā negatīvu atzinumu un par to informē attiecīgo dalībvalsti un PVN komiteju. Ja Komisijai nav iebildumu, tā tajā pašā laikposmā to rakstiski apstiprina attiecīgajai dalībvalstij un PVN komitejai. Dalībvalsts var pieņemt ĀRM īpašo pasākumu no dienas, kad tā ir saņēmusi minēto apstiprinājumu. Izvērtējot paziņojumu, Komisija ņem vērā jebkuras citas dalībvalsts iesūtītos rakstiskos viedokļus.

4. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka standarta veidlapu, lai iesniegtu paziņojumu par 2. punktā minēto ĀRM īpašo pasākumu un 2. punkta pirmajā daļā minēto informāciju. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 5. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*1) 5. pantu, un šajā nolūkā komiteja ir komiteja, kas ir izveidota ar Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 (*2) 58. pantu.

6. ĀRM īpašo pasākumu, kā noteikts 1. punktā, piemēro līdz 2022. gada 30. jūnijam.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.)."

(*2) Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.).”;"

3)	direktīvas 395. panta 5. punktu svītro.

2. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2018. gada 6. novembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

H. LÖGER

(1) 2018. gada 3. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) 2018. gada 11. jūlija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(4) Padomes Direktīva 2013/42/ES (2013. gada 22. jūlijs), ar ko attiecībā uz ātrās reaģēšanas mehānismu pret krāpšanu PVN jomā groza Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 201, 26.7.2013., 1. lpp.).