26.6.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/22


PADOMES LĒMUMS (KĀDP) 2018/906

(2018. gada 25. jūnijs),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 33. pantu un 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2015. gada 7. decembrī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2015/2274 (1), ar ko Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2018. gada 30. jūnijā.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina par vēl 20 mēnešiem.

(3)

ESĪP savas pilnvaras īstenos situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1.   ESĪP Sāhelā Ángel LOSADA FERNÁNDEZ kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts līdz 2020. gada 29. februārim. Padome, pamatojoties uz Politikas un drošības komitejas (PDK) izvērtējumu un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) iesniegtu priekšlikumu, var nolemt, ka ESĪP pilnvaras beidzas agrāk.

2.   ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā Sāhela tiek definēta kā valstis, uz kurām galvenokārt attiecas ES Stratēģija drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”) un tās reģionālais rīcības plāns (“RRP”), proti, Burkinafaso, Čada, Mali, Mauritānija un Nigēra. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP attiecīgajā gadījumā sadarbojas ar Čada ezera baseina valstīm un citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas, tostarp Magribā, Rietumāfrikā un Gvinejas līča reģionā.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaru pamatā ir Savienības politikas mērķi attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālus un starptautiskus centienus panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir panākt to, lai Savienības daudzpusīgā iesaiste Sāhelā būtu kvalitatīvāka, intensīvāka un ar lielāku ietekmi.

2.   ESĪP veicina visu Savienības centienu reģionā izveidi un īstenošanu, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšanu.

3.   Prioritāte tiek noteikta Mali ilglaicīgai stabilizēšanai un partnerībai ar Sāhelas G5, koordinējot ar Savienības delegācijām un citiem attiecīgiem rīcībspēkiem, tostarp ar dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD).

4.   Savienības politikas mērķi ir, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, veicināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa.

5.   Savienības politikas mērķi ir arī stiprināt saikni starp drošības un attīstības jautājumiem G5 Sāhelas valstīs.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

a)

aktīvi veicināt stratēģijas un tās RRP īstenošanu un koordinēt un tālāk attīstīt Savienības integrēto pieeju reģionālajām krīzēm, lai pastiprinātu Savienības darbību Sāhelā vispārējo saskaņotību un efektivitāti;

b)

sadarboties ar visiem attiecīgajiem rīcībspēkiem reģionā, valdībām, reģionālām organizācijām, jo īpaši ar Sāhelas G5 un tās Kopīgajiem spēkiem, attiecībā uz kuriem uzmanība inter alia būtu jāpievērš cilvēktiesību ievērošanas un tādu nemilitāru elementu sekmēšanai minētajos spēkos kā policijas komponents, starptautiskām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, tostarp ar visām Magribas un Čada ezera baseina valstīm, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un palīdzētu veidot labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

c)

pārstāvēt Savienību un sekmēt Savienības intereses un redzamību attiecīgos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp piedaloties Mali miera līguma Comité de Suivi, un veicināt pilnībā koordinētu un visaptverošu Savienības darbību reģionā, izmantojot visus attiecīgos instrumentus, tostarp attīstības palīdzību (piemēram, Sāhelas aliansi), dalībvalstu darbības un Savienības atbalstu krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, izmantojot Eiropas Savienības militāro misiju, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā (EUTM Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Mali (EUCAP Sahel Mali), Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger), un Līguma 28. pantā noteikto stabilizācijas darbību;

d)

uzturēt ciešu sadarbību ar ANO, jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un Sāhelā, ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi un ANO Daudzdimensionālās integrētās stabilizācijas misijas vadītāju, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Sāhelas G5, jo īpaši G5 prezidentūru un tās pastāvīgo sekretāru, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu, Čada ezera baseina komisiju un citiem vadošiem valstu, reģionāliem un starptautiskiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām iestādēm Magribas un Tuvo Austrumu reģionā;

e)

rūpīgi sekot reģiona problēmu reģionālajai un pārrobežu dimensijai, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai un kontrabandai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

f)

cieši sekot līdzi humanitārām, politiskām, drošības un attīstības sekām, ko izraisa liels skaits bēgļu un liela mēroga migrācijas plūsmas, un ar to saistītas nelikumīgas finanšu plūsmas reģionā; pēc pieprasījuma iesaistīties dialogos par migrāciju ar attiecīgiem ieinteresētajiem rīcībspēkiem un vispārīgāk sekmēt Savienības politiku migrācijas un bēgļu jomā saistībā ar šo reģionu – saskaņā ar Savienības politiskajām prioritātēm –, lai palielinātu sadarbību, tostarp saistībā ar atgriešanu un atpakaļuzņemšanu; strādāt ar Sāhelas valstīm, lai sekotu līdzi pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās Valletas samitā 2015. gada novembrī, ietverot ES Ārkārtas trasta fondu stabilitātes nodrošināšanai un nelikumīgas migrācijas un personu pārvietošanas iemeslu novēršanai Āfrikā un saistībā ar partnerības satvariem;

g)

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāris terorisms un starptautiskā noziedzība, un nodrošināt Savienības būtisko lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības centienus stiprināt atbalstu drošības sektoram, īstenojot KDAP misiju reģionalizāciju un aktīvi atbalstot reģionālu spēju veidošanu, jo īpaši Sāhelas G5 Kopīgos spēkus, to koordināciju ar starptautiskajiem rīcībspēkiem, piemēram, MINUSMA, un to attiecības ar vietējiem iedzīvotājiem, atbilstoši ANO Drošības Padomes Rezolūcijai (ANO DPR) 2359 (2017) un ANO DPR 2391 (2017), un rūpes par to, lai pienācīga uzmanība tiktu pievērsta terorisma un starptautiskās noziedzības pamatcēloņiem Sāhelā;

h)

cieši sekot līdzi tam, kādas sekas politikas, drošības un attīstības jomā izraisa humanitārās krīzes reģionā;

i)

attiecībā uz Mali: dot ieguldījumu valsts stabilizēšanā, jo īpaši sekmēt pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu valsts mēroga iekļaujošu dialogu visaptverošā Mali miera līguma kontekstā. Tas ietver arī to, ka tiek veicināta iestāžu izveide, drošības sektora reforma – atbilstoši ANO DPR 2364 (2017) – un ilgstoša miera un izlīguma panākšana, un cīņa pret korupciju un nesodāmību Mali, kā arī tiek sekmēti aktīvi un pilnībā koordinēti Savienības centieni, kuru mērķis ir veicināt ātru Mali miera līguma īstenošanu;

j)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības cilvēktiesību politika, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par jebkādas pret viņām vērstas diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, un veicināt iekļautību un dzimumu līdztiesību valsts veidošanas procesā atbilstīgi ANO DPR 1325 (2000) un turpmākām rezolūcijām par sievietēm, mieru un drošību, tostarp ANO DPR 2242 (2015). Ieguldījums ietvers notikumu attīstības pārraudzību un ziņošanu par to, kā arī ieteikumu izstrādi šajā sakarā un regulāru kontaktu uzturēšanu ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, ar Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem un novērotājiem reģionā;

k)

sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO DPR, konkrēti ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012), 2100 (2013), 2295 (2016), 2364 (2017) un 2374 (2017), 2359 (2017), 2391 (2017).

2.   ESĪP pilnvaru īstenošanas nolūkā ESĪP inter alia:

a)

konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai proaktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)

uztur kopskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP atbild par pilnvaru īstenošanu, rīkojoties AP pakļautībā.

2.   PDK uztur privileģētus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts saziņā ar Padomi. Neskarot AP atbildību, PDK saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP sniedz stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām.

5. pants

Finansējums

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu izdevumus saistībā ar ESĪP pilnvarām, laikposmam no 2018. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 29. februārim ir EUR 2 400 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar līgumu starp ESĪP un Komisiju. Par visiem izdevumiem ESĪP atskaitās Komisijai.

6. pants

Komandas izveide un tās sastāvs

1.   ESĪP pilnvaru un atbilstīgo finanšu līdzekļu ietvaros ESĪP atbild par komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos, kuras vajadzīgas pilnvaru īstenošanai, ieskaitot dzimumu. ESĪP laikus informē Padomi un Komisiju par komandas sastāvu.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt norīkot personālu darbā pie ESĪP. Šādam norīkotajam personālam atalgojumu attiecīgi maksā vai nu dalībvalsts, vai attiecīgā Savienības iestāde, vai arī EĀDD. Darbā pie ESĪP var norīkot arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls turpina būt nosūtījušās dalībvalsts, nosūtījušās Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā un veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   Lai nodrošinātu viņu attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci, ESĪP personālu izvieto kopā ar attiecīgajām EĀDD nodaļām vai Savienības delegācijām.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas vajadzīgas ESĪP misijas īstenošanai un sekmīgai darbībai un ESĪP personāla locekļiem, attiecīgā gadījumā vienojas ar uzņēmējvalstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas ir noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un apgādes atbalsts

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts ESĪP nodrošina piekļuvi visai vajadzīgajai informācijai.

2.   Savienības delegācijas reģionā un/vai dalībvalstis attiecīgos gadījumos nodrošina apgādes atbalstu reģionā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar ESĪP pilnvarām un atkarībā no drošības situācijas teritorijā, par ko ESĪP atbild, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa ESĪP tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izstrādājot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi, ietverot konkrētus fiziskos, organizatoriskos un procesuālos drošības pasākumus, ar kuru noteikta personāla droša pārvietošanās uz teritoriju, par ko ESĪP atbild, un minētajā teritorijā, kā arī aprakstīta rīcība drošības negadījumos un izklāstīts ārkārtas situāciju un evakuācijas plāns;

b)

visam personālam, kas izvietots ārpus Savienības, nodrošinot augsta riska apdrošināšanu, kas atbilst apstākļiem teritorijā, par ko ESĪP atbild;

c)

nodrošinot, lai visi ESĪP komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai tūlīt pēc ierašanās teritorijā, par ko ESĪP atbild, būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir EĀDD minētajai teritorijai piešķirtā riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāriem drošības izvērtējumiem, un – saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu – rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņojumi

ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK, tostarp starpposma pilnvaru ziņojumu 2019. gada pavasarī. Vajadzības gadījumā ESĪP ziņojumus sniedz arī Padomes darba grupām. Regulāros ziņojumus izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var tikt iesaistīts Eiropas Parlamenta informēšanā.

12. pants

Koordinācija ar citiem Savienības rīcībspēkiem

1.   Saistībā ar stratēģiju un ar RRP – lai sasniegtu Savienības politiskos mērķus, ESĪP veicina Savienības politiskās un diplomātiskās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt to, lai visus Savienības instrumentus un dalībvalstu darbības veiktu konsekventi. Attiecīgos gadījumos cenšas veidot kontaktus ar dalībvalstīm.

2.   ESĪP darbības saskaņo ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz informatīvus ziņojumus dalībvalstu pārstāvniecībām un Savienības delegācijām reģionā.

3.   Uz vietas tiek uzturēta cieša saikne ar attiecīgajiem dalībvalstu misiju vadītājiem un Savienības delegāciju vadītājiem. Viņi dara visu iespējamo, lai palīdzētu ESĪP īstenot pilnvaras. ESĪP, cieši saskaņojot ar attiecīgām Savienības delegācijām, sniedz EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali misiju vadītājiem un EUTM Mali misijas komandierim vietējus politiskus norādījumus. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger un EUCAP Sahel Mali civilās operācijas komandieris vajadzības gadījumos savstarpēji apspriežas.

13. pants

Palīdzība saistībā ar prasībām

ESĪP un ESĪP personāls palīdz nodrošināt elementus reaģēšanai uz jebkādām prasībām un pienākumiem, kas izriet no iepriekšējo ESĪP Sāhelā pilnvarām, un šai nolūkā sniedz administratīvu palīdzību un piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

14. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2018. gada 31. oktobrim Padomei, AP un Komisijai iesniedz progresa ziņojumu un līdz 2019. gada 30. novembrim – visaptverošu pilnvaru īstenošanas pārskata ziņojumu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2018. gada 25. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. MOGHERINI


(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2015/2274 (2015. gada 7. decembris), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 322, 8.12.2015., 44. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).