(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata arī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Lietuva nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats. Tajā pašā dienā Komisija pieņēma arī ieteikumu “Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku”, kuru Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Padome ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku (3) (“eurozonai adresētais ieteikums”) pieņēma 2018. gada 14. maijā.

(2)

Ņemot vērā to, ka Lietuva ir dalībvalsts, kuras valūta ir euro, un ka ekonomiskajā un monetārajā savienībā ekonomikas ir savstarpēji cieši saistītas, Lietuvai būtu jānodrošina, ka tiek pilnībā un laikus īstenots eurozonai adresētais ieteikums, kurš atspoguļots turpmāk sniegtajos ieteikumos, jo īpaši 1. ieteikumā.

(3)

2018. gada ziņojums par Lietuvu tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Lietuva īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (4), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Lietuvas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(4)

Lietuva savu 2018. gada valsts reformu programmu iesniedza 2018. gada 26. aprīlī un 2018. gada stabilitātes programmu – 2018. gada 30. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(5)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (5) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(6)

Lietuva šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2018. gada stabilitātes programmā plāno no 2018. līdz 2020. gadam saglabāt nominālo pārpalikumu 0,6 % apmērā no IKP, un tiek prognozēts, ka 2021. gadā tas samazināsies līdz 0,3 % no IKP. Plānots, ka visā programmas periodā tiks sasniegts vidēja termiņa budžeta mērķis – deficīts 1 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. 2016. un 2017. gadā Lietuvai tika piešķirta arī īslaicīga novirze saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas un strukturālo reformu īstenošanu. Šīs novirzes tiek pārnestas uz trim turpmākajiem gadiem. Saskaņā ar 2018. gada stabilitātes programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 39,7 % no IKP 2017. gadā līdz 35,3 % no IKP 2021. gadā. Minēto budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomikas scenārijs ir ticams. Tajā pašā laikā nav pietiekami detalizēti norādīti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbalstītu plānoto mērķi no 2019. gada panākt budžeta pārpalikumu.

(7)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Lietuvai 2017. gadā turpināt virzību uz savu vidēja termiņa budžeta mērķi 2018. gadā, ņemot vērā pielaides saistībā ar sistēmiskās pensiju reformas un strukturālo reformu īstenošanu, attiecībā uz kurām tika piešķirta īslaicīga novirze. Tas atbilst valdības neto primāro izdevumu maksimālajam nominālajam pieauguma tempam (6) 6,4 % apmērā 2018. gadā, kas atbilst strukturālās bilances pieļaujamajam pasliktinājumam 0,6 % apmērā no IKP. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, tiek prognozēts, ka Lietuvas strukturālais deficīts būs 0,7 % apmērā no IKP 2018. gadā un 0,6 % apmērā no IKP 2019. gadā. Tādējādi tiek prognozēts, ka strukturālā bilance abos gados joprojām pārsniegs vidēja termiņa budžeta mērķi. Kopumā Padome uzskata – ir paredzams, ka Lietuva 2018. un 2019. gadā ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(8)

Ieņēmumi no vides un periodiskajiem īpašuma nodokļiem joprojām ir zem Savienības vidējā rādītāja. Lietuva ir veikusi īpašuma nodokļu sistēmas reformu, ar kuru sistēmā tiek ieviests progresivitātes elements, un atcēlusi atbrīvojumus no akcīzes nodokļa oglēm un koksam, ko izmanto apkures vajadzībām. Tomēr vēl ir potenciāls paplašināt nodokļu bāzi, aptverot avotus, kam ir mazāk negatīva ietekme uz izaugsmi. Lai gan Lietuva pēdējos gados ir guvusi panākumus nodokļu iekasēšanas uzlabošanā, tās pievienotās vērtības nodokļa iztrūkums joprojām ir viens no augstākajiem Savienībā. Lietuva veic turpmākus pasākumus, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un uzlabotu nodokļu saistību izpildi, un nesen īstenotajiem pasākumiem jau ir pozitīvi pirmie rezultāti. Vēl vairāk uzlabojot nodokļu saistību izpildi, tiktu celti budžeta ieņēmumi un veicināta nodokļu sistēmas taisnīguma uzlabošanās.

(9)

Līdz ar jaunas pensiju indeksācijas formulas ieviešanu 2018. gadā, kas sasaista pensijas ar algu izdevumu pieaugumu, tiek prognozēts, ka valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP paliks nemainīgs līdz 2040. gadam. Tas nodrošinātu Lietuvas pensiju sistēmas fiskālo stabilitāti. Tomēr to lielākoties nosaka pabalstu samēra samazināšanās, jo tiek prognozēts, ka straujā darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās rezultātā kopējie algu izdevumi pieaugs lēnākā tempā nekā algas. Tas raisa bažas par pensiju adekvātumu, kuru līmenis jau ir viens no zemākajiem Savienībā. Nav arī skaidrs, kā šī reforma darbosies praksē, jo valdībai ir juridisks pienākums ierosināt pasākumus aizvietošanas rādītāja samazināšanās gadījumā. Ja aizvietošanas rādītājs tiktu noturēts nemainīgā līmenī, kopējie pensiju izdevumi kā daļa no IKP līdz 2040. gadu beigām palielinātos par gandrīz 45 % un noslogotu publiskās finanses. Tādēļ ir svarīgi novērst juridiskās neskaidrības ar pensijām saistītajos tiesību aktos un nodrošināt pensiju sistēmas ilgtermiņa finanšu stabilitāti, vienlaikus novēršot problēmu saistībā ar tās zemo adekvātumu.

(10)

Stabilās ekonomikas izaugsmes, bet arī nelabvēlīgās demogrāfiskās attīstības un emigrācijas rezultātā strauji sašaurinās darba tirgus, un jau ir vērojams prasmju trūkums. Šādā situācijā izglītības un apmācības sistēmai ir jāspēj nodrošināt attiecīgās prasmes ikvienam. Lai gan iepriekšējā gadā sāktās reformas ir solis pareizajā virzienā, ir svarīgi, lai Lietuva šīs reformas īstenotu un tādējādi uzlabotu savas izglītības un apmācības sistēmas rezultātus. Lietuvas terciārās izglītības finansēšanas un akreditācijas noteikumi palīdz palielināt to iedzīvotāju skaitu, kas ieguvuši terciāro izglītību, taču tajā pašā laikā tie rada bažas par tās kvalitāti, sadrumstalotību un atbilstību darba tirgus prasībām. Ja pašreiz notiekošā universitāšu konsolidācija tiks papildināta ar akreditācijas un finansēšanas noteikumu izmaiņām, tai vajadzētu palīdzēt risināt pašreizējās problēmas. Turklāt pastāvīgais demogrāfiskais spiediens ir ietekmējis izglītības sistēmas efektivitāti un padarījis vēl steidzamāku vajadzību nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai. Lai risinātu problēmu saistībā ar to, ka Lietuvas skolēnu sniegums pamatprasmju jomā ir zem vidējā rādītāja, ir nepieciešamas reformas skolotāju sākotnējās izglītības, karjeras gājuma un darba apstākļu jomā, kas būtu jāpapildina ar citām uz kvalitāti orientētām reformām.

(11)

Pieaugušo nelielā iesaistīšanās izglītībā Lietuvā norāda uz to, ka pieaugušo izglītība joprojām ir nepietiekami attīstīta un neļauj ekonomikai gūt labumu no prasmju uzlabošanas, inovācijas un nelabvēlīgākā situācijā esošo personu (piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, bezdarbnieku vai neaktīvu pieaugušo) labākas integrācijas darba tirgū. Neraugoties uz investīcijām infrastruktūrā, profesionālās izglītības un apmācības programmu saturs bieži vien ir novecojis, turklāt to varētu labāk saskaņot ar vietējā un reģionālā darba tirgus vajadzībām. Mācīšanās darbavietā joprojām ir sākumposmā, un to varētu izvērst. Aktīvas darba tirgus politikas pasākumi ietver plašāku apmācības iespēju klāstu, taču to varētu vēl vairāk paplašināt. Šajā jomā nesen veiktās reformas un pasākumi līdz šim nav devuši ievērojamus rezultātus. Raugoties plašākā kontekstā, sociālo partneru spēju stiprināšana ir svarīga, lai sekmētu to līdzdalību.

(12)

Joprojām ir problēmas veselības aprūpes rezultātu jomā, un tās negatīvi ietekmē ekonomikas ražīgumu un konkurētspēju un dzīves kvalitāti. Veselības aprūpes pakalpojumi joprojām ir pārāk vērsti uz stacionāru aprūpi, kas sniedz iespējas vēl vairāk stiprināt primāro aprūpi. Lai padarītu veselības aprūpi efektīvāku, ir svarīga resursu izmantošanas turpmāka racionalizēšana, kā arī pasākumi gan stacionārās, gan primārās aprūpes kvalitātes uzlabošanai. Slimību profilakses un veselības veicināšanas politikai būtu spēcīgāk un ātrāk jāsamazina riskantais dzīvesveids. Tomēr šādas politikas mērogs joprojām ir neliels, starpnozaru sadarbība nav pietiekami attīstīta un pārskatatbildība par rezultātiem nav pietiekami ietverta pašvaldību līmenī. Lielā paļaušanās uz personīgajiem maksājumiem, mazie izdevumi veselības aprūpes jomā un resursu neefektīvā sadale ierobežo veselības aprūpes sistēmas efektivitāti.

(13)

Lietuvai būtiski izaicinājumi, kas mazina tās ekonomikas izaugsmes izredzes, joprojām ir lielais to cilvēku īpatsvars, kuras pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, kā arī lielā ienākumu nevienlīdzība. Šie izaicinājumi arī apdraud sociālo kohēziju un varētu veicināt emigrāciju. Neraugoties uz pastāvīgo ekonomikas izaugsmi, vecāka gadagājuma cilvēki, personas ar invaliditāti, bērni, viena vecāka mājsaimniecības un bezdarbnieki saskaras ar visaugstāko nabadzības un sociālās atstumtības risku. Lietuvas nodokļu un pabalstu sistēmas korektīvā jauda ir viena no mazākajām Savienībā. Lai gan tika veikti daži būtiski sākotnējie pasākumi nabadzības un ienākumu nevienlīdzības apkarošanai, Lietuvai ir vēl tāls ceļš ejams, lai tuvinātos Savienības vidējiem rādītājiem nabadzības un ienākumu nevienlīdzības jomā. Samērā lielais nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās zema atalgojuma saņēmējiem var ierobežot viņu stimulus strādāt un palielināt nabadzības un nevienlīdzības risku. Nabadzības un nevienlīdzības līmeni varētu samazināt, stimulējot līdzdalību darba tirgū, jo īpaši cilvēku no neaizsargātām grupām un zema atalgojuma saņēmēju vidū, kā arī palielinot nodokļu un pabalstu sistēmas korektīvo jaudu, to papildinot ar labāku nodokļu iekasēšanu. Šādi pasākumi varētu arī palielināt sociālo taisnīgumu.

(14)

Ražīguma pieaugums, kas kopš 2012. gada ir bijis pieticīgs, 2017. gadā atjaunojās un mazināja spiedienu uz izmaksu konkurētspēju. Tomēr šo uzlabojumu lielākoties noteica privātais sektors. Publisko investīciju efektivitātes uzlabošanā ir gūts vien neliels progress. Jo īpaši publisko izdevumu pētniecības un izstrādes jomā efektivitāte un sadarbība starp uzņēmumiem un zinātnes nozari joprojām ir zemā līmenī. Turklāt publiskās investīcijas pētniecībā un izstrādē 2016. gadā ievērojami saruka. Pētniecības un inovācijas politikas sadrumstalotās koordinēšanas un pārvaldības rezultātā rodas nepilnības, un tas neļauj uzņēmumiem pilnībā gūt labumu no dažādajām atbalsta shēmām. Turpmākajam progresam pašreizējā publiskā pētniecības sektora organizācijas un finansēšanas reformas īstenošanā būtu jāpalīdz nodrošināt pieejamo resursu labāku izmantošanu.

(15)

Lietuva ir panākusi progresu attiecībā uz sava korupcijas novēršanas satvara stiprināšanu, pieņemot tiesību aktus par lobēšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību gan attiecībā uz publiskā, gan privātā sektora darba ņēmējiem. Taču šo tiesību aktu īstenošana joprojām ir problemātiska. Korupcija veselības aprūpes nozarē joprojām raisa bažas, neraugoties uz slavējamiem rezultātiem, kas gūti valdības “tīro roku” programmā.

(16)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Lietuvas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada stabilitātes programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Lietuvai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Lietuvā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(17)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada stabilitātes programmu un uzskata (7), ka ir sagaidāms, ka Lietuva ievēros Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus,

1.

2.

3.