29.12.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 348/32


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/2459

(2017. gada 5. decembris),

ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 397. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 282/2011 (2) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par prezumpciju pakalpojumu saņēmēja piederības vietas noteikšanai, lai noteiktu pakalpojumu sniegšanas vietu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, ko sniedz personai, kura nav nodokļa maksātāja.

(2)

Novērtējums par minēto prezumpciju piemērošanas prasībām ir parādījis, ka nodokļa maksātājam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un sniedz šādus pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātāja, citās dalībvalstīs, noteiktos apstākļos ir ļoti apgrūtinoši iegūt divus atsevišķus pierādījumus, kuri nav savstarpēji pretrunīgi, par tā pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vietu vai vietu, kurā tam ir pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

(3)

Šāds slogs ir īpaši apgrūtinošs maziem un vidējiem uzņēmumiem. Prasībai par vienu pierādījumu vajadzētu vienkāršot pienākumus šādiem uzņēmumiem, kuru Kopienas iekšienē sniegtie pakalpojumi patērētajiem citās dalībvalstīs nepārsniedz konkrētu robežvērtību.

(4)

Vienkāršotā prasība pierādīt pakalpojumu saņēmēja atrašanās vietu papildina ar Padomes Direktīvas (ES) 2017/2455 (3) 1. pantu ieviestos grozījumus attiecībā uz īpašajiem režīmiem, kas noteikti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā, un tāpēc būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(5)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 282/2011 24.b pantu aizstāj ar šādu:

“24.b pants

Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 58. pantu telekomunikāciju, apraides vai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kurus personai, kas nav nodokļa maksātāja, sniedz:

a)

šīs personas fiksētā sakaru tīklā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir valstī, kurā ir uzstādīts fiksētais sakaru tīkls;

b)

mobilo sakaru tīklā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir valstī, ko identificē pēc pakalpojuma saņemšanai lietotās SIM kartes mobilo sakaru tīkla valsts koda;

c)

tā, ka to izmantošanai ir nepieciešams dekodētājs vai līdzīga ierīce, vai TV karte un netiek izmantots šīs personas fiksētais sakaru tīkls, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vietā, kurā atrodas šis dekodētājs vai līdzīga ierīce, vai, ja minētā vieta nav zināma, – vietā, uz kuru nosūtīta lietošanai tajā paredzētā TV karte;

d)

citos apstākļos, kas nav minēti 24.a pantā un šā panta a), b) un c) punktā, prezumē, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vieta, ko par tādu noteicis pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz diviem atsevišķiem pierādījumiem, kuri ir uzskaitīti šīs regulas 24.f pantā un nav savstarpēji pretrunīgi.

Neskarot pirmās daļas d) punktu, attiecībā uz tādu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar minēto punktu, ja šādu pakalpojumu, ko sniedz nodokļa maksātājs no savas saimnieciskās darbības vietas vai pastāvīgās iestādes, kas atrodas kādā no dalībvalstīm, kopējā vērtība bez PVN kārtējā un iepriekšējā kalendārajā gadā nepārsniedz EUR 100 000 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā, prezumpcija ir, ka pakalpojumu saņēmēja uzņēmējdarbības vieta, pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta ir vieta, ko par tādu noteicis pakalpojumu sniedzējs, pamatojoties uz vienu no 24.f panta a) līdz e) punktā uzskaitītajiem pierādījumiem, ko sniegusi persona, kura iesaistīta pakalpojumu sniegšanā un kura nav pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs.

Ja kalendārajā gadā ir pārsniegta otrajā daļā noteiktā robežvērtība, minēto daļu nepiemēro no attiecīgā brīža līdz brīdim, kad atkal tiek izpildīti minētajā daļā paredzētie nosacījumi.

Summai atbilstīgo vērtību attiecīgās valsts valūtā aprēķina, piemērojot valūtas maiņas kursu, ko publicējusi Eiropas Centrālā banka Regulas (ES) 2017/2459 (*1) pieņemšanas dienā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2019. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 5. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

T. TÕNISTE


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 77, 23.3.2011., 1. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva (ES) 2017/2455 (2017. gada 5. decembris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (OV L 348, 29.12.2017., 7. lpp.).